Bavarijas Latviesu vestnesis, August 5, 1950

              Mm:
LATVIJA
Latvian New8paper
gS^^ej^^^DP 196. Publisher
|fJg'.8chwat>i8Cb Gmtlnd. DP
gampArtlllerie-Kaseme» Phone
gaw.^ Gmttiid 2159. Prlnter:
gem^n^ckcrel Slgg, Hartel &
Co,, SdjwāWsdi GmUnd, Pa-lesstr.
12. PubUshed twlce
weekly. Clrculatton 11.000.
LATVIAN NEWŠPAIllt
' ^ CHMOiiš itdalooci: V«
i: jtfvni ndalctoft
.^^•^ kcviitit. iMictom
«IM^ g. Batotm. L. Swci.
AatMDM rtdakdlM v*^^ A.
Salti (U«l«y HAUM, OH^S*
n. A. C AuiMI^
OnOBd, OF Cimp AŗmtļH[^
Ai*iwļ (F). - Pagājušās nedēļas
^;b44gli vēstnieks Vašlngto-
«pliSiai^ amerikāņu žuf-padomē
„sdkusies
kauja" par darba kārfibu
paskaidroja, ka viņa val-
- vēlētos pievienoties At-am.
So pusoficiālo ziņo-juuiH
Hm»v« apstiprina ari inlormā-
Turku valdība Iti-
^^--^ illtu vēstnieku sēru Noelu
itbalštīt Turcijas uzņemšanu
paktā. Līdzīgus lūgumus
īsS'Frtmcijas un ASV vēst-pagājušā
trešdienā kāds
.vloresp? konferencē jautāja
_. _ ^§ķi šī informācija ir pa-reia*
viņi atbildēja: „£s personīgi
aŗ Udti prieku apsveikta Turcijas
,,J^rtāto^ Ātļantika paktā." Mi-
« i i l ! | k piebilda, ka par to jāiz-
**fim pakta' slgnatSrvalstīm.
par Atlantika paktu Tuicija
-'^a izrādīja jau tad, kad to
SaspUētais.stāvoklis ta-
IpiufVtttrkim IJek Izšķirties par
vakts drošību. Pēc militāro
tēja. informācijaisj, Turcijai
ir viena no lielākajām armi-
> M t i | i , ,Ŗ5»5 labi apmācīta im apbruņo-
Wli(^rnteni ateikāņu ieročiem.
ft&i^i-'^;'* '-'Vi''')'" • : ; . j.
BāGHn izmeldišaini Bddlas valsib
mi
i||;;yalte|*^ (F). - No Vašingto-pfIciāli
z ^ ka prezidents Trīļ-uzdevis
aiherikāņu ķīmiskai
DUpont iteidžpd^^^^^^ s^^
fabriln^ kjoŗā' varēs ražot ūdeņ-s^
ratombumbu. Kongress
r»ot»^o4*-i.mM pieSķīrļs 0Wļ#ia
^ Č ^ ^ V ^ ^ ' ^ ™ PADOMJU 8AVIENmASPIin«8UiaJl».
MAĻIKS sacīs JAUNU OBSTRUKCUAS POUTIKU - 20.009 ŅUJOE-KIESU
VEĻAS NOKLAUSĪTIES SEDI
nībnunL't^^^^^^ pasaule HeiddUa ar tidu « n » .
mtou un interesi Drošības padomes sēdi kā pasUiišo oMien.KoiiSl£ifiL
paz^ijuma, ķa viņā atkal piedalīsies UN dartfS P a S ! * £ uSS
un V^tagtona izskan ko «/solis rnēuTSSt
iSfi"^^^ faŗiiāHstt daudz ne^tidljriiu ieliS^ ""Sļt
do^u sav^enfta noliks apspriežu galdā savu pUbu. 1« ttSāTiri"tōl
«kal paredzēto trisponktu vietā TTaliksiesnieSdivM-k^^
Ķmas uzņemšanu Drošības Padonē un Korejas kolflikta IzbeiišanuTBēt
Jau pirmdienas vakarā, iekim vēl Maļiks nebija l^^^ 'M^ii^
^ ®?^^»«*^ valstis muieJI^^
«ts nosodīt Zienj^kor^as agresiju un nesniegt tai nekādu sSnX£ku
^*J: darba kārtības punktiem t ^
notika Drošības padomes divu dienu ilgās debates. 'umumn
Jau sēdi atklājot, padomju dele-|kSrt paskaidroja, ka tādā gadījumā
gāts ierosināja nekavējoties izslēgt [viņš izmantos veto tiesības.
īmm liSB iMnilii
ViUnfloiia m.^ A8V viMi de- bāk Padomju saviMiIbat drofiba »
partameota m Lilvitas altiiledba garantēta ar ntatkatfgu Battijai
tl. nm iidin PMdļīļtm pmel» valstu ptitivēianu. NMal^^
ki^niili
paredi V6l papiMIin j^lf^iilt
miljonu dolāru.
BEĻĢIJAS KRISTĪGI SOCIĀLAJĀ
PARTIJA DRAUD ŠĶELŠANĀS
Brisele (F). — Pēc karaļa Leopol­da
proklamācijas par atteikšanos no
troņa prinča Boduēna labā nemieri
Beļģijā pamazām izbeigušies, un
strādnieki pa daļai darbā jau at­griezušies.
Nopietna krize turpre­tim
draud kristīgi sociālajai partl-jai,
kas cīnījās par karaļa tiesībām.
Padomes sēdē, kas notika ceturt
dien, ministru prezidentam bija jā­dzird
ārkārtīgi asi pārmetumi. „Jūs
esat teopoldu nodevis!" sauca zālē
daudzi partijas biedri Informētas
aprindas tāpēc domā, ka karaļa kon-fliktiš
var radīt nopietnu šķelšanos
kristīgi sociālajā partijā. Vienoša­nās
vēl joprojām nav panākta arī
par Leopolda turpmāko dzīves vietu.
Sociāldemokrāti un liberāļi piepra­sa,
lai karalis Beļģiju ats^j. Trd-dien
pie karaļa Leopolda Lakenas
pilī ieradās viss diplomātiskais kor-puiss,
kas akreditēts Briselē.
li:
--/•>•>': I. •
no Drošības padomfes nacionālo Ķīnu. p
Pret to ļoti asā runā protestēja ASV
delegācijas vadītājs . Vorens O'stlns.
kategoriski prasīdams,' lai vispirms
apspriež Savienoto valstu rezolūciju.
Maļika priekšlikumu noraidīja ar
astoņām pret trim balsīm. Kad bal­sošanas
rezultāts kļuva zināms, Ma-ļiks
paziņoja, ka nodotas septiņas
balsis un ka balsošanā 'piedalījusies
arī kuomintanga Ķīna. Pret šo pa­ziņojumu
tūdaļ protestēja Ostins,
piespiezdams Mapij So formulējumu
grozīt. Tad Maļiks atkaļ mēģināja
atgriezties pie savas darba kārtības.
Sai brīdī ho sēdekļa pietrūkās Vo^
rens Ostins un, sitot dūri uz galda,
paziņoja, ka šāda rīcība ir nelikumī­ga
un ka Maļiks Drošības padomē
nedrīkst uzstflties kā diktators. Pir­mās
dienas sēde pagflja. ļoti asās
r^likās un nekādus rezultātus nede­va;
ifas pats notika to
Padomju delegāta atkārtoti mēģl-n
«ta.M#;ļW
Vļi; gribu, .un
di^iJU 8aviehība& diirba kārt^u. VO-rens
Ostins un britu delegāts Džebs
vēlreiz deklarēja, ka Koff^^as jautā­jums
un komunistiskās Ķīnas uz­ņemšana
Drošības padomē ir divas
dažādas lietas. „Kamēr cilvēki mirst/
kara laukā, tikmēr nedrīkst nodoties
tukšām debatēm," pasvītroja Ostins.
Džebs deklarēia, ka Padomju savie­nība,
klusu ciešot, :grib paiet garām
agresijai. Maskavas ierosinājums „iz-beigt
Korejas konfliktu mierīgi" ir
vienīgi propagandas paņēmiens. ,,Ko
Kremlis ,domā ar konfliktu mierīgu
n6kārtošanu, to pasaule jau divreiz
pieredzēja Cechoslovakija, kad šī
paša miera vārdā notika apvērsums
pretēji visas tautas gribai. Padomju
savienības ierosinātā darba kārtība
ir jauns mēģinājums ņostādļit lietas
uz galvas," pasvītroja Džebs. Pēc
četru stundu ilgajām nesekmīgajām
debatēm Drošības padome arī treš­dien
pārtrauca sēdi. Ceturtdien sep­tiņas
valstis — ASV, Lielbritānija,
Francija, Norvēģija, Elcvadora, Kuba
un nacionālā Ķīna deklarēs, ka tās
nodos savas balsis par Savienoto
valstu priekšlikimiu. Maļiks savu-
Amerikāņu augstā komisija bridina
'mmm-' vicu komunistus
ATCELTS ZOLINGERAS POLICUAS PRIEKŠNIEKS— AUSTRUMU
JOSLA VERVĒ VĀCU JŪRNIEKUS UN JtJRAS VIRSNIEKUS
Frankfurte (D). — Ievērojot paš­reizējo
saspīlēto situāciju un SED
icongresā pieņemto lēmumu aktivi­zēt
pagrīdes darbību Rietuhivācijā,
amerikāņu augstā komisija brīdinā­jusi
komunistus nepārsteigties. Pēc
Bonnas valdlļbas ministru preziden­ta
apspriedes ar Mekloļu, amerikā­ņu
apgabalu komisāri uzaicināja pie
sevis komunistu vadītājus un pazi­ņoja,
ka pret viņiem vērsīsies ar vi­su
likuma bardzību, ja tie* mēģinās
rīkot nemierus vai sabotfilas aktus.
,Tai pašā lai^a okupācijas iestādes
aizliedza .komunistu skejlapas, ko
bija paredzēts izplatīt 1. augustā. So
skrejlapu moto skan: ,JK6reju ko­rejiešiem,
Vāciju vāciešiem, Arni ^o
ka irtteia viecnlalilr» B b ^ Ue^
tās ū. V. FcrkfaMi miiiM ileiii ple^
ņSndi Uetttvai iitttl R ZaddJķl,
lAlvUat filiil i* Wūiumi, «nigao*
BlJas llelvpdl;^iiMli»M4^ h Kal-tam
v k s i i i l i i ' mfBliiraMi» iJiimia
valila JaoilJii^
Atdmējot, ka Jau patfļJulK 10 ga­di,
kopš Padomju savienība, piMo»
jot noslāgto likumu m
starptauttskāi tiesīgi, oki|9ila Bal­tijas
vaistit. BaltMat valstu diplo*
mātiikie pārstāvji savu tautu vārdā
izteica pateicību par. ASV valdības
atbalstu Baltijas tautām, neabdstot
šajā Eiroimi ddl sikli taiiia tad,
kad mueriikfalldja» un
saviedbas īlepeņl. vi«iošg!ilf
g. tagriva Bpdtijai valstu jmmā^
bu. īigad Baltijai valitli^^^B^^
Steoptt vM, bet vlAi tiiitumu cMI^
Kāds politiskais novērotājs ^vie­noto
nāciju aprindās paskaidroja, ka
Drošības padomē tagad «.sākusiealto Inkorporādju I^žbmju tav^
cauja" par darba kārtību» šis asprā* ^ ^ "
tīgais formulējums» tiešām izrfidījle»
patiess. Taisnība bija tiem politi­ķiem,
kas jau pagājušās nedēļas bei­gās
izteicās, ka Psadomju savifeniba
atgriezusies Drc^ības padomē nevis
Neraugoties uz to, interese ņujoTkier
šos par sēdes gaitu Ir tik milzīģa,*ka
vairāk nekā 20.000 cilvēku vSēJls
saņemt ieejas kartes. Tā kā sēžu zfilē
ir tikai 514 vietu, daudzi vīlušies de**
vās atkal mājās.
Neaizmirstamā 1940. g. 21. Jūlija
^ t s d4;»artamenta deklarācija vi­sus
10 okui^cljas gadus uzturējusi
dilvu ceribu, ka Baltijas valstu bri-viba
un nef^k^uilba tiks atjaunota.
Norādot tti Baltijas valstu mler-lai
sadarbotos, bet lai darbu Jauktu^ onHIgo, brīvo un starptautl^ni at-tleksnoēs
neitrālo dzivl neatkarībai
laikā, kas bUa lUbUlzēJošs miera
faķtort Baltijai Jūras insitrumu kra*
stā, sib^.'v^riai pret ^>galvoJumu,
ka BīdUjai. valitli būtu vajailil^
Padomjņ^iavlenlbai tāi drošībai La
Pasaules krize iespejittnat^^
es tiivāko 1
kāda pādomlu zernfldene^ le^btilStos
torpedēt pašreiz no ASV uz Koreju
ejošos amerikāņu karaspēka trans­porta
kuģus. Norāda, ka tādu soli nb
ienaidnieka puses varētu gaidīt, Jo
deialMiiK^ a p ^ ^ aamjf
lem Tpitoftjtt^^^^b^^
pOnlga^bfztletlba, terton un nottek
nepārtrauktai ledrivotijti dw»ti*
djas. Baltijas valstu olSi^llie p l^
iti^Ji un nadonāUi organMdja
vairākkārtīgi apelējušai pie UN i i;
darīt Intetvem^u, lai apturētu vA
vismaz IzmekUtu šādu vienai Ap»
vloioto nfidjtt loceklei barbarmcit
rldbu. Udz šim UN neJko nav da^
rijušai. Baltijai valitui pāratN^
augitt vērtētu ASV valdībai aUMa«»
stu, tad Apvienotai nācijpi apMrIil
gemuldālāi maiu deportādjai uA
vln^Jo latraucošo itāvokU BUfl^
Jai valitli, lodot vainigoi un g»i«
darot upurui viņu hēroUkā eiņā ptf *
bHvIbu un neatkarību.
Bamjai republiku pārrtāvjl i|^
skata lielu uzmundrlnijiumu pretī*
denta mtama notodltijoi vMH^
prit Jauno komūnlona iemija
l i ^ . Baltijai repumikiMi 1040. f.
pidlka vienai pašai, kad tli
pil ar Udzigu itarptautiMi
ittmi aktu. Bīdtiišu
ItoreJ
otlem sj^kiem^t-Okit ari tankui
Lai Sorotm akspildītUt li^ladzīgi VIST
maje gads vai 19 mēnešu lalk|. KaŗŠ
Korejā piei^āda, ka uzvaras gūšanai
vajadzīgi <toud|q;)uslgi spēki un^roči.
tāpat kā padomju Jaka iznīcinātāji Ar bumbvežlem un'kaujai kuģiem
11
Atbildot uz šo augstās komisijas
brīdinājumu, kāds SED pārstāvis
Berlīnē paskaidroja, ka tas ir neli­kumīgs.
Komunisti un viņu vadītā
nacionālā fronte nekavējoties- sāks
cīnīties pret rietumu okupācijas ie­stādēm,
tiklīdz saņems direktīvas
„no Visvācijas nacionājā kongresa",
kas sanāks augusta beigās. Par d-ņu
pret komunistu pagrīdi šinīs die­nās
lēma arī vācu zemju iekšlietu
ministri. Stuttgarter Nachrichten
šai sakarībā raksta, atsaucoties uz
labi informētām vācu un sabiedro­to
aprindām, ka Rietumvācijas po­licijā
iefiltrējušies neskaitāmi komu­nistu
aģenti. Tas noticis 1945. un
1946. g. Ka šī informācija nav bez
pamata, liecina gadījums Zolingeras
pilsētā. Ziemeļi^inas-Vestfāles mi­nistru
prezidents; kas pilda ari iekš­lietu
ministra pienākumus, atcēlis
no amata turienes poUcijas Priekš­nieku
Gencu un viņa vietnieku. Abi
poUcijas vadītāji nekā nevēlējušies
pasākt pret komunistiem, kas izpla­tīja
skrejlapas un izlīmēja plakātus.
Par komunistu aktivitāti liecina an
jauna vervēšanas akcija, kas notiek
Austrumvācijā. Apmēram 400 ag-
^kie jūras virsnieki un matroži
Bremerbāfeiiā saņēmuši rakstus no
austrumu joslas, kuros aicina pie­teikties
jūias ppMjI. Ka^^toan^
pirmā šāda vietilba kāda admirga
uniformā tērptā virsnieka vadE>ā
redzēta Berlīnē SED kongresa laikā.
tagad operē Korejā ar Ziemeļkore-jas
„tautas republikas" zīmibi, tēl
varētu parādīties ari uz zemūdenēm,
kas uzbruktu karaspēka transpor­tiem.
Ja ,tas notiktu, ASV nekavē­joties
paceltos prasība pēc repre^-
Jām, proti pēc atombumbām, lai tās
nomestu uz Kremli un svarigiem pa­domju
rūpniecības centriem.
Preses un sabiedrības domas pār­stāvji,
pieskardamies ASV nesagata-votībai
pašreizējiem notikumiem, se­višķi
kritizē flotes ministra Metjusa
darbību un norāda, ka tūlīt pēc otrā
pasaules kara tikušas likvidētas vai
pārdotas mazākās kara flotes vienī­bas
un krastu aizsardzības aviācijas
lidaparāti, kufus varētu sekmīgi ie­saistīt
cīņā, ja agresors sāktu zem­ūdeņu
karu. Tieši So vienību tagad
pietrūkst, kaut gan uz Tālo austru­mu
ūdeņiem nosūtīts pietiekami
daudz kreiseru, iznīcinātāju un trans­porta
konvojs pavadošo lidmašīnu
bāzes kuģu. Bet trūkst taktisko ak­ācijas
spēku, kas uz vietas varētu
palīdTēt kālniekiem, un ari mazāku
lidmašīnu bāzes kuģu, kam lielāka
jauda un no kufiem var labi operēt
iznicinātāji. Karš Korejā pierādījis,
ka amerikāņu gaisa supercietokšņl
B-36 tiešām frontes operācijām nav
piemēroti, jo lido augstu un nespēj
precīzi kert mērķus. Ar šiem milzu
bumbvežiem karu Korejā nevar uz­varēt,
par spīti visai militāro aprin­du
propagandai; ka katru ienaidnie­ku
ASV var satriekt 60 dienās, liekot
PANDITS NERU IESTĀJAS PAR
MAOTSETUNGU
JaundelhUa (E). — Ceturtdien In­dijā
sākās parlamenta sesija, ko ar
plašu runu ievadīja ministru prezi­dents
Pandits Nēru. Viņš deklarē­ja,
ka Korejā Jāļauj izšķirties pa­šiem
korejiešiem", jo 38. platuma
grāds mākslīgi sašķēlis tautu divi
daļās. „B€Z āziātiem nedrīkst iz­šķirt
Āzijas problēmu", sacīja Nē-ru.
Tālāk viņš pasvītroja, ka Dro­šības
padomē «noteikti jāuzaicina"
komunistiskās Ķīnas valdība, kas
nodibinājusi mieru un kārtību savā
territorijā. Runu beidzot, Nēru iz­teica
nožēlu, ka viņa samierināša­nas
priekšlikumi nav atraduši at­balsi
vien tfi nav-iegūstama.
iriiiiiiM^i^
VašIngloiuKE). ASV lenāti ši
nls dlenii plei^ēma likumu, kai pa
redi vairāk nekā Aļ mlU«4ui do­lāru
lalmniedikal un militārai pa­līdzībai
ārvalstīm. Par š& lummu
s^ts, Izšķlrāi, kad bija noklauil-
Jles ārUetu ministra Ečeiona un
alzsanMbai ministra Džcmiona zl
nojumu. Tai- pašā dienā ar 69 pret
15 bals&n lenāti piešķīra aizdevu­mu
ari Spānijai Lldzekļui Franko
4os Eksporta un importa tmnka. Par
pieņemtajiem lēmumiem vēl Jālz*
šķlŗai tautai pāntāvju namam. Ja
tai Izdaritu kādui grozijumui, li­kumprojekti
varētu legultiei kon
greia apvienotajā komliljā.
ĶiNAg KOliCNISTI HMLAS
«ATBRĪVOT** ARI TIBETU
PeķiBga (E). - Peklngai raidītā­jā
Slnls dlenāi uzrunu ķfolešu tautai
teica armijai vlnpavēlnleks un mi­nistru
prezidenta vietnieki ģenerā
lls Cu Tē. „MClitt atbrivoSanas karš
vēl nav bel&lei. Mumi Jāatbrivo
vēl Formozftun Tibeta," deklarēja
sarkanais ģfterāUs. Prezldoita Trū-mena
ļ^vēlg7. flotei aizstāvēt For-mozu
Cu T|, nosauca par agreil^
aktu. Dienu vēlāk amerlkl^u ra­dio
noklauittanās dienestam Tokio
Izdevāi uztvert kādu dtu Peklngai
raidījumu, tlbetiešu valodā nolasī­ta
Informādja, ka komOnlstlikā Ķī­na
piedāvājusi militāru palīdzību
Ziemeļkorejal So piedāvājumu zie-meļkoreJleiH
tomēr esot noraidījuši
pasvītrodami, ka pašreiz viņiem tā
nav vajadzīga. Amerikāņu politis­kās
aprindas Peklngai raidītāja In­formācijai
velti lielu Ievērību. Va-šlngtcmā
iMigaldām vēl nav skaidrs,
vai šis līdzībai piedāvājumi nav
tikai Jauns manevn aukstajā kaŗl
Der tomēr ateerēties, ka otra pasau­les
kara laikā divas korejiešu divī­zijai
dnījāi Padomju savienības pu­sē.
Korejai karaspēks tāpat savā
laikā piedalījās ari Varšavai ap­lenkšanā,
kai notika pēc plnnā pa­šauto
kaŗa«
rvļima' iiSHiŗtti atntvoi
i^Jā gadījumā unšodSa», ?2ft gi^
da dtaiā, k(|pi ASV atzina <fe Ju<i
Ba^ai valitil, šo viditu ^crfdt#
a pāritāvjlm Ir godi grtiil
valitiidoretlra kunga L vērfbu isl
aui^ Ipiidltiem apivfnimlem #
tanTjNA ^ tiei$^te par lavu
piehuumu, atkārtot lavu usivlrll
protettu pret vēl turplnošoi neUtoi»
m^ tni brutālo Baltijai valim
oki^āoiju no Padomju lavlenlbai»*
» Pēc memoranda leinletfēnls
tljtt: 5^l8tu sūtņiem notika puntpil»
du ilgi saruna ar vlcetbtnlrtru
kiniu, kai IzUdca gandarījumu pķt
ki lūtņl .novērtējuši amerJkA^
poUtiku Korttf. Sl poUtika eiot li»
bfikali plerādijmns, ki ASV izturi»
šanāi piet PtlUJai valit&n palttl
negrozīta. Jautājumā par Bamjai
valitu nenormālā itāvokļa ap<ķriē«
šinu UN pUmapulcē varēšot <kt gŅ
$m6i tikai pēc lazliOlšināi ir
d^partamimtiem, kas ar šiem Jaufi«
Jumiem nodarbojai.
Pēc tom Baltijai valitu pāntāvjl
leņMĀiili vilrākui konki^ Jau*
tilJuinui, kai iķar mūiu pIlaoļRi
itāvoUi tiimdā un dažui priddOlku-mui,
kuŗui vlcemlnlitn iollJa«ip-iprtest
ar lielāko labvOIbu. .
Sli 4i|ffneklējumi vditi depirti*
maitā pie ASV valittvtra, kam no­teicēji
vārdi Eiropai Uetii; dovi
pārUedbu, ka Baltijai valitu Ukti^
nli ASV nav alzmlnti un ka Balti«
Jai tautu talīnlisāi prailbai tiki at-balītftai
un l2|»ildltai, kad plenāki
laiki.
ASV preM miedz Baltijai valitu
iūtņu menK)randa latura plašu at-stāstijumu.
Uetuvai lOtnli Zadel-ķli
lumāUstiem teica: ,Mumi UJa
UēUika laruna ar PetUniu^ kai bl«
Ja tadmlgi laņemt mfliu paplrui.**
Uz tālākiem žurnālistu Jauajumiem
zadeiķis atbildējis, ka viņš nevar
komentēt Peridnia atbUdēi.
DŽONS F06TBR8 DAtxa:» {
PATRTCAS LNP
Dina EČ^na ārpolitiskais padom-nieks
Džons Fosters DaUess LNP In-foruiādjai
daļai vadītājam Lamben.
gam a<teiētajā rakitā pateicas par
viņam piesOtito vēstīji un Latviešu
nadonālāi padomei 17. jūnija lezo-lūdju,
kurā atkārtoti prailta Latvi-
Jai i^brivošana no Padomju savienl*
bai dkupādjas un Utvljai briv-vibts
atjaunošana.