1951-09-29-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mmmm
Sestdien, 1951.' g, » . septerafiti
Turpmākās dmbdm
fķi hīkUm, Belgrades un Madrides
llfditiji Baltijas valstīm ierādījuši
redzamu vietu savos raidījianos, Va-
(fkSm turpina raldljmnus latviešu va-
Jķrfl, Jfcam i g» jūniji pievienojusies
Jjnerijķ^ babs^ Patlaban veic
ii^ iatvielu j^l^raidljumu
pla Brfilš Eif(>pas
las rtMitijiOT Ņujoikl tin
!fewfanfe^
mdnētieniri^dltljieni
ŗļ^lkjlem dkupitaji Latvijā un
L A T V I J A
reģionāli a^jvtanībl ar Ipuniju un, šiem A. Kripens un no Latvijas Cl>
Lietuvu, t i grib palilīt ari tuf|snak im'
tldel apsveic un atbalsta katru pasi-
ItTOu, kas Iziet ua so tautu apvieno-lanu
vieni kopēji saimē un Eiropas
valstu federācijas nodibināšanu:'
PAR W^ LAJK EIROPAS
lateļ^U «iņoļa per Arijis
fo^a darb^u (Aafc
atieferejumaj; Sadar-ar
lAi» avitigs darbs vMkt6i
pto^tliņ un n^^^
i|i kt^dieni ārvalstis. i|u no-
» 16 vēl noaatlsr itarp
SHotSkas ar 3000
TI
par in-botu
s^iniskais ums
tin vēstures dispipllnas,
ļ^jl^ no katras tautības ieietu 2
i J I * n l W ^
dotu vācu valdība
^ļ)i^||b^§a^^^
liļj^^īrfsp^ i^aifaukias ^ pakEagogu un
> k l ^ pieprasi-tautieUam
citās
J^utljmna izkSrtojum atka?
I>ļ^, Mii M Izveidosi^ latviešu
li«taw
fŽBM SAVA KAROGA
siņojumu papilināja no*
vadītājs Vi J«muwīi.
jllIdlH^ beg];u drošības
Saitōrā ar atcinājumu
lestKles ASV iruemnieku la
pilJ»^ prfaidija^ ka Ist
iaJI leģionā nevi^ tastlties kā
, bet varētu tsajā pl^al!tiea
tein Latvijas karoga, latviešu
vadībā un cīnīties savas
ittasie^ viri^enā/^^ B^^^^^ tam refe
te rii^oja par Eiropas «ernju lat
i dolegāttt sanāksind Londonā un
aitbrlvoSanas komitejas |t
fppas'cenatra n<^
«$ atreferējumā).
Pinantu daļas vadītijs^ V. SastjSnis
^ta, jpžrskatu par LNP līdzekļiem
to izH^tolanu. Galvenie i^nlkumi
LGĶ dotidjas im 50 proc. al
no Vācija* latviešu Sr
Ju pasu nodevām. Šogad pavisam
arirtst>M 10.552. Lielākie Ienāku
L pc^teļ)4 - LCK dotācija DM 3000
ārzemju pasu nodevas atskaiti-
^ 1)M 35O0*. Puse ienākumu izdota
ļeku atalgojumiem, bet pārij
lela^ pa«ta un biroja,' lalfcTakstu
Hēšana^ un neparedzēti Izdevumi.
JVIJA PIEDER VAKAREIROPAI
|to|ms5jusies ziņojumus, san
rezolūciju, ar ko izteica pa-llit^
iŗNP prezidijam par lidzšmējo
""III Bez taim, deklarējot mūsu no-iiakarē
ar tendencēm — Baltijas
l i ļevirelt nākamās Krievijas ielokā
— pieņēma svarīgu po-
;ļi ŗeiolūciju, ko motivēja R.
pie 4 ; datba kārtības
punkta par LNP tunanāko-darbību,
V, Bastjāņis kritiķi piekārās jaun*
as «atbrīvošanas ko*
as Eiropas centram, tā organltl*
un principiem, m
radīts jaui^sinštittit®. LNP
ii^m Londonas aanāksmē bijis uzdots
pan^t, lai jaunās organizācijas dibināšanā
butu ieveroši tie paši principi
kā pje LNP dibināšanas. tomēr
nav panākts, atstājot ārpusē politisko
konfesiju u c * organizāciju
pāTOtSvjus. Bet tara runātājs no*
a, Jka, pieaugot Vācijas politiska*
jam ivaram, Še ari būtu īstā viela
mOsu EirojMis vad^ centram cīņai
par Laitviju; un tā ļwnu varētu veikt
jau pastāvoši LNP, kādēi tāi darbi*
ba noteikti turpināma.
Pēc debatē, kur oponēja pikv.
V. Jaanums tic, balsošanā nāca A.
pri^šMkums: «Sakarā ar Latvijas
atbrīvošanas komitejas Eiropas
centra nodtb^ tāšanos, kurā pārstāvē*
tas visas Eiropas valstu latvlelu centrālās
pārstāvība politiskās clņai
vešanai un Latvijas atbrīvošanai, LNP
atrod, ka tās darbība būtu iibeldza-ma,
pārnesot savus uudevumuiLAK
Sropas c^tram.'*
Vārdiska balsošanā šis priekšUkums
guva 18 bateu, i t delegātiem balsojot
pret un 8 atturoties, lldtaŗ ko p^
Uktims nedabūja vajadzīgo 2/3 balsu
vaJrSkimiu. Par balsoja LC^ deligātl
j . BŪmanis, V. Hāiners, V. ĻesjņS, k,
Mucenaeks. K. Siljakbvs, A. Voitķus,
H. Zāgars, J. Zaķis, KDzenlts-Zeniņš
un Av Zviedrisr no DV R. Ancāns,
V. JanuTO, B. Rubess un A. Silgaliis,
no DVFLie^ritānijā Augusts Va*
vsķisi no
A. Voltners. Pret balsoja no Latvijas
CP V. Bsstļānis. R, Purs. R. Roma*
novskis. V. Sanders, Z. SkuruUs. R.
Straume. A. S:lde. E Svēde, P. Odris
un J. Zankevics, bet no katoļu bazni*
cas R. Mtttulisi ētturējās ^ A- Endriņi
no LPICDA.R Liepiņā no LSK. C.
Odiņi un V. Relmanls no DV, V.
SlUistlauķs no Lāčplēšu biedrības un
Antoniņa Vanaga no pareizticīgo baz*
picas,'.
dAlJGAVASVANA^ r IZSTĀJAS
Pēc balsošanas reiultatu pasludina*
lanas nolika plrtraukļums» un, atjaunojot
sēdi, DV centiSlās valdes priekš*
sēdis V* Janums nāca ar i l d u paziņojumu:
,,Pēc LNP preiidija pieprasi juma
visām latviešu centrālajam uc
drganķācijām daiādls valMIs par kopēja
vadītā ja orgāna nepiecieēainlbu,
no 13 organizicijām Izteicās Visds,
izņemot ALA, kas aizrādīja uz nepieciešamību
vispirms nostiprināt
Amerikas ceņtrllls organizācijas
darbuv LNPL ar savu iniciatīvu saaicināja
pāmtāvjbs no visām llropas
3^0mēm. no kufām Londonā ieradās
Vācijas, Zviedrij|SrDārjija$, Beļģijas.
Frahcijas un Itālijas ^'pārstāvji, piedaloties
arī visiem mūsu sūtņiem. Sai
sanāksmē vienojās par Latvijas atbrīvošanas
komitejas Eiropas centra
radīšanu ar paga^idu sēdekli Londona.
Tā kā balsošanā LNP mazākums ne-pievieno
jās šim kopējam feiropas
centram, Daugavas Vanagu organizācija
no LNP izj^ājas/'
Pēc tam DV delegāti sēdi atstāja.
Tā kā tiem sekoja arī DVF Ai^lijā
un LCP de^ģālli kuru apiešanu no
sļdes paziņoja Augusta Vanags un
LCP j)rlek§sēdi$ A, Silde, kvoruma
trūkuma dēl sēdi nācās slēgt.
Pirms sēdes slēgšanas pilnsapulces
prezidija vlcepriekšsēdis A. Slīde vēl
nolasīja pārtraukiunai^
priekillkfunhi^ kas ierosināja utdbt
LNP prezidijam vest sarunas par LAĶ
EC izveidošanu ui LNP principiem,
līdz tā panākšanai turpinot LNP dar-
AtSTtJlUtSU aimNAtiSTA
TASMANA GEJA
5PECIAUAKSTS LATVIJAI
Pirms divpadsmit mēnešiem 24 g. v,
latviešu ieceļotājs Oļģerts Lurvlgsons
bija normāli spēcīgs un vctellgs jauns
cilvēks, kaš strādāja par •»i)ulvera
viru" kādā akmeņlaiaiuvē Rletum-austrālijas
galvaspilsētas Pļertas tuvumā;
Viņam patika sejien^^ule un
* Agr, K. tesiņam» kas trimdas dienas
vadīja Zviedrijā, Albertona universitāte
Edmontonā piešķīrusī doktora
stipendiju. Latviešu zinātnieks jau
devies uj savu jauno darba vietu.
* Gautingas sanatorijas shmnieki
izveidojusi komiteju, kas aizstāvēs
sUmnieku intereses sanatorijas admi-nistrācljāV
Par latviešu grupas pārstāvi
tzraudzīts Roberts Dre:māhii,
f Ambergas sanatorijā savas vecuma
dien^ vada 82 V, Juris Smilt.
nieks un 81 g. v. Jūlija Antmane.
šejienes draudzīgā a t m o s f i i f k ^ māmuļu 81. dzimšanas
atri aprada ār jauiio apkārtni. • dimlatvie^ komitejas vārdā sveica
Inllācija — šādu virsrakstu vairāki
ASV kikraksti bija Ukuši mazai z i ņai,
kas zīmīgi parādīja dolāra vērtību
tagad un pirms 52 gadiem. Proti,
kāda maza lauku skola Ņujorkas štatā
i89^/g. uzcelta par 500 dol, bet tagad
tā remontēs un maksā 1000 doK Vēl
dzīvais būvuzņēmējSr, kas toreiz skolu
celis, atceras, ka inaksājis 2 natn-dariem
katram l doV dienā un uz»
turu, viņi strādājuši 48 sl. dienā un
darbu pabeigumi 20 dienās. Un tagad?
Birokratdima eaknea, kas nerēķinās
ar dzīves īstajām prasībām, neiznīkst
ari kara laikosj to pierāda gadījums
Korejā, kur jauns amerikāņu būv*
materiālu noliktavu pārzinis šajās
di^ās sūdtējies iurnālistiem. ka viņ4
noliktava esot 15,525 tērauda skrūvju,
18 collu garas un 3^4 c. resnas, kādas
ii©to sapieri koka tiltu celšanai, „£$
tās eaņemu ar katru viicieriu, kas nāļc
no Puzanas c^tas, un nevaru no 41$
mantas Hkt vaļā. Škruvju pietiktu
300 normāla garuma tiltu uzcelšanai,
10 kastes gan izdevās aizdot projām
kādai citai inženderu vienībai, bet ko
tas līdzēja—-nākamajā dteni no Pu-zanas
saņēmu 30 jaunas." Virsnieks
bijis tiešām neziņā, ko ar milttgajlOT
skrūvju krālumiem I iesākt, un beioās
g S t V i t piebildis: ..Tikai n
IPraiļ 1 ^ pašai vel- ,e ir
miniet manu vār'
ai
eksistenci nepār
i g, 18. nov. ne- Modernajā pasaulē cilvēkainjlbūt
mm
tversņies : vienbalslg i
t i sātverim'
tii 1 8 ; v g . ^ Krie- vi^^^^^u aavas
II v[iW:un^Ibļis nokrata
liltautaiļ sākās^^^^j^^^
tiņ lainļlgs posms tās vēsturē,
un uzņemiiās^^s^^^
lad^ savienība 1940. g . t^
^ ēdama Latviju.
Htvju tautai nav naida pret krievu
^ ^ ^ ^ ^
t labu kūmiņu B^tļecibās un ir
va<atr nākamajai deņ^^
jies ari auto vadītājs Djurends Dit-roits.
kas saukts atbildēt ti^fi par nt
cekliem. kuriem blefi esot jlapmleri-nās
ar ēdiena pārpalikumam. Tāpat
70 proc. no visām laulībām lauksaimniecības
vai zvejniecības apvidos sa-runājot
vecāki, nerēķinādamies ār
bērnu gribu\ šajā ziņā tomēr esot sasniegts
neliels progress, jo pirms kara
šādu vecāku aranžētu laulību bijis
gg proc.
Mašīnas uzvaras gājifnsneapturB-turpin^,
un vismai ASV tās drīz
savu panākuiņu kontā varēs ierakstīt
zirgu iznicināšanu. Par piemēru der
nelielā ļlinotsas štata pilsētiņa luš-nela,
kas vēl pirms 25 gadiem ar sa-v
i m vilcējiem un rikšotājiem bija
slaven^a ne vien pašās ASV; bet pat
Anglijā un Francijā. Tagad zirgu
godība Bušnelā iet ui galu: pagājušā
gadā to bijis, mūļus i^kaltbt. vēl 24,
bet šogad vairs tikai 12. Vieglo auto»
n^šlnu skaits tajā pašā laikā pavairo*
ies par 30, smago par 10. Nabaga
lir
rts ir bez rokām un
gandru akls. Bet šl traģēdija tomēr
nav salauzusi viņā garu — par spīti
visiem [smagajiem pārbaudljuiniem,
viņš apņēmis tos pārvarēt. ,;Ēi vēl
varu spert un varu ārr kpslr' ir viņa
ļaunā dzīves filoiofiļai
Priekšlaicīgā gellgnlta tksploiijā
lauztuvei pagājtjšā gadi Oļģertu
smagi ievainoja, bet viņš tomēr ps-lika
pie samaņas. SUmnlcā iidarljā
steidzamai operāciju, lai mēģinātu
saglābt Oļģerta acu gaismu un daudzos
abu roku kaulu lauzumus. Bija
toiaēr nepieciešama ctivkāršaampu-tācija,
un Oļģerts āri gandrīz pilnīgi
zaudēja redzi.
Pašreiz Vsliinnlcā atpūsdamies pēc
kādas acu operācijas, Oļģerts sācis
savu Jieio cīņu par ceļu atpakaļ dzīvē.
Viņš jau spēj atvērt durvis ar
savu roku st)imbēņicm, smēķēt cigareti,
pievilkt krēslu pie galda un pats
uzģērbt rīta svārkus. Viņš s
no Austrālija austrumā krasta
protēzes ar atiieclgajātii palīgierīcēm.
.,Ar tām es atkal varēlu itrādit — ja
tikai vēl drusku vairāk atgūtu redii."
saka Oļģerts. Austrālija un austrālieši
m^n iepatīkīis arvien vairāk —
viņi ļaijuši tik labi pret mani."
Oļģertu patlaban n^ur slimnīcā
vienīgi viņa acis. Pagājušos Zlem-svēticos
viņš jau bija ārpus slimnīcas
viesos pie saviem draugiem tās akmeņlauztuves
tuvumā, kur notika nelaime.
Oļģerta nelaimo nav palikusi
svešajā'zomē neievērota. T r l i jaunas
meitenes no kāda Pērtas tirdzniecības
nama uzņēmās viņa aprūpi un apciemo
to katrā izdevīgā reizē. Slimnīcā,
kur atveseļojas Lurvlgsoi®, reiz
Ieradās kāds nepazīstams virs un uz-dāvāja
sllnmlekam neiieluMericir kas
piemērojama viņa ŗok^ stiunbensm
un atļauj bez grūtībām smēķēt dga-teteSj
nepr^ot citu palldflbu.
Tai pašā slimnīcas palāļā veseļojas
ceļojošais aģents Viljems Vilklraons,
kas pēdējos divos gados pārcļ^i^ 32
chirurģžskas operācijas. Viņa pašā
smagie pārbaudījumi tomēr nav salauzuši
viņa garu, kas arvien vēl gatavs
palīdzēt citiem. Viņš ņēmis savā
gādībā arī Oļģertu un prati» viņā
uzturēt gribu pārvarēt visu nelaimi
un atrast ceļu atpakaļ dzīvē. Kad
vien Iespējams. Vllkīnsons lasa Oļģertam
priekšā un viņa vieti raksta
vēstules.
Oļģerts Lurvigsoi^ ar savu izturību
un rakstura stingrību pārsteidzis ārstus
un citus pacienti®. Tie viņu ap-brinov
un dūšīgo jōuiio latvieti sveic
visa Pērta, - - l a i palīdzētu aizpildīt
šo mūsu plašo zemi. mums derētu vēl
daudz vairāk viņa ļautiņu.
prlek^ēdis 1, Crotiņs un^^^p^^
tautiņu ziedoto dāvanu — kristalla
vāzi ar ziediem un māksi: A* Alki^ņa
darinātu adresi. Latviešu kbpas rīkotajā
muzikāli vokālajā^akarā oc-klamēja
A. Alk«^is, klavieru mūzik u
atskaņoja pianisie Mirdza Neruna,
bet akordeonu Rolanda Gudrups un
* Mēzenes nometnes latvieši Llbe-kā
4. sept. atzīmēja Latvijas valsts
prezidenta Dr. Kārla Ulmaņa dbiinša*
nas dienu. Sarīkojumu atklāja LCK
pārstāvis Aug. Vanaj^, bet par prezi*
deņļia dzīvi statīja mag. iur. A.
Kiršteins. Muzikālos priekšnesumus
dev^ brivmiksliniece Ir^e Hese.
Mh esam ļaudis no Didniarjūrās vētras kristības, kad okeāna vllņl
kresHem. >amdei mūsu domās dalreiz
gūst tīri praktisku virzienu, kaut esam
svešas jūras malā. Ir mūsu vidū viri,
kas neapmierinās tikai ar peldēšanās
pHeki«n vien, bet pētī, ko šie svešie
ūdeņi varētu dot materiāla zinā.
Krišjāņi Valdemārā gars dzīvo tautā' no jūras, sēt^m felfu mietu galā; Ja
tālāk. Lieli kuģi gan vēl nav mums | gribas kļūt labam jūrniekam, tad papa
spēkam, bet tā kā laiks ir nauda.j matlgi^ j^
mašīnas vadīšanu. jļ|,^ļjlija^(j^lai(ļe5^j^ ino viena :gumauntumim Bet pirmā ikola nu
lieli k8 kalni un šur tur paspīd hai^
zivs spuļas. Bet krūtis tad tik* tā
īsti var Ievilkt elpu./. Sfikumā mūs
nereti Izjokoja paist^s un bēgums.
Reiz noeļikuroļām laivu diezgan dziļā
vietā, bet oirā rītā to atradām tālu
Viņš tiesas kungiem paskaldrojisvļ^^
divus citus auto ielas malā viņš aii'ič^^ iitglabāiu zvejas] Tag^dje^^^^^ nolēmuši ķert
ķēris tādē}, ka bijis loti pārsteigts, ļ^^^^jf^;^ vežtjs, kas m
redzēdams pa ielas vidu kustamies ļ jumj bija istdevigs. Viens no pircē-1 krasta; Pat
divi paprāvas mājas. Policija v i ņ a ļ j ļ ^ t g ga;dām s
vārdus apstiprinājusi. :jo tajā lajkā ļ no^^^jņi^ni: 1
tiešām nami no vecās vietas pārvesti
iz citu apbūves gabalu. Auto vadītāju
attaisnoja.
it
mi
Kāds ASV okupācijas Iestāžu ziņo-pM^
i ^ S ^ i a c r l S jums no Japānas rāda, ka demokrātija ļ no
.Trn i^ih. aim^nēs Vēl arvien pirmie; līdz iespējai ietikt jurā. lai
,,yispirms iegūto laivu pārkrāsojām
un rūpīgi pārbaudi]ām motoru; buras
uc. ierīces. Pēc tam sākās mūsu mā*
cibas braucieni jūrā. kas prasīja vairāku
mēnešu brivo laiku- Parasti tūlīt
no darba Vietes ieradāmies ptudtnalē,
uzsāktu braucienu, bet bieiī mai-lielos
4—5 ļOdzes no
labah gatavojam murdus
siltāku l a i k u— zvejas sezonas
sākumu. Zvejnieka darbs jr
diezgan bīstams, tas prasa daudz laika
un drosmes ne tikainob^aucējtem;
bet ari |o mājā palicējiem.' Tamdēļ
esam za^ļdējuši tiešo sabiedroto, kurš
no mājām, saņēmis ultimātu: Mani
vai''laivur\;. •;,
Par šo derētu padomāt ari clHem.
kam gars nesas uz Jūru. jo Šinī pa-
* Adelaides latviešu e v l u t . draudzes
dāmu komitejā ievēlētas P,P|av.
lilece (priekšniece), E. breljmane, A.
Borkūsa.E. Saulīte, LVoitkusa, M.
Līduma, M. Biezalte. Z, JSpriņģe, M.
Gruzna un E Dārziņa.
^ Norsamā, Rietumauslrāliļā, lat*
vietls JāTils Mužiks, Latvijas dtalz-
Cēlu virsvaldes ilggadīgs darbinieks,
kādā loterijā laimējis 3002 rolrc.
* Ziemeļdakotas. ASV latviešu
biedrības valdē ievēlēti R. Āboliņš
(priekšsēdis), E. Virziņš, i . Gatarts.
J. Vītols, G. Beķeris. Dr. A. Kalniņš
un vet. ārsts A P a k n s i revīzijas komisijā
vēt. ārsts d, Še?«u^, M. Ģaido
un l Sproģis, bet dāmu ķomitaJI M .
Gatarte, M. Viitiņa, D. Bluķe, E.
Palma Un G/Selsuma. Pilnsapulce»
dalībnieki saziedojuši 55 dol. Bēdelu
J^menes bērnu atbalstam Vācijā.
^ Buksķauntijas, ASV, draudzei par
rnficītāju izramlzlts A. Reinsons. Draudzē
pašlaik ap 150 locekļu.
> Vašingtonas štata latviešu biedrības
Takomas nodaļas valdē ievēlēti
prof; Dr. P. Dērmanis, E. Robiņš. K.
y!denieks,M. Skuja un K. Agars-bet
revīzijaskomisija Pētersorw,Kr0U.
lis un Dr, Andreiko.
^ Bošionas DV valdes sēdē apstiprinājusi
palīdzības fonda statūtus.
Fonda mērķis palīdzēt l^rauķušlem
tautiešiem, kas nonākuši ma^rifilās
grūtībās. Fonds aprūpē ari slHnos
i*n negadījumos cietušos. Fonda valdē
darbojas Fr. Dūks (priekšsēdis). A.
Gailītis, R. Altmanis, Dŗ. P. Lūsis un
J. KrssllņS. Tautieši fondam. jau
saziedojuši apm. 100 dol. Invalidu
aprūpe Vācijā ari turpmāk paliek
organizficijas galvenais uzdevtims.
DV B(^tonas apvienība jūdz ikvienu
tautieti atbalstīt fonda svētīgo darbu
ar līdzekļu ziedojumiem.— DV apvienība
nodomāju^ atvērt bērnu
difzu iiem maziem bērniem, kuru vecāki
strādā un nevar savus bērnus
pi^katlL Apvienības bibliotēkā
Iŗ jau 120 vērtīgu latviešu grāmatu.
Bibliotoķu pārzina Mlķelsons;
>Lui8vllles. ASV. latviešu katoļu
biedrība 32 tauttešlem Vidjā un
Zviedrijā sagādājusi galvojimaus,
daudzi^ trūkumcietēļiem sniegusi
matēril^u palīdzību un gādēļusi par
kultOrāJās un sabiedriskās (hlves no-or^
rvlzēšanu. Biedrības valdi nākamam
darbības gadam ievēlēti St. Jeun-dzems
(priekšsēdis), L Latkovsķis, A,
Jurkāns, B, Kokle, D. JermacSns un
J. Pudfins.
* Grand Rapidā, ASV, Jau apm.
10(» latviešu, kas Izveidojoši aktīvu
sabiedrisko drīvi. 8^ septembri uz 6
gadu darbību atskatījis Dzleianu vairoga
koris (diriģ. A. Kalnājs).
> Kalamazū. ASV. 5(K) latviešu
apkalpo divas draudzes, k<^ savā
starpā sastrādā draudzīgi.
* Bostonā Ir lielākā DV nodala
ASV, kās sekmīgi veic tfūkumcietftļu
tautiešu aprgpl Nesen valdes sēdē
kur pārrunāja aprūpes darbu, pie-daRjās
ari DV pārstāvis ASV A
LIdaCiš.: ;v
^ Kanādas latviešu studentu ap-vieiitbas
valdē ievēlēti J. Gārnis
ļpriekisēd 8), J; Bilkins. Ed> Upenieks.
lAtvij» poUaski, saimnieciski «n viru sajas_ g.mc.nes_ ^ . .-5^ . j , , . , ,,
mrāU arvien piederējusi pie Vakar- saņemot ed>enu.
Eiropas, kuras valsta kopībā, ciešā gatavo.s. neka parej.em g.mene* lo-.nak.s.
mmm \
mii:
laivu vadīt.
Esam saņēmuši
jāgai(l4_
a'rak sākumi nevajag ieguldīt daudz kžpļ-|H.Gurianovs^u^
iimantofamļtāla/berjōrā -braucēju^^p ' ,;Ck)ba. ^R^
an p'.rmasļ atmaksājas, R. D?TibItfs I Brcnžis un A. Apinis,
It'
mm
mm
mm
t t i
m
mi
« i t
m
mm
9k
iĶ
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 29, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-09-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510929 |
Description
| Title | 1951-09-29-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
mmmm
Sestdien, 1951.' g, » . septerafiti
Turpmākās dmbdm
fķi hīkUm, Belgrades un Madrides
llfditiji Baltijas valstīm ierādījuši
redzamu vietu savos raidījianos, Va-
(fkSm turpina raldljmnus latviešu va-
Jķrfl, Jfcam i g» jūniji pievienojusies
Jjnerijķ^ babs^ Patlaban veic
ii^ iatvielu j^l^raidljumu
pla Brfilš Eif(>pas
las rtMitijiOT Ņujoikl tin
!fewfanfe^
mdnētieniri^dltljieni
ŗļ^lkjlem dkupitaji Latvijā un
L A T V I J A
reģionāli a^jvtanībl ar Ipuniju un, šiem A. Kripens un no Latvijas Cl>
Lietuvu, t i grib palilīt ari tuf|snak im'
tldel apsveic un atbalsta katru pasi-
ItTOu, kas Iziet ua so tautu apvieno-lanu
vieni kopēji saimē un Eiropas
valstu federācijas nodibināšanu:'
PAR W^ LAJK EIROPAS
lateļ^U «iņoļa per Arijis
fo^a darb^u (Aafc
atieferejumaj; Sadar-ar
lAi» avitigs darbs vMkt6i
pto^tliņ un n^^^
i|i kt^dieni ārvalstis. i|u no-
» 16 vēl noaatlsr itarp
SHotSkas ar 3000
TI
par in-botu
s^iniskais ums
tin vēstures dispipllnas,
ļ^jl^ no katras tautības ieietu 2
i J I * n l W ^
dotu vācu valdība
^ļ)i^||b^§a^^^
liļj^^īrfsp^ i^aifaukias ^ pakEagogu un
> k l ^ pieprasi-tautieUam
citās
J^utljmna izkSrtojum atka?
I>ļ^, Mii M Izveidosi^ latviešu
li«taw
fŽBM SAVA KAROGA
siņojumu papilināja no*
vadītājs Vi J«muwīi.
jllIdlH^ beg];u drošības
Saitōrā ar atcinājumu
lestKles ASV iruemnieku la
pilJ»^ prfaidija^ ka Ist
iaJI leģionā nevi^ tastlties kā
, bet varētu tsajā pl^al!tiea
tein Latvijas karoga, latviešu
vadībā un cīnīties savas
ittasie^ viri^enā/^^ B^^^^^ tam refe
te rii^oja par Eiropas «ernju lat
i dolegāttt sanāksind Londonā un
aitbrlvoSanas komitejas |t
fppas'cenatra n<^
«$ atreferējumā).
Pinantu daļas vadītijs^ V. SastjSnis
^ta, jpžrskatu par LNP līdzekļiem
to izH^tolanu. Galvenie i^nlkumi
LGĶ dotidjas im 50 proc. al
no Vācija* latviešu Sr
Ju pasu nodevām. Šogad pavisam
arirtst>M 10.552. Lielākie Ienāku
L pc^teļ)4 - LCK dotācija DM 3000
ārzemju pasu nodevas atskaiti-
^ 1)M 35O0*. Puse ienākumu izdota
ļeku atalgojumiem, bet pārij
lela^ pa«ta un biroja,' lalfcTakstu
Hēšana^ un neparedzēti Izdevumi.
JVIJA PIEDER VAKAREIROPAI
|to|ms5jusies ziņojumus, san
rezolūciju, ar ko izteica pa-llit^
iŗNP prezidijam par lidzšmējo
""III Bez taim, deklarējot mūsu no-iiakarē
ar tendencēm — Baltijas
l i ļevirelt nākamās Krievijas ielokā
— pieņēma svarīgu po-
;ļi ŗeiolūciju, ko motivēja R.
pie 4 ; datba kārtības
punkta par LNP tunanāko-darbību,
V, Bastjāņis kritiķi piekārās jaun*
as «atbrīvošanas ko*
as Eiropas centram, tā organltl*
un principiem, m
radīts jaui^sinštittit®. LNP
ii^m Londonas aanāksmē bijis uzdots
pan^t, lai jaunās organizācijas dibināšanā
butu ieveroši tie paši principi
kā pje LNP dibināšanas. tomēr
nav panākts, atstājot ārpusē politisko
konfesiju u c * organizāciju
pāTOtSvjus. Bet tara runātājs no*
a, Jka, pieaugot Vācijas politiska*
jam ivaram, Še ari būtu īstā viela
mOsu EirojMis vad^ centram cīņai
par Laitviju; un tā ļwnu varētu veikt
jau pastāvoši LNP, kādēi tāi darbi*
ba noteikti turpināma.
Pēc debatē, kur oponēja pikv.
V. Jaanums tic, balsošanā nāca A.
pri^šMkums: «Sakarā ar Latvijas
atbrīvošanas komitejas Eiropas
centra nodtb^ tāšanos, kurā pārstāvē*
tas visas Eiropas valstu latvlelu centrālās
pārstāvība politiskās clņai
vešanai un Latvijas atbrīvošanai, LNP
atrod, ka tās darbība būtu iibeldza-ma,
pārnesot savus uudevumuiLAK
Sropas c^tram.'*
Vārdiska balsošanā šis priekšUkums
guva 18 bateu, i t delegātiem balsojot
pret un 8 atturoties, lldtaŗ ko p^
Uktims nedabūja vajadzīgo 2/3 balsu
vaJrSkimiu. Par balsoja LC^ deligātl
j . BŪmanis, V. Hāiners, V. ĻesjņS, k,
Mucenaeks. K. Siljakbvs, A. Voitķus,
H. Zāgars, J. Zaķis, KDzenlts-Zeniņš
un Av Zviedrisr no DV R. Ancāns,
V. JanuTO, B. Rubess un A. Silgaliis,
no DVFLie^ritānijā Augusts Va*
vsķisi no
A. Voltners. Pret balsoja no Latvijas
CP V. Bsstļānis. R, Purs. R. Roma*
novskis. V. Sanders, Z. SkuruUs. R.
Straume. A. S:lde. E Svēde, P. Odris
un J. Zankevics, bet no katoļu bazni*
cas R. Mtttulisi ētturējās ^ A- Endriņi
no LPICDA.R Liepiņā no LSK. C.
Odiņi un V. Relmanls no DV, V.
SlUistlauķs no Lāčplēšu biedrības un
Antoniņa Vanaga no pareizticīgo baz*
picas,'.
dAlJGAVASVANA^ r IZSTĀJAS
Pēc balsošanas reiultatu pasludina*
lanas nolika plrtraukļums» un, atjaunojot
sēdi, DV centiSlās valdes priekš*
sēdis V* Janums nāca ar i l d u paziņojumu:
,,Pēc LNP preiidija pieprasi juma
visām latviešu centrālajam uc
drganķācijām daiādls valMIs par kopēja
vadītā ja orgāna nepiecieēainlbu,
no 13 organizicijām Izteicās Visds,
izņemot ALA, kas aizrādīja uz nepieciešamību
vispirms nostiprināt
Amerikas ceņtrllls organizācijas
darbuv LNPL ar savu iniciatīvu saaicināja
pāmtāvjbs no visām llropas
3^0mēm. no kufām Londonā ieradās
Vācijas, Zviedrij|SrDārjija$, Beļģijas.
Frahcijas un Itālijas ^'pārstāvji, piedaloties
arī visiem mūsu sūtņiem. Sai
sanāksmē vienojās par Latvijas atbrīvošanas
komitejas Eiropas centra
radīšanu ar paga^idu sēdekli Londona.
Tā kā balsošanā LNP mazākums ne-pievieno
jās šim kopējam feiropas
centram, Daugavas Vanagu organizācija
no LNP izj^ājas/'
Pēc tam DV delegāti sēdi atstāja.
Tā kā tiem sekoja arī DVF Ai^lijā
un LCP de^ģālli kuru apiešanu no
sļdes paziņoja Augusta Vanags un
LCP j)rlek§sēdi$ A, Silde, kvoruma
trūkuma dēl sēdi nācās slēgt.
Pirms sēdes slēgšanas pilnsapulces
prezidija vlcepriekšsēdis A. Slīde vēl
nolasīja pārtraukiunai^
priekillkfunhi^ kas ierosināja utdbt
LNP prezidijam vest sarunas par LAĶ
EC izveidošanu ui LNP principiem,
līdz tā panākšanai turpinot LNP dar-
AtSTtJlUtSU aimNAtiSTA
TASMANA GEJA
5PECIAUAKSTS LATVIJAI
Pirms divpadsmit mēnešiem 24 g. v,
latviešu ieceļotājs Oļģerts Lurvlgsons
bija normāli spēcīgs un vctellgs jauns
cilvēks, kaš strādāja par •»i)ulvera
viru" kādā akmeņlaiaiuvē Rletum-austrālijas
galvaspilsētas Pļertas tuvumā;
Viņam patika sejien^^ule un
* Agr, K. tesiņam» kas trimdas dienas
vadīja Zviedrijā, Albertona universitāte
Edmontonā piešķīrusī doktora
stipendiju. Latviešu zinātnieks jau
devies uj savu jauno darba vietu.
* Gautingas sanatorijas shmnieki
izveidojusi komiteju, kas aizstāvēs
sUmnieku intereses sanatorijas admi-nistrācljāV
Par latviešu grupas pārstāvi
tzraudzīts Roberts Dre:māhii,
f Ambergas sanatorijā savas vecuma
dien^ vada 82 V, Juris Smilt.
nieks un 81 g. v. Jūlija Antmane.
šejienes draudzīgā a t m o s f i i f k ^ māmuļu 81. dzimšanas
atri aprada ār jauiio apkārtni. • dimlatvie^ komitejas vārdā sveica
Inllācija — šādu virsrakstu vairāki
ASV kikraksti bija Ukuši mazai z i ņai,
kas zīmīgi parādīja dolāra vērtību
tagad un pirms 52 gadiem. Proti,
kāda maza lauku skola Ņujorkas štatā
i89^/g. uzcelta par 500 dol, bet tagad
tā remontēs un maksā 1000 doK Vēl
dzīvais būvuzņēmējSr, kas toreiz skolu
celis, atceras, ka inaksājis 2 natn-dariem
katram l doV dienā un uz»
turu, viņi strādājuši 48 sl. dienā un
darbu pabeigumi 20 dienās. Un tagad?
Birokratdima eaknea, kas nerēķinās
ar dzīves īstajām prasībām, neiznīkst
ari kara laikosj to pierāda gadījums
Korejā, kur jauns amerikāņu būv*
materiālu noliktavu pārzinis šajās
di^ās sūdtējies iurnālistiem. ka viņ4
noliktava esot 15,525 tērauda skrūvju,
18 collu garas un 3^4 c. resnas, kādas
ii©to sapieri koka tiltu celšanai, „£$
tās eaņemu ar katru viicieriu, kas nāļc
no Puzanas c^tas, un nevaru no 41$
mantas Hkt vaļā. Škruvju pietiktu
300 normāla garuma tiltu uzcelšanai,
10 kastes gan izdevās aizdot projām
kādai citai inženderu vienībai, bet ko
tas līdzēja—-nākamajā dteni no Pu-zanas
saņēmu 30 jaunas." Virsnieks
bijis tiešām neziņā, ko ar milttgajlOT
skrūvju krālumiem I iesākt, un beioās
g S t V i t piebildis: ..Tikai n
IPraiļ 1 ^ pašai vel- ,e ir
miniet manu vār'
ai
eksistenci nepār
i g, 18. nov. ne- Modernajā pasaulē cilvēkainjlbūt
mm
tversņies : vienbalslg i
t i sātverim'
tii 1 8 ; v g . ^ Krie- vi^^^^^u aavas
II v[iW:un^Ibļis nokrata
liltautaiļ sākās^^^^j^^^
tiņ lainļlgs posms tās vēsturē,
un uzņemiiās^^s^^^
lad^ savienība 1940. g . t^
^ ēdama Latviju.
Htvju tautai nav naida pret krievu
^ ^ ^ ^ ^
t labu kūmiņu B^tļecibās un ir
va |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-29-03
