Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949

              dzelzs aizkara"
ngtona
-a iezImSjas arvien «kaldrSk «
• mmaassoonnuu lloožžaa»s jluubhnil^e»ja» Cik»», ^
askaldrojumiem senātā par p ,
• ^jamo agresiju Eiropā, t
omeņtātors Pirsons un Kans. ^
īgtonā lietošanā parādliusTeļ"*-
1os: ..ASV robežas ir ^
lehkums".
"alvenokārt IzcUa ar dr«.rfi.u
blldzinājutniem un lleSf**^'*»»»*
tiesājos vārdos. S f t ' n f c
is_ attīstības noskaņimstt"^
onā mainījies galveUsrt
eāllem laktiem; ksm blM^f
Itl pēdējos aksardzib ra?"
savienība un \ f
Zīmīgi savu jaunāko politiska
ka u iesāk arī 1. augusK^^^^
t teikumu: «Savienotās vairtL1^
zelzs stīpu apkārt dzelzs a
SVnav citas alternatīvas
911 gada slēguši nolīgumus a r?
m valstīm tikai tādēUai tos'Lt
ijdiemza^ ir dziļa p a t i ^ f e
deļ izlēmušas, ka tām nepleT
ms^ uzņemties brīvo demokra t
dibu un radīt pietiekami Z
ala speķa, lai nodrošinātu pasS
S mieru. Ja mēs tā nedarītu, tad
.ums vajadzētu ievilkties kā gļit
iežiem savās čaulās un gaidīt, kad
pasaules gals, kas būtu ari
psejals."
Lai gan republikāņu senatori ar
ļžonu Fosteru Dallesu priekšgala
bšauba, vai Rietumeiropas apbru-
)šanai jāizdod 1450 miljoni, Trfl.
ena prasību izpildīs, ja vien kon-tess
vasaras atpūtu uzsāks vēlāk
bkā paredzēts un tam būs iespe-ļms
iepazīties ar štābu priekšnieku
Vojumu par Eiropas apmeklgļuma^
zultātiem. No tā būs atkarīgi bal-
[jumi. .Triju ieroču šķiru štābu
ļiekšnieku atgriešanos Vašingtona
[gaida pēc 10 dienām. Tad būs id-'
ļimi arī Eiropas aizsardzības pado-
Ss un triju Rieļjiimeiropas valstu
3ku — Vidusjūras, Beneluksa un
tiandināvijas — atzinumi par ne-feciešamākajiem
ieročiem un vājā-bām
vietām aizsardzībā pret Mas-agresiju.
Vašingtonā vērotāji atzīmē arī kā-citu
politiski iezīmīgu aizkulišu
'ūli kias Var ietekmēt ASV Srpoll-
% it Īpaši Azljā. Harijs F.
^rnsi „The Periscope" norāda uz
īsinātam attiecībām starp jauno
W aizsardzības ministru Džonsonu •
ārlietu ministru Ečesonu. ,Ja
|jzident$ Trumens drīzumā, nesa-bņos
šo abu ministru viedokli -
ļ:a Kenis, — tad Šis konflikts eks-
[dēs Vašingtonas un Ņujorkas pre-ļ
pirmajās lappusēs. Ārlietu ml-ļtrljas
ierēdņi žēlojas, ka aizsar-ļbas
ministrs Džonsons nemitīgi
Icoties Ečesona darīšanās, pār vi-b
lietām censdamies iegalvot, ka
u jāvada ASV politika Ķīna."
in, 0. Bredlijs iepazīstina. M
(Turpinājums no 1. Ipp-).
B pieredzējusi tādu attīstību, kas
[mālos laikos būtu prasījis gad-ļta
ceturksni."
[ongrese, kam vajadzēja aizieUa-is
Ifrivdienās 31. jūlijā, nolemj
boties vēl vienu mēnesi. SisK-ng
pamatots ar to. ka ASV
l atrodas arvien vel kara s
Īli jo vispārējs miera liguM j
ām vēl nav noslēg s Darb bj
raukšana 31. jūlija tu P«'""
obligāta tikai miera laika,
ksturigi šinī sakarība^ irAs
ijas izlūkošanas dienēta w
dnieka ģen. Donovana vard.
rikāņu rezerves virsnieku m
ā. ka pašreizējais aukstais kP
ībā ir karstāks pa k ^
rikāņi uz auksto ^^^Jļ.
pašam šķiet," eica s
,ka. tur karstāk nekaene.
ns atzinis, ka aŗnenkao »
nības gan pieversus. ^r»
azāk domājot par pa^"
ELA NEG^AOITET FBET
-PADOMJU S^^^^^^l^,.
dienests otrdien ziOĢ a- j;<ļa
alingāams iuznp ldaepto"rtaāc.^^^S^^, ^P^3^d ow
vienībā neatlDilstpa»J^3idrot*
ārlietu ministnjag'^^jtiei
anā žīdu valsts veote'; ^.vie­no
visām pret un
vērstām demonstrac J 5»
edraudzīgu,zi.u^jgV
esē Publicētaiarrt ce^itii'
tācijām uz Sibinju u
tuksnešu apgabali^»-
tiitKton NewBpaper
ļmOtS EŪCOM ctvn
rL Dp Cmp Blangan,
Nr. 80 (804)
Sestdien, 1949. g. 6. augustā
iznak treSdienfis tm s^tdlen^.
tedevējs: LatvieSu Centrālā Ko.
mlteJa. Galvenais redaktora: V.
LamDerga: galv. red. vietnieki:
ML CuUtto un A. lOavsona. Re-
SSktorl: A. BdStelns. Fr. Igi^.
j. J&abēoni. F. Krusa. B.
Kteelis. H, Mlndenberp, A.
OTOSTB. Ralsters. L. Svarcs.
BedakcUas adrese: S^s^Sgf^*
Uhlanditr, %. ITS».
Tito aicina arī Bulgāriju un
neldausU Icominform
Juroslaviļa atkārtoti provocē s
gadi jumus ar Pado
.9
saviem
SEPTEMBRĪ IRO PALĪDZĪBAS VĀRTI
SLĒGSIES UZ VISIEM LAIKIEM
Apgabalos dibinās ļaimas daA^^
VAI ANGĻU UN AMERKlŅU BANKAS IZEAISBUSAS UTO A E H -
VITAn PRET MASKAVU?
BeUratle (A). — Maršals Tito sācis Jaimu politisku ofensīva.
UaķedojiIJils tautas republikas 5. gadadienā 2. augustā Skopie 35.000
gkatitajti priekšā maršals Tito dedzīgā runā solīja palīdzēt Bulgārijai un
AlbSnijal atbrīvoties no kominforma spaidiem. Viņš uzsvēra, ka nedomā
lavo reAtiu pārveidot pēc kapitāUsma parauga, bet joprojām paliks
oiticfgs so^plistiskajām idejām. Reizē ar šo zīmīgo runu sākušās pro-
TokāciJa» W^ Padomju savienības pilsoņiem Belgradē. Izraidīts pa­domju
gi^isa »atiksmes biroja vicedirektors, un Maskava pārtraukusi
gaisa salikumi abu valstu starpā. Jugoslavu prese pēdējās dienās ap-ggds
padoniju sūtniecību Belgradē spiegošanā un sabotāfas rikolanā, un
pats marSals Tito vairākkārt pēdējo 48 stundu laikā atkārtojis, ka Ju-goslavUa
necietīs kominforma gatavošanos ar varu gāzt viņa iekārtu.
Staļina 5 punktu
programma pasaules
mieram
„UN WORLD" P U B L I C Ē GRO-MIKO
S L E P M A S SARUNAS AR
ASV POLĪTIPEM
Leikseksesa (A). - UN raidītājs
Iļojorka ceturtdienias vakarā ziņoja,
ta Vašingtonas diplomātiskajās ap-fi&
dis kopš vairākām nedēļām ne-lolias
runas par konkrētiem Sta|i-jtt
miera priekillikiuniem. Sl ziņa
Bede|as sākumā parādījās arī kāda
HP korespondenta ziņojumā, un
ļMtdien iznlUkušals jaunākais »iUN
WorM^ kas tia;skatlms par vienu no
^Ņpaidīgāki^jit^m un labāk infor-
Bitijiem ASV poltītiska|iem žur-
BiUem» bez sensācijas piegaršas
fM^ kāda viErdā neminēta repub-liUļa
poUtiķiK rak^^^^ pur Staļina
Biera programmu. To īsumā snie-
NBC> kā ari UIP aģentūra.
Staļina miera i)rogrammu ar ASV
politiķiem pēdējos mēnešos vairāk-
Mrt pSrrunāJfe Padomju savikibas
Irlletu ministra vietnieks Andrejs
Cromlko, Programmai 5 punkti:
1) Jauns līgums ASV un Padomju
lavienlbas starpā, ar ko tiktu atjau­noti
Jaltas un Potsdamas nolīgumi.
U reSlists Staļins šo līgumu vēlo­ties
slēgt tikai ar ASV, jo, pēc viņa
4om5m, lielbiritiinija un pārējās
Eiropas valstis esot pašreizēji pa-laules
spēku spēlē bez kādas praķ-ilskas
nozīmes.
2) Vienprātību vistu Četru okupā-tijas
varu politikā par Vāciju. Sta­ļins
paredzot, ka jaimu karu izrai-var
tikai, vai .nu rietumu, vai
austrumu vadīta m gribēta Vācijas
atdzimšana. Kamēr tas nav noUcis,
M\x kara briesmu neesot.,
3) Rietumu lal)vē'ibu reparāciju
«maksājumos Paviom;u savienībai, lai
^fi atzītu krievu tautas lielos upu-rus
cīņā prot Hitleru.
4) Tūlītēju sakaru pārtraukšanu ar
Visiem fašistiskiem un hitleriskiem
«iementiem Padomju savienības ie­spaida
sfairā un ari tiem, kam izde-
^'|es nokļūt rietumnieku valstis vai
««upacijas apgab-ilosi.
5) Normālu vialtnaiecisku attiecība
J^tjaunoSanu ar IMaskava, ievadam
piešķirot Padom;u SiEivienibč-i aizde­g
u 2 miljardui; dohru uz tādiem
piem noteikumiem kā Lielbritāni­jai
1946. g.
h ^ ķ beidariba mazini^
sonos un sainnniecibas
limena ipSanu ASV
^ojorka (B). ^ Viens no joprojām
py visvairāk pārrunātajiem jau-
^jurniem ir bezdarbs un saimniecis-
^ krīze. Kaut ari prezidenta Trū-
°^ena ieteikumi bezdarba novēršanai
.^kārtīgi lielie budžeta līdzekļi
fiaoiedriskiem darbiem nomierināju-
I satrauktos pratusi, cenu krišanās
^^.P^odukcijas .samazināšana spiež
r^^^eikaliiiekus būt uzmanīgiem,
fin t X s^™i<"Cibas līmeni 1939. g.
«Pzimē ar 100, lad augstāko stā-
^^-C Savienoto valstu saim-
II sasniedza 1944. g. beigās,
i ^ ^ 1945. g. in^deksa likne sli-
«Kominforms skaita savus cāļus,
iekām tie izšķīlušies," zobgalīgā tonī
runas ievadā aizrādīja Tito. „Jugo-slavija
šodien stiprāka nekā bija
pirms gada. Mūsu rūpniecība uii
ārējā tirdzniecība pamazām atdzī­vojas,
un mēs izkļūstam no bīstamā
stāvokļa, kādā mūs noveda komin­forma
Ietekmē esošo valstu nedrau­dzīgā
rīcība. Es ceru," uzsvēra Tito,
„ka pienāks laiks, kad bulgāru tauta
neveltīs vērību nepatiesajiem apvai­nojumiem,
kādus kominforms vērsis
pret Jugoslaviju, un sniegs niums
roku, kā tas brāļu tautai klājas.
Mēs tad palīdzēsim bulgāriem nobī­dīt
pie malas visus tos, kas līdz šim
kavējuši mūsu draudzīgo attiecību
attīstīšanos un stājušies mums ceļā.
Sle vārdi zīmējas arī uz Albāniju.
Kādā dienā ari Albānijas zemnieki
un strādnieki atzīs, ka Jugoslavijas
tautas bijušas tās, kas stāvējušas v i ­ņiem
vistuvāk un allaž varējušas
sniīģt lielāko palīdzību."
Tālākā runā Tito savu palīdzību
piesolīja ari Ungārijai un Rumānijai,
aizrādot, ka ariiur kominforms tur-^
pina rīdīt pret Jugoslavlļu uil )ca
viņš necietīs revolūciju un kara plā­nu
kaldlnāšanu šajās zemēs pretī
viņa iekārtu. „Es esmu pārliecināts,
ka Jugoslavlja agri vai vēla ap sevi
pulcinās draudzīgu valstu saimi, kas
visas kopā varēs turpināt tos prog­resa
ceļus, kādus esam pasākuši iet
pret kominforma gribu." i
Tito runa visā pasaulē izraisī­jusi
lielu ievērību. BBC un ASV rai­dītāji
to sniedza visās valodās un
vairākos apdarinājumos, gan Izceļot
faktu, ka Tito arī Jugoslavi­jas
Maķedonijas daļā bauda
pilnīgu uzticību, gan pasvit-i
rojot sensacionālo uzaicinājumu pā­rējiem
satelītiem sacelties pret kom-informu.
Si Tito aktivitāte un blanko
garantiju izsniegšanā cīņai pret
Maskavu nāk īstā brīdī, jo pagāju­šajās
nedēļās padomju prese, kā ari
satelītvalstu komūnisitiskie laikrak­sti
draudīgā formā pūlējās atgādi­nāt
ortodoksā komunisma mācek­ļiem,
ka Tito ir ķeceris, kas iznīci­nāms
visiem līdzekļiem.
Par Tito aktīvo cīņu liecina ari
skandāls ar padomju pilsoni Andreju
Kuzmicevu, jauktās jugoslavu-pa-domju
navigācijas sabiedrības vice-direktoru.
Iekšlietu ministrija 2. au­gustā
ziņoja, ka Kuzmicevs apcieti­nāts
Belgrades centrā, kur „apvai-nojoši
izturējies pret jugoslavu tau­tas
pārstāvjiem". Pēc UP informā­cijas
krievs bijis vienkārši piedzē­ries
un sācis trokšņot, bet no šl
starpgadījuma Tito valdība tagad
nepārprotami mēģina Izveidot poli­tisku
skandālu. Tito oficiozs Boi^ba
ne tikvien kā plaši apraksta Kuzmi-ceva
trakošanu policijas iecirkni un
pretošanos miličiem, bet uzbrūk ari
pašai padomju sūtniecībai, apzīmē­jot
to par centrāli, no kuras nāk
spiegi un sabotieŗi, kas kominforma
uzdevumā cenšas gāzt Tito režīmu.
(Turpinājums 8. Ipp.). *
.,Vēl tikai 31 diena laika atUkusi
pārvietotajām personām, lai piepra­sītu
IRO palīdzību visāda veida ap­rūpes,
repatriācijas vjīi izvietošanas
jautājumos. Bēgļi, k^s šajā nolūkā
vēl nav reģistrējušies IRO un neiz­darīs
to līdz 31. augustam, zaudēs
jebkādas Izredzes uz IRO palīdzī­bu,"
31. jūllļā paskaidroja IRO
ģenerāldirektors Vlljoms Hellems
Taks.
Direktora Taka pazu;iojumu, kas
dibināts uz starptautiskās bēgļu or­ganizācijas
ģenerālpadomes jūlija
kopsapulces lēmumu Zenēvā, pēc
tam plaši izziņoja visā Vācijas ame­rikāņu
joslā ar preses, radio un pla­kātu
palīdzību, lai šī ziņa sasniegtu
ari tos tūkstošus privāti dzīvojošo
pārvietoto personu, kas vēl nav lū­gušas
IRO aizgādību. Šādām perso­nām
jāierodas reģistrācijai līdz 81.
augustam vienā no 6 IRO kontrol-centriem,
kas atrodas Vlrcbuirgā,
Hanavā, NelUngenā, Augsburgā,
Mlnchenē un Ambergā. Ģenerāldi-
, rektors Taks arī brīdinājis, lai pār­vietotās
personas neļauj sevi maldi­nāt
ziņojumiem, ka IRO padome pa­redzējusi
zināmus izņēmumus arī pēc
noteiktā termiņa. Viņa brīdināju­mam
pievienojās IRO amerikāņu
joslas šefs Filips E. Raians, mudinot
pārvietotās personas reģllstrēties ne­kavējoties
un norādot, ka tā ir abso*
lūti pēdējā iespēja Iegūt IRO aizgā­dību:
Visi DP nometnēs aicināti tū­daļ
sazināties ar draugiem un pazi­ņām
ārpus nometnēm, kas vēl ne­būtu
reģistrēji4šii^ un l^iopādlt vi^
ies
ClNtlSIES N0VEE8T »JPGDEJX BRIZA» IZSKRINEBANAS DRAU­DUS
GRONS
ņiem, uz sViirig0 31; augOJIta terittķti. Mana.
«Vēlreiz aicinu visus žurnālistus," atklājot kārtējo preses konferenci
Bad Kisingttiā, ar uzsvaru norādīja Informācijas daļas vadītājs C. tlal-ners,
.^darit visu iespējaiiō, lai jūsu tautību piederigie zinātu un sa­prastu,
ka tiesības uz IRO juridisko un politisko aizsardzību, aprflpi^un
izceļošanu varēs legut tikai tie ārpus nometnēm dzīvojošie, kas reģis­trēsies
vienā no 6 IRO kontrolcentriem līdz 31. augustam. Sls termlņS
Ir pēdējais, un, sākot ar 1. septembri, reģlstrēšanos vairs nepieņems.
„Lai visi savrup dzīvojošie šo svarigo lēmumu uzzinātu, IRO ne
tikvien aicina talkā DP presi, bet arī vācu laikraksti Ievietos attiecīgus
paziņojumus, un radiofoni līdz 31. augustam katru dienu noraidīs alcl*
nājumus reģlstrēUes. Ja ari pieteiktos tikai viena ģimene, mūsu
pūles būs attaisnojušās." Tālāk C. Rainers norādīja, ka pēc I RO Infor­mācijas
savrup vēl dzīvo bēgļi, kas savā laikā bija reģistrējušies U N R R A
un vēl tagad uzglabājuši «rozā reģistrācijas kartītes". Tās sen jau Izslu­dinātas
par nederīgām un bij. „unriešlem", kas vēl nav pie IRO reģis­trējušies,
pēdējais termiņš ir 81. augusts.
No jauna Var reģistrēties ari tie, [ Kā kvalificēs personas, kas būs
kas agrāk noraidīti, DP statusu ne­piešķirot.
Pārsūdzības gan vajadzējis
iesniegt 8Q dienās, bet tā kā durvis
DP statusa iegūšanai drīz aizvērsies
uz visiem laikiem, neviens nevar
zaudēt vairāk, kā vien saņemt at­kārtotu
noraidīšanu, un tādēļ C. Rai­ners
ieteica visiem no jauna reģlsr
trētles. Jautāts, vai nav iespējama
rakstveida reģistrēšanās, jo daudzi
līdzekļu trūkuma dēļ 11^ kontroles
centriem nevar alzbrajit^» C. Rai­ners
atbildēja ar noliktu nē. Skrī-nēs
tikai tos, kas būs pieteikušies
personīgi. Skrīnlngi v^r notikt arī
pēc 31. augusta, jo Zenēvā pieņem­tie
noteikumi paredz ka līdz šim
termiņam jābeidz vienīgi reģistrē-
Latvijā 1 milļons latviešu, bet
e i 1 milļoni iedzīvotāju
prez a atzinumi un lēmumi
LNP prezidija pēdējā darba sēdē
angļu joslā apsprieda starptautisko
stāvokli un tā attīstību un pieņēma
par to atzinumus. Prezidijs konsta­tēja,
ka Latvijā vēl ir apmēram 1
miljons latviešu, bet 2 miljoni iedzī­votāju.
Lielāk^ daļa no Padomju sa­vienības
ievesto ir āziāti, kam iz­sniegtas
Latvijas pases ar atzīmi
«latvietis". Kollektīvizācija paveikta
gandrīz jau pilnīgi, un visus, kas tai
pretojas, bez žēlastības deportē uz
Sibīriju vai citur.
J. Celms ziņoja par savu braucie­nu
uz Zviedriju un tur notikušajām
sarunām un organizatorisko darbu
Latvijas brīvības labā. Prezidijs at­zina,
ka kopējo uzdevumu sekmīgā­kai
veikšanai izveidojama cieša sa­darbība
ar LNF Zviedrijā un citām
līdzīgām latviešu organizācijām ār­pus
Vācijas. Aktivizēs ārējās infor­mācijas
fonda darbību.
Pieņēma tālākus atzinumus LNP
prezidija darbības izveidošanai un
prezidija sēdekļa Izvietošanai emi­grācijas
ietvaros. Konstatēja, ka Ka­nādas
latviešu nacionālā apvienība
nolēmusi aktīvi atbalstīt LNP uzde­vumus,
piedaloties arī pašā LNP un
ievēlot par Kanādas latviešu pār­stāvjiem
LNP Marisu Vētru un
KLNA sekretāru Freibergu. Pieņēma
atzinumus par līdzekļu sagādāšanu
LNP darbībai.
Nolēma sūtīt LNP delegāciju uz
Eiropas komitejas un Eiropas kon­sultatīvās
padomes sesiju, kas sāk-utna
J. Feldmaņa memorands ASV ārlietu
ministrijai b i j o latviešu karavīru lieta
i
.d ējus^i pašreiz īsvārstās ap 160,
^irm • kur tā atradās 1945. g.
S r "lenežos pēc 17 miljonu
^P^ijizeto atvaļināšanas no armijas,
tūti amerikāņiem ir insti-
^« sabiedriskās domas, politiskās
v^PlnāJiunii B. Ipjp,).
m
Kā jau mūsu laikrakstā ziņots, 28.
jūnijā ASV ārlietu ministrs Ečesons
pieņēma mūsu sūtni J. Feldmani
akreditēšanās audiencē, un abi
valstsvīri apmainījās svinīgām ru­nām.
Sajā sakarā ir zīmīgi, ka zi­ņojums
par sūtņa J. Feldmaņa akre-ditēšanos
un abu runu teksti visā
pilnībā iespiesti amerikāņu ārlietu
ministrijas biļetenā, kas pasvītro
akreditēšanās oficiālo raksturu.
Sūtnis J. Feldmanis jau enerģiski
darbojas jaunajā darba laukā. Ie­vērojot
grūtības, kādas Jopx>jām ra-i
da mūsu bij, kaŗavMem iiece}oā^
ASV, it īpaši Gronas izceļošanas no­metnē,
sūtnis J. Feldmanis 21. jūlijā
iesniedza ASV ārlietu ministrijai
memorandu, kurā sīki apraksta mū­su
karavīru gaitas un leģiona tap­šanu.
Memorandā attēlota ari da­žādo
Iestāžu nesaskaņotā rīcība mū­su
karavīru jautājumā, t i . augstā­ko
iestāžu principiāli labvēlīgā no­stāja
un vietējo amatpersonu, īpaši
tieslietu ministrijas pārstāvju Gronā
nepareizā pastāvošo noteikumu iz­pratne
un piemērošana. Sūtnis J.
Feldmanis lūdz šo mūsu karavīriem
aelabv§Ug0 pfaksi novēzsl, - -
sies 10. augustā Strasburgā. Dele-ģ^
a arī vienu no prezidija locekļiem
uz Londonu dažu jautājumu izkār­tošanai.
Plaši pārrunāja denunciācijas, kas
pēdējā laikā notiek pret izbraucē­jiem
uz ASV un citām zemēm, un iz­lēma
pretsoļus.
Prezidijs apsveica latviešu preses
apvienošanos vienā laikrakstā un
uzdeva Informācijas daļas vadītā­jam
turpināt preses apvienošanas
darbu ari ārpus Vācijas.
a B i i e i e i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i a i i i i i i i i i i i i i ii
Komunisti j^akusi
uzbrukumu
Dienvidkorejai
Seula (B). — Dienvidkorejā sāku­šās
cīņas ar komunistu karaspēku,
kas ceturtdien ar apm. 5000 viriem
un smago artilēriju pārgāja demar­kācijas
līniju' — 38. parallēli. Kā
zināms, Koreju pēc uzvaras pār Ja­pānu
okupēja Padomju savienība un
ASV, par joslu rooežu nosakot 38.
platuma grādu. Pirms 6 nedēļām
ASV savu okupācijas kaļraspck-i at­vilka,
un tūlīt sākās robežsadursmes
un nemieri, jo Maskava no pirmās
okupācijas dienas savā ioslā izvei­doja
padomju režīmu ar Kcmūnisīis-ku
leļļu valdību.
Zīmīgi, ka komunistu karaspēks
ofensīvu uzsāka Cangkaišeku iera­šanās
priekšvakarā. Ceturtdienas
vakarā Cangkaišeks izlidoja noFor-možas
uz Seulu, lai apspriestos er
Dienvidkorejas valsts prezidentu,
Singmanu Rhē par kopīgu cņu pref
komunismu. Pēc Cangkaišeka pJāna
Dinvidkorejai kopā ar Filipīnām un
nacionālo Ķīnu jāizveido Pacifika
ūnija, kas līdzīgi Atlantijas savie­nībai
radītu valni komunisma tālā­kai
izplatībai Āzijā.
Kā papildus Ziņo,- ciņis komfoni-stu
pusē piedalās sarkanarmivas
virsnieki. Dienvidkorejieši ziņo ka
pret lielo pārspēku viņi cer noturē­ties
tikai dažas dienas. Seulā jo­projām
atrodas daži simti ASV ar­mijas
instruktoru, kas palikuši tur,
lai izveidotu nacionālo korejiešu ar-reģistrējušās,
bet DP statusu tomēr
neiegūs?
„Tip nebūs UN DP, bet tomfr
bēgļi," atbildēja C. Rainers un pēc
nākošā žurnālistu jautājuma — kā
šos nevācu bēgļus vērtēs organizā­cija,
kas varētu nākt pēc IRO — tur­pināja:
„Ja tāda vispār būs, tad pie­ņemams,
ka tos par UN DP neuz­skatīs."
Pārrunu turpinājumā C. Rainers
nolasīja DP komisijas darbības ko­ordinatora
Eiropā A. E. SkvadrilU
atkārtoto brldinājiamu DP — kārto­jot
izceļošanas formalitātes, nesniegt
nepareizas ziņas. ASV imigrācijas
noteikumi paredz drakoniskus so­dus
tiem, kas Ieceļojot par sevi uņ
savu arodu devuši aplamu Infornv?-
clju. A. E. Skvadrili jo sevišķi uz­sver
slikto noskaņojumu amerikā­ņos,
kāds rodas, ja kāds, uz ASV iz­ceļojot,
uzdodas par aroda lietpra­tēju,
kaut arī lauksaimniecībā, bet
vēlāk nespēj uzdotos pienākumus
veikt. Tie amerikāņi, kas apņēmu­šies
dot vēl jaunus galvojumus, vē­rojot
DP negribu vai ari neprašanu
strādāt uzdotā specialitātē, kļūst at­turīgi,
un tā aizbraukušo neapzinīga
izrīcība var aizvērt durvis uz ASV
vēl daudziem Vācijā palikušajiem.
Jaunās transitnometnes iekārtoša­nu
Vildflekenā IRO pamato ar ne­pieciešamību
regulēt Izceļotāju sa­strēgumu
izvietošanas centros un
Gronā. 4. augustā Gronā esot bijuši
6000 Izceļotāju, un, lai nerastos tā­lāki
sastrēgumi un nepārtraukti va­rētu
turpināties ari jaunu DP pie­ņemšana
veselības un' konsulārām
pārbaudēm, radusies nepieciešamība
izvietošanas procesa „vidus posmā"
iekārtot vēl vienu starpnometni..
Žurnālisti interesējās, vai nav ie­spējams
pēdējo skriningu, kas, iz­ceļojot
uz ASV, tagad notiek Gronā,
izkārtot jau agrāk. Sevišķi privāti
dzīvojošie DP, kas, uz Gronu brau­cot,
spiesti atteikt dzīvokli un darbu,
pēc izskrīnēšanas nonāk neapskau­žamā
stāvoklī. :C. Rainers atbil­dēja,
ka Gronā, ļneatkarīgi no IRO
un DP komisijas, darbojas ASV
imigrācijas komisija, kas tiesīga
katrā atsevišķā gadījumā t^ikt savu
pēdējo vārdu. IRO tomēr centīMes
panākt DP veļamāku izkārtojumu.
Saziņā ar IRO amerikāņu joslas di­rektora
F. Rajana atzinumu, izvic4o-šanas
vadītājs Korkerijs tieši šajā
jautājumā sāks sarufias ar ASV pār­stāvjiem.
Informācijas daļas vadītājs pazi­ņoja,
ka visos IRO apgabalos nodi-binata_
s darba jautājumu padomes.
Strādātāji DP padomēs ievēlēs savus
pārstāvjus un par sakarnieku katrā
padome piedalīsies viens IRO pir~
mas kategorijas ierēdnis. Sīs pado­mes
kārtos visus darba, algu un no­dokļu
jautājumus DP attieksmēs ar
IRO un vācu iestādēm. Rainers
izteica ^pārliecību, ka šo padon^ju
darbs turpmāk atrisinās daud/us
jautājumus, kas līdz šim „ventilēil-preses
konferencēs.
^ Konferences noslēgumā C. Rainers
informēja, ka 16. augustā, pl. 8 50
pec Vācijas laika, notiks pirmais
raidījums par „gruti izvietojamiem"
Lai ieinteresētu Rietumeiropas val­stis
bet it sevišķi amerikāņus, sniect
efektīvāku palīdzību arī šai DP gru­pai,
IRO ierosmē uzņemtas 3 radio
reportāžas, ko tagad noraidīs BBC
un vairākas ASV raidstacijas. Otrs
raidījums notiks 20. augustā. pL 17 35
I
1.
i