Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950

              Sestdien, 1950. g. 30. soptembrt
Its
is
P-lu-lēt
in nHinis Franciil
O. CaOSVAtDA PASKAIDROJtJMS
;U- Bomanam :at}auju apmeklēt gūstek
- nus un sniegt tiem garīgu atbalstii!
8it ziņfi d^udz palīdzēja franCu pro-.
teltantu baaiīca. Apmeklējot attie­cīgo
ministriju ierēdņus un iesnie­dzot
notas, mūsu pārstāvji aizrādīja
tiž gūstekņu grūto stāvokli, aizstāvē»
ja viņu tiesības un prasīja to atbrī*
voianu. Kaut sfikumā nācās atduri
ties uz amatpersonu vēsumu, kas iz-sķ^
drojams, ar nezināšanu un jau
minēto ,,nusi3u" iespaidu, tomēr iz-
4ev8« panaķt gūstekņu stāvokļa uz-labošanu
ņn beidzot ari viņu atsva-tiiftiltnu.
i J«t daži bij. karavīri lab-i
l ^ g i izteikuši vēlēšanos repatri-ities,
tad tiir nav vainojama sūtnle-
•čība.
; Neskaitāmās no gūstekņiem sa­ņemtās
pateicības vēstules liecina
pavisam ko citu, nekā V. 2. apgalvo
;sava rakstfii Runāt šinī gadījumā
pOF pārstāvju pasivitāti var tikai
lādi fMv&att kas vai nu patiesos ap-toļui
nemaz nepazīst, vai arī tīšām
sagroza faktus.
visiULtS
REDAKCIJA!
VAI NKVARftTU BtB!2ilK?
Ar iijteml telasiju Jiisu laikraksu ifi
i»ptembra numura Edvīna Ē. rakstu Gri-
;»iMti]ir Mivtt laikrakstu tlktiei bležfik. Ari
^ eiditt par lo Jautājumu domfijis dies.
ļfSttJlaUdj m ticu. U Latviju varētu Iz-f
2?* i* vien redakcija
SJi^S!**^l.?*H*^**»"P^* Izšķīrējam vt
J|d«mvut^pa8a lasītāja viedoklim. To
110 Jļthdiaa. €. raksta nevarēju lilobīt. Jd
?Snl j»ln ittkal dažu tautleSu vieSokU vie^
Pjilgksta «ngldam itdarlt savu lasttaju
^tļgJu par Žo jautājumu, ievietojot avi"
Jgaujas kuponu, kuru tad lasUSji iJ.
tldltii im tesOtfttt redakcijai.
. Mina ptrsonItA Viiifianfts ir redsst lalk-djrglk,
bet vairāk apmierlhātu mū-
J^Jttpēc latviska vārda un labasT
, ^^•Manioni, BJildā, Anglijā
lEJS ilECINU UN APSŪDZU
Ph banSitt domftm LCK Informācijas
IlOlirei bflHIflfft BS llecUin un apsūdzu ri
IBI» kodolīgi un labi
iff*a^tfr Fi^*»* amerlk^iem, kas
mm mīt ap 160 amerikāņiem. Vairāki
man pateiknl^ par to, ka nu viņiem
ķIpSe m«S nļBiidt turSJuSies krieviem
T^|Hļļ^pcjw»t braukuši projām no Lat-
. nekiaucot ņo Latvijas
i r J L ^ - .-jr^Slm J« iur esot tik sMk-fe<
om noiarl turpl-
^- SfSUiffdl darbu un neaizmirst atkal
IpkiM^ IlirolO pleiūtlt. Mēs gribam un
l i l im Kl llodojumtt altsūtlt intemaclo-fiios
pasta atbildes kuponus ārējās in-tomioUti
turpināšanai.
l l l n i i ]> e 1 z 11 i 8, Memf Īsā, ASV
PATEICĪBA
^^mUbronas tbc sanatorijas latvielusilm*
imU vUstrsnlgāko patelon>tt dsle-
]^ti|ai fānnijal vncsnel par dilesmām,
M lūrl Krlsllņal par klavieru pavadt-
'lllmtl. Mt)fi paldies ari EsUngenas dāmu
tpi^ttjli priekšniecei Kalnlņal un pār«-
m garšīgajiem cepumiem
<ui^itok«M^* Esam priecīgi, ka ir vel sir-aī|
»)airmOs atceras.
M 611 b r 0 n a g tbc "sanatorijas
latvieāu slimnieku kopa
It
»iS vairākiem gadiem ir biJls tas
iPuāro kungs,** sacīja francis, pārmī-ir
mazo beļģi. «Beas tam 2lro kungs
Bikko manāms smaids rotaļājās viņa
4 gluži labi varēja iedomāties, kādā
tjll 2iro, ko viņš pats ironiski dēvēja
savukārt atbildei atļāvās mazu,
^žapss sagādātu man prieku, ja jQs
lasi," viņ8 pielīmēja ar uzsvaru,
ieltidzis. Protams — Ja Jums un
nav nekas ko iebilst pret manu
ta viņam pa plecu: „Gluži otrādi,
groza/*
cl lielu godu," francis oficiāli aplle-rlgal
jaunai dāmai sacīju — es degu
)tle3 no aizdomām par mani.**
Jauna iesmējās: «Zvērinātajiem jūs
jHerkulu Puaro kungu tura aizdomas
Ir lieliskākais joks, ko es kopš ilga
i» ar ko mazais beļģis Iepriecināja
'cojot* kfiidai klusu ciešot pieņemtai
-leja noziegumu.
, Ir lespējaihs labi paēst," slavēdams
visai smalkjūtīgā veidā darbojās ar
kas vakariņas,** apliecināja arī Tibo.
iē, taču nolādēti garšīgas," tāds bija
kdums. ^
ibut tādam, kas patīkams kuņģim/
* „Tas nedrīkst viņu tā apgrūtināt,
ļilana."
)t, ka mans kuņģis būtu man saga-
Skotlend Jarda ierēdnis. «Taču at-malas
un pievērsīsimies lietai. Cik
ļkungam vēl šovakar ir kāda noruna,
ļeprlekS ar viņu apspriest svarīgākos
ļi, es katrā laikā esmu gatavs sniegt
jad varu runāt daudz brīvāk, nekā
kuriem man inspektors Džapss, ^
)riežbtleg ar viņu, — ieteica ievērot
ļ nepieciešamos faktus, citu neko."
Inspektors. „Pulveri nevajag pSrSk
i, lūdzu, pastāstiet mums ko tuvaK
}inā)ums sekos)
1'
Sestdien, 1950. g. 30. septembri
L A T V I J A
Aita grib izputināt saimnieku
RUDENĪGS PAVASARIS MELBURNA
Vēstule redakcijai no Austrālijas
Austrālijā ir pavasris.
Pēc kalendāra tas sākās 1. sep­tembrī,
kas iekrita piektdienā un
Melburnā bija tik neganti vēss, ka
šķita pienācis īsts Latvijas rudens,
īsi pēc brokastīm uzspīdēja saule,
tad atkal mākoņi aizsviedās pār de­besīm
un neatsedza tās līdz pat va­karam.
Austrālieši staigāja, ierāvuši
galvas mēteļu apkaklēs, bet sestdie­nas
rītā laijļiaksti ziņoja, ka pavasa­ra
pirmā diena bijusi aukstākā kopš
gadiem. Futbola laukumos sporta
draugi drebinājās, pusfināla spēles
skatīdami, bet zirgu skriešanās sa­cīkstēs
Kofildā dāmas bija saradušās
biezos mēteļos. Vienīgi strazdi tāl­ruņa
stabos svilpoja jautri un nebē­dīgi,
lin pirmajos ziedos bija saplau­kušas
rozes ģimeņu mājiņu priekšā
visās Melburnas priekšpilsētās no
Tūreka līdz Bomarī un no Altonas
līdz Heidelbergai.
Veikalniekiem pavasaris ir tad,
kad tas visizdevīgāk. Laikam tādēļ
Melburnas skatlogi mainīja izskatu
nevis pēc pavasara vējiem un tempe­ratūras,
bet kalendāra. Kā uz burv­ja
mājiena parādījis raibi dāmu
peldkostīmi, vasaras kleitas un da­žādas
kurpes, un kā no pilnības raga
logi bija piebērti vīriešu nailona ze­ķēm,
Kalifomijas virskrekliem un
visādiem sīkumiem, kas derīgi atva­ļinājuma
laikā.
Neviens tos lāgā neievēroja. Ne­pārspīlēšu,
teikdams, ka pirmajās
pavasara dienās visu prātus bija aiz­ņēmušas
ziņas no Sidnejas par pasa^
kainajām cenām, kādas sasolītas par
vilnu. Jau pirmajā izsoles dienā an­gļu
un Eiropas uzpircēji deva 15 ši­liņus
par mārciņu vilnas. Austrā­liešu
aitu audzētāji divās dienās par
23.000 vilnas ķīpām saņēma turpat
3 miljonus mārciņu. Amerikāņi tad
vēl nesolīja, un arī Staļina puiši ne­rādījās,
lai gan bija likuši manīt, ka
pārsitīs visus.
Pirms pāris gadiem šīs ziņas būtu
iepriecinājušas katru austrālieti. Ta­gad
tās nevien nepatīkami pārsteidza
caurmēra pilsoni, bet vēl vairāk val­dību
Kanbērā. Par vilnu sasolītā
summa • draud āt augstākām c^nām
citiem ražojumiem un pat ar varbū­tēju
inflāciju, no kuras Austrālija tā
baidās. Nevar noliegt, ka šodien
mārciņa ir labu nieku mazvērtīgāka
nekā bija 1949. g. decembrī.
Melbumieši, šīs ziņas uzņēma pā­rāk
nopietni, devās triecienā uz vei­kaliem,
un pirka vilnas uzvalkus,
kleitas, drānas un dziju, dziju, dziju,
jo austrālietes ir tādas pat adītājas
kā vācietes. Valdība aicināja sagla­bāt
mieru, — tās esot tikai baumas,
ka atjaunošot apģērbu sadali un vil­nas
drānu cenas strauji celšoties.
Tagad tas viss jau garām. Izrādās,
ka Melburnas veikaliem krājumi
trim mēnešiem, un tos tik viegli ne­var
izpirkt. Šķiet droši, ka šo trīs
mēnešu laikā vilnas ražojumi nekļūs
dārgāki. Arī valdība meklē zelta
vidusceļu, lai visuvarenā Austrālijas
aita nepadarītu nabagu pašu austrā­lieti:
grib noteļkt cietu cenu vilnai
vietējā tirgū vai arī radīt īpašus
fondus un daļu aitu audzētāju ienā­kumu
nobloķēt. '
Līdz ar pavasari pēc ilgām un ga­rām
runām praksē iedzīvināts brīvo
medikamentu plāns. Katrs Austrā­lijas
iedzīvotājs var saņemt pret ār­sta
recepti par brīvu dzīvību glābē­jas
un pret slimībām sargātājas zā­les.
Tādas pavisam paredzētas 135.
Spedilistu ceļš uz
Belpijas Kongo
Mūsu tautietis Dr. med. vet. Ja-novskis,
kas izceļojis un strādā Ru-andā*
Urundi, saņēmis vairākas vēs­tules
ar lOgmniem sniegt informāciju
par izceļošanas un darba iespējām
Beļģijas Kongo un pat darba līgumu
9
Pavasaris nav varējis iepriecināt
nopietnās ziņas no Korejas kauju
laukiem. Tādēļ ministru prezidents
Menzijs, pēc sava pasaules ceļojuma
tagad krietni Iejuties mājas apstāk­ļos,
ar drošu roku ķeras pie Austrā­lijas
saimniecības pielāgošanas kara
apstākļiem. Pēc brīdinājuma, ka ie­naidnieka
zemūdenes noteikti pār­griezīs
kuģu ceļus arī Klusā okeāna
dienvidos, valdība pavēlējusi radīt
krājumus, pārslēgt atsevišķas fabri­kas
uz kara rūpniecību un gādāt, lai
būvē esošie iznīcinātāji visātrākā lai­kā
tiktu ūdenī. Jūtams, ka Menzija
valdība skaidri izpratusi, kādi vēji
arvien stiprāk sāk pūst pasaules ku­ģa
burās.
No Kvīnslendas dienvidrietumiem
tai pašā laikā ziņo, ka divas dienas
tur gaisā lidinājies milzīgs zirnekļu
tīklam līdzīgs plīvuris, kas tagad no­sēdies
uz apelsīnu dārziem pie Cārl-villes.
Ērgļu Farmas lidlauka mete­orologi
pārliecināti, ka lipīgā sub­stance
atpūsta no Vūmeras raķešu
izmēģinājumu laukiem. Otrs iz­skaidrojums:
šie tīkli ir eksperi­ments,
kā kara laikā paralizēt ie­naidnieka
radara sistēmu. Tikai pa­visam
klusas balsis ieminas, ka būs
atradušies tik milzīgi zirnekļi, kas
var noaust šādus tīklus.
mūsu laikraksta starpniecību.
Minētajā beļģu kolonijā darba ie­spējas
speciālistiem Ir — seviSķi ve­terinārārstiem.
Tāpat zināmas va­kances
ir arī firstiem, zobārstiem,
bakteriologiem uc. speciālistiem.
Reflektantiem jāuzņem kontakts ar
par milesfibu
VĒSTULE LATVIJAI NO ASV
būšu aizvērusi, vari braukt vēl pirms
manām bērēm. Tā arī izdarīju, gan
atbraukdama ne pirms, bet tūliņ pēc
bērēm."
Savas gaitas sākusi kā mājkalpo­tāja
Ņujorkā. Tur arī kādā latviešu
Esmu daudz lasījusi par plaisu,
kas šķir vecos Amerikas latviešus no
jaunajiem. Tāpēc ari man gribas
pastāstīt savus iespaidus par veca­jiem.
Pirmie latvieši resp. pirmā latvle-, .
te, ko šai pasaules malā satiku, bija dievkalpojumā iepazinusies ar s a^
Alentaunā, sava namiņa īpašniece, nākamo vīru un pēc apprecēšanās
kurai tieši tai dienā, kad tur Ierados, pārcēlusies šurp.
bija astoņdesmit gadu dzimšanas vēl viņa man stāsta raibu raibos
diena un piecdesmit gadu jubileja, stāstus par savām kalpones gaitārou
kopš viņa dzīvo Amerikā. Un man jāatzīst, ka nedz kalpones,
Tflcko biju pārkāpusi nama slieks- nedz kundzes savas pamatīpašības
nl, viņa mani sirsnīgi noskūpstīja^ nav mainījušas kopš plecdesmU ga-
T> 1X11 1 1 l i , X -^^ 1 . teikdama: .JJs priecājos par katru dlem. Viņā klausoties, es biezi re-ba
iespējām. Pozitīvā gadījumā jār^- ^ J^i^, ^ '^^^^^^ ^^^^^'l vēl ta«ad
tūti AS^^n)S^^S^^ desmi- kus darbus, viņa tekoši runā lat-f
i ^ i ^ g X ^ e n s t^^^^^ latviešu DP. gan radiem, gan viskl. angUskl, vāciski un krieviski
līdz februārim, otrs — vasarā. Dari)a neradiem. DP komisija Vašingtonā jau vakars lekriUs logos, un ielās
'līgumu sagādāšanu uz vietas apgrū-N*^ nākusi Interesēties — kas viņaiUaleidoskopiskl virmo amerikāniskās
tina tas, ka, personīgi nepazīstot P^^ uzņēmumiem un apartamentiem, pUsātas reklāmu uguņi, kad atvados
kandidātu, darba devēji ir atturigi, ^ var apsolīt darbu un .pajumti U o viesmīlīgās veco un jauno latvie-jo
tiem jāiemaksā 75.000 franku lie-1 vairāk desmitiem ģimeņu^.. šu mājas. „Tā nu mēs te runājām
Vecā latviešu māmuļa smaidīdama un runājām dažas stundas, bet viena
pastāsta, ka visas IzsauktSa ģimenes lieta palika neizrunāta," saka mana
tiešām no ostas taisnā ceļā Ieradušās vecā draudzene, kad jau stāvu dur-viņas
dzīvoklī, kur tās bauda īstu vīs, „mēs neizrunājām par mīlestl*
latviešu viesmīlību un uzturas, ka- bu^« ^ .JLabi," es apstiprinu, „nā-mēr
sameklē darbu un dzīvokli, htoSā reizē mēs runāsim par mīlestī-
Nu Jau vesels gads, kopš viņai pa- bu."
līgā Ieradies no Vāciias DP nomet- Un Ielu ugunis mani Ieņem kā
nes atsauktais brāļadēls, tā kundze krāsaini dekorēta karnevāla zāle.
un meita, kas viesmīlībā sacenšas ar| Betlemē, septembri.
la drošības nauda.
Anglijas
latvieši
vēlē
Vēstule Latvijai no
Londonas
sirmo krustmāti.
Savu mūža draugu, ari latvieti,
māmuļa aprakusi tepat Alentaunas
kapos pirms pleci gadiem. Kopš tā
Rāta Skojiņ»
laika viņa bljuai tuvfikfi apkārtnē
Uz Latviešu nacionālās padomes vienīgā latviete. Bet latviešu valodu
vēlēšanām Lielbritānijā nopietni ga- viņa nav paguvusi aizmirst Kaut
Tāda ir Austrālija piecdesmitā ga- !?);^l^ļf ^^^^l^^th vēlē- gan satunā šad tad lekrit pa angļu
da pavasari un vide, kādā dzīvo tūk-! jfl^' Sākumā dzirdētās bažas, ka vē- vārdiņam, bet es nedomāju, ka to
stošiem latviešu. Tie strādā neatlai- ^^^^^^ populāras, un ļaudis būtu vairāk kS Jaunatbraucēja kon-
' Atviltu Vļgļ^gļ^^
dīgi. Pavasaris dod jaunu rosmi
Kuriem vēl līgums, tie galda tā bei­gas.
Citi savkārt ceļ mājas. Tikai
sarunas vienmēr novirzās uz mājām
aiz tālajām jūrām. Un tad atskan
viens un tas pats teikums:
„Latvijā ir rudens."
Melburnā, septembrī,
Elm. Aide
Ar LnterlBu ptdomet
ntbautn BotlitaiM (Ang
Uil) poļa vtaosikolt M-fidiui
telpM pimal
Utvlein bērnu ^ u m i
ātpfltu Bometnet Tajā
pledalūit u biral, knŗn
uiturfilimii ledu tfltņa
K« aSārlņa, DVF, Londo-nM
UtvlHtt drtndiv un
A. ChUda kiindset cle«
tēvzemei
Latviešu baptistu
apvienība ASV
VĒSTULE LATVIJAI NO ASV
Drošības del novāc
VISUS
KANĀDAS DZELZCEĻ-
SABĪEDRIBAS ZALAMĀNISKAIS
ATRISINĀJUMS
Vēl 1948. g. septembri Montreālā,
Vmdzoras staciiā karājās visu valstu
karo.:?i, ieskaitot arī Pad. savienības.
Tanī laikā staciiā apstājās emigrantu
transports, uri starptautiskās YMCAs
priekšnieks apsveica jaunatbraucē-jus,
attēlojot Kanādā pastāvošo bri-vību
un izsakot prieku par Baltijas
tautu imigrantu ierašanos. Uz to
kāds latviešu sabiedrisks darbinieks
jautaia, kādēļ še nav neviena no
Baltiias valstu karogiem. Pārsteig­tais
YMCAs pārstāvis apsolījās gā­dāt,
lai šo trūkumu turpmāk no­vērstu.
Bet 3 mēnešus vēlāk, tam
pašam latvietim braucot caur Vin-dzoras
staciiu, nācās konstatēt, ka
nu vairs nav neviena karoga — un
nav pat līdz šim laikam. Acīmredzot,
Ierosinājums virzīts tālāk, bet tā kā
dzelzceļsabiedrība ir privāta, tā nav
vēlēiusies ielaisties politiskos sarež-
Septembŗa sākumā Bukskauntijas
latviešu bapt. baznīcā notika ASV
Latviešu baptistu draudžu delegātu
konference. Piedalījās 50 delegāti un
110 viesu, kas reprezentēja visas lat­viešu
baptistu draudzes, korus, jau­natni,
māsu pulciņus un svētdienas
skolas. Kā goda delegāts konferencē
piedalījās Vispasaules baptistu savie­nības
ģenerālsekretārs Dr. Luiss, kas
sirsnīgos vārdos apsveica konferen­ces
dalībniekus. Prezidijā ievēlēja
mācītājus A. Meteri, A. Eglīti un V.
Freimani.
Sanāksme nolēma dibināt LatvieSu
baptistu apvienību brālības uzturē­šanai,
kā ari reliģiskas dzīves izkop­šanai
draudžu un locekju starpā.
Apvienības padomē ievēlēja mācītā­jus:
F. Cukuru, R. Vītolu, A. Meteri,
A. Eglīti, V. Landmani, P. Odiņu, A.
Teikmani, bet revīzijas komisijā —
V. Freimani, A. Blumīti un inž. J.
Aili.
Apvienība rūpēsies ar! par mate­riālo
palīdzību tiem latvieSu bapti­stiem
un viņu draugiem, kas dažādu
iemeslu dēl joprojām aizkavēti Vā­cijā,
reizē darot visu iespējamo, lai
viņu nākotne rastu iespējami cilvē­cīgāku
atrisinājumu. Tāpat nolēma
lūgt Vispasaules baptistu savienību
sekmēt cīņu par latviešu bij. kara­vīru
un aizsargu ielaišanu ASV. Do­mājot
par savu tautu un tēvzemi,
Apvienība pulcinās ikvienu latvieSu
baptistu kopējā cīnītāju saimē, mu­dinot
tos kalpot pirmā kārtā Die­vam,
tad tautai un tēvzemei. Garī­gajā
laukā apvienība attīstīs misio-nes
darbu sevišķi to latviešu vidū,
kam grūtības ar valodu, lai tos pa­turētu
pie baznīcas ari jaunās dzī­ves
sākuma laikos.
Konferences dienā īpašā sanāksmē
pulcējās arī ASV latvieSu baptistu
mācītāji. Tie nodibināja Mācītāju
brālību, kuras vadībā ievēlēja mācī­tājus:
A. Meteri, F. Cukuru, E. Spī­guli,
A, Eglīti un R. Vītolu, bet re­vīzijas
komisijā — V. Freimani un
A. Blumīti.
Visās sanāksmēs valdīja brālības
paliks pasīvi, nav attaisnojušās, ļ vergi^ijā.
LNPL vēlēšanu rīcības komitejas se- viņas gars Ir možāks ndifi dažam
kretārs Z. Bukovskis smaidīdams r ā - labam jaunietim. Katru dienu tft cl-da
mazu sainīti ar vēlēSanu sarak- tīgi pārlasa avīzes, seviSķl interesē-1 v«ni«*ni t;«^JiJm. ?SSri««
eksemplāru skaita. Tas liecina, ka Mana sirmā (gan atklfitt sakot, ne Bern un mic i . Dienltit. Nometnei no-jau
reģistrējušies ap 10.000 vēlētā- tik sirma kā es) draudzene pratusi h^lKH* rmotiJi K^ncera iatvirt« biml
Ju, pie kam šis skaits vēl palieUnfi- ieklausīties un leskaUr^ « ^'^•'^'^ """^"^
sies, jo, kā Jau parasts, pēdējās dle- goļoSanā, un*t)aSrel25jo Iekārtu Lat- Bortona oitt no «vie- ""^ *""K^^ prot p«.lzl novērtēt Vlp. m- ffiS'tSSi.^^^^^^^^
Kavējusies. ^ ^ nfi par komunistiem un komunismu utvlešiem, 4atiem Ifiu.
Parastas priekšvēleSanas kņadas «L,4t kā pati aavāmiaclm btbu atoniv**"» P pafitm. TI k i
vietā šoreiz VaWfe t>ri<āt5zMg4§J^i un ^ . s S s I d S f i SK
miers. Atstājot ple;^™^^^^ d^bST^^^ 1^^^^^^
mus par to, kā labāk vai sliktāk — tHnr n o « m „ i i H « «oi,» pārvedot w tm iaiu,
partiju sistēmas šais vēlēšanās nav; ^ T\ / 1^! bet otru attttjoi ui ku-.
ir tikai viisnfirPiR «nroīreta nr iron '^^^^ draudzene, „vlņi Izplata sa- nMwen- piri oket- iii.: vispārējs saraksts ar 52 nronaBandas' Izdevumus neiedc »**vJel5i kapteiali J. Skalbe,
didātiem, no kuriem vēlētā s var i z - P ^ / . ^ vWO Ir prof. K. Cakitet at-raudzīties
25. pievelkot vimi vārdiem Sri^Tl v^'?,"™*^*- ^i^^ ^^^e raitne Anutulja ar divi biralem, Int. A.
kn,«fi, mr^^^^^^ Padomijfi notēlota kā paradīzē. Tā- U^jmi, lobinte T, DIknere. aktieru A.
krustu. Rīcības komiteja tātad iz- . ... kad ^rs vSl hiia i^"»*»" vl-šķīrusles
par pozitīvo balsu nodoša- 5!? « ? . « ^ ^ I L ,^ ttbriucljl letnieioli iflfum&f dot vl.
nu un nevis par nevēlamo svītroša- ^r** ^^^'"^
nu, kā tas bija mūsu Saeimas vēlē- S'J^L'iSr^ 4^. §!^u^in" Šan Antonlo Uttvlell, TekiatM iUtI, ui^n
Sanās. Atšķirībā no Zviedrijas na- L^"^ Aa-''
Aafuftt belffis MemfiMi televlsijat nif,
dltftli fnledsa M min. Ufu Ittvleia pro-irammo.
Koncertēja Bl. akabione (kUp^
vieres) un E. Kupti (tenon). ttidtijs P.
ĶlTfoni itbUdēja uz Jaatljamiem par
UtvUn im komflnistii rlcn>a taJS. Radio
reportierii ittauJUMmn beldia virdiemi
nKokUttiotlei teikto, atcerot, ka tie bija
mOsii sabiedrotie. Mēi ceram, ka ada
k|Qda vairs neatlcirtoiiei.^ ir itrediee, kĶ
Memfifag raidīaji iekārtot rēftiUnu Ut­vlein
raidljomut.
cionāiā fonda un Bel^ias nacionālās r^^' Izklausās par daudz miematbalttlt tantieiai VIcUft. Sai darf\
S e s vtlS^^^ ^^tu patiesi! ^Bet bija ^eg^r*» «ticība itteikta DV ori«U.'
nu pēc partiju vai ari r e ^ ā i^^^^^^^
principa, Anglijas vēlēšanu rīkotāja
gājuši paši savu ceļu. 'Z^fT' ""i? ^r""^"' ^
Vēlēšanas notiek 30. sept. un 1J ^l^^^^^^^^^^^ '^'^^^^^ ^ ^ ^^
oktobrī. 93 VēlēSanu apakškomite- ^ A W. , I ^ '
jām 2. okt. Jānosūta Londonas cen- H,^"^ «adus atpakaļ viņa sa-trālal
vēlēSaiu komitejai (44, Hans «^fL^^^^^
Place, S. W. 1) visi vēlēSanu materi- Vi 7»^^
āU, Jo skaitīšana sāksies 2. okt. vU^^^, IYit^SlivS^a*?^^^^
11. Tā būs publiska un noritēs MS^'^^ Jaunajā leMrtfi tīrot ielas
Iešanu org^izācljas komitejas Nu Jau vairāk gadu, kop8
priekšsēža prāv. E. Berga vadībā. ^^^".^^^^^^^
Skaitīšana Ilgs apm. nedēlu. Pārial-l^^f,^'^^^^^^^^ ' "
žot skatienu kandidātu sarakstiem, r^"^^l^ nopūsdamās saka.
redzam, ka vlskuplāk pārstāvēti ka- Visus piecdesmit gadus viņa nav
ravīri: 3 pulkveži, 2 pulkvežleitnanti ne reizi apciemojusi Utviju.
un 11 zemākās pakāpēs. Tiem seko «Nebraucu apzinādamās, ka īsa-juristl,
kuru skaits Ir 6, tad - 3 mā- Jam un lielajam tlkSanfia priekam
cītājl, pa 2 Inženieriem, tautsaimnie- sekos smagas SķirSanās sāpes, bet
Amerikā ir manas mājas, un te bds
ari mans kaps," viņa klusi nosaka.
„Kāpēc atbraucāt Surp?"
Brālis uh māsa Jau bija te. Tie
mani atvilināja. Kamēr māte bija
dzīva, netiku. Māte teica: kamSr ma­nas
acis valfi, tu nebraiOcsl, k id tās
klem, mežkopjiem un māksliniekiem,
pa 1 architektam, zinātniekam, ār­stam
un zobārstam. Kandidātos ir
ari vairāki valsts ierēdņi, saimnie­ciskie
un sabiedriskie darbinieki
Londona, septembri.
V. Sk.
punt.^r^u^ ncpagurt, bct Izturēt
ģiiumos un atradusi isti zaļamanisku^ " ^ »iVK»6«*v,
atrisinājumu — novācot visus ka-ļ ASV, septembri.
rogus. i ?»Rrelinaiils
Senču pūra dārgumi, kurus apbrīno simti tūkstošu
Latvitko rotatUeta vitrīna Kanadat nadonllaji isttidl, Toronti.
A. Bosttf mņimomf.
^ Cikagl rotifi darbojat SUboraca Utvie-ia
tkaattt vienība. Vasaru potma notll-dsot,
notika nedē|a| nogalet nometne ar
3S dalībniekiem. Vienībā darbojat ma^
tkaatu on tkautn pulciņi on rovem diim*
ta. Ir ari inntinu pulciņi, tāpat paredtēti
gaidu un Ueigaidu pulciņi.
I. teptembri Norfolki (VirdSIniJat itaU)
ar tirdttrieku mirit tvaikoņa EUy kaptei­ņu
4inU ĢIbietit. NeUlķU iece|oJit ASV S IMS. g. un ieguvit Amerikat pavaltt»
»elbu. Viņu apbedīja vietējā kaptitā.
Bottona kopi i i u . g. ar ptnlkumieln
darbojat Baltieiu-ameriki^u apvienība,
k u populariza igauņu, Utviein un Uetu*'
vieiu tadarbibu un ietUJat par B a l ^u
valttu neatkarību atgOianu. ApvieiObai
pretidentt ir igaunii B. Kalka.
Neten notikuiajfit vēliianfit BrazUiju
latvieiu akadēmitkfit kopu vaidi ievīli*
ti: lobirttt A. Svemt, inž. micfa. G. No-vickit,
inf. cbem. V. Birt, ttud. chenu
Jlk. Laipniekt un ttud. mOz. Buta Kriize,
Mčigānfl, Kalamata, kur mijo |an m
latvieiu, nodibināto latvieiu tvētdienu
tkola, kuŗfi bez ticību mācību bimiem
māca ari latvieiu valodu, Latviju vitturt
un ģeogrāfiju un dziedāianu. Paredzēts
mācīt ari tautitkāt rotaļu un deju.
Melburnu latvieiu ev.
lut. draudzei pievienoju-ilet
41 Balaretat luterā­ņi
Par viņu garīgo ap- _
rflpl ffādāt māc. Buģit, ^
reizi mlnetl noturot %
dievkalpojumu.
Ari Sidnejā latvieiu
tkautu un gaidu vienī­bu
tākuiu darbību. Sa­nāksmes
notiek divi rei-
S o l " * " " ' * Nodarbrtām teko tvltdienu
Utvieiu biedm>u kārti Jā
Ifs^.^?*.^**?*» Prtekisldls K. Mlslņi
SIS^. V ļ«'<»*n«Ja»o - tākt biedrību
nama legfltonu darbu. Jan pirmajā va-
S « «^a^aJ'^tlJāt par m mārci-ņām
i l mlrķa reālizlianai.
PIc Uttta darba atklātībā stājies Dau-p
w Vanagu Peitas nodaļu Jaunais du-bmtkvartets
A. Kalniņa vadībā. Pirmais
koņcerU bija pulcināju pilnu zāU kian-ntijn,
no kuriem daži bija mirojuii nat
m km tiloma.