Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1951

              M pozitīvi, ' , S S,
ļceribām.
K valdībai. ndl2 S
ASV imabājiii K,2i
UTVIA
es im Sept. 22, 1951
Publisliei; Vilis JanoB». (21a) Ao^
ggMoīi b. Detmold. Ug€r, Gtnaa-syf
Pli99e Aogustdorf 02<
j^itorfa) find Bosioess Oifics:
|ļ3b) Gialenascbso» Obb., fie^io-fucgslaser*
Cennasy.
pfinter: Weilb6im6r Dnīckefd
ao't^ H.. (13b) VTeUbeiei. Obb..
Ceriaanv
PobUsbed once we«&ly. Oreola*
tloo 7500 Sponsor —, totersatioaal
Sēltigeo Organizstioii. — Mam-barcbip:
AModation ei tbd Free
Pre«.
Nr. U im)
^ b&H rotīt stad^ testaiea&a
tnia^lat U t v i ^ C^etrSlS So-oiteja.
C«}v*.r^a6tor8t M«lE«is entltis
AMēda tu ladakdla» edtesat
( t ^ l Gfafasaecbitt. Oob^ t@9ia>
rttB8tIaw Gemaaf
AottrtUJas tadakdļss ?adlti|at
A. 8s9it9i tS, Unto Araua., We9-
dooraa. SaUarst V}e«. Aatttalia
—- —~
vadUIJtt Japāņu, loBtt
ropag^ndtt un i z l l i k^
^ , laiblizd^iltttt^
>«U6,VpSdejo r«ļil
^^:bwilt«,/ kur ^l^jotiii
Uflsļtt nauda» lldiikļi.
ijott zemes lull^;
mp^'T* liteicSi bHltt
Iba»'tm MdMipidfts^l
M^egltU iņnu. .
%M nacistu Vlcilfi,uito^
'-^^^tlii^etijai
d(»portltat us Aitiju, ta'
3.li(iS)fcp8f^K
braukšanas aiļitiju|ļi
.1' \
i
a letikoiapu tiortlfij^
!ut;i-ļa;tiraonieeiii(ļt
pi5
SliBokratu @enStorfi Dugless katoļu
talMlarlbas organizidju konferencē
Setroiti p^g. nedēļa izteicis, ka nl-koiis
^ dienas bōšot Sav; valstīm
iiiķirigas im notdkšot, vai paredzams
kafif vai ar! tfids HĶV gaidSm vis^
11^ BSkami gada laikā. Dt^lees
noridlja uz trim krjtisikiem punktim
<r Koreju, Vidjas padomju joslu m
Balkliii(^, kur Maskavas satelīti Bul­gārija
un Rumānija epiežas virsa
Jttfortavijai.
paiā laikā republikāņu IHeris
s^tore Tafts "C^iagtonā. atbildot
uz „Ameiikāņu jatmatmes' forumaV
jaulājumlem, paskaidroja, ka, pēc vi­ņa
domām, ne Padc savienība, ne ko-monistiskā
Ķīna nevēloties vispārīgu
kar»* Padomju bloks gan mē^hāšot
iat^ot pmuli komCUīismam ar pro­pagandu
un infiltrādju, jo ar! Maska­vai
esot skaidrs, ka AisVt kas uz­varēja
pēdējos 2 pasaules karos, savā
4 lilpntacibas potenciālā tālu pārspēj
loadomju bloku m uzbri&uma gadiļu-
| p ā Pad. savienība tikai sākumā gOtu
ļlanākumus.'
T u k s n e š a žurkas dodas prettrieciena
m 14.-^23. septembrim Vādjas bri­tu
joslā, t^pā staiip Bad-Oinhauzenu,
Brēmeni. Hamburgu un Hanoveru,
gaiņājās līdz Jim lielākie rietumu sa­meloto
manevri, kuios bez britiem
piedalās ari amerikāņu, fraiiēu, holan-
^ % beļģu, dāņu un norvēģu spēki,
tāpat vācu darba vienības,, pavisam
ap 150.000 viru. Manevrus tieši pār­rauga
Atlantika pakta valstu bruņoto
spēku virspavēlnieka ģen. Eizen-bauers,
bet kā novērotāji pēc britu
aufstā komisāfii ielūguma piedalās
ar! Bonnas valžllbas militārie iietpra-tēji.
Par visai nozīmīgu vācu aprindās
uzskata faktu, k/i lielās rudens kara
ap&I^ pirmo reizi cenšas atveidot
stāvokli, kāds varētu rasties varbūtē­ja
pad(Httju iebrukuma gadījumā.
Lietpratēji inecenēto „Sarkanzemes'*
iebrukumu rilpniedski visai svarīga­jā,
bet militāri grOti nosargājamā
nZilzemē", kuram pēc mamevru plā­niem
jābeidzas ar tusbrucēju apstā-dināšanu
un padzīšanu aļiakal iz-ptfipIciiEii
landu vajSihnai bija
Spiegel sniegti'otltiol^^
, laiviņa Atlanlijsi^kui^J
- viens »kolo8t]i, bit
sodSmal" m ^
B%ud«u Alelumviclļai tet^
\^īiataios'skatto9<ii
^^Kakcljl prtl PM#»
i^fititillleā . /r
' l i ^ «erilskl ,
pieslēpt seulu m i
liCiiidIJumlem. Ai!Ui| ^
(sVlr gandiU .vienis!
pkusl napie^M»
II Mii «tiiitdu olM"
.edikanentl «if^i
īlimlbu ..«ri«»l«««»''-
8, Bo vadi *
nolūkā saiaul» *'
taplis lokarno
novērst «
vācieSu saprASaaōJ» ^
gatavleis ail Sj««
m
Taisničds
tl,6tas-,lielve--^^^,^
»uaiijvērst *i«*^»
lar satversmi
karaļa
btj»
atoiSias^»«»*^'
ļineburgas
lidū. II
' *^'*^*^eSe^^^
)v«acilr^āk» n?evkā| i1«0 pi' r^^ ' ^^
Arvien bieiāk Krievijas nesenie koties, bēgošā padomi ja aizlaupija
sabiectrotie' pārcilā jautājumius, miljonus, bet kad četrus gadus
kas s^tās;ar iekārtie.maiņu pa- vēlāk atgriezās, atkal uz auitru-saules
Utiākļjā valf tl. Kari; vai taim izstiqis karavānas ar mantu
mierīgaevoliīdja--tās<^V8Svar- atltinmo^. Pat mēbeļu transporii
būtības^ Kamir pirmajai par labu plūda uz Krieviju ir pa t^mes, ir
nmā Sitraujā bruņošanās, — loģika jūras ce|u. <
saka, ka eksplozijai, jānotiek — Vien speciālists, un ar! tikai ap-olro
ticamāku pa- tuveni, SociKen var
dars Krievijas iek- „ ,..1 ^t.ii4i.n«*^ *P^^' ko Baltijai
šienē 'un tā sau- ^ JĀNIS V> ZALCMANISJ maksāja un jopro-camajās
satelltval- jām maksā sarka-
Itls augošā neapmierinātība. Sl nā okupācija. Mēs visi tomēr
raksta' nolūks nav diskutēt var- zinām, ka m.ūsu jau tā niedģās,
būtības, bet gan paraudzīties neatkarības cēlienā vissaudzigi iz-nākotnē
pēc nenovēršamās pārver- mantotās dabas bagātības izsīkst
tlbas — ticībā, ka tā nenāks Bal- katastrofiskā straujumā. Vai mēs
tijas tautām par vēlu. nodarSpi pāri vēl tikai teorijā pa-
Pati par sevi saprotama līdz šim stāvošajai nākotnes Krievijai, ja
bijusi karā vainīgo valstu un tautu sākam aplēst sarkanās parādu
aplikšana nodevām. Šādas rldbas Baltijai? Nē, un vēlreiz nēl Mūsu
pamata ir tautu taisnīguma apziņā tiesība prasīt un ^saņemt gandari-bāzētā
pārliecība, kāposta nodari- »jumu būs daudz dziļāk pamatota
tājai valstij; kaut tā pati būtu sma- par tiesībām, ko pret karā vainl-gi
detusi, jādara Viss iespējamais, gājām zaudētājām, sev ņem lielās,
lai vismaz daļēji atmaksātu zaudē- bagātās tautas,
jumus, ko uzbrukuma pārsteigta- Mēs zinām loti labi, ka reparāci-jām
zemēm nodarījis karš un oku- jas nevar mežu masīvus izaudzi-pādja.
Zaudējumu atmaksu prasi- nSt, ka tumsonigi stūrgalvīgās
ja, piemēram, no Vācijas pēc pir- lauksaimniecības sistēmas nodari-mā
pasaules kafa, to prasa no Vfi- tais posts nav vj^oas paaudzes
cijes, Japānas un pat no mazās mūžā nolīdzināms, ka parāda at.
somu varoņtautas pēc otrā pasau- maksājamās daļas lielumu noteiks
Ies kara.. Ja pēdējā gadījumā runa šobrīd pilnībā nepārredzami ap-ir
par atriebības un laupīšanas stakli. Bet tas nekavē mūs būt par­aktu
imperiālistiskā nilOkā, 'tad 'liecinātiem, ka kara, okupācijas un
citādi Ir ar refpaTadjam, ko rietu- melu nīdētām tautām būs tiesība
mu lielvalstis saņem nb Vācijas un aizpiWIt robus no tā labuma krāi-
Japānas. Kā viena, tā otra jau ģa- juma, kas pēc pārvērtībām atradi-diem
pirms zaudētā kara akuma sies to tautu valdīšanā, kas dzīvo
sistemātiski gatavojās ekspansijai ar vārdu Krievija apzīmētājā ter-dtu
tautu pārvaldīta territorijā. ritorijā.
Baltijas tautas, sentēvu izraudzi- Kad laiks nt^riedls meklēt ceļu
tajā likteņtelpā sīksti pastāvēju- atpakaļ, svarīga būs principiāla
§as, vēlējās tikai paturēt to, ķas skaidrība arī^^p^^^^ jautājmnā.
tām jau piederēja, imiīcfetekus tam moku nomelnēs dzīvi
pakāpeniski papildināt savas man- palikušie tad noteikU sagaidīs, k^
tiskās vērtības, gan tās pašu zemē trin^as gadus neesam vadījuši, ti-tieši
iegūstot, gan arī par godīgi kai domājot par sevi uu
krātiem līdzekļiem dtžte zemēs dojumus trimdas grūtdieņiem, vai ^
pērkot vai iemainot. ImperiSismu pat tikai spriedelēdami par šādu ļ
sadursme un lielvalstu partgie vai citādu satyer8n«. Baltijas j
centieni pārvilka asiņainu svītru dzīvā sp^a zaudējumu neatvļ
Baltijas valstu ziedošai neatkāri- svēra zelta kalni, sarkanās va- ļ
bai. Jau lielinieku okupācijas pir- ras nomocītos nepamodmās jau- j
mājās nedēļās ražojumi un to krā- naa dzīvd nekādas pārvērti- ļ
jumi ceļoja pāri austrumu robežai bas. Bet pallkušajie^^^ atvieglot j
uz bada zemi. Dažus mēn^us ceļu augšup gan, mūsuprāt, būs j
vēlāk kā kustamā, tā nekustami nākotnes Krievijas robežās dzīvo, i
manta kļuva Krievijas īpašums, jošo tautu nediskutējamsi^enā-
Okupācijas vara„nadonālizēja" kun^ Jo iedcUgSki būs krievu
ne tikai lielos kapitālus. Kad krā- politiķi prM
saindē papīri ar uzrakstu ..rublis" slbu, jo ātrāk^^s^^ naida vāt^
notoainija kionu, latu un litu, tā nolīdzināmas posU sekas.ko kelās
paņ^a ari mazo ļaužu sīkos le- tautu grupas ar^reilma pavēn no-taupījumus.
Karam ar Vāciju sā- darījušas mazajām.
ejas pozidjā. vērtē kā zīmi patīkamai
pārmaiņai rietumu sabiedroto aizstā­vēšanās
plānos. Kamēr visu laiku
Idz šim padomju karaspēka iztriek-šanos
cauri Vācijai kara gadījumā
uzskatīja par neizbēgamu un manevru
vi^lgds mērķis bija vingrinātie ie­naidnieka
ofensīvas tempa novilci­nāšanā,
jaunais sauklis šķiet esam
prettriedens", kā ari pašreizējie ma­nevri
saucas.
Jau pirms pašu manevru sākšanās
pastiprinātās karaspēka kusUbas, ceļu
nosprostošana utt. iedzīvotājos radīja
īstu kara noskaņojumu. Kulmināciju
as sasniedza tieši pusnaktī uz svēt­dienu,
15. septembri, kad sākās ap­dullinoša
„kaujas darbība". ^Pirmajā
posmā „Sarkanzemei" izdevās gūt pa­nākumus,
i^emot ^vairākas pilsētas
un .,n(^aujot" ari pašu ģenerāli
Eizenhaueru. Bet tad, beļģu, holan­diešu
un norvēģu kājnieku atbalstā,
prettriecienā devās ,.Tuksneša žurkas"
un 11. britu tanku divīzija, kam bija
jāizšķir kauju gaita sabiedrotajieias
par labu.
Tai pašā laikā Vādjas austrum-joslā
notiek gadskārtējie ~ padomju
rudens manevri veselas armijas mē­rogā,
piedaloties ap pu«niljonam
sarkanarmiešu. Manevrus novērtēs
pats armijas ģenerālis Cuikovs, un to
kt^minādja būs ap oktobra sākumu.
Manevros piedalās 4 tanku divīzijas
un padomju turboiznicinātāji.
Raksttirigi. ka manevri ir ttra pa­domju
lieta un Austrunsvādjas jaun­izveidotie
militārie spēki tajos nav
aidnāti piedalīties. P^ šo vācu spē­ku
apmēriem sīkākas ziņas sniedz
britu ziņojmns. Austrumvācijas
vācu bruņotie spēki patlaban esot
54.000 viru, kas iedalīti 24 kombinē­tās
vienībās, apmēram pēc padomju
mechanizēto pulku parauga. Sis vie­nības
(Bereitschaften) sadalītas pa
visu padomju joslu, un tās papildina
vēl 5 spedālās vienības štāba
sardzes bataljons, sakaru pii^ks, trans
porta bataljons un divas sapieru vie­nības.
Bez tam pastāv 3 lauka ap­mācības
centri un 9 speciālās skolas
— politiskām mācībām, ariilerijal.
sapieriem, sakarniekiem, tankistiem,
vecākiem virsniekiem un 3 skolas
kājniekiem. B ^ tam Austrumvādjas
militāros spēkos ir vēl 5000 viru
flote ar ātrām bruņotām vienībām
Baltijas jūrā, kā a?! gaisa spēku ad­ministratīvā
organizādja.
Katra kombinēta vienība sastāv no
3 kājnieku un 1 ariilerijas bataljona,
kā ari tanku, sakarnieku tm dtām at­balstītājām
vienībām. Katras kombi
nētās vienības komandētajā sastāvā
ir viens vecāks padomju virsnieks un
3 padomju edstentl ,3ereitšaltēs"
vispār konsUtēts loti liels virsnieku
un instruktoru procents, kas dod
iespēju vienības katrā laikā ievēro
jami paplašināt Jūras un gaisa apē-k\
vēl tikai attīstības sākumā, bet
sauszemes spēkus apmāca par operā
tlvām kaujas vienībām, nevis tikai
policejiskām iekšējās drošības vaja­dzībām.
Manāms stnigo ierota trū<
kums un nepietiekamas ^mlclbk
techniskajās nozarēs. i;rūkst ar! ap
gādes vienību im pietiekami sakari ar
augtāko v^ību. Sauszemes spēkus
komandē ģenerāliņ^ktots Hofmans,
kura štābs, noveinbr! reorganii^ēts.
Jūlijā sādes apmācību trešās
posms, kas i^s līdz oktobrim.
Prasa 5 gadu laika
ielaist ASV
5 0 0 ^ ārzemnieku
Republikāņu pārstāvis D k ^ t is
tautas pārstāvju, namā ierosinājis
likumprojektu 500.000 ārzemnieku —
arodu pratēju ielaišanai Sav* valstis
n^ošo 5 gadu laikā, dodot priekš­roku
kvalificētiem strādniekiem no
Atlantika pakta un cUām Eiropa val­stīm,
kas saņem MaMala plāna pa­līdzību.
D^evitss, motivējot likum­projektu,
norādīja, ka bezdarbs ASV
esot tuvu minlmam. bet Eiropā tai pa­šā
laikā esot ^ n^lj. lieku strād-i^
eku. galvenokārt Austrijā, Rietum-
Vācijā, Holandē. Itālijā un Grieķijā.
Izbeidzoties DP ieceļošanas program­mai,
izliecās republikāņu deputāts/
būtu vajadzīga kāda jauna programļ'
ma, kas lautu imigrēt ASV uz pastā­vīgu
dzīvi ap 75.000 iece)otājism
gadā.
IPretideala Tniseaa augstāko dldl-oājoiaa
pavsdlls. nesen no emata ali-gāja
ASV aluardilbss mtiilstrt Diordti
Mariato. Mfleu rakstā tuvSk apska­tīts
viņa lielākais darbs <- Maršala
plāna, kofa noilml Eiropas pasargā-lanā
no komfinlsma IiU novērtēt
spēs tikai nākamās paendia«. , ^
Otrais pasaules karš vārīgi sa­plosīja
Eiropu, kas vēl nebija pietie­kami
sradziedējusi savas pirmā pa­saules
k^rā sistās brūces. Drupas, na-badzība.
jbads un bezdarbs — šis allaž
neiztrūkstošais kara nsanlojums — ir
vide, kurā cilvēks visvieglāk padodas
galējībām, kurā komunisma maldu
mācības līdz ar melīgiem soli jumiem
trūcīgiem sagādājušas sev visauglī­gāko
zemi. Kremļa varas vīri ut
pēckara postu Eiropā lika savas vis­lielākās
cerība® pasaules tālākās !e*
karošanas plānos. Bet arī šī cerība
Maskivu pievīla, jo ASV ar savu
salnmiedsko palīdzību visām Eirbpais
brīvajām tautām paglāba pēdeiās no
indīgā zinekla bīstamajiem smalkauda
t l k l i ^ / S ī pēckara pirmā sākuma
sporādiskā ASV palīdzība ka k^^ŗa
laika sabiedrotiem; tā ari uzvarētiem
tagad noris Maršala plān^ veidā. Ja
tagad tautsaimnieki rēķina, ka ameri­kāņiem
no milzīgajiem palīdzības ie-
<guidljumiem gala rezuMtā būs Jā-auitnniumiiiiunūnnttmimutmiimttuiuimiimimtiiiiimmi^^
zaudē vismaz viena ce^rtā da|a kā
neatmaksājama dala. nerunājot par
augļiem uz ieguldītiem miljardiem,
tad no tā varam spriest, cik augsti
ASV ir iekalkulējusi Eiropu kā savu
priekšposteni bīstamās M^kavas sēr­gas
apkarošanai. Lielai vajadzēja
būt ASV valdības un parlamenta d<
vīlai drosmei, lai savu tautu tālr^dzr
gi apgrūtinātu ar tik smagu nastu.
Tas ir viens no Maršala plāna uz
devumiem.
Bet Maršala pilnam ir ar! savi tīri
saimniecilās dabaģ uzdevusi Visu
19. g. s. un līdz pirmā pasaules kara
beigām angļu mārciņa sekmīgi un bez
lielākiem satricinājumiem novaldīja
pasaules sainuiiēcībiļ. nododot tad
vadību savam pēctecim — dolāram,
Angli]a. initinādamāi uz relatīvi ne­lielas
zemes jiialības un atUstIJuai
plašu riipniecibu, savas saimaieclb^
VMijadzību aptnierināšaņai arvien im
portēja uzturvielas un rūpniecībai ne-pieciešamās
izejvielas. SīsvaļadzI
bas deva Citām uz Angliju eksportē-tājām
valstīm mārdņu aktīvus, ar
kuriem tad varēja savukārt segt vi
5^ saistības pret Angliju par pēdēja
ražojumiem, kuģu fraktim, apdroši
' {Toīpittālums 1 Ipp.)
MOSU LĪDZSTRĀDNIEKA SPECIAL^
ZIŅOJUMS UTVIJAI
Dienvidamerikā visi grib būt aug­stos
amal^, pat vienkirls strā<bi<aks
uzrimā savu darba biedru par šefu
vai akdonāru jeb spāniski ..socio".
Tā te gandrīz katrs ir lefS; patrons,
socio. direktors vai prezidents, un
šai sērijā vienigak nopietnais iz-ņēniums
i | vatots prezldmu. t /
prlziBul — ļt. n<|vwbrl kirts pār-v
i l ^ m i ^ pl^niftkti^ ArganUnas valsts
prazictonim Paronto, kuri. tāpat k l
viņa koUēga Čllē, ievēlēts uz 6 ga­diem.
Nesen Btmosairesā no visām
zmes malām par velti bija savesti ap
2 milj. strādnieku. Plašās demonstrā­cijās
Uelb ..tautas svētku" ietvaros
viņi prasīja Perona atkalievēiēšanu
par prezidentu, bet viņa daiļo kundzi
Evitu gribēja redzēt par viceprezi­denti^
Perons ir diktators, bet strād­nieks
Argmitlnā dzTvo labāk nekā
jebkad šīs zemes vēsturē, un tas ir
Perona Ilgākais balsts.
Armija, km atbalsta Peronu, bet
Evitu grib redzēt tikai kā viņa kun­dzi,
tomēr panāca, ka Perona kund^,
šķietami konstitucionālo im^lu
dēl, savu kandidātūfu atsauca. Opo-zldjai.
kas neatbalsta ne vienu, ne
otru. neatlika nekas dts, kā ķeriles
JAISNTGA" PRASĪBA
ToTtador» JotitS' ..Mllle lutjdi*: plrrai riaoi ar to rfrfi. te@ ilnotl|f rtgif
l«sitt:
B mVIAUlA AS KOMUNISMU «
HOsu Udtstradniaka iatarvija ar Bl<
ropas ūnijas pfttidentu Spāku U*
r«l«ja 2. tpp.
S ..DUMPIS" SUltSKElMAS DP NO-
^irrNg lamltniaki proustS pret
pārcaiSanu . . . . . . 2. tpp.
1 2iUSTlBA >- V(ļa Utiņa jau^
nākā novala . . . . v . I Ipp.
B V Ā ^ tZDSVgiltM>- Vai >8r-cnotuiai
grāmatu tf^fidni^klafS dibi*
eāUI ; . S. Ifp.
• earrt; cAisaeņt rAseoo ntizu
ITAMNA NftVI ^ Ko stāsta Vetā
Mūra atf8ana<^bi . . . . . . S. 1^
pie terrora metodēias. Toties tagad at­kal
..vi^ kārtībā vēlēšanām".
Nākamgad kārta ir C i M Tā kā le
di vi reizes pēc kārtas kādu par pre­zidentu
Ievēlēt nevar. Gonzalesi Vi-d
e l a ^ a l k l ū s advokāti, lai. kā ar­gentīnieši
smejam, ,.lautu atkal dtiem
tikt pie vatos kas^'% Ģsnerāilm
Karlosam Ivaņ^@n. kuram Perons
dāvā ne tikai draudWbu, bet laikam
ari ņaudu vēl^ttkainpaņai. pretī
stāsies kapitālistu un labā spārna
kandidāts, kādreizējais tautskolotājs
senators Mati un kreiso (radikālu)
pārstīvē, pašreizējais iekllietti mi-n^
trs Alfomo; Ja uzvarēs ģen. Iva-ņm,
tad visā DieEavidamerikā pre*
ļ zķi^U būs ģmrāli un Perona drau-ļ
ft* Griiti iedomātie ka šāda mili­tāristu
befemonija varētu iepriecināt
ASV vai Lielbritāniju, tiet tās ir reā-
I litātesrar kurām j^amier^ās.
CM ē, septembrī
• V .
mi''
m
i i
mm'
m
P
i
īm
^41
Mmm
9m
m
11
m
m
mm
Mm