Bavarijas Latviesu vestnesis, October 2, 1946

              Ci,
LATVIAN NEWS BULLETIN
n e poUey of Oiis Mempsper ta to provido oor peoplo in esilo wiai all av&Usbli m m of Impoiteee emerainf Ose w ^ r 8 hai^^lnsa» o^ potttte&l ommmio. eMmā or
social stgnificaace. And oor special aira ii to praeni Iha hiunaniterian ftdeaia and acbievemantai of Ihe freat Demoonidea Uie Unitod State ol America and tlia Britiali
Impire. TUs alm, we inoWt wil2 liolp mafihtain the ^iritnal and onltnral onity M ^ Latviaii peopte and — of all thinp will jlold hopfio to a aalto and lutppiar fntnit.
Isdevējs un galvenais redaktora — Publisher and Editor-bi-Clīief: Viktors B a l t k ā f i s '
RedakciJa-^EdLitorlal Office: Hbtol Convikt» DiUingen/Donau, Ba7em (13b) Iznfik divi roisea oodiļā — Publisbed twioa a weele 1
V r . 1 t (79) Authoriased by Military Govemnient and UNSRA DUlingenS, treSdIen. 1S146. g. g. oktobri
Jaifoslavs Viņņikovs
Kur vārti uz brīvību?
P ā r r u n a i
Pārvietoto personu stāvokļa vēro-t
l j am un vērtētājam aizvien vēl jā­atzīst,
ka ne UN, nedz art savu dar-t
l b u pakāpeniski izbeidzoš^ā ~- pret
mums tik augstsirdīgā un palīdzīgā
— UNRRA's organizācija nemaz ne­zina,
ko ar mums iesākt un kā reiz
galīgi atrisināt DP problēmu. Ame­rikāņu
okupētā joslā Vācijā mēs
diendienā dzirdlim par UNHRA*s
funkciju nodošanu AŠV Militārai
valdībai (vai ar grūtībām topošai
IŖO — jaunai bēgļu organizācijai?).
Vārti uz patiesu brīvību, uz bezbaiļu
dzīvi mums tomēr paliek aizvērti,
un mēs joprojām vēl nevaram atsālct
mierīgu darba dzīvi kaut kur plašajā
pasaulē. Mēs pibilgi izprotam, cik
daudz līdz šim ir darīts mūsu labā
un kādas grūtības mūsu dēļ uzņēmu-fles
jo īpaši amerikāņu nodokļu
maksātāji. Mēs apbrīnojam amerikā­ņu
tautas palīdzības un labdarības
apņēmību, bet mēs tomēr neizprotam
daudz ko, kas skar tieši mūs -
PP. Pilnīgi lieki būtu plaši izstāstīt,
dk ļoti mēs esam' pateicīgi ameri­kāņu
okupācijas armijai, un arī to,
ka mēs skaidri apzināmies tās grū­tības,
kas mūsu dēļ radušās un aiz­v
i l no jauna rodas amerikāņu oku­pācijas
iestādēniļ'. Mēs labprāt gri­bētu
būt ,,subjekti," kas paši var
aktīvi palīdzēt šīs problēmas visuma
atrisināšanā un daudzu pārpratumu
novēršanā atklātāg pārrunās arī ar
mūsu līdzdalību. Bet — mēs to ne­varam;
jo dzīves prakse rāda, k^ mēs
^subjekti** nemaz neesam.
Kas ir «pārvietotā persona," kas
ir šis jēdziens — DP? Tā arī akūta
problēma, kuras atrisināšana līdzētu
pārējo problēmu atbildēšanai šinī
pašā sakarā. Par šo jjļautājumu dau­dzi
no mums domājuši un guvuši
arī savas atziņas. Tas, ko Sabiedroto
militārās iestādes ^ un to uzdevumā
darbojošās UNRRA līdz šim izpra­tušas
„Dr|'*jēdzienā! vai nosaukumā,
Ir vēl ļoti tāluno patieso apstākļu
raksturošanas cilvēku dzīvēs, kas vēl
līdz 1945. g. pavasarim bija spaidu
kārtā dep6rtetie,| bet" pēc tam, at­brīvoti
no šiem spaidiem, it kā at­guva
brīvu cilvēku tiepības un brīvu
cilvēku lemšanas tiesības par sevi.
Daudzi no DP ir atgriezušies/ savās
dzimtenēs. Kāda daļa no tiem tomēr
ir pratusi atgriezties atpakaļ Rie­tumeiropā,
kur kāda cita daļa DP
Jau bijusi spiesta vai pati izšķīru­sies
kļūt par emigrantiem. Abos ga­dījumos
šiem. cilvēkiem ir bijis jā­atsakās
no dzīves visskaistākām un
vlsvērtigakām veltēm — dzimtenes,
ton€^nes, īpašuma un no domu un iz-
Jāļu brīvas izteikšahas, kas saistās
ar šiem jēdzieniem. Tādi mēs esam
visi, arī tie, kurus vēl skaita par DP.
Mēs atdodam un apmainām šīs ne­aizstājamās
veltes pret svešumu, ne­ziņu
un, varbūt, arī pret postu tikai
tāpēc, lai varētu dzīvot bezbaiļu un
brīvu dzīvi. Nav īstais laiks un pie^.
mērota vieta mums pašiem rakstīt
disputus par brīvības jēgu un par
tām atšķirībām, kas ar Šo jēdzienu
aaistās dažādās pasaules zemēs. Mēs
— DP im emigranti esam nu reiz
JlzSķIrušies un pie tā ai-ī gribam pa­likta
vien, liekais, liktu saprast,
ka mēs īstenībā vairs neesam nekā­di
„DP" — pārviei;otās personas, jo
apaidu važas no mums ir noņemtas
vai kritušas jau 1945. g. pavasarī.
Visi tie, kas nevēlas atgriezties savā
dzimtenē visdažādāko iemeslu pēc
politiskās, reliģiskās vai citas pār­liecības
dēļ, tātad nemateriālas da­bas
apsvērumos,' vairs nav pārvie­totās
personas, bet gan politiskie
emigranti.
DP pārbauda — „screening" ko­misijas,
kas veic savus uzdevumus
4ažādās DP nometnēs, šo darbu
, (Beigas 8. lappusē)
un jamaeas
Latvle$a Centrālās pad(mies 5. sesijas nobeigoms
Latviešu Centrālās padomes 5. se­sijas
nobeiguma sēdē Hanava 23.
sept. plaši iztirzāta mūsu jaunatnes
organizēšana atbilstoši tās skolas
darbam un iespējamām nodarbībām.
Pēc referenta J . Celma datiem, maz-skautos,
skautos un roveŗos patlaban
apvienoti 3.463 jaunekļi. Daļu mūsu
jaunatnes un arī pieaugušos ap sevi
pulcina Jaunekļu kristīgā savienība
(YMCA). Abu šo organizāciju vadība
jau vienojusies, ka darbības koordi­nēšanai
YMCA organizēs jauniešus
pāri 18 g. V., bet sporta nodarbības
arī YMCA's ietvaros jākārto mūsu
sporta augst^liai vadībai. Paredzēts
nodibināt īpašu sporta padomi, par
ko A, Bērziņa vadībā līdztekus LCP
5. sesijai mūsu sporta darbinieki
lemj Baltijas 2. sporta svētku laikā
Augsburgā. K. L.obe visām mūsu
jaunatnes organizācijām un to darbi­niekiem
atgādina patUrēt augstos
latviešu principus, kas jau ir pamats
jaunatnes audzināšanai ģimenē un
skolā. J. Miezis ieteic atturēties no
pārāk daudzu jaunu organizāciju di­bināšanas.
A.' Tllmanis aizrāda ui
mūsu jauniešu jau tā pārāk lielo no­darbinātību
un aizņemtību ārpus
skolas. J. Poruks aicina lielāku vē­rību
veltīt pareizjai muzikālai audzi­nāšanai,
mūsu tautas dziesmām un
pašu kon\ponistu darbiem. Prot F.
Gulbis izsaka vairākuma domas,, ka
skautu organizācija patlabanējos ap­stākļos
ir piemēroīrikā.^ J. Celms aiz­rāda
atturēties no pārspīlējumiem
sporta nodarbībās. LCK locekļi tad
atzīst, ka jaunatnes audzināšanā gal­venā
loma Joprojām jāpatur ģimenei
un skolai, sevišķu vērību veltījot
jaunatnes vadītāju izraudzīšanai. Z i ­ņojumos
par dzīvi atsevliķos apgaba­los
J. Miezis norāda,jca Zif^meļvādjfi
angļu iestādes atļāvušas a i l turpmāk
darboties nometņu iemītniieku vēlē­tām
komitejām, kam jau izstrādāti
īpaši noteikumi. To apstiprina ari
inž. B. Dravnieks, gan īpasvltrojot
tautiešu lielo vienaldzību un vājo
piedalīšanos pa^u pārstāvīlau Vēlē­šanās.
Dažuviet tanīs savu gribu iz­saka
tikai ap 50 proc. balsstiesīgo. V.
Korsts atzīmē studējošo atbalstīša­nas
fonda nodibināšanu pie apgabala
komitejas, kam lld:cekļi rodas no zie­dojumiem
un 20 pi'oc aplikuriia visu
sarīkojumu ienākumiem. Reizi mē­nesī
nometņu komitejas un organizā­ciju
pārstāvji apspriežas ar apgabala
komiteju. Atrasta daļa vācu iestāžu
evakuēto Latvijas universitātes u. c.
bibliotēku grāmatu. Cļādā, lai tās at­dabūtu
latvieši. Austrijas latviešu
pārstāvis red. E. Freivalds atkārtoti
lūdz LCP un LCK gādāt par viņu
pārcelšanu uz Vāciju. A. Kacēns sa­ka,
ka latviešu darbnīcu ražojumu
paraugi jau nosūtīti arī ujj Ameriku,
Par LCK izglītības nozares vadītā­ja
palīgu ASV joslā Vācijā ievēl dir.
Indr. Zubānu un par LCK dar^ no­zares
vadītāja vietnieku angļu Joslā
Vācijā — inž. Em. Dravnieku. Sa­runu
turpināšanai jjar džirblbas sa­skaņošanu
visu latviešu pārstāvību
un^r^anizāciju vidū iev(n J . Gold-mani,
V. Janumu, V. Korstu, K. Lobi
un A. Reinu.
LCP atzīst, ka darba jautājumu
kārtošanā Latviešu Centrālai komi­tejai
jāatgādina visiem darba spējī­giem
tautiešiem, ka to pienākums Ir
iesaistīties darbā, mācītieB arodu un
^ M
stāvpldls^^^
Sakarā s^^^^^^^^ kara*
, , ^ jirt. j 4 « X .gūstekņu atbrīvošanu Beļģijff un da-valodas.
Nometņu vadībai jacenāas k^^ ^^^^^ ^^^^ Latvijas bēgļu pa­rast
/espejas visu Uitvieiu iesatatl-Uj^^-^ j^^^j^ ,3 ^^^^
^^^J!"}"'!^^ ^ f ^5l^T P»vu pienākumu ziņot atklātībai par
bos pēc iespējas Jāiesaista tikai tie. L^^^^^^ karag€.stekņu stāvokli Ita-kas
ārpus nometnto darbu nevar at- Latvijas kapagūstekņu atbrīvo-
"°šana, par spīti visām Bēgļu komite-kooperātlvi,
kas var sagādāt darbu un Sarkanā krusta pfirstāvnieci-un
peļņu. Mātes ar bērniem būtu k ^ , pieliktajām pūlēm, nav līdz lira
uzskatāmas par pilnīgi nodarbina-L^jļ^gjusj^g ī 1 ,
air
Londonā, 24. sept. (AP). — Joslfs Staļins Šodien pateioa pasaulei:
„Es neticu kara īstajām briesmām.'' Krievu ģenerāltsimsio apgalvojuma
izsaka Jautājumu un atbilžu intervijā ar „The London Sunday Times*'
pārstāvi Aleksandru Veriu. So intervija Šodien pārraidīja llIViiskav^ ra­diofons.
Staļins izteic4i ari domas, ka Savienotām Valstīm JāaitstāJ Ķina.
tām, par strādājošiem uzskatot ari Komitejas pirmo lūgumu atbrīvot
aktīvos gara darbiniekus, maksliniis- latviešu karag'ūstekņus Sabiedroto
kus u. c. LKPP pr-ks J . Goldmanis MiUtārai vadībai personīgi iesniedza
ziņo, ka mūsu pārstāvim pie Sv. komitejas pilnvarotais pārstāvis, kat
Krēsla monsiņoram J . Camanim iz- k r ī giki paskaidroja par Latvijā savi
devies panākt principiālu solījumu, laikā notikušo piespiedu mobilizāciju
ka Sabiedrotie atbrīvos kaŗagūstek- un aizrādīja, ka daudzi tagadējie ka-ņus
— latviešus Itālijā, ja būs no-ļ ŗ^gustekņi bijuši ieslodzīti kā polī-skaidrotas
viņu jaunas novietošanasļtjskie noziedznieki vācu koncentrā-iespējas.
Latviešu bij. karavīru lik- cijas nometnēs par atbalstu protesti*
teni Itālijā palīdz kārtot Sv. Tēvs blas kustībai, kas bija vērsta pret
un Starptautiskais Sarkanais krusts, vāciešiem. Uz šo komitejas iesnie*
Par Itālijā esošajiem mūsu blj. ka- glumu mūsu pārstāvim atbildējs
ŗavīriem cenšas gā(ļlāt arī pāvesta mutvārdiem, bet komitejai ar rakstu,
misijas pilnvarotais Vācijā prof. Dr. ka tos, kas saii^emti gūstā ar iero-
P. Laurinovičs. člem rokās, atbrīvot nevar.
LCP, darbu beidzot, pieņem ^ari Uz komitejas tMrpmfikiem vairāk-noteikumus
par dokumentu glabāfia- iesni,egumlem, paskaidro-nu
latviešu bēgļu aprūpes komlte- J^"^^^"^ konkrētiem aizrādīju-jās.
LCK delegācijas vadītājs ASVr^7;.,^f mūim karagūstekņl nav
"joslā A. Kacēns vēl ziņo par vairāku P/^^^ļ^^f^!» ^J^^ Sabiedro-/
pilsoņu psrakstitā ierosinājuma sa- '^«^jj^^^^^^^^^^ ^ « ' v
X 1 - j * n ^ T o r . ^1 raspēka aizmuii^urē pie dažādiem ze- ^
ņemšanu, kura ieteiktas LCP tie ās ^ ^
velešarms atkāpjoties no hdzšin^^^ ^
divpakāpju sistēmas LCP locekļi at- p'artizāniem vai Sa-.
zīst, ka jaunas velēšanas :au sagata- L ^^^^^ ^^^^^^^^ paskaidro-votas
un izzmotas pec clu^^akapju L ^ ^^^^ ^ .j^^^^^^j^^ ^^^^^^^
sisl^^mas, ko vairs nevar mainīt Ar k^^^ iebildumu nebūtu, bet UNRRA
to, šķiet izbngts arī visas HdzSinē- k^g^^^^i^^ ^ ^^^^
jas Latviešu Centrālas Padortes k^^^g^^gg
darbs, kaut gan tā .pati jau agrāk | pg^ gls'atbUdes saņemšanas komi­tejā
n(>deya Sabiedroto Militārai va­dībai
])lašus paskaidrojumus, iesnie­dzot
tos ar Starptautiskā Sarkanā
krusta vidutājlbuim aizrādot, 8^
citu, uz to, ka Itālijā ir ari clvīlbēgļu
nometnes^ kas nav padotas UN-RRA!
l, liet Sabiedrota M l i « ^^
dlbai, un ka latvieSu kaŗagūstekņi
, , j , ij, i j ^ ,^ I pa Uelākai daļai vēlas braukt uz Vfi-tiskiem
izluldem un tikai nedaudziem iT. Jru„ T^UA^^ 1 1 u - ' / V . t , , . c i j u un Zvieanju pie saviem piedo-,
ta piekritējiem (partisans) civilistu l - l i ^ il^i^Hr*,,^., ^^.\ZIA^^
sev pilnvaras noteikusi līdz 1. de­cembrim.
A. B,
paisaiileii baile^i
atotaii
Pirmais jautājums bija: „Vai jūs
saskatāt kapa īstās briesmas, par ku­rām
visā pasaulē patlaban dzird tik
daudz neatbildīgu valodu?" Staļina
atbilde bija: „Es neticu kara īstajām
briesmām" Nākošais Vērta jautā­jums
Padomijas raidītāja atstāstīju­mā
bija: „Val jūs domājat, ka Ang-,
lija un Amerikas Savienotās Valstis
apzināti rada kapitālistu aplenkumu
ap Padomju Savienību?" Staļina at­bilde
bija: „Es nedomāju, ka Angli-jas
un Savienoto Valstu valdošās ap­rindas
varētu radīt kapitālistu ap­lenkumu
ap Padomju Savienību pat
tad, ja tās to vēlētos, par ko gan es
nevaru apgalvot."
Padomijas raidītāja atstāstījumā
bija teikts, ka nākošais jautājums
bijis: „Vollesa vārdiem viņa pēdējā
runā bijis pateikts (daži vārdi ne­sadzirdami)
Anglija, Rietumeiropa
un Savienotās Valstis (daži vārdi ne­sadzirdami)
pārliecinātas, ka Pado-mijas
politiku Vācij ā nepārvērtīs par
ieroci Krievijas centieniem, kas
vērsti pret Rietumeiropu?" Staļins uz
to atbildēja: ,;Es ieskatu, ka nevar
būt runas par to, ka Padomju Sa­vienība
izlietotu Vāciju pret Rietum­eiropu
un Amerikas Savienotām
Valstīm. Es ieskatu, ka par to nevar
būt runas nē tikai tāpēc, ka Padom­ju
Savienība i r saistīta ar savstarpē­jās
palīdzības līgumu pret Vācijas
agresiju ar Angliju un Franciju un
ar Amerikas Savienotām Valstīm, kā
to Potsdamas konferencē izlēmušas
3 Uelās varas, bet arī tāpēo, ka Vā­cijas
izlietošanās "politika pret Rie­tumeiropu
un Amerikas Savienotām
Valstīm nozīmētu Padomj u Savienī­bas
atkāpšanos no tās noteiktām (ra-dical)
nacionālām interesēm."
Padomijas līdera kategoriskais no­raidījums
kara iespējamībai šobrīd
ir spēcīgāks par viņa 22. v martā „As­sociated
Press" korespondentam Edi­jam
Gilmoram dotajām atbildēm,
kad Staļins atbildēja uz virkni Jau-r,
tājumu, kas bija līdzīgi. Vērta ie­sniegtiem.
Toreiz Staļinu sacīja, ka
„neviena nācija vai nevienas nācijas
armijas" necenšoties pēc kara, bet
to mēģinot iesākt „zināmas politiskas
grupas."
Šodienas atbildes jaunā kara valo­das
piedēvē ,,visvairāk militāri-polī-
ASV pānnet Krievijai
Vašingtonā, 25. sept, {AP). — Ār­lietu
viceministrs Kleitons Izziņoja
PSRS adresētās notas tekstu, kurā
deklarēts, ka Krievija atteikusies
pildīt Jaltas solījumu pair palīdzību
ass līdzskrējēju valstu tautām, jo
īpaši Ungārijai, un „nav paskaidro­jusi
šīs atteikšanās iemeslus." Preses
konferencē Kleitons pateica, ka ne­esot
nekādas vajadzības pēc jaunas
pieejas attiecībās ar Krieviju. — Pa­rīzē
Itālijas politiskā komisija pie­ņēma
4 lielvalstu ieteikumu atlikt
Itālijas koloniju jautājuma izšķirša­nu
uz 1 gadu. — Atlaistā tirdzniecī­bas
ministra Vpllesa vieltā Trumens
iecēlis ASV vēstnieku Anglijā 54 g,
v. miljonāru Harrimenu.
The Stars and Sirires
aprindās," kas, sacīja Staļins, vēlo-rīglem.
Uz So iesniegumu paskaidro­t
a i ui ^ * X I la. UNRRA un ari MiUtfirā vadī­ties
iebiedēt dažus no pašu naiviem gj^j^ kaŗagūstekņus
politiķiem" un kādu laiku radīt k^^gg eivllbēgļu nometnēs uzņemt
grūtības savu valstu militāro budže- kg^arētu, Jt^ komiteja vai kāda cita
tu samazināšanai," Atbildē uz kādu iestāde pati uzņemtos So karagiistek-cltu
jautājumu Staļins sacīja, ka viņā ņu novietošanu un apgādi, vienīgi
uzskatot atombumbu par ,,zināmu tad pret viņu atbrīvošanu iebildumu ^
politiķu" pārlieku pārspflējumu. Sis nebūtiu Bet laiļ tļo ivarētu realizēt,
jautājums bija: „Vai jūs domājat, ka vajadzīga Itālijas iekšlietu ministri-atombumbas
faktiskais monopols Sa- jas atļauja, un tādu tfi nevienam
vienoto Valstu rokās ir viens no gal- neizsniedz. ļ I
venajiem miera apdraudējumiem?" Pēc dažām komitejai ienākušajām
Staļins atbildēja: „Es nedomāju, ka informācijām, mūsu kaŗagūstekņus
atomiskā bumba būtu tik nopietns varētu atbrīvot tikai tādā gadījumā,
spēks, kfi zināmiem politiķiem ir Ja tos tūlīt būtu iespēdams pārsūtīt
tieksmes to attēlot Atomiskās bum- uz kādu citu kontinentu, kur tiem
bas ir domātas vāju nervu iebiedē- būtu nodrošināts darbs un uzturs,
šanai, bet tās nevar noteikt kara iz- Pēc šīs informfii^jas saņemšanas ko-nākumu,
jo atomiskās bumbas 5im «^teja ir ieskatījusi par savu pienā-nolūkam
nekādā ziņā nav pietieka- M^umu sazināto ar Sv. Krēslu un
mas. Atomiskās bumbas noslēpunui ^^«t Vatikāna atbalstu šīs Uetas ŗeā-
.monopolīpaSums, protams, ir drauds, li^ManaL Vatikāns ari soUja sbu
bet pret to eksistē vismaz 2 zāles: ^^^^^^^ ^ ī>^^^ ved sarunaSj ar
a) atombumbas monopolīpašumi ne- ^^^^ ^^^i"^^^ ^^^^ ^
var būt mūžīgs, b) atombumbu pie- P^Kl^ ~ ^ ^ i " ^ karagūstekņu cven-lietošanu
aizUegs." Savu domu par'^^^^^ novietošanu.. Cik 1 mums zi-to,
ka Savienotām Valstīm vajadzētu
atstāt Ķīnu, viņš izteica īsi un uz­svērti.
Vērts vaicāja: „Vai jās do­mājat,
ka visa amerikāņu karaspēka
iespējami visātrākā atsaukšana no
Ķīnas būtu vitāla nākotnes mie­ram?"
„Jā, es tā domāju," atbildēja
Staļins. Kādā citā vietā viņš sacīja:
„Es ieskatu, ka Vācijas demilitārizā-cija
un demokratizēšana ir viena no
vissvarīgākajām garantijām stingra
un paliekoša miera radīšanā." Jau­tājumu
par to, vai Rietumvācijās
komunistu partiju politiku „taisa
Maskavā," Staļins noraidīja ;,kl ab­surdu,
kas aizņemts no Hitlera un
Gēbelsa bankrotējušā arsenāla."
nams, tad šīs sarunas virzās sekmīgi
uz priekšu..
Sakiarā ar daudzajiem komitejai
iesūtītajiem karagūstekņu vecāku un
piederīgo lūgumiem pēc atbrīvošanas
un pārsūtīšanas uz Vāciju un Zvied­riju,
ar šo Ieskaidrojam, ka visus
šādus .lūgumus esam nodevuši pēc
piederības ar sevišķu komitejas at­balstu,
izlietojot ^dažādu Iespaidīgu
iestāžu viduUijIbu. Vēlreiz aizrādām,
ka pagaidāiin nekāda izceļošanas ie­spēja
uz Vāciju nepastāv.
Mons, J.Camanis, Latvijas
bēgļu palīdzības komitejas Ro­mā
(Lat\^ianRe]ief Committce
of Refugees in Ŗome) priekš­sēdis,
Via Corsicaļl,Rqma,Italia