Bavarijas Latviesu vestnesis, June 18, 1949

              •» - • p i l»
.1 ^ .-• :.''ļi*.'Vv;'-'ļ
1949.I
( « ^ mkita 11^
1-
m .«>>
In.
LATVIA
Latvifls Newspaper
publiflbed under EUCOM Clvll
Affttf Divislon Authoriaation
SSalber UNDP IW. Publluher
gatf Sdltor: Valdemān Lam-
0t»ffltI>rau0nlik-Str. 1. Prlnter:
inmer * Ungejieuer. Ludwlgs.
buri Kdroerstr. 16. Publlshed
liHMWMldT. Circulation: 14.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 66 (290)
Sestdien, 1949. l&JonUi.
Iznāk tre&dicnās un sestdienās.
Udevējs: Latviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. ttā, vietnieki:
M. CiiUtls un K KlāvMns. Re-dakteri:
A. BoIit«lns, Pr. Igals.
J. Jēkabsons, P. Krusa. B.
Ķīselis, H. Mlndenbergs. A.
Ozols, t. Ralstei'S. L. Svarcs.
Redakcijas adrese: EssUngcn/N.,
inuandstr. S. t^. ITt».
]ileklē modus vi
rietumiem un
Vācijas saskaldīšanās divi daļās pagaidām
nav novēršama .
ftaW (L). — Rietuma delegāciju
iorindis Parīze ceļas optimisma
cilnis, un E(^inā marmora pils šīs
ga^Uļgi vidfi bija pilna rožainu ce-fl^
o, Francijas niinistrtt kabineta
f{dl trešdien Sumans paziņoja, ka
vienošanos par Austrijas valstsligu-ļffi,
varbūt, varēšot panākt vēl
pilDti 1/septembra. Sis bija vis-
JļUnīistisldlkais paziņojums, kāds
0ds šim dzirdēts Farizes konferen-
Sumana optimisims pamatojās
acīm redzot uz apsvēruma, ka sa-ki^
i ar attiecību pakāpenisku pa-lUktinSšanos
starp Jugoslaviju un
toffiinforma valstīm, padomju dele-gficija
vairs neatbalstīs jugoslavu
pailbu pēc Austrijas territorijas
Karintijfi un Steiermarkā un pēc
leparšdju maksājumiem.
Kopš pirmdienas Parfzē bija vē-
.Jama atkal kāda jauna parādība:
ļitrl ministri aiz slēgtām durvīm
meklēja bazi austrumu un rietumu
ladielvei. Tam tomēr nav nekā ko-pSj'a
ar 1945.^46. g. kļūmīgo ap-peaflement
(samierināšanas) politi­ku,
un drīzāk jau atgādina modus
vtvendi izmisīgo meklēšanu 1942. g.
vasarā un rudeni Vašingtonā starp
Japānu un Sav. valstīm pirms Perl-
Httboras. Četri lielie i r vienprātīgi
rtlmazļ savos centienos apslēpt savu
nevienprātību. Uekas, ka viņi aiz-biraiikdami
no Parīzes durvis neaiz-drtls,
bet. šķirsies labā omā un
miiMfis uzturēt savstarpēju kon­taktu
tādā veidā, kā uzdos lietpra-t?
Jlem „8tudēt^* 2in5mu8 Jautājumus.
St pēdējā un izšķirīgā fāze Parl-iS
sSkSs Jau svētdienas vakarā, kad
86iH ftrlletu ministri pēc neauglī­gai
diskusijas par miera līgumu ar
Vficijti pēkšņi sasauktajā slēgtā sēdē
Izdarīja mēģinājumu koncentrēt
konferences darbus šaurākā, pieticl-giķš,
bet toties praktiskākā gultnē.
Kopš tā brīža visas konferences sē-ieņ
notiek vienīgi aiz slēgtām dur­vīm.
jāuzsver, ka iniciatīva konferen­cei
intensivēšanai izgāja no rietum-vdstlm.
Pag. sestdienas rītā Bevms
spontānā apņēmībā ieradās pie V i -
iinska padomju vēstniecībā. Rie­tumvalstis,
kā aizrāda BBC kores­pondents
Parīzē T. Barmens, ne
vienreiz vien bija prptestējušas pret
veltīgu laika nosišanu garajās saru-nāf
un it sevišķi pret konferences
InpantoSanu propagandas nolūkos.
Rietumu cenšanās tagad iziet uz to,
lai panāktu kaut kāda veida sadzīvi
ar Pad. savienību, par ko jau r u ­nāja
Bēvins angļu strādnieku parti­jas
kongresā Blekpūlā. S l miermīlī­gā
sadzīve, modus vivendi, starp
rleturcliem un austrumiem, kā aiz­rāda
angļu delegācijas aprindās, ir
Jo nepieciešamāka tagad, kad Vācija
un Berlīne ir saskaldītas. Tāpēc
fetrām okupācijas varām esot Jā­dara
viss iespējamais, lai nodroši­nātu
tur kaut cik normālāku dzīves
ritumu. Izejot no šl apsvēruma,
rietumvalstis esot iesniegušas Višin-
«kim veselu rindu konkrētu priekš­likumu.
Sie priekšlikumi it dabiski
«karot pirmā kārtā satiksmi no
Berlīnes uz rietumiem un tirdznie­cību
starp austrumu un rietumu
Vāciju, - divi jautājumi, kurus
l^espēja nokārtot komandanti Ber-
Bnē.
Notikumi Parīzē pēdējās dienās
M j l risinājās šādā raibā virknē:
Otrdien pēcpusdienā četri ministri
sanāca kopā slepenajā apspriedē t i ­kai
uz īsu bridi. Jau pēc nepilnas
stundas Višinskis ar visu savu svītu
atstāja sēdes zāli, iekāpa auto ma­šīnās
un aizbrauca. Tris rietumu
ministri turpretim palika zālē sē­žam,
un viņiem drīz vien piebiedro­jās
pārējie viņu delegāciju locekļi,
kuri iepriekšējā slepenajā apspriedē
nebija piedalījušies. Rietumvalstu
delegāciju sekretariāti bija ne ma­zākā
mērā par žurnālistiem pār­steigti,
kad dabūja zināt par Višin-ska
pēkšņo aizbraukšanu. Delegā­ciju
preses šefi tūliņ steidzās uz
Rožainā marmora pili, lai informē­tos
par stāvokli. Pēc vairāk nekā
vienas stundas viens no šiem preses
šefiem izgāja no Sēžu zāles un pa­skaidroja
reportieriem: «Vlšinska
aizbraukšana nav nākusi negaidīta.
Tā nebija nekāda demonstratīva i z -
soļošana no zāles, jo sēde bija no-risusi
omulīgā noskaņojumā un mi­nistri
bija vienojušies sanākt kopā
vēl šovakar vēlu vakarā."
Neviens nezināja, vai Višinskis
bija iesniedzis savu atbildi uz rie­tumu
priekšlikumiem un tad atstā­jis
zāli, lai dotu viņiem laiku to
pārbaudīt, jeb ari viņš bija atgrie­zies
padomju vēstniecībā nogaidīt
tālākas instrukcijas no Maskavas.
Atstājot pUi, Višinskis nemaz ne­steidzās:
viņš lika savam šoferim,
novirzīties no taisnā ceļa un braukt
caur Buloņas mežu. Padomju vēst­niecību
viņš sasniedza ar 40 min.
ilgu nokavēšanos.
Absolūtā noslēpumainība, kādā
bija tlt^s visa$ pēdējo, dienu ap­spriedes,
klāja ari misteriozos noti­kumus
otrdienas vakarā. Rietumu
delegāti nebija izvilināmi dot pa­skaidrojumus
kaut vispārējās frā­zēs,
un viņi tikai ieteica nepacietī­giem
žurnālistiem ..neuztraukties".
Pēc dažām pazīmēm tomēr varēja
spriest, ka Višinskim jau rokās ir
jaunas instrukcijas no Maskavas, —
instrukcijas, kas izšķirs, vai konfe­rence
izjuks dusmās jeb arī vieno-fTurplnājums
8. Ipp.).
Padomija šķiežas ar
aizdomīgiem pārme­tumiem
Londona (S). - Padomju kara flo­tes
oficiozs Krāsnij Flot ziņo, ka
Turcijas kara flotes virspavēlnieks
kopā ar vairākiem augstākiem virs­niekiem
izlidojis uz Vašingtonu, lai
vestu tur sarunas par turku kara
flotes bāzes ierīkošanu Melnās jū­ras
piekrastē. ..Nevar būt nekādu
šaubu," raksta Krāsnij Flot. „ka šī
bāze būs nolemta nevis turku, bet
gan amerikāņu kara flotes lietoša­nai."
Sis pats padomju orgāns apsūdz
..zināmos zviedru militāristus", ka
tie nodomājuši pārvērst Zviedriju
par bazi ,.raķeššāviņu un atombum­bu
karā pret PSRS". Izstrādādami
un sekmēdami šādus plānus, zviedru
virsnieki esot kļuvuši par ..amerikā­ņu
aģentiem".
Kā United Press ziņo. vēl šovasar
Zviedrijā apmācīs 1000 skolotāju
civilai aizsardzībai. Valdība apzīmē
par nepamatotām baumas, it kā
skolotāji tiktu sagatavoti „atomu
karam".
6ALI6I iznkiniit Trt9 režimu
Londona (AFN). — Maršalā TitO/
Jugoslavija atkal nonākusi uzma­nības
degpunktā. Uzmanību tai
velti abas puses — rietumi un aus­trumi
Bet katra puse to dara dažā­dā
veidā.
Kominfonna kongress savfi trešajā
sesijā, kas notikusi Breslavas tuvu­mā,
pieņēma izšķirīgus lēmumus par
Jugoslaviju un nolēma reiz par v i ­sām
reizēm darīt galu Tito režl-niam,
pievienojot Jugoslaviju atpa­kaļ
„tautu demokrātiju" saimei. Pēc
ziņām no informētiem avotiem,
kominforma valstis nolēmuša? ie­vadīt
pret Tito režīmu - visplašāko
propagandu, kontrsplegošanu un
saimniecisku blokādi, kā ari pār­traukt
i r to visas diplomātiskās at­tiecības.
Kominforms pieņēmis ari
svarīgus lēmumus par Vāciju, Grie­ķiju,
Ķīnu un par reliģijas problē­mu
Austrumeiropā. — Sofijā, B u ­karestē
un Triestā tagad atklāti r u -
nā, ka maršala Tito dienas skaitītas
un ka Jugoslavija drīz vien atjau­nošoties
„tautas demokrātija".
Otrdien Ungārijas valdība griezās
pie Jugoslavijas ar notu, kuŗfi ap­sūdz
to ungāru-jugoslavu tirdznie­cības
līguma tīšā pārkāpšanā. S. g.
pirmajos pieci mēnešos Jugoslavija
esot sistemātiski samazinājusi un
beidzot pat pilnīgi pārtraukusi savu
eksportu uz Ungāriju. — Pirmdien
Belgradfi publicēja paziņojumu, ka
pārtraukta visa tirdzniecība ari
starp Jugoslaviju un Cechoslova-kiju.
•
Belgrades radio trešdienas vakarā
paziņoja, k a ungāru valdiba'^upjā
kārtā izraidījusi no Ungārijas trīs
jugoslavu tirdzniecības pārstāvjus.
S{ ir jau trešā reize pēdējo 10 die­nu
laikā, kad ungāru iestādes iz­raida
Belgrades oficiālos pārstāvjus.
Bet tai pašā laikā Anglija un ASV
spērusi pirmos diplomātiskos soļus
maršala Tito pozīciju stiprināšanai.'
Abas rietumu lielvalstis piedāvā
Belgradei financiālu un saimniecis­ku
palīdzību, lai tā varētu spītēt
kominforma žņaugiem. Parīzē otr­dien
ieradušies ASV un Anglijas
vēstnieki Belgradē. Angļu vēstnieks
Pīks apspriedās ar Bēvinu par piec­gadīga
tirdzniecības līguma slēgša­nu
m Jugoslaviju. Kā dzird, Anglija
esot ar mieru piešķirt Belgradei
vairāk nekā 100 milj. dolāru lielu
kredītu.
AGATAVO ZEMI KARAM
Gen. Farkošs Budapekd izstrādā kāta gaļm^
hi vasarai ļugoslavijā
Jugoslavija un tās kominforma kaimiņi šodien atrodas tuvāk bruņo-tain
konfliktam nekā Jebkad pagājušos 12 mēnešos. Tā ziņo UN poli­tiskās
informācijas bisojs savā pēdējā bi|etēnā. Lai gan šim izdevumam
nav nekādas ofioiālaf nozīmes, tanī parasti sakopo izvilkumus no vis­pārbaudītākajiem
materiālienL
Kopš pirms gada pag. vasarā
kominforms atklāti* deldār^ti mar­šalu
Tito un viņa režīmu par ko­munistiskās
internacionāles ienaid­nieku
Nr. 1, nav pagājusi neviena
diena, ko viņa pretinieki nebūtu i z ­mantojuši,
lai stiprinātu Jugoslavi­jas
pozīcijas. Lai gan joprojām nav
nekādu sīkāku ziņu par pēdējo kom­informa
sanāksmi Breslavas tuvu­mā,
līdz šim pieejamās informāci­jas
liecina, ka vistuvākajā laikā
sagaidāma jauna ofensīva pret mar­šalu
Tito.
Kamēr politiskā ciņa pret Tito
notifk plašajā atklātībā, militārā
sagatavošanās risinās vislielākajā
slepenībā.' Kopš 6 mēnešiem Albā­nijas
galvaspilsētā Tirānā atrodas
Maskavas militāro speciālistu iz­lases
štābs operāciju sagatavošanai
pret Jugoslavijas rietumu robežu.
Tā i r tikai knaibļu viena puse. Otrs
līdzīgs štābs atrodas Budapeštā,
Akadēmijas ielā 5, un to vada U n ­gārijas
kara ministrs ģen. Michalljs
Farkašs. Sos sagatavošanas darbus,
protams, I financē Maskava. Pēdējās
nedēļās esot atvērta vēl trešā cen­trāle
bukarestā. bet tās uzdevumi
esot galvenokārt aģentu sagatavoša­na
un izlūkošanas dienests.
Kamēr ģen, Farkašs Budapeštā
izstrādā pēc kominforma norādīju­miem
ofensīvas plānu šai vasarai,
Albānijas centrālei galvenais uzde­vums
«sagatavot zemi" incidenta
provocēšanai ar Jugoslaviju. Pirms
dažām dienām albāņu iekšlietu m i ­nistrija
ziņoja, ka publicēts saraksts
par 60 robežincidentlcm, kādi noti­kuši
Grieķijas pierobežā. U N sekre­tariātam
iesniegtā kopija aptver
vairākus simtus lapaspušu sīkā ma-šīrirakstā.
T i k p ^ rūpīgi esot saga­tavots
aktu materiāls par konflik­tiem
ar Tito robežsargiem. Ameri-
^ r t ^ konferences „kvarteti" - «etŗu ^^^^^£111^
BteMis» A n d r ^ VfiBnfcdii n a f t a w r as
tsiri. No krtkāā UB labo pmA: mm
Bobeiite
kāņu ziņu dienesta rokās atrodas šl
' SMfākšla pirmā daļa, kis apt^^ēr l a i ­ku
no 1948. g. 27. jūlija līdz 1949. g.
17. janvārim. Tanī uzskaitītas 46
vieglākas un smagākas sadursmes.
Par smagāko apzīmēts 5. janvāfa
incidents, kad Albānijas territorijā
pie TerbiSas ciema esot iebrukušas
2 rotas jugoslavu karaspēka. Kaula
ilgusi 11 stundas un abās pusēs b i ­jis
daži desmiti kritušo. Albāņu ziņu
centrs tālāk sakopojis visus iespēja­mos
materiālus par Tito aģentu dar­bību,
proklamāciju kaisīšanu un ro-bežpārkāpumiem
gadījumos, kad
Tito lidotāji nav ievērojuši ro­bežas.
Blakus faktiskajam materi­ālam
Tirānas birojs sagatavojis arī
propagandas plakātus, uzsaukumus
un veselas avīzes serbu un kroātu
valodās, pagaidām gan bez datuma.
Daudzi novērotāji par visai bīsta­mu
pazīmi uzskata bij. Albānijas
komunistu partijas ģenerālsekretāra
Džodžes nošaušanu. Kā zināms, nā­ves
sodu izpildīja šinīs dienās, jo
savāktie materiāli nepārprotami lie­cināja,
ka augstais komunistu funk­cionārs
bijis Belgrades spiegs.
Kā Tito raugās uz šiem gaidāmiem
notikumiem? Cik tas spriežams no
(Turpinājums 8. Ipp.).
DARBU
UZSAKOT
Apvienojoties trimdas preses or­gāniem
Latvijai, Latviešu Ziņām
un Nedēļas Apslcatam, laikraksts
Latvija nule, kļuvis vienīgais, kur
satecēs trimdinieku rūpju, bēdu,
ilgu un nākotnes cerību pavedieni
Pilnām apzinādamies savu lielo
uzdevumu — allaž prātā turēt vie­nīgo
svēto mērķi — mūsu tēvu z ^
mes atgūšanu, laikraksts grib būt
savu lasītāju patiesais draugs un
padoma devējs; grib stiprināt ticībā
nākotnes gaismai ikkatru tautieti,
lai kur to būtu aiznesis likteņa v i l ­nis;
grib modri vērot izkaisīto tau­tas,
locekļu gaitas, būt nomodā par
ikvienu, nerimstoši aicinot nenoklīst
no latviskās ģimenes un tautas.
Tā, turpinot apvienoto laikrakstu
līdzšinējās labās tradīcijas. Latvija
kā nemiera zvans skandinās latvis­ko
vārdu visā pasaulē, prasot lat­viešu
tautas un zemes tiesu un tais­nību.
Uzņemoties apvienotā laikraksta
llcenciāta un galvenā redaktora pie­nākumus,
izsaku sirsnīgu pateicību
par līdzšinējo darbu Latvijas gal­venajam
redaktoram K. Rabficana.
Latviešu Ziņu galvenajam redakto­ram
A.Klāvsonam un Nedējaf^ A p ­skata
galvenajam redaktoram E.
Raisteram, tāpat visiem redakto­riem
un līdzstrādniekiem. Aicinu
visus darba koUēgas veltīt visus
spēkus, lai laikraksts ari turpmāk
būtu plašas un. vispusīgas informā^
cljas un vērtīgu atziņu paudējs lat­viešu
trimdiniekam jebkurā pasau­les
malā.
Lasītājus lūdzu neliegt savu at­saucību
Latvijai, tagad vienīgajam
latviešu laikrakstam Vācijā, lai tas
godam spētu veikt savu uzdevumu.
Lai nerimst skanēt trauksmes
zvani, lai neapklust balss, kas lat­viešu
asinis iedziedājuši mīlestību
, uz skaisto zemesr stūrīti Baltijas
jūras ielokā, līdz vēstīs trauksnU
tas lielais brīdis, kad celsimies l i ­dojumam
uz savu saulaino tāli —
mūsu Latviju. V. Lambergai
L^PunLCP
priekšsēdis izbrauc
uz
Slnls dienās uz Stokholmu izbrauc
LNP un L C P prlekJSsēdls J . Celms.
Viņš tur uzturēsies ap divi nedēļas,
lai kārtotu jautājumu par ciešāku
sadarbību starp tautiešiem Vācijā
un Zviedrijā, pārrunātu savstarpē­jās
palīdzības lietas un iepazītos
ar Zviedrijas latvieiSu dzīvi un or­ganizācijām.
J . Celms bija aicināts piedalīties
Zviedrijas latviešu dienās ar refe­rātu,
bet Izbraukšanas formalitāšu
kārtošana Ieilga. Tagad vīza saņem­ta
un ceļojums, kaut ar noseboša-nos,
var notikt. Viesošanās pie
Dānijas tautiešiem nav paredzēta,
jo vīza der tikai transitam. E. R.
Mepatik Luizianas statā
Ņujorka. — United Press ziņo no
Ņuorleānas: ,JKā dažās aprindās i z ­sakās,
Eiropas pārvietotās personas
nākušas pie slēdziena, ka dzīve
Luizianas štatā neatbilst tam priekš­statam,
kāds viņām bija radies pēc
noskatītām Holivudas filmām.
DP, kas bija pierakstījušies par
farmeriem, redzēja sevi tālu prom
no spilgtām lielpilsētas ugunīm, no
skaistiem cilvēkiem un no vieglās
izpeļņas, kas viss tik jauki bija at­tēlots
uz kino ekrāna. Pie šāda slē­dziena
nākušas autoritatīvas iestā­des,
meklēdamas izskaidrojumu fak­tam,
ka ne mazāk kā 40*/o no cu­kura
plantācijās nodarbinātiem emi­grantiem
Jau aizlaidušies lapās.
Viņi, liekas, devušies uz ziemeļiem,
meklējot sev tur labākas izdevības
un vairāk spožuma.
Monsinjors V. Kastels, kas vada
katoļu organizāciju, kura bija ap­gādājusi
galvojumus 300 immigran-tiem,
izteicies, ka daudzi no šiem
ieceļotājiem .jiemaz nav piemēroti
darba un dzīves apstākļiem Luizi-ānā".
Viņš piebilda: .J*ati galvenā
vaina meklējama Holivudas tiek­smē
attēlot Ameriku par zemi, kur
var viegli tikt pie bagātības un pie
lābim dimfim. Sfidos ieskatos ir ari
tbopielii B d U dēku mi ari mfisa
pašu virsnieki un kareivji palīdzē­juši
iepotēt eiropiešiem šādu ieska­tu,
lepni dzīvodami un šķiezdamies
ar naudu."
Tik augstu ^izbēgušo laukstrād­nieku
procentu (40Vci) bija aprēķinā­jis
kāds amerikāņu valdības ierēd­nis,
kas b i ja inspekcijas nolūkos ie­radies
pieminētā rajonā. Pēc viņa
pārliecības, vēl 20Vo ieceļotāju t u ­vākā
nākotnē pametīs lauku darbus.
Pēc viņa doniām, vaina meklējama
,.nepareižā propagandā."
Kāds (cukura plantācijas īpašnieks
izteicās: Spriežot pēc viņa paša pie­dzīvojumiem
ar pārvietotām per­sonām,
pēdējām ..radies iespaids, ka
nauda un viegla dzīve plūstin plūst
pa Amerikas pilsētas ielām". Pēc šl
farmera vārdiem, DP šeit gaidīja
nezin kādus brīnumus. Bet kad viņi
atbrauca, tie atrada šejienes dzīvi
daudz citādāku. Tagad viņi meklē
sev vieglāku darbu."
Laikraksts New Orlieans Item rak­sta,
ka D P bēgšana no lauldem iz­skaidrojama
ar laukstrādnieku sma­giem
darba apstākļiem un zemām
algām. Bet kāda armēņu sieviete,
kas bieži maina savas darb? vietas,
izteikusies: „Es neatbraucu šurp, lai
strādātu. Es atbraucu, lai apprecē­tos
cr kādu bagāta vira''