Bavarijas Latviesu vestnesis, September 29, 1951

              ^ ^ ^ ^ ^
^^f;it;^t--^.^-" •••:;
jetpropagandtt pret AS-nŗgrtde.
.trlbUDfilfi.; 0,J^
p>nepleclešai»a, paAeldtoli '
!9riww> VaSiiIgtoōi^ citMl
savas H88te«' ii«tiiam
wr ministrija ,nil[o8i ļsdl
|c^Pad. «vienība» I «aj. i
ĶļB, Sanpavli, ^BrailH|#
ievainoti SOO per^no. S
B^ākai daļai bimi,; aatjflji
[lt|t> kfidai lidmOlna! iedtS.
ISj^J^, apmekietfija pļW,
"īrnea lidmailņat «?iTij||
hi»tottliisU»ku ,,pickara pi.
iŗtbu'*;bl!. pulkvaSleltnwta ?
IvBfleditba aicina y\m kriiflf
mfitļamus pai >atieiajleia ap*
Wi0ttlba.' < ^
Tanganjikasjidilvo*
jropai^ pailearkai iS. eltt.
iļokfiaoilittfgaf -!
\l" nņ (.filUabetes roti" Ir
Nasr icurftm M)ul>tlb&»" de*
incese Blinbata, atiImSļol|
iemojunu, ASV ua ^Kanattl
pi^iļ;lttt!itraiu padoma.' "i
LATVIA
Latvidii Newspapcv
Ņr. ies (510), sept. 2% mi
PobUsber; Vilis Januimt, (2la) Au-gīistdoff
b. Detmold, Lager, Germa-ļvf
Pbone Atigustdorf 02.
j^torial and Business Office:
113b) G^afenascbau, Obb.; Regie-itsjmiagei,
GermaQy.
ffinteti Weilheimer Cruckerd
aa.b.H.. (13b) WeUbelffi. Obb..
, piiblisbed once weekl7. arcala-ttos
7500 Sponsor — International
gsfsgad Organlzfttion. — Mem-beribipt
Associalion of tbe Pree
JPrwf^-:-''''v-^ •
Nr. 66 (510)
iestdifn, mu g. 29. sept
Imēk leiti sedēļA ««stdita&s
Icdevef&r latvielu CeatrllS
wite|av
Celtr. redaktori: Maksis Colltis
Aftglda un redakd|at adr^i
(13bV Gi«fen9Kb«u. Obb., Segio>
lungiiaiier. Ģerissny,
Ausuitlia» redakdtas vadttafii
A. Smits. 18. Uttden Avenue. Wea*
domee. BaHaian Vic. Anstiatla
pirmā sesijā
PAE ICPV PRIBKSSEDIJEVBLETS A. S l L D E . PAR LCKV PRIEKŠSĒDI
. V; J A N U M S
i
bēgļu aometnē Augsburgi 22. tm 23. septembri gavi
phmfi mm sanāca uz 3 gadiem Jaunievēlēti Latviešu centrāli pa<
tam Vācijā, lai iztīņātu līdzšinējo latyie§tt trimdinieku centrālās
pirativlbaa darbību Vācijā, ievēlētu Jaunus izpildorgānus un pār-
\ sHvJns dtāa organizācijās, kā ^ I apspriestu turpmākās dartilbas Jau-iijmptis*
latviešu bēgļu skaits un situādja Vācijā starplaikā ievēro-im
mainījusies, kādēļ arf Jaunajai pārstāvībai sīkas Jauns un ļoU
^NSleifgs darba posms. To atzina ari ievēlēHe bēgju pārstāvji, Un
ICPV Jaunā priekšsēža A. Slīdes vadīto pirmo sesiju raksturoja
BOplelna pieeja darbam, vienprātība un pienādga uzmanība tiem Jau-
' tājļmiltm, kas sevišķi svarigi vidiem Vācijā paliekošiem latviešu trim-
Sanikiine, kuiŗl iztrfika tiikai 2 no izvēlētajiem pārstāvjiem, pieņēma no-felktanud
LCPV un LCKV darbībai un ievēlēja jaunu LCK sekojoši sastšvl:
piiekisēdis V. .Janums, viceprleikšaēdia V. Skaistlaiuiks, Juridiskās noia-
, tŅ v ^ t i j s K. Ozoliņš, saimniecības un finanču V. tdanovskis, izglītības Si ktjilHlras prof. H. Lācis. īnfonnāciias nozares vadība paliek priekš-iķu
I
(SeaMis vēlēšanu kondsija$prie^
Coiitrabāiidli
li;a.mf::;lB
lona lab&kl Uvlla lodaB
Ijai lastintill teļojoll cltM
1^ savu trakolann iin licii*
liiihuem tautai'tvftktt if
Ž/ittaudas ordn» un latirt
l6iiifi:'M '
dgiblakU», Veimaras ko»»
ijuSi vēsturisko Mni«i
uz: komunistisko jaunisla
Viņi pa to laiku gribip
'ribai '8im nolūka»' bija Ita-jaiiu
ķiraikšliju. no kurtt.
gfift un galīgi no<i«?«'. , •
;enc6 Kremli* pēc im »
tcaaiīikuSiM ap P**^®^'
iJf ķaHlla MvarSļurt jjulr
foišSanfis, iegflJtot 18 M
ķ. lai legOtu rtioMto y«i*
ļikļam nJktt
kemem, ]• v i » v"*» "
i , il kā |«r «Plr""'
Isomijas premjšra»
ļ i , M bū.
1950. g. <^P"**
ļppaerr s3o na ASV lieer adusi*»,^
nometņu arsu
u iežiem, »a i
m K; Osol^a aicināU, sesiju atklā­ja
gados, vecikais delegāts R. Banger-
Alli novēlēdams (^«rvpalī^ deilegā-t
l ^ viņu pienākuma veikšanai Pēc
alCr A. Abakuka vadītā svētbrīža
i^issmi apsveica sesijas namatēvs,
Hodifeldas latviešu komitejas priekš-
R. Ancāmis, uzrunā uzsverot, ka
'Vldjas latviešai triindas. saime k)u-vien^
abailainška. Atzinības zīmei
It&šini veikto diarbu LCK priekš-
V. J^unis no liiazas tatītas
^ i a s rokām saņēma ziedus. S^iju
^lllsvieica Bailtijas vāciešu apvienības
Augsburģas nodaļas vadītājs Grīn-is,
atzīmējot^ ka Latvijas vScie-un
ktviešu bēgļiem kopīgas ne
atmiņas par kopīgo dzlnutend, bet
«r apziņa, ka visu bēgļu un izdzīto
H&othe atkarīga no Austrumeiropas
ptoblēmu galīgas nokārtošanas. Laiks
lleb aizmirst savstarpējās pretfišķībaS|
. Igauņu centrālās komiitej>ds. priekš­sēdis
Graus uzsvēra abu tautu likteņu
-kopību tagad un pagātnē, pasvītrojot
Baltijas tautu vienotības nozīmi un
*icinot nepagurt cerībā uz atgrieša­nos
atbrīvotā dzimtenē. Hodhfeldas
aometnes administrators lietuvietis
labinskis, sveicot sanāksmi, tāpat no-tidija'
uz lietuviešu un latviešu kopī­gajām
cīņām pagātnē un nepieoieša-ffilbu
visām trim Baltijas tau'tām sa-tootieš
arī tagad.
ICPV GALĪGAIS SASTĀVS
Ievēlēts mandātu komisija (H. Zā-
Sft», J. Bumanis un R. Purs) ziņoja,
^a apstiprināti sekojošu padomes lo­cekļu
mandāti: no Bavārijas apgabala
Avotiņš, R. Ancāns, V; Lesiņš, A.
^Voitkuss, K. Dzenit-Zeniņš.. H. Til-ters,
A. Zviedris un .H, Zāgars; no
Vlrlembergas Bādenes un Hesenes
«Pg. V. Skaistlauks, A. Silde un R.
^tsi no franču joslas V. Janums un
K. Slljakovsj no Ziemelreinas-Vest-
Wes apg. Ķ Silgailis. A. Mucenieks
^ K, Augstkalnsj ino Lejassaksijas
A. Abakuks, R. Bangerskis, J. Buma­nis
un V. Hāzners. No Slēzvigas-
Holsteinas apgabala ievēlēti V. Ja­nums,
Aug. Vanags, J. Daģis un
"ndemanis. Tā kā V. Janums man­dātu
pieņēmis no franču joslas ap­gabala,
tad no Slēžvigas-Holšteinas
gabala padomē nāk vēl J. Zaķis.
Kopsapulce bez tam ar 23 balsīm, vie­nai
atturoties, nolēma uzņemt LGPV ar
^Istieslbām Austrijas latviešu ievē-
^^to. pārstāvi Alfr. Eglīti. Sesijā bez
^vEgllša iztrūka vienīgi E v l^
Par LCPV prezidija priekšsēdi ar
^ pret 1 balsi, 2 atturaties, ievēlēja
A. Sildi, par priekšsēža vietnieku A-Abakuku
un par sekretāru V. Hāz-neru
(abus ar 22 balsīm, vienai
doties). Apmēram tāda pati balsu
proporcija raksturoja ari pārējās vē
fen-as un lēmumus. Jaunais LCPV
250 sēdu dzīvokļu jau izbQvētjDu!5-
burgā. Bllefeldā. Ķelnē un Diseldor-fē.
oktobrī nāks gatavi 280 dzJvok]u
Porlmundā un pēc tam mazāks skaits
vēl vairākās citfe vietās. Liela dala
tautiešu tomēr nav riskējuši uz šiem
dzīvokļiem pieteikties, jo pie maigas
izpeļņas vai ar bezdarba pabalstiem
^rūti vaa arī neiejspējami sa^ksāt
āri samērā lētās īres maksas.
Latviešu izceļošana turpinās, ub uz
ASV tagad emigrē arī bij. karavīri,
lai gan vēl ilgi pēc labvēlīgā likuma
grozījuma IRO ūnDP komisija vēl
kavējās un gaidīja instrukcijas, tā ka
tikai 19. maijS ^celā. devās pirmais
IRO kuģis, uz kura bija arī mCUu bij,
karavīri. Nokārtots ari Wj. aizsargu
izceļošanas jautājums. Pagaidām uz
ASV nevar izceļot tie. kas 1941. g.
piedalījušies mežu* tīrīšanās vai lab­prātīgi
iestājušies policijas bataljo­nos.
Veselības pārbauda mēraukla
ir ārkārtīgi stingra un noraida kandi­dātus
ar vismazākiem plaušu apkalķo-jumieuL
Palīdzēt lūgtas baznīcu or­ganizācijas,
bet izredzes nav lielas.
Uz. Kanādu var izceļot -arī izskrinētie,;
ja viņiem tur ir piederīgie, kas sa?
maksā ceļu.
Kad jahja beigās slēdza invalidu
pārskološanas centru Bversburgfii
IRO bija lūgta nodot centra mašfn^^^
un ierīces invalidu d^ŗbaārtejiem,
bet IRO inventāru tomēr Hkvldēja
pārdodot, , C e i ^ l p i ^ o l o j ū š i ^ TO
invalidi, kursu beigusi m vācu amat­niecības
kameru pārbatuiījmtis t^^^^^
rējuši 479, m tādā kārtā ceptrā ic-*
guldītie līdzekli devuši svētīgas
augļus. •••.'V:'--...;;./^'^v
Ļoti grūts IT latviešu skolu stāvok­lis,
un jārēķinās.ka mazā skolnieku
skaita dēļ slēgs vēl daudzas no pa­likušajām
skolām. Darbu sākušas
svētdienas skolas Bedburgā un citur.
Par izglītības nozare vadītāju LCK
aicinājusi proLH. Lāci, kas vēl gan
niafv stājies darbā, IziBianb>tas arī ie­spējas
vāciešu iepazīstināšanai ar lat­viešu
mākslu uņ kultūru.
Pleslēdzotl^ (CFV
bija Ieradies ^
pārtraukumleiu, ^^^^^^ to^
,Aug^burei saniet irļ^^W^
Ar spralfijim Mmlim,
ttU
atstijot, t i bija viena JBO Isikejim^ bet
visi INF
bām pēdējos pusotra gados, kas gro­zījušas
arī Vācijas ktviešu centrā­lās
pārstāvības uzdevumus un iespē­jas.
Pamatmērķi — tautas kopības
un dzīvā spēka sagktbāšana — tomēr
nav mainījušies. Ļoti radikālas, kā
nekad agrāk, ir arī pārmaiņas pār-stāvlķas
personālajā sastāvā. Jaunu
asiņu iepludināšana tomēr dažkārt
nes tikai svētību. Padomed savs
darbs jāveic ar lietišķību, un delegāti
nedrīkst dmirst, ka tauUeM tos vē­lējuši
aktīvam darbam.
N O 12.268 VĀCIJAS UTVIBSIBM
2194 APRŪPĒJAMO
Ziņojumu par L C K darbību un vis­pārēju
latviešu bēgļu stāvokjaattē^
lojumu • Vācijā sniedza Hdzšinējais
L C K priekšsēdis V. Janums, Uz 1.
septembri Vādjā vēl atradās 12.258
labvieši, no kuriem 18 prop. bija jau­nieši
līdz 18 gadiem, 48 proc. vecumā
no 18—45 g., 20 proc. vecumā no
4S~65 g., bet 14 proc, vecāki par
65 g. Pēc L C K ziņām, uz l . augustu
invalidu.skaits bija 901, tbc slimnieki
sanatorijās — 471, bez tam 205 bā­reņi
un pusfeāreņi, 76 kritušo kara­vīru
atradtnes un 52 citi piederīgie,
87 pārējie aprūpējamde, kā arī 702
personas veco laužu mītnēs, kopā pa­visam
2494 tautieši, k^m vajadzīga
īpaša aprūpe. Vairums pēdējā kara
kritušo piederīgo un invalidu saņem
vācu valdības rentes. Bēgļu tiesisko
stāvokli Vācijā regulē Bpnnas likums
par ārzemju bēgļiem, kas principa
pielīdzināti Vācijas pilsoņiem, bet
praktiski tomēr nebauda lādas
priekšrocības kā vācu bēgli, piemē­ram,
priekšrocības dzīvokļa piešķir­šanā,
brīvu ceļu, ja ģimene dzīvo
šķirti uc. Arī attieksmēs ar IRO
daudz kas mainījies. Vācijā vēl ir
zināmd 242 izskrīnētie. bet ir izredzes.
ka°liela, dala no tiem varbūt varēs at­gūt
DP statusu.
No visiem darba spējīgiem latvie­šiem
Rietumvācijā algots darbs ir
tikai ap 25 proc, pie kam 2/3 šō
strādājošo nodarbināti sardžu un
darba vienībās. To dalībnieku skaits
1. jūlijā angļu joslā bija U74, bet
amerikāņu joslā ap 900. Nometņu
administrācijā darbojas 6,5 proc. strā­dātāju,
vācu saimniecībā 15 proc,
IRO un okupācijas iestāžu dienestā
11 proCi Visaugstākais strādātāju
procents ir Ziemeļreinā-Vestfālē —
48 proc; bet zemākais Slēzvigā-Hol-šteinā.
Vācu darba pārvaldes necen­šas
ārzemniekus izvietot darba viņu
specialitātēs.
A t T « ^mm^ r t c Hokndes karaHene JuMāna apeie-
B E G L U I Z K L I E D Ē Š A N A S TURPINĀS] * ^ . -r ,
orxxyj i M ^ ^ ^ ļ jusi pie prieiidenta Trumend, aianoi
- Jārēķinās, ka^ jo strauji turpina-ļ viņu uzņemties iniciatīvu jaunai akci-sies
visu vēl pastāvošo nometņu lik-1 j^ļp^saules bēgļu problēmas atrisi-vidēšana
un bēgļu privāta_ izvieto-šana
dzīvokļos, vispirma kārta dzī­vokļu
kolonijās. Piemēram^ Ziemeļ-
Sēdi atklāja iq)riekšējā pilnsapul­ces
prezidija prt^^ēdis G, Odiņš.
Ilgāku laiku darbojies tikai pastāvī­gais
prezidijs, bet tā rindas kļuvušas
retākas/ ja no 9 loceklim palikuši
tikai 5. Šīs sanāksmes galvenais uz­devums
nospraust LNP darbība»
ktir mūsu augstākais
ciņa par Utviju, G.
Odiņa ievadvārdus nobeidza kopēji
nodziedātā valsts himna.
Par pilnsapulces prezidija priekš­sēdi
levēUja G. Odiņu, vl^a vietnie­ku
A. Sildi un sekretāru V/Zda-ņovsķi.'.
^ ,
KOPidAJUKCtJA BĒGĻU DROSn
JAUTĀJUMĀ
Ziņojumu par U^P prezidija darbī­bu
sniedza ārējās daļas vadītājs R.
liepiņš, Viens no visneatlieķamākl«n
bijis bēgļu izvietošanas un drollbas
jautājums, kur sākta kopīga akcija ar
igauņiem un lietuvjiēm. Apmeklēts
ASV augstais k o n ^ f s un DP komi^
sija Frankll)^t<S^^
dodot tiem lesnleģiamiSi Tāpat biju­šas
personīgas pārrnnas ar attiecīgām
amatpersonām, lesņiiegumā teksti nd-sūtltl
arī Latvijas sūtņiem, lūdzot vi­ņu
atbalstu ierosinājumu labvi^lg^
novērst, rūpīgi pārbaudot s a ņ w t li
sūdzības un iepazīstinot ar tām ap-sū(
kētās personas.
īpašas rūpes veltītas karavīru iece­ļošanas
lietu kārtošanai, vairākkārt
Interveņējot pie IRO un DP komisi­jām.
Pateicoties prezidija un mūsu
pāretēvju Vašingtonā
lēm; labvēlīgi sāds kārtotie arī šis
jautājums. Da^ palļēk
DP stahisa ayaundš^a tiem kāravi-ri(
wn, kas aiciniti pie ierobiem i^rms
leģiona nodibināšanas un k ^ nav
saglabājušiem individuālās iesaukta*
ņas rīkojumi; So lietu apsttādāša-nas
kārtība tagad grozīta» im vieti-jiem
IRO kontrolcentrieni pi^ķirta tie­sība
mainīt aigrfikos lēmumus^ nevi^
zot pārsūdzības tālāk uz tei^vub
DARBS ARP<MJTlSKAJA LAUKA
atrisinājuiMm pie atUecIffajIm vaU T^biemM, ««Jkaņojof viedokļus w
dibām.
ASV augstā komisāra un DP komi­sijas
vadības uzmanība vērsta uz ne­normālo
stāvokli. k|d$ radies ar de­nunciāciju
plūdiem un to, ka denun-cētāju
apvainojumi nav konkretizēti
ņemot iespēju rehabilitēties. Lūgts to
Dažādi iesniegumi augstajam komi­sāram
un citām amerikāņu un vācu
iestādēm vienmēr izdarīti kopā ar
igauņiem un lietuviešiem, ar kurieni
izveidojusies cieša sadarbība. Apmē­ram
pa 2 nedēļām reizi noliek visu
triju "tautību pārstāvju apspriedes,
tāpa4, pastāv kontakts ar citām bēgļu
tautībām. Tikko kopīgi ar igauņiem
un Ifetuviešiem iesniegts memorands
augtam komisāram jautājumā par
padomju repatriācijas ierēdņu tiesī­bām
apciemot arī baItrcšu nometnes.
Memoranda noraksts nosūtīts ari
mūsu sūtņiem Londonā un Vašingto­nā,
un sūtnis J. Feldmans šai liets Ie­darījis
iesniegumu. Baltiešu pārstāvji
atteikušies piedalītie plānotajā bēgļu
nacionālo pārstāvību padomē, jo pa­domes
statūti baltiešidm nav piemēz
roti un pieņemami; un nav pareizi
nokārtota mazo tautību pārstāvība
padomes izpildkomitejā. Mūsu īpato
latviešu lietu izkārtošanai nevar at­stāt
izrīcības pilnvaras kāda« citas
taiilibas pārstāvjiem.
ssaac
Beidzot savu vispārējo ziņojianu.
V. Janums norādīja, ka karavīru un
aizsargu izceļošanu izdevies atrisināt
sadarbfbi ar sūtni J. Feldmairiu un
LatvianRelief prezidentu H. Liel-noru.
LCK darbība turpinijusies par
spīti tam. ka starplaikā aizbraukuši
daudz ilggadīgu LCK locekļu uh dar­binieku.
LATVIEŠU TAUTAS KOPĪBA VĀCI­JĀ
TAGAD JURIDISKA PERSONA
Tieslietu nozare vadītājs K Ozo-i
ņ š ziņojar ka pārlabotie latviešu
ta utas k oplbōs Vāci jā statūti reģistrē­ti
Detmoldas tiesā; ar ko šī organizā­cija
ieguvusi visā Rietumvāci jā ju­ridiskas
personas tiesības un var di­bināt
visās vietās nodaļas, pārstrādā­tas
vēlēšanu instrukcijas un noorga­nizētas
LCPV vēlēšanas, tāpat izstrā­dāti
noteikumi LCPV un LCKV dar-bīt)
al. Kaut daudz tautiešu izceļojušie
tomēr, iekļaujoties vācu ai^tākļos; ju­ridiskās
palīdzības darl^ pat pie­audzis.
•
Bonnas parlamenta pieņemtais ār­zemju
bēgļu likums no starptautiski
viedok I a ir iab^, bet praktiski devis j
diezgan maz. Dažādos sociālās pa- ļ
līdzības un atbalsta veidus Ŗ^^^ i
Vācijā regulē īpaši likumi, kas gan |
psredz di^gan ievērojainar|5rieķš-ļ
rocības vācu bēgļiem; bet ārzemnieki
liera nav pielīdzināti, tikai Vācijas
pilsoņiem vispār. Turklāt prakse
daudzos jautājumos neatbilst arī t&n
pašām oficiālām likuma deklarācijāin.
IskI laukā sekots notiku^
miem ūn stāvokļa attīstībai, iļzn^nto-jot
katru izdevību atgādināt Latvijas
l i k t a i un no jauna pievērst brīvās
pa^uļes u^aŗ^bu Pa4
varas aktam pret MUlās valstīm un
postāmi kādu tās īsagādāJls baHielu
taiitāro^^ Izlidota kopija cīņās
ār tuvākajieai un tllfiUjlam^k
ņidāi pie kam bijušai rēgulliras aj)-
spriedes ar igauņu un lietuvju vado-centHein;
pārrunājot radušās
nospraiiiot sadarbības vadlīnijas. Pa*
tdcpUestWS pretimnākšanai,^^ ā
daļas vadītājs kopā; ar sūtniecības
p^omnieku K. Bērendu piēdall)ās
Eiropas padomes s^^ Strasburgā
pag. ^ d ā auļŗustā. Tur Izniāntota
vācu delegāta klātiene, ar viņa starp­niecību
ievadot latviešu-vācu attieks­mju
kārtošanur kas nesen izraisījis
Bonnas valdības paziņojumu, ar ko tā
distancējas no RibeņtroļM-Molotova
slepenās vienošanās un Baltijas val­stis
joprojām uzskata par pastāvošātn,
tikai i patlaban militāri okupētām.
Ar vairākām valstīm kārtotas pasu
un VIZU lietas. Francija kādā rīkoļu-mā
Baltijas valstu pilsoi;^» pieīldzinā-jusi
personāmv kās cēlušās no ts. sa­telītu
valstīm un zaudējušas to pa­valstniecību
tādēļ, ka neatzīstot tur
nodibinājušos komunistisko iekārtu.
Bet tā kā Baltijas valstu inkorporāci­ju
Franci ja nav atzinusi, tad no šī
viedokļa mūsu pavalstniecība palikusi
bez p fi r ma i ņas. Pa redzams. ka šo j a u-tājmnu
vistuvākajā laikā atrisinās vē^
lamajfi virzienā.
Nepatīkamu pārsteigumu sagādājis
rīkojums par padomju sakaru virs­nieku
apmeklējumiem amerikāņu jos­las
bēgļu novietnēs. Sperti soli šā
anadibņisma novēršanai un mūfu
pilsoņu pasargāšanai no šā(}leQ ap-meklēju^
em;
Mūsu uzdevumu uii mērķu sekmē-sdfkai
plašāk izmantota ārzemju, se­višķi
ndtrāļo zemju prese un radio.
. : / •
.V
. . - I . u u " S a s k a ņ a ar hkumu; vācu darba par-e
n a p a s n i M a j a vēstule karaliene • . , . .
ļ c i ^ p y j ^ . i valdēm tomēr ir ārzemju begliem iā-remā-
VesUālē plānota 1000 dzīvokļu ļ nnoorrāāddaa,, kkaa poaarr mmeēir k; |i«es.ppr.aauuž. buē.ya,ļuu ^i _ , . ^^j^ ^. ^.^.^ izglļtibai . un s^p«ē«jlāam-. i
2 istabām, kas ^ ^^imilācija.
£ t Š * l - ' " - ' " - ' - f - -
jēsprauz oegļu
Pre^.dents Trumens ap- piemērots darbs, un tiem ir Itesībaa;
iTurpisiājums .2:. \ņp.\
B OiņEftTS U U t aVU ATPAKAĻ
DZIVC — AttfUŠlleiu tomSlJiU T«i-i
HE mm mviENs Mmsr D I ­V
A S acrz&s AfaitSkJi AuilfUfBv
vSciJM ķottc^lrSc. DOtBttftft» 4..\f9-
@ SEZ aūZUĀM UN 0AniĒM -
Kl Up4 pfol. A , SptklHrt Upllll-dAite
Histonr of UtrU . . . 1 tpp-i
PO^J rAtmANl l « 4 DIENAM
OKUPĒ PIISBTU Nolika»! «U
tītSn priekiUra . . . - !•
iliiii
m
mm
iŗmmš m
iv.
mm
mmim
m
Mm
I i i
•i ^