Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950

              « « l a r s s 28. marta
ēiējo reizi Marss Z^r^.'
K
tesatzīti brāļi R^ti >
Saiteljijļišas ari vairāk^Tr
P
LATVIA
Latviao^ Newspapet
Publlsfted ander eUCOM CivU
Affairs DlvtslOD Authorlsatton
Number ONDP 196 Publlaber
and edttor: Valdemārs Laro-oergs
E f l l t n ^ /N Brelte Sti
6-5 PriBter: Ūngebeuei &
Olmer. Ludwlgsbur;'.. K5rner-
«tr. 16. Publlshed twice weekly
Clrculatloii 11.000
L A T V I A N N E W S P A P ER
Nr. 25 (369)
Trešdien. 1950. 29. martf
ttfiik trdMItenit on Mttotralt
Udevtlt: Utvidu Cmtrill KO-mnel
» Oalventl» rvdaktofit V
Lambergs; «ilvtni radaktora
vietnieks- M CuUtU. Redak*
tort: A BoUtetoB. J Jēkab-sons.
B IPsells. C. Ralstert.
L. Svarcs AuitriUSas .redak*
cUas vad A Smlta Cuwley
House, Caoberra. A C TH
Australla) RedakcUas adr«ie!
telefov» lim
Ne Vašingtona, ne Londona vairs netic
,ls.^stažanas situsi
NiHotam
miera gribai
fe^aimigaiš i^^^
katastrofas ar lauftu gag
neraugoties.
^(ļglestsides krieviem
ftoder. parpetjo.
^,,,,,,11.:.:-Čikāgas aj,
ļio mutes B,
pos zobus; iufie^
'ts. iegravēts nefej.
Jijptujas reģistrād.
miera partizins
un pie,
^ ^ | s • ;feomūnistisk^a
MASKAVAS MIERA PROPAGANDAS ĪSTIE MĒRļd
Padomju diplomātija aukf^tasimgi izmanlo
rietumu bailes no atomu kara
Vašingtona (A). — 10 dienu lailsā Masl^ava nav papūlējusies ne ar
vienu vārdu pazitīvi novērtēt ASV ārlietu ministra Ečesona konkrētos
priekšlikumus „sadzivot mierā". Lidz ar to Londonā un Vašingtonā
uzsver, ka aizdomas vēlreiz izrādījušās pareizas uii Padomju savienī­bas
miera ofensīva lieku reizi pierādījusies par tukšu mānu. Pravdas
vienīgā atbilde uz Ečesona septiņu punktu miera programmu bija, ka
amerikāņu ārlietu mbnistram neesot «nekādu konstruktīvu priekšliku­mu".
Pretēji noskaņojumam, kāds 1938. g. valdīja Eiropas galvaspil-sētas
pirms Minehenes miera līguma ar Hitleru, šoreiz rietumnieku
valdības i r tās, kas atmetušas katru cerību panākt izlīdzinājumu pa­saules
saspīlētajā stāvoklī, kamēr angļu un amerikāņu tauta aiz bai^
lem no atomkara savus vadītājus spiež joprojām turpināt piiles ^
;^ saprašanos aŗ Kreiņlļ.
ŠH^K^stu • izcinijuSi
I P ^ ^ l p * ] ^ ^ • komūiis,
'*-''^ii|ae^esskrāpi. 119
"^^^"^^-iiS^tt :žurnalfe^ ia.ļ
villlcii^oslovakijā, pa-i
^ i l i ^ s ministrs
p f i i d d i t i tāpee, h
laitl^l^ējās .lietai
šobrīd i
&3 milzeņi
Ķ Vieendam
' Angļu uh amerikāņu laikraksti
l7isu pagājušo nedēļu bija pārpildīti
karikatūrām par Ečesona veltīgajām
pūlēm panākt atslogojumu aukstajā
karā. Kamēr daļa pašas ASV pre­ses
ar republikāņu senatoru atbalstu
turpināja uzbrukumus/ārlietu m i ­nistra
Ečesona personai';ļi)ft viņa it
kā komunistiski iJop|ņotajiem
ierēdņiem, objektīvie ieV^iļ^ieki un
ari angļu nopietnākie laiļti'^sti aiz­rādīja,
ka Ečesona septiņu punktu
programma, bija nopietni <iomāta uļi
•godīgs*priekšlikums ,SMļņam i z ­beigt
ai^sto,.k^ŗuj^>-^ākt,lco
tīvu miera^hodr<)šmašaiiu./S paši
ziņu avoti'šīs\nedēļas sāk&nā atzīst,*'
ka cerības arī šoreiz bijušas veltas.
Jau Pravdas pirmais ievads dienu
pēc Ečesona runas rādīja, kāda ir
oficiālā Maskavas reakcija. Padom­ju
oficiozs apzīmēja Ečesona runu
par „nereālistisku" un „dolarkapi-tālisma
imperiālistisko centienu de­monstrāciju".
Kaut gan neviens
padomju valstsvīrs pagaidāii Eče-sonam
tieši nav atbildējis, tagad to
arī vairāk negaida, 'tas norāda, ka
Kremlis visu, kas viņam bijis uz no­pietni
domāto ASV ārpolitikas va­dītāja
priekšlikumu sakāms, jau pa­teicis.
Bet ko tad nozīmē arvien l^ēl tur­pinātā
padomju ārvalstīs akreditēto
diplomātu miera ofensīva? Ka tā­da
notiek, nav nekādu šaubu. Bez
jau pieminētās sevišķi sirsnīgās
amerikāņu žurnālistu pieņemšanas
Vašingtonā arī citos oficiālos* sarī-
' kojumos pagājušajā'nedēlā un dip­lomātu
kārtējāg sanāksmēs^. Ļoņdo-t
nā, Parīzē, Vašingtcfnā, olniā
un citos mazākos centros, padomju
atašeji un vēstniecību sekretāri sa-un
LieM
^.J^fiiiogrimuši .jūras
^ l ^ l ^ ^ p n i Mifanda,
.,^^^|aii^'iāias; atradās ceļā,
^iHiida piederēja nado-
Iviali&ai.; Līdz ar tvai-
,J:iS|l 41 cilvēks.
' li, kas dzivo ka-m
sektoriem. Lai gan
|a i r SED biedri, u^
paziņots, ka Jie
l i l i a i t ā l i s m a saindēti, ka
'ttSiiāv dešami Austruni-
111 jaunu rekordu šonedēļ
i^«*^i4iļ;i^^ pasažife-llna
Comet, veicot
I^J^^ibridorias līdz Kopen-
^iiti^^tm 42 minūtēs. %
ažlieŗu lidmašīnai šis atta-l
l i ^ t si 30 min. Comet
ISttftmk l>ija 785 km. ilits^b ASV ar
l i ^ devies uz Pa-
: i ( t o ū . ' Kā zināms, spie-l
i i i viņam piesprieda^
•'•i|||"bef.pēe tam sodu aii-
51^: komunistus šinīs
Stājusi Ēģiptes p o » '
'iņiem bija ēģiptiešu r
uiiistu partijas centralko-
Meistariski organizēta bēgšana
no zemes aiz dzelzs priekškara
**
TRIS C E C H U LIDMAŠĪNAS A R 85 CILVĒKIEM N 0 L A I 2 A S E R D I N -
GAS MILITĀRAJĀ LIDLAUKA — 53 PASAŽIERI VĒLAS ATGRIEZ­TIES
M A J A S
Minehene (D). — Pagājušās piektdienas pēcpusdienā Erdingas mili­tārajā
lidlaukā pie Minehenes valdīja liels satraukums. Pie apvāršņa
pēkšņi parādījās 3 svešas valsts lidmašīnas, kas ar radiogrammām lū­dza
atļauju nolaisties. Pēc kāda brīža visas 3 mašīnas Jau atradās ze­mē
un par lielu pārsteigumu aerodroma amerikāņu apkalpei no tām i z ­kāpa
85 cilvēki. Izrādījās, k^fās bUa čechu pasažieru lidmašīnas, ku-ŗām
vajadzēja doties uz Prāgu. Šī ziņa drīzi vien aplidoja visu Rie-tumvāciju.
Piektdien amerikāņu oficiālās iestādes ar čechu bēgļiem
neļāva satikties nevienam žurnālistam. Oficiālajā paskaidrojumā, ko
pubUcēja vakarā, bija vienīgi teikts, ka Erdingas lidlaukā nolaidušās
3 čechu lidmašīnas ar 85 cilvēkiem. Daļa pasažieru lūdzot aizsardzības
tiesības.
J||BJks ļjret karaļa
Ipiios B€»igi:a
Piektdien
^IbņU provincēs un e ^tmisĀ sākās
ife teopolda III a gney
-inas ļaikā.uz 2 st^g
t : visa satiksme. Str«^
> 500.000 strādnieku 8
-ihumos, gan m^'ļLi
..jēraEiskēna n ^ ^ ^ , ,
unu valdību beigusies _
m. Streik- visā ze">|,,'I
stāvoklis ļoti sa^P^Jsri
airākās vietās not kusi
-^^Japšaudišanās sta^ V ^
itējiL un pretim^5s I riiinistru prezļdentsj'i'. ļ._ |
^opoldam atklātu ve^ļ: |
a karali atteikties par
incim Boduinam.
la",' saka sociālistu
starpnieku starp
tits kā, uztic'bas
;ecais grāfs Kartons
B
0
l
Sestdien amerikāņu militārā pār­valde
Erdingā atļāva ierasties vācu
un ārzemju* žurnālistiem. Tad arī
noskaidrojās, ka šī ir.lielākā mas­veidīgā
bēgšana, kāda jebkad noti­kusi
pa gaisu. Lidmašīnās pavisam
atradās 67 vīrieši, 16 sievietes un 2
bērni. Pēc aerodroma komandanta
izteicieniem bēgšanu čechi noorga­nizējuši
meistariski. Lidmašīnas
pacēlās no 3 dažādām vietām Ce-choslovakijā,
lai dotos uz Prāgu.
Katrā lidaparātā atradās 2 apkalpes
locekļi, kas bija iesaistījušies sa­zvērestībā.
"Divu mašīnu piloti paši
labprātīgi vēlējās bēgt, bet trešo
klāja virsnieks un radiotelegrafists
piespieda mainīt kursu, apdraudot
ar pistoli. Tagad noskaidrojies, ka
53 čechi vēlas atgriezties atoakaļ.
Viņiem nebijis ne jausmas, ka l i d ­mašīnas
nolaidušās Erdingā. Pasa­žieru
vidū atrodas arī čechu aviāci­jas
sabiedrības direktors Leopolds
Turners.
Amerikāņu iestādes žurnālistiem
atļāva sarunāties vienīgi ar tiem pa­sažieriem,
kas vēlas atgriezties Ce-choslovakijā.
„Jūs, protams, gribat
zināt, kā mēs te nokļuvām," Die
Neue Zeitung pārstāvim īgni jautā­jusi
kāda dāma ar komunistu par­tijas
zīmi mēteļa atlokā, l^s' ar
Vāciju iepazinos Buchenvaldes kon­centrācijas
nometnē, un man nav
nekādu ilgu pēc šīs zemes." Kāds
cits žurnālists jautājis vienas mašī­nas
šefpilotam, kāpēc viņš mainījis
kursu. „Ko tad darītu jūs, ja jūs
apdraudētu ar revolveri,' teicamā
angļu valodā skanēja atbilde. .,Ma­ni
piespieda mainīt kursu klaja
virsnieks un telegrāfists. Mechaniķi,
kas gribēja pretoties, viņi sa^ja."
Lielākā daļa pasažieru sakumā
nekā nemanījusi, ka lidmašīnas do­das
uz Vāciju. Lielākā daļa ir tir­gotāji,
ierēdņi un dažādi mechaniķi,
kas dienesta darīšanās atradās ceļā
uz'Prāgu. Cechoslovakijas konsuls
Minchenē Dr. Steiners žurnālistiem
paskaidroja, ka viņš darīs visu
iespējamo, lai tie, kas vēlas atgriez­ties,
varētu visātrākā laikā doties
uz Cechoslovakiju. Tagad noskaid­rojies,
ka viena lidmašīna startēju­si
no Ostravas, otra no Bratislavas,
bet trešā no Brno. Daži pasažieri
iesnieguši sūdzību, ka amerikāņu
MP. tiem esot atņēmuši komunistu
partijas nozīmes no svārku atlo­kiem.
Laiks spfez
Izsķirtses
I R O brīdina;
Vairs tikai 13 nedēļas
palikušas līdz. 30 ļūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
palikšanai uz dzīvi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
10 vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties loti kļūmīgi
centušies laipnības parādīšanā sa­viem
kapitāUsUskajiem kollēgām,
visi kā viens privātās sarunās uz­svērdami,
ka «dzīve pasaulē būtu
ļoti jauka, ja arī mūsu augstie šefi
varētu tāpat kā mēs brīvi satikties
un izrunāties".
Akreditētajiem ASV žurnālistiem
Maskavā pagājušajā nedēļā oficiā­lais
cenzūras birojs atļāva nosūtīt
vairākas telegrammas, kas atkal sa­turēja
norādījumus par .3taļlna
vēlēšanos satikties ar saviem Pots-damas
kollēgām un turpināt sapra­šanās
un miera politiku". New
York Times korespondents Herisons
Sellisberijs telegrafēja: .,.Lai gan
Staļins saņēmis ārstu norādījumus,
ka viņa veselībai n'^'^'^t^i labi gari
jūras vai gaisa ceļojumi, Padomju
savienības vadītājs saviem tuvāka­jiem
līdzstrādniekiem atkārtoti uz­svēris,
ka viņš labprāt uzņemtos ari
visgarāko ceļojumu, lai pakalpotu
savas valsts un pasaules miera inte­resēm,
Staļins teicis, ka viņš pasau­les
mieru stādot augstāk par savu
veselību." Reutera aģentūras ko­respondents
no Maskavas ziņoia vēl
skaidrāk: „Stalins būtu gatavs sa­tikties
ar prezidentu Trūmenu mie-rTurDinfilums
8 fpp.|.
Sagaidāms vācu valdības
DP LIKUMS
|auni iesnie^gumi bēgļu slavokļa
nodrošināšanai Vācija
Deviņu pie IRO akreditēto tautību pārstāvju apspriedē Minchenē,
kurā latviešus pārstāvēja L C K priekšsēdis H, Klarks, pārrunāja Jau­tājumus
sakarnieku sanāksmei Bad Kisingenā 5. aprīli un apspriežu
rezultātus, kas nct:!iušas amarik^u augstā komisāra Stābfi un DP ko«
misijā Frankfurtē un kurās kā visu tautību pārstāvji piedallJuSies H.
Klarks un ukraiņu C K pārstāvis Pelenskijs.
Atlantikas val^tu
12 ģenerālštābu
priekšnieki Haga
Hāga (B). — Holandes galvaspil­sētā
otrdien sākās 12 Atlantika pak­ta
valstu ģenerālštābu ķ)riekšnieku
konference, kurā ieradās ari A S V .
aizsardzības minisķs Džonsons tm*
ģenerālštāba prieldnieks Bredlijs.
Pirms izlidošanas už Eiropu Džon-sonu
pieņēma prezidents Trūmens.
Presei aizsardzības ministrs Džon-sons
paskaidroja, ka ASV bruņotie
spēki ir pietiekami. Ar šo interviju
aizsardzmas ministrs acīmredzot
vēlas atspēkot ģen. Eizenhauera
pirmdien izteikto apgalvojumu, ka
ASV aizsardzība un īpaši bruņotie
spēki noslīdējuši zem katrām drošī­bas
prasībām."
Konferences mērķis ir jau izstrā­dāta
reģionālā plāna saskaņošana un
arī vērtējumi par zaudējumiem, kā­dus
kara gadījumā varētu ciest Rie­tumeiropas
bruņotie spēki,
16 REIZES ATSTĀJ U N SĒDES
Ņujorka (B). — Lai protestētu pret
Eleonoras Ruzveltes atkalievēlēšanu
par UN cilvēka tiesību komisijas
priekšsēdi, Padomju savienības pār­stāvis
pirmdien atstāja UN sēdi.
Tanī pašā laikā padomju pārstāvis
atstāja arī UN transporta komisilas
sēdi Ķīnas delegāta klātienes dēļ.
Sig bija 16. gadījums, kad padomju
delegāti atstājuši UN sēdes.
Vai atentāts pret
Cechoslovakijas
komunistu partijas
ģenerālsekretāru
Prāga (E). — Pagājušo sestdien
Prāgā cirkulēja baumas, ka izda­rīts
atentāts pret agrāko ministru
prezidentu Zdaneku Firlingeru un
komunistu partijas 'ģenerālsekretāru
Rūdolfu Slanski. So ziņu līdz ar
čechu informācijas ministrijas ofi­ciālo
atsaukumu piektdienas vakara
raidījumā sniedza arī BBC. Sai
sakarībā UP ziņo no Otavas: agrā­kais
Cechoslovakijas sūtnis Kanādā
FrantiŠeks Ņemecs saņēmis infor­māciju
no Prāgas, ka atentāts tie­šām
izdarīts. Firlingers esot noga­lināts,
bet Slanskis ievainots. Līdz
šim par eventuālajiem notikumiem
Cechoslovakijā tomēr nekādas skaid­rības
nav. Kāda cita ziņa no Prā­gas
vēstī, ka Slanskis pašnāvības
nolūkā izlēcis pa logu.
Cechu oficiālā ziņu aģentūra Ce-teka
turpretim vēstī, ka no sava po­steņa
atkāpies nacionālās frontes
izpildu komitejas ģenerālsekretārs,
tieslietu ministrs Dr. Aleksejs Ce-picka.
§ī demisija notikusi «pār­strādāšanās
dēļ". Par Cepickas
pēcnieku iecelts nacionālsapulces
spīkers Dr. Jons. Nacionālo fronti
Cechoslovakijā nodibināja 1948. ga­da
februārī pēc valsts apvērsuma
Praktiski tās rokās bija visa izpildu
I vara.
Izceļošanā uz ASV, neskatoties uz
formālo liberālismu, radušās lielas
. praktiskas grūtības, kas pēc ierobe­žojošās
lauksaimniecībā nodarbināto
kvotas piasibas vēl vairāk paslikti­nājušas
ieceļošanas iespējas. Ja
apgrūtinājumi, kādi tie izpai^as
pašre% turpināsies ilgālcu laiku,
maz ticams, ka uz līdzšinēja liku-
• ma pamata līdz 30. jūnijam varēs
saņemt vīzas un izceļot paredzētais
imigrantu .skaits. Noi vienas puses
akcijas palēnināšanās draud atstāt
daļu tagadējas kvotas neizmantotu,
bet no otras — taisni šie apstākļi
un palēnināšanās var ietekmēt Jau­nā
likunia: likteni, jo tā pretinieki
visādi ceļnSōs pierādīt. tagadējā li--
kuma kļūdas un trūkumus. Vairāk
vai mazāk dibināti viņi pārmet ne­vēlamu
elementu, kriminālistu un
politiski neuzticamu cilvēku Ielai­šanu,
minat neparasti augstus skait­ļus
ari par ieceļotājiem uz viltotu
dokumentu pamata.V Tik plašā ak­cijā
var rasties ūn ari rodas kļūdas,
tā ka atsevišķi pārmetumi izteiku­šies
ļoti konkrēti, kas savukārt l i ­kuma
i2?)ildltājas instances un per­sonas
9 ; i 0 uz ļdtl lielu piesardzību.
Ar to pā^ dlilai izskaidrojamas grū­tības
dokumentācijā sakarā ar de-nimdācdjām
un bij« kafaviiNi Jaur
tājumu.f
Nemaz nav iespējams ticēt, ka pēc
pieciem gadiem un neskaitāmiem
ieinteresēto tautību organizāciju un
pārstāvju iesniegumiem sen nebūtu
bijusi izdevība noskaidrot bij. le­ģiona
im tamlīdzīgas lietas. Taču
jau Nirnbergas prāvā atklājās, ' ka
Karavīru jautājumu
izšķirs reize
ar jauno DP likumu
Līdzīgi latviešu presei arī igau­ņu
laikraksti pēdējā laikā daudz
nodarbināti ar sāpīgo bij. karavīru
izceļošanas Jautājumu. Laikraksts
Eesti Post, iztirzājot bij. karavīru
izceļošanu uz Savienotajām valstīm,
norāda, ka vislielākos šķēršļus šeit
rada dažfidie amerikāņu iestāžu uz­skati.
Viena iestāžu un politiķu
daļa grib noraidīt visus baltiešus,
kas dienējuši vācu armijā, citi tikai
tos, par kuriem pierādīts, ka tie
iestājušies vācu armijas dienestā
brīvprātīgi. Jaunā likuma grozī­juma
ietvaros, ko patlaban apspriež
senātā, jparedzēts noraidīt tikai tos,
kas cīnījušies pret ASV.
Iztirzājot sīkāk palīdzības orga­nizāciju
memorandus un sūtņu
iesniegumus bij. karavīru jautāju­mā,
laikraksts piezīmē, ka Igaunijas
ģenerālkonsuls Vašingtonā J . Kaivs
paskaidro, ka kavēšanās pamatā
esot Jaunais DP likums, jo tajā
starp citu paredzēts izšķirt ari bal­tiešu
karavīru imigrācijas jautāju­mu.
ASV iestādes nemēdzot steig­ties
priekšā augstākām iestādēm (kā
tas šai gadījumā ir senāts), lai
priekšlaicīgi izšķirtu kādu jautāju­mu,
kura galīgais atrisinājums
ietverts likumprojektā.
Laikraksts tālāk ziņo, ka 'atviešu
un igauņu palīdzības organizāciju
pārstāvji Vašingtonā apmeklējuši
vairākus senatorus, lai tos labvēlīgi
ietekmētu bij. karavīru jautāiumā.
Daudzos gadījumos pozitīva piekri­šana
arī panākta. Pēc Eešti Post
ziņām galīgais lēmums karavīru
jautājumā gaidāms aprīļa pirmajā
pusē, kad Izšķirsies DP likuma pa­pildinājumu
pieņemšana vai norai­dīšana.
Ari latviešu laikraksts ASV Laiks
raksta, ka karavīru jautājuma galī­ga
izlemšana nav gaidāma pirms
jaunā likuma pieņemšanas. Likum­projekta
autori laikrakstam pa­skaidrojuši,
ka likuma pants par
I bij. karavīru izslēgšanu no imigrā­cijas
attiecināms vienīgi uz tādiem,
kas cīnījušies tieši pret ASV, bet
nevis pret sabiedrotajiem.
leģions bija mobilizēts. Un tomēr
jautājums paliek neizbirts, un r««
dies dīvains stāvoklis, ka augstā*
kās instancēs mums atbild bi). kaŗt**
Stnags neloinies
gadījums Bejgl^
Kvariņottft (K) — t M .
marta pl 10.30 KvariņMal
ofiraktttvēs 1530 m dil|ttittl,
kur Btr&dija ari vairāki mtUu
tautieii» pēUņi notika t«pra
gāies fcjvlrdums, kura seku
hlJa plais akmons siāņu ielM- '
kūms, nogalinot 5 Qf|ratiA
Starp nogalinātajiem ir t ML
1 marolcānis un mflsu tauttetb
23 g. V. ridiinieks Harijs Pric-dltis.
Viņi atstāj sievu un t
g. V. andludēlu.
Nekavējoties tika orgauliia
glabianas darbi, bet ūļfiUā*
Sās gāies un miislgā kaittama
dēļ glābianas komandai tik
ātri nevarēja pieljfit iekmkn-ma
vietai* Kāda no glMilliial
komandu daUlmiekiem soprt
saindējies ar gāito.
viru ielaišanas lietās ar Jā, bet vi»
sās iestādēs praktiski rljcojas pre<*
tēji.
Maldīgi daži pieņem, ka labāka
stāvoklis esot radies bij. ungāhi ka­ravīriem,
kas nav bijuši iesaistīti
leģionā, bet vācu armijas regulārai
vienībās, tomēr līdz pat šai dienai
viņiem piemēro to pašu praksi, ko
baltiešiem im ukrainim. Paliek
vienīgi cerība uz Jauno llkumīL
Gandrīz līdzīga neskaidrība V f i -
cijā paliekošo jautājumā, vismaa
par tām nometnēm, kurām būtu jā«f
paliek paliekošo rīcībā. Izšķirīgam
lēmumam te būtu liela nozīme, Jo
ar dzīves vietu saistās daudzi citi
jautājumi, sevišķi iespēja dabūt
darbu. Pašreiz nozīmīgākā problē­ma
ir gaidāmais vācu valdības DP
likums resp. likums par DP pār-ņeiftSanu
vācu sainmiecibā. To iero­sinājuši
augstie komisāri, ari DP
centrālās komitejas nākušas ar sa­viem
iesniegumiem, tā k a Jāgaida
tikai attiecīgie vācu priekSlikumL
Apspriedē tautību pārstāvji vie­nojās
un parakstīja vēl vienu kopī­gu
priekšlikumu iesniegšanai attie­cīgajām
iestādēm, kurā skāra
jautājumus par bēgļu definīciju,
pavalstniecību, leģitimāciju, patvē­ruma
tiesībām, darba un sociālo no­drošināšanu,
Izglītību, nastu izlīdzi­nāšanu,
tautību nacionālām pārstā­vībām
utt Jāpiezīmē, ka Jau agrāk
iesniegto plānu izglītības lietās IRO
un augstais komisārs akceptējis kā
pieņemamu bazi tālākiem lēmu­miem.
Tāpat apspriedē vienojās ua
parakstīja tekstus sterptautiskajam
darba birojam 2enēvā par darba un
pensiju lietām un mūsu prasībām
minoritāšu tiesību uc. Jautājumos,
Vācijā paliekošo sainmleclskai no­drošināšanai
kops ilgāka laika noti­kušās
sarunas par koonerātivu orga­nizēšanu
I R O un citās attiecīgās
iestādēs uzņemtas atsaucīgi. Jau­tājumu
paredzēts vēl apspriest īpa­šā
sanāksmē Bad Kisingenā.
prasa tādas pa^as
tie^ibas kā vāciešiem
Visbādene (F). — Hesenes apga­bala
amerikāņu komisārs Dr. Džems
Ņūmens uzaicinājis ar rakstu turie­nes
ministru prezidentu Christiānu
Stoku līdz 5. aprīlim iesniegt priekš­likumus
par pārvietoto personu
iesaistīšanu vācu saimniecībā pēc
tam, kad I R O būs t>eigusi darbību.
Ņūmens Hesenes ministru prezi­dentam
norādījis, ka DP jānodro­šina
tādas pašas tiesības kā vācie­šiem,
sevišķi bezdarba gadījumā,
tiesības uz dzīvokļiem un darbu.