Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1950

              , ko «ram ņSmuSl jij.
ļ ^ e s , fiD saviem senčiem
•W4žl'=iajust, ka mis «2
^ nekfi, citi. imigrani
ļRBMc muĶ. pientottMu
li mOsu kopjai gaiC
i»-,v}«i «vStkog un saniki
rpiJf Jkdlenā, PaUdzēJL
i» padomu,.Informāeiiu
"ar maa atbalstu, j»
vai latiāk atalgotu
Ts» 4a2am labam noņ«iM
taooi; lai ..g;
PAJAUNIBAS TEKAM
ANDRIM LŪZT BALSS, BET AMERl^
KĀŅU MEITENĒM SIRDIS
Kad kuģis tuvojās jaunajam kon- I viņš izgrūda pa skolā dzirdētam tei.
tmentam - astoņas dienas pēc Eiro- ļ cienām, ko mēs nesapratām-mi:'
1* jtoive. Tad
"lljlba kui«v
mm no Oi
;pis latviešu trimdas so«
vēi/uav <i35vrt<iojles pār
* ^ ••i,betat«8liNf vf.
ivi^ «bsojtitu ^ balsu "vii»
i IMF pa«
r ^ a j ^ a ^ pamat,
latviešu užekutl
| ķ t «?tlvenajam uztit-
Latvijai atbn*
.Visi pāreļi^
to Utvijai
,m institūtiem %
R^Hmta^jpia.rt
t-atfeaisttsitn SaeW
li^āMofetatviJasiiJ
vietnieka w 1
pas krasta atstāšanas, mēs pamanī­jām,
ka Andrim kaklā iemeties „gai-litis"-
Sākumā domājām, ka to ra­dījis
okeāna aukstais vējš, bet, kad
balss lūza arī iekārtojoties jaunajā
mājvietā, beidzot bijām spiesti at­zīt,
ka Andrim ir jau piecpadsmit
gadu. Tagad jāsaka, ka Andra balss
lūzums vēl pirms Amerikas sasnieg­šanas
ir bijisi laba zīme. Bez paša
jūtām, kādas tagad droši vien sāka
rasties reizē ar jauno balsi, viņš
amerikāņu jauniešu vidū būtu galīgi
pazudis.
' Tikko mēs pēdējo reizi izkravājām
savus kofejnis, Andris sāka iet skolā.
Vācijā viņš bija apmeklējis nomet­nes
pamatskolas septīto klasi un arī
tagad izmēģinājumam iestājās sep­tītajā.
Bet Andris bija labs basket­bolists,
im, kad iesākās jaimā sezona,
astotā klase atzina, ka tai trūkst vēl
viena spēlētāja. Bez lielas runāšanas
•Andri pārcēla astotajā klasē.
Pirmās dienas, pārnācis no skolas,
Andris stāstīja par jaunajiem iespai­diem.
Klases viņam bija visos stā­vos
un, kamēr viņš iemācījās tās
pats atrast, viņam piekomandēja kā­du
zēnu- Bet tad, sākot ar otro ne-
.dēlu, Andris par skolu vairs neru­nāja.
Rītos viņu skolas autobuss
jōlzveda un vakaros pēc basketbola
ispēles treneris pārveda savā limu-
2?nā.
Nākošajā sestdienā Andri apmeklēja
kāda meitene. Viņš pats bija ārkār­tīgi
sašutis un nomierinājās tikai
tad, kad meitene, norunājusies, im
izvalstījusies pa dīvānu, beidzot aiz­gāja.
Pirmdienā mēs nejauši ierau­dzījām
Andri pilsētā uz ielas meite­ņu
ielenkumā. Tanī pašā reizē mēs
redzējām labāko paņēmienu, kā at­kratīties
no nevēlamiem pavado­ņiem;
Andris nogaidīja labi garu
auto rindu, atskatījās un pēdējā:
0 brīdī parskrējŖ. pāri ielai. Kamēr
meitenes atjēdzās, viņš jau bija otrā
Ielas pusē im prom»
Mājās Andris turpretim sāka iz­rādīt
arvien lielāku interesi par lie­tām,,
kas tam agrāk bija likušās
vienaldzīgas. Arvien biežāk viņš sā­ka
pētīt žurnālu reklāmas un bei­dzot
atzina, ka visi žuoiāliesot pil­ni
skaistu sieviešu attēliem. Sad tad
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Ari gulēt ir jāprot
Vidusmēra cilvēks laikā no 25'
līdz 70. mūža gadam pavada miegā
apmēram pusotra gada desmita.
Daudziem tomēr ir diezgan aplami
uzskati par to, ko zinātne līdz šim
konstatējusi šinī j'autājumā.
airt valsts
^y«pwnē nav.
pēc satverjng^
.ente resp. viņa view
. (te!rt)otles bez SaeliņM
kabmeta ir visai ni^
-Vjiņani tiesības ao sasta-tia^
«aprotanis, ko rt0\
ciņa iegtitu ar sūtmmH
A ārkārtēja .Pilļ^
tāpēc mēs sutm
Viņa 4#ib^^
Nav tiesa, ka veselīgi cilvēki guļot
nekustīgi Normāli cilvēks guļot
vienā naktī maina stāvokli 35 rei­zes,
jo to prasa ķermeņa musku­latūra,
kas nevar uz reizi atbrīvo­ties.
Tāpat nav tiesa, ka iemigšana
un atmošanās notiktu dažās stundās.
Aizmiegot parasti uz laiku iestājas
stāvoklis, kad cilvēks gan vēl skaid­ri
uztver skaņas, bet vairs nespēj
ņe runāt, ne kustēties-
Pareizs ir uzskats, ka labākais un
veselīgākais miegs ir pirmajās stun­dās
pēc aizmigšanas, bet aplams ir
pieņēmums, ka gulēšana uz kreisa­jiem
sāniem vājinātu sirdi. No ve-mm
trlmdimelo, J
faktoa
sellbas viedok
vai cilvēks gu
^ rsna,k8S novērstu
i t* izpildu vara»
tleJi vai ar e'"
tSN prezidentu.
I
priekšgals
man mati
a ir gluži vienalga,
uz muguras, vieniem
yai otriem sāniem. Fiziska piepūle
pirms gulēt iešanas tiešām apgrū-ina
aizmigšanu. Labākais līdzeklis
ķermeņa atpūtināšanai tādā gadī­jumā
ir silta pelde pirms došanās
pie miera. Kaitīga ir arī liela garīga
piepūle pirms gulēt iešanas; ietei­cama
atpūta vai pastaiga tieši pirms
tam-
; Apk.ms ir uzskats, ka miegs ir jo
veselīgāks, jo cietāka guļamvieta.
Tā nedrīkst būt ne sevišķi cieta, ne
arī pārāk mīksta. Ilgstošs miega
trūkums veicina saslimšanu daudz
vairāk nekā nepilnīga barība. No­stāsti
par ievērojamiem vīriem, pie-mēram
Napoleonu vai Edisonu, kas
. ^' / iztikuši ar dažām stundām miega ik
iiakti, nav autentiski. Patiesībā šie
viri īso nakts mieru ^papildinājuši^
Vz dažām stundām aizmiegot arī
dienā.
)ia ari amerikii^u ^^j! m virsrakstos
lwaks apelsmus"AP ^ y|
teicis profesors, MV",^
gaidu nokļūlaB^
liovSMana ir ab^^5w
^, Ja es vēl kādrei A
li mati viena miri^^'
Mēs kļuvām uzmanīgi. Ieprasījā­mies,
kādēļ viņš neiet uz skolnieku
sarīkojumiem, lai gan tiek ielūgts ik
pārdienas.
»Ko es tur darīšu?" viņš jautāja-wNu,
to pašu ko citi."
„Aha! No tā jau pietiek pa starp­brīžiem."
„No kā?"
„No bučošanās."
Nu lieta kļuva skaidrāka. Apsprie­dām,
vai nebūtu laiks Andrim pa­stāstīt,
kā amerikāņi saka, par „put-niem
un bitēm", bet izrādījās, ka
šis temats ietilpst viņa skolas kursā,
un dažā lietā viņš varbūt pat gud­rāks
par mums.
Kaimiņi mums pastāstīja, ka mei­tenes
skolā uz Andri esot visai na­dzīgas.
Reiz tās pat kļuvušas tik
muļķīgas, ka skolotājs Andrim paiļ
to atvainojies. Teicām Andrim, lai
tak dara kā citi zēni m aizved kādu
meiteni m kino vai citur- Viņa spē­cīgākais
iebildums bija, ka ameri­kāņu
meitenes esot muļķes-
„Kad es tām nedodu savu fotogrā­fiju,
viņas krīt ceļos."
Tas viss notika tagad, kad Ameri­kā
esam nodzīvojuši tikai mēnesi.
Pašlaik ir žēl, ka neesam Andri Jau
agrāk audzinājuši modernākā garā,
bet drīzumā mums paredzamas vēl
lielākas galvassāpes. — Ko mēs da­rīsim,
kad Andrim balss būs galīgi
pārlūzusi un viņš līdzīgi saviem sko­las
biedriem sāks nākt mājās tikai
pēc pusnakts?
Bažīgi vecāki atstāstījuši
Henrijam Nordenam.
PIRMĀ PEĻŅA „NEAP.
ROBEŽOTO IESPĒJU ZEMĒ".
Reader's Digest izdevums vācu valo­dā
Das Beste pastāsta šādu Jautru epi-zodu:
Amerikāņu transporticuģis General
Hersey nesen no Eiropas Bostonas ostā
atveda 1200 DPi PaSam pirmajam tio at­braucējiem
cauri muitai izdevās izkļflt
Icādam Jaunam lietuvietim un tādēļ viņS
ari pirmais uz amerikāņu zemes pama­nīja
interesantu ierīci — limonādes au­tomātu,
kas pret iemestiem 5 centiem
izsniedza pudeli dzēriena^ Lietuvietis
nogaršoja limonādi, nosprieda, ka tā
laba, sabāza automātā visus 5 centu ga­balus,
cik vien viņam bija, atgriezās uz
kuģa un pārdeva katru pudeli par 10
centiem. Kad viņš šo ceļu bija mēro­jis
4 reizes, viņš lepni varēja rādīt
draugam pirmo pejņu, ko ieguvis Sa­vienotajās
valstis: 1 dol. un 60 centus.
To visu bija novērojis kāds muitas ie­rēdnis,
kas nosmējās tikpat lepni kā
lietuvietis: „vēl vienmēr neaprobežotu
iespēju zemet"
TA VIŅI IZTEICAS
Augstskolas izglītība ir viena no ne­daudzām
lietām, par ko daja cilvēku
ir ar mieru samaksāt, tās neiegūstot.
Viljems Laus Braians.
Paražas vispirms ir zirnekļa audums,
bet vēlāk klOst par tērauda stieplēm.
Spāniešu sakāmvārds.
Dažs labs būtu ar prieku apmeklējis
skolu, Ja būtu zinājis, ka viņš kādreiz
kaut kas var kļūt.
Frenkllns Džons.
Mūsu laikos viss notiek strauji, izņe­mot
augšanu, kas vēl vienmēr ietur
veco tempu.
Fridrichs Hebels.
Cilvēks, paliekot sēžam vismaz ir
aizsargāts pret briesmām krist
Fridrlchg Hebels.
Protams, katram Jautājumam ir divas
puses, Ja mēs īsteni neesam ieintere­sēti
nevienā no abām.
Greensboro Dally News.
Elza Ķezbere
FĒltRIS
Kas tur knakšķina ar nagu,
Kas tur ņurd un peles rāj?
Cēlis astes bozi smagu
Lepni priekšā nmcis stāj.
Vai tas visiem jums jau sdnāms,
Runcis Pēteris ko māk?
Dziļdomīgs un neuzminams
Dižs viņš allaž iet un nāk.
Osas apkopis ar ķepu,
Tērpies kažokā kā frants,
Dēkās aizjoņo viņš slēpu,
Nečirkst neceļos pat grants.
Ļaudis pikti grozās elsas,
Suņi nikni Iesāk riet.
Murr un ņau skan sētās visās,
Kur šis slržulauzls Iet.
Nikni cīnījies un guvis
Laurus, pārnāk runcis mans.
Visi sauc: cik slavens kļuvis
Pēteils tos peļu gans!
aika budžets
BiļuuMbas spevls
KO JtJS BŪTU DARĪJUSI?
(2) Amerikānis Lorencs Bolcs at­stāsta
šādu patiesu gadījumu: „Reiz
man veikala darīšanās bija jāap­meklē
kāda vientuļa māja ārpus
pilsētas. Apstādināju savu auto ceļa
malā liela koka paēnā un gribēju
doties namā, kad man uzbruka liels
un nikns suns. Par laimi tas bija
piesiets saitē pie koka, un es laikā
paguvu atlēkt sāņus. Kad neatradu
nevienu mājās, devos atpakaļ uz
auto, bet atkal ceļā stājās niknais
sims, riedams un mēģinādams no­rauties
no saites. Viņa saite turklāt
bija tik gara, ka nevarēju tikt ne
pie vienām auto durvīm Negribē­dams
riskēt, es drusku padomāju
lin arī atradu iespēju iekļūt mašīnā,
šuņā zobu neskarts." — vai varat
atminēt, kā Bolcam tas izdevās?
KAM TAISNĪBA?
(3) Aina bija dabūjusi darbu par
apkalpotāju nometnes klubā. Pēc
pirmās darba dienas viņa nodeva
kluba pārzinim savus ieņēmumus:
tur bija septiņi 10 marku gabali,
astoņpadsmit 5 marku gabali, četr­padsmit
2 marku gabali, piecpadsmit
1 marku gabali, desnait 50 feniņu
gabali un desmit 10 feniņu gabali.
Tā kā Ainai par apkalpošanu pienā­cās
10%, viņa tūlīt atskaitīja sev
DM 20.90. Bet šefs atzina, ka viņai
pienākoties tikai DM 19. Kam bija
taisnība?
(Atrisinājumi nākošajā jaunatnes
pielikumā).
„Nav laika, nav laika," tas jau­niešiem
tik paostāms teiciens. Tas
dabīgi- Jaunatnei daudz jāmācās, tik
daudz ko gribas zināt, iepazīt, re­dzēt,
pārdzīvot, bet diennaktī tikai
divdesmit četras stundas. Otra ne­laime
tā, ka, sākot lasīt interesantu
grāmatu, aizejot pastaigāties, uz
izrīkojumu — nevar un nevar at­rauties,
aiziet savlaicīgi. „Nu, vēl
drusciņ" un šī drusciņa dažreiz ilgst
garo stundu.
Ko darīt? Ja ir laika trūkums,
jāmācās saimniekot ar laiku, un tas
nozīmē:
1) iedalīt katrai vajadzībai laiku
2) paredzētā laikā veikt iespējamo
Naudas budžetā pirms tērēšanas
parasti noskaidro, cik naudas būs
kopsummā un tad to cietās summās
sadala atsevišķām vajadzībām —
budžeta posteņiem. Tāpat jārīkojas,
ja trūkst laika:
1. jānoskaidro, cik laika rīcībā
2. jānoskaidro, kam laiku grib
ziedot
3. jāsadala laiks starp uzdevu­miem.
Diennaktī 24 stundas, no tām, at­skaitot
atpūtai vajadzīgo ii»iku, da­būjam
rosības laiku. Atpūtā ietilpst
miegs un daži atpūtas brīži dienā-
Miegam vajadzīgais laiks atkarīgs
no vecuma, veselības, barības, dar­bu
steidzamības un caurmērā pie­ņem,
ka jauniešiem jāguļ &--9 stun­das.
Atpūtas brīži dienā var būt
30—45—60 minūtes. Pieņemot mie­gam
8 stundas im atpūtai dienā 1
st. kopā 9 stundas. Rosības laiks
tad ir 15 stundas diennaktī.
Kādām izdarībām laiks jāveltī?
Ir lietas, kurām, vai mēs to gribam
vai nē, laiks ir jāveltī, piem-, saim­niecība,
pārvietošanās, pār visām
lietām darbs. Tad nāk lietas, ku­rām
laiku varam ziedot vai nezie­dot,
kā nu to izlemjam. Tas jālemj
īpaši, kad domājam par to, kas gri­bam
tapt, ko gribam sasniegt. Sa­vukārt
šie lēmumi atkarīgi no tā,
cik laika ir mūsu rīcībā.
Der uzmest savu laika budžetu,
lai redzētu, ko var, ko nē, cik kam
jāveltī.
Tas varētu izskatīties apmēram
tā:
NORMĀLĀS DIENAS SPECIFI-KĀCIJA:
Ro s ib a
>
1. Miegs . . . . . . 23 7 8
2. Uzpošanās, brokastis 7 8 1
3. Ceļš uz skolu (darbu) 8 8,30 —30
4- Skola (darbs) utt
Kad diena visumā sadalīta, sastā­da
sīkāku budžetu, dienai.
LAIKA BUDŽETS DIENAI:
1. Atpūta
Miegs . . • . 8 st.
Atpūta . . , . 1 st. 9 st,
2. Darbs/Skola
Sagatavošanās . 3.30
Ceļš —,30
Darbs/Skola .5 9 st
3. Saimniecība
Uzpoš. Higiēna . 1
Uztura saimn. . 2
Pārējā saimniec. — 3 st
4. Brīvais laiks
Izklaidēšanās
Sports
Organizācijas"
Lasīšana
Mūzika utt. . . i • , 3 st
1. ATJAUTĪBAS UZDEVUMA
ATRISINĀJUMS
Pirmajā svērlenā uz katra svaru kau­siņa
uzliek trīs no astoņām tabletēm.
Ja kausiņi stāv līdzsvarā, smagākā tab­lete
ir viena no abām atlikušajām, ku­ra
— to viegli konstatēt, otrā svērlenā
uzliekot uz katra svaru kausiņa pa vie­nai.
Ja, turpretim, pirmajā svērieiiā
viens kausiņš smagāks, tad smagākā
tablete ir viena no trim šajā kausiņā.
Otras trīs var mierīgi likt pie malas un
otrā svērlenā pārbaudīt trīs „aizdomI-gās".
To izdara tā: katrā kausiņā ie­liek
pa vienai, bet trešo patur rokā.
Ja viens kausiņS nosveras uz leju, sma­gākā
tablete ir rokā. bet Ja kausiņi stāv
līdzsvarā, tad „vainlgā'* ir tā, kas pa­lika
rokā.
sacerētajiem
3. dzimtenes pagale skautu uguns­kurā
(Latvijas 26. nov. 1949. g. nu­murā)
aicināja sacerēt ludziņas pēc
Dvēseļu puteņa stāstījuma, ko va­rētu
izrādīt skautu kopas pasaules
tālēs.
īpaša komisija rakstnieka Viļa
Lesiņa vadībā par labākajiem dar­biem
atzinusi:
1. Artijra Vītola — DP Transit
Camp Mūnster (21a), Hoher Hea^en-weg
2/6.
2. Eduarda Lēmaņa — Wūrzburg
(13a) Central DP Camp 9/1.
3. Sarmītes Jiibertes — Oldenburg
(23) DP Camp Dobbenteich 25/25,
kuriem piešķirta godalga — katram
«Latvijas" 1 mēn. abonements, sā­kot
ar 15. februāri.
Vēl ludziņas iesūtījuši: Burtnieku
(71.) SP Zīlīšu kopa Karlsruē, un
Ērika Anšmite Ambergā.
Visu ludziņu teksti nodoti Vien­tuļo
skautu inspektora rīcībā, par
ko rakstītājiem viņa sirsnīgs paldies.
KUR ESI PALICIS?
Vai esi savu adresi piemir­sis
paziņot Vientuļo skautu
inspektoram T, Dukātam,
Memmingen (13b), DP Camp,
Fliegerhorst? Dari to tūlīt!
LABIE DARBI
Svētdienas skolas skolotājs allaž mu­dināja
bērnus uz lalļtiem darbiem un ik
svētdienā pārprasīja saviem audzēk­ņiem,
vai tie iepriekšējā nedēlā darījuši
kādu cilvēku laimīgu. Kad kārta atbil­dēt
bija mazajai Mārītei, viņa paskaid­roja:
„Es šonedēļ darīju laimīgu savu
krustmāti: veselu vakaru pavadīju vi-
1^ tias mājās, un kad es aizgāju, krustmāte
bija laimīga." (c)
Piezīmes skautu burtnīcā
Zēni kailiem ceļiem dziedāja:
„Tēvu zemes mīlestību mēs ar dar­biem
rādīsim!"
— „Vai traks!" teica daži prātīgi
vīri, „ti€ tak atkal taisās karot!"
Citi, vēl prātīgāki, pirmos nomie­rināja:
„Tā jau tikai dziesma."
Kāda meitene Latviskās dzīves
kursa laikā man teica:
„Man ir tik smagi. Kā es vēlētos
dzīvot tā, kā mēs kursos mācījā­mies!"
Pēc divām nedēļām:
„Jā, jauki jau bija. Varētu vēl kā­du
reizi tā,"
Vēl pēc divām nedēļām:
„Piedodiet, bet man jāsteidzas.
Skolā balle."
Sarunā iejaucās meitenes māte:
„Vai tad nu ir tik steidzīgi. Taču
atnācis tāls viesis."
„Jāiet, māmiņ, nevar. Citādi vēl
viss var izjukt, mums jau tā tik
maz meiteņu. Viesis jau varētu nākt
līdzi, bet viņu droši šādas balles
neinteresē."
Jāsaka, neinteresēja arī.
A T R I S I N Ā J U M I
Zelta ābeles uzdevumiem (Latvijas 28. janvāra
numurā)
Pareizi Jābūt:
Raiņa Uguns un nakts; Lesiņa Vī­ri
un varoņi; Brigaderes Princese
Gundega; Aspazijas Vaidelote; Blau­maņa
Ugunī; Klīdzēja Jaunieši;
Lautenbacha-Jūsmiņa Niedrīšu Vid­vuds;
Kaudzīšu Mērnieku laiki;
Jaunsudrabiņa Aija, Atbalss, Ziema;
Sārta Druvas san.
1) Birznieka Upīša Pelēkā akmens
stāsti, 2) Aleksandra Grīna Dvē­seļu
putenis, 3) Brāļu Kaudzīšu
Mērnieku laiki, 4) Annas Brigade­res
Dievs, daba, darbs, 5) Edvarta
Virzas Straumēni, 6) Anšlava Eglīša
Homo novus, 7) Jāņa Akurātera
Ka^j^ zēna vasara.
KAT.NA KAPE J s
ST A RU TILTS
I N DULIS U N ĀRIJA
TALAS NOSKAŅAS Z I L A VAKARA
L A U Z TA S PRIEDES
Z E L T A ZI R GS
D A UGAVA
PŪT, VĒJ I ŅI
JĀZEPS U N VIŅA BRAĻI
MILA ST I PRAKA PAR NAVI
DARB S
Kopā 24 st
Nedēļas budžets parasti sastādī­sies
no 5 normālām dienam plus
sestdiena un svētdiena.
NEDĒĻAS BUDŽETS:
1. Atpūta . . • . ^ , , 63 St^
2. Darbs/Skola
3. Sainmieciba
4. Brīvais laiks (sīkāki):
Izklaidēšanās
' Sports utt.
Kopā 168 st.
Pie izklaidēšanās jāpieskaita viss
laiks, ko iztērējam papļāpājot, pa­staigājoties,
kārtojot marku albu,'^
mu, darinot rokdarbus utt Laika
budžets parādīs, cik maz patiesībā
mēs varam, cik ļoti mūsu nodomi
pārsniedz mūsu "iespējas. Dbmājot
par atsevišķu nozari mums liekas*
ka varam ļoti daudz, bet tad aizmira
stam, ka daudz gribam darīt arī cl-<
tās nozarēs.
Dažam labam derēs ierobežot lai­ku
lasīšanai^ bet tas nenozīmē, ka
viņam, pulkstenim stundu sitot, jā­liek
grāmata nost ja palikušas 2
lapas. Skolā, dienestā laiks ir jā­ievēro
uz minūti, bet brīvā laikā
tas jākārto aptuveni ar veselīgu
prātu un labu gribu. Irve
I c II d . III a
Vardnica tiem, kas aizmirst
Ilgstošajās svešniecības gaitās
tiem jaunajiem latviešiem, kas dzim­teni
atstāja vēl nepaaugušies, no sa­runu
un r a k ^ valodas sāk pagaist
dažs labs latviešu jēdziens un vārds.
Mēģināsim palīdzēt viņu atmiņu at­svaidzināt
ar šo īso vārdnīcu pastā­vīgos
turpinājumos ik jaunatnes
pielikumā.
I
Akmens solījums — parasts senlat­viešu
solījumu vai zvērestu
veids," liekot kāju uz akmens,
lai solītāja griba kļūtu tik
cieta kā akmens.
Brīvdabas muzejs senceltņu sako­pojums
netālu no Rīgas, Jug-
1as ezera krastā. Celtnes bija
novietotas novadu sētu kārtī­bā
(Vidzemes sēta, Zemgales
sēta utt.) un pieejamas apska­tei.
Vecajā Usmas baznīcā rei­zumis
notika dievkalpojums.
Cīrulis, Ansis — gleznotājs, sevišķi
pazīstams ar latvisko mēbeļu
un istabas lietu metu darināju­miem.
Pēc viņa metiem gata­votas
arī prezidenta reprezen­tācijas
telpu mēbeles Rīgas
pilī.
Dievaines — veļu laiks — veļu mē­nesī
(oktobrī) līdz Mārtiņdie­nai,
kad pieminēja un mieloja
aizgājušos veļus.
Eglīte — trideksnis, trejdeksnis —
senlatviešu mūzikas instru­ments,
ar ko sita takti, pulkā
dziedot. Eglīte ir koka kātiņš
apm. VA sprīdi garumā, pie
kura. piestiprinātas metalla
plāksnītes ar pakariņiem.
Flchtenbergs — Latvijas armijas
virsnieks, leitnants, ko sagūs­tīja
bermon tieši pie Rīgas
1919. g. ziemā. Lai piespiestu
viņu stāstīt par latviešu no­vietojumu,
viņu mocīja: izdū­ra
acis, izrāva mēli, tad, dze-lopstieplēm
sasietu, mērcēja le­dainajā
Daugavas ūdeni līdz
iestājās nāve.
Gatve — ceļš, kufa malās aug kokL