Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1949

              '«li
sveču eai«m "
Lfttvlao New8paper
Pnbllshed nnder EUCOM Ctvil
Affairs Di/isioD Antborisatios y
Nufflbcr UNDP 1§6. Publisher
and Editor: Kārlis llabācs.
DP Camp Kleiokdtz near
GfluztmrE/u. Priiiter:„Sebwab.
Volksbl. . Gflnzbitrg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. ^ Circulation: 4000.
Published three times weekly.
Bdito>ial offiče: Gfinzborg/D.,
Domiiuktts • Ziminemiaiiiistr. 2.
IļirtffiMb m». B. aiHili
Ittik iilt i t im M t t ^
viff: UttMi pmm dtrbUt»
niāMm feoMt; kopas vt*
donu M. Cifittt; Otlvenals
ffMtMt K. Rabitt fMifd
dtrbt aettrotfiil; jahr. redak*
tom ?k(Bu It OUItia. Ri*
^ d M t l T fltatta, ATuesa,
H. MiBdeBicrst. fMdcdJas
adrese; Ofimburg^- Domiiii-koa
ZimamBaimstr. 2 (tSlm*
Karš pret Tito
I ^ R l J u futbola 3
:#«tteSu> Ndknttn. S2??ļwS
•krlSr
, Maskava sāk realizēt savus nodomus
Lielmaķedonijai
DienvidslavUis problēma un Tito konflikts pēdē|a l a i l ^ sak ciest
saistīties ar Jauniem Padomju Savienības plāniem ^te LielmaķedonUas
dibināšanu, par kuriem ziņojām jau prieki pāris nedē}ām. Toreiz no-'
nļdijām, ka Maskava ar vienu šacbavllcienu varētu atrisināt divas prob­lēmas:
atdalīt no Dienvidslāvijas lielāko daļu Dienvidserbijas, ^dā kār­tā,
vājinot Tito pozīcijas pašā zemē» un iegūt svarīgās Egejas jiiras
ostas. Tagad šie Maskavas plāni pavirzījušies Ievērojami uz priekšu, ra­dot
pilnīgi jaknu pagriezienu arī Grieķijas pilsoņu karā.
v^clcurtt ta nupat m^m
m
Jnl l#lJb^ Giutaras. bi
;ii0tķ ¥r
fļ-^iMiriSta 1860 1
P IM>4ibiQ&tQ saskari «r He» i
|*|t|?Ji«ņ. Ba^k^Kbols. k vii
^r^ a t r M l j u . a i ' tvaW^
. ^ | ^ | . \ \ : t e l ( » m a 9 . sekmes' «mt ^'
pļO 6 «nestiem 4 Mja ^
1^ v:(nte ; Mimbelma), Bk
i « w f i j Godalgas WUi jfipH
• ^ M ē r b e k a ) . ,
iat^ŗr mfbtt jRUīJkb. i^l
DlŠt^l&as iimaki
--^^ b9t lldt §im
. Grieķu nemiernieku raidītājs ^Brī­vā
.Grieķija*' trešdien ziņoja, ka par­tizānu
okupētajā Grieķijas dala ši­nīs
dienās notikusi svarīga apsprie­de
par Lielmaķedonijas dibināšanu.
Apspriedē 'piedalījušies pārstāvji no
Bulg^jas, Albānijas, kā arī grieķu
komūnisfl. Kominforma delegāti un
grieķi nolēmuši noorganizēt kopīgu
fronti, kuras mērķis -dibināt Liehna-ķfedoniju.
Tajā ietilptu rtiaķedonļe-iu
apdzīvotā Dienvidslāvijas daļa,
tātad gandrīz visa Dienvidserbija, kā
ari "Bulgārijas un Grieķijas Maķe­donijas
(laļa. Izteikta vēlēšanās ko-»
pigā frontē piesaistīt arī turku Ŗie-tumtraķiju
un Albānijas Epīru.
Grieķu komūnisiu pārstāvis Ķara-ļ
georgiss radio raidījumā tālāk pa­skaidroja,
ka partizānu štābā u z
priekšu būs vieta maķedoniešu pār­stāvim.
Tik tālu oficiālā informācija.
Nav iemesla šaubīties, ka Lielma-
Iķedoiiijas valsts iŗ Maskavas gudri
izplānots Šacha MciA2ns. Bulgārija
un Albānija jau agrāk izradījusi
gatavību Lielmaķedonijas plānu at­balstīt,
un šai punktā abu valgtupo-ļītto'pilnīgi
saskanējusi ar komin-formu.
Ne tā bija ar Grieķiju. Ģe­nerālis
Markoss skaidri redzēja, kā
viņs^i partizāniem tikai Jāizvelk kas-.
Itāņi'ho liglinš,' l a i vēlāk tbis nbtie-sStii"^'
politbirojs.' Lielmaķecļpnijas,^
val|t0#61hfšāhk^ ^ ^^n^^^ f aSas
6r^ijE# • saisķaldīšanīu.; Un pair'] to
BJ^ķosš nevēlējās cīnīties, bet sle*^
Ilfeni ievadīja sarunas ar maršalu
tito.; . '
'Kāds tam bija rezultāts, tas i r z i ­nāms—
Markoss/pazuda un laikam'
vairs nekad neiznāks no Lubjankas
cietuma. Viņa pēcnieki izrādījās
„elastīgāki** un tagad pievienojušies
kopīgai frontei. Tai pašā „Brīvās
Grieķijas" raidītājā tika paskaidrots,
ka no armijas rindām iztīrīti visļ
diversanti un oportūnisti, tā, padarot
cīnītājus par „viengabalainu masu".
Patiesība jāļsaprot tā, ka likvidēti
visi tie partizāni. k|s^ nevēlējās pie­laist
savas zemēs sadalīžanu.
. BBC diplomātiskais redaktors do­mā,
Ifa kopīgā maķedoniešu fronte
nozīmē pilnīgi .jaunu pagriezienu
grieķu pilsoņu ķaŗā. Ļoti iespējams,
ka smaguma centrs tagad pārvieto­sies
pavisam citā virzienā, atstājot
kādu laiku Atēnu valdību otrā vie­tā.
Cits jautājutns, cik viegli kom-i
informs varēs tikt galā ar Tito. Par
to zīmīgu rakstu, publicējis „Man-chester
Guardian" Belģrades kores-,
pondents: Lai gan Maķedonija ir
dienvidslāvu valdības grūtākā prob­lēma,
Tito Dienvidslāviju tomēr tur
stingra savās rokās. Ja pret Dien­vidslāviju
sūkios tizbrukums, tauta
vēl stingrāk saslēgtos. Bet liekas,
ķ^ arī otrā puse sagatavošanās pa-virs^
ījusies ievērojami uz priekšu. No
Budāpeštas ierīkots gaiša tijts liz
Albāniju, Hodžu Ma$kava( uzņēma,
ar Hēiu pompu un pa jūras ceļu A l -
b§i^a.?^tui1^ idrievu, i ^ P ^
uri ķajŗa materiāls. Ja kbttiinfdrinām
izdegies dabūt savā pusē arī grieķu
partizānus, tad k$fš pret Tito būs
ievērojami reālāks un tuvāks. „Man-diester
Guafdian" šo rakstu iespie-diS)
ieķām vēl nebija notikusi jatļ
pieminētā korifeience.
lTdzl950.g,l.aptilim
visiem DP jaiziļdras
par
Ceturtdien Ženēvā notika IĶO
galvenās padomes apspiiiede, k u ­rā
ģenerāldirektors Tiiks ziņoja
par starptautiskās bēgļu organi­zācijas
turpmākās darbības pjā-nu.
Taks ierosināja, lai visi DP
līdz 1950. gada 1. aprīlim pamņo,
uz kurieni tie nodonUijuši izce­ļot.
Jaimu pārvietota perscfnu
uzņemšana nometnēs būtu Jā­pārtrauc
šāgada beigās., IRO ne-
^vajadzētu likvidēties ari ]pēc
1950. gada 1. jūlija, bet tad tās
darbība {ierobežosies vieni^gi ar
D^ izvietošanu un repatriēšanu.
Pēc 1950. gada 1. jūlija IRO ap­rūpē
vēl būs ap 250.000 DP, gal­venokārt
Austrijā un Ittalijā.
VAI SOROLOVSKIS IZSTRĀDĀS
PLĀNUS?
Krievu josli ražo municifu un izbūvē
aizsardzības lihijas
Maršala Sokolovska iecelSana par Padcmija Savieaibas lOisardribas
ministra i^Uiieku ir solis, kam tālāka iMeksmju saasināšanās
^ d j ā stan» austrumiem on rietumiem. LldzSliiēlais krievu okupācijas
karaspēka viispavēiiii^ VādjS turpmāk paUdiSkit KronU Isstridāt
plānus le^^ama karagājiena sagatavdtoai us risumiem, bet pirmā
karOl sņiegSot padomus, ka Maskava iespSjami dria varētu iekļaut VS*
cijas austruma joslu Padomju Savienības satelītu sistēmā un kā visia»
bak paralizēt patstāvīgas Rietumvādjas vabts nodiblnišMios.
pret
RIETUMEIROPA JMIZSTĀV PIE ELBAS, S A K A ĢENERĀLIS
DE iGOLLS
la^^lfc Vācu filozofs, }^ ^^Ļm
^^Iplgi. 2SL Novad^icg « e n ^
(portttgaļo
MŖSikavas radio ceturtdienas vēlā
vakara paziņoja, ka padoniju valdība
ļlešniegusi, Savienotajām Valstīm,
^Lielbritānijai, Kanādai, Francijai uh
ļBeneiuksa valstīm protesta notas
ļpret Atiāntik.a . paktu. Notās Mas­kava
norāda, M pakts nav domāts
ļmiera nostiprināšanai un runā pretī
; Apvienoto Nāciju diartal, Atl^tiķa
jpakta signatārvalstis apvienojušās,
pai gatavotu agresiju pret Padomj^u
|ļSavieņību. Arī Maskava pafakstl-
,jusi aizsardzības līgumus ar Aus-ļtrumeiropas
valstīm, bet, „tie vērsti
fpret eventuālu Vācijas uzbrukumu".
|Notu beigās padomju valdība pa-ļSvītro,
ka Atlantiika pakts runā pretī
^Visiem līdzšinējiem līgumiem, ko
;rietitowalstis parakstījušas ar Pa-
|domju. Savienību.
Ķ Līdz šim Maskava aprobežojās ar
liPreses un radio propagandu, kas ļoti
'ļ^os vārdos vērsās pret jauno aizsar­dzības
sistēmu. Tagad padomju val-ŠJba
svaru kausos metusi visu savu
,^,^Valsts autoritāti uri 'zšķīrusies par
||ī<>ficiiilu diplomātisku rīcību, kurai,
|;ļau tagad var droši pateikt, nebūs
^ nekādu panākumu.
0
\M im», S»t ?
,0, tur darto? V _ ^
#1
Franko neatkāpsies
i: Spānijas i ^ ņ a kara nobeiguma
^ 13. gaxia dienā Franko Ms^dridē teica
r t U n u . kurā apliecināja, ka viņš;
jpretēji visām baumām, nedomā at-kāpties
no Spānijas vadītāja peste­li
^ a . Visa runa bija ieturēta ļoti pār-liecinātājā
tonī, ka Spānija turipinās
y$avu pretboļševistisko polītiteu un
.I cer tikt galā ar visām saimniecis-l\
kam un citam grūtībām, ,4ai attais-
$ ftotu tas asinis, kas lietas par Spā-
^^ju pēdējā pilsoņu karā",
I Visas pretfranko partijas ārpus
fPānijas, atskaitot komunistus, sa-pēgušās
vienā blokā un Londonā iz-
^..fevušas uzsaukumu visu zemju
!|trādniekiem palīdzēt gāzt Franko
«Iekārtu. Madridē par šo uzsaukumu
psakas, ka tas tikai liecinot par
franko izredzēm nātootM;
Visa amerikāņu prese un lielās r a ­dio
stacijas pēdējās dienās tizmanī-bu
veltījušas vai vienīgi Atlantika^
paktani, ko i^nidien parakstīs 12
valstu ārlietu ministri. Tagad vairs
nav nekādu šaubu, ka aizsardztblis
sistēmai pievienosies arī Portugāle
un Islande. Beikjavikā komunisti
izmantoja visus, līdzekļiļs, lai ietek­mētu
sabiedrisko domu, tā kā poli­cijai
vajadzēja iejaukties pat ar asa­ru
gāzi, bet arī arī tas nelīdzēja. Ar
37 pret 10 balsīm, diviem deputātiem
attiut>ties, ilsandiešu parlaments
pilnvaroja valdību parakstīt Atlanti-ka
paktu. Vairāki ārlietu ministri
jau ieradušies Vašingtonā, d t i atrof
das ceļā, un pārējie izlidos šinīs
dienās. •
Britu ārlietu ministrs Bevlns, kas
iebrauca ASV galvaspilsētā trešdien,
paskaidroja presei, ka Atlantika
pakts i r pinnais solis uz Eiropas cie­šu
apvienošanos im pierāda demo­krātisko
valstu soHdāritāti. Tā stip-rums
slēpjas nevis signatārvalstu ga­tavībā,
bet katrā atsevišķā cilvēkā,
kas atbalsta rietumu kieālus un brī­vību.
Jau ceturtdien Bevinam bija
svariga apspriede ar Ečesonu. Pēc­pusdiena
amerikāņu ārpolitikas ,va-dītāju
apmeklēja Holandes ārlietu
ministrs Stikers. Sestdien pie Eēe-sona
pulcēsies visi 11 ārlietu ministri,
lai vēl pēdējo reiz apspriestu Atlan­tika
pakta tekstu un ievadītu saru-*
nas par īpašās komisijas dibināšanu,
kas realizēs līgumā paredzētos pan­tus.
Pats Ečesons preses konferencē
apliecināja, ka pakta parakstīšaniļ
viņš izmantos, lai apspriestos ar Be-vinu,
Sumānu un Benduksa valstu
ārlietu ministriem par Vācijas prob­lēmu
un citiem starptautiskiem jau?
tā jumiem, īpaši Itālijas agrāko ko­loniju
turpmāko - likteni Ečesons
žurnālistiem paskaidroja: „Savieno-tās
Valstis nevēlas, lai Vācija kād­reiz
atkal kļūtu par a g r e s o r a ^ apr
draudētu mieru, bet mēs tomēr vēla­mies
saistīt arī Vāciju likteņa kopi-
(Beigas S. Ipp*)
„MĒS BAIDĀMIES
TIKAI DIEVA/'
SAKA GERČILS 50STGNĀ
Bostonas tecbniskās augsts^colas
iņilzigajā aulā Vinstons Čerčils, kas
pašreiz viesojas ASV.. piektdienas
vakarā teica runu. 14.CIOO klāteso­šie
un visas pasaules radio klausī­tāji
dzirdēja asu kritiķu par Pa­domju
Savienības izturāianos m)i de­dzīgu
apliecinājumu, ka ļ^etunuji sa­vienībai
ne no kā cita nm baiļi^ kā
vienīgi no Dieva un kaļ tā uziļļem-sies
katru cīņu, lai aizstiāvētu savus
pasaules uzskatus unr dzīves yeidu.
^Pcopa jau sen būtu-komunistiska
im lidoņa bombardēt^, ja rielķīmu
sabiedrotajiem nebūtu atombumbas,*'
teica Geriils. „Līdz Sim EiropM^^
devies noturēties, bet tas ļ^Jiis ie-spējaniš
tikai «ur ievērojmu Savte-jabto
y§Jstu,paļ^ Tļagad l^lropa
lii^st^jaiāko^l^^ jau.pārv^ēj^^1iii^t#^^^
Vēš^oj^. Ja ASV palfd^e^^ neap-;
sīks; pastāv labas cerībia^, ka ^Bii?oi^
pUnli^ atgūs savus spēkus. & <^u
pārliecināts, ka vecais kotitiia^ts
im pasaules kultūras šupiiiliš at^izims
jaunā renesansē.**
V3et stāvoMis Āzijā mius d^r:a ba­žīgus,**
turpināja britu valst^rs.
„^Inas zaudējums i r sņiag|pd3,;kp
rietuiļU līdz šina piedzīvojuši, Ari
citās Ārijas daļās komūiiiistinerf^tigi
kurina Sķirii un rašu n^cidu. ; Mums
nav nekāda naida pret Padomju
Savienību, bet mes nevaram ari
vienaldzī^ noraudzīties, kai 13 viri
Maskavas poUtbirojā vercļzina ņtiiljo-niem
cilvēku. Mēs no l^adomju Sa­vienības
tomēr neko dtu nepnisām»
kā tikai godīgu sadarbUau uņ labu
gribu saprast ari mūs.** Tālāk Cer-čils
klausītājiem atgādināja savu
Fultonas runu, kas uzskiatāma par
īsteno Atlantika pakta isākumuL
„Ple Atlantika pakta inoslēgiSanas
vMnojama pati Padomju §avi€nlba.
Tikai viņa pati mūs uz to spi^Miusi.
Es cieši ticu, ka karš nav nen*[>vēr-šams.
Mēs neļausim sevi provocēt
un neprovocēsim ari Padomju Sa­vienību.
Bet Maskavai jāzina/ ka
ne mūsu nervi \m ne rietumu dyīli-zācija
būs tā, kas sabniks, ja auk­stais
karš turpināsies vēl Snuigākā
un bīstamākā veidā neliiā līdz šim.**
Tad Cerčils pi3vērsās Vācijas jau­tājumam
un Berlīnes gaisa tiltam:
„Eiropa nevar atveseļoitlesf ja Vā­cija
neatveseļojas. Ar iBierlIheai gai­sa
tiltu panākts daudz vairāk nekā
ar visām runām par demdkratiju.
2 miljonu ļaužu glābšana ir uzska­tāms
paraugs visiem, ko grib un spēj
I rietumi. Es aicinu angļu un aitnēri-kāņu
okupācijas varu VldjfipliBikopt
saprātīgu politiku un neprovodft bez
vajadzības vāciešu nadonālās jūtas
un pašdeņu, Vācijai jāatgūst Mi
garīgais miers \m stabilitātē, tikai
tad atves^ošanās būs piihiiga.**
KOMŪN^TU PIEKTĀ KOLCfNNA
SKANDINAVUĀ K Ļ D S T «IRI
MILrrĀRA PROBLĒMA
Ievērojot padomju robežas tuvu­mu,
saprotams, ka Skandināvijas
valstīs ar sevišķu uznianlbu vēro
komunistu izdarības pēc tim, kad
ari Norvēģijas un Dānijas komu­nistu
vadītāji pievienojipīšies Tbrēza
un Toļati paziņojumiem, ka, kara
gadījumā, komunisti atbalstīs Pa­domju
Savienību. Koper^igenas
laikraksts «Information* izsakās, ka
demokrātiskajām valstīm jāsāk vēr­tēt
komunistu partijas darbība tīri
no militāras drošības viedokļa Ko­munistu
piektā kolonna demokra-ļtiskajās
valstīs izvēršoties par tik­pat
nopietnu problēmu kaā, piiemē-ram,
gaisa aizsardzības jautājumi.
Tādi ir spriedumi. pasaules presē
par maršala aiziešanu no sava līdz­šinējā
posteņa, kurā viņš ar Uelu
pašapziņu uņ mērķtiecību sekmīgi
sabotēja visus angļu un amerikāņu
saprašanās mēģiiuijumus ar krieviem
un radīia BerKnes blokādi. „Mar*
šais SokolovslUs it paaugstināts, ne­vis
nobīdīts pie malas. Tas nozīmē,
ka Maskava- atzinīgi novērtējusi vi-,
ņa aso rīcību pret rietumniekiem un
dos viņam turpmāk vēl lielākas Ie­spējas
šo politiku attīstīt,** nedēļas
beigās teica, Icāds. Vašingtonas ko-raentātorsi
Pēc p^gaidāni neapstiprinātām
baumām, ho Berlīnes atsaukšot ari
Berlīnes padomju komandantu ģe­nerālmajoru
KbtUcovu. Karishorstā
sagaida, ka Kotikova vietā hāics
pulkvedis Jeļizarovs. Sds virsnieks
amerikāņiem ļabl pazīstams ar pa­gājušā
gadā rīkotām „privātām**
viesībām, kurās viņš mē^nāja sa­biedrotajiem
radīt iespaidu, ka
Kremli viss nav kārtībā un ka Sta*
lins esot slims. Berlīnes amerikā­ņu
štābos Jeļizarovu uzjāta par
viltīgu, nesamierināmu rietumu
pretinieku un, ja viņš tiešām nāktu
par Berlīnes komandantu, tad he*»
viens nešaubās,, ka attieksmes vēl
tālāik sa^inltos; 'v r ^ ^
Pēdējās nedēļās gluži nēikdiehiš-ļķa
ķlrtskri^ nebija devu^ ņeķl-i
Idu. iemeslu pat toŗņiāli^ stefdtem:,
ikapēc jau ilgāku laiku l o staļ:t)bt^
•Berlīnē uzskatīja par. ,Jdumxmu
pirms vētras^*. Tas joprojām turpi­nās,
bet visas zīmes rāda, ka var
sākties visādi pārsteigumi. Dienu
un nakti aņstru|ņu sektorā turpinās
ielu nosprpstoš^as darbi. Līdz šim
krievi ua^ēsa bruģi un cēla barikā­des
tikai tai^ ielas, kas veda uz
amerikāņu ^dlctoru. Kopš trešdie­nas
to dara ar! angļu un franču sek­toru
pierobežā. Bez tam „ ^ t a s po-lidja*'
un te^evu kfiŗraspēka t patru­ļas
uzsākušas ļoti rūpīgu dokumentu
kontroH un „melntirģotāJu** ķerstī­šanu
laidcumos un stādjās. BerlI-niešl,
kārto ziņo raidītājs mnerikāņu
jo^lā, izskaidrojot šo ricīJbu ar strād-nieiku
truktļmu L maija stadionu \m
estrāžu celšanai. Krievi esot jau
nedēļām iznieklējušies būvstrādnie­kus
„m6numentālu propagandas
priekšdarbu veikšanai**, bet berllnie-
H neplesakoties. Tāpēc tagad poli­cijai
jāsagādājot soda darba nomet­nēm
papildsjpēki, kurus nodarbinā­šot
pie jau savesto būvmateriālu
apstrādāšanas Potsdamā un Grinavā.
Par lielu rosību un karaspēk)a
kustībām ziņo no v i $ ^ Austrumvā-cljas.
Katru nakti ho Berlīnes pre-ču
Stacijām atejot gari . apsargāti
vildenl ar munīciju un materiāliem
kādai jaimceļamai aizsardzības lītii-jai
ziemeļos no Berlīnes. Galvaspil­sētas
ausl^mu daļā atrodas lielas
munidjas fabrikas, kas atkal ražo­jot
ar pUnu jaudu. Tāpat okupāci­jas
k a r a s p ^ munidjas speciālisti
esot atjaunojuši granātu vlrpotavas
un ^prāgstcmivielu rūpnīcas vleā .
Austrumvācljā. Pēc „Abendszel-tung**
Berlīnes korespondenta zi­ņām,
galvenā no jaunajām aizsar­dzības
līnijām stieipjoties telpā starp
Strālžundu un EbersvaMi. Tur esot
sakoncentrētas ari jaunpienākušās '
tanku vienības, par kuru ierašanos
ziņoja jau pirms mēneša.
Arī angļi un amerikāņi dara visu,
lai pastiptoātu savu stāvokli B ^ -
Hnē. Gaisa tilta pievedumi marta
mēne^ sasnieguši jaunu rekordu,
īpaši pēdējās divi saula^ajās un
Skaidrajās nedēļās Berlīnei dienā
caurmērā pievestas 9000 t pārtikai
un kurlnārhā. Bez tam vairāki tfHc-stoSi
tonnu-<lienā piegādāts okuipā-djas
karaspēka vaja^bfim un at­vests
lielāks skaits jaunu nuišlnu
Berlīnes rietumjoslu elektriskajām
centrālēm. Gaisa tilta; ^celtspēju**
vairošanai uzsākta trčšā; skrejceļa
būVe Gatovās Mlat^ā, nn no ASV
pienācis lieliUcis ^alts jauhiļ n^lo*
bemaster*^ ti»ns|K>rtlidzņadIn9v kas
k?rtm Vienā Ipiātfi^
līdz 20 t preiiiu 'Sje ,;lldojoSle vago­ni*'
stipri pazemiļM: ari gaisa tilta
izmaksu.
Visumā berlīniešu farastāvoiklis
arvien vģlrāk nonņierinbties. Ar rie­tumu
markas \ ievešahu par vienīgo
nmksāSanas līdzekli m sekmīgajiem
gaisa tilta pievedumiem ti^labojusies.
pārtikas sagāde, un namamātes va­rot
jau sainmidcot puslīdz normāli.
Pirmoreiz k ( ^ blokādes Berlīnē ta­gad
var dabūt sv^gas saknes un
augļus. Bez tam nomi^^fitāju ie­spaidu
atstājusi ģen. KleJa dekiarā-dja,
ka neesot neie^jams, ka krie­vi
drlzuniā blokādi atceļ, jo tā kļu­vusi
neiedarbīga im kavŠ Maskavas
politisko mēr^ siei^egSjanu. Lai
aizkavētu patstāvīgais Rietumvādjas
nodibinpanu, Maskava esot ar mie­ru
upurēt savu ģenerāļu politiku
Bermiē im nodbt tb K r ^ a ārpoll-tiķiem.
Sle privātās aprindās iz­teiktie
Kleja uzskati tagad Berlīnē
iet no mutes mutē, un tiem veltī lie- ^
lu ticamību, jo vairāk tāpēc, ka tie
teikti vēl pirms Sokolovska aizieša­nas.
Arī informētas aprindas, kam
labi sakari ar krievu štābu Karis­horstā,
sagaida militārpolitikas mai­ņu
un jaunu kursu no Alaskavaš.
9 mm Sīrijā
APCIETINĀTI VALDĪBAS UN PARLAMENTA LOCEKĻI UN IZSLU­DINĀTS
KARA STĀVOKUS /
Jau pagājušajā numura ziņojām, ka Sīrijā lOlkuSies nemieri, pār­traukta
telefona satiksme ar ārpasauli uh slēgtas robežas ar kaimiņ­valstīm.
Tagad izrādās, ka Sirijā notids valsts apvērsums. Līdzšinējās
valdības vielā nodibināta militāra diktātiira un apsi^ltas jaunas vēlē­šanas.
Vēl otrdien Dan^skā viss bija
mierīgi, un dzīve ritēja normāli. Ceļā
uz Apvienoto Nāciju sesiju Ņujorkā
tur nolaidās Pakistānas ārlietu mi­nistra
sēra Ķhana lidmašīna, un i n ­diešu
valstsvīru pieņēma sīriešu m i ­nistru
preridents El Azems un par­lamenta
prezidents El Khure. Bet
trešdienas rītā pie visām valdības
ēkām un svarīgākos satiksmes cent­ros
parādījās bruņotas armijas vie­nības,
iedzīvotājiem pavēlēja steig­šus
doties mājās un nerādīties už ie^
1ām, un īpašas karaspēka nodaļas
arestēja, valdības locdcļus un parla­mentāriešus.
Apvērsums bija tik labi
noorganizēts, ka nemiernieki nesa­stapa
ne mazāko pretestB>u. Pirmo­reiz
Vidējos austrumos bija notikusi
revolūcija bez asins izliešanas.
Trešdienas* pēcpusdienā Sīrijas
armijas virspavēlnieks pulkvedis
Caims izsludināja sevi par valdības
galvu \m pasludināja līdzšinējo ka­binetu
un parlamentu par atlaistu.
Tālāk Damaskas radļp nolasīja Cai-nia
proklamāciju, ka viņš izvēlējies
šo sodi tāpēc, ka valsti apstMcļi dienu
no dienas pasliktinājušies. „Mēs
nerīkojām apvērsumu, lai sagrābtu
varu,** teikts tālāk proklamācijā,
„bet gan lai nodibinātu patiesi de­mokrātisku
valdību.** Otrā psckla-*
mādjā Caims izsludlriāja visā valstī
kara stāvokli un l^dešahais aizliegumu
ari oārējās pilsētās un sādžās. Iedzī­votajiem
aizliegts paturēt ieročus,
piedraudot ar nāves sodu. Ārzemēm
domātā ziņojumā Calms deklarēja,
ka apvērsums i r Sīrijas iekšēja lieta,
un to nav inspirējusi neviena ār­valsts.
Tuvāku ziņu par notikumiem Sīri­jā
pagaidām nav, jo telefona un te-legraĀ
satiksmēs aizliegums jopro­jām
pastāv, un nevienam ārzemju
žurnālistam pagaidām nav atļauts
zemi atstāt. Pulkvedis Calms līdz
pagājušā gada maijam vadīja SH^i-jas.
drošības dienestu, tad viņu iecē­la
par armijas virspavēlnieku. Po-lītiskais
stāvoklis Sīrijā nostabilizē­jās
tikai šogad. Kad pagājušā gada
(Beigas 5. Ipp.)