Bavarijas Latviesu vestnesis, October 20, 1951

              VĒSTULE LATVIJAI NO AUSTRIJAS
tm m i i i
:> Cilvēks sevi slēpj daiSdes kires,
1 ļfSt rf^a^^ ^^^^^ spēcīgākam.
1.4 Ieteicoties tai, esam visas malu ma-
Jas ^okšķerējuši un Izložņājuši. Stā-gan
ari, ka mūslaiku cllvēkt Jau
:,^ettesot atmetuši savu senču pa^ >.as
4-^ apkārt klejot, staiguļu tautas esot
vairs visai m&z sastopamas. Redzot
jpva^ir ^eSo tautu klejotāju b-arus,
jribas apgalvot pretējo, ka vairums
ļiužu arvien vēl laijprat klejotu, ja
. "Vieft pajumtes devēji nerakstītu dār-iģos
fS^iiu» tin cilvēces verdzības
ļ ^ i g s k l a i p s — tos nesaistl-
,^-vietas/; • j'
ļcas ^apvdililta «Oaudžiem
skaistumiem un kūral tūkstoš-i
i
i i
m
i i
m
tin
l i p i
Pi
te
i i i '
1^' U •*i-i»'''^iL-5'2^^
straume sanesusi un at-psnajM
». cilvēku roku uri gara ražotas
# bi^ 'vēsturisku atttilv
Jtemlņu IcrSjum^s; manā iz-
J^MTJM Hropas tūrisma zemju priekš-
HiiilfapjuSS gada Austrijai tfl^^
iismJtS^^^ Valsts izdevumu,
^ | | | | ( ; | a r^
iedtittvas viesnīcas/^ ^^-^
M^^J^Sidā visādas d
i v i e s t o Sdgad atrtķcļju aa-jViļ^
siem bija tiešSm pārbagāta.
pVenijam tradiciot^sto^^^s
to Žalcbur^ jHililn ari pirnis
gadiem Bregencē noor^ani-sVētku:
spēles ar asprātlg^o iZr
IķatUvilžbūVItBodenes ezerā.
a s s Ķ ē t k u š p ē l t i s gadu pēc
lielāku piekrišanu,
viesojās Ižolli māķeli-
Stoķovflkls, jau-t0|
fiors Ramdns: Vinajs,^^^^^^
ļķt^ karjeru, tin daudz
M ļh^brukā/ Skautii^^^^^^d^
|S|a|Sīd liiā. Uekasf ka
plat^leīvienaiļ daudz maz apdzīvotākas
. V Taatu tērpu skates ikkatrā
mopes rēvijas lielākos cen-elegances
konkursi lielpilsētās.
nti|Vēī veclaiku un jaunlaiku
pļi^unsdzēsejti^^ sargu pa-
Ipldea fantastiskiem mun-
^^'*^^iem un ieročiem* Priekšlasījumi^
i-domt
iBragfi
mi uVa
IMB
er
0.
lužzlmēs mm
# V4i mm
lilgrestvetlalku mūzikas instru
pasniegšanas akts ^preziden
te
li"
l^umenam klēshēimaa pilL Me-ar
attiecīgo diplomu nodeva aug-
ASVlkoinisāraim DonisMjam ar
nodot prezidentam, Seit ptib-eagSdSja
daudz interesantu «to-p^
ntu amerikāipiu organizētā viesu
,a. Jo cienīgāks viesis, ^
autti durvju ōizvērjanas klau-ievērības
deniga bija ari Austrijas
rakstnieka AdaIberta Stif-mm
^^^:teWuc. kulturālo apy
nakts sapņu iJōl'letai^p
idesheimas : pili. Stingrākie kritiķi
^ n piezīme ja, ka daži kungi sahibo
p
te'
liinknit^rkašakreķlds sēdējuši Starp
m tāiās vaķartualetēs tērp-un
dāmām
Zalcburgas tautas izpriecas tirdziņu
i t"
w
i
P
SIS m*rR
i i
Bius;
|)tat Šogad atklāja pēc Stingri^^^i^
^Srotām vetlaiku paražām un notei­kumiem.
Tur bija daudz ko redzēt .un
dzirdēt. Katrs varēja izpriecāties pēc
I patikas un vēlēšanas un nopiikt visu,
ļ | k ņ sirds vēlas un niak^ atļauj. Pār­devēju
piedāvājumi bijuši visai viii-kas
p^e^^
iieņu, saņem piedevām vienu pildam-
Spalvu. utt. Tirdziņa otri galā skan-dinSja
„lendiērus'V polkas un sambas,
dienas 80 tautas iemīļoto tlr-
. u apmeklēja 22.000 personu.
Šogad Austrija savu pūra lādi plaši
»atvērusi un ļķarSdijusi, kas vien tai
tfidāmsv Pat īstu streiku ārzemju
^eSlMļsezJmas viskarstākā 1)rldl no-iemonstirēj^
Zalcburgas veikalu pār­devējas
un pārdevēji. 2alcburgā visi
veikali vairākas dienas bija slēgti, un
paši zalcburgieši* jutās pārsteigti, ka
Zalcburgā tik daudz pārdevēju, ^
visas peldētavas un ielas tajās dienās
bija pārpildītas. Daži ārzemnieki
par streiku maz uztraucās un jutās
likpat kā mājas-r.
Ārpus programmas Insbrukai atrak­ciju
sagādāja 1500 Francijas un An-komūnistiskās
jaunatnes ceļo-uz
Austrumberllni. Amerikāņi
viņiem neatļāva šķērsot savas joslas
robežu. Vairāk nekā nedēļu šos ļau­dis
sašutuši un izmisuši par velti ēdi­nāja
pilsētas tēvi. Nebija nevienas
varas, kas piespiestu viņus atstāt
iekļūt angļu joslā un no turienes sa­sniegt
Austrumberllni.
Visnepatīkamākā situācijā augusta
beigās nokļuva viesnīcas, kas nezinā­ja,
ka tikt galā ar ārzemju viesiem,
kuri ārzemju ceļotāju birojos iegādā­jušies
abonentu kartes ar gaļas ēdie­niem
visai nedēļai, jo strīdiņu uzsāka
zemnieki ar gaļas tirgotājiem. Bijis
jāizlīdzas ar „la soupo maigr@ de
Vienne". Gaļas strīdi bija visai de-dzigi,
jo kā gan citādi varētu izskaid­rot
gadījumu Strauljingā, kur policija
pēc omulīgajlm ^tautas svētkiem at­rada
pamestu dzīvu bulli un ilgāku
laiku vietfjos laikrakstos bija ievie­tots
sludinājums: ..Kas pazaudējis
bulli? īpašnieku lūdz steidzami pie­teikties."
Neskatoties u i šim silcāmklizm
tūristu Šogad bija saradies daudz no
Visātn pasaules valstīm. Tie gaidītā-kie
arvien vēl ir vācieši, jo tl0 ap­meklē
netikvien lielceļu krodziņ^^^^
bet ōVrod ari visvlentu|6lcos apvidus,
un no viņu tēriņiem kaut kas atlec
arī nomaļniekiem. Šogad vācu tū­ristu
bija tikai 12 proc, kamir nor­mālos
laikos bijis ap 26 proc. Apgrū­tinātā
atļauju dabūšana Vācijā ii0m
liedza ierasties Austrijā,
Tirgotāji audzējās, ķa tūristi esot
kļuvuši visai taupīgi. Pērkot tikai
praktiskas lietas. Piemiņas lietām esot
pavisam maz pircēju. Šovasar vis­labākie
pircēji bijusi skauti. Tā Zalc­burgā
ASV. skauti izpirkuši visus
Omegas pulksteņus un indieši foto­aparātus,
Arī citu zemju skauti ar
iepirkumiem un patēriņiem neesot
8kopojuši0s. '
Nomanāma āri cita veida taupība.
Viesnīcu īpašniekiem galvās sāpes
tie< kas šeit ierodas ar savām
auto ar speciāli
iekārtota piekaramo gulēšanai. Vi-nepatīk
arī tie tūriati, kas pār-
,0 teitīs. V
Lai gan sezonas beigās Austrijas
tūrisms uzrāda apmeklētāju rekorda
skaitu, tomēr vēl nav zināms, vai pēk­šņās
dārdzības dēļ rnateriālie parīāku-loi
būs attainiojuli cerēt
Arnolds Plūmt
Ar sūtņa J. Feldmana un ALA
priekšsēža prof. P. Lejiņa runām 6.^
oktobrī sākas Amerikas Balss otrās I
programmas raidījumi Latvijai. Sai|
dienā Ņujorkā notika latviešu konsul­tatīvās
kopas un ALA centrālās val­des
kopsēde sūtņa J. Feldmana va­dībā.
Sūtnis sniedza pārskatu par
abu ASV latviešu augstāko institūtu
noorganizēšanu un darbības uzdevu­miem,
aicinot visus patiesā nacionālā
vienībā veltīt savus labākos darbus
Latvijas brīvības atgūšanai.
Konsultatīvās kopas Jaunais priekš-sēdis
V» Māsēns referēja par kopas uz­devumiem
un līdzšinējo darbību. Ko­pas
uzdevums ir Latvijas āibrivošanas
^eķniēšana un padomu došana Brī­vās
Eiropas komitejai. Kopa vāc au­tentisku
hitormāciju. izvērtē un izlie­to
to, uzturot sakarui ar latviešu
triimdas darbiniekiem un apvienībām
visā pasaulē, kā arī ar pārējo ap­spiesto
tautu pārstāvjiem, sevišķi bal-
;t4ešiem.;-\;:-"V-Ciramš,
ka 18. novembrī Ņujorkā
raidījumus latviešu valodā lizslka LaU
vijas Balss, kas blakus Amerikas
Balss divi raidījumiem sniegs mūsu
apspiestajiem tautiešiem informaciļu
par pasaules notikumiem un brīvībā
esošo latviešu ciņu uņ darbu savas
tautas labākai nākotnei. Visu apspie­sto
nāciju kopējā Baltajā grāmatā
kopa gatavo Latvijas nodalu par de­portācijām
mūsu zemē. So grāmatu
pasniegs Parīzē sanākošās UN piln­sapulces
locekļiem. Izstrādā arī ie­sniegumu
par vergu darba nometnēm.
Brīvās Eiropas komitejas vajadzībām
sagatavo pārskatu par Latvijas valsts
stāvokli uz 1940. g. 17. jūniju. Kopa
pētī iespējas novietot darbā savā
profesijā latviešu zinātniekus un^^^^^^^
pējas par latviešu jaunatnes izgUtd-šanu
universitāte, lai sagatavotu dar­biniekus
atbrīvotajai Latvijai.
ALA priekšsēdis iproL P. Lejiņš
sniedza pārskatu par i l s organizācijas
darbību, kas iet plašumā un dziļumā,
apsolot cieši sadarboties ar latv!e|ir
konsultatīvo kopu. Sēdes dalībniek!
vienojās rīkot regulāras kojisēdes.
^ . septembri 62 g. vecumā ASV
miris Luterāņu pasaules federācii**
|LWF) ģenerālsekretārs Di. S. C.
MaikUelders |Miche!felder). Nelaiķ>
dzimis 188$. g.^ 27. oktobrī Ņuvašing^
tonā, Ohaijo. Pēc teoloģijas studiju
beigšanas Kolumbijas universitātē
Maiklfelders strādā par mācītāju Pea-sllvēnijā.
Viņš aktīvi līdzdarbojās
arī vairākās baznīcas orgamzācijās.
sevišķu vērību veltot iekšējās misijas
darbam. 1945. g. ASV luterāņu taz-nīcu
nacionālā padome Maikifeldoru
deleģē ui Zenēvu par savu pārstāvi
Oikumēniskajā padomē. Zenēvā Or,
Maiklfelders nodibina bēgļu aprūpe
ņodatUi kas aprūpē imljoraem otrā pa*
I>r.A.Vaidmanis, kas pavadīja Ņu-faundiendas
ministru prezidentu viņa
Eiropas braucienā, pag. svētdien nō
Londonas izlidoja atpakaļ uz savu dar­ba
vietu. Pirms Eiropas atstāšanas
^viņām bija saruna ar mūsu Londonas
līdzstrādnieku.
l ^ v i c k trimdas lelcSēJās dzīves
vēriēšanā Dr. A. Valdmanls ir visai
atturīgs, aprobežodamies ar pietlitti,
ķa daudz križu vēl priekšā. Jautāju­mā
par Lielbritānijas latviešu izceļo­šanu
uz Kanadifjķā arī darba un dzī­ves
iespēju rašanu Ņufauitdlendā viņš
norada, ka starp Kanādu un tās jau­no
sastāvdaļu Ņufaundlendu algu un
dzīves stahdarta ziņā nav lielas star­pības,
Taču kustībās un darba mai­ņas
iespējās tur mazākas nekā Kanā­dā,
jo rūpniecība vēl maz attīstīta.
Katram ieceļotājam Ņtlfau^
ievēro, ka valsts nesniedz nekādu pa-
Amerikas latviešu apvienības cen­trālas
valdes sēdē Ņujorkā, kur pie­dalījās
^arī^ sūtnis J. Faldniansi Lat­vijas
ev. lut. baznīcas archiblskapa
vietnieks ASV prāv. Rullītis un baz­nīcas
pārvaldes priekšsēdis zvēr. adv.
P. Eglitis, pēdējais ziņoja, ka, pretēji
ASV luterāņu baznīcas vadītāju solī-jumiem,
amerikāņu draudzes arvien
vēl cenšas asimilēt latviešus. ALA
atzina, ka nepieciešama pašu latviešu
lielāka aktivitāte savu drau^ižu dibi­nāšanā,
kam iepriekšējas atļaujas nav
vajadzīgias. Mūsu tautiešiem jābūt
gataviem nest lielākus materiālus
upurus savu draudžu labā. Ar īpašu
delegāciju ALA iesniegs itiemorandu
ASV baznīcu augstākai vadlbai^^^^
viešu draudžu lietā.
Pēc jaunā aprūpes biroja vadītāja
A. Līdača referāta noieica, ka biroja
pienākumos ietelp materiāla palīdzība
trūkumcietējiem ārpus ASV. sevišķi
Austrijā un Vācijā, kā ar! ASV dzī­vojošiem
tauliešlemi Sai aprūpei jā­būt
regulārai un sistemātiskai, iekār­tojot
pilnīgu kartotēku pabalstu saņē-mējiem
un devējiem, ka arī rūpējoties
par visu aprūpes organizāciju darba
saskaņošanu. Keizē ar to jārada sta­bili
ienākumi pabalstu pieSķirSanai.
Aprūpēs birojs gādis arī par invalidu
aprūpi un protēzēm, tāpat sAiegs in­formāciju
par profesijim un darba ie­spējām,
veicinot tautiešu pārcelšanos
no darba un dzīves ziņā sUktāķām
vietām uz izdevīgākām: Sūtnis J.
Feldmans ziņoja, ķa sūtmecība pie-šķir
ALA valdei lŌO dolāru .mēnesī
aprūpes biroja darba sekmēšanai.
A. Bērziņš sniedza pārskatu par in­formācijas
biroja darbības noorgani­zēšanai.
Biedru vajadzībām izdos ro­tētu
biļetenu par ALA darbību, Infor-mācijas
biļetena angļu valodā 2. nu­murs
iznāks IB. novembrL Par kultū­ras
biroja darbību ziņoja Ē.Frelvalds.
Izdotas latviešu skolu programmas.
Vēl izdos ievadu latviešu gramatikā,
kā i arī mapi par 5 mūsu ievērojatnā-kiem
māksliniekiem — jubilāriem, ie­nākumus
ieskaitot mākslinieku atbal­stīšana
® fondā. Ņujorkā jau sākusi
darbu ALA tautas augstskola prof. P
Starca vadībai Tādas dibinās ari Fi­ladelfijā
(to uzturēs DV apvienība).
Bostonā un Čikāgā. Nodomāts radīt
latviešu teātra drauga biedrību, kas
sagādātu līdzekļus pastāvīga teātra
darbībai trimdā. V.L
līdzību, bet katram jātiek uz augšu
saviem spēkiem» Citiem vārdiem —
„labi iesākt" var tikai tāds, kam lldtl
zināms kapitāls, citādi jārēķinis ar
ārkārtīgi grūtiem sākuma gadieim*
Uz jautājumu, vai nākotnē latvie­šiem
dzīves uzsākšana Ņufaundlendā
varētu kļūt vieglāka. p r . A . Vald­manls
izsakāSi ka viņam gan Ir daži
plāni, bet tuvāk par tiem vēl pār­agri
runāt. Ļoti labas izredzes Ņu-faundiendi
Ir laukiatenlecibaL lop­kopībai,
dārzsaimniecības kultūrām
uc, ja A^en būtu ellvēki un naudif.
īsta paradīze tur ir medniekiem un
makšķerniekiem' Patlaban šai zemē
mīt ap tOO latviešu ģlmeņUr kas ar
dzīvi visai apmierinātas.
Sarunā, kas noliek Savojas viesnī­cā,
īsu laiku piedalās arlŅufauņdlen-das
ministru jpirežideņts Smolvudsv Sim
kalsnajampviismflia vlram^ šķiet, ne­trūkst
enerģijas, lai savu patlaban
„tukšo un neiztaisīto" zetai pārvērstu
laimīgi stūrītī. S©0r.A,Valdmanis
ir nē vien viņa darba^ bet ari ideju
biedrs un īstenotājs. Par latviešiem
ministru preziditlti ir la^^^
Kad parlamenta opozīcija viņam uz­stādījusi
jautājumu par latviešiem
(vai tie neisspiediiot vietējos utt.l,
viņš vi$pār nav atbildējis, motivēdams
atteikšanos ar t d , b ^ lādi jautājumi
nav valsta interesēs. V. Sk.
saules kara upuru, dadu vēlāk Lttte-^
rāņu vispasaules konvents viņu aic'na
par eksikutivsekretāru. Dr, MaiklfeJ^
dera vādfbā 1947. g. tundā (Zviedri­jā)
sasauc Luterāņu ķaznicas vispa­saules
sanāksmi, kurā nodibina Lute-fāņti
pasaules federāciju, Df.^^M
felderu ļzraugot par eksekūtivis ko­mitejas
sekretāru. 1949. g. Minsteres
universitāte par nopelniem t>a<mlcdš
labā viņam piešķir Dr. UieoĻ hortorls
causa grādu.
Dr. Š. C Malklfelde^^
tfve un nenoguris pildīja tiiticētd no­zīmīgo
darbu, apceļodams arī visus
kontinentus^ Būdao^ petianlJG^ pa­zīstami
ar mūsu ardUbMapii no
vijai brivtbaa iaiktem, M^klfeļdtrs
arvien centās saprast un aapratai inū-su
baznīcas centiinus, praMbi un
vajadzības. Ar Dr. Maiķlfeld*ra
ņivi ^ m zaudijuāi labu draugu un
krietnu bainlc^dattilnl^^^ •
Mīļi paidi^ aizģējējaitt par lalio U1I
atsaucīgo sfpdi, ko viņi ļJār^^
ļlem un ļaudīm bez mijas urf^4
nes; Uisal(fa dusa d^^
klēpil E
iitīt
0 e a
if: Vilhēlmsburgas un Ezelsbergas
noinētnes latviešus apciemoja arcbl-bīskaps
prof. T. Grīnbergs un nomet­nes
vācu bērnu skolas telpās vadīja
dievkalpojumu un dievgaldu. Pēc tam
archibīskaps apmeklēja lauUešus Ul-mas
pilsētas slimnīcā.
* Libeķā un apkārtnē dzīvojošiem
latviešiem juridiskus padomus sniedz
zvēr adv. un IRO tieslietu padom­nieks
K. Ticmanis, Lūbeck, Vorwer-kerstr.
103, Haus 6, Wobn, 6B.
^Ešlingēnas DV nodaļā pašreiz pāri
par 60 biedru, visi pēdējā kara inva­lidi.
Pēdēja biedru vakarā S. Pu-dans
referēja par D V delegātu p^n-sapulces
Augusldorfā lēmumiem un
Insbruku. Daļai 'caur Itajiju izdevās ļ karavīru stāju.
* Amerikas La lv ielu tautiskās sa­vienības
Bostonā gada sapulcē bied­rības
priekšnieks un sekciju vadītāji
sniedza plašu pārskatu. Daudzi iece­rētie
darbi kultūras . un palīdzības
lc?uka paveikti, bet vēl atlicis daudz
ko dāni: Pēdēja laikā lielas pules
un līdzekļi ziedoti latviešu biedrības
nama iegādei Bostonā, Dāmu komite­ja
Krūzes vadībā savākusi drēbes un
produktus mūsu trūkumcietējiem un
slimajiem tautiešiem Vācijā. ALTS
valdē nākamam darbības gadam ie­vēlēti
Dr. A. Grinups (priekšnieks).
J. Kaucis. A. Cīrūle. A Cīrulis. V. Eg-
Utis, Av Pinkulis. J. Austrums, Ekma-nis
un Sauie. bet revīzijas komisijā A.
Druva, J. Galiņi un A Gi.lii.s.
(Turpinfijumt no \. tpp)
jas, Francijas, Rietumvācijas,lzr8er
ias, ItaUjas, Šveices, Turcijas, Angli­jas,
ASV, Venecuēlas un Vatikāna
pārstāvji; Domājams, ka ASV kandi­dāts
bēgļu augstā komisira postenim
bijis IRO ģenerāldirektors iClngslejs.'
bet ar angļu atbalstu realizētā holan­dieša
Van Heuvena-Goedharta kan­didatūra.
Cik spriežams, pēdējais
cenšas visiem spēkiem aizsllvēt bēg­ļu
intereses, bet raksturīgi, kal viņš
kādā vēstījumā piemin simtiem tūk­stošu
cilvēku, kas Hitlera režīma dēl
kļuvuši par bēgļiem tin tādi esot ari
vēl šodien, bet tomēr ne ar vārdu ņe-ptomin
komunistu režīmu.
Ja ari Izdotos teiļizēt kādus no
plārilem par Eiropas emlgrācijarfinan-cēšanu,
nav domējams, ka tie at­vērtu
plašākas izceļošanas iespiļas
tlem> kam tas nav iitdevles ar IBO
palīdzību, jo ieceļošanas lemju pra-
^ sibas veaellbas tiņā Jau nekļūs mlk^
i stakas. Kuna varētu būi vienīgi par
[tiem, kurus IRO noraidījusi tādu ap-
I itākļu dēļ. kādus ieceļotāju iemes
[varbūt vēlāk vairs neuzakaiīlu par
ļ šķērsli vīzas Izsnieglanai. Ar llm
i problēmām, kā zināmi, nodarbojās arī
i speciāla konference Neopolē. Oktobra
ļ beigās paredzētā IRO ģenerālpaddmes
i pēdējā sesija, kas ari izstr^ās ziņoju­mu
UN kopsapulcei par palrēlzējo
bēgļu emigrācijas stāvokļi Pārrunājot
bēgļu problēmas, Ēģiptes delegāts no-j
rādīja uz M),0(^ arābu bēgļiem no
ļ Paleslinas. ķinieši arvieti atgādinlja
i Tālo austrumu bēgļus. Pakistānas de-jlegāts
aizrādīja, ka Ul īsā iaikāb
i jāuzņem 6 milj. bēgļu no Indijas, bet
; Indi jas pārstāvis savukārt konstatēja.
i ka viņiem jārūpējas par 10 roi!|. bēg­ļu
no Pdk:staņas. U.N ģencfāl aģents
» Koiejas jaunuibuvē, IRO ģcneiāldi-rektori
Kingilejs atkal norādīja uz
tur valdbio postu. Visu iojau^
kompleksā Bropas daļijl jau izkārto­tās
bēgļu problēmas no i o Areiropas
valstu pārstāvju viedokļa Ūkās pat
nenozīmīgas.
Daudz debašu un aavstarplju pārr
metumu austrumu un rietumu par­etā
vji viens otram veltī ja jautā jumos
par inforimāciiaa brīvību un cilvēka
tiesību konveņdjUr Cilvēku U ^ l ^ ^
komisija šī gada aprīli un maijā Ze-nēvā
50 iedēs tomēr nav paspi
konvencijas prdjektu izstrādāt^ un tai
uzdeva darbu turpināt. Speciāla ko­nusi
ja slēgtā sēdē noklausījās tldu
organizļciju konsultatīvās padomes
ziņojumu par ciivēka tiesību pārkāp­šanu
Ungārijā. Budapeitas deportlcl-jas
draudot iznīcināt šis pilsētas tldu
iedzīvotājus, jo no apmērāmi
evaktiitiem pāri par 40 proc esot
žīdi: Cvakuēlana notiekot ārkārtīgi
smagos apstākļi^i un pastāvot bažas,
ka 4eltt evakuēto deportēšot uz Ped.
savienību. Vispār pēdējā laika ziņas,
ka padomju varas sfairā ari žīdiem
<iākušās nedienas, var ietekmēt tād^š
brīvās pasaules noteicējas apritjdas.
kurai līdz šim nespēja iekustināt ga­diem
ilgas citu tautu ciešanas.
Vērojot divu mēnešu ilģisļdeb;9tes
Zeņēvā, varēja redzēt, cik aplam ir
komunistu pārstāvjiem pierakstīt dle-rzin
kidas diplomātiskas spējas. No-
^ tika Vienīgi stereotipo frāžu nep^r-trauktā
malšana un atkārtošana, tā
arī austrumniekiem neiznāca nekāda
krietnā propaganda, klausītāju puoli-ļ
kas solos daikart biji tikpāī ķā ne-ļ
maz, arī vietč|ā prese lcrot)<^jās ar
! nedaudzāiņ/ b;eii vjčn ironlzējolām
rmdiņāro. Austrumu delegāti Zcnilvā
tikai lieku reizi ņodemon*trē<ia SJVU
j isio ^..kidsi^V-V ; • ; A«::Skrebers"
-Ja; 11$--^ m
•rmm
; : i i l : i : : : g i i
t^fli 'Ir.
i i i r
1.
l i if
mi
pj^T -
ģ'^mi''.
mm