1950-09-30-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Sestdien, 1950. g. 30. soptembrt Its is P-lu-lēt in nHinis Franciil O. CaOSVAtDA PASKAIDROJtJMS ;U- Bomanam :at}auju apmeklēt gūstek - nus un sniegt tiem garīgu atbalstii! 8it ziņfi d^udz palīdzēja franCu pro-. teltantu baaiīca. Apmeklējot attiecīgo ministriju ierēdņus un iesniedzot notas, mūsu pārstāvji aizrādīja tiž gūstekņu grūto stāvokli, aizstāvē» ja viņu tiesības un prasīja to atbrī* voianu. Kaut sfikumā nācās atduri ties uz amatpersonu vēsumu, kas iz-sķ^ drojams, ar nezināšanu un jau minēto ,,nusi3u" iespaidu, tomēr iz- 4ev8« panaķt gūstekņu stāvokļa uz-labošanu ņn beidzot ari viņu atsva-tiiftiltnu. i J«t daži bij. karavīri lab-i l ^ g i izteikuši vēlēšanos repatri-ities, tad tiir nav vainojama sūtnle- •čība. ; Neskaitāmās no gūstekņiem saņemtās pateicības vēstules liecina pavisam ko citu, nekā V. 2. apgalvo ;sava rakstfii Runāt šinī gadījumā pOF pārstāvju pasivitāti var tikai lādi fMv&att kas vai nu patiesos ap-toļui nemaz nepazīst, vai arī tīšām sagroza faktus. visiULtS REDAKCIJA! VAI NKVARftTU BtB!2ilK? Ar iijteml telasiju Jiisu laikraksu ifi i»ptembra numura Edvīna Ē. rakstu Gri- ;»iMti]ir Mivtt laikrakstu tlktiei bležfik. Ari ^ eiditt par lo Jautājumu domfijis dies. ļfSttJlaUdj m ticu. U Latviju varētu Iz-f 2?* i* vien redakcija SJi^S!**^l.?*H*^**»"P^* Izšķīrējam vt J|d«mvut^pa8a lasītāja viedoklim. To 110 Jļthdiaa. €. raksta nevarēju lilobīt. Jd ?Snl j»ln ittkal dažu tautleSu vieSokU vie^ Pjilgksta «ngldam itdarlt savu lasttaju ^tļgJu par Žo jautājumu, ievietojot avi" Jgaujas kuponu, kuru tad lasUSji iJ. tldltii im tesOtfttt redakcijai. . Mina ptrsonItA Viiifianfts ir redsst lalk-djrglk, bet vairāk apmierlhātu mū- J^Jttpēc latviska vārda un labasT , ^^•Manioni, BJildā, Anglijā lEJS ilECINU UN APSŪDZU Ph banSitt domftm LCK Informācijas IlOlirei bflHIflfft BS llecUin un apsūdzu ri IBI» kodolīgi un labi iff*a^tfr Fi^*»* amerlk^iem, kas mm mīt ap 160 amerikāņiem. Vairāki man pateiknl^ par to, ka nu viņiem ķIpSe m«S nļBiidt turSJuSies krieviem T^|Hļļ^pcjw»t braukuši projām no Lat- . nekiaucot ņo Latvijas i r J L ^ - .-jr^Slm J« iur esot tik sMk-fe< om noiarl turpl- ^- SfSUiffdl darbu un neaizmirst atkal IpkiM^ IlirolO pleiūtlt. Mēs gribam un l i l im Kl llodojumtt altsūtlt intemaclo-fiios pasta atbildes kuponus ārējās in-tomioUti turpināšanai. l l l n i i ]> e 1 z 11 i 8, Memf Īsā, ASV PATEICĪBA ^^mUbronas tbc sanatorijas latvielusilm* imU vUstrsnlgāko patelon>tt dsle- ]^ti|ai fānnijal vncsnel par dilesmām, M lūrl Krlsllņal par klavieru pavadt- 'lllmtl. Mt)fi paldies ari EsUngenas dāmu tpi^ttjli priekšniecei Kalnlņal un pār«- m garšīgajiem cepumiem <ui^itok«M^* Esam priecīgi, ka ir vel sir-aī| »)airmOs atceras. M 611 b r 0 n a g tbc "sanatorijas latvieāu slimnieku kopa It »iS vairākiem gadiem ir biJls tas iPuāro kungs,** sacīja francis, pārmī-ir mazo beļģi. «Beas tam 2lro kungs Bikko manāms smaids rotaļājās viņa 4 gluži labi varēja iedomāties, kādā tjll 2iro, ko viņš pats ironiski dēvēja savukārt atbildei atļāvās mazu, ^žapss sagādātu man prieku, ja jQs lasi," viņ8 pielīmēja ar uzsvaru, ieltidzis. Protams — Ja Jums un nav nekas ko iebilst pret manu ta viņam pa plecu: „Gluži otrādi, groza/* cl lielu godu," francis oficiāli aplle-rlgal jaunai dāmai sacīju — es degu )tle3 no aizdomām par mani.** Jauna iesmējās: «Zvērinātajiem jūs jHerkulu Puaro kungu tura aizdomas Ir lieliskākais joks, ko es kopš ilga i» ar ko mazais beļģis Iepriecināja 'cojot* kfiidai klusu ciešot pieņemtai -leja noziegumu. , Ir lespējaihs labi paēst," slavēdams visai smalkjūtīgā veidā darbojās ar kas vakariņas,** apliecināja arī Tibo. iē, taču nolādēti garšīgas," tāds bija kdums. ^ ibut tādam, kas patīkams kuņģim/ * „Tas nedrīkst viņu tā apgrūtināt, ļilana." )t, ka mans kuņģis būtu man saga- Skotlend Jarda ierēdnis. «Taču at-malas un pievērsīsimies lietai. Cik ļkungam vēl šovakar ir kāda noruna, ļeprlekS ar viņu apspriest svarīgākos ļi, es katrā laikā esmu gatavs sniegt jad varu runāt daudz brīvāk, nekā kuriem man inspektors Džapss, ^ )riežbtleg ar viņu, — ieteica ievērot ļ nepieciešamos faktus, citu neko." Inspektors. „Pulveri nevajag pSrSk i, lūdzu, pastāstiet mums ko tuvaK }inā)ums sekos) 1' Sestdien, 1950. g. 30. septembri L A T V I J A Aita grib izputināt saimnieku RUDENĪGS PAVASARIS MELBURNA Vēstule redakcijai no Austrālijas Austrālijā ir pavasris. Pēc kalendāra tas sākās 1. septembrī, kas iekrita piektdienā un Melburnā bija tik neganti vēss, ka šķita pienācis īsts Latvijas rudens, īsi pēc brokastīm uzspīdēja saule, tad atkal mākoņi aizsviedās pār debesīm un neatsedza tās līdz pat vakaram. Austrālieši staigāja, ierāvuši galvas mēteļu apkaklēs, bet sestdienas rītā laijļiaksti ziņoja, ka pavasara pirmā diena bijusi aukstākā kopš gadiem. Futbola laukumos sporta draugi drebinājās, pusfināla spēles skatīdami, bet zirgu skriešanās sacīkstēs Kofildā dāmas bija saradušās biezos mēteļos. Vienīgi strazdi tālruņa stabos svilpoja jautri un nebēdīgi, lin pirmajos ziedos bija saplaukušas rozes ģimeņu mājiņu priekšā visās Melburnas priekšpilsētās no Tūreka līdz Bomarī un no Altonas līdz Heidelbergai. Veikalniekiem pavasaris ir tad, kad tas visizdevīgāk. Laikam tādēļ Melburnas skatlogi mainīja izskatu nevis pēc pavasara vējiem un temperatūras, bet kalendāra. Kā uz burvja mājiena parādījis raibi dāmu peldkostīmi, vasaras kleitas un dažādas kurpes, un kā no pilnības raga logi bija piebērti vīriešu nailona zeķēm, Kalifomijas virskrekliem un visādiem sīkumiem, kas derīgi atvaļinājuma laikā. Neviens tos lāgā neievēroja. Nepārspīlēšu, teikdams, ka pirmajās pavasara dienās visu prātus bija aizņēmušas ziņas no Sidnejas par pasa^ kainajām cenām, kādas sasolītas par vilnu. Jau pirmajā izsoles dienā angļu un Eiropas uzpircēji deva 15 šiliņus par mārciņu vilnas. Austrāliešu aitu audzētāji divās dienās par 23.000 vilnas ķīpām saņēma turpat 3 miljonus mārciņu. Amerikāņi tad vēl nesolīja, un arī Staļina puiši nerādījās, lai gan bija likuši manīt, ka pārsitīs visus. Pirms pāris gadiem šīs ziņas būtu iepriecinājušas katru austrālieti. Tagad tās nevien nepatīkami pārsteidza caurmēra pilsoni, bet vēl vairāk valdību Kanbērā. Par vilnu sasolītā summa • draud āt augstākām c^nām citiem ražojumiem un pat ar varbūtēju inflāciju, no kuras Austrālija tā baidās. Nevar noliegt, ka šodien mārciņa ir labu nieku mazvērtīgāka nekā bija 1949. g. decembrī. Melbumieši, šīs ziņas uzņēma pārāk nopietni, devās triecienā uz veikaliem, un pirka vilnas uzvalkus, kleitas, drānas un dziju, dziju, dziju, jo austrālietes ir tādas pat adītājas kā vācietes. Valdība aicināja saglabāt mieru, — tās esot tikai baumas, ka atjaunošot apģērbu sadali un vilnas drānu cenas strauji celšoties. Tagad tas viss jau garām. Izrādās, ka Melburnas veikaliem krājumi trim mēnešiem, un tos tik viegli nevar izpirkt. Šķiet droši, ka šo trīs mēnešu laikā vilnas ražojumi nekļūs dārgāki. Arī valdība meklē zelta vidusceļu, lai visuvarenā Austrālijas aita nepadarītu nabagu pašu austrālieti: grib noteļkt cietu cenu vilnai vietējā tirgū vai arī radīt īpašus fondus un daļu aitu audzētāju ienākumu nobloķēt. ' Līdz ar pavasari pēc ilgām un garām runām praksē iedzīvināts brīvo medikamentu plāns. Katrs Austrālijas iedzīvotājs var saņemt pret ārsta recepti par brīvu dzīvību glābējas un pret slimībām sargātājas zāles. Tādas pavisam paredzētas 135. Spedilistu ceļš uz Belpijas Kongo Mūsu tautietis Dr. med. vet. Ja-novskis, kas izceļojis un strādā Ru-andā* Urundi, saņēmis vairākas vēstules ar lOgmniem sniegt informāciju par izceļošanas un darba iespējām Beļģijas Kongo un pat darba līgumu 9 Pavasaris nav varējis iepriecināt nopietnās ziņas no Korejas kauju laukiem. Tādēļ ministru prezidents Menzijs, pēc sava pasaules ceļojuma tagad krietni Iejuties mājas apstākļos, ar drošu roku ķeras pie Austrālijas saimniecības pielāgošanas kara apstākļiem. Pēc brīdinājuma, ka ienaidnieka zemūdenes noteikti pārgriezīs kuģu ceļus arī Klusā okeāna dienvidos, valdība pavēlējusi radīt krājumus, pārslēgt atsevišķas fabrikas uz kara rūpniecību un gādāt, lai būvē esošie iznīcinātāji visātrākā laikā tiktu ūdenī. Jūtams, ka Menzija valdība skaidri izpratusi, kādi vēji arvien stiprāk sāk pūst pasaules kuģa burās. No Kvīnslendas dienvidrietumiem tai pašā laikā ziņo, ka divas dienas tur gaisā lidinājies milzīgs zirnekļu tīklam līdzīgs plīvuris, kas tagad nosēdies uz apelsīnu dārziem pie Cārl-villes. Ērgļu Farmas lidlauka meteorologi pārliecināti, ka lipīgā substance atpūsta no Vūmeras raķešu izmēģinājumu laukiem. Otrs izskaidrojums: šie tīkli ir eksperiments, kā kara laikā paralizēt ienaidnieka radara sistēmu. Tikai pavisam klusas balsis ieminas, ka būs atradušies tik milzīgi zirnekļi, kas var noaust šādus tīklus. mūsu laikraksta starpniecību. Minētajā beļģu kolonijā darba iespējas speciālistiem Ir — seviSķi veterinārārstiem. Tāpat zināmas vakances ir arī firstiem, zobārstiem, bakteriologiem uc. speciālistiem. Reflektantiem jāuzņem kontakts ar par milesfibu VĒSTULE LATVIJAI NO ASV būšu aizvērusi, vari braukt vēl pirms manām bērēm. Tā arī izdarīju, gan atbraukdama ne pirms, bet tūliņ pēc bērēm." Savas gaitas sākusi kā mājkalpotāja Ņujorkā. Tur arī kādā latviešu Esmu daudz lasījusi par plaisu, kas šķir vecos Amerikas latviešus no jaunajiem. Tāpēc ari man gribas pastāstīt savus iespaidus par vecajiem. Pirmie latvieši resp. pirmā latvle-, . te, ko šai pasaules malā satiku, bija dievkalpojumā iepazinusies ar s a^ Alentaunā, sava namiņa īpašniece, nākamo vīru un pēc apprecēšanās kurai tieši tai dienā, kad tur Ierados, pārcēlusies šurp. bija astoņdesmit gadu dzimšanas vēl viņa man stāsta raibu raibos diena un piecdesmit gadu jubileja, stāstus par savām kalpones gaitārou kopš viņa dzīvo Amerikā. Un man jāatzīst, ka nedz kalpones, Tflcko biju pārkāpusi nama slieks- nedz kundzes savas pamatīpašības nl, viņa mani sirsnīgi noskūpstīja^ nav mainījušas kopš plecdesmU ga- T> 1X11 1 1 l i , X -^^ 1 . teikdama: .JJs priecājos par katru dlem. Viņā klausoties, es biezi re-ba iespējām. Pozitīvā gadījumā jār^- ^ J^i^, ^ '^^^^^^ ^^^^^'l vēl ta«ad tūti AS^^n)S^^S^^ desmi- kus darbus, viņa tekoši runā lat-f i ^ i ^ g X ^ e n s t^^^^^ latviešu DP. gan radiem, gan viskl. angUskl, vāciski un krieviski līdz februārim, otrs — vasarā. Dari)a neradiem. DP komisija Vašingtonā jau vakars lekriUs logos, un ielās 'līgumu sagādāšanu uz vietas apgrū-N*^ nākusi Interesēties — kas viņaiUaleidoskopiskl virmo amerikāniskās tina tas, ka, personīgi nepazīstot P^^ uzņēmumiem un apartamentiem, pUsātas reklāmu uguņi, kad atvados kandidātu, darba devēji ir atturigi, ^ var apsolīt darbu un .pajumti U o viesmīlīgās veco un jauno latvie-jo tiem jāiemaksā 75.000 franku lie-1 vairāk desmitiem ģimeņu^.. šu mājas. „Tā nu mēs te runājām Vecā latviešu māmuļa smaidīdama un runājām dažas stundas, bet viena pastāsta, ka visas IzsauktSa ģimenes lieta palika neizrunāta," saka mana tiešām no ostas taisnā ceļā Ieradušās vecā draudzene, kad jau stāvu dur-viņas dzīvoklī, kur tās bauda īstu vīs, „mēs neizrunājām par mīlestl* latviešu viesmīlību un uzturas, ka- bu^« ^ .JLabi," es apstiprinu, „nā-mēr sameklē darbu un dzīvokli, htoSā reizē mēs runāsim par mīlestī- Nu Jau vesels gads, kopš viņai pa- bu." līgā Ieradies no Vāciias DP nomet- Un Ielu ugunis mani Ieņem kā nes atsauktais brāļadēls, tā kundze krāsaini dekorēta karnevāla zāle. un meita, kas viesmīlībā sacenšas ar| Betlemē, septembri. la drošības nauda. Anglijas latvieši vēlē Vēstule Latvijai no Londonas sirmo krustmāti. Savu mūža draugu, ari latvieti, māmuļa aprakusi tepat Alentaunas kapos pirms pleci gadiem. Kopš tā Rāta Skojiņ» laika viņa bljuai tuvfikfi apkārtnē Uz Latviešu nacionālās padomes vienīgā latviete. Bet latviešu valodu vēlēšanām Lielbritānijā nopietni ga- viņa nav paguvusi aizmirst Kaut Tāda ir Austrālija piecdesmitā ga- !?);^l^ļf ^^^^l^^th vēlē- gan satunā šad tad lekrit pa angļu da pavasari un vide, kādā dzīvo tūk-! jfl^' Sākumā dzirdētās bažas, ka vē- vārdiņam, bet es nedomāju, ka to stošiem latviešu. Tie strādā neatlai- ^^^^^^ populāras, un ļaudis būtu vairāk kS Jaunatbraucēja kon- ' Atviltu Vļgļ^gļ^^ dīgi. Pavasaris dod jaunu rosmi Kuriem vēl līgums, tie galda tā beigas. Citi savkārt ceļ mājas. Tikai sarunas vienmēr novirzās uz mājām aiz tālajām jūrām. Un tad atskan viens un tas pats teikums: „Latvijā ir rudens." Melburnā, septembrī, Elm. Aide Ar LnterlBu ptdomet ntbautn BotlitaiM (Ang Uil) poļa vtaosikolt M-fidiui telpM pimal Utvlein bērnu ^ u m i ātpfltu Bometnet Tajā pledalūit u biral, knŗn uiturfilimii ledu tfltņa K« aSārlņa, DVF, Londo-nM UtvlHtt drtndiv un A. ChUda kiindset cle« tēvzemei Latviešu baptistu apvienība ASV VĒSTULE LATVIJAI NO ASV Drošības del novāc VISUS KANĀDAS DZELZCEĻ- SABĪEDRIBAS ZALAMĀNISKAIS ATRISINĀJUMS Vēl 1948. g. septembri Montreālā, Vmdzoras staciiā karājās visu valstu karo.:?i, ieskaitot arī Pad. savienības. Tanī laikā staciiā apstājās emigrantu transports, uri starptautiskās YMCAs priekšnieks apsveica jaunatbraucē-jus, attēlojot Kanādā pastāvošo bri-vību un izsakot prieku par Baltijas tautu imigrantu ierašanos. Uz to kāds latviešu sabiedrisks darbinieks jautaia, kādēļ še nav neviena no Baltiias valstu karogiem. Pārsteigtais YMCAs pārstāvis apsolījās gādāt, lai šo trūkumu turpmāk novērstu. Bet 3 mēnešus vēlāk, tam pašam latvietim braucot caur Vin-dzoras staciiu, nācās konstatēt, ka nu vairs nav neviena karoga — un nav pat līdz šim laikam. Acīmredzot, Ierosinājums virzīts tālāk, bet tā kā dzelzceļsabiedrība ir privāta, tā nav vēlēiusies ielaisties politiskos sarež- Septembŗa sākumā Bukskauntijas latviešu bapt. baznīcā notika ASV Latviešu baptistu draudžu delegātu konference. Piedalījās 50 delegāti un 110 viesu, kas reprezentēja visas latviešu baptistu draudzes, korus, jaunatni, māsu pulciņus un svētdienas skolas. Kā goda delegāts konferencē piedalījās Vispasaules baptistu savienības ģenerālsekretārs Dr. Luiss, kas sirsnīgos vārdos apsveica konferences dalībniekus. Prezidijā ievēlēja mācītājus A. Meteri, A. Eglīti un V. Freimani. Sanāksme nolēma dibināt LatvieSu baptistu apvienību brālības uzturēšanai, kā ari reliģiskas dzīves izkopšanai draudžu un locekju starpā. Apvienības padomē ievēlēja mācītājus: F. Cukuru, R. Vītolu, A. Meteri, A. Eglīti, V. Landmani, P. Odiņu, A. Teikmani, bet revīzijas komisijā — V. Freimani, A. Blumīti un inž. J. Aili. Apvienība rūpēsies ar! par materiālo palīdzību tiem latvieSu baptistiem un viņu draugiem, kas dažādu iemeslu dēl joprojām aizkavēti Vācijā, reizē darot visu iespējamo, lai viņu nākotne rastu iespējami cilvēcīgāku atrisinājumu. Tāpat nolēma lūgt Vispasaules baptistu savienību sekmēt cīņu par latviešu bij. karavīru un aizsargu ielaišanu ASV. Domājot par savu tautu un tēvzemi, Apvienība pulcinās ikvienu latvieSu baptistu kopējā cīnītāju saimē, mudinot tos kalpot pirmā kārtā Dievam, tad tautai un tēvzemei. Garīgajā laukā apvienība attīstīs misio-nes darbu sevišķi to latviešu vidū, kam grūtības ar valodu, lai tos paturētu pie baznīcas ari jaunās dzīves sākuma laikos. Konferences dienā īpašā sanāksmē pulcējās arī ASV latvieSu baptistu mācītāji. Tie nodibināja Mācītāju brālību, kuras vadībā ievēlēja mācītājus: A. Meteri, F. Cukuru, E. Spīguli, A, Eglīti un R. Vītolu, bet revīzijas komisijā — V. Freimani un A. Blumīti. Visās sanāksmēs valdīja brālības paliks pasīvi, nav attaisnojušās, ļ vergi^ijā. LNPL vēlēšanu rīcības komitejas se- viņas gars Ir možāks ndifi dažam kretārs Z. Bukovskis smaidīdams r ā - labam jaunietim. Katru dienu tft cl-da mazu sainīti ar vēlēSanu sarak- tīgi pārlasa avīzes, seviSķl interesē-1 v«ni«*ni t;«^JiJm. ?SSri«« eksemplāru skaita. Tas liecina, ka Mana sirmā (gan atklfitt sakot, ne Bern un mic i . Dienltit. Nometnei no-jau reģistrējušies ap 10.000 vēlētā- tik sirma kā es) draudzene pratusi h^lKH* rmotiJi K^ncera iatvirt« biml Ju, pie kam šis skaits vēl palieUnfi- ieklausīties un leskaUr^ « ^'^•'^'^ """^"^ sies, jo, kā Jau parasts, pēdējās dle- goļoSanā, un*t)aSrel25jo Iekārtu Lat- Bortona oitt no «vie- ""^ *""K^^ prot p«.lzl novērtēt Vlp. m- ffiS'tSSi.^^^^^^^^ Kavējusies. ^ ^ nfi par komunistiem un komunismu utvlešiem, 4atiem Ifiu. Parastas priekšvēleSanas kņadas «L,4t kā pati aavāmiaclm btbu atoniv**"» P pafitm. TI k i vietā šoreiz VaWfe t>ri<āt5zMg4§J^i un ^ . s S s I d S f i SK miers. Atstājot ple;^™^^^^ d^bST^^^ 1^^^^^^ mus par to, kā labāk vai sliktāk — tHnr n o « m „ i i H « «oi,» pārvedot w tm iaiu, partiju sistēmas šais vēlēšanās nav; ^ T\ / 1^! bet otru attttjoi ui ku-. ir tikai viisnfirPiR «nroīreta nr iron '^^^^ draudzene, „vlņi Izplata sa- nMwen- piri oket- iii.: vispārējs saraksts ar 52 nronaBandas' Izdevumus neiedc »**vJel5i kapteiali J. Skalbe, didātiem, no kuriem vēlētā s var i z - P ^ / . ^ vWO Ir prof. K. Cakitet at-raudzīties 25. pievelkot vimi vārdiem Sri^Tl v^'?,"™*^*- ^i^^ ^^^e raitne Anutulja ar divi biralem, Int. A. kn,«fi, mr^^^^^^ Padomijfi notēlota kā paradīzē. Tā- U^jmi, lobinte T, DIknere. aktieru A. krustu. Rīcības komiteja tātad iz- . ... kad ^rs vSl hiia i^"»*»" vl-šķīrusles par pozitīvo balsu nodoša- 5!? « ? . « ^ ^ I L ,^ ttbriucljl letnieioli iflfum&f dot vl. nu un nevis par nevēlamo svītroša- ^r** ^^^'"^ nu, kā tas bija mūsu Saeimas vēlē- S'J^L'iSr^ 4^. §!^u^in" Šan Antonlo Uttvlell, TekiatM iUtI, ui^n Sanās. Atšķirībā no Zviedrijas na- L^"^ Aa-'' Aafuftt belffis MemfiMi televlsijat nif, dltftli fnledsa M min. Ufu Ittvleia pro-irammo. Koncertēja Bl. akabione (kUp^ vieres) un E. Kupti (tenon). ttidtijs P. ĶlTfoni itbUdēja uz Jaatljamiem par UtvUn im komflnistii rlcn>a taJS. Radio reportierii ittauJUMmn beldia virdiemi nKokUttiotlei teikto, atcerot, ka tie bija mOsii sabiedrotie. Mēi ceram, ka ada k|Qda vairs neatlcirtoiiei.^ ir itrediee, kĶ Memfifag raidīaji iekārtot rēftiUnu Utvlein raidljomut. cionāiā fonda un Bel^ias nacionālās r^^' Izklausās par daudz miematbalttlt tantieiai VIcUft. Sai darf\ S e s vtlS^^^ ^^tu patiesi! ^Bet bija ^eg^r*» «ticība itteikta DV ori«U.' nu pēc partiju vai ari r e ^ ā i^^^^^^^ principa, Anglijas vēlēšanu rīkotāja gājuši paši savu ceļu. 'Z^fT' ""i? ^r""^"' ^ Vēlēšanas notiek 30. sept. un 1J ^l^^^^^^^^^^^ '^'^^^^^ ^ ^ ^^ oktobrī. 93 VēlēSanu apakškomite- ^ A W. , I ^ ' jām 2. okt. Jānosūta Londonas cen- H,^"^ «adus atpakaļ viņa sa-trālal vēlēSaiu komitejai (44, Hans «^fL^^^^^ Place, S. W. 1) visi vēlēSanu materi- Vi 7»^^ āU, Jo skaitīšana sāksies 2. okt. vU^^^, IYit^SlivS^a*?^^^^ 11. Tā būs publiska un noritēs MS^'^^ Jaunajā leMrtfi tīrot ielas Iešanu org^izācljas komitejas Nu Jau vairāk gadu, kop8 priekšsēža prāv. E. Berga vadībā. ^^^".^^^^^^^ Skaitīšana Ilgs apm. nedēlu. Pārial-l^^f,^'^^^^^^^^ ' " žot skatienu kandidātu sarakstiem, r^"^^l^ nopūsdamās saka. redzam, ka vlskuplāk pārstāvēti ka- Visus piecdesmit gadus viņa nav ravīri: 3 pulkveži, 2 pulkvežleitnanti ne reizi apciemojusi Utviju. un 11 zemākās pakāpēs. Tiem seko «Nebraucu apzinādamās, ka īsa-juristl, kuru skaits Ir 6, tad - 3 mā- Jam un lielajam tlkSanfia priekam cītājl, pa 2 Inženieriem, tautsaimnie- sekos smagas SķirSanās sāpes, bet Amerikā ir manas mājas, un te bds ari mans kaps," viņa klusi nosaka. „Kāpēc atbraucāt Surp?" Brālis uh māsa Jau bija te. Tie mani atvilināja. Kamēr māte bija dzīva, netiku. Māte teica: kamSr manas acis valfi, tu nebraiOcsl, k id tās klem, mežkopjiem un māksliniekiem, pa 1 architektam, zinātniekam, ārstam un zobārstam. Kandidātos ir ari vairāki valsts ierēdņi, saimnieciskie un sabiedriskie darbinieki Londona, septembri. V. Sk. punt.^r^u^ ncpagurt, bct Izturēt ģiiumos un atradusi isti zaļamanisku^ " ^ »iVK»6«*v, atrisinājumu — novācot visus ka-ļ ASV, septembri. rogus. i ?»Rrelinaiils Senču pūra dārgumi, kurus apbrīno simti tūkstošu Latvitko rotatUeta vitrīna Kanadat nadonllaji isttidl, Toronti. A. Bosttf mņimomf. ^ Cikagl rotifi darbojat SUboraca Utvie-ia tkaattt vienība. Vasaru potma notll-dsot, notika nedē|a| nogalet nometne ar 3S dalībniekiem. Vienībā darbojat ma^ tkaatu on tkautn pulciņi on rovem diim* ta. Ir ari inntinu pulciņi, tāpat paredtēti gaidu un Ueigaidu pulciņi. I. teptembri Norfolki (VirdSIniJat itaU) ar tirdttrieku mirit tvaikoņa EUy kapteiņu 4inU ĢIbietit. NeUlķU iece|oJit ASV S IMS. g. un ieguvit Amerikat pavaltt» »elbu. Viņu apbedīja vietējā kaptitā. Bottona kopi i i u . g. ar ptnlkumieln darbojat Baltieiu-ameriki^u apvienība, k u populariza igauņu, Utviein un Uetu*' vieiu tadarbibu un ietUJat par B a l ^u valttu neatkarību atgOianu. ApvieiObai pretidentt ir igaunii B. Kalka. Neten notikuiajfit vēliianfit BrazUiju latvieiu akadēmitkfit kopu vaidi ievīli* ti: lobirttt A. Svemt, inž. micfa. G. No-vickit, inf. cbem. V. Birt, ttud. chenu Jlk. Laipniekt un ttud. mOz. Buta Kriize, Mčigānfl, Kalamata, kur mijo |an m latvieiu, nodibināto latvieiu tvētdienu tkola, kuŗfi bez ticību mācību bimiem māca ari latvieiu valodu, Latviju vitturt un ģeogrāfiju un dziedāianu. Paredzēts mācīt ari tautitkāt rotaļu un deju. Melburnu latvieiu ev. lut. draudzei pievienoju-ilet 41 Balaretat luterāņi Par viņu garīgo ap- _ rflpl ffādāt māc. Buģit, ^ reizi mlnetl noturot % dievkalpojumu. Ari Sidnejā latvieiu tkautu un gaidu vienību tākuiu darbību. Sanāksmes notiek divi rei- S o l " * " " ' * Nodarbrtām teko tvltdienu Utvieiu biedm>u kārti Jā Ifs^.^?*.^**?*» Prtekisldls K. Mlslņi SIS^. V ļ«'<»*n«Ja»o - tākt biedrību nama legfltonu darbu. Jan pirmajā va- S « «^a^aJ'^tlJāt par m mārci-ņām i l mlrķa reālizlianai. PIc Uttta darba atklātībā stājies Dau-p w Vanagu Peitas nodaļu Jaunais du-bmtkvartets A. Kalniņa vadībā. Pirmais koņcerU bija pulcināju pilnu zāU kian-ntijn, no kuriem daži bija mirojuii nat m km tiloma.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500930 |
Description
Title | 1950-09-30-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Sestdien, 1950. g. 30. soptembrt
Its
is
P-lu-lēt
in nHinis Franciil
O. CaOSVAtDA PASKAIDROJtJMS
;U- Bomanam :at}auju apmeklēt gūstek
- nus un sniegt tiem garīgu atbalstii!
8it ziņfi d^udz palīdzēja franCu pro-.
teltantu baaiīca. Apmeklējot attiecīgo
ministriju ierēdņus un iesniedzot
notas, mūsu pārstāvji aizrādīja
tiž gūstekņu grūto stāvokli, aizstāvē»
ja viņu tiesības un prasīja to atbrī*
voianu. Kaut sfikumā nācās atduri
ties uz amatpersonu vēsumu, kas iz-sķ^
drojams, ar nezināšanu un jau
minēto ,,nusi3u" iespaidu, tomēr iz-
4ev8« panaķt gūstekņu stāvokļa uz-labošanu
ņn beidzot ari viņu atsva-tiiftiltnu.
i J«t daži bij. karavīri lab-i
l ^ g i izteikuši vēlēšanos repatri-ities,
tad tiir nav vainojama sūtnle-
•čība.
; Neskaitāmās no gūstekņiem saņemtās
pateicības vēstules liecina
pavisam ko citu, nekā V. 2. apgalvo
;sava rakstfii Runāt šinī gadījumā
pOF pārstāvju pasivitāti var tikai
lādi fMv&att kas vai nu patiesos ap-toļui
nemaz nepazīst, vai arī tīšām
sagroza faktus.
visiULtS
REDAKCIJA!
VAI NKVARftTU BtB!2ilK?
Ar iijteml telasiju Jiisu laikraksu ifi
i»ptembra numura Edvīna Ē. rakstu Gri-
;»iMti]ir Mivtt laikrakstu tlktiei bležfik. Ari
^ eiditt par lo Jautājumu domfijis dies.
ļfSttJlaUdj m ticu. U Latviju varētu Iz-f
2?* i* vien redakcija
SJi^S!**^l.?*H*^**»"P^* Izšķīrējam vt
J|d«mvut^pa8a lasītāja viedoklim. To
110 Jļthdiaa. €. raksta nevarēju lilobīt. Jd
?Snl j»ln ittkal dažu tautleSu vieSokU vie^
Pjilgksta «ngldam itdarlt savu lasttaju
^tļgJu par Žo jautājumu, ievietojot avi"
Jgaujas kuponu, kuru tad lasUSji iJ.
tldltii im tesOtfttt redakcijai.
. Mina ptrsonItA Viiifianfts ir redsst lalk-djrglk,
bet vairāk apmierlhātu mū-
J^Jttpēc latviska vārda un labasT
, ^^•Manioni, BJildā, Anglijā
lEJS ilECINU UN APSŪDZU
Ph banSitt domftm LCK Informācijas
IlOlirei bflHIflfft BS llecUin un apsūdzu ri
IBI» kodolīgi un labi
iff*a^tfr Fi^*»* amerlk^iem, kas
mm mīt ap 160 amerikāņiem. Vairāki
man pateiknl^ par to, ka nu viņiem
ķIpSe m«S nļBiidt turSJuSies krieviem
T^|Hļļ^pcjw»t braukuši projām no Lat-
. nekiaucot ņo Latvijas
i r J L ^ - .-jr^Slm J« iur esot tik sMk-fe<
om noiarl turpl-
^- SfSUiffdl darbu un neaizmirst atkal
IpkiM^ IlirolO pleiūtlt. Mēs gribam un
l i l im Kl llodojumtt altsūtlt intemaclo-fiios
pasta atbildes kuponus ārējās in-tomioUti
turpināšanai.
l l l n i i ]> e 1 z 11 i 8, Memf Īsā, ASV
PATEICĪBA
^^mUbronas tbc sanatorijas latvielusilm*
imU vUstrsnlgāko patelon>tt dsle-
]^ti|ai fānnijal vncsnel par dilesmām,
M lūrl Krlsllņal par klavieru pavadt-
'lllmtl. Mt)fi paldies ari EsUngenas dāmu
tpi^ttjli priekšniecei Kalnlņal un pār«-
m garšīgajiem cepumiem
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-30-03