1946-05-18-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
- • " ^ ^ t t i d ^ dz. 20. 14. 11 ornā, ped. z. nii 5. 26. 2., lūdz z ^'esvaines: Dp Augsburg, Bay 1818 Jur. Vili Līven. Kīgas, bija Be. rgang, lūdz z ian DP Camp. (13a). 174^ g. Liepājā, bija Breslau, meklč e: DPHospitai ilbronn/Neckar. •1748: audiiiu, dz. 23. z. 45. g. aprīli apk.» lūdz z. DP Camp Reb-y. (13a). 1750 Igāni, dz. 22. 29. 'a Jansone: Lat-chule. Tirschei)^ 1756 .23, 6» 27., un Bauskas pag. Latvjan Agri-rfrade ub. Bad 1757 10. 4, no Liepā- Vācijā, meklg tvian DP Camp, ck, Kr. Amberg, 1525 bežaps. 14. g. Svitenes p. ork. Ith. Augasiu ieSi-Laz. Brauns-Ženta Steņgele; 13. i6. 2. Svite- Valdis Šteot^ u ņo Afeviķietft inumi Birznieku, cākč — tabtiet ^ŗlgos m; Anna 11., ņto Baiiskfts, ). izp. Arvi4u ^ tļļ., FP 47362:1, iiņiteiaiiis: Baltio nerBraunsclīveig 1784 ndtit Balodi» dz. depo it^rivots no ilidziz. Eduards tsiļ; RosaIie-Ka8.t 1785 4-- i: i • m • • M m r '9 m. mm- I f rjtt dļz. 24. 10, no aopļerikā^u gii^ ē tēva A n 8 i a se|ireiberstr« 21, Wttbg. (14). 1787 V. Frici Raitumu ādā būvpulkā un ast Ifidz Zi svainis erslager, Betten- 1568 >i|a Vīne, un Olgu šteinā. Triftweg. beŗte Bluzmanis: merweg bei Wei- (13»). 1792 dz. 24. 28. 6, ho m un brāli Valdi Kairina Stroda: mpten, Bay. (13b). 1793 , 21. g. meklē Ed- Ies pag.: Latvian reis Hameln (20). 1703 V. Ēriku Kauliņu, *u pag., pēd. z. 45. — braucis no 19. kursiem, lūdz P Camp. U-schule. Holstein ( 2 4 ) ^ I n d r i ķ i , ap^- i , apm. 60 g. v.r demāru, dz. 18. 23. pag. meklē x\mr v e r l n š : Deger-tuitgart- Sillenbuch, 1556 m i te ii i t 'liii lvi no Talsieni, Ar,. Hc. p. ..Rīga", '"''f ēls Tālivaldis: Stutt- -Esslingen/Neclcar 16S4 cionārus lūdz : no visām 4 ^ Kārlim Medniekam, mt 2, Bad Reicher ovisām4 Austr'- tām valstīm - UUner Hauptstr. eidu ^^^^^^^ Dillingen. - 1 LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Edilorial OfHce: HoteI Convikt Dillingen/Donau. Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā^ Published twice a week. Nr.88(40) Aathorized by Military Government and UN RRA DiUingenā, aestdieii. 1S46. g. 18. maijā Kungam Staļinam iaizškiras • liekas, ir iespējams» ka Padomju Savienības bruņoto spēku ministram tm ģenerālisimam bie<iram J. Staļinam drīz būs Jāiļz;vēlas,. Viņam būs jāizšķiras, vai iielās Rietumu demo- "kratijas, kas mūsu kopējās civīlizž'i- 'Cljas lielajā krīzē lojāli turējās klipā ar Padomju Sa^aenibu un bez Ituŗām Krievija nebūtu spējusi uzvarēt savā karā tlļ>at, kā viņas h<iz Krievijas nebūtu varējušas uzvarēt savējā, ir patiesi brīvību mīļotājas nācijas, par kādam viņš tās sauc vienā teikumā, vai aii fašisma uri pasaules agresijas perinātavas, piiuŗ Ieadām viņš tās aipri'mē nākošā teikumā. Biedram Staļinam nupat lab-paticis izdot sarkanai armijai maija dienas pavēli, kgfs šinī centrālajā domā ir tikpat mulsinoša kā viņa agrākie, izteikumi. Ac šādu domu jucekligumu ilgi vairs nevarēs iztikt. Kā pasaules vislielālcās militārās va-tas neapstrīdētam, līderim, viņam būs jāizšķiras pašam par savām domām, ļ Nav nozīmes skatīties atpakaļ vē- «turē pēc ētiskiem argumentiem, ^av šaubu, kai demokrātijas tiešām mēģinājušas'uzdot Padomju Krieviju nacisma tumšajā upē 1938. gadā, un Ja tā, tad nav nekādu šaubu arī pair to, ka Krievija mēģināja uzdot de-tnokratilas pa to pai^u straumi 1939. gadā. Miljoniem franču, angļu un amerikāņu kritušo un ievainoto no vienas puses, un miljoniem krievu kritušo un ievainoto no otras, tagad vajadzētu būt par pietiekamu pierādījumu tam, ka abisis šīs domas bija aplamai^. Summējot,. Staļins ir tikpat daudz darījis fašismā un pasaur Ies agresijas veicināšanai, kā to jeb- Icad bija darījis nabaga Cemberlēns: rezultātā viņš pat vēl vairāk ir apdedzinājies, un • zināms pažemīgumiii par pagātni šodien būtu īstā vietā It visur, pat Kremli. Mums atliek nākotne. Biedrs Staļins, kā praktisks valstsvīrs, vairs nevar iigiturpbiāt ar runāšanu par flavu uzvaru nesošu aliansi ar brīvību mīļotājiem' kgipitālistiem no vienas puses un tanī pat laikā uzrīdīt (whipping upi sarkano armiju^ no otras puses, pr^t šim pašām reakcionārām, fašistiski noskaņotām un agresīvām kapitālistiskām valstīm. Viņš nĢvar vairsi palikt marksisma teorētiķis mājas patēriņam un tanī pat laikā būt starptautisks valstsvīrs pa lielākai daļair n.emarksistiskajā pasaulē, neriskēd|^nxs ar vēl ļaunāku nelaimi par to, kādiā viņš ievadīja Krievijas tautas P'§c 1939. gada. Biedrs Staļins neapšaubāmi ir viens no visspējīgākiem mūsdienu līderiem, bet viņa darbu sarakstā ir diezgan daudz pietiekami liaigu pagātnes kļūdu un nemaz nav teikts, ka viņš nespētu kļūdīties vēl vairāk. Ar viņu tas tā arī būs, ja vien viņš nepasaka skaidrāk, ko viņš īstenībā dara. Sādā mēģinājumā Rietumu demokrātijas viņam labprāt; palīdzēs. Mēs visi diezgan lēm precizējam mūsu nostājas un nolūku domas. Priekš 2 dienām ārlietu ministrs Berriess publicēja savu priekšlikumu 25 gadu drošības garantijai pret vācu nacisma un japāņu militārisma.atdzimšanu. Ir iespējams, ka viens no ši soļa mērķiem bija krievu Izvadīšana uz konlvTētu prasību ceļa. Viņi ir runājuši bez gala pjar savas drošības vajadzībām (līdzīgi frančiem pēc 1918. gada), un še nu bija drošības problēmas noteikta kārtība tādā veidā, par kuru mēs prasītu krieviem: vai nu izsakāties vai arī vairs nemaz nerunājiet. Slābanais krievu reaģējums, patiešām, gandiiz vai norāda, ka tas ir lielākais, ko viņi par šo ierosinājumu var.pateikt. Lai kā tas būtu, . šis ierosinājums tomēr Ir kaut kas noteikts un specifislcs, kaut kas, ko •Savienotās Valstis pagātnē reti bijušas ar mieru piedāvāt, zināma pozitīva līdzdārb|ba vismaz vienā no ;tfira daudzajām problēmām, kas ap- Pagājušā gada beigās Kanādā nodibinājusies K r i s t ī g ā P a l ī d z ī bai » b i e d i r l b a l a t v i e š u b ē g - ļ i e m (Christian Rellef Society For Latvian Refugees, 1310, Lflindsdowne Ave., Toronto, Canada), kuras priekšnieks ir Aleksandrs Treimanis, sekretārs Eduards Sarapa un mantzinis Georgs Putruss. Biedrības nodaļa ir Edmontonā, EietumkanādII, un ari citos lielākbs Kanādas centros. Kāda tautiete Eichštetes latviešu nometnē Bavārijā no biedrilbas nodaļas priekšnieka Rietumkanādā māc. V. Teibes saņēmusi šādu 12. martā rakstītu vēstuli: „Esam iesnieguši lūgumu Kanādafl valdībai par atļaujām jūsu iebraukšanai Kanādā» kas nav domātas tikai dažiem, bet visiem, kai vēlēsies doties uz šejieni. Mēs ceram dabūt ari brīvu ceļu tiem, kas paSL^ nesp^ samaksāt, lai Izdevumus, v'Kbūt, atmaksātu vēlāk. Bet ja palīdzību saņemsim no Vienoto Nāciju organizācijas, tad ceram dabūt visu par bri-vu. Dārgie tautieSi, mums vēl daudz darba, līdz visu nokārtosim, tāpēc vēl nevaru pateikt, cik ātri dabūsim atļaujas, bet ticu, ka tas izdosies 2 vai 3 mēnešu laikā. Vislielākās grūtības, kas jāpārvar, ir transporta jautājums. Daudzi apprasās par darba iespējām. Kā Jūs zināt, Kanāda ir ļoti liela un tikpat lielas ir iespējas strādāt dažādos arodos. RQpniekiem izredzes visās nozarēs, lauksaimniekiem iespējams kiiltivēt Kanādas laukus. Ari mežu darbiniekiem plašs darba lauks. Ārstiem Iespējams dabūt vietas mazpilsētās. Tāpat Izredzes strādāt savā darbā ir zvejniekiem. Grūti vienīgi būs ierēdņiem un kantoru darbiniekiem, jo to te Ir pārpilnība. Nevienam godīgam darbam nav ierobežojumu, tādi no valdības puses, varbūt,jjan būs pirmajos 2 gados, kad visiem Ieceļotājiem būs jāstrādā lauku darbos. Bet tas lai nevienu neatbaida, jo še lauku darbs nav tāds kā Latvijā, jo še vifl«> rāk pielieto mašīnas. Kanādas klimatiskie apstākļi ļoti līdzīgi Latvijas apstākļiem, pat vēl labāki, pie tam, ievērojot Kanādas plašumu, ir liela dažādība. Šodien man bija apspriede ar mūsu lauksaimniencības un raktuvju ministru,, kas apsolīja, ka A l b e r tā varēšot nometināt 100.000 Baltijas tautu pilsoņu. Bez Albertas mums vēl ir'8 citas provinces, kur varētu jūs nometināt. Gribu pasikai<irot, lai neviens nedoma, ka mēs So darbu darām kādas propagandas vai pašlabuma dēļ, bet vienīgi aiz mīlestības pret savu tautu. Zviedrijā daži tautieši mums pārmet, ka mēs esot baptistu organizācija. Tā nebūt nav, bet gribu gan teikt, ka varat pateikties Dievam, ka'jums ir tādi kristīgi tautieSi, kas var jums palīdzēt. Ja mēs būtu kā Jūsu komunistiskie tautieši, tad nekustinātu ne pirkstu jūsu labā. Geru, ka ar to būšu paskaidrojis par lietas īstajiem apstākļiem. Vēlu visiem veselību un Dieva palīdzību!" A. Bolāteins etnes meklēs, un ,viltas- DP' Frankfurtā, 11. maijā (AP). — Spiesta rēķināties ar pāx'SteidzoSu pārvietoto personu skaita pieaugumu, kas mistiski parādās brīvaprū-pes nometnēs, armija visas joslas apmērā pavēlējusi uzsākt medības ux tiesību piesavinātājiem un kriminālnoziedzniekiem, kas, kā domā, bea attaisnojuma izmanto amerikāņu un Vienoto Nāciju atbalstu. Pāri par 400.000 DP, kā nometnēs, tā arī ārpus tām, pakļaus tādai pārbaudei, kas būs līdzīga vācu iedzīvotāju „denacl-fikācijas" procesā jau pielietotai. Jau vistuvākās dienās siiks darboties sarežģīts pārbaudes aparāts. Ar kara ministrijas piekrišanu iii pasākums var beigties ar tūkstošu tā saucamo „DP" piespiedu iziraidlSanu no nometnēm, jo daudzus no viņiem uzskata par tādiem, kas nemaz nav DP. Meklē kriminālnpziedznlekufl - Armijas iestādes tāpat cei', ka milzīgais pārbaudes plāns dos vajadzīgos pierādījumus pret vainīgajiem pieaugušajā noziegumu skaitā. Noziedzības DP vidū, neoficiāli teikts kādā armijas ziņojumā, „rada nopietnus apdraudējumus drošībai.** Tai pat laikā, teikts ziņojumā, ir liels pamats domām, ka nometnes slēpj „cilvēkus, kas negrib strādāt.** Arnciija norādījusi m šādiem fak^ tiem: martā ir repatriēti 27.000 DP, bet mēneša beigās kopējais DP skaits uz vietas bija par 8.000 lielāks nekā pirms ši mēneša repatriācijas sākšanās. Skaits pieaug Aprīļa beigās nometnēs un ārpus tām bija par 11.244 DP vairāk, nekā to skaitījās m&aeša sākumā, par spīti tam apstāklim, ka 17.809 DP bija aizsūtīti uz savām zemēm vai ari novietoti citās dzhres vietās imigrācijas ceļā. Pārbaudes projekta, iseakās armijas virsnieki, var dot pietiekamus izskaidrojumus ^em paradoksāliem pieaugumiem. Priekš 3 nedēļām trešā armija slepenībā ievadīja pārbaudes programmu; Vakar izdota pavēle izbeigt visas pārbaudes operācijas „Sl pavēle ir tikai pārejoša pār-- traukSaiaa", izteicās trešās armijas štāba vlirsnieks. „Pēc pirmā pārbaudes projekta, bija jāuziet tikai tie elementi, kas rada drošības apdraudējumu. Jaunais plāns būs nesalīdzināmi aptveŗošāks." Katrs DP saņems aptaujas lapu, un tam būs Jāstājas īpašas komisijas priekšā, kurā piedalīsies virsnieki un palīdzības organizāciju pārstāvji, ];)iemēram, no UNRRA's. Tos DP, kuļTUS atzīs par tādiem, kam nav tiesību uz nometņu aprūpi, izmetīs no nometnēm vācu saimnieciskā sistēmā. Sagaidāms, ka daudzus tiesīlļu piesavinātājus, kas maskējas par pārvietotām personām, tas piespiedīs atstāt amerikāņu joslu. The Stars and Siripes May 12, 1946 \ Parīzē, 11. maijā (AP). — ArUetu ministrs Džemss Bemess šodien akceptēja Krievijas prasību pēc 100 milj, dolāru reparacijām no Itālijas, bet uzstādīja noteikumus, kas, kā izteicās amerikāņu novērotājs, bija' par ieimeslu sadursmei ar Padomij as ārlietu ministru Vjačeslavu Moloto-vu ārlietu ministru padonies sēdes laikā. Akceptējot Padomijas repar acij as prasības, Bemess saeīja, ka tās jāsedz vienīgi no Itālijas īpašumiem ārzemēs, liekās rūpnieciskās iekārtas bijušās munīcijas fabrikās, tirdzr niecības un' kara flotes kuģiem. Molotovs tūlīt sāka apstrīdēt pēdējo ņem mūs visus. Ja Savienotās Valstis var iet tik tālu, tad mēs varam prasīt līdzīgu nostājas definīciju no Krievijas. Mēs varam prasīt biedram Staļinam izšķiršanos: vai viņš runā ar brīvību mīļotāj ām demokrāti j ā m vai ar fašistiski noskaņotu kapitā-lismiu, un līdz ar to arī attiecīgu rīcību. New York Heraldl Tribone, New York, May, liM6 noteikumu, sacīdams, ka kara flotes kuģi ir likumīgs kara guvums un ka tie tāpat vien jāsadala uzvarētājām valstīm, nevis jāskaita pie reparfi-ciju tiesas. Berness atcirta, ka kara guvuma tiesības ir vienīgi tiem^ kas to paši ieguvumi, un ka krievi nav sagūstījuši nevienu Itālijas kara flotes kuģi. Sī sēde bija sākusies ar ārlietu ministru lielākām cerībām, jo iepriekšējā vakarā Krievija pārsteidzoši mainīja ' savu nostāju Itālijas koloniju jautājumā. Molotovs bija piekritis franču plānam, pēc kuļ'a kolonijas nododamas atpakaļ Itālijai, kā vienīgai aizbildnei Vienoto Nāciju pilnvarā. Konferences aprindas, analizējot šo Molotova soli^- saskatīja tanī Krievijas vēlēšanos izvairīties no atbildības traipa par vispārējās miera konferences sagraušanu. Berness vēlas šādu konferenci sanākam Parīzē starp 15. jūniju un 15, jūliju. Padomieši līdz šim ir ^noraidījuši šādas konferences sasaukšanu pirms nav panākta „4 lielo" saprašanās. No 4 galvenam problēmām, kas vēl jāizšķir, lai konferenci varētu uzskatīt par izdevušos, — Triestas atrisina junrks, brīva kuģniecība Donavā, brīva tirdzniecība Balkānos un padomju karaspēka atrašanās Bulgārijā, --Triestas jautājums, pēc novērotāji! domām, aizvien vēl ir vistālāk no atrisinājuma. Krievija iestājas par tās piešķiršanu Dienvidslāvijai, kamēr Amerika, Francija un Anglija vēlas tās piešķiršanu Itālijai. 12. miaijā 4 lielvalstu ārlietu ministri atlika miera līgumu sagatavošanas darbu mi v\si kopā piedalījās Francijas oficiālajās svinībās par godu Vācijas kapitulācijas pirmai gadadienai, kas Parīzē atzīmēta vēlāk, lai svinības varētu apvienot ar Zannas d'Arkas svētkiem. Līdz ar .viņiem un Francijas prezidentu Fēliksu Guēnii svinībās un parādē noskatījās ari:" Kambodžas karalis Ne-rudons Sihanuks. Parādes gājienā kopā ar franču kavaspēka vienībām soļoja arī amerikāņu un angļu militārās policijas vienības, bet Padomijas un Ķīnas vienības, kas tāpat bija paredzētas Eliizejas lauku parādē, pēdēj ā mirklī no līdzdalibas bij a aiz-kavētas technisku grūtību dēļ. Tl]ie Stars and Stripes Tautiešu atgriešanās no I Franciļiais Pēc Vācijad kapitulācijas un sadalīšanas okupācijas Joslās, daļa mūsu bijušo mobilizēto karavīru un gai-saspšcu Izpalīgu atradās arī Franci jas territorijļfi, kur tlie nonāca amerikāņu gūstā. 1 Si4 tautieši visu laiku bija Intemēti un Vācijā par viņiem ilgi nebija tikpat kā nekādu ziņu. Pēc rīkojum^ par Baltijas tautu bij. karavīru atbrīvošanu, tagad sākusies šo Francijā internēto un amerikāņu rīcībā esošo tautiešu pārvietošana uz amerikāņu okupācijas Joslu Vācijā. Tā amerikāņu joslā Vācijā Sinis dienās jau ieradies pirmais transports no Mainas. Tajā ir sīp 400 latviešu. Līdz viņu atbrīvošan as formalitāšu nokārtošanai pārvestos tautiešus novieto kādā nometnē Bavārijā. J. M. Malmarnijs pāirbauda DPv^ un vāciešu sadursmes Frankfurti. 10. maijā (AP). — Ģe-^^ nerālis Maknamijs pavēlējis^ lai vf-ņam ik dioias iesūta ziņojumus par sadursmēm starp DP un vāciešiem. Ziņojumi papildinās izmeklēšanas rezultātus par Virkni sadursmju, ku- / ŗāsiejaukt| vācieši un DP:,,Mēs ceram no šiem riņojumiem iegūt galīgu Skaidrību par to» vai atbildība gulstas uz vāciešiem vai DF*, izteicās kāds virsnieks. Pavēle izdota pēc tam, kad UŠFET galvenajā štābā ienākušas ziņas par jauniem incidentiem. Nb Aiigsburgas ziņo, ka tur mazāka apmēra sadursmē dzelzceļa stadjā kāds žīdu DP neuzrādījis biļeti vācu kontrolierim. Veclarā amerikāņu militārā polip^a apcietinājusi 10 apbruņotu poļu DP. Divi no tiem bijuši amerikāņu uniformās. . The Stara and Stripes 800 imigrantu devušies Brēmenhāfenā. 11. maijā (AP). — Amerikāņu vēstnieka labāko novēlējumu un armijas orķestra serenāžu pavadīts, uz Jaluno pasauli šodien dev^ pirrliais pēckara imigrantu . kuģis no Vācijas, kas uz Ameriku" ved 800 nacisma vajāto. Thļe Stajrs and Siripes • • ^ . '}. r r J ā " vai „nē" repatriācijas^ jautājumā Amerikāņu un franču okupācijas Joslā Vācijā šinīs dienās DP nometnēs notiek balsošana par repatriāci-^ Jas jautājumu. UNRHA's vadība abu minēto Jpslu DP patieso domu noskaidrošanai sastādījusi ^Jndivi-. duālu aptaujas lapu repatriācijas Jautājumā," Tanī 3 Jautājumi: 1. Par kādas valsts pavalstnieku Jūs sevir uzskatāt? 2. Vai jūii vēlaties tagad repatriēties? 3. Ja Jūsu atbikie uz otru Jautājumu ir ;,!nē", tad paskaidrojiet savjis iemeslios. SinI pat aptaujai» lapā ikvienai pārvietotai personai Vācijā norādīts, ka, atbildot uz Jautājumiem, nemaz neprasa i?ēc aptaujjis lapas .izpildītāja vārda un ka lldlz ar to pati aptauja īstenībā ir HLobalsošana, kaa nodrošina ļ ptbilgu slepenību. Sādā veidā UNRRA iegūst drošu pārskatu par pašu pārvietoto personu domām repatriācijas "iautājtunā, ne niazākā mēra neiespaidojot aptaujājamos un ļaujot viņiem pilnīgu domu un iz-teiksmes brīvību. Latviešu DP^nometnēs, kur šāda balsošana jau- notikusi, aptaujājamo izpildītās aptaujas lapas katrs latvietis un latviete, iemeta slēgtās ba'l-sošanas urnās UNRRA's darbinieku klātbūtē. Balsošanai nometnē beidzoties, urnas ar aptaujas lapām no- V-. gādātas UNRRA's vienību staltos, kur tagad sākas iegūto datu sakopošana. V. a
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 18, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-05-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460518 |
Description
Title | 1946-05-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
- • " ^ ^ t t i d ^
dz. 20. 14. 11
ornā, ped. z. nii
5. 26. 2., lūdz z
^'esvaines: Dp
Augsburg, Bay
1818
Jur. Vili Līven.
Kīgas, bija Be.
rgang, lūdz z
ian DP Camp.
(13a). 174^
g. Liepājā, bija
Breslau, meklč
e: DPHospitai
ilbronn/Neckar.
•1748:
audiiiu, dz. 23.
z. 45. g. aprīli
apk.» lūdz z.
DP Camp Reb-y.
(13a). 1750
Igāni, dz. 22. 29.
'a Jansone: Lat-chule.
Tirschei)^
1756
.23, 6» 27., un
Bauskas pag.
Latvjan Agri-rfrade
ub. Bad
1757
10. 4, no Liepā-
Vācijā, meklg
tvian DP Camp,
ck, Kr. Amberg,
1525
bežaps.
14. g. Svitenes
p. ork.
Ith. Augasiu
ieSi-Laz. Brauns-Ženta
Steņgele;
13. i6. 2. Svite-
Valdis Šteot^
u ņo Afeviķietft
inumi Birznieku,
cākč — tabtiet
^ŗlgos m; Anna
11., ņto Baiiskfts,
). izp. Arvi4u ^
tļļ., FP 47362:1,
iiņiteiaiiis: Baltio
nerBraunsclīveig
1784
ndtit Balodi» dz.
depo it^rivots no
ilidziz. Eduards
tsiļ; RosaIie-Ka8.t
1785
4--
i: i
• m •
•
M
m
r
'9
m.
mm- I
f rjtt dļz. 24. 10,
no aopļerikā^u gii^
ē tēva A n 8 i a
se|ireiberstr« 21,
Wttbg. (14). 1787
V. Frici Raitumu
ādā būvpulkā un
ast Ifidz Zi svainis
erslager, Betten-
1568
>i|a Vīne, un Olgu
šteinā. Triftweg.
beŗte Bluzmanis:
merweg bei Wei-
(13»). 1792
dz. 24. 28. 6, ho
m un brāli Valdi
Kairina Stroda:
mpten, Bay. (13b).
1793
, 21. g. meklē Ed-
Ies pag.: Latvian
reis Hameln (20).
1703
V. Ēriku Kauliņu,
*u pag., pēd. z. 45.
— braucis no 19.
kursiem, lūdz
P Camp. U-schule.
Holstein ( 2 4 ) ^
I n d r i ķ i , ap^-
i , apm. 60 g. v.r
demāru, dz. 18. 23.
pag. meklē x\mr
v e r l n š : Deger-tuitgart-
Sillenbuch,
1556
m
i
te
ii
i t
'liii
lvi no Talsieni, Ar,.
Hc. p. ..Rīga", '"''f
ēls Tālivaldis: Stutt-
-Esslingen/Neclcar
16S4
cionārus lūdz
: no visām 4 ^
Kārlim Medniekam,
mt 2, Bad Reicher
ovisām4 Austr'-
tām valstīm -
UUner Hauptstr.
eidu ^^^^^^^
Dillingen. - 1
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Edilorial OfHce: HoteI Convikt Dillingen/Donau. Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā^ Published twice a week.
Nr.88(40) Aathorized by Military Government and UN RRA DiUingenā, aestdieii. 1S46. g. 18. maijā
Kungam Staļinam
iaizškiras
• liekas, ir iespējams» ka Padomju
Savienības bruņoto spēku ministram
tm ģenerālisimam bie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-18-01