Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1950

              augusts '
?r tt, inukslei
MstSiottčt Iii
"«a |>ar VāfeU
Hitleru
lit viu
MvA cietu*
p«r;;;iirt»rtļtii un
noUdftid
pāfliulei
mcē pa.
iMMmIei Homi,
"niN^uikoja
bn^otot
«Rit ie»
piloti
mtlm
iMk dlvanu
lidmuil no
itftdu*
^drēbnieka
II Aitv»i
tin
lem
tadlili
MP sy«0il«
* Hm nav
ledUba,
a tel6«
va)p la-
Au»*
^ti Udma«
„^stooiit pa-m
' ^ i i . Vllfik
>ti(erml<HJu to-ipi>
taftniCi v|o
^kis. It IpaSi
)iem bainicat
«^Aat ptlktft^
laTtfaa^^aun*
«i^Iite-li^
dott
'irkirtīgt
-^kU,r-l«-
«odil koliduķf
itt'«ta«pl«-
(nUuiAfaunj
^l^a«ufn ^valUt^mobJa»
lu, kur vlpi pa-
| t , Blnljrt utv
# i d i a a likt
iatoiinijt^
Fwir'MuwlfW,x<^
'^Iļaiaj^^ftgfl?^^
Mipfivit P«-
U« Vāci*
Ridftmvļlcurap-
LATVIJA
Latvian New8paper
published under EUCOM Clvll
Affairs Dlvlslon Authoilsation
Numbei UNDP 196. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwablsch Gmūnd, DP
Camp ArtlUerie-Kaseme, Phone
$diw. Gmttnd 2159. Prlnter:
Bemsdruckerel Sigg, Hfirtel &
Co, Schwāblsai Gmūnd, Pa-radlesstr.
12. Published twlce
wcekly. Clrculation U.OOO.
SeiMIea, lasa. f. 19. auf.
Ik&ak trUdleait UA aettdlenia.
Udcvija; Utvtelu Gentrill Ko-
Oalvenatt redaktm: V,
Lan^tcgt: otveni redaktora
vietaltin k CdnUi. Redaktoit:
A. Bdlttliii, J. Jikabtona» a
ĶltaUi, ft. BaUtert. U Svarca.
AuftriUJas itdalNdJae vad A.
Smlti OAUlej BouM, Canber-c
«,A.&T«, AoitraUa). Badak-djM
adreaa: ao) Schwibl«:b
Gm<Qiid. DP Cuap ArtiUtrta-
Kaiem tilr.8diw.Gattiidti»
Padomju savienībā vairāk nekā
10 miljonu cUvēku strādā vergu darbos
Etlijs nevēlas
apakšnama
sesiļu
Londona (F). — Trešdien britu
premjeru Etliju apmeklēja konservā-tivo
vadonis Cerčils un Idens, kā ari
liberālu priekšsēdis Deviss, lai pa­matotu
prasību par apakšnama sesi-jUS
sasaukšanu. Premjers šiem opo­zīcijas
politiķiem tomēr paziņoja, ka
v4<^ neredz iespējas ātrāk par 12.
septembri pārtraukt apakšnama
bnvdienas. Savu prasību konservatī­vie
un liberāļi pamato ar pašreizējo
saspīlēto situāciju un nepieciešamību
ātrāk izšķirties par aizsardzību. Ti­mes
parlamentārais korespondents
piebilst, ka Etlija valdība laikam ne­var
izstrādāt ātrāk par 12. septembri
aizsardzības programmu, tāpēc Cer-čila
prasība noraidīta.
Izbeigt ātrāk par oktobri nacio-nālsapulces
bdvdienas pieprasījis arī
Francijas agrākais ministru prezi-dļents
Heno. Savu prasību, tāpat kā
britu opozīcijas polītiķi, viņš pamato
ar aizsardzības problēmām un kara­dienesta
eventuālu pagarināšanu, jo
viena gada nepietiek, lai sagatavotu
franču armiju. Valdībai tuvu stāvo­šās
aprindas Parizē tomēr domā, ka
ari Heno prasību noraidīs.
Maotsetungs ap-reiai
viru
LondoM (md). - J/M jfiiudēlo,
VALDĪBAS OTRA DOKUMENTU PUBLIKilCUA PAB H E -
SPIEDU DABBIEH KRIEVUS UN CECHOSLOTAKUA - NO BAL-TUAS
VALSTĪM VIEN DEPORTĒTI VAIRXK MRRI S M n ^ Apvienota» nfidjas «atavojai pa-
OLmm^^ MIUONI griest muguru pnAlļmal. par kuru
»8?if"^T* P l ' T . ? ' » ' * ^ " " ' ^ fc»»*» vaian» nodeva Apvienoto
nadjujahņnleotakajal un .ociSIal padomei ttUkus pieridUuB».
?In "^^"K^S?". ^""'"J''^ ' . " • « ^ ™ CeehirtllvSlJI. 81 b
„ - « pnbUkScIja, ka, p«natojaa «ikat u padomju
ZJ^h ?'Jstt»»l'«M^ «odn Ukmniem nn InatrokcIJim. Pn-
UikācUS pievienotas doknmmta totokopUas. Pie i ! ieniiegnma brita
S S o « s ^ t o "'^ »*ii>«io»L 8o priekiUkumu atbaUtIJa ari 8»-
„Bēgļu problēma bīsta­māka
par atombumbu"
lappusei iespiedis virsrakstu 10
miljonu padomju vergu. „Vi8ās ze­mēs
komunisti ir visskaļākie. Ja
tiem jāsludina savas idejas,** raksta
Daily Herald. „Bet tikko jārunā
par sociālām problēmām, tā komu­nisti
pazaudē savas balsis." Man-chester
Guardian piebilst, ka Pa­domju
savienībā pastāv vergu darbi,
lai uzturētu turienes reilmu. Sāku»
mā tas bija politisks ierocis, bet ta*
gad k]uvis par saimniecisku.
tās uzņēmušās atbildību, bet nav to
atrisinājušas," tā The New8 Sta-tesman
and Nation Vīnes līdzstrād­niece
Helēna Gose nobeidz savu rak­stu
iumāla 29. 7. numurā, kur ap­cer
problēmas, kas izriet no IBO pa­redzamās
dai^ības izbeigšanas.
Pēc autores domām, ir traģiska
pretruna, ka IRO nākamajā pavasa­ri
gatavojas izbeigt darbību, kaut
gan tad šis organizācijas paMpoJu-mi
bOs vajadzīgi vairāk nekā Jeb­kad.
Trijos gados IRO izvietojusi
aizJOrfi ap 790,000 personu, repa­triējusi
ap 70.000 un aprūpējusi vēl
ap 700.000, kas maksājis 150 milj.
daudz griltfik kontrolējama. Rietu-vfidjā
ir ap 8,5 milJ. bēgļu, un ik
dienu pāri robežām plūst klāt Jau*
nL Ir baigi led(SQaātiea, kas notikt,
Ja pēc mO dari)Iba8 bdtfUn nika*
majā pavasari, bēg|u skaiU Jopro­jām
vēl būs tik Uels, Jo vācu prm
jau sit pret tiem bungas un a n ^ -
ces un nidda liesmas vēl nav apdzi­sušas.
Mums Jāorganizē starptau­tiska
darba spēka pārvietošana, lai
izbēgtu no milzīgās ii ifSfii"
kā ari no miera apdraudējuma,/ kas
izriet no tfl^ liela neizmantota wska
un gariga dari>a «pika konc«&trā-djas.
Apskatījusi bēgļu stāvdkU Austri­jā,
kas devusi pavalstniecību ap
100.000 bēgļiem un uzturēšanās at-mārc
Tagad līdzekļi sāk aptikt. unUf^J?» »P ^^^^PJt^^^}^
dalībniecēm valstīm Uekas, ka tās Austrijas ^ d l l ^ toi cik labvēlīga
Jau darijušas diezgan. Bet IRO ģe- šim bijusi bēggem, tomēr bez
nerāldirektors Kingslejs pats d^.pt2n?«w8<^J" " • « S ^ , , ^ ^ ! J
ri«is kādā runā: .Bēgļu problēma ?tWWftu par apmēram 12.000
š<*rid ir bUtamāka un eksplozīvāka M « t o J ^
nekā atombumba un turklāt vēl M^*»» piemēram, f^āldonototij»
no kcmiinforma valstīm, dzirdēta iē-cPekinga
(D). — Amerikāņu ziņu
aģentūra AP vēstī, ka Pekingā pa­rakstīts
Padomju savienības un Ķī­nas
nolīgums par eventuālu palīdzī­bu
Ziemeļkorejai. Maskavas vārdā
līgumu parakstījis padomju ārlietu
vlceministrs Molotovs, par kura iera­šanos
koņiūnistiskās Ķīnas galvas­pilsētā
ziņojām jau agrāk. Vienoša­nās
paredz, ka tai gadījumā, ja Ap­vienoto
nāciju karaspēks pārsoļos 38.
platuma grādu, Maotsetungs nekavē­joties
nosūtīs uz 2^emeļkoreju 150.000
vīru, kuriem apbruņojumu dos Pa­domju
savienība. Līguma otrais pants
nosaka, ķa Ķīnas komunisti pārējā
Austrumāzijā mēģinās vienīgi iefil­trēties,
nesūtot atklāti savu karaspē­ku.
Tas noamē, ka ne Paā. savienība,
ne Ķīna šobrid nevēlas konflik­ta
tālāku izplešanos, lai novērstu
trešo pasaules karu. Tā pati ziņu
aģentūra tālāk vēstī, ka Mukdenā
laikam notiek ķīniešu un padomju
militāro speciālistu konference, kur
piedalās arī Maotsetungs. Vismaz
Hoņgkongā saņemta tāda informācija
ka ķīniešu komunistu vadonis atstā­jis
Peķingu un devies nezināmā vir­zienā.
Kāds cits raidījums Ziemeļkorejas
galvaspilsētā Pjongjangā netieši ap­liecina,
ka komunisti laikam tomēr
saņem militāru palīdzību no Padom­ju
savienības. Pa radio nolasīta Zie­meļkorejas
ārlietu ministra telegram­ma
l^šinskim, kurā pirmo reizi ofi­ciāli
paskaidrots, ka Ziemeļkoreja
dabū draudzīgu atbalstu no sarkan-armljaš
cīņā pret dievidniekiem. Jau
dienu iepriekš savukārt Pravdā pa­rādījās
raksts, cik pateicīgi ziemeļ-korejieši
ir par sniegto palīdzību,
Padomes delegātiem teiktajā runā
Smiss deklarēja, ka britu valdība
būtu priecīga, ja varētu apšaubīt
saimnieciskajai un sociālai padomei
jau agrāk iesniegtos materiālus.
Tālākā izmeklēšana tomēr pierādī­jusi,
ka Padomju savienībā un sate-lltvalstls
eksistē piespiedu darbu si­stēma,
par ko liecina jauni materi­āli
Pēc britu vērtējumiem Padom­ju
savienībā vairāk nekā 10 miljonu
cilvēku strādā vergu darbus. Smiss
tālāk norādīja — ļoti iespējams, ka
šie skaitļi vēl ir par maziem. Pēdē­jos
gados notikušas masu deportā­cijas
uz Sibīriju un centrālo Aziju
no mazām padomju republikām. 3
miljoni cilvēku izsūtīti Ukal no Bal­tijas
valstīm un muhamedāņu apga­baliem
vien. „Ja mēs esam maldī­jušies,
tad Padomju savienībai va­jadzētu
tikai publicēt noteiktus
skaitļus par saviem ieslodzītajiem,
tāpat kā to dara citas valstis," sacīja
tālāk Smiss, noīrādot, ka Čechoslo-vakija
minēta tikai piemēra dēļ, Jo
līdzšinējie pierādījumi tikpat. labi
attiecas uz pārējām satelītvalstim,
Austrumeltt^ un tālajiem austm^^
«(tfetti;
Runas beigās britu delegāti pa- ^ ^ ^
S« ?^?'Pw1!f^^ P5-{;o7a7padomriero8i^^^^ dibtoāt l ^ ļ v i S I ^ «^SIM.
rējā pasaulē izmlrat, bet tās vietā Ljg^ ^^^^^ j^^^ būtu pakļauta vie- nlb^ atomspiegošanu un organizēt i ^ ^ ^ ^
radusies jauna sistēma. To raksturo,! J;/^ «<,«flrrf7ihns miuMram DAH» J « K n » a « I C I ^ ^ M I ī " ? ^ ? » * ^ oS» Jcfi]^ šd
Jums agndias l a d ļ u ā vļn
•anetti atradnndiis
Idanii, ka viņi atbCgult us- Austri­ju
britu un ameriklņu radio propa­gandu
ietekmi, bet ar viUanoi kon-
•tateiuii, ka Auatrija viņi nav tie-iTgl
us IRO aprūpi.' Satraukumi
li^lu vidū AuBtrUi vCl paUeliniliet
lakiurB ar notikumiem Koreja. Big|i
Btokhobm (D). - Zviedru lalk.|P*'"«1^*^' ^ i ' ? ' ? , , : ^
Ō ^ - i : ! . * ..ir.... C*-..- |n*»*« Stokholm Tidningen spedfil- " ^ ^ j j ^ ^ CerClla plāns StraS- k«iren«ndent. ziņo no vyini^J^ļSrHZ?§5e1?l^lc^
hsMdfi* ftimerUpUnu, lai «PiPlMta L , ^ „ g^tSk un tei
toelo pasaulei tarujau pilā laknS. izmakiltu daudz dārgāk nekB
burgā atduras uz
opozīciju
no
kBda
nnīrif «,i2rf« .^^f;^^ alzMrdzIbas ministram. Deba- «botfižai atomrūpnicas. 1*1 patt
^^^J,V^^^\ Vriemmm atdūries uz vi- laikā amerikāņi lāki pastiprinātā E » ideālai nolu badu srunai ir
stlSj^Žri "^^^ Mtu pietiekami. Bez tam u|iur 36.000 kvaUHeCtiem mākslu un
ka Eiropas armijas radīšana runā j;,„p„ pgredzSU nosūtīt jaunas ASV zinātņu darbiniekiem, kas tuad
Komentējot So dokumentu nodo- PF«im ^^^^^^^^^ karaspēka kontingentus, kas būs ap- nīkst IRO apriJpē Vācijā un Au-šanu
atklātībai BBC dlplom^^^^^^ slepenajiem strtjā. Sie laudU būtu virtlgs ie-
^ru^-nS^a'^^i^^ajt sg^ ? ^^^«^^^^^^^ sf^sr^v "^s: miem, likumiem, oficiāliem rīkoju- ļ Atlantika paktu
miem un pašas Padomju savienības
un Cechoslovakijas publikācijām.! f i •
Padomju iekšlietu ministram tiesi- JUQOSl&Vl]& nSDlS-bas
deportēt visus politiski aizdo- , ,o • 1-1
mīgos vai par tādiem uzskatītos, kā d&liS16S IlOkadOS
arī nevēlamos un politiski nedrošos, l ^
Padomju sodu likumu 85. paragrāfs! Kli^lri^e Irnmor tlOci
dara atbUdIgus visus ģimenes lo-l J^GUIOI l l C »!
cekļus, ja kāds sarkanarmietis aiz­bēg
uz ārzemēm. Piederigajiem par
to draud pieci gadi Sibīrijā. Ja
dzelzceļnieki kaut ko ngj-a^ " ^ { T ^ j A ļ f ^ ^ ZemeStrīCe TlbCtō
neuzbruks
Padomju
tik ilgi, kamēr Savienotās valstis i cerību uz izvietošanu. Vispār ir
mobilizēs visu savu saimniecUko u n U ^ Mviļņo^ima domāt par Ei-militāro
potenciālu. Ceturtais ģene- ?P»5 bēgļiem, kas spiesti te nīkt
rālplāna punkts nosaka, ka virs Pa- ^ ^ Izredzēm uz darbu,
dmnju savienības nekavējoties nolteM^rt jtrlsinājumute, bez šaubām,
atombumbu krusa J a krievi provocēs ^ l2S^J?^^J? ™
Jaunu konfliktu, fel atmaksis prog- JV ^f^^^^^^ negrib risināt Hdz ga-ranuna
attiecināta uz sauszemes, Jū-ras
un gaisa spēkiem To realizēs kā
no ASV territorijas, tā no stratēģls-i ^ t , •
kiem punkUem Islandē, Uelbritānijā, NPD Pr^n7Pt ^fTlACM
Vidusjūrā, Āfrikā un Tālajos austru-1 ' ^ ^ K ' ^ ' V . U « a N . U ^11 laj^a
SST^^^^^^^^^ UZVARA I ļ ļ T O K O ^ ^ I S T a s l S ^ Ž i ^ r ^^
tīšana. Jau 1948. gadā Padomju sa- BBlVĪBV H^^K,,!^^^
« a r likumu ierobežota r^U- selgrade (md). - Maršals Tīto In- ^T^?^ ^ 7 S!"^
ģlska brīvība. Kas māca bērniem ^ervijā indiešu sociālistu žurnālistam saulea seismografi otrdien pēcpusdie-ticības
mācību, to var sodīt ar vienu U^i^gŗji pļ^^^ ŗ^^^i deklarēja savu Bridlnāt Staļinu un Padomju sa*ļnā atzīmēja smagāko zemestrici, kā-gadu
piespleddarbos. Cechoslovakl- Lļ^^j^]^ Korejas kara lietā, izteik- vienību ieteicis ari agrākais kandi* da notikusi pēdējos gadu desmitos,
jas iekSUetu ministrijai piemēram Ljams šaubas, vai ziemeļnieku uzva- dāts prezidenta amatam un repubU- Katastrofas centrs līdz šim vēl nav
dotas plašas pilnvaras apcietināt vl- dotu korejiešu tautai neatkarību, kāņu partijai politiķis Harolds Sta- «ināms, bet domā, ka tas atrodas Tī­šus
un nosūtīt piespiedu darbos, kas Komunistiskā Ķīna, tālāk Izteicās sens. Radiofonā amerikāņu tautai *>«^ Galvenais grūdiens ildzii tikai
nepilda noteikumus. Sle „notelku- ŗito, sāks pretoties padomju virs- viņš paskaimja, ka Maskavu Jau Pua minūti, bet vēl 8 stundas pēc
mi" tomēr nav nekur publicēti. No kundzībai, Ja krievi sāks Izmantot tagad vajad^ļtn bridlnāt nestict J a u - ļ ^ satricinājuma vlļļ^ atzīmēti kfi
prakses redzams, ka apcietinātas ĶJ^U saimnieciski, kā viņi to savā nu agresiju* ja tai tomēr notiktu, I^f^dijā, tā Turcijā, UelbrHfinlJā un
personas par nepozitlvu nostāju pret uikā darijušl ar Jugoslavlju. politbirojam būtu Jāzina, ka nākamo ^^^-^J^ļl?*' ^^ļ^f grūdieni bijuši
režīmu, par sakaru uzturēšanu ar Jugoslavija nedomājot stāties kādā karu izcīnīs Padomju savienības ter- "^T^/J" H!? •^^"^^^^
aizbēdzējiem un pat par ģērbšanos, karā kopā ar jebkādu bloku. - Sa- ritorijā. Ari agrākais britu kara mi- EJi^SlrSr^J^^
kas „provocējot". | vienotajām valstīm vai Padomju sa- nistrs Defs Kūpers Daily Mali slejās J2™^ ^ ii!!?
Britu valdības publikācija atradu- vienību - izņemot pdijumu, Ja tai teteic paziņot ziemeļkorejieiiem, ka J^'j^f^**^
mēģināšot diktēt Tālo austrumu ko-fl
• «• • 11 1 L * partijām, tad maršals Tito
Speciālistiem labas darba izredzes P-|o^K^^ļim^i^^^^^
Ņufaundlendā
A. uaidinsRls «1)6 salas i t i i l^
tatvljas konsuls Ņūfaundlendā A.
Bērziņš un bij. LCP priekšsēdis A.
Valdmanis izstrādājuši plānus par
cementfabriku, celulozes un paplr-febrlku
būvi Ņūfaundlendas salā.
Projektēta arī bij. latviešu Flens-burgas
jūrskolas pārcelšana uz Ņū-faundlendu.
A, Valdmanis iecelts
par Ņūfaundlendas Economic Deve-lopment
ģenerāldirektoru.
savienī­ba
tagad būšot piesardzīgāka ar dik­tātiem
un saimniecisku ekspluatā­ciju.
Deklarēdams, ķa Jugoslavija nepie­der
nevienam blokam im automātis­ki
nepiedalītos karā nevienā pusē,
Sakarā ar Ņūfaundlendas salas fc- ļ pasvītroja Tito. ka Jugoslavija nav
derādju ar Kanādu, jaunais salas nobažījusies par savu vientuļo stā-ministru
prezidents J. Smolvūds ar Uokli. Tās piemērs varot kalpot par
Otavas valdības atbalstu rūpējas par īsta marksisma un ļeņlnlsma parau-tūrienes
rūpniecības izveidošanu, ļgu visas pasaules progresīvajām,
kur ari mūsu spedāUstiem pavērsies īpaši koloniju tautām. Padomju sa-
Xss darba lauks. Augusta bdgās vienība, p^ maršala do^
Ņūfaundlendas premjers apmddēs esot sodālistteka valste^ be^
apspriedlsles ar mūsu tija, tos valsti un partiju i^danjusi
sūtni K . ^ X ^ bet Vādjā ar LCK par vienu, nozīmējot atkāpšanos no
Hn inilili liairtP
f eUttga (D). — BBC ziņo, ka
Pekingas raidītājā tagad pir­moreiz
nolasīta oficiāla infor­mācija
par komunistiskās Ķī­nas
kara gājienu pret Tibetu.
Radio'runājis kāds ķīniešu ģe­nerālis,
kas deklarējis, ka ķi­nieši
Jau tuvākā nākotnē ie-maršēs
Tibetā. To viņš uzska­tot
par savu pirmo uzdevumu.
sētiņā visi 5000 iedzīvotāji palikuši
bez pajumtes. Nākamie grūdieni
Asamā atzīmēti trešdien un ceturt­dien.
Amerikāņu un Indiešu ģeologi pa­skaidro,
ka io zemettrid var salīdzi­nāt
vienīgi ar to katastrofu, kas pie­meklēja
Tokio 1928. gadā un prasīja
143.000 dlvēku drivibu. Daudzās In-
I dljas provincēs namiem izbirušas lo­gu
rūtis un saplaisājušas sienas. Par
katastrofas apmēriem var spriest no
tā, ka pat Istanbulas seismografs,
kas atrodas no zemestrices centra
vairāk nekā 6500 km, nav varēJU at-zīmēt
grūdienu intensitāti, instru­mentu
!»piemērotIbas dēļ. Kāds
amerikāņu atomzinātnieks izteicies,
ka virs Hirošlmas nomestā atom­bumba,
salīdzinot ar nule notikulb
zemestrīci, ir kā rūķHs pret mUzL