1945-11-03-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich
Iznāk reizi nedēlā — Published weekly
Nr. 12 1945. g. 3. novembri
Strādāsim!
Viens ho vissāpīgāk^ sajūtamiem trū-kuiniejn
tautieUein Vācijā paheiz ir
darbā trūkums. Latvietis nespēj bez
darba dzīvot, tāda dzīve viņam ir nīk-hna.
Bet darba iespējas šobrīd niecīgas,
tikpat kā nekādas,^ Ko darīsim, ko
iesāksim, īpaU vēlāk, kad būs pabeigta
nometņu iekārtošana ziemas clzīvei i
m lidž ar to vajadzība pējc darba rokam
saruks vēl vairāk? Dažādie pašdarbības
pulciūi sabiedriski kulturālā
plāksnē, lai cik teicami tie ir, vieni paši
arī nespēs aizņemt visu mūsu būti un
brītf6 laiku un tamlīdz pilnam nevarēs
dot arī garīgi moĶai 'dzīvošanai vajadzīgo
vērtības apzinu.
Pašreizējos apstākļos domājot par''
darbu, domas arvien nogriežas pie tā,
ha liela dala niūsu tautiešu, lai arī tie
ir izglītoti cilvēki, svešos, n^eparastos
un nenodiŗošinātos apstākļos daudz mazāk
dzīves spējīgi kā, piem., amatnieki.
Tāpēc uz vissiltāko apsveicami visi tie
pasākumi nometnēs, kas iziet uz tautiešu
.apbruAošanu dzīvei. Vispirms ša-
Jā nozīmē minama svešvalodu mācī-knās.
Ja mēs katrs prīvi varētu runāt;
divas svešvalodas, tad tās būtu milzīgs
ieguvums. Tāpat tas ir ar praktisko
arodu zināšanām un to iegūšanu, rēķinoties
ar to, kq šīs zināšanas nākotnē
varētu noderēt un celtu mūsu dzīves
«pē/aJf. Kur telpas atļauj, kur iespējams
likt i^e mācīšanai vajadzīgiem darba
fikiem un Jcur sameklējami instruktori
• arodnieki speciālisti, tur visur labi
būtu noor^Mzēt nevien- tagad populāros
šofeiu kursus, bet arī galdnieku,
drebpieku, kurpnieku, atslēdznieku, me-mniku
u. t. t. amatu zināšanu mācī-knu
nometnes iemītniekiem. Tādu ama-lu
darbnīcas kalpotu arī tautiešu ik-aienaļ.
vajadzībām.
^ķāmvārds māca, ka „amatam zel-w
pamatst Tomēr ar tō nav sacīts, ka
««m tautiešiem, kas še trimdas gaitās
ŗ[tn mācījušies vāi pat iemācījušies
Mu amatu, vēlāk, normālos apstākļos
«ffrteiofics, šis amats katrā zinā arī
rļ^^ jāstrādā. Bet gan jābūt skaidram:
[mens, kas bez savas īstās profesijas
^mntos praktiskas zināšanas arī kā-ļ^
citā nozarē, būs labāk nodrošināts
"fļKotnē nekā tas, kam šo zināšanu ne-bus.
perēsim uz labāko, bet bruAosimies
Oftesihu brīdim, ja tas atkal mums
"7"*'«>' nenQmāksim savu ticību, bet
T^ļmināsim sevi arī ar Uāzijām.
"^mzisimies reāli! Strādāsim!
Kārlis Rabācs
Minchenē iekārto kopēju kantini
latviešiem Bavārijā
Bavārijas- apgabala Latviešu pabaidu
komiteja, kas līdz pilntiesīgas ļip-gabala
komitejas ievēlēšanai turp na
Bavārijas L N K darbu, Minchenē iekir^
to kopēju kantīni latviešu bēgļiem Ba-^
varijā. Kantīne iegādā un pārdos latviešiem
par normālām cenām (pēc nometņu
vecāko un komiteju p i e p r a w i -
miem) dažādas pirmās nepieciešaijii-bas
preces. Lielākā daudzumā jau sagādāta
zābaku ziede, trauki, gaida
piederumi - dakšiņas, naži un tīļiL,
grīdas sukas un dažādas sīkas precei^.
Kantīnes darbībai savu piekrišanu devusi
UNRRA. Līdzīga kantīne jau darbojas
Lībekā un tādu iekārto arī l)et-moldā.
BALK kantīne atradīsies
Latviešu bēgļu biroja nama Mincheliē,
Herzog Rūdolf Str. 49.
Sagaidāma Bavārijā internēto
latviešu karavīru pakāpeniska
atbrīvošana
Turpinot gādību par Bavārijā internēto
latviešu karavīru izvietošanu no
vācu karavīru gīisteknu nometnēm,
Bavārijas LNK iesniegumam ASV i 3.
armijas štābs ar rezolūciju atbildējis,
ka štābs piekrītjatviešu karavīru izvietošanai
no vācu karavīru gūstekķiu
nometnēm vienā latviešu internēto karavīru
nometnē. No Frankfurtas pie
Mainas steidzami pieprasīta īpaša komisija
šī uzdevuma veikšanai. Domājams,
ka komisijā pieaicinās arī-latviešu
pārstāvi.. Sapulcinot latviešus
vienā nometnē, varēs izšķirt arī
vinu atbrīvošanas jautājumu.
Bavārijas reģionālās Militārās valdības
tiesu dala Bavārijas LNK paskaidrojusi,
ka dažiem latviešu pārstāvjiem
- advokātieiiv dotas tiesības
aizstāvēt latviešus, kam jāstājas militāro""
tiesu priekšā Bavārijā.
Bavārijas L N K nodibinājusi Kultīi-
Mincfaenē
Latviešu cimdu Daris Daniias
karalim ;
Dānijas karalis Kristiāns 24. sept.
nosvinēja 75. dzimšanas dienu. Tauta
vinu apveltīja daudziem dāvinājumieni.
Apsveicēju vidū bija arī latviešu bēgļu
pārstāvji, kas karalim pasniedza latvisku
cimdu pāri. Audience turpinājās
15 minūšu un tajā Dānijas kai'ālis jin,
karaliene latviešu pārstāvjus izvaicājaļ
par bēgtu stāvokli.
ras fondu latviešu mākslas, zinātnes
un kullūrālu pasākumu atbalstīšanai
Bavārijā. Bavārijas L N K šim fondam
iemaksājusi no saviem līdzekļiem 1000
marku, „Bavārijas Latviešu [Vēstnesis'*
no paredzamā pelnās tīrā atlikuma
500 un Latviešu komiteja Švābijā
(Augsburgā) 500.
Bavārijas L N K kultūras dala uzsā-u
apgādi
UNRRA's
vicnoša-
Bavārijas
latviešu
kusi Bavārijas latviešu sko
ar mācības līdzekļiem. Ar
vadību pjtnākta principiāla
nās, ka tā Vīsbādenē pēc
L N K priekšlikuma iespiedīs
ābeci uin lasāmgrāmatu līdz ār latviešu
kalendāru 1946. gadam. So gnV
malu manuskripti UNHRAH jau iesniegti.
Sagatavo manuskriptus ļ rēķināšanas
uti dabas mācības grāmatām, kuras
domāts pavairot ar rotatoru-^ Turpinās
Bavārijas latviešu skolu apzināšana.
Lai rastu līdzekļus skplolāju
atalgošanai, kultūras dala ierosina šo
izdevumu segšanu no visiem; nometnes
iedzīvotājiem, kur skolas : darbojas.
Noorganizēts skatuves mākslas ansamblis,
kas drīzumā sāks latviešu nomet-nu
un centru apmeklējumus) ar fzrā-»
dēm. 17. un 18. novembrī iMirtfelienē
gatavo ktviešu mākslas izstādi, kufai
vairāki mākslinieki - gleznotāji ļu. c.
jau pieteikuši savus darbus.! Jaunatnes
organizāciju daVba saskaņošana
uzticēta agr. Arn. Šteinhaŗdam un
skautu vad. Kārlim Stundanj (no Lo-engrīna
ielas nometnes Miiichenē).
Ievadīta noskaidrošana proL V. ii^ur-vīša
mantu (kufu vidū varētu atrasties
arī viiia gleznas) apzināšanai Pasavas
apkārtnē. Noskaidrots, ka > Latvijas
valsts un Rīgas pilsētas ar|:hīvu un
Latvijas muzeju dokumenir dn mantas
atrodas 9 vagonos Tachavā, Cechoslo-vakijā.
Lfigils Militārās valļilbas atbalsts
šo mantu nogādāšanai drošībā.
23: okt. Bavārijas. L N K i pārstāvis
līdz ar lietuviešu, igauiiu, polu un
ukraiņu pārstāvjiem pieņemts ^ pie
ASV 3» armijas jaunā komandiefa ģenerālleitnanta
T r a s k 0 t a vina štābā
Bad-Tēlcā. 'Sarunās ar ,Sī .^^lāba
pārvietoto personu daļas vadītāju maj.
Šeferu safiemts norādījums, ka pārvietoto
personu - Baltijas valstu pilsoņu
lietas kārtojamas kopēji. Baltijas val-
»stu pilsoni amerikāiiu okupācijas jo-v
a l s t u
p i l s o -
d>/untene.s
slā alzfti par n e i t r ā lu
n e r e p a t r i 6 j a m i e m
n i e m . Ja vini no sava.s
pārvietoti uz Vāciju piespiedu, kārtā,
viņiem tiesības uz UNRRA's pāndzll)u.
Bavārijas L N K pārstāvis paskaidroja,
ka visi latvieši pārvietoti piespiedu
kārtp, kā tas pierādāms ar vācu pku-gpcijas
iestāžu evakuācijas uif citām
pavēlēm un rīkojumiem Rīgā un Kurzemē.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-11-03 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451103 |
Description
| Title | 1945-11-03-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. 12 1945. g. 3. novembri Strādāsim! Viens ho vissāpīgāk^ sajūtamiem trū-kuiniejn tautieUein Vācijā paheiz ir darbā trūkums. Latvietis nespēj bez darba dzīvot, tāda dzīve viņam ir nīk-hna. Bet darba iespējas šobrīd niecīgas, tikpat kā nekādas,^ Ko darīsim, ko iesāksim, īpaU vēlāk, kad būs pabeigta nometņu iekārtošana ziemas clzīvei i m lidž ar to vajadzība pējc darba rokam saruks vēl vairāk? Dažādie pašdarbības pulciūi sabiedriski kulturālā plāksnē, lai cik teicami tie ir, vieni paši arī nespēs aizņemt visu mūsu būti un brītf6 laiku un tamlīdz pilnam nevarēs dot arī garīgi moĶai 'dzīvošanai vajadzīgo vērtības apzinu. Pašreizējos apstākļos domājot par'' darbu, domas arvien nogriežas pie tā, ha liela dala niūsu tautiešu, lai arī tie ir izglītoti cilvēki, svešos, n^eparastos un nenodiŗošinātos apstākļos daudz mazāk dzīves spējīgi kā, piem., amatnieki. Tāpēc uz vissiltāko apsveicami visi tie pasākumi nometnēs, kas iziet uz tautiešu .apbruAošanu dzīvei. Vispirms ša- Jā nozīmē minama svešvalodu mācī-knās. Ja mēs katrs prīvi varētu runāt; divas svešvalodas, tad tās būtu milzīgs ieguvums. Tāpat tas ir ar praktisko arodu zināšanām un to iegūšanu, rēķinoties ar to, kq šīs zināšanas nākotnē varētu noderēt un celtu mūsu dzīves «pē/aJf. Kur telpas atļauj, kur iespējams likt i^e mācīšanai vajadzīgiem darba fikiem un Jcur sameklējami instruktori • arodnieki speciālisti, tur visur labi būtu noor^Mzēt nevien- tagad populāros šofeiu kursus, bet arī galdnieku, drebpieku, kurpnieku, atslēdznieku, me-mniku u. t. t. amatu zināšanu mācī-knu nometnes iemītniekiem. Tādu ama-lu darbnīcas kalpotu arī tautiešu ik-aienaļ. vajadzībām. ^ķāmvārds māca, ka „amatam zel-w pamatst Tomēr ar tō nav sacīts, ka ««m tautiešiem, kas še trimdas gaitās ŗ[tn mācījušies vāi pat iemācījušies Mu amatu, vēlāk, normālos apstākļos «ffrteiofics, šis amats katrā zinā arī rļ^^ jāstrādā. Bet gan jābūt skaidram: [mens, kas bez savas īstās profesijas ^mntos praktiskas zināšanas arī kā-ļ^ citā nozarē, būs labāk nodrošināts "fļKotnē nekā tas, kam šo zināšanu ne-bus. perēsim uz labāko, bet bruAosimies Oftesihu brīdim, ja tas atkal mums "7"*'«>' nenQmāksim savu ticību, bet T^ļmināsim sevi arī ar Uāzijām. "^mzisimies reāli! Strādāsim! Kārlis Rabācs Minchenē iekārto kopēju kantini latviešiem Bavārijā Bavārijas- apgabala Latviešu pabaidu komiteja, kas līdz pilntiesīgas ļip-gabala komitejas ievēlēšanai turp na Bavārijas L N K darbu, Minchenē iekir^ to kopēju kantīni latviešu bēgļiem Ba-^ varijā. Kantīne iegādā un pārdos latviešiem par normālām cenām (pēc nometņu vecāko un komiteju p i e p r a w i - miem) dažādas pirmās nepieciešaijii-bas preces. Lielākā daudzumā jau sagādāta zābaku ziede, trauki, gaida piederumi - dakšiņas, naži un tīļiL, grīdas sukas un dažādas sīkas precei^. Kantīnes darbībai savu piekrišanu devusi UNRRA. Līdzīga kantīne jau darbojas Lībekā un tādu iekārto arī l)et-moldā. BALK kantīne atradīsies Latviešu bēgļu biroja nama Mincheliē, Herzog Rūdolf Str. 49. Sagaidāma Bavārijā internēto latviešu karavīru pakāpeniska atbrīvošana Turpinot gādību par Bavārijā internēto latviešu karavīru izvietošanu no vācu karavīru gīisteknu nometnēm, Bavārijas LNK iesniegumam ASV i 3. armijas štābs ar rezolūciju atbildējis, ka štābs piekrītjatviešu karavīru izvietošanai no vācu karavīru gūstekķiu nometnēm vienā latviešu internēto karavīru nometnē. No Frankfurtas pie Mainas steidzami pieprasīta īpaša komisija šī uzdevuma veikšanai. Domājams, ka komisijā pieaicinās arī-latviešu pārstāvi.. Sapulcinot latviešus vienā nometnē, varēs izšķirt arī vinu atbrīvošanas jautājumu. Bavārijas reģionālās Militārās valdības tiesu dala Bavārijas LNK paskaidrojusi, ka dažiem latviešu pārstāvjiem - advokātieiiv dotas tiesības aizstāvēt latviešus, kam jāstājas militāro"" tiesu priekšā Bavārijā. Bavārijas L N K nodibinājusi Kultīi- Mincfaenē Latviešu cimdu Daris Daniias karalim ; Dānijas karalis Kristiāns 24. sept. nosvinēja 75. dzimšanas dienu. Tauta vinu apveltīja daudziem dāvinājumieni. Apsveicēju vidū bija arī latviešu bēgļu pārstāvji, kas karalim pasniedza latvisku cimdu pāri. Audience turpinājās 15 minūšu un tajā Dānijas kai'ālis jin, karaliene latviešu pārstāvjus izvaicājaļ par bēgtu stāvokli. ras fondu latviešu mākslas, zinātnes un kullūrālu pasākumu atbalstīšanai Bavārijā. Bavārijas L N K šim fondam iemaksājusi no saviem līdzekļiem 1000 marku, „Bavārijas Latviešu [Vēstnesis'* no paredzamā pelnās tīrā atlikuma 500 un Latviešu komiteja Švābijā (Augsburgā) 500. Bavārijas L N K kultūras dala uzsā-u apgādi UNRRA's vicnoša- Bavārijas latviešu kusi Bavārijas latviešu sko ar mācības līdzekļiem. Ar vadību pjtnākta principiāla nās, ka tā Vīsbādenē pēc L N K priekšlikuma iespiedīs ābeci uin lasāmgrāmatu līdz ār latviešu kalendāru 1946. gadam. So gnV malu manuskripti UNHRAH jau iesniegti. Sagatavo manuskriptus ļ rēķināšanas uti dabas mācības grāmatām, kuras domāts pavairot ar rotatoru-^ Turpinās Bavārijas latviešu skolu apzināšana. Lai rastu līdzekļus skplolāju atalgošanai, kultūras dala ierosina šo izdevumu segšanu no visiem; nometnes iedzīvotājiem, kur skolas : darbojas. Noorganizēts skatuves mākslas ansamblis, kas drīzumā sāks latviešu nomet-nu un centru apmeklējumus) ar fzrā-» dēm. 17. un 18. novembrī iMirtfelienē gatavo ktviešu mākslas izstādi, kufai vairāki mākslinieki - gleznotāji ļu. c. jau pieteikuši savus darbus.! Jaunatnes organizāciju daVba saskaņošana uzticēta agr. Arn. Šteinhaŗdam un skautu vad. Kārlim Stundanj (no Lo-engrīna ielas nometnes Miiichenē). Ievadīta noskaidrošana proL V. ii^ur-vīša mantu (kufu vidū varētu atrasties arī viiia gleznas) apzināšanai Pasavas apkārtnē. Noskaidrots, ka > Latvijas valsts un Rīgas pilsētas ar|:hīvu un Latvijas muzeju dokumenir dn mantas atrodas 9 vagonos Tachavā, Cechoslo-vakijā. Lfigils Militārās valļilbas atbalsts šo mantu nogādāšanai drošībā. 23: okt. Bavārijas. L N K i pārstāvis līdz ar lietuviešu, igauiiu, polu un ukraiņu pārstāvjiem pieņemts ^ pie ASV 3» armijas jaunā komandiefa ģenerālleitnanta T r a s k 0 t a vina štābā Bad-Tēlcā. 'Sarunās ar ,Sī .^^lāba pārvietoto personu daļas vadītāju maj. Šeferu safiemts norādījums, ka pārvietoto personu - Baltijas valstu pilsoņu lietas kārtojamas kopēji. Baltijas val- »stu pilsoni amerikāiiu okupācijas jo-v a l s t u p i l s o - d>/untene.s slā alzfti par n e i t r ā lu n e r e p a t r i 6 j a m i e m n i e m . Ja vini no sava.s pārvietoti uz Vāciju piespiedu, kārtā, viņiem tiesības uz UNRRA's pāndzll)u. Bavārijas L N K pārstāvis paskaidroja, ka visi latvieši pārvietoti piespiedu kārtp, kā tas pierādāms ar vācu pku-gpcijas iestāžu evakuācijas uif citām pavēlēm un rīkojumiem Rīgā un Kurzemē. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-11-03-01
