Bavarijas Latviesu vestnesis, April 26, 1949

              •fcATVlJA.ltn,.
notika pirmai,
LATVIA
Lstviao Nempaper
PaMished ander EUCOM OvU
Allairs Di7i8ion Anthorisatioo
Nufflbtr UNDP 196. PuMUIier
«od Editor: KārlU Rabāet.
DP Camp fUeinkStt near
Ōfinzburg/DL Printer: ,,Scliwlb.
VolksbK" Gfinzbiirg/D^ BgiiL»
(jfldin.-Pl. 7. Circulfltioii: 12000
^ Pobtished (bree tiniM wc^y.
LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 45 (geS)
Otrdi^ 1949. ff. WL
Inik tffs reists «tdill. ltd«*
vijt: LatvteSs pm«t dtltbie*
Im sadarbības ko^; ko^ fa-cSkais
M. Cafftit. Gāhanait
rtdaktora K. Rabica ( Mi
neatrodas); salv. redaktora
vietn. M. Cnlltis. Redaktori^
B. ĶfseUs, A. Lkpa« H; mtt-dcnkergs.
Redakcijas . admt:
Gfinsbttrg/Da^ Postlaek
(tilnadi 84).
as nākotnei un sev
Sūtnis K. Zariņš
UodarUnatt. m ū w t [ ^ ^
kristo «opetaiu, ž^^k«»ļ^
i kM»H»^Fanik» pasauks!!"'
MkoiaaS bija «Sojfe h«°l5»
īretaj», atceļa M B«I*II.^»
Jvficcs fuibbla klubi ar M
I s ^ f ^ «nflas aiivilinii,
Vācijas «rakšot vair5li^^
ibeJs ar zirgu „Hiias7r^-
.futbola valstsvienība irajjjj-,
Jo Turcijas futl^oUsriilSr^
^.J|4tt,|abiedrļbas g a i AK
tņ»)i8 dāņu stjuarts tm DO1«
nevtt «eķtora angļu pfi«i^^
l&o
toliem JSciOTittļn ar slgpSo fe^a,
izbūv^ V^jā, KicbB&IS
s 12p in sasniegt» fiicnvidAS
i^tUļVē. ^
•irt. Dicnvidvāciias futbola afeļsi
«4; iidņā SovasaērMft «uttof^^S^
ySirei« >plašina I^eķansl^'^
» irietlim. Pārbūvi cer bālf ]
listijies pazisiamaU itāļa
«4fiu braucējs Fran&sb Korei
medības pret mūka dzīvi"
elaimigas mīlesšbss d^.
Itnas dicvi^^ saucas imh
s^kta ij;rfid!t fmij»'^
Atk uzņēmumf tai itMM
Fraļticijas-Skotijas valsti
laukumā redzami slavēsit l i ^
Žordāns, GreguSŗš uo BtoM
lomu tēlo aktieris Marks Km
r r
s
IT
E
25 86
29
«if: 2/kādas Sāļā immurf^
linētas personas *Srds. »•
la; pie kuras pirmā f said"
• 14nLit«rfir9. apcerēji^ »^
. 1 6 . Tint^ ^^^^«iS
20. Persona
biaift dēls". 22._GattJ». |
la?.. Nomāt. 28. Ro"»'
FA LŪ3A V .
lits lespi««tto» ir
. (vfidiK-latvi'tt^ffļj^
fkOeVA DM 3-W- " V
iem m 25 pr«; it *
ENI
skatfjumār
ļberta, A. Prandes, K.
is ar tfim varēsit gr
isu draugus. .
•ri apgādā., 0»
Kdnigstra^e 4'.
4.
I
mo latviešus britu
Musu speciālkorespondenta ziņojums pa tālruni
VāoUas latvieša sabiedriskās dzīves umanības centrā, It īpaši britu
joriā, kopš pagājušās ceturtdienas ir izcilais notikums — Latvijas val­dības
ārkārtējā pilnvaros, sūtņa Kār]a Zariņa pirmais apciemojums
Vā]cijā pēc kara. Stitnls, kā zināms, ir britu valdības iestāžu oficiāls
viesis. ApdanoJi ma laikā viņam ir izdevība i^azlUes ar tautiešu
dzīvi britu okupācijas joslā, apskatīt latviešu nometnes un sabiedris­kos
iekārtojumus, kā arī tikties ar trimdas latviešu vadītājiem darbi­niekiem
nii pārrunāt ar viņiem daudzas aktuālas problēmas. Tāpat
stttnini K. Zariņam ir izdevība dažādus jautājumus tūlīt apspriest ar
fiŗltu okupācijas iestāžu un militārās valdības pārstāvjiem. Tālāk snie-
(Azam ipūsu uz britu joslu nosūtītā speciālkore^ ziņojumu par
sūtņa viesošanās līdzšinējo gaitu.
Sūtnis, K. ZariajS britu Joslā iera­dās,
ceturtdienas vakarā ar Amster-
;darnļas ātrvilcienu Herfordas sta­cijā
viesi sagaidīt bija ieradies britu
militārās valdības pārstāvis, kā arī
JatvijŖŠu augstāko trimdas organizā­ciju
vadītāji LNP un LCP priekš­sēdis
J. Celms, ņo Baltiešu Centrā­la
Padomēs J. Miezis un A. Tra-
'pāns, LCK locekli J. Niedra , M.
Bērziijš im A. Dravnieks, Daugavas
Vanagu piriekšsēdis pulkvedis V.
Jahunis un citi at>sveicēji. Maza
latviešu tautu meita sūtnim pasnie­dza
ziedus.
' Beizē ar sūtni Zariņu Herfordā ie­radās
arī Igaunijas siitnis Londonā
A. Totma un Lietuvas sūtnis B. Ba-ļūti^.^
Viņus sagaidīja igauņu un lie-tuvi^
u trimdas . organizāciju pār­stāvji.
Pēp tam viesi automašīnas
devās uz Lemgo, kur piektdien no­tika
oficiālas vizītes biitu militāra­jās.
iestieg. : • ' .
' fai pašā dienā, visi trīs sūtņi ie­radās
Dsnļabrikā, lai iepazītos ar bal­l
i ^ ^arba un saŗ^ih^i, vienībām. No­tika
Vienību svinīga parāde,'piĢ^a^^
Jo^e»; wl'^MtujkomptJ^lošātti
rāiiin. . Parādes laufcumā viesta sa­gaidīja
visu triju taujtlibu sardžu vī­ni
goda ierinda. Tautību pārstāvji
srii^a. ziņojumu sūtņiem, 4)ēc kam
ļķīs.lL/mdonas viesi apstaigāja bra­šās.
Ierindas un Gipsveicinājās ar
sardžu vīriem. Skati noslēdza parā­des-
gājiens. Pēc tam katrai tautī­bai
atsevišķi notika sanāksmes tel-pāSi,^
Ziņoŗfumu sūtnim Zariņam
sniedza baltiešu sardžu vienību sa­karu
virsnieks pakv. Silgailis.
. Ummājot sapulcējušos, sūtnis K.
Zariņš norādīja*, ka tikai tagad vi­ņam,
izdevies jpiepildiit savu vēlēša­nos
a|)ciemot tautiešus Vācijā. Do­doties
ceļā no Londonas, kāds angļu
draugs sarunā ar sūtni uzsvēris, ka
kāda tauta var zaudēt visu, tikai ne­drīkst
zaudēt ticību Dievam^ im
dzimtenei. „Tagad šeit, apciemojot
jūs," teica sūtnis-, „es varēju pārlie­cināties,
ka uzticība Dievani .un
dzimtenei tiešām nav zaudēta." Sūt­nis
Zariņš sava runā piieskārās arī
pašrieizējam politiskajam stāvoklim,
piĢ kam norādīja, ka paMaban nav
vairs runas par atsevišķu valstu in­teresēm,
bet par izšķirīgo jautājumu,
kam gūt virsroku — austrumu des­potismam
vai rietumu civilizācijai.
«Spriežot pēc notikumu attīstības,"
apliecināja sūtnis Zariņš, „varu droši
teiikjt, ka es ar savu sirmo galvu vēl
atgriezīšos dzimtenē un vēl jo vai­rāk
uz to. varat paļauties jūs, jau­nākie."
Piektdienas pēcpusdienā sūtnis K.
Zariņš ieradās Grevenē, kur notika
, dievkalpojums mācitāija Meistera va-
Holandes un Beļģijas
karogi pEvo Vācija
Sestdien Hdianite -m Beļģija ie­kļāva
savā territorijā tos vācu ap­gabalus,
kas abām valstīm piešķirti
saskaņā ar sabiedroto lēmumu. Ho­landes
pārvaldē pāriet ipnēram
4000 vāciešu, bet B e ļ ^ — 600.
*l^ai 50 ģimenes atstāja Hdzšlnējās
dzīves vietas un pārcēlās \iž VādjtL
Seļfcļļ^ valdība saviem jaunajiem
iedivotājiem izdeva jaunus perso­nības
dokumeitus, lai viņi varētu
brīvi. kustēties pārējā valsts daļl
Holandei pievienotie vācieši izgai­dām
vēl ir izolēti, un tos luraudzi-bas
iestādes reģistrē. Skolnieki ar*
^grākaja^ darba vietās. Divdesmit
fobežpuiUctos kopi sestdienas plEvo
Holandes kaiņgi, be^ se^ptiņos —
oelģijas.
dībā, asistējot vēl četriem Grēvenes
mācītājiem, bet pēc dievvārdiem
svinīga nometnes latviešu padomes
sēde, kurā nometnes padomes priekš­sēdis
Dr. K. Zvejnieks viesim pa­sniedza
latvisku šķīvi.
Sestdien Grēvenē notika nometnes
apskate un kopīgs svinīgs akts vi­sām
tautībām. Sarīkojtimā piedalī-ās
arī Vestfāles apgabala militārās
Dārvaldes priekšni^s plkv. Kuks,
IRO apgabala vadītājs plkv. Men^-
dijs, kā arī turienes DPACS koman­dieris
Meklīns.
Uzrunā sūtnis Zariijš vēlreiz uz­svēra,
ka tauta nezudīs, ja tā ne­zaudēs
ticību sev un Visuvarenajam.
Paišreizējais ciešanu laiks latviešus
norūdījis m stiprinās tam brīdim,
cad tie varēs atgriezties dzimtenē.
Sekoja svinīgi akti katrai tautībai
atsevišķi. Uzrunā Grēvenes latvie­šiem
sūtnis Zariņš apliecināja, j^a
jau līdzšinējā apciemojuma posmā
redzētais vinu Joti stiprinājis cerībā
un.ticībā; tālākai cīņai par Latvijas
neatkarību., Zariņš .uzspēra, ka Bal»
tijas valstu sūtņu starpā* Londonā
asiSv'loti ci^a-sadarbība: un ^.visus
jauitāj\imus kārto kopīgi. Nebūtu
sevišķas nozīmos jau trimdā pasludi­nāt
ījpašu Baltijas ūniju: „Trimdā
Baltijas yalstu ūnijai jābūt mūsu
sirdīs, domās un darbos, bet ne uz
parakstītas deklarācijas. Ir pamats
cerēt, ka Baltijas valstis ietilpst arī
Eiropas ūnijas plānos, bet tās vadī­tāji
pagaidām rēķinās tikai ar re­alitātēm
un mūsu laiks, diemžēl, vēl
nav pienācis."
(Beigas 3. lapp.)
Paātrina nometņu
likvidēšanu
Aprīlī paredzētā plānveiiila nomet­ņu
likvidēšana amerikāņu I joslā, par
ko ziņojām jau agrāk, noril straujāk
nekā sākumā gaidīts. Agrāko 10
vietā likvidējamo nometņu saraKsts
pieaudzis līdz 19. No tājm lielākā
daļa ir paprāvas, ar vairāk nekā 500
iedzīvotājiem. Līdz 15. aprīlim lik-ļ
vidētas jau 9 nometnes, kurās agrāk
dzīvoja 5714 personu. To vidū bijai
lielā latviešu nometne Puldā ar 1100
iemītniekiem, bez tam latviešus skā­ra
nometņu l&vidēšana Mļinchenho-fā
— 1400 iemītnieka, Beiļiheimā — i
930, Gkrmišā — 800, Hanunervegas
nometnē Veidenē — 600, Meierhofā
— 550 uc.
Aprīļa otrā pusē vēl likvidēs 101
nometnes ar 14.300 iedzīv(})tājiem, toļ
vidū arī Kaseles Junkerkazarmas,
kUr mita 600 latviešu, tāpat turienes
Jēgerkazarmas ar 2500 iemītniekiem,
bet tikai nedaudz latviešiem. Pār­kārtošanas
akcija skar arī abas
Bambergas nometnes, kuru 2160 ie­mītnieku
vidū ir pāri par 500 lat-ļ
viešu. Bez tam likvidācijai pakļauta
nometne Dinkelsbīlē ar apmēram
200 lat^riešiem
DP demonstrācijas
arī Braunšveigā
Rozālijas kazarmu pagabnā Braun-šveigā.
20. aprīlī pulcējās ap 1500
ukraiņu, baltkrievu, rumāņu, lietu­viešu,
latviešu un igauņu protesta
demonstrācijai pret boļševiku ter-roru
zemēs aiz dzelzs priekškara.
Notika svinīgs ^evkalpojums, pēc
kura ikvienas tautas pārstāvis isps
dārdos: paskaidroja suņlkšpļeš
zmd; pēc tain pieņēma rezolūcijas
iesniegšanai okupācijas iestādēm.
Iepriekš informējot pilsētas galvu,
policiju un IRO vadību, demonstrā­cijas
dalībnieki paši savu kārtības
sargu pavadībā devās gājienā uz
apm. 5 km attālo pilsētas centru,
nesot transparentus un karogus un.
ceļā izdalot publikai vācu valodā
iespiestas informācijas lapiņas. Gā­jiens
noritēja labā kārtībā, un vācu
policija Izturējās visai korrekti.
I V. T.
Nankinga kritusi
un komunistu karaspēks virzās uz
Šanghaju
ĢENERĀLIS MEKARTtRS BRĪDINA ASV PAR DRAUDĪGO STS-VOKU
TĀLAJOS AUSTRUMOS
Nacionālās Ķīnas situācija dienu no iienas kļūst draodlgika. Pied
simti kilometni ga|^ frontē pāri Jangtsē upei n^ārtrauktt plūst koiliū-nīsta
spēki Pēc Nankingas ieņemSanas Mao Tse Tuhga falvenis'ar­mijas
dodas dienvidu virriena un apdraudi lielāko; nn bagātāko Ķīnas
pilsēta Sanjgrhaju. Lai gan valdība to nolēmusi aizstāvēt »,lfdi pēdējam
vīram'*, militārie* lietpratēji domā, ka Sanghaja kHtIs jau ionedē}.
Amerikāņu okupācijas armijas komandieris Japānā ģen^rāllB Mdsartūrs
brīdinājis Savienotās Vabtis noUkamos Tālajos austrumos nenovērtēt
pārak zona. /
mentu
vasaras
vēlis savu jamo
KRIZE BONNS PARVARETA
Rietumvācijas krize pārvarēta. Svētdien Berlīnē no ASV Ieradās Ro­berts
MerfIjs, amerikāņu ārlietu iminlstrljas Vācijas nodaļas vadītājs un
drošākais kandidāts augstā komisāra postedm nākamajā Rietumvādjā.
Viņš apspriedās ar ģen. Kleju, uni pirmdien abi izlidoja uz Frankfurti,
kur ieradās arī vācu parlamentārās padomes delegāti Tie Joņoja, ka
abas lielākās vācu politiskās partijas CDU un SPD — kristīgie demo-kratl
un sooSUlsM, kas līdz šim nevarēja saprasties un kavēja satversmes
pieņemšanu^ visos punktos vienojušies. Tagad jau var paredzēt, ka
Rietumvācijas valsts radīšanai atliek vairs tikai techniski realizēt jau
izstrādātos plānus. To cer ve&t vēl pirms vasaras sākuma ^ 21. jūnija.
Pagājtišā nedēļā, kad likās, ka vā­cu
politiķu kavēšanās padarīs Riet-tuimvācijas
valsts nodibināšanu pai-redzētā
laikā neiespējamu \m daiS
Berlīnes amerikāņu un angļu ko­respondenti
jau ziņoja par „galigu
strupceļu", ASV ārlietu ministrs arī
Anglijas un Francijas vārdā ģen
Kleja vārdā pēdējo reizi uzaicināja
Bonnas politiķus jMUiākit ātru vieno­šanos.
Notā bija paztņoits, ka tr'Es
ārlietu ministri pidoit dažām vācru
sociāldemokrātu prasībām par stin­grāku
centrālisma principa ievēn)-
Saniu jaunajā Rietumivācijas satvens-mē
im apstiprinās ari SPD prasībJis
finanču un nodokļu lietās. Ar to
bii>a atrasts kompromiss, un jau
sestdien Bonnā infOTm^s aprindas
rēķināja, ka vēiScais līdz pirmdier
nai SPD un CDU savas uzskatus būs
saskaņoji^as un drīz militārguber-nātoriem
iesniegs jaunās satversmes
pipjekta Ziņa, ka Vācijas \m Aus­trijas
nodaļas vadītājs ASV R ( ^ ts
Merfijs izlidojis no Vašingtonas uz
Berlīni, vācu saprašanos vēl pastci-dzin^
a. Tūlīt izraudzīja piecas ko­misijas,
kas s a ^ ^ j o līdzšinējos
partiju viedo^us un pi^ikoja tos
Ečesona pēd^iem ierosinājumiejn.
Svētdien vācu raidītāji jau ziņoja,
ka Bonnas parlamentārās padomes
priddsēdis Dr. Adenau^s kopā ar
17 delikātiem dosies uz Fraidrfurti,
M iesniegtu R^tumvācijas jaw)ās
satversmes projektu militārgubernā-toriem
Bonnā pirmo reizi kofpS 8
mēnešiem valdīja optimisks un pa­cilāts
noskaņojums. Politiķi sprie­da,
ķa jau pirms vasaras sālcuma
varēs notikt Rietumvācijas valsts
pirmā parlamenta vēlēšanas. Acīm
redzot, jūnijā jau jaunā Rietumvā­cijas
valdība varēs sākt saivas funk­cijas.
Rietumvācijas valsti pagaidām
Berlīnes triju rietumu sdčtoru uz­ņemšana
nav paredzēta. Par to
vēstīja Reutera telegramma no Bon­nas.
izskaidrojot šo l«nunm ar to,
ka Vašingtonā, Londonā un Parīzē
joprojām Berlīni teorētisild uzMcatot
kā visu četru kādreizējo sabiedroto
pārvaldītu im pašreizējā situācijā
neesot nekāda «iemesla šo stāvddi
grozīt. Sis oficiālais paskaidrojums,
kas nāk no noteicējām aprindām
Ŗerlīnē, rāda, ka joprojām ncHPietni
tājiinās ar iespēju tomēr panākt sa­prašanos
ar Padomju Savienību Ber­līnes
jautājimia Tā kā līdz šim ar­vien
uzsvērts, ka ASV, Anglija im
Francija par tālāko runās tikai tad;
ja Berlīnes bk^āde būs atcelta, jo­projām
slepenībā turētās apsļmed^s
Vašingtonā un Ņujcakā tiktālu pa­virzījušās
uz pridcšu, ka vēl šai va­sarā
var cerēt uz Beiiīnes blokādes
atļcelšanu. Arī prsses un radio no-
(Beigas 3. Ipp.)
Nacionālās Ķīnas sabrukums
strauji turpinās, ziņo gandrīz visas
telegrāfa aģentūras un laikrakstu
korespondenti. Tikai priekš nedē­ļas
sākās lielā Jangtsē upes ofen­sīva,
bet septiņu dienu pietika, lai
pilnīgi sairtu visa valdības aizsar­dzības
līnija ziemeļi, krastā Svēt­dien
no rīta komunisti iesoļoja na­cionālās
Ķīnas galvaspilsētā Nan­kinga,
lai gan valdības karaspēks to
bija atstājis jau sestdim. Vienu die­nu
pilsētā valdīja chaoss un pilnīga
dezorganizācija. Pūlis, kurā bija arī
ļoti daudzi valdības karaspēka vn
policijas dezertieri, sāka laupīt pa­mestos
veikalus, noliktavas un bi­rojus,
meklējot galvenokārt miltus
\m rīsus. Ko nevarēja paņemt līdzi,
to salauza vai sadedzināja. Vēlāk
ielas pašu laupītāju starpā izcēlās
sīvi ctniņi; nereti atskanēja ori
šāvieni, kas t)tā8īja daudz upuru.
Viss ostas rajons dega, un melni
dūmi klāja Jangtsē duļķainos ūde-ip
». 4rX Jalvj^fe stadj^^^^^^
pārklāju ndlzu,pi>tekļu'mālw^ jo
valdības Tcaŗaspēks atkāpjoties sa­spridzināja
stadjais ēkņ. Ārzem­nieku
kvartālam \iņ ārzemju sūt­niecībām
pūlis tomēr neiabruka.
AP pārstāvis no Nankingas svētdie­nas
priekšpusdienā telegrafēja, ka
komunistu karaspēks pilsētā lolojis
bez starpgadījumiem un tā discip­līna
ir pridcšzīmīga.
Pēc Nankingas krišanas Jau svēt­dien
bija apdraudēts Mākās un .ba«
gātākās Ķīnas pilsētas Sanghajas
metenis. Vēl sestdienas vakarā na­cionālā
valdība solījās aizstāvēt pil­sētu
līdz „pēdējam vīram". Kara­spēks
steigā cēla nocietinājumus, ie-rOcoja
strēlnieku lizdas un tanku
aizsprostus. Beit Jau pirmdienas rītā
BBC ziņoja, ka komunisti atrodas
tikai 20 km no Sanghajas. Valsts
prezidents Utsunjens pilsētu atstājis
lidmašīnā un devies nezināmā vir­zienā.
Ļaunākais Ķīnas traģēdijā ir
tas apstāklis, ka nacionālisti sašķē­lušies
divi daļās. Mazākā grupa ar
ministru prezidentu Hojinčinu Sang-haju
vēlas aizstāvēt, kamēr pārējie
pievienojušies marSalam CangScaiSe-kam
im par vieaiīgo izeju uzskata at­kāpšanos
uz Formozas salu. Mili­tārie
lietpratēji domā, ka p^ētu to­mēr
nevies neaizstāvēs un tā kritīs
jau vistuvākajā nākotnē bePkauJos.
Pēc informācijas no Pdcingas, Sang­hajas
telpā komunisti ielenkuši
300.000 nacicmālās armijas vīru. Jau
svētdienas vakarā Sanghaja praktis­ki
bija pilnīgi nogriezta no ārpa­saules.
Jo visas dzelzceļa llniļjas pār­valda
komunisti
Amerikāņu konsuls devis rikoju-nm
ASV pavalstniekiem steidzami
atstāt pilsētu. Uzsākti pridcšdarbi,
lai no Sanghajas evakuētu arī ap­mēram
4000 britu pavalstnieku. Pēc
neapstiprinātām ziņām, pilsētā ie­rodies
nacionālās Ķīnas valsts pre­zidents
un maršals Con^aišeks, kas,
pēc kādas agrākas AP informācijas,
bija solījies izdarīt pašnāvību pie
repi^likas tēva litsunjBia kapa pie­minekļa,
Ja komunisti i^ļos Nan­kinga.
Ķīnas notikumi dzīvi atbalsojas
ari Eiropā. Kad par Nankingas
krišanu Parīzes miera konfer^ces
priekšsēdis paziņoja delegātiem, ,41e-lā
sajūsmā'* tie pietrūkās no saviem
sēdekļiem, un zālē vairākas minūtes
no vietas atskanēja aplausi un ga­viles.
Turpretim britu komunistu
partijas ģenerālsekretāru Polltu
klausītāji gandrīz noltoēoja, kad viņā
sāka slavēt Ķīnas kcttnūnisttt uzva­ru.
No pūļa otsikanēja draudīgi sau­cieni*
par britu kara. loiģu apSau-
28. apnir saules
aptumsums
Viena no retākajām dabas parādī­bām
— saules aptumsums — notiks
28. aprīlī un būs redzams ar! Rie-tumvācijā.
Pl. 8,19 Jaimais mēness
atradīsies starp zemi un sauli, im tā
ēna apklās apmēram vienu trešdaļu
saules. Aptumsums ilgs l"dz pL
10,05. Laiks precīzi attiecas uz Min-cheni
un apkārtni, tā kā pārējā Ba­vārijā
tas var grozītes par dažām
minūtēm AptumsuSo sauli vislabāk
novērot caur nokvēpinātu stiklu vai
tālskatiL
dīšanu. Kad folits vēi mēģinfijia ru­nāt,
ļaužu misas metās tam virsū.
Tikai ar polldjas paUd^ viņai^
izdevās paglābties kādā tiamā un no
turienas vēli& aizbēgt
Ap i:Srstāvis no ToBdb ziņo, ka
ģenerālis Mdcartiirs itaclonllās ĶI«
nas traģēdiju vēro ar vislietei&o utt-m^
ibu. Viņ$ isteljclei, ka ASV
līdz šim pārS)^ Ii<
šaa ISibi^i te
tās briesmas, kas draiid A'^8trulrdF•
āzijai Pēe ģenerāļa chmifim,^ noti*
kumi Ķīnā ^dsMScā mērfi skoŗ Sa­vienoto
Valstu mililtaiiii intereses
Paclfika telpā. Zihlmis aprindās
Ņujorkā aizvien noteilttāk nostipri­nās
pārliecība, ka pSe komunistu
uzvaras Ķīnā apdraudēta^ būs sffl
Indija, Burma, Siāmi, IiBdo]}±m tm
Holandes Indija. Ministra iH:e2d-dents
Pandits Nēru esot izteicies» ka
katrs solis, ko komunisti sper uz
dienvidiem no Jangtsēj noziimē
briesmas Indijai Ņu]dirkā:dzb:d ru­nājam,
ka Helākā AS^ ārpolStikas
kļūda esot tā, ka amerii^ naiv iz­pratuši
Padon^u Saviei^bas ekapaiH
sijas fro(ati glļoibāll
Sestdien komunisti ptano reiz sā­kuši
runāt par britu kara Icuģu ap*
šaudīšanu. PekingaS raidStājs pazi**
ņoja, ka Mao Tse Tuiu^ gatavs ie^
celt komisiju, kurai uzdos starpgadī­jumu
izmeklēt, tūdaļ gan piebilstot,
ka vainīgi paši angļi, kas „tieši ie-
Jai^les Ķīnas pilsoņu karā*'. Bri­tu
flote esot pievienojusies nacio­nālistu
operācijām un apšaudījusi
komunistu karaspēku Jafigtsē upes
ziemeļu krastā. Komunisti pie tam
nav zinājuši, kādai liādjai mkiitle
četri kuģi pieder. Par britu flotes
apšaudīšanu otrdien notiks deiMtes
apakšnamā. Runu pieAskis ari
Vlnstons Carčils.
•
s vēstniecība
ona - spiegu
centrāle
Tautas pārstāvju nama Pretame-rOcānlskas
darbības Izmeklēšanas
komisija sestdien pubUc^a sensa­cionālu
ziņu, ka Polijas vēstniecība
Vašingtonā ir spiegu centrs visām
Savienotajām Valstīm Sl publikā­cija
pamatojas uz aģrSsfi miHtārā
atašeja ģenerāļa Modeļska liedbu.
Komisijai viņš paskaidrojis, ka jau
1946. ^ ā vēstniecība «^»ē^ no
Varšavas slepenu pavēU izv^kiot
spiegu centrāli un vfikt militāru un
sainmlecisku informāciju. So pavēli
parakstījis kāds pulkvedis Komars.
Pēc ģenerāļa Modeļska liecības, Ko­mars
ir Padomju Savienības pavalst­nieks
un vada Polijā siepsno die­nestu.
Spiegus Saviaiotajās Valstīs
vadījis pulkvedis Aļets Boļkovskis,
kas pārzinājis arī Meksikas un Ka­nādas
nodaļas. Zem zvēresta ziodo-tejā
liecībā ģ^erālis Modeļa iz­saka
pārliecību, ka poļu profesors
Ignacs Zvoļkovskis vāc^ informā-dju
par atombmnbu. Modeļskis at­teicās
no sava militārā atašeja po­steņa
poļg. gada rudenī un kopš tā
{laikā dzīvo ASV kā privātpersona
im