Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950

              vaint
Umll
litm
liuki
Mttt iri;
Kfttrfi zi|
pōUņiem
Pitieslbi^
iemftdt
Jumfi
lUflu
U d i i\
0linl
dau<
L A T V I J A Trešdien, 1950. g. 29. martā
Nr. 25 (369) 1950. g. 29. martā
Ar autors parakstu vai iniciāUeffl pa­rakstītajos
rakstos tztelktās domas nav
Katra uņB redakcijas domas.
LATVIļAS
atbrīvošanas un
atjaunošanas fonds
Gandrīz visās zemēs, kuv patvē­rumu
^raduši emigrācijā izkaisītie
latvieši, vāc līdzekļus sabiedriskiem
mērķiem. Tie domāti gan darbībai
par Latvijas, neatkarības atjaunoša­nu,
informācijai un propagandai
pret komunismu, latviešu kultūras
un izglītības lietu sekmēšanai, gan
veco un trūkumā nonākušo atbal­stam.
Līdzekļus vāc gan latviešu
centrālās organizācijas, vairāki citi
sabiedriski iestādījumi un latviešu
komitejas un biedrības atsevišķās
zemēs un vietās Zviedrijā jau kopš
pāris gadiem sekmīgi darbojas N a ­cionālais
fonds, kas arī uzskatāms
par šāda veida latviešu emigrācijas
pilnīgāko un labāko iestādījumu.
Apmēru un mērķu ziņā tam stipri
līdzīgs Arējās informācijas fonds,
kas dibināts un darbojas Vācijā pie
L N P un L C K . Cik zināms, tad lī­dzīgiem
mērķiem līdzekļus vāc un
uzkrāj Daugavas Vanagj, it sevišķi
to. nodaļas Anglijā. Nav gan vēl
dzirdēts, ka mērķu sekmēšanai, kam
'.tiešs sakars ^ar Latvijas atbrīvoša­nu
un atjaunošanu, kādi līdzekļi
tiktu vākti Sav. valstī?, Kanādā,
Austrālijā, Francijā, vai kādā citā
zemē, kaut arī mūsu tautiešu skaits
šais zemēs sniedzas jau vairākos
tūkstošos un dažās no tām i r jau
pat vairāki desmiti tūkstoši.
Ja runājam par Latvijas brīvību,
tad tanī pašā reizē i r jārunā par
līdzekļiem, kas nepieciešami, lai šai
virzienā un šim mērķim varētu
strādāt. Un to avots i r tikai viens
— mes paši, mūsu darbs. Būdami
pateicību parādā kā tiem latviešu
iestādījumiem, kas līdzekļus sa­biedriski
politiskiem mērķiem jau
Vākuši un uzkrājuši, kā tiem tautie­šiem,
kas šos līdzekļus devuši, to­mēr
jāsaka, ka visumā šis darbs kā
Vākšanas, tā došanas ziņā vēlamību
neaizsniedz. Sis darbs nav lokāli-
^^ējfims, tas jāsaskaņo visās zemēs,
prgaiiizātoriski i jāuzbūvē, parskatāŗ
tnl Jāparāda mērķtiecība. Domājot
, ne tikai par Latvijas atbrīvošanu,
beV an par tās izpostītās dzīves a t -
, Jaunošanu, jau tagad būtu jādibina
Latvijas atbrīvošanas un atjauno­šanas
Ipnds; kas sastāvētu no fonda
centrāles un nodaļām ikvienā ze­mē,
kur atrodas mūsu tautas locek­ļi,
līdzekļu vākšanā vajadzētu pie­dalīties
visām latviešu organizāci­jām
neatkarīgi no to rakstura. S a -
. darbībā un uzticībā mērķim dažos
gados mēs varētu radīt ļoti nozīmī­gu
fondu, kas vajadzības gadījumā
varētu operēt ar A S V un Kanādas
dolāriem, Zviedrijas un Dānijas
kronām, Anglijas un Austrālijas
mārciņām, Francijas frankiem, A r ­gentīnas
pezo un Vācijas markām.
Līdzšinējā sadrumstalotība un ne-pārskatāmība
nekādus ievērojamus
panākumus nedos, katrā ziņā ne
tādus, kas kaut daļēji nriusu vaja­dzības
varētu apmierināt.
Liekas, ka par Latvijas atbrīvo­šanas
un atjaunošanas fonda mēr­ķiem
nebūtu nemaz jārunā, tos i z ­teic
jau pats nosaukums. Tie mū­su
tautieši emigrācijā, kuru parei­zākais
apzīmējums varētu būt mū­su
valsts un tautas nākotnes nolie­dzēji,
teiks, ka tā i r gaisa piļu bū-
• vešana, it sevišķi jau tagad runā­jot
par Latvļjas atjaunošanu, kad
tā pat nav vēl brīva un nezinām,
kad tas būs. Bet tas būtu pareizi
tikai tad, ja suni varētu barot arī
vēl tad., kad vilks jau lopos.
L a i domu par Latvijas atbtīvoša-nas
un atjaunošanas fondu pēc
iespējas ātri varētu iedzīvināt, būtu
vēlams, lai iniciatīva nāktu no
Latvijas valdības pilnvarotā Lon­donā.
Tas ne tikai šai darbā pēc
iespējas • īsākā laikā iesaistītu visas
zemes, kur atrodas latvieši, bet tē­vu
zemes atbrīvošanas kopīgā darbā
ciešāk saistītu mūsu valsts pārstā­vības
V ar latviešu organizācijām
emigrācijā un atsevišķiem tautie­šiem.
Par līdzšinējo sadarbību šai
virzienā jāsaka, ka tā gan ir at-plaukusi,
bet dažkārt liekas, ka visi
spēki'vēl nav mobilizēti. Organi­zācijas
darbs sadarbībā ar ārkār­tējo
pilnvaru nesē"u varētu piekrist
ari Latvijas nacionālai padomei,
bet tas i r jautājums, kas izlemiarņs
abiem šiem institūtiem. Zviedrijas
latviešu Nacionālais fonds un Arē­jās
informācijas fonds pie L N P un
L C K bez kādiem sarežģījumiem v a ­rētu
kļūt par Latvi-as atbrīvošanas
un atjaunošanas fonda nodaļām.
An,^lijā organizācijas pienākums
"varētu piekrist Daugavas Vana­giem
vai vienotai latviešu organizā­cijai,
ka&, cerams: drīzumā savu
darbību tur uzsāks. Kanādā apvie­nots
latviešu centrs jau i r , un tāds
šai pavasari būs arī Snv. Valstis.
ivi projekti parstavniccibai
Dānijā
Dānijas latviešu sadzīvē pēdējā
laikā aktuāls kļuvis pārstāvības i z ­raudzīšanas
jauiājums. Līdz šim
pārstāvību L A D izraudzīja nometņu
un kopu delegātu sanāksmēs, kurās
pulcējušos skaits parasti svārstījies
ap 20—30 delegātu. Lai L A D radītu
plašāku bazi, izstrādāti jauni pro­jekti,
kas apskatīti Prāgas bulvāra
Aicina palidiet
nodrošināt ieceļošanu
Latvian Relief Inc., par kuras
prezidentu arī turpmāk darbosies
riarijs Lielnors, lai veiktu uzdevu­mus
sakarā ar palīdzību Eiropas DP
ieceļot ASV, pēc gada sapulces iero­sinājuma
vāks ziedojumus. Līdz
šim darbs veikts ar minimāliem, lī­dzekļiem,
bet tagad organizācijas
finances i r izsmeltas, un ļtāpēc visi,
kas ar L R tiešu vai netiešu palī­dzību
nokļuvuši ASV un kam rūp
Vācijā palikušo liktenis, aicināti
ziedot palīdzības darba atbalstam,
ziedojumus piesūtot Latvian Relief
Inc. 92 Liberty Str. New York 6,
N. Y .
Vircburgu likvidē
Lielo Vircburgas centrāio nometni
galīgi likvidēs 4. aprīlī. Savā laikā
tajā skaitījās līdz 3500 iemītnieku.
Pagājušajā rudenī ap 600 pārcēla uz
Traunšteinu un nupat 400 uz Svein-furti.
Pašreiz vēl i r *700. Tie, kam
stāv priekšā izceļošana uz ASV.
tiek galvenā kārtā virzīti uz Švein-furti.
Vircburgas centrālā - nometne tur­pat
5 gadu pastāvēšanas laikā ieņē­musi
samērā svarīgu lomu latviešu
trimdilnieku sairfiē. ' Še noturētas
vairākas L C P sesijas, izlemta L N P
dibināšana. Vircburga bijusi par
dzīves vietu sabiedriskiem darbi­niekiem
— L C K priekšsēdim H.
Klarkam, L C P un L N P loc. J . L a v e -
nlekam un J . Goldm^^lm Luterāņu
mācītāju visā laikā IJijuši 7. Taga­dējais
i r O. Kleinber^s, no agrāka­jiem
aizceļojuši: J Mežezers uz
ASV, T. Aviks uz Venecuēlu, pār­cēlušies
uz Traunšteinu D. Grauds
un P. Kronis, uz Ķarlsrūi — E.
Rūsa, Rēgensburgu —• Oliņš. Katoļu
mācītāji: Grosbergs, -fItālijā Bēčs.
Pareizticīgajiem — tagad Ladinskis,
Venecuēlā — Baiimans. Nometnes
kom. palicis vairs tikai J . Jurjāns
un rev. kom. priekšsēdis M . Spro-ģls,
abi kā likvidatori. Np plašās
rakstnieku saimes vēl i r T. Zeltiņš,
Valda Moora, Henri's Moors, red.
J . Druva, G. Salnals, bet aizceļojuši
Irma Grebzde uz Kanādu un Rasma
Galeniece uz Beļģiju. P. Ermanis
un Z. Liepa Traunšteinā.
Izceļojuši no Vircburgas 4035 tau­tieši,
agrāk visvairāk uz Austrāliiu,
tagad uz A S V . Nometnes pastāvēša­nas
laikā miruši 74, bet dzimuši 185.
—ns
Jauna latviešu nometne
Likvidējot Mīldorfas nometni, v a i ­rums
DP tika pārvietoti uz Grafen-ašavu,
kas atrodas kalnu tuvumā, 80
km uz dienvidiem, no Minchenes.
Nometne. iekārtota stingri i būvētās
barakās, saulainā kalna nogāzē. A p ­kārt
egļu mežs, stacija 0,5 km.
Mēneša laikā, kas pavadīts jau­najā
vietā, nometnes dzīve un visi
pasākumi ievadīti puslīdz normālās
sliedēs. Atkal darbojas pamatskola,
notiek dievkalpojumi māc. A. T r e i -
verta vadībā. Nometnē daudz bēr­nu,
par kuru un citu veselību i r ho-modā
Dr. Alberts Kalniņš. Par j a u ­nās
nometnes komandantu paliek
līdzšinējais Mīldorfas nom koman­dants
Ed. Freibergs ievēlēta jauna
komiteja. Nometnes iedzīvotāju
skaits ir ap 350, no tiem 250 l a t ­viešu
un 100 lietuviešu. Arī lietu­viešiem
sava pamatskola, un skolo­tāji
māca bērnus bez kaut kāda atal­gojuma.
Abu brāļu tautu piederīgie
Grafenašavā, tāpat kā agrāk Mīl-dorfā
dzīvo vislabākā saskan"!.
J . K .
nometnes tautiešu sanāksmē Kopen­hāgenā,
kurā piedalījušies 170 bals-iiesigo.
LAD vēlēSanu komisija
bija izstrādājusi projektu L AD
pri^sēdi vēlēt tiešās vēlēšanās v i ­siem
Dānijas tautiešiem, bet prezi­diju
— delegātu sapulcei. Katri 30
balstiesīgo tautiešu tai izraudzītu
vienu delegātu.
Ar otru projektu sanāksmē klajā
nāca cita tautiešu grupa, un tas p a ­redz
kā priekšsēdim, tā p r ^ i d i j am
tiešas vēlēšanas visa latviešu kopu­ma
apjomā ar vienu ftopēju sarak­stu,
kurā vēlētājiem nevēlamie kan­didāti
būtu jānosvītro. Savus kan­didātus
varētu uzstādīt ari atsevišķi
dzīvojošie tautieši un nobalsot pa
pastu.
Sanāksmē attīstījušās dzīvas un
dažkārt pat asi personiskas debates,
pēc kurām, aizklāti nobalsojot, par
L A D projektu nodotas 84, bet par
otru, ko aizstāvējis rakstnieks V.
Dambergs, mag. oec. A. Tīcmanis
uc, 76 balsis. Projekti apspriesti ari
nometnes pilnsapulcē Tīstedē, kur
vairākums izsteicies par labu V.
Damberga projektam. Lieta nonā­kusi
tik tālu, ka abas puses, būda­mas
neapmierinātas ar rezultātiem,
griezušās pie IRO pārstāvības Dā­nijā,
lai tā dotu savu atzinumu un
apstiprinātu galīgo vēlēšanu kārtī­bu.
Pagaidām IRO viedoklis vēl nav
zināms.
Pārmaiņas notikušas arī tautiešu
reliģiskajā aprūpē. No Dānijas at­pakaļ
uz Zviedriju atgriežas prav.
A. Grosbachs, kas līdz šim vadīja
tautiešu reliģisko aprūpi Dānijā un
bija aktīvs darbinieks daudzās or­ganizācijās,
un viņa vietā stājas
māc. E. Bērziņš, kas no Zviedrijas
februāra vidū jau ieradies Dānijā,
lai nolīgtu ar I RO līgumu par tau­tiešu
garīgo aprūpi. Reizē ari sa­mazināta
mācītāja alga. Domstar­pības
atsevišķo grupu starpā radu­šās
arī jautājumā par latviešu drau­dzes
organizēšanu un draudzes v a l ­des
vēlēšanām. Krīze turpinās j au
četrus mēnešus un, cik paredzams,
atrisināsies līdz ar pārstāvības jau­tājuma
galīgo nokārtošanu. Paš­reiz
L A D priekšsēdis i r V . Briedis,
bet prezidija locekļi I. Reitmanis un
A. Vegers. j. v.
.Mazpulka aktivitāte
trimda
Mazpulki uzminējuši dzIiļļBs patie­sās
vajadzības. Britu joslā tie var
atskatīties uz sekmīgu darbu. Or­ganizācijas
pastāvēšanas laikā i z ­dotas
grāmatas: Gotfr. Liepiņa Ze­mei
un laimei. Mazpulku dziesmu
izlase, Gotfr. Liepiņa Kurp iet? —
ziņas par augstākām mācības iestā­dēm
Amerikā. Lai iespaidīgāk p a ­rādītu
latviešu mazpulku darbu, s a ­gatavošanā
ir grāmata Here speaks
Latvian 4 H Young Farmer Club ar
prof. P. Starca iic. rakstiem.
Nodibinot draudzīgas ittieksmes
ar ASV mazpulku vadītājiem un da­lībniekiem,
no britu joslas uz A S V
aizbraukušas 47 ģimenes ar 128 loc.
Visi viņi uzņemti un strādā A SV
mazpulcēnu saimniecībās. Katram
šādam galvojuma saņēmē:am aizrā­dīts,
pašam aizbraucot, sigādāt vis­maz
vienu galvojumu. Pastāv no­doms
noorganizēt Vācijā palikušo
dalībnieku atbalstīšanu.
Ievērojot, ka mazpulku rindās ir
arī bij. karavīri, iesniegts raksts
ASV mazpulku vadībai, aizrādot uz
pašreizējām grūtībām. ASV maz­pulki
saprot mūsu stāvokli. Ameri­kā
esošajiem dalībniekiem jāuzņem
sakari ar vietējiem mazpulkiem.
Sevišķi lielu atsaucību izrādījis dir.
G. L. Nobls, Ilinoisā un Minosotas
mazpulku vad. T. A. Eriksons. S a ­karu
nodibināšanai var rakstīt: ( h .
L. Christense, University of W i s -
consin, Walter Schneider — Middle-town
— New York; Betty Joan
Vance, Paris, Illinois; Joan Allen —
Grand Rapids, Michigan; Janice L u -
ella Orgen — Schafer — Minnesota;
Carol Louise Williams — Crestv/ood,
Kentucky Raymond Jensen, Stan-ton,
Nebraska. G. L.
Te Latvijas atbrīvošanas u n a t j a u ­nošanas
fonda noorganizēšanā ne­vajadzētu
būt grūtību. Citās ze­mēs,
kur kopēju latviešu organizā-ci:
u nav un drīzumā vēl nebūs,
priekšdarbus varētu veikt kāda no
latviešu biedrībām, v a i arī Dauga­vas
Vanagu pārstāvības k a i , liekas,
Ir jau gandrīz vai visās zemēs. J a
L a t v i j a s atbrīvošanas un atjauno­šanas
fondam katrs strādātājs dotu
t i k a i divu dienu izrelņu gadā, tad
parēķināsim, kas tā par milzīgu
i5ummu jau būt-a pat vienā gadā.
Bet mēs v a r am dot vēl vairāk.
A t l i e k tikai salīdzināt latviešu
dzīvi emigrācijā ar tiem apstāk­ļiem,
kādi ir mūsu tautas daļai
dzimtajā zemē un Sibīrijā, l a i teik­tu,
ka neviena nasta, kas domāta
Latvijas brīvībai, uz mūsu pleciem
nevarētu būt par smagu. Reiz tā
diena pienāks, kad visiem kopā un
k a t r am atsevišķi būs jādod atbilde,
ko mēs šais gados esam darījuši, l a i
gaisma uzvarētu tumsu arī Baltijas
jūras piekrastē. Viena šāda a t b i l ­de
varētu būt fonds Latvijas atbrī­vošanai
un atjaunošanai, ar kura
palīdzību varēs atvieglot arī lat­viešu
mocekļu gaitas no tāliem z i e -
meMem.
Kaut vēl ilgi, varbūt pat gadus
aiz slēgtām un atklātām durvīm t i r ­gosies,
la' pēc iespējas tālākā nā­kotnē
aizvirzCtu jaunu divu pasau­ļu
sadursmi, Šī diena tomēr nāks,
un tā būs arī mūsu diena. Vaja­dzību
līdz tam un vēl vairāk pēc
tam būs daudz, un kaut daļēji te
palidzīc:s varētu būt L a t v i j a s atbrī­vošanas
un atjaunošanas fonds, ko,
ticōd?^mi I.T* v i ' a s nākotnei, dihinā-iusi
latviešu vīri un sievas emigrā­cijā.
Ev. Frcivalds
Kopiģa
ASV latviešu
sanāksme
Sūtnis J . Feldmanis kā ārpus at­sevišķiem
nogrupējumiem stāvoša
persona 15. aiMrIli Vašingtonā sa­sauc
latviešu organizāciju pārstāvju
un sabiedrisku darbinieku sanāks­mi,
lai pārrunātu jau izstrādātos
projektus par vienotas nacionālas
organizācijas izveidošanu un pie­ņemtu
tai statūtus. Sanāksme p a ­redzēta
Piercfc Hall telpās, Harvard
and 15th Str. N . W. p l . 14
Par sanāksmes uzdevumiem sūt­nis
norāda: Ieceļotāji ASV iestājas
jau pastāvošajās organizācjās vai
ari, kur tādu nav, dibina jaunas.
Tādā kārtā latviešu sabiedriskā dzī­ve
A S V gūst jaunu rosmi, kur jau­no
ieceļotāju idejas un spars laimī­gā
kārtā papildinās ar veco tautie­šu
pieredzi un vietējo apstākļu pār­zināšanu.
Katrai organizācijai ir
savi mērķi un uzdevum\ bet i r lie­tas,
kas sniedzas pāri vietējo orga­nizāciju
darbības apjomam Tie ir
latviešu kopības uzdevumi poli­tiskā,
sociālā un kulturālā laukā,
kas būs veicami vienīgi, visiem
ASV latviešiem apvienojoties un
radot centrālu organizāciju. Tai
galīgā veidā nospraust ceļu būs
minētās sanāksmes uzdevums, kurā
tautieši aicināti no visiem A SV
štatiem.
Nometņu
dzīve
E S L I N G E N A Š kolonijā, aktīvi
piedaloties Daugavas novada skau­tiem
un gaidām, ziedojumu vākša­nas
akcijā L C K ārējās informācijas
fondam savākts D M 688,40.
MEMINGENAS latviešu ev. lut.
draudze noorganizējusi kapu komi­teju,
kas vāc līdzekļus un rūpējas
par tautiešu kapu uzpošanu. Patei­coties
tautiešu un nometnes organi­zāciju
atsaucībai, ikvienu kapu t a ­gad
rotā latviska piemiņas zīme.
Kapu komiteja, nometnei izbeidzo­ties,
iemaksās līdzekļus vācu kapu
pārvaldei, kas darbu turpinās.
AMERIKĀŅU JOSLAS DP no­metnēs
sākusies veco ļaužu apzinā­šana
un reģistrēšana, LWF darbi­nieces
apbraukā nometnes, izvaicā
un reģistrē luterāņus, kas pāri per
55 g. V. un vēl nav iesaistīti izceļo­šanas
akcijās. Sai reģistrācijai ne­esot
nekāda sakara ar galvojumu
sagādi Izceļošanai, bet tā kalpo.^ot
aprūpes nodrošināšanai šīm perso­nām
veco ļaužu mītnēs vai citā v e i ­dā.
Akciju vēl atkārtošot maijā, l ai
pēc tam jau. konkrēti lemtu par
katru reģistrēto DP.
MEMINGENAS DP nometnē i z ­ceļojušo
vietā pēdējā laikā sapulci­na
vecos un izceļošanai nepiemēro­tos
ļaudis. Tas liek secināt, k ' i no­metne
paliks viena no pēdējam B a ­vārijā.
H A M B U R G A , kā mums ziņo, Zoo
DP nometnē paredzēts pulcināt v i ­sus
tautiešus no Slēzvigas-Holštei-nas
apgabala, kas nav reģistrējušies
izceļošanai un tādā kārtā paredzēti
pakāpeniskai iekļaušanai vācu
saimniecībā. Kā dzird, tad pulci­nāmos
paredzēts nodarbināt pilsē­tas
jaunuzbūvē.
HANOVERAS ACCU nometnē
darbu ar aprīli izbeidz latviešu
ģinmazija, kas savā pastāvēšanas
laikā sagatavojusi 5 abiturientu i z ­laidumus.
Šogad ģimnāziju beidza
un gatavības apliecības saņēma:
Mirdza Balode, Ojārs Celle, R i -
chards Cimermanis, Rita Dreima-ne.
Valda Dreimane, Irma Freima-ne.
Ilga Grāvīte, Gunārs Smits un
Jānis Zars.
LINGENAS nometnē masalu epi­dēmijas
dēļ ilgāku laiku bija no­teikta
karantīna Tikai marta sā­kumā
varēja notikt vēlēšanas, kufās
latv. komitejā izraudzīti: A. Spen-gele,
R. Zigjēvics un G. Kulbere. Par
grupas vadītāju darbojas O. Setu-riņš
ar palīgiem E. Reinvaldi un 0.
Jirgensonu. Marta sākumā, pieda­loties
prāv. A. Birnbaumam un no
Lībekas pārnākušajam māc. J . C i l ­nim,
iesvētīja jauniekārtotās diev­kalpojuma
telpas Tuvākā laikā
darbu sāks svētdienas skola.
V A L K A S N O M E T N E U L M A L CK
ārējās informācijas fondam ziedo­jusi
2 6 7 ' D M , kā arī nodevusi Vec­gada
vakara sarīkojuma atlikumu
— 52 DM. Nometnē patlaban 8 00
latviešu, no k u f i em izceļošanas pro­cesā
uz ASV iesaistījušies 274, bet
uz Austrāliiu — 52. Sliktas kvali­tātes
ogļu piegādes dēļ pēdējā laikā
nometnei pietrūcis kurināmā. Tā
kā iesniegumi IRO nav sekmējušies,
komite:a no saviem līdzekļiem a t ­vēlējusi
1000 D M ogļu iegādei. Lai
aizdevumu atdabūtu, nolemts no­teikt
atlīdzību par pirts un mazgā­jamo
tclnu lietošanu 1 D M no per­sonas
mēnesī
ANGĻU joslas neredzīgo DP pār-sko'osanas
centrs Neištatē vispārē­jās
strādātāju Štata samazināšanas
dēļ Izbeidzis darbību.
VES1ULB5
REDAKCIJAI
KĀPĒC U E K O S GALVOJtJMUS
NEATDOD CITIEM
Mēs daudzi esam palīdzējuši sa­dabūt
ieceļošanas galvojumus uz»
ASV Vāci ā esošajiem tautiešiem.
Bet šie cilvēki nebrauc šiu-p! Taisni
beidzamajā laikā jāsaņem vēstules,
kurās apmēram puse no sagādāta­jiem
galvojumiem atsakās, jo v i ­ņiem
esot cits labāks galvojums.
Šāda atteikšanās galvojuma samek­lētāju
ne reti nostāda neērtā sfe-vokll.
Daudzi pie tam pat neatrak-sta,
bet vienkārši pazūd. Tajā pa­šā
laikā pienāk jaunas vēstules, k u ­rās
lūdz palīdzēt, bet tas dažkārt
vairs nav'iespējams.
Domāju, ka taču turpat Vācijā
galvojumus i r iespējams pārrakstīt
citām personām. Vai tielām nav
neviena, kas konkrēti zinātu pa­skaidrot,
kas un kā darāms, l a i lieko
galvojumu. atdotu citam? Kāpēc
par to nepaskaidrojat savāMaikrak-stā?
Man zināmi vairāki gadījumi,
kur ieceļotāji sev atveduši līdz pa
divi trīs neizmantotus galvojumus.
A l f r . Ābols, Takomā, A S V
R e d a k c i j a s p a s k a l d r o-
1 u m s. Redakcija noskaidrojusi,
ka vārdisko,^ galvojumus, kasidoti
ieceļošanai ASV, Vācijā n e v v pār­rakstīt
citām personām. Lai to v a ­rētu,
uz galvojuma jābūt attiecīgai
atzīmei, kādu gan uzraksta samērā
reti. Ja saņēmējs galvojumu nevē­las
vai vairs nevar izmantot (jo no
solītiem galvojumiem kādu citu sa­ņēmis
agrāk un spiests Izmantot to)
un ja atzīmes par iespēju nodot c i ­tam
trūkst, galvojums jāsūta a^>a-kaļ
uz A S V attiecīgai baznīcas o r ­ganizācijai,
ar kuras starpniecību
tas sagādāts, un jālūdz galvojuma
devējs (Sponsor), vai viņš ir ar mie­ru
izsaukt ari citu ģimeni nekā sā­kumā
bijis paredzēts. Sādā gadī­jumā
iespējams, ka baznīcas v i
labdarības organizācijas jautājumu
izkārto labvēlīgi.
VAI ARI VIRS VĀCUAS
«UDOJOSIE gĶlVJir
Latvijā 25. februāri bija ievietots
raksts par ..lidojošiem Uķivjiem".
Sāds „šķīvis" redzēts arī virs Vā­cijas.
Pagājušā vasarā, 10. jūlija
svētdienā sauļojos Ķīles līča krastā.
Laiks bija rāms, bet retie, papJānle
mākoņi 2—3 km augstumā tomēr
brīžiem aizsedza sauli. Vienā šāda
brīdī uz acīm uzliku tumšās acenes
un vēroju mākoņu kustības. Pēkšņi
pamanīju, ka*zem viena šāda mā­koņa,
liekas, gandrīz to skapt, lielā
ātrumā SW virzienā lido kāds par
mākoni daudz tumiāks, varbūt pat
melns. Šķietami apaļš priekšmets.
Tā augstums varēja būt 2—2^ km
un ātrums ap 1000 km stundā. Lie­lā
augstuma dēļ tas likās ļoti mazs,
gandrīz kā sīka, melna ripiņa, to­mēr
pietiekami liels, lai; nepārpro­tami
saskatītu, ka šim priekšmetam
nav ne lidmašīnai raksturīgo spār­nu
un astes, ne ari V-^leroČu cigāra
formas. Sis priekšmets varēja būt
vai nu lodes, vai diska veida, pēc
maņa vērtējuma ap 2—3 m caur­mēra.
Izņemot taisnllnijas kustību,
tam citāda veida kustības, piem.
rotācijas, nebija saskatāmas. Pret
gaišo mākoņa apakšu tas neatstāja
ne dūmu, ne a r i kādas citas pēdas.
Mākoņu starpā pret debesi, kai
man caur dubultajiem tumšajiem
stikliem likās pilnīgi melna, lidojo­šais
ķermenis nebija saskatāms, bet
bija tik pat labi novērojams atkal
zem nākamā mākoņa. Ne putn^ ne
lidmašīna tas nevarēja būt: putns
tik augstu un t ik ātri nelido, bet
lidmašīna būtu bijusi pazīstama gan
pēc izskata, gan motora rūkoņas.
Man atlika vienīgi domāt, ka l i d o ­jošie
šķīvji'* nav nedz avīžu pile,
nedz līdzīga fikcija un ka man b i ­jusi
retā izdevība kaut tikai kādas
10 sekundes un lielā augstumā vē­rot
vienu no šiem fainomeniem.
Novērotā aprakstu kāds Ķīles vā­cu
laikraksts savā laikā atteicās
iespiest, aizbildinādamies, ka ,.no
privātiem avotiem ziņas par ,.lido-jošiem
šķīvjiem" līdz šim neesot
ienākušas." M. Tamužs, Lībekā
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Uzaicina'ums skolotuļiem
1^1 liktu pirmos pamatus noklfltlenei
mācības noorganizēšanai cmlRrācIJā, ifi-zina,
kādās valstis kādi skolotāji apme­tušies
vai nodomājusi apmesties. So zi­ņu
vākSana stipri nokavējusies, Jo laba
tiesa skolotāju Jau aizceļojusi. Par Vā­cijā
paUkuiaJiom včl Iespējams Iegūt
vajad7.1gās zirjas, bet par aizbraukuša­jiem
tās varēs sniegt blJuSle darba
biedri. Laipni lūdzu VlrtemberRas Bft-denes
apg. skolotājus, kas mācIJuSl lat­viešu
vai., L. ģeogrāfiju un L. vēsturi,
sniegt par sevi Šādas ziņas- 1) uzvārds,
vārds; 2) vccumc; 3) IzgUtiba un ccn2«;
4) kuru no minētajiem priekšmetiem
mācījis un c ik Ilgi; 5) kurā valsti domi
apmesties resp. i r apmeties un fi) vai ir
ar mieru uzņemties neklātienes skolo*
tāla darbu kā goda pienākumu pret sa­vu
tautu.
Tāpat IGdzu skolotājus kas vēl Vi-eljā.
sniegt zlņa.s par aizbraukušajiem
darba b i e d r i ^ . Atbilde uz 6. Jautāju­mu
š<riT gadllumā, protnms atkrīt, bet
117 d;^" i citiem var būt ari aptuvena.
^Inastauresējamas: (14a) EssUngcn/N..
Brelte Str. 19, Vlrtembergafi Bādentf
apg. tautskolu Inspektoram.
8IS
nioni
B^ell
M
«Tajft
«vēlētos
lutietis
«ātru II
proiām
uz
miņas g(
Tijas lasi
dlvēki
«nolddētoi
d&s kaut
Austr&l
llm bi
aiz viņa,
Drīzumi,
nometni
transpo:
Bet ar!
]fim un
Mirf
Mūsu
dakdjal
v^tulei n(
.^<iz noski
ridjas d(
imii
ņus izsai
laSdēs,
^ts.
ouiina visu«
irvediki
neievērt» pat|
Vecadem
tfidēļpajr
^ b e t pu,,
^ Tidēl
^ v ē l
*^ cerības.
"«"kustini;
•» Ptaktlz»
? «afit
«mēm.
52 S ?