Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1951

              ļ « . 1951, 9-u
wlln\i 90 ballu. ^ •*
AncējttSfes no «cblEil^
|i« notietfiu kl ,;fffļ^
M Cilvēku dzlviba; ^
IIM MVO Tlllil Mrill^
draudzība ļ»rt pijjTS
padomju Uotu, S n ^ ļ t
fStora MikmehoBrļSSTff • K l tinimi, n^v
:mihoiia iiroiinftto n ™ .
I amerikiņu tautas iiMm
\m, ^
INicioBllii min M i i
^ O t i M tranipomi «S
^ 1 notiklot mdiBl 1
'iiitltitļi pran bl|. iBrfti
[asii kidi brolflrl. l^ni
. Ieteic Atlantika piktiini
pat ierobeŽolanu QB itiSP
apbīuņolinai.
II latņai BO Aurlkaiiti
laņlmuli viciiii. ^
iTitarp P U Sābraoa w(pi
i nedSļu plrtriukuni, i j fi
i j S i dienli Kōrajljjlir^-
iU. F86 $abr« atkil «Bp
T inUcinltljui MiGlSitti
iņķ &tcidtot nakidttt
lU 1 dMUmitrIliit Doit1ni
ļplāftu. GSjleuu iilaofatiiii»
Vititi «kmeņiam. 3
bSUiu ttpt» ItrlU pu M!6^!,
bistkavi, ukari ar triiciji
kuru vadīja Statīu J l !
mu eksperti picņt». hMt
Hm vēl atklltibl utiitalb;
| 9 . '
hitt latmatnei fMUiiliiļC'
ļki^^ntkolo mineil, ^nmj
| f Jfattoveras tuvuBi ilīt»
Išfidu iespējamību ufitf»^
Itumvicijas policija. Zili %
ķcijas jaunatnei" vidltfli y
ķm bijis iesttiliti, ki tSi i»
flvlalku Harca kalnoi.
Pgftde» 850a viru itlprūiM ķ Vācijā UB bfls Bodoti
tJilkonl Batorlji, k«a tu iļ
|s ostā Anglijā, «tstijtdl »
ļuSi patvēruma tiailbii.
radara al""^*^^.*!!
bu. Anglijā apiUprlnlil» P«*
Dttii 111 tautas ,>«Md^,jJ
Kllnei policijas giivenl • i»
In Biiildtili
L „ i d.udi ' " i * * ^ ^
Irda iiniiu» S
Linii vfctd» I*"*"
ļumu 110* \,. t.f({.
Iii nottti»» «••"fStil*
ļpMtI, 9l^J^%i
Llēm, »« »Xw*«'*
: ^ UTVU
U N i » Kewspa(ier
Ifr 55(4M)i Jolr 18' 1951
J^ibtrJ Vilii Janumf, August-
KTpetiBold, Uger, Germany,
iE«Attgtt8tdorf 02. Editorlal «nd
2SiiiO!fice{ Gralenaichau/pbb.,
'^iflļeiuMsJager, Genttaiiy.
« i Office: 187-16. llion Avē.. 8t SSaTu l, N . VM Phone Axtel
Subfcription rātes USA:
• i t - 0» montWy.
friBtir: IVeilbeimer DrackereI,
ff a bJt» WeiUieim/Obb., Gennaiiy.
Kl'Srice weekly. Circul 11.000.
— ttO. Merabershlp: Af-
^ ^ « f i o B o! the Free Preif. tATYIXN NEVVSPAPl
Nr. SS m)
TMdltik. 1951.9. II. ittili
InDi trtidieitli ta ttitdiult.
ladtffji: Utviiio CMtrill K»>
aitoļt. GilTtoait radiktort) Mek*
»tt CuHtii, gtlT. rtd. Titlo V
U t l ņ l Itedtktorit O. GrI&btigt,
P. iClias, £. MiMaitks. L Svtrci.
Apgidi uiaaitdbtt Tīdftiļt H.
Zigtrt. Apgidt oi ctdtkciiti
adrtte: flSb) GrtfttetciMu. Oba^
Ugtr. AmtrāUJu rtdekc. vid.}
A. Saitf. 18. liodea Avtaut.
Wtfitlome«. ftaUmt, V i c . Aottrtlie
H,/ Pacifika paktam sekos milifUrM «../^.ž.. Cŗ^r,,-^,,
Inivonacvu aiz^
utfdzibai loka
Vl8s0t(»i (d«). — Brīvo nficlju
ļļi^fHžTbte loke, kas aptver visu ze­lli
lodi, ptg* nedēla» nogale pastip.
j^ti «r jftunu drošības organizāciju.
Auitrilija un Jaunzēlande pa-
^ttiai Padfika paktu, kas starp
Ito'paredz, ka Sav. valstis katru uz-lijmu
Austrilijai un Jaunzēlandei
013^ par Amerikas apdraudējumu.
^ļlIyno« vilciimos &I vienošanās II.
1^ Atlantika aizsardzības līgumam,
j ļ l l ^ pakta ASciju aizsardzības
IIEI ]lveido sadarbībai un savstar*
p ļ i atbatetfianas gari. Triju valstu
ļļ^mfaiistTi vai viņu vietnieki
ļi^iioi spedSlo padomi, kas pārrau-im
vadīs pakta leSlizāciju. Pa-
'^jļļāķ Tiifēs uzņemt kontaktu un iz-
|MkH sadarbību drošības jautājumos
jāar dtim valstīm vai valsts (p-u-
| | i Padiika telpā.
i ^ i l p i t e ^ ^ Dalless, kas
ļikttt parakstīja ASV vārdā, 6tarp
jM»^ „Sl mūsu triju val-tienoSaņSs,
kā to jau 1951. g. 19.
deklarēja prezidents Trumens,
tttiai viens loceklis likumprojektu
tai, ko patlaban Sav. valstis, iz-vai
jau ir izstrādājušas, lai no-lotaiiu
mieiu Pacifika. Si vieno-
11 to uzsvēra ari prezidents
1, piedēt „pirm?ijiem spliem".
ka tiem visdrīzākā laikā
iioi nlko§ie, kas gala iznākumā vel
p i „plašu sistēmu" Pacifika telpas
drošības garantēšanai."
»HiiSD Hadrides apneklčlimis
atnaksāin»," sika senifers CMns
PĀRMAIŅAS SPĀNIJAS VAlLDiBA TUVINĀS FRANKO RE2IMU
DEMIOKRATIJAI
M a d r I d e (Is). Astoņu ameilkl
Arliniera Hpms ar Japānu, ko re!
fļl:ir'tikko paiafrēto Padfika paktu
f%i veidā parakstjs septembri, ui^
Itolltiauļ amerikāņu aizsardzības spē-
Wm ari turpmāk novietoties japāņu
'••lill, palīdzēs nosargāt mieru Pa-senatora
ieraianls Spinija, v«lro.
i«pi»-
tija Midrides dIplomaUskls aprimdas
par drīzumā sagaldlmu miUtfira Ilaia-ma
parakstīšanu starp ASV un Spā-nlju.
Labi informētas aprindas ap.
"Cmma teksts )au pUnlgS Iz-
«Uādāts Sav. valstu aizsardzības ml-nlstrljs
un ka tam praktUkl vajadielgs
vēl tikai kongresa akcepts. Amerikā-n
valdības aprindas pārliecinātas, ka
senāts piekritis Ilguma projektam bez
iebildumiem.
Cenerālis Franko, kas Prado pili
pieņēma 8 amerikāņu senatorus, esot
loti iepriecināts par amerikāņu-spSņu
attieksmju jauno virzienu. Tas jū­tami
stiprinās Spānijas valdības gal-vas
pozīciju tiklab iekšzemē, kā ari
uz ārieni. Pēc pieņemšanas, senators
Francis Grīns paskaidroja: „Es ne*
drīkstu izteikties par mūsu sarunu sa­turu,
bet es varu gan apgalvot, ka
mūsu Spānijas apmeklējums ir atmak-sājies."
Pirms «stapšanās ar Franko,
senatori pie ASV vēstnieka Stentona
Grifisa apspriedās ar spāņu minis-triem,
baņķieriem un rūpniekiem.
Zīmīgā kārtā tuvākās dienās Spāniju
apciemos ari amerikāņu flotes Stilba
priekšnieks admirālis Forests Ser-mens,
kas svētdien izlidoja no Va-šingtonas,
lai inspicētu ASV jūras
spēkus Eiropā.
Labi Informētās Madrides politiskās
aprindas apgalvo, ka vistuvākā laikā
Franko iecelšot jaunu valdlbii, lai
stiprinātu Spānijas attieksmes ar rle-tumu
demokrātijām. Sids lēmums
pieņemts nākamajā kabineta sēdē pēc
amerikāņu senatoru viesošanās Mad-ridē.
Franko uzsvēris, ka Spānijai
katrā ziņā jāsagatavojas uz eventuālu
komunistu iebrukumu, bet tas neesot
iespējams bez amerikāņu financiālās
un ieroču palīdzības. Sai sakarībā
esot sagaidāma ari lielāka personīgā
brīvība, sevišķi presē.
Pēc jaunās vienošanas. Spānijai jā­nodod
Eiropas aizsardzības spēku rī­cībā
aviācijas atbalsta punkti kā Ei­ropā,
tā ari savos Āfrikas koloniju
apgabalos. Spānijas iekļaušana At-lantika
paktā jaunajā līgumā apieta,
jo tas radītu tikai jaunas pretišķības
ASV un tās lielāko Eiropas sabiedro­to
Francijas un Anglijas starpā.
ASV un Spānijas militārā vienoša­nās
ari ārpus Atlantika pakta ietva­riem
piešķir ģenerālim Franko daudz
militāru priekšrocību un garantiju.
Sav. valstis, piemēram, nolēmušas ap-bruņot
un apgādāt 20 spāņu divīzijas,
kas būs ievērojams pastiprinājums ari
Eiropas aizsardzības spēkiem.
100.000 pretkomu-nistiskas
skrejlapas
padomju karaspēka
nometnfe
Vīne (ea). — Pag. nedēļas
nogalē Austrijas padomju jotk
las pilsētā Brukā, kur novieto-tas
lielas padomju karaspēka
vienības, izplatītas pretkomū-nistiskas
skrejlapas krievu va­loda.
Austrijas iekšlietu mi*
nīstrijas pārstāvis paskaidroja,
ka izplatītas ne mazāk kā
100.000 skrejlapas, ko parakstī­jis
nacionālais antibolševistis-kais
štābs NTS. Skrejlapās,
starp citu, padomju karavīri ai­cināti
pārbēgt uz rietumu jos­lām.
Labākie bēgšanas celi pa­rādīti
pievienotā kartes skicē-jumā.
Brukas padomju koman­danta
izdevis pavēli pilsētas
pārvaldes ierēdņu apcietināša­nai.
MVD darbinieki un armi-jas
politiskie komisāri izdarīja
kratīšanas daudzos privātdzl-vokjos.
Izsludinātas ari lielas
naudas prēmijas par skrejlapu
sagatavotāju un izplatītāju uz­rādīšanu.
MNevienu labibas graudu krieviem''^
prasa slepenā pagrīdes organizacila
BULGĀRU ZEMNIEKU PACIETĪBAS MERS PILNS
Par ;,sdldbsdnds ligumu''spriedis
50 valstis
JAPĀNAI PAŠAI JAIZSĶIŖ^S, VAI TA LĪGUMU PARAKSTĪS AR
PEKINGAS VAI TAIPEHAS VALDĪBU
london^ (ol). — Vašingtonā un Londonā vienlaicīgi publicētais Je-ļhas
mierllguma projekts pasaules atklātībā uzņemts ar dalītām jūtām,
«erllgunia garīgais tēvs — amerikāņu speciālpilnvarotais Džons For.-
ļtrs Dalless nosaucis to ļ>ar salabšanas līgumu. „Nekad agrāk mdderno
«iķtt vēsturē uzvarētāji pēc grūtām un asiņainām cīņām nav vadījušies
ļ*<^iMa principa," pasvītroja Dalies. „Miera vārdā tie uzkrāva zaudētā-
|«a diskriminējošus un pazemojošus noteikumus, kas izraisījuši jaunu
^ Sis mierilgums novērsis šāda veida kjūdas."
Mierllguma projekts garantē Japā­ni
pilnīgu suverenitāti, kā ari pašaiz-
•tofelbas tiesības, kādas paredz UN
^tilti. Japāna var piedalīties kol-
Ittllvos aizsardzības pasākumos vai
piakstlt divpusīgus un vēl plašākus
JNius savas zemes aizsardzības no-
«^iōlšanai. Bet Japānai jāatsakās
tiesībām uz Formozu, Koreju un
javiea agrākiem īpašumiem Padfika
m Japāņu rūpniecības ierobežo-
IJJU BguiDs neparedz. Ar atsevišķiem
«^Imumiem. sabiedrotie atsakās ari
J^i«parāciju prasībām. Turpretī Ja-priekškara
parādi ārzemēs jo-
N t a paliek spēkā.
(turpinājums 8. Ipp.)
SfirltiKais īsuma
jļļ^Thoiest ārpoIItiskaU padomnieks He-
Jļa» Pinadien nodeva Iranar ministru prezi-
2 * Musadekam un Sacham ASV preil-
2*J«"o»lsos vēstlļumus. Preses pārstāv­j
i w«rels Herlmens paskaidroja, ka viņš
ŗa««ļ« ruBāl Uklab par Anglu-lraņu naf-
^ļ««drn)as naclonālliāclju, kā ari par
3"«aņtt saimniecisko palīdzību Irānai. At-y
a« ASV vlņS turpināšot sarunas Londo-gv^
Teheranas Valdības aprindas aptlmēja
rJJ»a Ierašanos par loti norimlgn faktoru
2J*ta likvidēšanas plāksnē. - Losandže-
"fl^as firma, kas bija apsolījusi Ira-
«UB amerikāņu speciāUstus, savu piedā-
JJS» atsaukusi. - Sadursmju dēļ, kas
ijļ^^as vakarā notika starp nacionSlis-
St J2 J*'"^»^*!»» demonstrantiem, protestē-
J , p l Herlmena Ierašanos Teheranā, Uslu-
^«ļiņēmuma stāvoUis.
^ SanniM Kaisingā atjaunoja svētdien,
^•«egācljas komunikē teikts, ka komū-
^JJ««ēmušt visus ģen. Ridžveja priekS-
522: ^enaļkorejas ministru prezidenta
JSpaa un ķiniešu ģenerāļa Pengtē pa-
Z^^JfCmjumā Ridžvejam atzīta Kalsin-t!
r!*UaāclIa un atļauts ari 20 sabiedroto
Ieskaitīt UN delegācijas
w^*orelas liontē visumā vaida
JgJJ alōku un trieciena grupu
lataM ^^««nns. Komunistu lidmašīnas
"«*5ku skaitu skrejlapu
īSr^ UVU gatavību uz mieru
•apārigo komunistu „miera gribu
Aniļa pariaiiienf a
locekļa afilnfile vardi
laivicfn makslinfekam
ATKLĀTA VALDEMĀRA TONĒS
IZSTĀDE LONDONA
Latvieši Lielbritānijā savu festivālu
ievadīja ar prof. Valdemāra Tonēs
gleznu izstādes atklāšanu Kensingto-nas
mākslas galerijas telpās, 15 St.
Mary Abbots Terrace W. 8. Svinīga­jā
atklāšanas aktā bija ieradušies sūt­nis
K. Zariņš, parlamenta loceklis un
pazīstamais Latvijas draugs A. Bo-soms,
kā ari daudz angļu, latviešu un
preses pāi«tāvji. Sūtnis K. Zariņš
teica apsveikuma vārdus, pēc kam
runāja A. Bosoms, uzsvērdams Valde­māra
Tonēs individuālismu un rakstu­rodams
viņu kā mākslinieku ar aug­stu
intelektu. Zīmīgi B. norādīja uz
faktu, ka Tone bijis latviešu strēl­nieks,
un ka tieši latvieši bijuši tie,
kas spējuši apturēt ienaidnieka uz-
Beigrade (oe). AntentUkas
ziņasr kas saņemtas JogoslavIJas gal­vaspilsētā,
vēsti par organizētu pre-tesubaa
knitibn Bulgārija. Tā 5ada-llja
atitviiķas sīkai grupās pa ap-m.
Valrakis vietās notikušas
āl clņis starp bruņotāni par-vienlbām
un policiju. Bulgāru
zemnieki sistemātiski lākujl iznicināt
labības laiu. Komfinistiskals reilms
pretestības grupu rosmei atbild ar
matu apdetittāSanām un pastipri­nātu
terroru.
Par pretestības kustības centru iz­veidojies
Kubratas apgabals, 50 kra
austrumos no Ruščukas. Kāds biju­šais
milicijas darbinieks Dimitrijs
Afanasovs tur bija noorganizējis spē­cīgu
partizānu grupu, kas patvērusies
Ostakmečas mežos. Nesen pie Za-velas
ciema nolika smaga sadursme
starp kādu policijas vienību un parti­zāniem.
Krita vairāki policisti, bet
partizānu pusē pats grupas vadītājs
Afanasovs. Pārējiem partizāniem iz­devās
atkāpties mežā. Pēc šis kaujas,
apkārtējos ciemos notika plašas masu
apcietināšanas.
Kubratas pilsētā noticis neveiksmīgs
atentāts pret policijas priekšnieku.
Atentāta rīkotājs nogalināts. Sadur­smes
starp policiju un apbruņotiem
civiliedzīvotājiem notikušas ari Saroo-kovas
apkārtnē, 60 km dienvidos no
Sofijas. Tāpat atsevišķas cīoas noti­kušas
pie Rusanas un Marevas. Ko-vačevas
ciemā partizāni iebrukuši vie­tējā
partijas komitejā un atņēmuši
ieročus. Kjustendelas apgabalā, cī­noties
ar policiju, apcietināti vairāki
partizāni. Ruščukas apkārtnes cie­mos
notikušas masu apcietināšanas.
Ari oficiālais komunistu partijas
laikraksts Rabotni Tschesko Delo ap­stiprina'informāciju
par slepenu pa­grīdes
organizāciju, kas savā darbībā
vadās pēc saukļa ,.nevienu labības
graudu krieviem", un kas plānve'di-gi
sabotējot ražas novākšanu. Laik­raksts
apstiprina, ka Plevenas apga­balā
katru dienu trīs vietās izceļoties
ugunsgrēki labības laukos, kas ra­dot
jūtamus robus ražas savāktuvēs.
Kaut gan ziņas par pretestības kus­tību
Bulgārijā aŗ katru dienu vairo­jas,
tomēr nav domājams, ka Sofllas
režīms ietiks galā ar pieaugošo pa­grīdes
kustību. Bet organizētās pre-'
testibas kustības vēršanās plašumā
gan skaidri liecina, ka bulgāru tauta
vairs nev^r panest sarkano varas viru
terroru deportācijas, piespiedu
darbus, ražas un zemes apķīlāšanu
utt.
Ņujorka svinigi
sagaidīts 250.000 DP
Ņujorka (kl). — Pag. trešdien ar
IRO kuģi Gener-al Sturgis Ņujorkas
ostā ieradās 250.000. DP — polu lauk-strādni
«yks Volodimirs Holubivs. Viņu
sagaidīja ASV valdības un Ņujorkas
štata valdības pārstāvji un speciālā
audiencē pieņēma Ņujorkas pilsētas
vecākais Vincents Impeliteri. ASV
DP komisijas loceklis Harijs Rozen-filds
pasniedza Holubivara Amerikas
brivibas statujas attēlu, bet 250.000.
DP dzīves biedre un trīs bērni saņē­ma
bagātīgas dāvanas.
Poļu virsnieks sasivis
maršalu Rokosovski
S t o k h o l m a (oe). — Ptrltti emigrantu
aprindu liplalllo Intornādlu par atentāta
pret poļu armijas virtpavēlaleku on kara ml-nlstju
padomju marlalu Konstantīnu lokotov-skl.
apstiprina {ausās ziņas* kas saņtmlat
Stokholmā. Skaodināvlfas svētdienas laik­raksti
publicēlull saruna ar kādu tftplomlts,
kas tikko atgriezies no Foliļat. Diplomāts
apgalvo, ka kād» poļa majors ar diviem re­volvera
Hlvientem smagi Ievainojis marlalu
Rokosovski tā dienesta telpās, kafa minis­tri
)ā un pēc tam Ietriecis pats sev lodi galvā.
Nopietni Ievainotais maršals ^rresfs az Mas­kavu
speciālai ārstēSanai. Zviedro prete vēl
piebilst, ka Inlbrmācljas tlcamlbo vairojot
takh. ka ftokotovskii neesot ptedatljles pē
dētā laikā nevienā oHciālā sarīkojumā vai
sanāksmē.
K ā z a s K r e m li
CIriche (mf). — Staļina meita, 26 g.
V. Svetlana, kā ziņo Cīriches Die Tat
no Stokholmas, šinīs dienās apprecē-brukiīmu
vairākus gadus no vietas, jusies ar pulkvedi Michailu Kagano-
Viņš gribējis redzēt savu zemi brīvu ļ vicu, vecā Josita drauga un līdz-toreiz
tāpat kā tagad. Otrā pasaules j strēdnieiva Lazara K. dēlu. Kāzas esol
kara laikā viņš pazaudējis ne vien ļ izmaksājušas 2 m:!}. rubju. Lūgti 160
visas savas gleznas, bet ari dzimteni, viesu. Banketa noticis Kremļa dien-
Divi gadi DP nometnē bija pietieka- vidu spārna, kur Svetlana dzīvo,
mi, lai salauztu katni, taču Tone nav Kāzu svinības beigušās 3. jūlijā ar
padevies. Ierazdamies Anglijā, viņš
guvis jaunu enerģiju un jaunas ietek­mes,
ko sniedz brīvības atroosfaira.
Tonem ir ko dot, un šis laiks prasa
devējus. Beigās Bosoms izteica cerl-rušā
vecāmāte Olga Allilujeva, kas
ari līdz savai nāvei vadīja Kremļa
valdnieka mājsaimniecību. Svetla­na
TēliģiOzi audzināta veckatoļu nes-loriēou
eektes garā.
Staļins alļāva savas mīļākās sie­vas
meitai studēt medicīnu un strā­dāt
par arsti-speciālisti Medicīnas
veicināšana^ institūtā Kazai^ā. Vecā­kais
brālis Vasilijs tagad jau aviā-
„galma balli", kur uzstājušas ižmek- ļ cijas ģenerālis,
lētas tautas deju grupas, un arī vies; ļ Svetlana eapazinusies ar Micb, Ka-bijuši
krievu, kaukāziešu, gruzīnu un ganoviču pirms 6 gadiem, kopā mā
ukraiņu tautas tērpos.
Līgavas māte Nadjezda Allilujeva
Si vis pocem
S! v » pacem, p m b^lum, ja
gribi mieru, gatavojies karam. St ve- >
co romiešu politiskā gudriba spēkā
ari šodien, jo tieši pār^^lvojraaia
laikmets piesātināti ar propagandas
baiūņu ikaņām par mieru un leitē
ari kara ieroču kaldināianaa treki*
ņiem visās pasaules malās. Miera ide«
jas vārdā tiek ražoti vMrauamigākie
dzīvās radlbae imīdMaiias lldiekļi un
ieroči. lai tikai mierinātu sevi t » ie­dzītu
bailes nākamam ienaidniekam.
Bet v t i šl miera gr^Hana. ^atmjo*
taes karam« naiv būtiika aplamība
tām tautām, kas domā tm nmā par
patiesu mieru?
Kurš gan no mūsu paaudtas dlvē*
kiem negribētu mieru, kur dali labs
pārdzīvojis divus pasaules karm un
vairākas revolūcijas? Miers taču dod
cilvēkam iespēju brīvi un neapdrau*
dēti dzīvot, atrādāt, domāt un no*
mirt! Bet kas tad ir miers pic būtī­bas?
Tas nav nekāds ieitādljums, ko
varētu pavēlēt, iekārtot im uzturēt
ar kādu likumdošanas vai dtādu gri­bas
izpauduma aktut to nevar ar! ar
starptautiskiem nolīgumiem, Jo līgu­mus
jau ne tikai pilda, bet arllaui
Il^stols miers ir paša cilvēka Iekšējs
noskaņojums, kura pamatā no. vienas
pusM gul apziņa, ka citi cilvēki ne*
tiko pēc manas mantas un dstvibas
un vispār neperina pret mani kēdua
Isiunus nodomus, un, no otras pusea,
ar! man pašam nav pret citiem kādu
agresīvu nolūku, nedz naida pret
līdzcilvēkiem, nav vēllianāt linfd»
nāt viņu laimīgo dzīvi un sagādāt
tiem dēšanas.
Veco romiešu laikā, kur tautas vēl
sadzīvoja nezināmā avelumā bez
kultOrāliem saikariem, karš vlfos tā
veidos bija normāla tautas dzīves
parādība, un tādēļ ari galavoianās
karam un gatavība tam bija ikdia»
nilķa ņepiedeiamfbai vajadzēja ar*
vien būt militāri stipram. U l atvatr!*
tu pastāvošās briesmai« Mfiau lalk*
mets aŗ visiem moderniem satiksmei
un informādjas līdzekļiem dod ātru
un izsmeļošu pārskātamlfbu par visu,
kas notiek plašajā pasaulē un neliek
vairs divēcd dzīvot nezināmu un
neaprēķināmu briesmu Ietekmē. V i ­sām
tautām un valstīm dota Iespēja
pie labas gribas sapraaties, un tie sa­dzīves
prindpi, kas valda rietumu
pasaulē, ir — vai vismaz var būt —
tādi, kas nodrošina ilgstošu starptau­tisku
mieru.
Bet rietumu attieksmiiis ar austru­miem
nu ir tādas, kas mierīgu sadzī­vošanu
dara neiespējamu, ļo austru­mi
ar visnecilvēciskākllm meiodCw
jau uzspieduši daudzām brīvām tau­tām
savu nebrīvību un tldā paiā vei­dā
grib pievarēt visu pasauli. Art ko­munistu
izpratnē miera Ir iespējami
tikai pašā komunisma »fairā, bet ār­pus
tās jau ir sociāla revolūcija. Tā
tad te nav iespējams miers jo trOkst
tam nepieciešamo priekšnoteikumu,
kādē] iespējams tikai karš. Sis gad­simts
iemācījis cilvēcei jaunu netiku­mu,
tā saukto totālo karu. kur ciņu
izcīna ne tikai bruņotie karavīri, bet
visa tauta, iesaistot mierīgo^ iedzīvo,
tājus tā sauktajā partizānu katā.
Šveices militārās aprindas to atklāti
raksta šādi: ,.Totālais karš spiež uz
totālu aizstāvēšanos, kur piedalās ne
tikai armijas, bet visi ieilzivotāji. Ak­tīva
un pasīva pretošanās ienaidnie­kam
sagatavojama tā, ka to var tur­pināt
ari. ienaidniekam iebrūkot pa­šu
zemē." .
Bet ieroču kaldināšana vien nebūt
neizsmel gatavošanos karam. Karā
cilvēks nokauj savu lldzdivēku, un
lai kulturālais cilvēks uz to būtu spē­jīgs,
ir nepieciešama pslchiaka bāze;
vajadzīgs attiecīgs naida noskaņo­jums
pret iensfidnieku, vajadzīga šā­da
ļauna noskaņojuma raidīšana. Nav
un nevar būt laba vēlējuma iepretim
tiem, ka« }au atņēmuši m vēl gata­vojas
atņemt citām tautta visu, brī­vību
un pat dzīvību ieskaitot. Tādēļ
rietumu tautas nevar gribēt mieru ar
divām lielām austrumu valstīm pie
vipu tagadējās ideoloģij^ts, un prasī­ba
pēc miera izjūtas, gatavojoties ka­ram,
ir iekšēji pretrunīgai; tā ir apla­mība,
kas tikai sagandē un vājina
visu rietumu politiku.
Miera gribēšana šodien vairs nav
savienojama ar gatavošanos karam
un rietumu pasaulei ir vien* vienīgs
Pad. savienības uzspiests cejš: totāla
gatamšanās totālam karam Darot to
visā atklātībā un skaidribi rietumi ar
rr.r^ t..^' I j r ^ - . ^ godlgl un pienācīgi brīdinās pa- riV^nl « i^^'^^.^^^^^.domjTtam^ no tām baigajām sekām.
J^!! ^^^i* ko nesis karš. kurā pasauli dzen
afēra ar rakstnieku Kaplaru. ko izsfl- Kremļa despoti ar savu a«gresIvo po-
Staļins par savai
neesot sajūsmināts, jo
čam neesot nedz
politisku nopelnu.
lītiku un asiņainajiem darbiem, jo
tautām allaž nākas ciest un atbildēt
par savu valdību kļūdām tm laimprā-
(Turpinljoms S. IppJ
' i ' '•
'Uvi
m.
11
11/
» I ,
4
I
i "
"I 4 .
4 r
1- S"' r %
VII