1950-10-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļ»ļ^Ud?f8 par i ļ t ^ 19 Irāna lanfi. ar ^el! tiem 'liin'faJBi* ^t«i' l^oiilctuti IIIļŅrl'^ svaru cellih t«8 radniecīgo ļ^inottvējot «aVu lemt*. l^lfl^?!^ grau. ^ 2'^is » t r ^ ŅļSJl-notlka agraiLa. ijflļpn^ls tiinca. _ J g i r t ^ f t i e in pa. ļiKiimf ari Turcija, kartfbii mm I*./ ^ l ^ i t t o krieviem Iplbag lopbarībai, lzŗaWItM md-ar viin* «av« . M Jlfhledt «Mas «in tpUlgoiana labft*'Brno ttottcsa. piespriests mOSa iSr-aa gadi. Notie» liutormacliu no Cai» l<ilta|am britu vlc^koM .^.^•CteMm.; "1 • V ^ ļ ll^mvL annija Koi^a» W^llianM^ vai izSaujol ^aaāietlcem, var ifcvilict līda inīiJltUdmalIiiiitlps spē" ^iīf^stil^ britu Jaimaia . ilananacbs, kas snieds . daudaSm dtām padomju i l ^ j ^ n l s I>6vH kas ļviņiu» A$V pavaiOT Mk^^uilet catirl parattaii ta ka DCVISS ii Ir^kfi^u HolivOdas de-īiiiksņā « r i(i0teUm^ , JljtIcM vin, varē^ atgūt Itdleirin^ atkal novS* iilii»ž,j^^da2u lidotajtt ^ n s ap 2Š m gar8« atgfl* i i m^ai pāk^ ŗMl^ i f s žUbM gaismu, !iilll|aiitt^ atoikilista«»|uma p tiilittfas staru iedar* itkteas ui 42elte-ita| u ļio bīstama* Ifislaat tērauda lUīltas vada izbOi imdttaš laukiem Saudl r;ia«a/ua2 Sldonaa ,WJioiami; 10 Ievērojat^ fkni |pir<> JtlMsl transpbrta iistumvadjas deleg&tiem. noftiitu ua Bitopas pago- |trwrtmŗga, kur ilgi sprle* * l ^ S a f s buigsrtja uzga-rUdu pārved uz Pad. tam jQru; „ ^ W^ i s i a r u raksta Ne^ Trtbm frontes ^UuKiir <Sip^ papUdlnāS !«ltt uiņQmumi. li^ Annu Paukerl, rj ārzemju diplomfttt as ārlietu minlstrt kopa jūlija, kfid^ pftltļtisl politbiroja nežē- ^^^^^^^^ an paj- •)ŗuittigiu draudribasme-s^ akstā. ArUetu mi- , ka Paukere esot M»«^ ļaŗa var gadīties kļUmej» >#(d^wi:aijs.kom^^^^^^ i par nejauSu Mtn^f^ jaianurKoreja. Kādā kaj^ mme. g. an kapte^aBt^ iekļuva smagā Mt^J^^ . S v britu Šāviņa • pavadīja aiimpic* LATVIJA ĻatvUia NewspaDer ffr. 80 (424) Oci,18, 1950 publfa^er and Cditor: valde- Lāfs Lambergs, Schwābl8ch omttnd, DP Camp ArtlUerte- «asema» Phone Sc4iw. GmUnd SfiS. Printer: Remsdruckerei gSgg, Hārteļ & Co, 8chwabls(ai cS&id, Paradlesstr 12. Publis-hed twlce weekly Clrculatlori 'lL(IQ0.Spon8or-Intemational Re-fugee Ōrganižation. lATviAN NEWSPAPER: Nr. 80 (424) TNidiaii, 1990.1.18. <d[tobrI Iznāk treadlenas un sestdienas. Gidevēja: Utviešu CenUāia Ko-mitēja. Oalvenaia redaktors: V. Lambergs; galv, rod, vieto. M. Culltis. Redaktori: A. Boiateins. p. KUna, a ĶlseUs, V. Le-aina, S. Raisters, L. dvarcs. Austraujaa redakcijas vad. A. Smits (U, Llnden Avcnue, Wen* douree, BtUarat, Vic, Austra- Ua), Red, adr,: ate) Schv^lŗb OmUnd, DP Camp ArtUIerle- Kaseme, tālr. 8ciiw. OmUnd SUS un Mekartiira apspriede tikai divi stundas TKKffES'UBA VISOS JAUTĀJUMOS - ĢENEBĀU8 MEKABTOBS BAlļ^S AUGSTU ORDENI - UN KARASPĒKS TIKAt 70 KM NO ' ZIBMEĻKOREJA8 GAĻVASmSETAS Vēl gaida galvojumus 50.000 - 70.000 DP ASV LIELS PIEPRASĪJUMS PECIEiDEĻOTAJU DARBA SPEKA artava Ņujorka (Lk). — DP galvenās komisijas sasauktajā preses k<mfe-rencē Ņujorkā sVeSvalodu laikrakstu ^ ^ iff' i T , ^ ^ ^ ^ ^ * * Trumena un ģenerāla Mekarifira konfc- ^ notika «kal 8 kv. km lie|W^ Kluiajā okeānā. LME iiitaienas pēcpusdienai apspriežu vieta vēl bija noslēpums. Abi amerl- i -« iāļpr valstsvīri satikās sestdien isi pirms pl n. S S i r s saK ^ redaktoriem, kā liņo Pnoijfo, lai veiktu pHekfidarbus.'^Prezidents s^^^^^^ ^i^.>««««". locekļi '^J^^^^^*.?^™^ "® Havaju salu galvaspilsētos Honolulu. Oiieiālais komunikē, ko publicēja otrā rītā, pārsteidza visu pasaua In-lornļl^ U aprindas gaidīja, ka prezidents ar ģenerāli konferēs vismaz «BPt^^s stulidas. Bet viņiem Jau pietika divu stundu, lat vienotos par visiem svarīgākajiem Jautājumiem. Il^ri^čiiļuu apturSjii •^''-^vj^udaMenu* ka bagažāa ^kia tiviņ^ vijoļu, vioii "* Oamerl. Instru# pavadot «amaksai dUsi le4 teMiif tonmik ^btlš Ast ;tal Džefersbni orka. Lid 11» rudetil uzņe» nebOa jāizpilda »BBC liņo, ka. pirmo apspriežu attmdu prezidents Trūmens pavadījis ^ 1 divatā ar ģenerāli Mekartūru. |>lc īsa pārtraukuma vēlāk konfe-pieaicināja ari padomdevējus, oficiālajā koņiunikē, ko parakstījis ^Meķartūrs, prezidents Trūmens norāda, ka panākta pilnīga vienprātība visos jautājumos un viņš par šo tļislanos esot ļoti apmierināts. Tapi^ ari vajadzējis tikai divu stundja. $arunaa vispirms skārušas Koreju, frezidehts apsola, ka Savienotās vilstis darbosies līdzi Korejas jaun-ttzbflvē, ķo atbalstīs arī pārējās Ap* ^ēn6to nādļu locekles, sūtot nepieciešamos ražojumus un preces. Tā- Uflfi^^rruiiāts ļautājumsiMir miera im* stabilitātes nodibināšanu Korejā un par Apvienoto nāciju pieņemtās l^olfičijas iedzīvināšanu, Abi sarūg i Pik^r^^ ka UN ka-laspkam jāpaUek Korejā tikai tik a&i cik tas nepieciešams. Prezidents, ļji to tfelāk liecina oficiālais kbmu- Ulkl, lūdza ģenerāli Mekartūru tā-iat k*i Hdz Sim darboties Japānas unuzbŌVē, Ģenerālis sevišķu pre-mā teikta, II IMittiM li* plfSlo tiļ Oju atbalstu aŗl tjB dbiAā pārvarēt pīiSreizējo saspīlējumu. Pēc apspriedām Mekartūrs no prezidenta saņēma^ auigštu amerikāņu ordeni. kamēr Trūmens apspriedās ar ģenerāli Mekartūru Velkas salai Apvienoto nāciju karaspēks Korejā pa- $ vitzijles atkal uz priekšu. Pēc Jong-dbkas Ieņemšanas dlenvldkorejlešl atrodas tikai 70 km no Ziemelkore-ļas galvaspilsētas Pjongjongas. Ame-i^ āņi, angļi un austrāMi turpretī dnās 80 km attālumā no tās. Pēc 11-, glka laika Korejā atkal novērota ļ^ecīga komunistu aviācijas darbība. Vlēiia vienīga lidmašīna naktī uz Ivētdlenu nometa virs Klmpo lidlauka divi bumbas, kas nenodarīja n^ādus zaudējumus. Kāds cits le-ialdnleka Udaparāts mēģināja uzteikt anaerlkāņu vleņlbāni. Pagājušās nedēļas beigās 37 UN kara kuģi, to vidū'arī 45.000 1 lielais kaujas ku-fis Mlssouri atklāja spēcīgu artl-fertjas uguni pret Korejas austrumu tfdsrasti. Slmpp tuvumā apklusinātas vairākas komunistu krasta bate-rljas. i Apvienoto nāciju Korejas komisija oficiāli paziņo, ka līdz vēlēšanām Zlemeļkorejaš pārvalde atradīsies ģenerāļa Mekartūra rokās. Dlen-vidkorejlešu valdībai noteikšana būs vienīgi Dienvidkorejā. Pret šo lēmumu protestējis prezidents Rī, piesūtot notu visām UN dalībniecēm. • V i IRO darbību pagarinās iīdz 1951. 9. 30, septembrim 1000 DP u z . AUSTRĀLIJU LIDOS Zenēva (D). — IRO ģenerāldirektors Klngslejs paskaidroja, ka oktobrī starptautiskā bēgļu orgsmlzāclja Ierīkojusi gaisa tiltu no Ŗletumvācl-jas i^s Austrāliju. Vairākās privāto sablediibu lidmašīnās uz Austrāliju no Brēmenes pārvedīs apmēram 1000 DP. Lidojums paredzēts pāri Cel-iCtfial Wi p a t ^ ^ l % Sidneju. požam iņātern bšŗŗiieiT^. kam ļoti irūtl izturēt garo biraticlenu pat jū ru, noorganizēs regulāru gaisa satiksmi. Pirmie gaisa transporti uz Austrāliju devās jau pag. nedēļā. IRO domā, ka līdz gada beigām ui Piekto kontinentu varēs pārvietot 21;000 DP. Līdz 1. septembrim Austrālijā jau Ieceļojušas 150,999 pārvietotās personas. Aiz Savienotajām valstīm Austrālija uzņemto DP skaita ziņā stāv otrā vietā. Pēc līdzšinējiem plāniem austrāliešu valdība vēlas pavērt durvis 200.000 ieceļotājiem katru gada Ģenerāldirektors tālāk paskaidroja, ka Itālija visas pārvietotās personas apņēmusies pārņemt jau ar 1. janvāri. Amerikāņu papildu garnizonu nodibināšana Rietumvācijā rada llefais grūtības IRO izvietošanas politikā. Pēc pārrunām ar augstajiem komisāriem radusies tomēr pārliecība, ka emigrācijas centri varēs darboties netraucēti. Pēc pateicības izteikšanas Rietumvācljas un Austrijas valdībai ģenerālpadome vienbalsīgi nolēma pagarināt IRO darbību līdz nākamā gada 30. septembrim. Art šogad Mvie laMefi svinēs Latvijas valsts svētku di^au. Iesim basnittto Dievu lOfti svinīgos aklas 00 nitku ronis pieminēsim brtvi* bas cinittjos on valstsvIHis, kas dnija» paalodinUa on naoēla maaii vatotl AtinI svērēsim Latvijai ob lildksim Helbo aifrteiaiiSs dlenaL var daods» ja vim frilf. atgādināja, ka 1951. g. 30. Jūnijs ir pēdējā DP ieceļošanas likumā noteiktā diena, kad DP vēl var ii-sniegt ASV. vltaa. Tā kā katra ieceļošanas kandi^ta dokumentu apstrādāšana un pārbaudes oanrmēril ilgst 6 mēnešus, tad galvojumu iesniegšanai praktiski atlikuši vairs tikai 3 mēneši DP komisija aplēsusi, ka tai vēl vajadzīgi galvojumi apm. 50.00(^70.000 personām; lai būtu aizņemta visa likumā paredzētā 301.500 personu kvote Konferencē, kurā piedalījās ' visi DP komisijas locekļi, Kārusi, Oko-nors un Rozenfīlds — pēdējais informēja par komisijas darbību kopš 1946. g., ziņojot, ka DP likuma ietvaros ASV jau ieradušies 198.000 ieceļotāju, un noraidīja pārmetumus, It kā pēdējā laikā pagauslnātals Ieceļošanas temps būtu atkarīgs no komisijas. Izvietošana visumā ritējusi gludi, un komisija ar jaunamerlkā^ ņiem apmierināta, bet tās darbībai un vēl Eiropā esošo DP Izvietošanai galvenokārt kaltē tas, ka Ieceļotāji nedibināti atstāj darba devēju. Galvojumu plūsmā uz DP komisiju pēdējā laikā Iestājies pagurums. Tā kā >^ēl Iespējams pieņemt galvojumus vismaz 25,000--30.000 personām, bet daudziem DP Iesniegti valgāki galvojiunl un zināmu reflektanta procentu pārbaudēs noraida» pr£*tiškl var rSķiņātles ar 50.000- f(ļ.000 biilvām v l e t ^ Lai tik daudz galvojumu nākamajos 3 mēnešos DP, . ^ komisija ari saņemtu, visiem Mdzek- W grib, kad strds un ^^^JJ-ļlem jāpropagandē DP ieceļošana un »«. IkdteiA f ? ^ ^ ' ^ A * ! 5: enerģiski jāmeklē dari» un apme- stam najitigl pre» « f H * * " ^ "^ Sanās iespējas, »vu tautu. Bet lidos. brUos, tad Konferences nobeigumā demon- w w **nas, kad strēja divas Mlnchenes Vamera ka- vajaga tvtft rokās Imd, «ad run| zarmās uzņemtas mo filmas par Uaotas dviteele. tad latvte^ patti DP dzīvi Vācijas nometnēs. paoe|as dliens un jļWsķ J o » DP kcimlsllas priekšsēdis Ugo Ka- ^*dos on dart)08. Un tad viņi Iearuši sarunā ar AP pārstāvi Izteicies, spēj visu. , I ka arvien vairojas pieprasījums pēc Mvl Latvijas valsts tapa W biļ. DP Ieceļotājiem. ^^Sk daudzi gal- no paio latviešu sirdbn on rol-votāji savus agrāk parakstttoa galvo-ļ kām. Uicēla brfvibas un t ^ ļ s ^ jumus atsaukusi, bet tagad tos no. Mftt PW I »^ tiekot tikai visai retos gadījumos. w o v J « «w*bi »«*|o kapos, l^rl- Stāstīdams par savu tris mēnešu ce- NbaI Brīvības pieminekli, kido na^ ļojumu pa Vāciju, Austriju un Ita. SkolM, oņivMsIttt^ Uju, Kārusi uzsvēra, ka turienes atadēmIJas. operai t^tfi. Iss^d^ arī citu Eiropas valstu valdības ļoti vriStki, fribnatai on di-vēlētos, lai ASV vēlreiz paUellnātuH^ IN^ikoml pacēla Latviju on lat-uzņemamo DP un bēgļu kvotl, jo Ei- dtām tMtfim. H bija ropā vēl arvien esot pārāk daudz p*?»P<«vi«nIt^ ^ , cUvēku, kam trilkst darba. Ari viņš Bet kam daods dots, no l i daodb pats domājot, ka kobgresam vēlidz ©"«ļr ^ vajadzētu spriest par DP likuma pa- l»iHmodIJomo laiks. Vai ari odai-pildlnāšanu un ielaižamo personu |iBē mēs varam bttt dileni on pHekš» skaita paUelināSanu. Kārusi APh*n« «ļ^»^ Ja mēs isdetlsfan niw pārstāvim ari paskaidroja, ka parl"» "•«^ verdslbo, trimdo un dto ricību, kas vērsta pret ASV dit)Slbu Udz šim nav izraidīts neviens DP. S^^^^^iJ't Ļoti niecīgs esot ari to bij. DP gŗibo ddvot tikai savi valstt skaits, kas izraidīti citu iemeslu dēļ. « L ^ * ^ ^ i^^^ '^kļfls Uriva. Ja mūsu sirdis ronis tl^ Redakcija saņēmusi inf{Hmficl]u,|uell, Lieli darbos. Jo ndalme var ka no izceļošanas centriem IRO pš^ ] glābt tfkal ^MbL • fli laiW,vienu_^(lalu braucēju juzļ Latvijas vaHts pastiv. Valsts va^ ASV nosūta nevis^uz ^Gronu,b^^^ vald^ VUdflekenu, ķur Itdz «m tiovieto)aļMlDvarilss(^^ pidddimi pret Latvijas valslL n Uto lidkollba ui stēvoin» svērēt osttdbo tikai virdos, dtfvot pagiip Bss piemloēšani on nikotnes soli? Jomos» bet nerīdīt darbus, nepildīt pleiiikomnL 18. novembris trimdi AArvērš par mdso pisBikoma pildīšanas diena. Trimdi pfovisoriski darbojas Latvif Jas irlieto (pUnvaras on sfttņi), kafi (dņas spēki), iigUUbas (skolas on LNP velēšanu rezultāti Anglijl Priekšgalā plkv. Janums ar 5637 balsīm SPEaSLZIŅOJUMS LATVUAI NO LONDONAS 'Baltijas «Gibraltāra" izbūve pabeigta iiKNAlBLES" NO POBKALAS UZ SAMU SALU UN „MA2lN0 LiNIJA'* ^ UDZ UEPSJAI Stokholma (md). — Reutera aģentūra sakopojusi no dažādiem ITOtiem iegūtu informāciju, kas apstiprina, ka krievi Baltijas Jūrā izbū- Vēiaši savu Gibraltāru'*. Tur stadonēts ari Jaunais 35.000 I kaujas ku-ŠovJetskiJ Sojus. Sl nocietinātā padomju bāze iekārtota uz Igaunijaa aīdON Dago un Sāmsalas, pi^ li^* So salu piekraste padzlļi-idta, klintis izsprid^ iekārtoti militāri lidlauki tin izbūvētas novietnes karaspēkam un pārējam personālam. iDwrbus divos gados paveikušas tpašas „būwlenības", strādājot sle- Jpnās policijas uzraudzībā. Pēc salu ftodetlnSšanas krievi tagad no cieti e s pārved padomju armijas, flotes un aviācijas personālu, bez tam taevu un vācu techniķus, kas Samu Wā strādājot ar vadāmiem tālšāvl-tt «n, un salas dienvidos un rietumos, kā ari Dago salā Izbūvējot ra- ^ stacijas. Šīm salām, kā tālāk 'AUNS LATVIJAS REKORDS LO- 1>ES GRŪSANA - 15.35 M ^es grūdējs A. Puksts, kas jau vairākkārt Anglijā pārsteidzis ar «^etniem rezultātiem, 8. okt. sacīk-ar 15,35 m tālu mērījumu pāre j a Latvijas oficiālo rekordu. Sis sasniegums .'ir it resnektēļams arī Eiropas mērogā. (Skat. rakstu 7. teikts ziņojumā, jākalpojot ne vien par uzbrukuma bāzēm pret tuvējo Somiju un Zviedriju, bet tām ari jāsargā Jūras pieejas Ļeņingradal. Kopā ar padomju bazl Porkalfi pie Helsinkiem, šis „Baltijas jūras Gibraltārs" izveido knaibles Baltijas jūras austrumos, kuras pēc Krenļa pavēles viegli aizvēri Piekraste bagātīgi nobruņota ar 20 cm' lielgabaliem, kas spēj noklāt ar uguns aizsegu visu Baltijas jūras austrumdaļu no krasta līdz krastam. Katra Uelgabala apkalpē ir 3 virsnieki, 10 Instruktoru un 23 kareivji. Lielgabali novietoti pēc Mažino līrii-jas principa un labi nomaskotl, ta kā virs zemes paceļas tikai z«ni le-apaļl tomīši. kas griitl atklājami p^tinleķa aviācijai. Uelgabalu skaits nav noteikti, zināms, jo Jau^š^ gada sākumā no salām izvākti visi igauņu iedzīvotāji. Bez tam bateriļas (Turpinājums 8* IPPO LNPIi vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana nobeidzās pāris dienas agrāk nekā paredzēts. Jau 10. okt. vakarā kļuva zināmi ievēlētie kandidāti un par viņiem nodoto balsu skaits. Ievēlēti 1) V. Janums ar 5637 balsīm, 2) A. Skurbe ar 3174, 3) A. Abakuks 2393, 4) prof. A. Apinis 2193, 5) A. Jērums 2160, 6) A. Ozols 2148, 7) A. Bulle 2119, 8) Dr. A. Sllarājs 2085, 9) M. Ķenģe 2078,10) K. Strazdiņš 1991, 11) L. Tālnora 1948, 12) J. Skujevlcs 1930, 13) A. Tomass 1892,14) prof. V. Tone 1722, 15) K. Mangulis 1701, 16) 2. Bukovskis 1676, 17) māc. R. Slo-kenbergs 1637, 18) T. Ķmtis 1634. 19) prāv. T. Savickis 1572, 20) A. Sprūds 1542, 21) P. Reinhards 1487,22) A. Mauriņš 1476, 23. māc. R. Mužiks 1432, 24) A. Podnieks 1409, 25) K. Valdmanis 1260. 'Vēlēšanās piedalījušies tālu pāri pusei visu balstiesl-go, kas uzskatāms par visai labu panākumu. Rezultāti vēl gdda apsttp. ^ tautas labkttflbas (Invar rinājumu LNPL vēlēšanu rīcības ko- IJSL ^ ^ft^ņ^) mhd^ mitējā, kas sanāk uz sēdi 16. ok-lfT»'.^'??» ^^1^* ^J^^ tobri. Nekādi Ievērojami grozījumi tomēr nav domājami, jo no^aidro-sles tikai galīgie skaitļi attieksmē uz oouela (izņemot lūtoledbias), nav sava lata. Bet moms Ir LatvUaģ pilsoņi, kas pelna ddaros, mārciņas» nedaudzajiem nederigajlem un bojā- nuirkas» ITaņkos oe. n^aļomdno.. MMuumm$$ tajlem vēlēšanu sarakstiem. SStSL**^ ^SSf ^«n**^™*^ «Ķ^f Londonā, oktobrt iif Utlbas ņn koltūras on taotas lab ^ SŪTNIS K. ZARIŅŠ atceļā no Romas uz Londc^u bija Ieradies Parīzē. Sūtnis nodeva avd-denus Frandjas latviešu trimdas salmd, LPKF un šejienes latviešu ev. lut draudzei, uzsvērdama tris lietas, kuras nedrīkstam aizmirst, lai mūsu tauta neietu bojā: uzticību Dievam, vienību un savas tautas n^I-lestlbu. Tām vienmēr jābūt mūsu vadošajām zvaigznēm. Sūtnis K. Zariņi (vidū) Itālijas apmeklējama laiki kad viņu pieņēma pāvests, satikās ari ar ievērojamām latviešu personībām — sūtni prof. A, Spekki (pa kreid) un Latvijas pārstāvi Vatiklini mons. J, CamaoL USJIbas vaJacbIbSm. LIds Hm tikai Vidji Latviešu oentrili padome ar centrālo komite* Jo saņta» Urtējos taotas i^iiko-nios nodevo vddi minētām vajadil-bim. Bet ndji vēl palikoši tikai n.SOO latvieša, taotas ienUrami te drld Izbeigsies. Mfiiu dņa, skolai māksla on aprūpējamie paliks bes Udsekļlem. Bet vēl nav dtas ceatri-j las iestides, kas pārņemto mazii) Latvijas va^o on saimniedbo. Vi-i so latvlešo saimnieeiskais spēks visi pasaolē Ir^lfds, on tas garantē aril lielo poUtisko, koltūriio on aprūpei darbibo. Moma vajaga tllmi gribēt; vajaga aicinit, vajaga darboties. Ir steidsinima cenMlo komitejo radīšana visia semēs, lai no tim iivei. doto vieno maio, bet idaJiaU, poU^ tiski on saboniedski spēcīgo Latvim fes atbrivošanas komiteĀi. Kamēr tas nav notids, neatbrivo-sfan sevi no tabprildga pienākoma. 18. novembrf nedsim Utvijai ne tikai laMs domas on skaistos sollja-nm bet ari materiālu upuri — ar-tavo JUtvUas brivlbd: mi^im Latvijas valstij kaot vienreizēju valsts nodokli desmit gadu laikā piecu latu vērttbā, kas būtu viens do-lar^ sd» Miiņi, 4 markas ott. Mums navsavas valsts bankas, tiklēf mak- JMiimos iiKlaridm kaM latviešu draodsd, komitajai, biedrībai vai Sf?ir^!?JS?t* ^ ^^^^^«k aMi-ak- »sim vid, apUednādami, ka Latvija 8is ir ari vlenīgi^is ^ kā torpmik nodrošināt mūsu «50 par brivibo. Latvijas valsts mfli flras vieno, visos aidna ar dar-wem^ tikai ar darbiem apliecināt sa-vo ostidbo. Darldm to. V. Lambergs
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 18, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-10-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501018 |
Description
Title | 1950-10-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ļ»ļ^Ud?f8 par i ļ t ^
19 Irāna lanfi.
ar ^el!
tiem 'liin'faJBi*
^t«i' l^oiilctuti
IIIļŅrl'^ svaru cellih
t«8 radniecīgo
ļ^inottvējot «aVu lemt*.
l^lfl^?!^ grau.
^ 2'^is » t r ^
ŅļSJl-notlka agraiLa.
ijflļpn^ls tiinca.
_ J g i r t ^ f t i e in pa.
ļiKiimf ari Turcija,
kartfbii
mm
I*./
^ l ^ i t t o krieviem
Iplbag lopbarībai,
lzŗaWItM md-ar
viin* «av«
. M Jlfhledt «Mas
«in tpUlgoiana
labft*'Brno ttottcsa.
piespriests mOSa
iSr-aa gadi. Notie»
liutormacliu no Cai»
l |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-10-18-01