Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              ww»vdien, 1950, g, 7, oķtob^
lems • • .
i4iBt?aJalām iestādēm iesniegs VUA.
D»|vakuācijas plānu un uz
"*»%vakuēs?
I l i t b i l d e : Esmu lasījis oficisu
likstu par šo jautājumu, un tas nav
neķis dts, kā tā p^ti versija
kuŗ^ informēju preses konferenos
augustā. Tā attiecas uz amerikānn
laikrakstu sagrozīti atreferētu īRn
ģenerāldirektora -Kigsleja interviiu
•girektprs nav teicis, ka IRo būtn
Bdi DP evakuācijas plāni,-bet ka
IKO darīs gan iespējamo, lai kon
flikta gadījumā DP paKdzētu. King
-?-,aši norādījis, ka briesmu gal
okupācijas spēki pārņems ne.
v i ^ transporta līdzekļus, bet pat vi
«u' «atiksmi utt. un IRO atliks vis J
ko dant Arī britu joslas in.
stnokcija nesaka, ka būtu kādi nlānf
DP evakuācijai
J a u 18 J Uļm s: Kādas iespējas ta.
gad DP pāriet no vienas joslas uz otru
darba dēļ vai lai apvienotos ar n i^
Īsajiem? ^
A t b i l d e : Noteikumos par pār.
ia&BM no amerikāņu joslas uz angļu
Vii 6tradi nav nekādu grozījumu; tā.
Iļat kā agrāk pastāv tā saucamā
„|ļalvu maķd" — persona pret per.
fiOiiUt Privāti dzīvojošie DP, pro,
tams, var kustēties bez ierobežoju,
miem,
^ liun i u m s: Vai izceļotāju caur
Iftides ttoihetned pirms ziemas iestā.
tosfit vēl pfiīļvietos? Vai ir jau zi.
ti|ms, .kādli^ nometnes pastāvēs līdz
nfiķolfi gada .81. martam?
līdz zie.
tŖai; Sķ .nometnes vairs nepārvietos
iloiiietnes paliks līdz 3l!
C:rtem,. vēl iiav zināms.
J a u t ā j l i m s : Kāpēc DP nomet-skolotāji
kopš 1. Jūlija vairs ne.
maigas?
A ^ ^ i l d e : No l. jūlija līdz 31
:ptēmbrim skolām bija vasaras
jSvIaiks, tādēļ šajā laikā skolotā.
8 nealgoja, l^t ho 1. oktobra viņi
tkal saņems atalgojumu kā parasti
T8 kāpuMiskas informācijas daļas
J[t|Ja Ra pienākumi turp-
*^ Ti«)laSlnāsies, jo viņa ziņā no-
;Jiifomfidjas llet^ arī angļu
mīAui^jā, tad preses konfe-
5$ nfkotttē nesasauks noteiktos
"ndjirbet pēc vajadzības, kad būs
^t^MzaM un svarīgi jautā-
Anr. B.
VĪSIUlāi
KCIJAĪ
CIKA ASIMItilCIJU?
. , iveHs Jūstt laikrakstā levle«
SlOiieJii piezīmēs raksta^ ka Jaun-
ITem tiekot rīkoti speciāU (ari-vn
laiļtā, vai tā^tik neesot
ill<;lja8 programmas?
1141^1^ deJlliā tSdā nekādas aslml^
|||^#fBilit|f n^^^ Tikpat labi
«SUMII^B, (ļ^ioiot polka vai valsi kS
~" Alil'llpļlltt,^^ sambtt. Labs ir viss,
prSikili ip rcotvt IUimz& ztlāhsi fts,a bJiae dvrīibenas ttarsa dnl-e­Vņ
patini, kā zināms, pieder ari
ISKās dejas. Tās var veikt ari savu
^titielii tuvināšanā un līdz ar to
it i^^as saglik^āSanfi.
H» F n ķ i t i s , Toronto, Kanādā
ddttiSja Fumjē.
iriŠSēna Greija neiederas ne-
:t|I |)af viņu var būt runa, mo-
" laStl^es indi — mazas. Tā-im6
stobriņu līdzļnas nullei
irleihferesēti noliecās pār zī-
W, pavisam tālu prom ceļa
— sēdeklis Nr. 2, kas pie-
)žēņa Greija neattālinas no sa-
1jai:kā viņa neesot piecēlusies,
flSIpit iniruSās kfilklu.
iSl pretim. īpašnieks zobārsts
ittiedņāms gandrīz tas pats.
1, lielākais, attieksmē uz čūsku
iš iespējas nekā frizierei Viņš
rībā, kas nbdarbojas ar tum-paliem;
bez tam viņam varētu
Citādi viņā puslīdz atkrīt
^ietu, taču vienīgi, lai dotos uz
lai Nu, vai viņa gadījums ta-
Sēdeklis Nr. 17."
^8,'^ Hetkuls Puaro ļāvās savai
ho abām dāmām, jo viņa vē-
* lei."
pieder tai sabiedrības šķirai,
leš upuri, taču viņa neliekas
)irdsapziņa. Tomēr mums jā-
Vfa^as sēdekļa stāvoklis ir
Ja Zizele būtu nedaudz pa-
)a logu, Venēcijai Ķerrai būtu
biU meistaršāvienu. Viņa droši
[os pastāvīgi klaiņo apkārt ar
lērķēšana ar šauteni labvēlīgi
ļUetošanu? Man šķiet — viss
vingrināšanās. Un iespējams,
piedalījušies lielo meža dziv-tos
mūsu zemeslodes stūros,
ļa iegūt arī indi... Nieki!'
„Tam visam taču nav ne
lodien iepriekšējā izmeklē-
Vķa iejaukta kādā slepka-
Džapss.,lēdija Horberija.
ir zināms par viņu kaut kas»
is'mani nemaz nepārsteigtu»
ļbtt$ tumšāks noslēpumi.**
sekos)
i
Sestdien, 1950. g. 7. oktd)rI
L A T V U A
Svētdiena ezera bastā
125 km stundā — Pasaule ir tik maza! — Mācītājs
runā caur tulku — Ar ko lepojas Mičigānas štats
VĒSTULE LATVUAI NO SAV. VALSTĪM
iii
Augusta' mēnesis, bet saule dedzi­na
kā kādreiz Latvijā viskarstākajā
giena laikā. Nav vēja, debesis zilas
un dzidras, un plats, balts lielceļš
aizkūp mūsu aizmugurē. Mēs trauca­mies
lepnā limuzīnā, kaut arī esam
kalpi, kūtskopējl, tīruma ļaudis, un
arī šis auto nepieder mums. Pie
Btfires sēž mūsu pavēlnieks — far-jners,
kas ved mūs uz baznīcu. Viņš
gan to nebūtu darījis, bet viņa tā­lāks
kaimiņš, apriņķa agronoms Bils
aicinājis aizvest uz dievnamu arī vi­ņa
strādniekus — latviešus. Un tā
0U traucamies vispirms pie Bila.
Auto uzripo uz asfaltētās šosejas,
un ātruma rādītājs drīzi vien sa­sniedz
60, tad 70 jūdžu zīmi, kas no­zīme,
ka braucam ar 125 km ātru­mu
stundā. Varens braucējs ir šis
66 gadu? vecais farmers.' Drīz
mums jānogriežas pa pāris mazā­kiem
ceļiem, līdz sasniedzam Bila
strādnieku mājiņu. Laipni smaidī­dami
iznāk kāds vīrs ar jaunekli.
Viņi lūdz mūs ienākt, jo laika esot
gana. Pārliecinām arī farmeri, un
56 GADI SVEŠUMA
VIRS, KO PAZĪST PEC BĀRDAS
VĒSTULE LATVUAI NO BOSTONAS
Pirms 20 gadiem, kad komponists
Alfrēds Kalniņš ieradās Bostonā
Ceram pieder — Amerikā, šķiet, Ue-lākais
— latviešu skaņu plašu krā-todistu
draudzes mācītājs Fr. Tim-bers.
Viņš ir brūni iededzis, laipnu
un simpātisku vaigu vīrs, kas daudz
darījis latviešu DP labā. Timbers ar
kundzi ieradušies Mičigānas Statā
pirms pāris gadiem. Angļu valodu
pārvaldījusi tikai kundze, tāpēc sā­kumā
mācītājs dievvārdus teicis lat­viešu
valodā, bet kundze tulkojusi.
Viņi arī bijuši pirmie DP. ko ame­rikāņi
redzējuši vaigā. Kā šeit, tā
citos štatos viņi noturējuši neskaitā­mus
priekšlasījumus. Ar Fr. Tim-bera/
tiešu vai netiešu starpniecību
Mičigānas štatā ieradušies simtiem
latviešu. Sai ziņā Timberu pāris sa­darbojies
arī ar Kalamazū dzīvojošo
Laupmani, un šīs sadarbības rezul­tātā
Mičigānas štats var lepoties ar
Kalnāja kori, komponistiem Ābeli un
Poruku uc. māksliniekiem.
,J>aldies, šoreiz nē. Mēs būvējam
koncertēt sagai^^^^^ viņu Jums ar Vētras. Kaktiņa,
pazma pēc kuplas bārdas, jo ameri- tes un Reitera kopi j^^f^.ft l e t e i piedāvāja UtvieSu nacionālā
Nē,paldies-mes
1 mm • buvejam maju
SU>NEJAS P]
SKABARGĀM
AR
kāņi, lūk, tās neaudzē. Sāds retums
ir ari Roberts Cers, kas Bostonā dzī­vo
jau 58 gadus. Katrs jaunieceļo-tājs
var sastapt šo veco vīru Bosto-nas
latviešu dievkalpojumos, kapu
svētkos un visos lielākajos latviešu
sarīkojumos un sanāksmēs, kā ari —
Starptautiskajā institūtā. Pat starp
latviešiem vķiiS še vienīgais, kas
greznojas ar kuplu bārdu, atgādinot
latviešu atmodas laikmeta darbinie­kus.
Ir tam aŗī vēl otra pazīšanas
zīme — parasti tam padusē žūksnis
Argentīnas latviešu žurnāla Latvija,
ko viņš še izplata jau 10 gadus.
Sis lielo pusi mōāta svešumā pava­dījušais
tautietis, kas tomēr pilnīgi
saglabājis savu valodu, ir visai inte­resanta
figūra Bostonas veco latvie­šu
saimē. Viņš ir Amerikas latvie­šu
tautiskās savienības ilggadīgais
Dievkalpojuma laiks klāt, un baz- bibliotekārs un šo amatu izpilda ari
vēl šobrīd, kaut arī tam visā drīzu­mā
piepildīsies 80 gadi. Bez tam
nīcēni, kuru skaits ir apm. 40, dodas
dievnamā. Prāv. Ozols gan vēl tau­jā
vai kāds no klātesošiem nav ēr­ģelnieks
vai pianists, bet tādu nav,
un šoreiz jāiztiek ar dievvārdiem un
visi ieejam mājiņā. Tajā 3 istabas, dziedāšanu vien.
vienā pie sienas redzamas vairākas AI^ ^ 1 ,j ,
glītas orlģlnālgleznas. Istabas ie- Lfn
^tnleki izrādās jelgavnieki SīmaniJ X\!uV,Iif"K^"l ^V^IftS^' un viņu dēls Vācijā mācījies glez-lil'i'!"!^^^!^
noš.nu pie vairākiem latviešu māk- fl^f,f
sllniekiem (Sildega, Zuntaga UCOJK ^ZK^^' /^''L/'". "^i-^i
Dzīve atsevišķā mājiņā liekas ērta, 9f"
bet darbs farinā grūte, un atlīdzība .^H' «tverdams
samērā niecīga. Tēvs ar dēlu par *^"''«''
a«Mbiie^tmv, saņemot 11205R d oj. wm.ēan«aees7i. ^ p^jo^j^u^m abma.z nīTcēandu sla pipien asiesv nisa mmaā jāst ēuvzs
Sīmaņu ir tris, ari mēs tris, bet kafeju un kopējām pārrunām. Viņa
mašīna ir pietiekami liela, un drīz cbsives vieta jauka — neliela māja
vien dodamies tālāk uz baznīcu. Mū- ezera krastā — tikai pāris 100 met-su
ceļa mērķis Lēkvju — neliels rus no Baznīcas. Teloas mājīgas un
miestiņš Mičigānas štatā, kur pare- gntas. Pie sienām vairākas latviešu
dzēts latviešu dievkalpojums. Brau- mākslinieku oriģinālgleznas, bet pa
ciens, kas turpinājis tādā pat ame- logiem paveras brīnišķīgs skats uz
rikāniskā tempā, drizi vien ir galā. ezeru. Kafijas galds bagātīgi klāts
Esam vieni no pirmajiem un nākas latviskā gaumē gatavotiem cepumiem
mazliet pagaidīt, kamēr ierodas citi. un maizītēm. Laipnā mājastēva vies-
Lēkvjū — tulkojumā nozīmē ezera mīlībā un kopējās pārrunās, kur cits
skats. Patiešām — mūsu acu priek- citam varēja izsūdzēt savas bēdas,
šā gluds kā spogulis paveras ezera latvieši sajutās kā viena saime un,
zilgais līmenis; krastmalā niedras, garfgi stiprināti, atkal varēja doties
ūdensrozes, kāda laiva, bet tālāk — [katrs uz savu pusi.
viļņus met vietuļš peldētais. Viņ­pus
ezeram koši ziaļš lapkoku mežs.
Sai pūšē — vairākās glītas mājiņas
un arī mūsu baznīca. Bet tai nav ne
lāga torņa, ne krusta, ne gaiļa galā
— vienkārša, neliela celtne. Kamēr
vērojam apkārtni, jau piebraukušas
vairākas citas mašīnas un, lūk, lat­vieši
jau pazīst cits citu, sasveicinā­jās
kā veci draugi, kaut arī dažs
labs redzas pirmo reizi mūžā. Ci­tiem
turpretim ceļi jau vairākkārt
krustojušies.
Arī es, gluži negaidot, sastopu sa­vu
amata brāli skolotāju Bankovi-ču,
ar ko jau esam tikušies gan ļ Ugu laiku ir lijis un smidzinājis,
Slezvigā, gan Flensburgā. Viņam lī- un droši vien lietus būs drīz atkal
dzi atbraucis romāna Sirēnas autors klāt. Bet pašreiz ir gluži skaidrs, un
£. Aistars, ar kuru arī jau paziņā- lielais Londonas parks mirdz brīniš-mies
Latvijā. Bankovičs netālu no ķā zaļumā. Kad Anglijā līst — un še
šejienes rentē (uz pusgrauda) kādas līst, diemžēl, ļoti bieži un daudz —
lauku mājas, un ir, neatkarīgs saim- viss ir pelēks, patumšs un skumjš,
nieks, kāpēc arī ^iar uzņemt viesus Bet kad uzspīd saule — zāle un koki
— Aistaru ar kundzi, kas atbraukuši it kā grib atgūt nokavēto. Tie rāda
no Čikāgas, lauku klusumā pavadīt vizmainas ainas, ko dažviet jau iezī-savu
atvaļinājumu. Un, lūk, ierodas mē rudens dzeltenums
5aiga gada pardzT-vojumu
upuris
IGAUŅU REDAKTORA NAVE ASV
platēm. Tas viņš sargā kā l i f ^ L ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ j ^ ^ ^^^^^^^^^^^
^ ^ ^ l ^ ^ J ^ ' ļ ^ ^ latviešu sarīkojumā tā paU dā-dēt
tikai Bostonas radiofona raidīju- deklarēja, ka ..šovakar es
mos,.kur maciUjs O. Blumitis noor-L^^gj^ ^ ^^^^ j ^ ^ ^ , ^ «
ganizejis latviešu pusstundas. ļ •
R. Cers dzimis 1871. g. 18. Janv., A,.^^^,»^^ T^f,H^*T «^e^,. r.^.^Aī
Lielezerē, kalpa 4^^^^^ Kopš L^^^^^ ^1
WH^»T ? SunfSiS d ^ Un^tai un lasītā am. Dažu šo r ^
^.«^«m X^m^fi^ LU filoloģijas fak.
visdažādākos darbos, strādādams gan ļ^^^^^b ibjl^i^o^te^kgā^r s L Stempas.z īKstāadmss Sid-biedrisks
darbinieks izsaucās: ,JCo
tas Stems īsti grib? Vai viņš mums
pavēlēs pirkt un lasīt grāmatas?**
Viņš — akadēmiski izglītots vīrs,
bij. ierēdnis Rīgā. Viņa — ari kaut-kas
līdzīgs. Tīkami ļaudis. T im pie*
der ģimenes mājiņa, mājas parādi un
ap 9 g. V. dēls. Dēlam neklājas viegU.
Skolā tas mācas angliski, bet mājās
sarunājas vāciski, lai neaizmisstu šo.
valodu. Puisēna sirds tomēr pieder
kaimiņu mājas latviešu zēniem. Tas
tēvu skumdina.
Kādam darba biedram šis tēvs ne­sen
teica: „Vēlo8 dēlam labu nākotni
Lai mācas angliski, lai dzīvo un do-mā
angliski. Latvijas vairs nebūs, un
visas šis idejas pieder pagfitneil"
Mičiganā, augusta beigās.
H.
Augusta beigās Bostonā pašnāvībā
dzīvi beidzis igauņu redaktors J.
Henoste. Igaunijas brīvvalsts laikā
viņš vairāk kā divdesmit gadus dar­bojies
Pēmavas laikrakstā gan par
žurnālistu un redaktoru, gan saim­niecisko
vadītāju. Pirmajā boļševiku
okupācijas gadā viņš apcietināts un
pārdzīvojis smagas spīdzināšanas,
līdz beidzot tam laimējies izbēgt. Ot­rās
okupācijas draudos viņš devies
uz Vāciju, kur 5 gadi strādājis pie
igauņu trimdas laikraksta Eesti Ra­da,
līdz pavērušās izceļošanas iespē­jas
uz ASV. Ari Bostonā, kalpodams
par naktssargu, viņš cītīgi līdzdar­bojies
gan Vācijas, gan Zviedrijas
igauņu presē. Taču ne Jaunā vide,
nedz darbs nav varējis Izdzēst baigo
pārdzīvojumu pēdas, un J. Henostu
vajājušas pastāvīgas balles, ka boļše­viku
atriebīgā roka to aizsniegs arī
ASV. Tas arī iedzinis viņu nāvē. Ne­laiķis
svešumā atstāj kundzi un di­vus
mazgadīgus bērnus.
V
Sais satrauktajās stundās
P A T V E R T N E S PRET R E A L I T Ā T Ē M — V E C T E T I NS
Bostonas latvteln bibliotēkin R. Cen
savas Ikdienas saltās.
Krievu emigrantiem Sidnejā pie­der
2 klubi — baltais un saricanals.
PiOTaJā pulcējas monarcUstl, otrajā
„tētiņa" mīļotāji. Par to nebūtu
Jāuztraucas. Ja vien Sidnejas sar­kano
klubu neapmeklētu ari mOsu
ļaudis, pat Vācijas nometņu dzīvē
pazīstami darbinieki! Viņi domā ap-pie
drēbnieka, apavu fabrikā, papīru mēram tā: „Zlnu, ka klubs pieder
noliktavā, gan citur. Ar lielu neat- sarkanajiem, taču es Jau neeju tur
laldību un taupību ieguvis savu na- J^u mācības klausīties, bet tikai
miņu, bet, kā pats saka, „caur labu ™^vu. ēdienu pagaršot vai ari Vol-sirdi"
to atkal pazaudējis. Kad Jau- «as dziesmas paklausīties. Bez tam -
tāju, kādas skolas viņš apmeklējis,^PĶalpotāJl Ir ļoti laipni Intere-atbildeir:
„Hm... Nekādas. Kas^^J^» Par d z ī v e s un dar-man,
kalpa zēnam, skolas deva. KoP^.fPStfikļlem, kā a r i sola
varēju, to iemācījos p a t s . . P a l ī d z ī b u piemērota dar-
1919. gadā Cers apmeklējis savu ° \ . ^ t ^ ļ t ^ l ^ š an fi . .
dzimto pusi. kur nodzīvojis 2 mēne- . stāstītāji gan nepiemin „tētiņa«
šus, lai atkal dotos atpakaļ uz Bo- "Sri'^u Sidnejas Dally
stonu. Taču Cers allaž sekojis U t - P^®|"^P^ if^^'S.S^^^^* redaktors
vijas dzīvei, abonēdams J. Čakstes
Tēviju un vēlāk dtus latviešu pat- nodēvēja par ko-stāvības
laika preses ^devumus. SS^l*^^ palIgoŗianteāciJiL
Kad 1940. gada Jūnijā laikrakstu, i ; ! ^ ^ ^ ^ ^it^i^f^i ^^^"^ clt
žurnālu un sk^u plašu pasūtījuma ^ ^ ^ ^ ^^^^ vēl te
vairs nav pienākuši, vlņS sapratis, | ^ ^ "'^
A R PUĶI S A R K A N O D I E N D E R I S T R Ā DĀ
A N G Ļ U MIERS U Z V A R Ē S ?
VeSTULE LATVIJAI NO ANGLIJAS
ka dzimtenē sākusi valdīt jauna va- na»., „ X . L , , \ ~ , ,.
ra, no kuras nekas labs nav gai- jaS^'^K'^^^^
dāms. 1927. gadā Amerikas latviešu S-fg'^J'^^^^ «eap-tautiskā
savienība Bostonā nodibina JSis^**^^^^ «Pvtda
y \ I savu bibliotēku, par tās vadltāj^ le- Sevišķi tMlZ ^ ^ AmiSS*
V A I I vēlēdama R Ceru. Sākumā bibUo- skaito, ka SuLs^ark^To^S;
bijuši atrodami Blaumaņa. Skalbe» Val neieklausīsies dīvaini 1a «m«.
un citu latviešu klasiķu sējumi jTā rlkānls v ^ ausSāliettranmeS
kā Bostonas veco latviešu vidū Vai- Spāniju, mēģina legabot K f i -
nu tā pavirzījusies aizvien tuvāk. Vēl rā^ bijis kurzemnieku, tad bibliotēkā šu iemīļotākā izprieca Ir — v&*i
vairāk: pastāv nodoms iesaistīt An- visplašāk bijuši pārstāvēti J. JanSev- ļ cīņas?
gliju Eiropā kā neatdalāmu sastāv- skis un A. Deglavs. Ar gadiem veco
dalu — apdraudētajā, mainīgajā, mū- lasītāju paaudze izmirusi, un blbllo-žam
nestabilajā Eiropā! Tas rada tekas apmeklētāju skaits sarucis, kas
zināmu neapmierinātību, no kā, an- liecina, ka Amerikas latviešu Jaunā
glis Jūt, varētu mierīgi tikt vaļā ar paaudze nav visai alkusi un meklē-
„Splendid solution". Patlaban gan jusl latviešu grāmatas. Tagad, pēc
S i d n e j ā , septembri. 8p. K l
WESTWARD HO AKCUA
IZBEIGTA
„opiciiUiu Bumiiuii . z-ouauaii ganījusi laivicau Ķioiiiaui». v^l OAnfamKva K A I M S * ««««uru. t w
no tās Anglija ir tik tālu kā nekad, jauno Ieceļotāju Ierašanās ASV, stā- L^?!?, SKr^"*"^^ "f*!™
Jo - austrumi kļūst aizvien draudi- voklls krasi mainījies. BlbUotēkā ?Ss SZi^«^Su QW.VI
gāki, un baias par sarkano parādi-1 valda liela rosība - atbraucēji « I Ku KS'^mffi^^^^^^^
Tas ir bijušais Augustdorfas mācītājs tajā Britu 8alā.v Tās ir paslēpšanās
prāv. J. Ozols. Tiešām - pasaule ir vietas, patvertnes no Ikdienas putek-tlk
maza! Prāv. Ozols pastāvīgi dzI- Uiem, skarbumlem un realitātēm. Te
vo Grend-RapldS un atbraucis vie- anglis Jutas nesaistīts un brivs; te
80S noturēt dievkalpojumu. Viņš slr- nelasa pat laikrakstus te viņš Iztu-
Sr=So.„n^i.i„Ssis. S»;i il^^ShsnM7.ni-? r^as p^av^isa^m^ citādi ne^k^ā^ -ur zb Iee:l.alrsd īg-ā
baznīcis amerikāņu mācītāju, Ijas
rTāK la^tVviel!^šu^ ^v^a^l^o^d^a^. ņ^l^ejm.g,. jmoī lpeasrtīkbiā tikeošpāmtf. Kbroīn īisštķi i,a bnegzli-s
Izrādās, ka baznīca, kur notiek p^ŗj^g domā, neviens tomēr nezina.
mūsu dievkalpojums, pieder ameri- varbūt vistuvāk patiesībai apgalvo-kāņu
metodistu draudzei, kurā jau j^n^g^ viņš nedomā nekā. Vismaz
vairāk kā gadu strādā bij. Rīgas me- pavecais kungs, kas skrien pa
pļaviņu ar diegā iesietu pūķi par
prieku savai 10 gadus vecajai maz-
Lietuviešu ārste Venecuēlā|'"^^t^ai.^^_^ ^^^^^^ ^^^^^^^
iespēja atbrīvoties dārzā — ja ne sa­vā,
tad publiskajā. Tas palīdz stipri­nāt
mieru un stabilitāti. Pāri visām
lietām šeit cieņā šis lieliskais un ne­aprakstāmais
„peace of mind". Ap-
Dorčesterā, septembri. viSķas sievietes darbiem tekstllfab-
Osvalds Akmentiņi rikā.
Dr. J. Reinhards apkaros
trachomu Marokā
pelna 550 dolāru mēnesi
Lietuviešu trimdas laikraksts
Tremtis 17. aug. ziņo par 35 g. v, Īle- ^
tuviešu ārstes Dr. Irēnas SeputienesU^ŗj^^j^j^g^ j^. §j ļpašība, un to mēs
izcilajiem darba panākumiem Vene- yarētu mācīties no cilvēkiem, kam
cuēlā, uz kurieni viņa Izceļojusi piemīt Sais satrauktajos laikos
pirms nepilniem 2 gadiem no Ingol- ^^^^ bitiem tās nav. „Peace of
štatesļ. Dr. Seputiene pag. gadā Ve- ^^^^u nemēdz būt tur „viņā pusē"
necuēlā kā pirmā ar izcilām sekmēm L - ^ kontinenta. Nav tā arī ameri-belgusi
pusotra mēneša ilgus tropisko kāņiem, ciktāl mēs viņus pazīstam,
slimību kursus, pēc kam veselības protams, daudz kas grozījies arī
ministrija viņu iecēlusi par Guana- §ai salā un mēģina apdraudēt anglis-pes
pilsētas un apriņķa ārstnieciskās ko dvēseles mieru. Nav vairs kā ag-palīdzlbas
vadītāju ar algu 550 dol. rāk: sala nedod agrāko drošību, ko
mēnesi. Ārstei kalnainā apgabalā, pierādīja t. s. „blitcs*\ kauja par
apmēram 350 km no galvaspilsētas Britāniju (kuras 10. gada dienu nu-
Karakasas, jāsniedz medicīniskā pa- pat atzīmēja, un kas vēl gluži svaigā
līdzība 3 nelielu pilsētiņu un 20 cie- ļ atmiņā), raķetes utt
matu iedzīvotājiem, kas prasa kriet- ļ Kontinentālā Eiropa angļiem ne-nl
daudz grūta darba. Ikad nav bijis patīkams biedrs, bet
lATVICil ^
arī mācītājs, ar kuru vēl pirms da-1 Parki šeit ir kā mazas saliņas kas |šanos pie kanāla franču krasta ne- izslāpuši tver grāmatas, kas dzimte- tra^ports šis aSl as īSvarni
žām nedēļām biju sastapies Ventorfā. Izveidotas piekvēpušajā un piemiglo- maz nav tik nereālas. nē palikušas neizlasītas, val ari tā LlelbriSSSā nienāc^^^^
1... ... nekaunīgāki kļūst ari šīs Iemīļotas, ka Jāk^^^ CeraLmg. PriSlsM Sllkc?^^^^
varas dienderi paša sala. Sprādzieni tēvs gaida no Vācijas pienākam Jau- kugi agrāk, bet taaad izbeSrta ari
munīcijas noliktavās, sabotāžas uz nu grāmatu sūtījumu, kas viņa krfi- formāli Pēdējos tranmortos latviešu
karakuģiem un beidzot - Londonas tuvi padaris vēl bagātāku. vairs tik pat kā nebija, atskaitot atse-
Birojs! Pedeja laikā tas kļuvis par' i - *-
dienas aktualitāti. Birojā ietilpst va­dītāji
komunisti no milzīgās trans­porta
un citu arodbiedrību grupām.
Nolūks? Skaidrs! — Rīkot streikus
un citādi sabotēt nacionālo dzīvi, pie
tam pastiprinātā un paātrinātā veidā.
Pagājušo nedēlu piedzīvojām auto­busu
streiku, šonedēļ gāzes fabriku
strādnieku streika dēl nāk ierobežo- ļ Agrākais Rīgas universitātes acu
jumi gāzes patēriņā utt. Lielāki ko- klīnikas ostalmoloģijas docents Dr.
munistu „pasākumi" esot vēl pado- Jānis Reinhards vadīs franču valdī-mā,
ka. to atzinis pats darba ministrs, bas organizēto trachomas apkaroša-piesolīdams
cīņai pret šiem gravē- nas akciju Dienvidmarokā, kur šī acu
jiem īpasu likumdošanas aktu. slimība ārkārtīgi izplatīta iezemiešu
Un tomēr - miers, par spīti ne- vidū. Dr. J. Reinhards šim uzdevu-mieram
un liesmām visapkārt! Tik mam izraudzīts ar IRO starpniecību,
tiešam mums derētu kaut kas no tā viņa vadībā darbosies ceļojoša am-
— mums, kas kopš vairāk nekā 10 bulance, kas apkalpos Dienvidmaro-gadiem
mēdzam but satraukti un sa- kas izkaisītās apdzīvotās vietas. Pēc
jaukti, dažbrīd lielu un smagu, bet pasaules veselības organizācijas da-kadreiz
ari mazāk nozīmīgu iemeslu tiem par 1947.g., 57 proc. no visiem
del. Ar savu mieru angļi galu galā acu slimību gadījumiem Marokā bi-aizvien
uzvarējuši. Vai tapec zināms juši trachomas gadījumi,
iemesls nav domāt, ka tāpat varētu
būt ari turpmāk? ^r- Reinhards Latvijā vadījis
^ ari Veselības departamenta tradio-
Kāds respektējama izskata valsts
Ierēdnis - kurus te sauc par civī- P^l^, ^? ^^^^ ll^^I^^^^J}^'
1iem kalpiem, zem veciem vītoliem ^,^,^11^ }^^^^
aizrautīgi spēlē bumbu ar saviem 21^^^^^}^''^J^^^ tedarijis Jau
mazajiem dēliem. Komunistiskais H^^^^^V/^u^^ ""^l^^^^^ kāpurs ~ Londonas Birojs nekā še ^' Reinhards darbojās sa-nevar
grozīt! ^« '"!??J^^' ^"^^
sievu un 8 g. veco delu viņš cer ie-
Londonā, septembra beigās. rasties jaunajā darba vietā tuvākajā
V.Sk. llaikā.
Lai turpināta DP tmi»
i r i d j u atbaiitlisBii* i i -
dāiot ssivojnmtu, un r(l-pijotiet
ptr pāOdsniu
sratn>li noalkiiialleiii,
Latvian BeUef nsiikud
sledojumv vSkiann AMV
, lalviein vldtL Ņttjorki
ļ? Jaa darbojuli Hedoju*
mn vicejii, bet M citoi
^ , , ^ latvteln centros. Jan ta*
ņemti pinnie sledojami. Latviein teolofi
T. Alkinii no Zlemejkarolalnei paslņojif,
ka ilm mSrķim veima 1 tnvāko dievkal-pojumn
kollekte.
Septembra vldfl Fltadelfljl lanlca or-fanlsSclJa
on mfikiUnieka pfinavjn ap-tprtede,
lai plmintta 18. novembra svl-nn
»ii lartkolann* 8vlnn>af ievadīt luterfl.
ņa dlevkalpoitimf 17. nov. vakari, bet 1».
nov. notiks plais sarfkojuns, ko ievadli
svētbrīdis nn sūtņa h Feldmāna rona. Se-kos
koncerts ar dziedātājas A. Ozoles-
Kolbergas, B. Ozoliņa (vijole), vira kora
nn apvienoto FiUdeUiJas koru priekSne-samiem
« if. novembri svinīgs dlevkalpo-
Jnms latviein baptista baznīcā.
Toronto DV pagaida dāma komiteja T.
Krflkas vadībā rosīgi vāc ziedojamas mū-sa
kara invaUdlem, slimajiem karavīriem
nn vecaļlem laadim, kā art pārijiem, kam
nepieclelains atbalsts. Uela pretlmnāk-lana
Ul darbā sniegalas abas vietējās lat-viela
draadzes ar saviem mācītājiem Lfisi
Copo» asiedojama vāklanā rorfgl pie- fi!i*.yH* DV saime, bet, diemžēl dal.
kārt Jāpiedilvo Uplgt brfti. Jo ir le ari
karavīriem naidīgi latvieli, kas daiādl
ctnlu tnueet alstākto dirba.