Bavarijas Latviesu vestnesis, October 20, 1951

              'mām
i i i
biroji ^
biezi viQ urb
rifaekla \MĶ
ddilea ir
tm H§®lļ
lEa latviešu fliK
kaslabikM
[«sam aiicelotļl^ļ
ii^asa fio
:irfena ,vai •
vai psšaaji^
t pajēli vfd^Sf
Iķ varSttt
apl(*sn5 4*^
adresi HBB'^
dtt lauta katSM
[ari viegli
Jfeets J A i i ^ ^
ijtt navaai®^
tvaešuskaitis^
a tautldu,
ivSffi kSjSa m
^ Vanags J i ļ
Lvitola iun*^^
luffidieiias g»^
5a2<iava0«ŗW
:anadi jau ^
divi i *
&s? Cik vi^tt
iem nedau
VacijS
11$ P
jSpiet^
dau dri#^:
lauda
lidžettt
vSrds»
ōbeidzot
vies
laba
Sils»
ga
krituSa
lajusi» ka
sai^^
ks ravii»!!
1290 DMI kas
«5 vieō'
Seicrl*
mi
LATVIA
Latvian
pabfisher: Vi
Newspapef
Odob^r 1951
flostdorf Detffioidr Lager< GeTtoa-ģfi
phoae Augustdorf 02.
Iditofial an^ Businea» Ofilce:
({3b) Gtafeofiichau. Obb„ Segio*
Pfinter: WeiIbeimeT Dnjckfiel
a flj. b H., (13b) Wei1heim, Obb.,
(ienūnj, • • •ļ;^''' • •
poblifbcd 00^8 weeUy. CtrcoU"
tfon 7500 Spofļsor — Inl«niatioi»l
gefogee Organizatioit Mea>
SisUlei, liSt f. ^ ^tobH
lidrr#}fit UtTieii^ C^uati
eltoļi.
GBIV. tedakterti MaktU Culltis
(tSb) Graltafttcbaa. Obb.^ Iteoif
nijiffilfioer* G«maBY,
Aottriliku i«dtkd]a» vaditllst
iL Sait». II, Usdta Avesaa. Wfii*
^ o r ^ SalUrat Vte« AostratU
J. Skujevics Latvijas
11 saimnie-cibas
padomnieks
Londonas Avīze ziņo, ka Latvijas
valdības ārkl^tējais pilnvarotais, sūt­nis
K. Zariņš iecēlis bij. valsts jsaim*
niecības departamenta direktoru X
Smjlvicu par saimniecības padom­nieku
pie Latvijas sūtniecības Lon*
donS. Padomnieks uzņems sakarus ar
WJ, Latvijas valsts un sainmiecibas
darbiniekiem un ievāks ziņas par
Latvijas zaudējumiem, prasībām un
parldiem»' ka^ palikuši nenokārtoti
otri pssd^es kara notikumu dēļ. Zi­ņas
|jies|tlni85 J. Skujevicam, Š7,
Baton Placej llomlon, S. W. l . .
11
Sakari ar Lielbritānijas karaļa sli­mību
Baznīcas pārVaide Lielbritānijā
Latvijas evaņģēliskās baznīcas vārdā
bijaļM^tfju^
mu karalienei un princesS^^
dsnaiAvfte ziņo, tas nosūtīs
KenteAerijas arčl^blskapu, un sa-ņeintas
arī atbildes. Karalienei
devumi privItsekretārsprlv.^^^^^B^
sirsnīgi pat€dcāsu^ lūdz da
ka karaliene loti augstu vērtē tatvie-itt
siinpatijas un līdzdalības; apHeci-
\ttljumu. '
I E S P A I D I U N S A I M N I E C Ī B A S U N S O C I A L A S P A D O M E S S E S I J A Ž E N E VA
Zenāvā pēc 93 komisiju un 83 plenārsēdēm savu 13. sesiju beidza
U N saimniecības un sociālā padome, apspriežot 58 jautājumus, kuru
materiāli «sniedzas tūkstošos lapu. Padomē 18 valstu pārstāvji, pie
kam dažās delegācijās piedalījās līdz 20 personu.^P
sesijas lēmumiOT un apspriedēm esam ziņojuši^^^ Šoreiz
sniedzam mūsu līdzstrādnieka, latviešu Arnolda
jkrēbera vispārējus novērojumus sc«:jasgait
ot sēžu norisei, jāatzīst, ka
valoda ar katru sesiju kļūst nediplo­mātiskākai
debates neiecietīgākas, un
par izteicieniem, kācH agrāk nebija
iedomājami, tagad vairs pat nesauc
pie kārtības. Cik taktiski un veikli
plenārsēdes vadīja padoma pretim
deņts čīlietis Santa Kruzs, tik nebti-jektivs,
pat bezkaunīgs bija Čecho-
Slovākijas pārstāvis Noseks.
Pamācigākās bija vispārējās debates
ple^darba kārtības punktiem, kur pa­domju
un satelītu delegāti ailai gari
runāja, arvien obligāti pienUnotim^
riālistus, kara kūdĶājus utt. Bija kon-statējams,
ka angli un amerikāņi ^a-vās
atblMēs it veikli operēja ar Sta­ļina
un citu komunistu 4ižvlruizt
cieņiem dažādos lāikmetoSi ar datiem
un pretjautājumiem^ kas lināja, ka
vismaz šlntfonii^l valda p^
skaidrība par kcmūnistu tieksmēm un
izdarībām. ipiemēram,pē^^
galvojuma, ka tie arvien respektējuši
citu tautu brīvību uņ neatkarību,
varu padzīti. Latviešu tautskolu
Eslingenā, kad 11 pag. gada rudeni
pārorganizējās, Virtembergas • Ba­dies
izglītības ministrija gan pie-Ārzemju
presē izplatījušās ziņas,
it kā latviešiem un pārējiem bal­tiešiem
Rietumvācijā piešķirta kul*
tūrās autonomi ja, Šāda informā­cija
es6t iegūta no valsts kanclera lāva, bet ieteica tai drīz
Adenauera. Acīm redzot, še no- sties par privātu skolu, Skolotl-tikusi
pārprašana, jo nav ne liku- jiem, kas bija saistīti šis skolas
ma, nedz kādas izrīcības, kas iio- darbā ar vācu izglītības pārvalžu
rādītu uz mun^ ^ ^ zinu, nemaksāja al-tik
svarīgo lēmu- TrW S I IM ^gais, piespiežot ŠO
niu. Tas skaidrības V^^^
dēļ jāpasaka, lai > < vidēt. Tie ir daži
citās zemēs nerastos nepare^^^^^^^^^ no-tā kursa, kādu uz
^uzskati par aļpstžkliem, kādiem pa- ņēmušas vācu iestādes. Ar izbrīnu
kļauti ļ)altiešu izglītības un kuItū
ras centieni Rietumvācijā.
Lai gan latvieši, līdzīgi pārējiem
dzimteni pazaudējiišiem ļaudīm, sa
esam klausījušies vairāku vācu
amatpersonu paskaidrojumus, ka
dažādu tautību DP esot tīši savā
starpā jāsajauc un šie cilvēki ļā^
skaņā ar š . g / 25. aprīļa likm^^
bauda tiesisku aizsardzību ūn vai- hac^^ šo tautību
rākas priekšrocības, tad tieši skolu komitejas,
un izglītības lietās viņu pamato- Mums, latviešiem^ ir priekšstats
tās nacionālās intereses igncŗrltas. par to, kas ir kuH^
Izņemot divi vācu pavalstīs — no mi ja. Mēs tldu augstsirdīgi
Lejassaksiju un Vestfāles-Ziemel- devām sav
relnas apgabalu, ar šo gadu latvie- pirmajos mēnešos pēc Latvijas nē­šu
trimdiniekiem Vācijā nav vairs atkarības prpklarnēšanas ar Tau-savu
skolu. Pēdējo nav Bavārijā, tas padomes lēmumu ieguva likum-
Slēzvigā-Holšteinā uii Virtembergā- spēku minoritāšu skolu autonomi-
Baderiē, kur pulcējas viss lielais jas likums. Mums tādēļ še atliek
vairums Vādjā palikušo tautiešu, tikai atgādināt k^^
Nelabvēlīgo apstākļu dēlapdrau- šl likuma 10 gadu pastāvēšanas
dēta vairāku latviešm^^^^^ pa- dienā visu Latvijas minoritāšu
stāvēšana arī Unls apgabalos, kur vārdā izteica vācu izglītības pār-šīs
skolas darbojas ar vietējo- zem- valdes priekšnieks Vacbsmūts.
}u izglītības pārvalžu atbalstu. Viņš atzina, ka visā pasaulē nav
Bieži latviešu skolām jāizbeidz sa- tik tālejoša skolu autonomijas l i -
va darbība neliela audzēkņu skaita ķuma, kādu devusi^^^
dēl Norādījumi, ka vācu iestādes tātēm Latvijas republika,
šinī gadījumā latviešu skolu uttu- Neatkarīgā Latvija uzturēja vācu
rēšanu nevar turpināt, slēpj tomēr un cita tauUbu skolas ari tad, kad
sevī kādu vērā ņemamu blakus ap. to audzēkņu skaits bija mazs. Tā
maksāja šo skolu skolotājiem h-
IrUesa. ka grūti pMtsīt latviešu dzig
skolu uzturēšanu, kur audzēkņu skolotājiem. Tā piešķīra subsidi-skaits
noslīd zem 20; Bet tas pa- jas ari citiem
nākts ar mūsu tautiešu ārkārtīgu sākumie^^
un daudzis gadījumos apzinātu ^^ūsuzemes^^^^^^^^
izklaidēšana. Virtembergas-Bade- bērniem pastāvejav^^^
nes iekšlietu ministrijas atbildīgi
ierēdņi nēilēpj. ka viņu nolūks ir
panākt driku ATācijā palikušo bez- valodu. ^ ^ ^ ^ ^ ^
Ēmtenes laužu asimilāciju. le^ tautībām pat^^^
rēdņi atkārtoti uzsvēruši, ka i i e-H^
Pieļaus nacionāla skolu, P«ēj
pat vajātai kā tas noUcis ar kādu ^^««^ ^ ^ i * ^ l e n r * ^ ^
cittautiešulskoluLudvigsburgā, kur bet miņoritatm^^
hēm. .knlr^tāis .tundas laikā ar iedzīvotājiem). (BMWMPM
iii
iii
11i
5 •••i
ahglu delegācija tūliņ sagatavoja un
izdalīja Kremļa 1946. g. dekrēta tul­kojumu
par Cečenu-lngušu un Krimas
tatāru republikas likvidēšanu. Līdzīgā
es pavairoju un izdalīju dele-
, organizāciju pārstāvjiem un
presei --Pad. savienības ,,miermīlī­bas'
ilustrēšanai — Molotova 1940. g.
16. Jūnija ultimātu Latvijas valdībai
un, pretstatā tam; dažu viņa iepriek­šējo
deklarāciju tekstus,
Abu Maskavas satelītu ^ P o l i j as
un ^cchpslovakijas delegāti bez iz-ņ^
uma vienmēr balsoja kopā ar krie­viem,
un dati čechu delegācijas lo-cekU
pat centās savas runas nolasīt
krievis^, kaut arī ar akcentu un kļū­dām.
Krievu deklarāciju ticamību
amerikāņu delegāts raksturoja ar
anekdotu; „E8 dzirdēju, tu <^ot at­radis
1000 dolāru," Brauns satiekoties
saka Smitam, uz ko pēdējais atbild:
.Java informācija mazHet neprecīza,
jo vispirms rūaa Ir ne par 1000, bet
100 dolāriem, otrkārL es tos neesmu
atradis, bet ģam pazaudējis." Krievi,
kā' parasti, viņiem nepatīkamus dtu
deles^tu izteikumus ;kWjl kviMflcēJa
par tnļ&Mm, muldilaiiu utt:, bet.^ pie-iņgraiņ
« angļu delegāts par savu kon­ferences
galda k a l i f u poli izteicās,
ka „viņa interpretācijai, liekas, nav
daudz kopēja ar īstentbu'V
Baltijas valstis pieminēja, apsprie­žot
rezolūciju par agrāro reformu
saimnieciski maz attīstītās zemēs;
Tajā bija runa arī par agrārreformām,
kas notika Austrumeiropā pēc 1919. g.
Angļu delegāts noprasīja, vai komu­nisti
arī Baltijas valstīs atdevuši lauk-saimniekiem
viņu zemi* Atbildēja
polis: Jautātājs laikam gribot^ lai ze­mi
atdod reakcionāriem Baltijas muiž­niekiem}
tagad latviešu un lietuviešu
zemnieki esot saņēmuši atpakaļ zemi,
ko bija ekspropriējuši lielie lemju
īpašnieki. Latvi ja bija pieminēta arī
dažos dokumentos. Viens bija krievu
pārskats par piecgades izpildījumu,
kur bija teikts, ka Pad. savienība
sniegusi „lielu ražošanas palīdzību
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Mol­dāvi
jas republikas saimniecībai, kas
bija cietušasnpvācu okupācijas', utt}
piecgades beigfās Mbrlvprfitlgā' lauk­saimniecību
kollektivizācija minētos
apgabalos visumā esot bijusi pabeigta.
Debates bēg|u un emigrācijas jau­tājumā
risinājās pie vairākiem darba
kārtibaa punktiem IRO ģenerāl­direktora
ziņojuma, bēgļu augstā ko-misāra
ziņojuma^ jautājumā par Eiro­pas
emigrācijas starptautisku flnan-cēšanu
uc Te iznāca pieskarties arī
repatriācijas jautājumiem, bet par vi­sām
Šīm problēmām Zenēvas apspriģ.
žu gaitā Latvijā plašāk ziņots jau ie­priekšējos
numuros. Padome ar 11
pret 3 austrumnieku balsīm, 3 attu­roties,
nolēma nodibināt tīru padom­devēju
orgānu pie bēgļu augstā ko­misāra,
kurā piedalīsies Austrālijas,
as, Beļģijai. Braiilijas, Dāni-aijās
» 3. Ipp.)
Latfl^ §?. Int Mdti|a konfcience EsUogeiui
- laācftSII A. Goba* A. AMoba, F. iaiaiaets» A U^ņS, Ik, t^^^^^^^A^^^^^^
£. I l u 08 A Ģ i f a ^ ; tf«ll rtasa* aa toetsās oldtljt V. S^<^
Batfilcēfl TtrsvalSaa loctkUa »«9 o«^ IC Kal siņg, alev A flabaķa, «m. a. 11?^
itņl. eidtail P. fo^aacla «a A. fella. tSkat. rak»te 1. Ipp.)
DV GODA PBiBSS^S, BBT Di. AlB
b i ^ a diplomu pltit
Alksnis, Abi i^^^t^
IIU ar l ^ i . 9^ 3*^
Itotatt.-;':^
Par vadītāju ievēli ja
BrltalUf par viņa vietnieku ~
D V F valdes pri^rtdlt Alķsnīfts
sni^izļa valdes ziņojiio^
pusgada darbību. U. I. g. t. okt^ri
D V LielbrHānljl bi^ 4 » 4 loceklL
Tiim vēl J I I H ^ M M ^ a
kfs pēc noaaetņtt likvida^ vēl
iMS^paspiējuil uzdot j^vas^^^^^J^
adreses* Pavisam Ir 104 ņ ^
kopMt darbojas ari 11 vantdžu ko­mitejas.
Savā rfdfbl valde Vadīs no i l d i ^
prindpi€«i^ 1) THoidas k^
atkarīga no t l , vai attīstasi, n\ aeaU
zīstam par Ukumīgukldui^^tt^
pplttisklm i^lķtām neatk^r^ tat*
* (Turpfi^jiima I. tpp.)
II; oktobri lofid i^lm9|a Ipa^ eotilmiai — t^ē^OmĻ ^
dfja prāvests E i e i f i r IdOdtoUf^^f^^
viela vioBctoaL Svlolgals b i f ^ Ba f ^ ē l ^ M
JamilibOviiā Eillt toi t»ila d e b ^ UM]sis
tauta parli^o^ Da^stis V t e ļ B ^ t ī d ^^
Deļegittt ko|»dimleit koŗl Mja ^ a*
dusies piri par pussimts pIrstIvjUf
uzrunāja sūtnis K Zariņš. Viņi ux«
svēra, ka mūsu spēkam trimdi jlbūt
tiklab fiziskam kā garīgam. Stīgot
(ielu notikumu priekll,]msDs nav ^j^^^
cenšas pēc skanI0emlp^
galvenais ---garam j l b ū t n i^
Viens pats cliiitiju pulks, pat viena
pati tauta tagadējos apstākļos nespēj
izcīnīt savus mērķus. Mums vaja­dzīgi
draugi. Lielākas vienītras jau
tiek radītas.
Sūtnis, starp citu, pastāstīja, ka vi­ņam
bijusi saruna ar jauno Vācijas
dipl<»nātisko pārstāvi Londonā. Pē­dējam
viņš aizrādījis; ka DV līdz Šim
Vācijā esošo latviešu pabalstam tur
iepludinājuši ap 10.000 mārc.,uii lū­dzis;
lai arī turinnāknebiltuiebilduffl
pret šādām pabalsta akcijām, Vācijas
sūtiiis apsolījis savu lielāko atbalstu*
Pēc sūtņa runas viņam pauiiedza
• .'i
51
i iii
m
liii.
iii
Austrālijas valdība akceptējusi sūt­ņa
K, Zariņa priekšlikumu par karjē^
ras diplwnāta iecelšanu sekretāra por
steni pie vecākā Latvijas konsula Sid­nejā.
Jauniec darba
vieta būs Melburna. Līdz šim Latvijai
Skotu Uga Riropas brīvībai, kas al­laž
aizstivējusi Baltijas valstu inte­reses
un taisnīgās j ^ s ī b a s , iwni^u-si
amerikāņu austajam komisāram
Vācijā protetu pret padomju repatriā­cijas
virsnieku ielaišanu baltiešu
bēgļu nometnēs Vācijas amerikāņu
joslā. Protesta vēstulē norādīts uz ne­seno
instrukcljur kas repatriācijas
virsniekiem dod tiesības apmeklēt no­metnes
un saruiJās ar iedzīvotājiem
uzmudināt tps uz repa^triēlanos. ..M&
labi zinām, kādas Ir krievu uzmudinā­šanas
metodes," teikts rakstā, ,.un
jau pati iespējamība sastapties dau­dzas
sirdis pildīs ar šausmām. Sie
cilvēki Jutušies droši jūsu režtona aiz­sardzībā,
jo vairāk vēl tāpēc, ka ASV
sabiedriskā doma arvien vairāk prasa
šo trīs apbrīnojamo tautu brīvības un
neatkarības atjaunošanu, un ka viņiem
ir cerības drīzumā atgriezties šāvās
mājās.'v':vv
Tālāk norā(Ķts, ka daudziem bēg­ļiem
dzimtenē vēl Ir piederīgie, kurus
krievi varētu izmantot tenora spie­dienam
pret b^iem, kas varljūt ar
atgriešanos ciar^tņ pasargāt savus tu­viniekus
no represijām. Tādi gad!-
un, cik bijis noskaidro­jami
visstingrākā veidā pret
padoinjtt aģentu ielaihnu nometis,
kur d i l ^ Baltijas tautas, tm aicinām
ar visu iespējamo uzsvaru aizsargāt
šo trīs lielisko rietunitautulocek^
pat pret doimi par eventuālu kcm-taktu
ar-krieviem."
Piemiiiētls Skotu Ugas priekisēdis
Džons ^tJuarU ļJ, P. Štewart), kaš ie-snlegufliu
parakstījis, ir sirsnīgs lat^
vi^u draugs ne tikai vārdosi viņi arī
labi pazīst Baltijas valstis un katri
izdevīgā gadījuo^ā ar visu sparu un
autoritātt aizstāvējis mūsu lietu.
m
Austrālijā diplomātisku vai konsulāru
karjeras pārstāvju nebija/ Ddrbdfdš|Jumi bijuši,
tikai vecākais goda konsuls S:dneiājīaTn5 likvidēti kā repatrianti, tl viņu
un goda konsuli BrisbēnāunMelbuTGaJtuv^ protestējam iespē-
VAJADZĪGS ATSAISTS VACMI
tAUC@mM-.Ut¥iaii sSdtSju fcoi^
ftraactf atiiāiie»! Eftinteul . t Ipp
B t«IS VAISTIS AttMffiSlJiAS
SaVdibtgf tsOf» fiaņtrSdaitka tafd-
Jeoi kfidl Eiropa» vi«iw>fStt» iattSdē
1 SCTKIS VAI f^VOSATOtSf -
IvmUaliis vtatis fUgas daparUtaasla 4^
r^tdra kablJsatS OB ilapaat MoH^akt
«it attkariao , . - > . i Ifp. m. ^MTi GBmgJA Normst Ai
āGAsrrtM . / ' - tcs aMiitSņias
,.o«itd«vl* plaoloSl" (kitvaiSaG t»'
1
V.
mi
Iii
Sili
Bl
I i i
11^
m
mv
1 rlTtJtr