Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1950

              Mii*!
las, mo^
i f ^ ^ I f e . ^ Art
d ^
'lurnālg ber
'drošn^i
^filiji^^
sitodeta, kai
kar^vliein, bet lit
Msllik-par
Drīz ižSc
. _ Bauceite$
loja gaisā Groi-
I^nzeik
tp ra(
;iigām pulem » f
^ a d ^ H'^i^e»
LU ŗair
pāri Ode
LATVIA
Lalvtan New8paper
PublUhed uodef BUCOM Qlvli
Aftolir» Otvisiod Authorlsatloo
Number UNDP us. Ptibluber
Vand Idttori Vaicstmaii um<
* O^gt. Bsaungcn/iii Brelte 8tr
Prlnter: Ungebeuer &
iHaner. Ļudwig8buri»., Kfimer^
•Ir, 16. Pul)Uihed twlce w e c ^
CirculatJon um
L A T V I A N N E W Š P A P ER
Nr. 12 (S56)
Seatdi^ 1951. g. IL 1^.
tsnia titMHMt 00 i M i M i i
mtt«)t. Oālvmii rtftMMmTf
Mmboft; filvtnt. fadakiiD|l
vtttnlekii ai CuUtlt. RtM*
totl: A. BolltiiAL J. Jl
u Svma. AultliUjAt
BooB». c»a»tm A. c TM
CtiUnflmm.. Briltt 8ti.
uno immigrācijas likumu
pieņemt tik^^
šogad uzņems 50.000 DP
LWF pafulzes ieM^^^^^
vacusaUeaba^
ena
K S r » » ameri&iņii jojilaii DP preses konferencē, kaa notika 8. feb-
«iibl Bftd Ki9li4[enā, atblldigie IRO a a l v ^ mitnes ierēdņi sniedza
plaiaknii padkaidrojiimņs par aktuāllm emigrācijas problēmām, li fpaii
^ r Izceļošanas galtii uz ASV. kā ari Jamiā Savienoto valsta DP lika-
•m4 pieņemšanas izredaim. Svarigs bUa padņojums, ka DP k<»ttisijas'
tikko pa da|al atcēlušas līdzšinējos ierobe^ koru dēļ oz ASV
pēdSi l a M varēja doties i i ^ darbam paredleētls
l^ersoņas^ Kpnf^ pārrunāja ari veiktos priekšdarbus un vēl nākot- ^
n ^ e ^ u s \leijā paliekoSo DP stāvok|a nodrošināšanai, kā airi
Jalķā^ df4ē]0 pāhrletoto personu pakļaušanu vācu tiesu lesUUht
JurfildOļlIiit; pārējiem apldkotajiem Jautājumiem nozīmīgs Ir k^n-l^
tiaM^. IMI Attf vēl 50.000 DP.
nodaļas vadītāja Jūma <Hume). „Tie-ši
šodien ir atcelti pēdējā la&a no-teikumi,
pēc kuŗletn izceļošanai už
ASV pieņem tikai laukstrfidnie^
kus," izteicās miss JGma. „Turp-n^
k 60.procr no visām izsniedza­mām
vīzām saņems ari pārējie izce­ļošanas
kandidāti, un tikai 35 proc
no kopskaita būs jābūt lattotrād-y6t
preses konferenci,' IŖO
ii^ormāoijas daļas vadi-t
. Reiners (Reyner), at-
10 pašlaik Vācijas amerikā-i
' j b ^ Imdies organizācijas ģe-i
^ l d i r e k t o r s Donalds Kingslejs.
ar i^rējiem augstākajiem
dlilMMj&kiem Kingslejs no-
Is';^'progresu grūti izvietoja-nio^
DF' ghipas stāvokļa atrisināša-
I t l ; Kā pirmais ievērojamākais solis
«tel Virzienā jāmin tas, k a IRO izde­vies
parakstīt llgiimu ar Zviedrijas
Viad^u par 150 tbe. slimo- DP un
tJda paša skaita piederīgo uzņera-iļs^\
x. Slimos D P Zviedrijā novietos
' ^daietfEil^ibas iestādēs m sniegs v i -
ņ i ^ lai^jami labāko aprūpi un
:firsftileaifo palīdzību. Ari pēc Iz-v^
eļoSanās ti€^ v^ēs palikt Zvied-rijā
uz dzīvi. Līgums gan vel r a l i -
iioēj^mi bei,
"SKUpū koferi %
kontrolēja ]m
:v'ib'^ .-Vīra; M
rt^Bfļmi raidi
i p H a f as^ Jo
ļpār nodevību bri-
I e b l ē s . ,, •
^^kSpēč ģen.
iērUhē. IzršdiļI»
P ^ a » kopš pa#
afi padomju ,01^
.._ ņagrīde» orgāni»!!
m^mfģMs'^imti: ņiemti ŖP
i^^Ndodaš utt k r i e v i d ^ ^
īinieitj ikaimam (Nw
_ i ^ ) i r K a t r u nakti W
?kj|a«irin}ias kazarmām
i a t & ^ kas aicina' sac^'
Kilevijas apspiedējiem tj»
iifc i Gtodiiz katru diefU
vissl^
i ^ H i m l un pavēles n^"^'
% .pat bieži arī HeC-
[es drgani7āciia saņ^
JSvn0ylSrrS, jo tur dar-tkm
MGB ierēdņi.
M^ikulova pūles ^
i
m^ bez panākamie^
# uz Au?trumvāciju Beriŗ
i f e i i i n o saviem labak^, ' ' i ^ piilkveiai Voroņi^v
^ a i ^ viņam he\67^^
'MMpSm HenzelaU^
^ i ^ - f i e f jau pēc .daži^
l i d l k ^ skrodera
ē^istiji nošāva ceļa
«aaiuz Berlīni. P a r * ^
izsolīti 25;000 a u s t r^
tkr bficiāU d o k u m f^
miojf M49. gada 16. 3»
^^it^fetā m R. « i /^
8#>ni&> Henzelis nav w
im^^tas^ izdosies Jaun^|!
•IļNNlSiiM^ P f ^ ^ uzturēšar
nii p $ v i m t ^ e d ^ t l 10 tnilj. dō-lliru;
Pašlaik organizācijai pūlas at-
• r i t f Izvletdiaņas iespējas vēl apmē-rijsv
24.500 personām, kam nepiecie-
Saima aprūpe speciālās iestādēs, pie
k^m šai grupā ietilpst 4200 tbc slim-n
i ^ apmēram ar 2700 piederīga-jitoi,>
Iespējams^ k a Zviedrija uz-ņ^
an^)^ 1bQ sUnmieku skaitu nākot­nē
vēl paplašinās. Bez tam jācer» ka
art dtas valstis sekos šiin piemē­ram
Attiecīgas sarunas, ķuŗfim sa-gHoāisis
labvēlīgs iznākums, ieva-
[tesjau ar Beļģiju, Dāniju un
Idv IRO ģenerāldirektors porā-cttjis
ka uzlabojušās Izredzes DP
iHpediUistu iz^i^etoSanai. KonkrēU
l^i^tdams, ka .500 .speciālistus uz­ņems
Kanāda.
Riinājōt par emlgrācljasi gaitu uz
Austrāliju, Mr. Reiners atzīmēja,
ka izceļotāju skaits uz šo kontinentu
pāmiedzis jau 100.000. Austrālijas
viliKba domā šogad uzņemt 50.000
feļiigrantu. I RO iekārtojusi 2 speciā­lus
kuģus ģim^u pārvešanai uz
A^sfirāUju. Sals kuģos izdarīti sē-vļSķl
uzlabojumi kabīnēs, ierīkotas
t ^ u virtuves, kā arī pastiprināti
gādāts par sanitārām un medicīnis­kām
ierīcēm. Pašlaik IRO apsver
i ^ j u pārvietot Austrālijas brau-cēju
traiisitnoimetnes no Itālijas uz
VSdju, bet galīgs lēmums šai sa-
Icļtrā nav vēl pieņemts.
Jautājumā par emigrāciju uz Sa­viļņotajām
valstīm žurnālistiem
plašus paskaidrojumus sniedza* IRO
Iļdvenās mītnes ASV emigrācijas
Amerikānn josla
lai darba eaistits
mag. oec. K. Kalniņš
strauji tuvojoties IRO darbības
beigām, arvien akūtāka problēma
kļūst Vācijā paliekošo DP i ^ a u -
šana vācu saimniecībā. Ļoti ap­sveicamā
kārtā šis problēmas atri­sināšanā
pirmā pieteikusies palīdzēt
Luterāņu pasaules federācija (LWF).
Šī brīvprāUgā organizācija, kas jau
tik .daudz ^palīdzējusi DP izceļoša­nas
un aprūpes jautājumos un kas
nolēmusi savu darbu Vācijā turpināt
ari pēc IRO darbības beigām, grib
jo cieši sadarboties ar IRO tieši
grūtajā pārejas posmā, lai DP le-
^kļaušana vācu saimniecībā noritētu
iespējami gludi ua-bēriem labvē­līgi.
Jau pirms IRO aprūpes darba bei­gām,
kas paredzamas š. g. 30. jūni-
Jnāie kliaeiikJāL Tsaagsa indoāzmīmaē ,ā tkraa viziscteuļovšāaknāa^ ' L h i '' ^lal Ki rseailiizlēltuf ITRROO programmu
(Turpinājums 4. lappusē).
eni gaiha manevri
Rietun
Frankfurte: (C). — Šonedēļ Rie-tumvācijā
notika «lēpeni". gaisa
trauksmes mlģinSjumi FrifeiAfurtē
Ittk; d l ^ ^ t l i s l i d i o t
DP nometņu iekļaušanai vācu saln^-
nlecības sistēmā, pie tam domājot
par katra atsevišķa DP labklājību
nākotnē. LWF ^ stāvokli ap­svērt
iespējami rupigiun izmantot
visas Iespējas, lai ari n^otnē va­rētu
palīdzēt bēgļiem — saviem t i ­cības
brāļiem.
Lai šo plānu sekmētu, L W F bēg­ļu
aprūpes dienesta amerikāņu jos­las
direktors Kenets Sei^ts (Kenneth
si^fliijts kur^;4aitā'^^
cerības piepildīsies
LIELIE UZDKVUMl
Sutna I Feldmana runa Bostona
Viens no UeVklem latvIeSu puleHanls oentrlmASTIodliii IrBilf)
tona. Latviešu organiiēSanl te lieli nopelni Amerflma liIvMm taiilirimt
savienībai, kas Bostonā darbojas Jau Ugns. gadus. A g t l ^ t e i i ^^
organliftcUa spējusi saturft kopā, un bijutt stItMni balati lat^iiii^
gara un tikumu saglabāSsnā. Jau pēo pirmā pasaules kaft ta^^ W,
vieidba sniedza materiālu un morālu aUNdstu iautleilam m
dāra to ari tagad, patfdzot UtvieSiem trimdā. motMt darbibm itattH
vēl paplašināt, beiiMaidiIbM darba iekārto^ ari mtriķū lafvMukini
ftotēku un dom^ianliējot aroMvu, kiirā uriorātu visaa ilņas, kaa •Mļ^^
mas ASV publlcistikl par Latviju un latvidiu tai^ta,
Draudrigi aicinājuma dienā -28. Janvāri savloilba Bostonā bU»
rikojusi iatvieSu vakaru, kufā runāja sfitnis |. ITeldmanls.
lu tauta balsos
par Leopoldu
Brisele (F). - Trešdien Beļģijas
parlaments ar lielu balsu vairākumu
aerodroms pirmdien un o t r d i ^ bija
stingri apsargāts, tm visi ASV gaisa
?Pēktt g a m i ^ '^tradāa aufļstākās
tjjauksmfts stāvokli Manevri nt^tl-ka,
lai pārbat^tu, d k īsā . laikā
amerikāņu gaisa spēki spējīgi pie-lalkoties
bries|nu gadījumam. AP
ziņojumā uzsvērts, ka amerikāņu
virsnieki atteikušies paskaidrot, vai
šiem manevriem i r kāds sakars ar
Iespējamo vajadzību atjaunot Ber­līnes
gaisa tiltu.
ASV gāk uztraukties
par zīdu vajāšanām
Padomju savienībā
Ņujorka <E). — Amerikas Balss
ziņo, ka Savienoto, valstu arodbied­rību
apvienība AFL, kuŗal i r ap 8
miljoni biedru, pieņēmusi protesta
rezolūciju pret žtdu vajāšanām P a ­domju
savienībā* Sal rezolūcijā
minēts, ka pretžīdu kustība tur jau
līdzinās pilnīgam antisemītismam.
A F L saņēmusi informāciju, ka žī­dus
atlaiž no visiem svarīgākajiem
posteņiem ārlietu un ārējās tirdz­niecības
ministrijā. Viņiem nav at­ļauts
strādāt arī padomju okupāci­jas
karaspēkā Vācijā un Austrijā.
Gandrīz vienlaicīgi ar šīs rezolūci-,.
jas pieņemšanu žīdu problēmu ap­spriedīs
arī tautas pārstāvju nams.
Vairāki runātāji norādīja, ka P a ­domju
savienībā antisemītisma kus­tība
plešas aizvien vairāk un tūk­stošiem
žīdu no Polijas un Ukrainas
deportēti uz Sibīriju.
1 ^ ia{^^
pleiīisēdi mag^ oee. KārU IĶaii^u.
Federācijas, vadība ir pārliecināta,
ka K. Kalniņa plašā pieredze, visu
DP vajajJzību laba pazīšana un līdz­šinējais
darbs DP labā padara viņu
sevišķi piemērotu šādam atbildīgam
uzdeviunamun ka viņš spēs sniegt
lederācijai ļoti vērtīgu atbalstu šai
darbā.
Saskaņā ar IRO plāniem pārkār­tošanas
darbs sāksies 2. apgabalā,
K. Kalniņam cieši sadarbojoties ar
LWF apgabala pārstāvi garīgās un
labklājības Uetās V i l j m u H. Laza-retu
(Wllliam H. Lazareth). LWF
bēgļu aprūpes dienesta amerikāņu
joslas birojs sadarbosies tieši ar
IRO 2. apgabala vicedirektoru Va­šingtonu
u n vispār pārstāvēs D P i n ­tereses
visā pārkārtošanas prog­rammā.
Kad tā 2 apgabalā būs sa­gatavota,
K. Kakliņš savu darbu
vienlaicīgrveiks arī dtos amerikā­ņu
joslas IRO apgabalos.
tautas nobalsošanu, lai Izšķirtu k a
raļa Leopolda atgrlešsoīds troiil. No­balsošana
notiks 19. februārī. K a ­raļa
krize Ŗeļģijā ilgst jsiu kopš ot­ra
pasaules kara beigām. Toreiz,
kad beļģu armija kapitulēja, karalis
izšķīra! palikt pie tautas. Vēlāk vlņŠ
apprecēja savu bērnu ņudzlnātāju
un piešķīra viņai princeses Retijas
titulu.' Komunisti un sociālisti pār­meta
. Leopoldam sadarbību ar vā­ciešiem.
A r i tagad viņi balsoja pret
jauno lUsLUippro^ektu.
— Mūsu seme gan Mupēta, ^
teica sūtnis — mūsu Valsti piftt-dents
un pēdējās* Ucumigās ^ d l b t t
locekļi gandrīz viM depc»rtM tīd.
nomaitāti, un tomēr jūs šodien Jri-dzat
savā p r i ^ Latviju sria&ņp*
reto pārstāvi Sāviiinotās vatsttl^
kam ir tiesības runāt Latvijas vHUto
jauna rakete ASV
Vašingtona (E). —. B BC ziņo no
Vašingtonas, ka Savienoto valstu
flotes ministrija konstruējusi jajunu
raķeti, kas nosaukta par Vareno pe­l
i (Mighty Mouse). So jauzm Šāvi»
ņu izlietos gaisa kaujās. ASV aiz­sardzības
ministrijiĻ publicējot i n ­formāciju
par Vareno peli, ^pa­skaidro,
ka tās iedarbība jau Izmē-ģkiāta
Kalifomijas tuksnesī. Ra­ķetes
sniedzamība i r daudz lielāka
nekā visiem šāviņiem, kas k<mstrur
ēti otra pasaules kara laikā. Apmē-*'
ru ziņā Varenā pele i r neliela, tā ķa
lidmašīna var uzņemt lielāku skai­tu.
Tomēr tā tr pieticami ātra ūn
Iedarbība, lai ar vienu pašu trāpī­jumu
iznīdnātu ienaidnieka lidma­šīnu.
Varenā pele konsiruēta spe­ciāli
lidmašīnu apkarošanai
ķlnājaa jautājumos, kas skar mOiii
zemi un niūsu tautu. Jau šis faMl'
vien rāda, ka krievu varmāc^M^
tijas valstu aneksija nav, klusu ^
šot, atzīta. Taisni otrādi, p a i # lt
visvarenākā lielvalsts pi^t to l i i i ||
savu, ja tā varētu t ^ nepārteiih
tu protestu, pi^mot Udsās p^Oļb|ii
vēstniekam ari Latvijas plkivisigili»
pārstāvi^ kam kā nesija» šefam fir
juridiski tās pašas tiesības kā aaiv^
jetu pārstkvinu
Meklēt saprašanos ar Padomju
savienību nozīmē velti skiest laiku
ASV ĀRLIETU MINISTHS E C E S O N S PAZIŅO» KA AMERIKĀŅI ČET­ROS
GADOS BEIDZOT IZPRATCiSi KREBIĻA TAKTIKU x— MAS­K
A V A ATZfST TIKAI VARU, UN ASV T A P Ē C STIPRINĀS SAVAS
POZICUAS, KAUT VAI AR SUPERATOMBUMBU
m
Maskava tomēr grib runāt
par superatombumbu ,
P5-
m
Maiskava (B). — Nei algoties uz
ārlietu ministra Ečesona deklarāci­ju
trešdien, ka ASV valdība ne­meklēs
nekādus saprašanas ceļus un
^iera sarunas ar Padomju savienī­bu,
ā r z ^ ^ k^spoņdenU no Mas­kavas
ceturtdien ziņoja, ka Maska­va
vēlas nodibināt kontaktu ar Va-
SķiĶtonu, lai eventuāli sasauktu
fiķonferend par superatombumbu un
pasaules drošību". Par šiem mēģi-i^
umiem ziņojusi ari ASV un Anr
^ j a s vēstniecība Maskavā. Sais z i ­ņojumos,
pēc Daily Mail Maskavas
speciālkorespondenta Viljema Hār-kēsla
informācijas, uzsvērts, ka pre­zidenta
Trūmena deklarāciia par
ūdeņraža bumbu ražošanu Maskavā
radījusi „ļotl bažīgu reakciju". Bez
tam ari maršals Staļins pēdējā l a i ­kā
saviem līdzstrādniekiem atkār­toti
izteicies, ka viņš „paUe8l vēlas
atrast ceļus uz saprašanos ar rietu­miem".
New York Times Maskavas
korespondents savā ziņojiunā Iet vēļ
tālāk un apgalvo, ka Padomju sa­vienība
«gatava katrā laikā satik­ties
ar A S V pārstāvjiem, lai tiešās
sarunās apspriestu kopējas problē­mas".
Tiklab Vašingtonā, kā Londdnā
jau to vien, ka Maskavas korespon­dēti
varējuši saviem laikrakstiem
nodot šāda satura ziņojumus, uz­skata
par drošu paami, ka Kremlis
tiešām taustās, vai nebūtu iespējams
sasaukt jaunu miera konferenci. Kā
zināms, taisni pēdējā laikā ārzemju
korespondentu telepammas Maska­vā
stkigri cenzē.
Vašingtona (A). — Arlletn ministrs Eēmns kārtējo preses konferen­ci
trešdien izmantoja svarigas deklarācijas paslucBnāšanai — ASV ne-cenfisies
tuvināties Padomju savienībai, ari superatombumbas jautāju­mā
ne, Jo amerikāņi atiinidfl, ka nav vērts ar Padomju savienību slēgt
Ilgumus tāpēc, ka tā netur solljumns. ,JPašreizēJais stāvoklis pasaulē,**
teica Eēesons, „ir sliktfks nekā Jebkad bijis. Mums tomēr Jāpatur mie-rigl
nervi ASV pierādīs, ka mnsn ārpolitika var būt augstākā mērā
reāla un plelaikoties^ faktiem. Padomju savienība atzīst tikai yam un
spēku* Starptautisld līgumi un solījumi ar Ma^avu n bez nodmes.
ASV politikai līdz šim bijuši panSftumI tikai tur, kur Staļimt ārpoUtis.
kajiem centieniem pretī likta ātra im noteikta riciba. Tāpēc mūsu
lielākie panākumi līdz šimflr Berlīnes blokāde, pilsoņu kaps Izbeigšana
Grieķijā un saspnētii stāvbk|a atslābSana Tnrcift. Sie piemēri rādljoši,
ka mūsu politika pasaules miera nodrošināšanai jāveido ar ci^u apņē­mību
un spēku.** /
Ārlietu ministrs Ečesons ar pēdējo ļ Eiropai līdz šim palika bez atbildes
preses konferenci trešdien Vašingto*-
nā ievērojami noskaidrojis stāvokli
sarežģītajā situācijā, kāda valda jau
kopš 14 dienām pasaules lielajā po­litikā.
Pēdējo divu nedēļu notiku­mi
risinājušies gandrīz pilnīgi Krem-^
ļa Iniciatīvas ietekmē. Padomju sa­vienības
provokācijas pret Franci­ju,
ASV pilsoņu un diplomātu tiesī­bu
neievērošana Ungārijā un B u l ­gārijā,
sabotāža UN, traucējumi
Berlīnes satiksmē un komunistu
partiju demonstrācijas pret ameri­kāņu
pilsoņiem, Maršala plāna pa-
Hdadbu un A S V ieroču sūOjui
no rietumnieku puses. Superatom­bumbas
debates ASV senātā un
fuksa spiegošanas afēra arī rādīja,
cik ļoti aktīva i r Padomju savienība
sava stāvokļa nodrošināšanai paš­reizējā
politikā. Pret šo Maskavas
iniciatīvu ne priekšvēlēšanu cīņā
aizņemtā Anglija, ne ar iekšpoli­tiskām
\m Āzijas problēmām no­slogotā
ASV nekādu pret^aru ne­bija
parādījušas.
Šīsnedēļas beigās stāvoklis radi­kāli
mainījies. Jau Padomju sa­vienības
un Frsmicijas konfliktā Eče-
(Turplnā^ums 10. Ipp.).
dos Iecelto s ū ^ Dr. BUnugE^
pēc Viņa priekšIaii(iI|^;^^iM|Sj^
ņemot mani kā viļia Vtaļnlata^
tad, kad I^tvijas valdIbiM dardbl
bija varmācīgā kārtā apturētu' ua
tādēļ tā nevarēja pati iecelt safil
pārstāvi Vašlngtoiiā, bet izdarija ib
caur savu āricārtējo I l v a r u nei^rti
sūtni Londimā K Zariņii. A t r i UM
šīs pilnvaras un pieņemot uz šo]pi>
varu painata ieceltu Latvijas l^mnk
roto pārstāvi lalkmetfir kad faisi
pilns ar elektrību, kad valdību oen^
šas izvairīties n6 katra kisvtir
rētu pavairot sarežģījumus ar ial«
veno pretinieku, A SV imldlba aplt*«*
cīna visas pasaules priekšā, k| #
paliek uzticīga tiem lieliem briVIbaa
un demokra^jas principiem, u i ku^
ŗiem celta šl valsts un kas to tW
gadu laikā n o patstāvību ieguvidbMi
kolonijas pārvērta par pirmo pasauc
Ies lielvalsti. .
Šeit nevar ķūt runa par kādu nfti*
Iltisku spēU, par kādu takUsku P t
jienu, bet par skaidri nosprā\^t|l
tālejošu politiku, kas pamatota U|
taisnības principiem un solIjun^enĻ
ko Amerikas valstsvīri deva kafi
grūtos laikmetos. ASV p o l i t i k u ^
saka tautas vēlēts pariaments ua t#^
dēļ šai politikai jābalstās uz višal
tautai saprotamiem nv)rāll6m priu*
clpiem: tie tautas pārstāvji. kasslUf
dinātu pretējus uzskatus, ne^TO
vienkārši Ievēlēti. Tādēļ mēs varam
uzticēties ASV valdībai.un padeĒfl
gaidīt to brīdi, kad sitīs mūsu
gaidīti brīvības stunda. Mūsu '.eri-bas
tiks piepildītas, mēs atgrierisi^
mies mūsu zemē, bet mums ari jā­saprot,
ka mūsu liktenis izšķlrsiep
nevis neatHrīgi no H ^ 'm pasau­les
notikumiem, bet gan reizē un ko-pā
ar tiem.
Tāpat ari saprotam, k a briviba ne­iekritīs
mums klēpī kā nogatavojief
ābols: brīvības iekarošana prasa
sviedru, asiņu un ciešanu upurus,
Kad pienāks laiks, katrs latvietis
ķersies p l / ieročiem, lai izkarotu
^ mūsu brivību. K a d šis bridis pie­nāks,
to n »8 nezinām, bet mums uz
to jāsagatavojas.
Vispirms mums jāuztur mūsu na­cionālās
apziņas kvēle. Nedrīkstam
tikai noskatīties, ko citi dara un tos
kritizēt, vai atcerēties vecos labos
laikus, mums jāceļ, mums jārada
kaut kas jauns. Katrs latvietis ārze«
mēs i r dzīva apsūdzība pret padom­ju
varmāc^u un hip<rfcriziju. Apzi­nāsimies
a r i mēs paši šo savu spēku
un neatstāsim to dīkā, bet l i k s im to
cīņā par mūsu tēvijas brivību.
Katrs no mumS. atsevišķi ņemot
kaut ko spēj darīt šinī laukā, bet
(Tur{^jums 4. lps>.).
t i
V>1
liiV!-.;,.:- • -