Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950

              VĀRDOS
^flantika pakta v £
-bu programmā. ^
Wi kāds čechs, m iestādes nekp*g
uz Vāciju,
ies Austrijas amerik^
4iW>ļWtft viss mfetM
ptls Icomūnistu ief
ttWiiecibas misijas va.
J«w tur tikko ieradS^
Xim nav cietusi ^
•loilovaki^ valdību
i preildents Zapotoo.
Joku SMīāksmē. Ce.
icomūnistisjcā valdība
1^ poUtikil vākumā"
IM iedzivotfiji interesg^
iktL «kontrolē un krlti-
,,^^»fWtekstilrūp,
ri«0.000 franku un dC
ļain aiz uztraukuma
ivētcelnieko
.^^ «vētajfi pusgta
jrtējās svētceļnieku
iu-v Tradicionālā ce-
''idš Emirs Sauds
,^,Itasau vietā maz*
MiamedSņU svētnīcā
I p f i t mejnais akmens,
» ^ ^ e s a t saņēmis
^ ^ievart^ garantēt IPlir komiskajiem
^fpivi^nlbas spiedle-
'^^?|iļ|Wetu' ministrs,
l i l i t r i j ^ policija
liip^jaiiiestādēm.
ienāks britu,i
_ #ati8u Joslā, iegūs
U z s t ā s trīs liel-
Aui^trumvācijas
Inās piespriedusi
is technlķlm Lī-
0 sabotāžā, jo LI-Hs
kāds gāzu ģe-piecus
citus
s dienās uz-pilsētai
Ļaknovai.
'tu saplosījuši un
ievainojuši. Poil-
IfleviM nogaJteāt tikai
' dekgfioUa ieiūg-itāniju.
Ielūgumu
luši britu-ķiniešu sa-ko
Londonā no­bada.
LielbritSnijā
kbmūnistus.
punktus Sav.
nātun no
jliiauņdlenclā^ Lidma-bja
1941. gadā.
lei Austnunvāci-
Ihinistru prezidenta
chta vadībā. Buka-itinistuš
apsveikuši
valdības locekļi. Sa-parakstīs
ar
līgumus,
•pivus ierosinājusi
Ibasllga. Go-svēts
dzīvnieks,
viņu i:dcaušanu va«
Ja indieši atsacītos
komunistu un
notikušas Japāna.
vkoniOnis^^ okupēja
0 un atsacījās to
policisti leviļilnoti un
vadītāji apcietināti
ta ieee|oiantt Kana-imlgrācijas
de-
>ri Smiss. Viņ8
Vāciju, Franciju,
ttabritāniju. Ka­it
ieceļotāju skai-
160.000 gadā.
turpmāk būs
visās Imsaules malās,
droja ministru pre-
ViņS piebilda, ka
ir pienākums sargāt
[dara citas tautas. Si
štrāllešu armiju pa-iem
brigādes korpu-iu
līdz 50.00tf vīriem.
tagad piešķirtas
vietēm. Viņas varēs
•rezidenta, tā parla-
I.
kursu kopš pagāju-im
sācis iespiest
Idjas armijas laik-
Stripes.
pēdējo 10 dienu lai-
[trastas kādā ogļu sū-ļoslovakijas.
Sis sū-lāts
vācu stikla fa-
»ies līdzšinējais
filnvamieks Hofmans.
idīs karitativo or-
Ibināja Forda man-vietā
par ERP
slts viņa vietnieks
LATVUA
Latvian New8paper
Nr. 75 (419), Sept. 30, 1950
Publisher and Edltor: Valde­mār
» Lambergs, SdiwMbl8di
GmUnd, DP Camp ArtUlerie-
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
2159. Printer: Remsdruckerel
Slgg. Hārtel & Co, Schwfibi8ai
Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis-hed
twice weekly Clrculation
U.OOO.Sponsor-Intematlonal Re-fugee
Organlzation.
:iJ\TmN NEVVSPAPER
Nr. 75 (419)
Settdieii, 1950. g. 80. sepi
Unik treldienas un sestdienfts.
Izdevējs: LatvieSu Centrfilft Ko*
nateja. Galvenais redaktors: V.
Lambergi; galv. ^«<l-?«S^.**•
CuUtis. Redaktori; A. Bolšteins,
P. Klfina, B. ĶlseUs. V. Le-
Blņl, E. Raisters. L. Svarca.
Austrālijas redakcijas vad, A.
Smita (Law1ey House. Canber-ra,
A.aT.. Australla). Redak­ciju
adrese: aU) Schwttbiwh
OmOnd, DP camp Artinerle-
K•sem^ tfilr. Sdiw. Gmttnd SlSS
Bedels Smiss vadīs
ASV ideoloģisko ci­ņu
pret komunismu
Kā jau Latvijas Seibredaktora V.
Lamberga ievadā Mūsu laiks nāk
(72. num.) minēts, ASV valdība
izšķīrusies uzsākt ideoloģisku cīņu
pret komunismu. Sim mērķim ra­dīta
jauna apvienota ASV ziņu
dienesta un pretizlūkošanas iestā­de
Gentral Intelligence Agency,
par kuras vadītāju iecelts bij.
vēstnieks Maskavā Valters Bedels
Smiss. Smiss labi pazīst komunis­mu
un tā metodes, jo ir pamatīgi
izstudējis Ļeņina un Staļina rak­stus
par komunistisko ideoloģiju,
cīņas metodēm un mērķiem un kā
vēstnieks guvis pieredzi Padomju
savienības politikas praksē.
Sakarā ar iecelšanu Smiss devis
Interviju angļu laikrakstam New8
Chronicle, kurā, citējot Ļeņinu,
nāk pie atzinuma, ka nav nekādu
šaubu par to, ka Kremlis gatavo­jas
karam. To pierādot Padomju
savienības milzu armija, bruņoša­nās
un komunistiskais pasaules
uzskats ,ka starp komunistisko un
kapitālistisko pasauli nevar būt
nekāda izlīguma. «Nevienam do­mājošam
cilvēkam tādēļ nav ne­kādu
šaubu, ka Padomju savienī­ba
karu plāno un tā ir spējīga
kapu vest," teicis Smiss, kupa uz­skati
tagad lielā mērā ietekmēs
ASV ārpolītiku.
Min • n m
IRO ĢENERĀLDIREKTORS KINGSLEJS ATKLĀJ
VECO DP MITNI BERCHTESGADENA
»8li celtoes vēl ilgi stilvls ki aplieoinijumg labai gribai un sadarbī­bai,"
teķa mO ģenerāldirektors Donalda J. Kiagslejs, kas bija ieradiet
no Zenēvas, aitklSiot mītni luterāņu DP vecajiem ļaudīm Berchtesgade-nā,
— pirmo šādu iekārtojumu amerikāņu Joslā un UeUko visā Rietnm-vācUā.
Svinībās bes mO ģenerāldirektora piedaUJāa ASV augstās komisi­jas
un armijas, IRO, Bavārijas valdības, Luterāņu pasaules federācijas
un vācu luterāņu leMēJās misijas pārstāvji, ardiiblskapa vietnieks ameri­kāņu
Joslā prāv. J. Ķttllltis, mītnes pirmie 37 iedilvotāji, no kuriem 30
latviešu un dauds viesu. Ar prāviem materiāliem ildzek|iem pārbfivētās
un uzpostās mītnes, kas iekārtotas pat visai komfortabli, apliecināja, ka
šeit veikts tiešām liels un mīlestības pilns darbs, radot iespēju sirmajiem
tēviem un mātēm — lielāko tiesu vieniniekiem — pavadīt mierigu muia
vākam/Par viņu labklājību un apteeēSanu rūpēsies laipnās un ēaklās
lekg^ās misijas māsas, kufas tieSS pāniņā ari mītne nodota.
Ievadot atklāšanas aktu viesiem
pilnajā galvenās ēkas gaišajā svinību
telpā, IHO direktors amerikāņu joslā
Filips E. Raians norādīja uz brīža
nozīmīgumu un uzsvērai ka prpjektu
bijis iespējams īstenot tikai ameri­kāņu
augstās komisijas, IRO LWF,
Bavārijas valdības un Iekšējās misi*
jas ciešā un labi organizētā sadarbī­bā.
Mītnes paliks vēl ilgi pēc tam,
kad IRO, kas pasākuma veikšanai
dewsi līdzekļus, jau sen būs aiz­mirsta.
Jauns padomju, Iriks Ņujorkā
Maskava grib runāt ar onu
nsualii Eiropa DUS (S
MAĻIKA „ZIMĪC3IE" VARDI ,,MIERA PARTIZĀ­NIEM"
PARKA AVMJA - AR! i^EMLIM SAVA
SESU PUNKTU PROGRAMMA
Ņ U J 0 r k a (D). — Padomju pavienibas ārpolitika vienmēr bijusi tik
elastīga, ka tā pratusi pieslcaņoties Icatrai situāeijai uņ katram apstāklim.
Ja Maskavai kādreiz vajadzēja apslēpt savus īstos mērķus, politbirojs rā­dija
laipnu seju, un pat Sta|ins ņēma mutē tik izlīdzinātājus vārdus, kā­dus
būtu varējis teikt Jebkurš rietumu valstsvīrs. Prakse tomēr allai rā­dija
citu. Pēc daudziem rūgtiem piedzīvojumiem demolcratijas tagad mā­cījušās
vairs neticēt Krem|a solījumiem un apgalvojumiem. Ū atziņa
iegūta pavēlu, bet ne par vēlu, lai stātos pretī komunistu agresiJaL Tāpēc
Vašingtona un Londona par vienkāršu politbiroja propagandu uzsluita ari
Padomju savienības pastāvīgā delegāta UN Jakoba Ma|ika vārdus, ko
viņš teica amerikāņu Merilendes miera komitejai
Jaunā padomju propagandas akcija
sākās Ņujorkā pagājušo pirmdien.
Maļiks pēkšņi atstāja Apvienoto nā­ciju
pilnsapulci un devās uz savu
biroju Parka avēnijā, kur viņš pie­ņēma
Merilendes miera komiteju, ko
Savienotajās valstīs dēvē par tā sau­camajiem
„miera partizāniem". Ne­vienam
amerikānim nav noslēpums,
ka šī organizācija Iet Maskavas pa­vadā
un visiem iespējamiem līdzek­ļiem
aizstāv un propagandē komu­nistu
Idejas. Miera komitejas pār^
stāvjlem Maļiks paskaidroja, ka vlņis
pastāv uz tiešām Savienoto valstu
un Padomju savienības vadītāju po­litiķu
sarunām, lai Izlīdzinātu dōer
rences, kādas pastāv abu valstu star­pā
un stiprinātu pasaules mieru.
Amerikāņu laikraksti ziņo, ka saru­nās
ar „mlera partizāniem" Maļiks
bijis ļoti laipns un pozitīvi atbildējis
uz visiem viņu jautājumiem.
Padomju delegāta ierosinājums par
tiešām sarunām Maskavas un Va­šingtonas
starpā rietumos uzņemts
ar visai dalītām, jūtām. Ari Londo­nā
jau pirms kāda laika saņemta In­formācija,
ka* padomju delegācija
Apvienoto nādju sesijā var sagādāt
(Turpinājums 8. Ipp.)
Ņujorka (D). — Atlantlka pakta
padomes ārlietu ministru konference
Ņujorkā beidzās otrdien. Tai pašā
dienā publicēts ari oficiālais komuni­kē,
no kura izriet, ka apspriedē no­lemts
dibināt starptautisku armiju,
kam būs jāaizsargā Eiropa pret
eventuālu uzbrucēju. Paskaidroju­mā
tālāk teikts, ka konferences da­lībnieki
vienojušies arī par kopīgu
virspavēlnieku, kuram blakus stāvēs
ģenerālštābs. Tajā ietilps visu slg-natārvalstu
pārstāvji. Līdz virspa-
A^ēlnieka nominēšanai aizsardzības
armiju organizēs Atlantlka pakta ģe­nerālštābs.
Rietumvācijas militāro
spēku iesaistīšana kopīgajā aizsar­dzības
sistēmā vēl nav izlemta. Par
to spriedīs Atliantika pakta signātār-valstu
aizsardzības ministri pēc mē­neša.
BBC korespondents ziņo no
Ņujorkas, ka padomes lēmums par
vācu armiju ir zināms kompromiss.
Francijas ārlietu ministram Sūma-nam
par to dots laiks pārileclnāt sa­vus
tautiešus. Katrā ziņā par vācu
divīzijām nebūs runas agrāk, ļekām
neiecels virspavēlnieku.
Vašingtonā un Londonā starptau­tiskās
armijas dibināšanu uzskata
par vienu no svarīgākajiem notiku­miem
pēc otrā pasaules kara. Poli­tiskie
komentātori aizrāda, ka demo­krātiskās
valstīs pirmoreiz! atteiku­šās
no vienas daļas savas suvereni­tātes
un pakļāvušās starptautiskam
iestādījumam. INS šefkorespondents
Kingsberijs Smiss, atsaucoties uz in­formāciju
no Parīzes, apgalvo, ka
Atlantlka pakta signatārvalstīs 1951.
gadā stacionēs Eiropā 45 divīzijas,
kas aizstāvēs divi aizsardzības līni­jas
— pie Elbas un pie Reinas. Sal
armijā ietilps amerikāņu, britu, fran­ču,
holandiešu, beļģu, luksemhurģie-
Su, norvēģu, dāņu, itāļu un varbūt
arī kanādiešu vienības,
IRO ģenerāldirektors Klngslejs iz­teica
prielw, ka var piedalīties mīt­nes
atklāšanā, jo uzskata šo darbu
par ievērojamu labas gribas aplieci­nājumu:
„Domāju, ka šie labās gri-»
bas fakti nav jāaizmirst, un šī cere­monija
ir pierādījums, ka arī šajā
destruktīvajā pasaulē iespējams veikt
pozitīvu darbu. Te jūs šodien neat­rodat
naida, baiļu, draudu un neuz­ticības,
šeit Ir radīts kas cits -
nUera sala. Domāju, ka tas, kas no
šejienes Iziet, Ir īsts iedvēsmojums
visai pasaulei."
Tālāk IRO vadītājs pieskārās grūti
izvietojamo DP jautājumam, pasvīt­rodams,
ka tieši pēdējā laikā sastapis
daudzās valstīs atsaucību un solīju­mus
palīdzēt risināt šo problēmu,
īsumā pakavējies pie darba, ko vei­kusi
un veic IRO šajā laikā, kad
sintaktiskās sadarbības tikpat kft
naVfc i^nerSldireictbr^ nbsl^gimK tei­ca:
f,TfidQ SIs dtetjms svlnibas savi
ziņā simbolizē visu IRO darbu. Visi,
kas šajā darbā piedalījušies, Ielikuši
tajā ari daļu sevis. Bet pāri visiem
līgumiem, ticībām un tautībām ne­aizmirsīsim
vārdus: Cieniet tēvus un
mātes, — un to mēs ar šo iestādīju­mu
ari esaih darijuši. Sīs celtnes vēl
Ilgi stāvēs kā apliecinājums labajai
gribai." To teicis, IRO ģenerāldirek­tors
atsedza plāksni, kurā iekalti
mītnes veidotāju iestāžu un organi­zāciju
nosaukumi.
IRO vadītājam pateicās 70 g. v.
Iemītniece latviete Ženija Rudzīte,
pasniedzot ziedus, kā arī mītnes tie­šā
vadītāja. Iekšējās misijas māsa
Klotllde un kāda māsu pārstāve.
Augstās komisijas pārstāvis £.
Hjuers, kas ari pats pie mītnes pro­jekta
strādājis. Izteica pārliecību, ka
šī diena Ir ceļa stabs ne vien IRO, bet
ari okupācijas varas un Bavārijas
valdības darbā. ,,Ceru, ka tie, kas
šeit dzīvos, būs laimīgi un domāju,
ka ari augstā komisija un Bavārijas
valdība būs apmierināta ar šo darbu."
(Turplnfijums 2. Ipp.)
ASV iznicinātāji dze­nas
pakaļ lidojoSiem
Šķīvjiem
Sietla (U). — Polār Blafas pilsētā
19. septembri simtiem iedzīvotāju re­dzēja
pie debesīm lidojam noslēpu­mainu
priekšmetu. 4 militārās lid-mašbias
dzinās tam pakaļ, bet bez
panākumiem. Noslēpumainais priekš*^
mets izskatījies pēc mazgājamās bļo­das
un virzījies uz dienvidaustru­miem.
Civilās gaisa satiksmes darbi­nieki
Maldenā, 28 Jūdzes no Sietlas,
savādo lidojošo ķermeni novērojuši
no pl 4 pēcpusdienā līdz tumsai Iz­nīcinātāji
pacēlušies 30.000 pēdu aug­stumā,
bet nav varējuši nodibināt
kontaktu ar noslēpumaino priekšme­tu.
Kad par šo lietu Jautāja attiecī­gai
iestādei, atbilde bija strupa:
„Kaut kas, ko ļaudīm palauzīt gal­vas."
——
MMiiiziīnMtiii-iiii
n irm ii!nii
Londona (F). — Nakti uz pirmdie­nu
Vorkšopas ogļraktuvēs Ziemeļan-glijā
notika smaga katastrofa, kas
apmēru ziņā līdzinājās 1947. gada ne­laimei
Vēl nenoskaidrotu' iemeslu
dēļ kādā Sachtā, kas atradās 800 me^r
tru zem zemes, izcēlās ugunsgrēks,
kuram sekoja eksplozija. Tai laikā
ogļr)Eiktuvē atradās 193 strādnieki.
110 ogļračiem ar smagām apdeguma
brūcēm izdevās savas dzīvības ilābt,
bet 83 palika Ieslēgti pazemē. Darbā
nekavējoties stājās glābšanas koman­das,
kas pēc pāris stundām atrada
tris pārogļotus līķus. Otrdienas ritfi
raktuvju va(Uba glābšanas darbus
tomēr bija spiesta pārtraukt Laiie*
Iflto, A. Li^>iņž
Pļaujas svētkos
Dsdtttiās lapas Jau atkal vēsta
mdenL Tas liek mums kaut ui bri­di
Mi svešuma e^os apstāties un
tavās pārdomās aiziet uz zemi, kuras
rudens svētību mēs katrs tik bagāti
gadu pēc gada esam saņēmuši. Tas
aidna mfis sasaukties, lai kopā »r
balto arāju, kas Sibīrijas tundrās
vergu gaitās iet, kam dzimtenes pār*
baudījumā no savas zemes atmet ti­kai
pelavmaizi, un to Indrānu tēva
un māti svešumā, k»m nav vairs sa­va
arkla un aramā, — garā kopā
svētītu Pļaujas svētkus.
Un ejot atmiņu ce|u, mēs zinām,
ka rudeni klusi k|ūst mūsu lauki
Tukši stāv Ubibas zārdi, lieiDinot, ka
Iruvā darbs padarīts un zemnieks
var bridi atpūtina^ rokas un vērot
Dieva svētību klēti, kflti un pagrabā.
Sviedriem vaigā, bet cerību sirdi tas
pavasari kaisa sēklu tīrumā, izlūg­damies
VisuvareiUl svētību. Zeiņe
kūp, un bēris sprauslādams iet pa
vagu, Jo zemes dvaša ir spēcīga. Se­kodams
arklam, zemnieks noreibst
no ils dvašas un iet pār zwni it kā
kāda mistiska spēka vadīts. Tā ir
radīšanas mistērija, un zemnieks ir
tās IldadaVbnIeks. Zemnieks ir tas,
kas palīdz plepUdlt DIeva-RadItāJa
fribu. Zemkopis Ir granda sūtības
plepUdItāJs. Tāpēc sējot viņš Jūtas
ki dievkalpojumi, viņa seja ir no­pietna
un» graudus kaisot, roka ku­stas
II ki sējumu svētīdama. Jo kat­ri
radHaita ir. uzupurttanās. Ari
grauds nes npuŗl» Jo taS' Iet boji, lai
radītu Jaunu dzīvību -* daudzus Jau­nus
grandus, ko apliecina rudens
plinte apeirkņt
Bet pie apcirkņiem stivo^ mums
ttodķlsd^^ Tasji-'
Jogv#t
robežotu u||«ts tālālni
āadittt a h w i ttF
iistād^ iģmeOļa^ U 9$ ķmmiklfļ^MBmmMāWm»im nftĶiratt-ogļračus
vain ti«ir ndddai Mlbtl ' ^ ^ " "
glābt un tie uzskatāmi par aizgāju­šiem
bojā.. Mēneša l aM tā'jau ^Ir
otria smaga nelaime britu ogļraktu­vēs.
ĢENERKUS FEANKO APSPRIE­ŽAS
AR PORTUGAIJSS MINISTRU
PREZIDENTU
SanUago (D). — Amerikāņu ziņu
aģentūras vēstī, ta pagājušo pirm­dien
Spānijas pierobežas pilsētiņā
Santjago de Kompostela ieradās Por­tugāles
ministru prezidents Salazars.
Viņu sagaidīja ģenerālis Pranko, ār­lietu
ministra Artaho un divu ņiili-tāro
padomnieku pavadībā. Pēc īsas
uzturēšanās Santjago visa svīta de­vās
uz ģenerāļa* Franko vasaras
mītni Informētas aprindas Madridē
izsakās, ka abi valstsivīri apipriedi-sles
par eventuālo Apvienoto nāclļu
lēmumu izbeigt Spānijas boikotu.
Oficiāli deklarēts, Ica ministru pre­zidents
Salazars ceļo inkognito.
Beidzot atkal
gaisa transporti uz ASV
Ipasa komisija A S V
komunistu ŗe^istrelanai
Vašingtona (E). — Savienoto val­stu
tieslietu ministrija nolēmusi di­bināt
īpašu komisiju, kuras uzde­vums
būs kontrolēt komunistu akti­vitāti
un raudzīties, lai viņi reģistrē­jas
policijā, kā to paredz nule pie­ņemtais
valsts drošības likums. Mi­nistrijas
budžeta nodaļa pašreiz ap­spriež
līdzekļu aslgnēšanu un attie­cīgā
personāla kompl^tēšanu. Ties-
Uetu ministrs Mekgress preses pār­stāvjiem
paskaidroja, ka jaunās ko­misijas
darbs prasīs ilgu laiku un
daudz līdzekļu. Ja komunisti Jauno
likumu mēžSnās sabotēt, tas paredz
līdz 10.000 dolāru Uelu naudas sodu
un 5 gadu ieslodzījumu ^detumā.
Pēc vairāk nekā 6 nedēļu pārtrau­kuma
beidzot atkal atjaunota DP
Izceļotāju — grūtnieču, zīdaiņu un
veco cilvēku — pārvešana uz ASV
ar lidmašīnām. Pirmā lidmašīna no
Mlnchenes uz Ņujorku startēja 26.
septembrī, 28. sept. ceļā devās divas,
bet nākamā paredzēta 3. oktobri.
Katra lidmašīna uzņem 60 personu,
tā kā ar šiem četriem transportiem
būs pārvesti gandrīz visi, ari vairā­kas
latviešu ģimenes, kas Mlnchenes
emigrācijas centrā uz došanos ceļā
gaidīja nedēļas un pat mēnešus. To­mēr
Ilgās gaidīšanas dēļ daudziem
gaisa transporta kandidātiem vīzu
deriguma izbeigšanās, bērna pie­dzimšana
un citi iemesli radījuši jau­nas
grūtības, un viņiem izceļošana
vēl aizkavēsies uz īsāku vai ilgāku
laiku.
Raksturīgs šajā ziņā gadījums ar
79 g. vecajiem Jāni un Jūli Snlķlem,
kas Mlnchenes emigrācijas centrā
dzīvo jau vairāk nekā 4 mēnešus.
Viņus bija paredzēts pārvest ar lid­mašīnu,
kuŗal vajadzēja startēt 24.
septembrī, taču nezināmu iemeslu
dēļ lidmašīnas minētajā dienā nebija,
hei bija ceribas to sagaidīt nākama­jā.
Tomēr ari 25. septembri lidma­šīna
nelidoja, bet devās ceļā tikai
26. septembri pL la Tajā pašā dienā
Snlķu pārim izbeidzās vīza un Hdz
ar to ari iespēja tikt uz šo, mēne­šiem
gaidīto ilditiašīnu. Tagad vi­ņiem
no Jauna Jāatkārto visa pār­baužu
procedūra — iespējams ari
CIC un medicīniskās pārbaudes —-
kas īpaši Snlķu vecumā var radīt at­kal
jaunus sarežģījumus un izceļoša­nu
galu galā padarit pavisam neie­spējamu.
Pašreiz liels emigrantu pieplūdums
ir Gronā, Jo septembrī uz ASV gā­juši
tikai 3 kuģĻ bet transporti no
Izceļošanas nometnēm pēdējās nedē­ļās
bijuši prāvāki nekā agrāk. Tā­dēļ
tagad iebraucējiem Gronā, kur
laiks vēsāks nekā dienvidos, uz kuģi
nereti jāgaida 10—14 dienas, kamēr
vēl pirms mēneša jūrā varēja doties
jau otrajā vai trešajā dienā pēc ie­rašanās.
Transports ar vairāk nekā 500 iz­ceļotājiem
— lielākais kopš divi mē­nešiem
— pagājušo trešdien uz Gro-nu
devās no A^chenes izceļošanas
nometnes, aizvezdams lielāko tiesu
ukraiņus, poļus un Jugoslavus un ti­kai
pārdesmit latviešus, jo pēdējo
,4esalkuias" gadījumi nevis marinēs
bet gan vairojas. Agrāko divu trans­portu
vietā no Blinchenes nedēļā ta­gad
uz Gnmu dodas tikai viens.
JŅļot, tikdaudz sefts ir lasāmas
im zfiffliattis. Ndpiel^
IMIS laUu, kidiļ mēs twi4 pārdzīvo*
jam, āicm Pļaujas svēttdem Ir uzU>*
ds savu zīmogu. Cilvēkiem Ir bal­les
no nikotnes, Jo viņi Ir iebiedēti
Sēioties pie Pļaujas svētku galda»
tik dfiudz siria Ir rūpju pilnas, ņn
aols laskatinuM bailes par savu rft«
diena Jo 20. gadu simteni no slU
kuma līdz mūsu dienām Ir valdīja^
ias baflei 3»iļu gadu simtenll''
saucas ari Uds no Ievērojamā aniļv
dzejnieka W. H. Aulen'a pēdējiem
darbiem.
Bet Ir kids sengrieķu sakim^rdl»
ka cilvēlņi ir viegli pazīt pēc viņa
ēnas, pēc tām bailēm, bažām un zu*
dlianās, kas viņu ki ēnas pavada.
Bailīgie tipēo neki nespējot, un art
uzvaras gadījumi tib tomēr skaito-
Ues zaudētāji Jo dievi neesot viiļ^n
pusē. npēo uzvarēs tas, kas nevairi-sles
grūtību, bet kas Dieva uzlikto
nastu liks uz saviem pleciem un cī­nīsies
tflik.
Ari P|aujas svētku don» to ap­stiprina.
Nevis apcirkni atstātais, bet
rilpigl saglabātais un vēlāk zemē sē­tais
grauds pilda savu uzdevumu.
Pļaujas svētki Ir pateicības svētki
Pateidba Visuvarenam Jau tai ziņā,
ka viss, kas mēs esam un kas mums
far. Ir Dieva mums novēlēta dāvana.
Tāpat Viņa priekii zemojoties,
mums Jizina, ka mūsu tautas sasnie­gumi
mūsu garigle un fldskie spēki
Ir mantas, kurās mēs esam Iedzimusi,
kas Ir mfisn tēvu tēvu krātas.
Pļaujas svētki Ir derības svētki
starp latvju tautu un zemi Un pats
Dievs svēti io derību. Kas savu zemi
mīlēs, to viņa mīlēs. Kas savus spē­kus
tai atdos, tai zeme dāvās savus
spēkus.
Latvju zeme Ir Dieva zeme. Tilcai
latvju tautai Dievs to ir vēlējis. Tur
mūsu tēvu tēvu kapenes, tur viņu
sviedri kakā zemes pēdā, tur mūsu
asinis Ir skalojušas un vēl Šodien
skalo Daugavas abas malas. 8l zeme
prasa stipras rokas, asu prātu, dros­mīgu
sirdis. Tie nepiedeSami, lai
varētu atraisīt mūsu zemē lemitošos
spēkus, lai plepttditu tās Iespējas, ko
DIevs-RadItiJs ar šo zemi mums Ir
devis.
Pār mfisn zemi Ir gājušas un vēl
fiodlēn briUEas pāri vētras, kas lauž
viņas asnus un stiebrus. Un neba Sl
vēka Ir pMēJi. Bet zeme ir vienmēr
palIknsL Un Dievs ir svētījis un svē-tts
viņas Jaunos asnus, Ja mēs to mī­lēsim
un Sobrid savās sirdis auklē­sim.
To prasa no mums mūsu Diev-aemlte
l^uJas svēttm vārdā.