Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1949

              ftrlietu
[Vācija...
priekšā i
ceturtdienas va
8 debatē» uavJriL
fImS "^rad!ī'š"an"u'. nedz
TUBMNAS
ŗ'ranJSu policija ce-fpcletināja
12 Pou.
«Marija kratīšanu
Mta birojā kā ari
apvienībā. Atrastt
ŗ>mpromltSjošu do-apcietinātajiem,
kā
ļ Parīzes raiditils
[6 militārataSeJs, tā
ļu vicekonsuls LI15
rūpniecībai) centrS.
I Iztulko kS tiešas
diplomāta Roblno
rSavā.
I
16 bērnu līkiem
m laikraksta ie-ziņojām,
ka bez
[olandiešu Dakotas
'26 žīdu bSmiem.
un 4 apkalpes lo-llzfldoja
no Brlse-divu
dienu dru-
J,,kuŗā piedalījās
ļas, Dānijas m
\Bšt kā ar! policija
Ivprātīgo, otrdien
atrastas lidmašl-
>asažķŗl, atskeitot
iu, aizgājusi boji
5gli Ievainots, glS-
|18, ka pilots ilgS*
|vlrs mežainā fio^
lidmašīna pārgš-
["audama ap 4Q m
. beidzot nogāzu-
IfnSv kas bija p5r<
ŗējiem, atrasts M -
pilota varonīgu
10 Slhgapūras. Ot^
lā miglas dēl no*
laSIna, kurā atra*
Kad atsteidzās
la, tā Iconstat&Ja,
Iesprūdis pilots
ļlūku nevarēja at-
[fijls ārstus ampu-atbrlvotu
Izeju,
ludēja nosmakša-
Operācijas laikS
Tikai otram ār-ļta
kāju amputēt
pa to laiku ben-nolndējušles,
bet
ievainojumiem
Miris ari varo-
Ija ar mieru upu-lai
glābtu biedrus.
[eļu § • •
no 1. lpP')«
li un «nopirkti
eksīlpolltiķi grib
pretējo, proti»
m, savu dzimteni
|„tautas demokra-
Ist atsevišķa indi-
[ispār cilvēka tie-
\o prāvā patiesais
" Staļina režīms
)rocesā par Ista-r
Maskavas sa e-ļlītika.
Sūdzētājus
\o advokāti. Tie-b
aktu sējumi ar
bādijumu doku-ir
ari Apvienoto
ļ dažādi materi§U
[omju savienība
ļm (ar! no Rag
Abas puses W
vairāk neka
.sarakstā j^^f'
rdu. kā: ':^duards
ms Kasu, kardi-ģenerālis
An-luc.
(š)
e Imsbaufl
LATVIA
Latvlao New8paper
puMisbed unčer EUCOM Ctvll
^ i T i DlvtslOD AuthoilsatlOD
ffumber UNDP īss. Publisher
edltor: Valdemārs Lam-
Bi51lngen/N. Brelte Str.
Printer: Ungeheiier &
0ljncr. Ludwlg8bur2, Ktfrner-itr.
10. Publlshed twice weekly
Circulatlon U.OOO.
20.000 DP paliks
Virtembergā un
Bad^nē
Stuttgarte (D). — Stuttgar-ter
Naclīrichten publicējTi sa­va
korespondenta sarunu ar
^erikāņu okupācijas pārval­des
pārvietoto personu noda­ļas
Šefu Kempbelu, no kuras
izriet, ka pēc 1950. gada 1. jū­lija,
kad darbību izbeigs IRO,
Virtembergā un Badenē pa­liks
ap 20.000 DP. Kempbels
paskaidrojis, ka šiem DP iz­dos
vācu „kennkartes" un v i ­ņus
ieslēgs vācu saimniecībā.
Pārvietotas personas novieto­šot
Stutgartes Cufenliausenas
kazarmās, ko pārbūvēs, l)P
iekļaušana vācu saimniecībā
notikšot pakāpeniski tūliņ
pēc 1950. g. 1. janvāra. Stutt-garter
Nachrichten piebilst,
ka pagaidām tomēr M nav
jjekādas rakstiskas vienošanās
amerikāņu okupācijas iestāžu
un vāciešu starpā par paliku­šo
DP turpmāko aprūpi. Mut­vārdu
sarunās amerikāņi esot
vienīgi norādījuši, ka tām
pārvietotajām personām, kam
neizdosies atrast darbu, būs
Jāsaņem palīdzība no vācie­šiem-
Laikraksta pārstāvis
intervējis arī direktoru Kīfe-ru,
kas pārzina vācu bēgļu
lietas. „Es neredzu nekādas
iespējas, kā šo sVago problē­mu
atrisināt," izteicies Kīfers.
Vāciešiem līdz šim neesot b i ­jis
iespējams sagādāt cilvē­ciskus
dzīves apstākļus sa­viem
bēgļiem, nemaz nerunā­jot
par DP.
ASV luterapi prasa
palīdzības darba
turpināsaou
ŽURNĀLS MY FATHER'S BU­SINESS
AICINA AMERIK^J!JUS
IESAISTĪTIES AKTĪVA PALĪ­DZĪBAS
DARBA
, Amerikas luterāņu aizgādības
āarbam veltītais žurnāls My Fat-herfs
Business novembra numurā
publicējis Ednas un Hovarda Hon-ga
rakstu Nepabeigtais uzdevums.
Tajā autori uzsver, ka Eiropas bēg­ļu
palīdzības darbu nekādā ziņā
nevar uzskatīt par , nobeigtu, bet
«bilžainl izsakoties", līdz kailai dvē-
«eW aplaupītie Eiropas bēgļi jo-
Pl^ojām vēl guļ ceļa malā zemē un
oSkamais gads solās tiem sagādāt
vairāk baiļu, nedrošības un posta
n^kā Jeb kupš cits gads kopš bēgļu
gaitu sākuma un kara gadiem.
Ir noteikts, ka līdz ar IRO aprū­pes
darbības izbeigšanos 1950. g.
30. jūnijā, DP iekļaus vācu saimnie­cībā,
kas jau pati nav spējīga tikt
galā ai; saviem 10—14 milj. vācu
bēgļu. Izceļošanā uz ASV sāk ra­sties
traucējumi un kavēkļi, bet
Jauno DP imigrācijas likumu nepie­ņem.
Līdz ar to atbildība par lu­terticīgajiem
bēgļiem nevis sama­inās,
bet pieaug. Pat tad, ja izce­ļošanas
noteikumus nākamgad mīk­stinās,
paliks t s. „atlikumi". Kādā
nometnē dzīvo, piemēram, igauņu
n^acltājs ar meitu, kas sasirgusi ar
tbc, un kuru viņas ģimene nekad
(Turpinājums 4. Ipp.).
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 118 (887)
TreSdien, m9. g. 80. DOT.
mak treidtaits oo Mitote)Dts
lid«v«]8: Utvteto Centrili K<y
roiutja. OaJvmti rtOakton: V
Lambergs; galveni redaktors
vietnieks: M CuUtia. Redak*
tor): A Boiltelns, rr. IgaU.
J. Jēkabsons. B. ElseUa^ H
BSindenbergE< īi Raittera U
Svarea, Redakcljaa adrese:
EssUngen/N^ Brelte Str. « - 1 .
telefons 1*7338.
vēlēšanu
jaunu reorganizācijas projel(tu
Far poliiisko patiijii bāzes afjaunosanii
nobalso vienīgi B. Ķtūka
y;ens no svarīgākiem Jautājumiem LNP 3. sesija Imbshauzenā bija
LNP reorganizācija. Stundām ilgās pārrunās delegāti vēlreiz izteica
savu un savu organizāciju viedokli. Vārdiskā balsošanā 30 delegāti at­zina
vēlēšanu principu, līdz ar to izsakot ga^vibu aiziet no LNP, ja
visa musu trimdinieku saime, Jauno LNP izraugot atzīs nepieciešamību
pirmās cinitāju rindās sūtit citus. 22 LNP locekļi no balsošanas attu­rējās,
pamatojot savu rīcību ar atzinumu, ka vēlēšanu ceļā izraugot
mūsu augstāko trimdas vadību, reālo apstākļu Ietekmē atsevišķas or­ganizācijas
un grupas nevarētu Izpaust savus viedokļus un tādē| va-rētu
zust viņu vēsturisko nopelnu svars un tālākā līdzdarbība mūsu
nākotnes cīņā.
Par ierosināto projektu paskaid­rojumus
sniedzot, V. Janums norā­dīja,
ka tā pamatā likts vēlēšanu
princips, kurā komisija saredz labā­ku
iespēju panākt ciešāku un efek­tīgāku
saistību starp tautiešiem un
LNP. Centrālo organizāciju izbūvē
Vācijā šis. princips pilnā mērā at­taisnojies,
un to realizējot, atkristu
vajadzība pēc divi organizācijām —
LNP un LCP un varētu darboties
sekmīgi tikai viena. Kur praktiski
nebūtu tiešas vēlēšanas iespējamas,
tur delegātus izraudzītu attiecīgo
zemju nae. komitejas.
Debatēs J. Celms uzsvēra, ka ta­gadējais
LNP uzbūves princips
praksē pierādījies par maz efektīgu
un nav izdevīgs arī mūsu cīņas
mērķiem. Tas vairākkārt Jau ap­svērts
LCP sesijās, kura arī šo re­organizācijas
projektu ierosinājusi
apspriest LNP prezidijā. Aizstāvot
projektu, J. Niedra savukārt norā­dīja,
ka paši tautieši dod priekš­roku
vēlēšanu principiem, bet B.
Rubess minēja, ka tāds princips l a ­bi
piemērojams arī globālā mērogā,
kā to pierādījušas vēlēšanas latv.
skautu organizācliā. Nesaprotama
tāpēc ir parlamentāriešu nostāšanās
pret šo principu, jo vienīgais dis­puts
viņu un pārējo grupu starpā
taču pastāv tikai attiecībā uz sa­tversmes
tulkošanu par 1931. g.
Saeimas orgānu tālāku funkcionē­šanu
šodien.
PAR UN PRET KRUSTUGUNIS
Oponējot projektam, A. Kllve uz­svēra,
ka arī parlamentārieši vēlas
LNP reorganizāciju un principā ap­sveic
vēlēšanu kārtību, bet reālie
apstākļi pēdējai runā pretī. Lielajā
izkliedētibā tālākā emigrācijā sek­mīgi
nevarēs izziņot, ne kandidātu
sarakstus, ne apzināt vēlētājus, ne
arī atsevišķas grupas izpaust savus
viedokļus. Tāpat ir jautājums, kas
notiks ar to organizāciju .pārstāv-jiem,
kuriem nāk līdzi pilnvarojums
no Latvijas. Vēlēšanu princips ce­ļu
uz LNP nogrieztu baznīcām,
LSK, sieviešu organizācijām, Kur­zemniekiem
u. c. un tas nenāktu
kopējam darbam par labu.
Reorganizācijas vajadzību atzina
arī B. Krūka, bet uzsvēra, ka ne­drīkst
nojaukt līdzšinējo kārtību,
pio kādas paliek arī citu tautību
emi.J^rantu centrālās organizācijas.
LNP uzbūvē galvenais svars jāliek
uz politisko partiju pārstāvjiem.
Prof. P. Laurinovičs atzīmēja, ka
projekts nozīmētu LNP dezorgani-zāciju
un degradāciju. Atmetot or­ganizāciju
principu, izbeigtos saites,
• ' V
Savienoto valstu ārliet
latviešu kāravi ru
Atgriežoties no LNP un L CP se­sijām
Imbshauzenā LCK priekšsē-
H. Klarks 25. nov. apmeklēja
Augstā komisāra Frankfurtē štābu
^ atkal pārrunāja jautājumus par
turpmākās dzīves problēmām
Vācijā un iesniedza rakstiskus pa­pildinājumus
pie priekšlikumiem
par latviešu DP juridisko stāvokli,
^«sp. pavalstniecību.
^^Tai pat dienā Klarkam. no jauna
JiJa garāka apspdede Squiadrilli
stabā par izceļoša- is grūtībām uz
^SA, īpaši kaŗavīuem, par kuriem
Vēl arvienu nav tik ļoti gaidītais
salīgais Vašingtonas lēmums, kura
^fi karavīru izceļošana patreiz no-
<^*usi strupceļā.
u ministrijas viedokli
izceļošanas lietā
LCK priekšsēdis Klarks karavīru
stāvokļa raksturojumam un par
steidzami vajadzīgiem soļiem vēl­reiz
nosūtījis arī plašu ziņojumu
min. Feldmaņa kungam, kurš kopš
ierašanās Vašingtonā izrādījis ļoti
lielu rosību un neatlaidību, lai rei­zi
galīgi izšķirtu šo sasāpējušo Jau­tājumu
taisnīgā garā.
Kā mums no Vašingtonas ziņo,
tad ASV valsts departaments atzi­nis,
ka bij. latviešu leģionāri ielai­žami
ASV, bet šī jautājuma gnīīg?
atrisinājums sagaidām? tam,
kad valsts departaments būs sazi­nājies
par savu viedokli ar pārē­jiem
šai lietā ieinteresētiem reso­riem,
(in)
kas šādā veidā mūs saista ar Lat­viju.
Izraugot LNP pēc līdzšinējā
principa svarīgākas nekā personas,
kas ienāk LNP, ir vērtības, kādas
pārstāv vēsturiskās organizācijas.
Ja LNP vēlamies piešķirt arvien
lielāku svaru, tad līdzi jānāk to
vēsturisko organizāciju nopelniem
un vērtībām, kas tām pieder un nav
atņemamas.
Atbildot oponentiem, V. Lam-bergs
uzsvēra, ka tautiešu apzinā­šana
notiek visās zemēs^ un tāpēc
nav ko bažīties, ka tos' nevarētu
par vēlēšanām Informēt. Tautieši
Anglijā dzīvo samērā kompakti un
ari ASV veidojas latviešu saliņas.
Kāpēc gan šīs grupas nevarētu uz­stādīt
savus kandidātus un vēlēt
tieši? Kanādā tiešas vēlēšanas jau
notikušas un iespējams, ka tās no­tiek
arī Beļģijā, jo tieši organizāciju
pretešķību dēļ tur delegātus uz
LNP nav izdevies izraudzīt. Tāpēc
paši tautieši gi4b-^enf!t^*f»a4f^ tiešo
vēlēšanu kārtību. Beļģijā redzams
negatīvs, piemērs, ka organizācijas
tomēr nevar izbīdīt delegātus. Ir
jautājums, vai vēlēšanas varētu ap­tvert
visus trimdas kopības dalīb­niekus,
bet jāsaka, ka ja 75o/o vē­lētu
tieši, varētu būt runa par to, ka
atlikušās 250/o vēlētu netieši. Gan
Klive te iebilda, ka tādā gadījumā
tiktu noraidītas baznīcas, sieviešu
organizācijas u. t. t. Bet ari sie­vieti
var ievēlēt un tiešās vēlēša­nās
arī bazjiīcu galvas un tā pār­stāvjus.
Bez tam sieviešu organi­zācijas
taču var nākt ar savu kan­didātu
sarakstu. Tāpat var rīko­ties
arī vecās organizācijas un tieši
šādā veidā viņās radīsies jauna ak­tivitāte
un viņas pūlēsies tikt pie
^'ēlētiem pārstāvjiem.
A. Neparts vēl piezīmēja, ka līdz­šinējais
LNP darbības periods bijis
organizācijas pārbaiKies Iriks. Tas
beidzies ar bēdīgiem rezultātiem, Jo
nav panākta vajadzīgā vienība un
tagad atsevišķi stāv ir bl^apa Ran-cāns,
ir Zviedrijas latviešu politisko
darbinieku grupa. Acīmredzot mūs
šķir dažādās pilnvaras un dažādie
amati. Tas viss jāaizmirst un jā­atceras
tikai tas, kas mūs vieno. Ar
tiešām vēlēšanām panāksim ciešāku
saliedēšanos un tad nebūs vairs
grupu, kas stāvētu ārpusē,
V. Bastjānis atkal atgriezās pie
Jautājuma par vecajām vēsturiska­jām
organizācijām, kas glabā mūsu
politiskās tradīcijas un var runāt
Latvijas vārdā. Ar tiešajām vēlē­šanām
tās var tikt atstumtas malā.
Tāpēc labākais atrisinājums — pusi
LNP sastāva dot vēlēšanu ceļā. bet
otru pusi atstāt veco organizāciju
delegātiem.
Zīmējoties uz V. Bastjāņa norādī­jumu,
V. Janums uzsvēra, ka no
Latvijas taču nāk ari pats trimdi- 1
ni^cs, nesdams sev līdzi mOsu kul­tūras
tradīcijas, un ne tikai vecās
organizācijas.
Pilnsapulce nolēma debates lajā
jautājumā izbeigt, lai stātos pie no­balsošanas
par iesniegtajām rezolū­cijām,
V. Januma un J. Celma
pri^likums, ka kopsapulce nolem]
statūtus pārstrādāt uz vēlēšanu ce­ļā
radītas pārstāvības principa, sa­ņēma
„par" balsis, bet 22 atturējās.
Par vēlēšanu principu nobalsoja:
A. Abakuks, A. Āboliņš, P. Balodis,
A. Blāķis. J. Cebns. P. Dardzāns,
prof. M. Eglītls„ J. EndzlņS. P. Grei-zis,
V. Hāzners, Homka, V. Janums»
J. Kalniņš, H. Klarks, V. Lambergs,
Lauva, J. Lavenieks, A. Neparts, J4
Niedra, G. Odiņš, Petritls, prof. A.
Raisters, Ē. Raisters. V. Reimanis,
B. Rubess, prof. P. Starcs, E. Stlp*
nieks, A. Steinhards, T. Tērauds, A.
Vanags, A. Vatvars un V. Voltkus.
A t t u r ē j ā s : V. Bastjānis, A.
(Turpinājums 4. ipp).
Vienoti Latviļas valstssvētki
jaunajā
Sūtnis J. Feldmanis uzruna 1000 tautiešus ļlujorkd
Ap 1000 Ņujorkas un apkaimes
latviešu sestdien, 19. novembrī, pie­dalījās
Latvijas valsts neatkarības
dienas atceres svētkos Ņujorkā,
Vebsterholā. Pirmo reizi šogad tau­tiešu
lielākais vairums sastādījās no
jaunajiem imigrantiem, kas lielfi
skaitā nesen ieradušies no Vācijas
un tagad bija braukuši uz svinīgo
aktu Ņujorkā pat no vairScu simtu
jūdžu attāluma. Svētkus rīkoja Ņu­jorkas
latviešu biedrība k<ļpl ar
latviešu ev. luterāņu im baptistu
draudzēm un Latvian Relief, Inc.
Galveno runu teica Latvijas sūt­nis
Vašingtonā I Jūlijs Feldmanis.
Bez viņa minami sekojojl goda vie­si:
Lietuvas ģenerālkonsuls J. Bud-ris
ar kundzi, Igaunijas lietvedis un
ģenerālkonsuls J. Kaivs ar kundzi,
Feldmaņa kundze, laikrakstu The
New York Times un New York He­rald
Tribuhe, kā ari lietuviešu un
igauņu organizāciju pārstāvji.
' Bez sūtņa J. Feldmai:la aktā vēl
runāja latviešu biedrības priekš­nieks
Charles Stankewitz, Latvian
Relief priekšnieks H. Lielnors, lute­rāņu
mācītājs R. Zariņš, baptisiu
mācītājs Ad. Eglītis, lietu^-- kr.o-si!
ls J. Budris, Igaunijas ģenerāl­konsuls
J. Kaivs, bet svētku rezo­lūciju
un The New York Times ie­vadrakstu,
veltītu Latvijas valsts
neatkarības dienai, nolasīja sūtnie-sūtnis
ASV apmeklē UN mitni
un tautiešus Iļlujorka
21. novembrī sūtnis J. Feldmanis
preses atašeja R. Sillera pavadībā
apmeklēja Latvian Relief., Inc., bi­roju
Ņujorkā, sīki pārrunājot ar šīs
organizācijas priekšnieku H. Liel-noru
visas kopīgās latviešu lietas,
latviešu bčgļu imigrācijas un citas
problēmas, kā arī jautājumu par to,
kādā veidā sūtniecība vislabāk va­rētu
atbalstīt Latvian Relief svē­tīgo
darbību.
Sl bija sūtņa otra vizīte Ņujorkā
novembra mēnesī. Pirmo reizi viņš
te ieradās 1. novembrī sūtniecības
pirmā sekretāra A. Dīnberga pava­dībā,
lai piedalītos Amerikas lietu­viešu
kongresā, kas notika New
Yorkcr viesnīcas zālē. Kongresā
pulcējās vairāk nekā 500 lietuvie­šu
delegātu no visām Sav. valstu
malām, Lietuvas, Latvijas un ^Igau­nijas
diplomātiskie pārstāvji un ie­vērojami
ASV senatori un citi
valstsvīri. Kongress ilga 5 . dienas
un bija visai iespaidīgs, jo Ameri­kas
lietuviešiem, skaitā' apm. vie­nam
miljonam, ir ievēroiams svars
ASV politiskajā dzīvē. Sūtoa Feld­maņa
teikto uzrunu kongresa da­lībnieki
uzņēma jūsmīgiem aplau­siem.
Sajā gadījumā sūtnis apmeklēja
arī UN mītni Lēksakscsā. kur sati­kām
un aDsoriedās r^r vairākiem sa­viem
paziņām no Zenēvas laikiem.
Tāpat sūtnis apmeklēja Committee
for Free Europe .prezidentu Devi tu
Pūlu, ar ko viņam bija sekmīga ap­spriede
par latviešu un citu Balti­jas
tautu pārstāvju' sadarbību ar šo
svarīgo, ASV ārlietu ministrijas at­balstīto,
pretkomūnistisko organi­zāciju.
Sūtnis nodeva arī pretvizīti
Igaunijas lietvedim J. KaiVam.
3. novembrī Ņujorkas latviešu or­ganizāciju
un baznīcu vadītāji, mā-cilaji
un sabiedriski darbinieki bija
ielūguši sūtni Feldmani un sūtnie­cības
sekretāru uz brokastīm Mek-alpina
viesnīcā. Dzīvās sarunās
sūtnim te radās izdevība tuvāk
iepazīties ar Ņujorkas latviešu sa­biedrisko
darbību un aktuālām
problēmām. Tautietis J. Zalcmanis
klātesošo vārdā sirsnīgi apsveica
sūtni, bet pēdējais savā atbildes
runā izteica prieku būt Ņujorkas
tautiešu vidū, savu gandarījumu
par viņu vienotibu un saskaņotu
darbu un cīņu Latvijai atbrīvoša­nas
un bēgļu imigrācijas labā. Sūt­nis
no savas puses apsolījās visiem
spēkiem atbalstīt ASV latviešu cen­tienus
un darbu tautas labā.
Kāds redzams darbinieks, rezu­mējot
savus gūtos iespaidus sūtņa
J. Feldmaņa apmeklējumu laikā
Ņujorkā, uzsvēra: „Feldmaņa kungs
ar savu lietišķo objektivitāti un
nepretenciozo, vienkārt sirsnību
iegūst visur draugus. Bet kas tik
viegli prot iegūt draugus, tam šeit
Amerikā viegli atveras visas dur­vis.**
B. a
Čības preses atašejs R. Sillers. Re­zolūcijā
prasīta Latvijas Ueslbu un
neatkarības atjaunošana, un to iz­platīs
ASV poUtiķiem un vadītā­jiem
sabiedriskajiem darbiniekiem.
Svētku koncertā piedailjāa lute<
rāņu draudzes koris Elzas Zebran-sicas
vadībā, nodziedot ASV un Lat­vijas
valsts himnu un tautas dzies­mas,
operdziedone Izokie Pulciņa-
Saklāja, vijolniece Norma Auziņa
un pianista Hugo Strauss. Sūtnim
Feldmanim, kā arī cUiem ronātā*
jiem un mākaUnieklem pfirpilditi
zāle veltīja sirsnlgua aplausus.
Sūtnis J. Feldmanis savā i:un|
starp citu uzsvēra, ka latvju Uvtai
ot savu nc-usi
visai pa-nodibinot
un organizēji
atkarīgo valsti, pierādi
saulei, ka viņa spēj dzīvot kā nā­cija.
So ieguvumu mums aevienc
nevar atņemt. Bet šodien savās sir­dīs
Jūtam arī sāpes, jo tautu dzim­tenē
smagi vajā un izskauž. Daļa
tautiešu smok tālos Krievijas apga­balos
spaidu darbos, bet citi ēd lUg^
to trimdinieku vai emigrantu malzl^
Bet latvju taute turpinās cInftUs
par savas brīvības atgūšanu. Viņa
nerimsies, un brīvība ātkal būs.
Kad, — to mēs šodien vēl nezlnfimt
bet nav šaubu, ka nāks pagrieziens
arī mūsu likteņa ratam. Tādēļ | lai
nezaudējam uzticību sev un iztu­rību
cīņā. Mūsu tautas vēsturei Jau
bijuši vairāki šķietami bezcerības
brīži un katastrofas. Tomēr tauta
pastāvēja un spēja pat radīt savu
neatka,rIgo valsti 191&. gada 18. no­vembra
Latviešiem trimdā un it īpaši Sa­vienotajās
valstis sūtnis Fekimanis
lika pie sirds uzticīgi pildīt pienā­kumus
pret cietēju latviešu tautu un
brīvās valsts atjaunošanas ideālu.
Latvju lauta šodien noasiņojusi, no­vājināta
un izkaisīta pa pasauli.
Bet ja mēs trimdā turēsimies kopā,
ja latvietis latvietim būs kā brālis
visur, kur sastopamies, ja atbilstī-
8im it sevišķi darba daritājus l>ez
nevajadzīgs kritikas, — tad pasau­les
priekSā būsim morāliski stipri
un, galu galā, uzvarēsim.
Kā mūsu laikrakstā Jau atzīmēts,
sakarā ar Latvijas valstssvētku
dienu The New York Times bija
veltījis Latvijai ievadrakstu. Dienu
vēlāk laikraksts sniedza arī i^ašu
aprakstu par svētku sarīkojumu, ci­tējot
rak.sturlgākās .sūtņa Feldmaņa
runas un pieņemtas rezolūcilas
vleUs. Roberts Šiliņi.
Vasingta
latviešu biedrība
Tālā Vašingtonas štata latvieši,
kuru kopskaits pēdējos mēnešos
pārsniedzis jau 200, Latvijas valsts-svētkus
atzīmēja ar svJnigu sanāk­smi
štata lielākajā pilsētā Sietlā, kiir
19. novembra vakarā grezni dekorē­tā
zālē pulcēū.c apm 150 tautiešu.
Pēc mācītāja Mača vadītā dievkal­pojuma
un kopīgi nodziedātās valsts
himnas uzrunu teica agr. B. Ra-
<7urpinfijums 4. lappusē).
a
la
i u
'm