1951-11-10-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mm
mm
Vāciju. %
kaASV
^ ari
m
lATVIA
latvlan Neivspaper
0 n (51^), Nov. 10, 1951
Pi>bll*hexJ Vijis Janumu, {21a) Au-gqit4or(
b. Detmold, Lager,.Germa-ļtf^
Pbooe Aagustdorf 02.
l^itorial an^ Business Office:
(|3b! Giafenaschau, Obb.. Regie-nmgJlag^
Jf' Gcrmanv.
p/inter; Willheimer Drockerel
G m. b H.. m) WcUhcim. Obb.,
^PoS'cd once weekly. Circnia-
International
llelogee Organizallon. — Mem-beriMP*
Assqciation of the Free
« M l ?
mMmm
m
pītt
mm
ATKLĀTA LATVIEŠU NACIONĀLAS PADOMES LIELBRITĀNIJA
3. SESIJA
Itālija,
ļot'Jebkādavair|g,
i i Londonas Daugavas Vanagu nama 3. un 4. novembri eava3.ae.
rija «rnaca latviešu nadonaia padome Lielbritānija, lal apspriestu
Vab9&us .svarīgus Jautājumus un lemtu par turpmāko darbL Sa"
Biismē Ieradās ari slltnls K. Zariņi un plaiaka runa aualteēja
fisipUitttltko stāvokli un latviešu trimdas organizāciju uzdevumus un
[ M«M loiBlMi Lui,;
britu S t l i s u i ^ ^
ii
bnālajā padome ĀUi
pslāT wif tikli 5.1 -
N fitvalsojiei ^
[kādā ni^ senlil biji^
rijas aisbēgttH 8<
-wJa«dep«tldj«'«Sl
ōt twrinajte. ka Žfieifij»'
ļdod politiskas adttļdlif
'iem iganņie» vSliittMtt ...
haddmja ptlsdsis. )ļif |!r«
robeJļo pio Kir^Ml
.1
[t?dsttt, piļK^iefi^ is ASVl
ia^ l lepobikiņļi
omprojekts. IkgailiiiA^;
Hdr 2 mēo^ea |^ Hl:
Idibai izmaksātu ^
, i kSrtl ASV
iesoUes Pad. sariiani, ttl
fifoos stai^'aaerikSiļiti^
toutām'V I
eksplozijas ^ CittMti^ I
ijas padomļa joitl loi i
' - pad. iestfid^ W^
KohOnistaliM
Iju pieraksta MAS\1 * i
hi aarboju Ristos^vldji» |
|diji«m naudu ar dalldte
krustvārdu un cltf» ^ ^
'slor-palielinfijuiau pi«<^*>1
'Ida banda ar oelīt» «; -
iēddvo;ijieia i<b>P|;
Jar LNPL steijas priekšsēdi ievēlēja
Dr.'.A* Silarāju. Mandātu komisijas
piekšsēdis AL Bulle ziņoja, ka mii-ušā
HJPL locekļa A. Podnieka vietā uz
•san^^mi aicināts tuvākais kandidēts
Jtokenbutgs, Atteikšanās rakstu n6
Vācijas piesōtijis ar! V, Janums, uii
vj^a vietā padomē nāk Ampermanis*
SStnis K, Zariņš savā runā vispinn^i
iztirzāja pēdējos politiskos notikumus
un pašreizējo atāvokli pasaulē.
Rietumu tautas pēdējos gados vairāk
BOstabilizējušls. Rietumu spēks ir
f^ļnmieciaka, 'militāra' i^n politiska
kopdarbība. A.rl mēs esam rietumnieki^
tādēļ mūsu centieni un darbi
jSsaskaņo ar rietumiem. Lai neidarā
iieko, kas mūs no šis saskaņas varēt
attālināt vai :o traucēt, un lai sav
ņēpi^etlbā dažkārt neaizsteidzamiei»
/notikumiem priekšā. Vieni, bez rie-tļi^
u atbalsta, mēs nenonāksim pio
Jailtķa,' Medz tedkt, ka mōsu likteni:j
V i l s i e s Amerikā. Mēs varam pri^ā-t!^,
ka t l iisei^ēmusies vadību un no>
,lltta Rietumeiropu stipri un droši uz
kijām. Bet, sastādot nākamo Eiropas
kaiti, savukStt pirmais vārds būs sakāma
Anglijai.
ao pad... ;u Joilal.,-^
stumvācija. iiiaicll m >
"'taodalasVadltžjlK^ ;
aizņemot darba imķ
, kur bijis pared^
. Ujasiaksiļas ott 81%
rceļamo» vāca bējUm-ļ
lu
eizsarddbas .j
S 'icpl8nojtt« ^
iepriekšējā, gatli/
s Zviedrijas priB^ļiff
,,tava brālis, kas^^^
Idu kļat par Norvif^,
[tojai starp Zviedriija
'rēģijas karaU « ««
iais Hākons. , . '
Wrka«. 1^7!
liēriena P f » ^ ^ ^^
ins iestājas fil|«»^;
K»Q dabaji^a» J
I redzi un vēl ap
nometUalkoJ^Jal^S
%rfbā ..riteņk««i«^»^^u
Efija darbu, bat HJ» g
visus »«itas pri^^
^ ibaudot katru
tā aizkavējot
bamas stata, »"
lega «^as *kas
fu vienības izclrfl*
Biikt dabOja »«
l" kopi V'^^'^^^ti
lajā Rietumvād^^>
otie Mtaota»««^^^^:
jtumvficija mene»
jai rQ.m^ ^ i
Runājot tieši par mums, par mūsu
valsts un tautas nākotni, — tālāk
izteicās sūtnis, — jāatzīmē, ka esam
nodibinājuši Latvijas atbrīvošanas
komitejas Eiropas centru. Muins v i siem
ir skaidrs, ķa. latviešien^ trimdā
esot un trimdai ieilgstot, ir nepieciešams
centrs, kas saskaņo mdsu sabiedriski
nacionālo darbu. Sl centra
galvenais uzdevums ir panākt, jai latvietis
latvietim, svešās zemēs dzīvojot,
nekļūtu svešs. Padomāsim, vai
varbūt neesam aizsteigsies mazliet
par tālu, formulēdami š! centra nosaukumu.
Ka mēs gribam redzēt atbrīvoto
Latviju, tas mums visiem
skaidrs, ir jācīnās, bet īstā brīdī un
vietā. Ir gluži skaidrs, ka katrs latvietis.
par to cīnīsies līdz pēdējam elpas
vilcienam, bet ^zinān^ ari tas, ka
ar smm spēkiem vitn šo cīņu nepaveiksim.
Tāpēc mums jārespektē
to zemju likumd un parašas, kuru
viesmīlību baudām; 1^ tikai v i ^ -
mlllbu vien, b^t ari draudzību, uz
kuru mēs liekam savas cerības.
Mans padoms būtu, — teica siitnis
K. Zanņš, — veidojot latviešu centru,
dosim tam nosaukumu, kas atbilst
tagadne uzdevumiem, un necentīsimies
pēc spožas izkārtnes* Tagadnes
uzdevumi ir vienot latviiešus, a^mēt
viņu kultūras darbu, panākt to, ka
latvietim, sv^os vējps staigājot, nepietrūktu
latviskas pasaules izjūtas.
V. SL
Līdz redakcijas slēgšanai ziņojums
par LNPL apspriestajiem ja|itājum:em
un pieņemtajiem lēmumiem vēl nebija
saņemts, tldēl tālāko sesijas
atreferējumu sniegsim mūsu laikraksta
nākamajā numurā.
Kā Londonas Avīze ziņo, pie sūtņa
K. Zariņa Londonas sūtniecībā pulcējušie!
Austrumu un Centrāleiropas
diplomāti un valstsvīri, piedaloties
Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas,
Slovākijas, Rumānijas, Ungārijas,
Jugoslavijas un Grieķijas pārstāvjiem.
Sajās ikgadējās sanāksmēs
apmain!ļs ar informāciju un pārrunā
aktuālus politiskus jautājimius»
Sūtnis K, Zariņš aimieklējis Vlci«
jas charge d*affaires Londonā Dr. H .
Slangi-'^ēningenu, pārrunājot ar viņu
mūs interesējolus jautājumus. Tāpat
sūtnis apmeklējis Brazīlijas vēstnieku
J. J. Monizu de Aragao,
Varoņi neaug pdlls vai siiltura-nlcās,
— tie nāk no tautas, kur
viņu šūptlis kārts skaudros vējos;
un jo gnitāks kādas tautas mūžs
un sm'agaki tās uzveiktie pārbau-'
dfjumi, jc vairāk šai tautai ir varoņu.
Tas nav lepns mierinājums,
nedz ari pazemīga samierināšanās,
— ta ir patiesība, kas parasti
mēdz but skarba.
Cik tālu vien varam ieskatīties
savas tautas pagātnē, tur redzam
grūta darba posmus mijamies ar
slv^m savas zemes un tiesību aiz«
stāvēšanai cīņam.^ Daudzo gad-si-
mtu gājumā pār Latviju brāzu-šies
neskaitāmi posta vi]ņi, vairāk
vai
materiālo
C VIUS LESIŅS )
vājinādani tās dzīvo spēku» bet,
kaut ari
dzīta un
dažādu svešu varu slo-mākta,
tauta allaž atkal
kā savas
iespējas.
apmesties
mazāk graudami tautas
un garīgo labklājību un
atkopusiei un cēlu«ies, saglabājot
dzīvības un eksistences
tā arī tēvu valodu un
garu, seniru tikumus un trauci jas.
Bet kā gan tagad būtu, ja Daugavas
un Dzintarjūras krastu vietā
Dievs bū:u licis mūsu sentēviem
kādā citā — bagātākā
un drošāicā zemes inalā, kur paaudžu
pkaudzes nav pazinušas
kara, ne posta, nedz arī svešu
uzkundzēi ājos jūga, un kur zeme
un daba tik vēlīga, ka dod divi
ražas gadā, augļiem krītot klēpī
bez līdumķiieku darba un pūliņiem?
Vai š o ^ n kāds daudzinātu Latvijas
vārdu? Vai varētu - vēl atrast
cilvēkus, kas runā latviešu
valodu?
Gan nebijušo grūti pierādīt un
apliecināl taču dažas labas mierā,
laiskumā un baudas iznīkušas cilts
Kktenis 1 ek domāt, ka arī še at-bildes
varētu būt tikai noliedzošas.
Bet viens šķiet neapšaubāms:
kā bezūdeņu zemē mūžu nodzīvojis
cilvēks nemāk peldēt un II-mm
dzenumu ļaudis ir vāji kalnos kāpēji,
tā grūtumus, postu un kara
briesmas nepieredzējusi tauta nav
rūdīta cīņām. Un tādai tautai nav
varoņu un nav arī drošas nākotnes?
tā ir kā koks seklām, vārgam
saknēm, kam jānokalst nelaikā,
lai n6gāztos pat bez vēja.
Vai tā nav arī atbilde uz visu
iepriekšējo jautājumu kompleksu?
Un ja jau latvieši ir viena no vecākajam
Eiropas tautām, tad gan
laikam tikai tādēļ, ka Dievs izraudzījis
mūsu tautas mājvietu
nevis pasaules dārza jaukākajā
piesaulē, bet gan visām vētrām
pakļautajā Baltijā, kas kopš tālas
senatnes, un jo sevišķi mūsu gadsimtā,
ir cīņu dunoņas tricināta
un ' liesmu ārdēta varoņu kalve.
Mūsu vecākajā un pat vidējā paaudzē
ir daudz vīru, kas savā mūžā
izcīnījuši trīs karus? un kaut
ari maz to vairs dzīvajo vidū,
taču viņu slava un nopelni dzīvo
joprojām.
Mēs bijām un esam lepni ar saviem
strēlnieku pulkiem, kuru leģendārā
varonība iegājiJsi pimiā
pasaules kara vēsturē, likdama pamatus
mūsu nacionālajam karaspēkam;
mēs bijām un esam
lepni ar Latvijas atbrīvošanas cli^u
varoņiem, kas savai tautai atgu i^a
seno brīvību un pasaules kartē i e-rakstīja
neatkarīgās Utvijas vārdu.
Un ja savā laikā tūkstoškJirt
esam pateikušies Dievam par div-desmit
laimīgajiem gadiem, ko r * -
sušas mūsu karavīru cīņas, tad
nekurnēsim uz Viņu arī šai sma^o
pārbaudījumu un ciešanu posmā,
kad visa mūsu tauta atkal menta
varoņkalves ugunīs. Tās rūdīju ns
Bo jaun^ spoži parādījās otrijā
pasaules karā, kur Utviešu leģiona
pulki godam nesa savas
valsts krāsas un nostiprināja mūsu
lāčplēšu slavu, apliecinādami, ka
arī brīvās Latvijas laiks devis
savu varoņu audzi.
Bet kā būs tad, kad sāksies pēdējā
un izšķirošā cīņa pret Dieva
un cilvēces zaimotāju sātan.sko
varu? Ja pirmajā sarkano okupācijas
gadā no mūsu tautas vidus
izrauti pāri trīsdesmit tūkatošjem
latviešu, un otrā pasaules kara
laikā zaudējumi nebūs mazāki, tad
sekojošās atkārtotās okupācijas
un terrora gadi jau prasījuši simtiem
tūkstošu. Vai mums vairs
pietiks cīnītāju, kas spēs atvērt
Latvijas brīvības vārtus un nosargāt
tos? Vai gana būs varoņu,
lai atpestītu savu tautu no verdzības,
detumaem un koncentrācijas
nometnēm, kas izkaisītas visā plašajā
padomijā? Vai diezgan būs
roku un apēka, kas atkal atjaunos
un uzcels visu tēvzemē izpostīto?
Jā gan, — būs! Un šai cīņā
brīvā pMaule mūs vairs nepametīs
vienus! .
So att)ildi mēs dzirdam ne vten
sevh bet arī tūkstošiem citās tikai
sirdī saklausāmās balsis. Tās nāk
no Komi ledus un sniega, no Sibi-rijas
tundrām, Uralu pazemes, Ka-ragandas
tuksn€ršiem un Turkmē-nijaa
stepēm; ;ās skan no Latvijas
pilsētām, laukiem un mežiem,
tās dzirdam brīvajā Eiropa, Amerikā
un Citur, kur vien latviešu
trimdinieks jūt, ka viņa īstās un
mīļākās mājas ir tikai tēvzemē.
Un tad mēs vairs nešaubāmies, ka
varoņu kalvē rūdītai latviešu tautai
netrūks cīnītāju arī rīt, un nākošās
paaudzes gadskārtējos Lāčplēšu
svētkc» godinās savus varonīgos
tēvus tāpat, kā mēs to darījām
Latvijas brīvības gados un
dirām to arī šodien, kaut īstenība
i r ^ k neganti skarba.
l
!];
•II f
i '
Nr. 72 m)
Iznāk reiz! ned6(i teatdients
Udevēfs: UlvieJu Cenuaia Ko
mittja Vācija^
Calv. redaktora: Mak«it CuitUa
.,i^W*Ja oa redakciiat e d i^
nHb) Gralenascbau, Obb, &<kie
nift^ļaser. Gersa&T
Aajgliļai r«dakci|at vadUIJs
V. SkuUia», 3, Prospect Place,
Cbtld'i HilU U^^n N, W. .t
England.
AttstrSUja» redakcijas v^dfUN^
Saitt, 18. Uitdea Aveno^. VVeo
deUree. Ballarat >^f, Aim'atta
munniiin
ogsd atkal aUImlsI® mUu valsta t i ^ a g ga4a ēmu ar sfiVs
iitavu ciņai par I s h i l s s bilvfba. Js t r i U(SM& ttiiikt^ laii*
bas par to, kad viņas bHvIbas %Umi% mi% s i i ^ par §b
stundu tomēr aedrlkat Ukt mami pafurt mOiu ciņi, W i t t s l f stunda
varētu aust
Daadil vārdi šīsdienas Ideoloģljis kari Ir n o v ^ t t , šaudīja
savu spoiumii, sav^ patieso savu spēku, Vltns vir^li
ari ciņa. Mēs sinim. ka pidoml|l HCIHIS** par Udlku k l l u ratu.
par m proc vēlētaļu, par Stokholmas miera raiolSd|u. M&suvēr*
dam t,€lņ§*' tate pl^ķlrslm veco spoiumu iīrfvo vlm tliilbas
cl<ies par taisnu lietu, veco ]ēgu vlau mušu labāko sp^u, visas
I mOsu uzmsafl^is laUklaau, lal tauta dilvotu, voco spēku — taurētāja
g alclnājumot kas pārtrauc miep» pārtrauc miera darbus» pārtfiuc
mflētāju čukstus, kas sapuldsa vlsuf^ kam s p ^ calt leiodl
Patiesi — ne nauda vien Ir tas. ko liSsu tēvu semo l o d l ^ m
mums prasa. Vēl vairāk viņa prasa mOs palus kā dzīvus k^vlrus»
§ kā patiesus cloltāius mOsu, latviešot no svettnltku, komialstu, nozīmei
Mēs zinira, ko mtlsu tautā d e l , mU #sam rod8l0 ua saskitim
bHesmas, kas draud pasaulei - lal tad ou @Qsu vārdi teic tis t t ^
ka^ vēl apstulboU un nemdzlgll lal māsu darbi veltīti latvl|as tii-kotnei,
lal «Qsu sapnis, ko redzam valējimua aizvērtām adm, Ir lat*
vl|a: latviska, dalla un varena.
18. novembri ArUvu latvi|ai — tā šoreiz teplUdls m8su cīņas
vaļadzlbām Arējās ln{omid|as fondā.
L a t v i e š u c e n t r ā l i k o m ļ t o ji
iitittuiiiitiiiifīnmnmīnmimnumHmiimmimitmtnHuti 1H II t l U l f l M!
UN SAIMNIECĪBAS UN SOCIĀLĀS PADOMES SPECIĀOS KOMISIJAS
2enēvā 27. okt(^rI savu pirmo sesiju beidza UN sainmiecl^as un
sodālšs padomes kos^sija spaidu darbu problēmas plUšanal starp*
tautiskā mērogā. Tā pagaidām tikai nosprauda savus uzdevmuf
un darba programmu un nolēma ievākt no visim vakUblm vaja*
dzigo informāciju. Līdz nāk. gada marta beigām komisijai varēs pie*
teikt dažādus i^niegmnus, dokumentus un liecības spaidu darbu
jautājumā, un šī izdevība būtu jāizmanto art latviešu trimdas c^ga»
mzācijām un atsevišķām personām, kuru rīcībā Ir noderīgi materiāli
Sniedzam latviešu pārstāvja pie IRO 2enēvā A. Skr^era ziņoji
par minēta komisijas darbu, kā arī garo un sauso attīstību līdi
tās nodibināšanai.
Spaidu darbu jautājun^s ir viens no
piemēriem tai negribēšanai un gausumam,
ar kādu Apvienotās nācijas ķeras
pie problēmām, kuru atrisināšana
prasa apliecināt darbos uzticību augstajiem
UN chartas principiem. Bija
vajadzīgi 4 gadi, līdz sāka īstenot
amerikāņu arodbiedrību savienības
AFL 1947. g. novembra ierosinājumu
par spaidu darbu problēmas pētīšanu.
Lai^a tiūkuma dēl saimniecības un
sociālā padome jautājuma apsprieša*
nu atlika no sestās uz septīto, astoto,
devīto, beidzot uz divpadsmito sesiju,
starplaikā vienīgi savācot valdību atsauksmes.
Tikai šī gada pavasarī padome
savā 12. sesijā uzdeva izveidot
Francijas valsts prezidents Vensāns
Oriols, apsveikdams Parīzē uz 6, UN
kopsapulci ieradušos 60 valstu delegātus,
ierosināja «pasaules noteicošo
vīru" satikšanos Parizē lagadēijs sesijas
laikā. Prezidents piemetināja,
ka šādu sanāksmi, kuras galvenais
uzdevums būtu personīga kontakta uz-
;iemšana un visu jautājumu apspriešana
brīvā un nepiespiestā garā, visā
pasaulē uzņemta ar gavilēm. Kaut
Brī Oriols nevienu nebija saucis vārdā,
ārlietu ministrijas aprindas paskaidroja,
ka viņš nepārprotami domājis
Tmmenu, Cerčilu, Suļinu un
Plevēnu. Briju un amerikāņu delegācijas
deklarēja, ka Oriols ar priekšlikumu
nācis klajā bez sazināšanās ar
Angliju un ASV, tādēļ tas, pirms ie-bezpartejisku
speciālistu .kos^siju
problēmas pētīšanai. Komisijā izrau-dzija
inc^eti sēru Mudaliacu, norvēģi
Bergu un meksikānieti Palavadni. s
AFL savā 1947. g. iesniegumā at*
gādināja, ka uzvarētājas valstis Nlm*
bergā ar nāvi sodījušas bij. yādjas
darba ministru Saukelu par ārzemju
strādnieku deportēšanu un izmanto»
šanu spaidu darbos, bet cilvēka cie*
ņas respektēšana ir arī UN ^vadītājs
princips un pienākums. Norādīts arī,
ka spaidu darbu režīma izplatīšanās
ir bīstams apdraudējums visu tautu
brīvajiem strādniekiem. Brīvo arod*
biedrību starptautiskā konfederādja
ICFTU, kas pārņēmusi AFL. konsultācijas
tiesības padomē un apvieno 55
milj. strādnieku 60 valstīs, iesniegusi
padomei milzumu liecību, dokumentu
un fotokopiju. Tā arī publicējums! grāmatu
Staļina vergu nometnes, kur
viņš apzīmēts par visu laiku netēli-gako
vergu turētāju. Arī vergu nometņu
novietojuma karti, kādu San-frand^
o konferenci pasniedza Andrejam
Qromiko un kuras pusmiljona
eksemplāru krievi nesen konfiscēja
Vlnē^ sastādījusi Aa. No. ofidālajām
ddegācijām padomē līdz šim aktīvākie
bijuši angļi un amerlk^. Pla-
(TufpinSfuffis S. Ipp)
{
ņemt viedokl
da. Viši'nskis
tieši ar ,*8tt
esot rūpīgi jlpārbau
ieteica stāties sakaros
ecigajām četrām personām
\ piebilstot: ,.Tiem trim būtu jāvienojas
ar to vienu!"
Par kopsapulces prezidcintu ievēlēts
Mcks.kss de
l © i i # f :
S cs Mzsisjru PAZUOt so ORU; -
Reportiera gaitli Uorburg^t tlr^U
J.|*PP'
B AUSTtf^t PABVfnOiAS VS tl-
%mst ~ Ko rSda jauoSki āUmuU
Att»uija j. ipp.
i n. Novfirsar - wviu KUM
pārdomāt par ctrfbtm r^SlitSta»
8.1 Ipp.
1 CIEMOS PrS flO.'^AS IHMAKSI
— Ģirta Ārv«JŽ4 vēttiiJt no Pn\jm
I. Ipp.
® StlKSTnird APtAUDĀit^ sv
VlITA ^ K« bollevikl ttiiko Andreju
Upltt krlifvjtki S. ipp.
egats Padija Nervo.
; - <
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 10, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-11-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511110 |
Description
| Title | 1951-11-10-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
mm
mm
Vāciju. %
kaASV
^ ari
m
lATVIA
latvlan Neivspaper
0 n (51^), Nov. 10, 1951
Pi>bll*hexJ Vijis Janumu, {21a) Au-gqit4or(
b. Detmold, Lager,.Germa-ļtf^
Pbooe Aagustdorf 02.
l^itorial an^ Business Office:
(|3b! Giafenaschau, Obb.. Regie-nmgJlag^
Jf' Gcrmanv.
p/inter; Willheimer Drockerel
G m. b H.. m) WcUhcim. Obb.,
^PoS'cd once weekly. Circnia-
International
llelogee Organizallon. — Mem-beriMP*
Assqciation of the Free
« M l ?
mMmm
m
pītt
mm
ATKLĀTA LATVIEŠU NACIONĀLAS PADOMES LIELBRITĀNIJA
3. SESIJA
Itālija,
ļot'Jebkādavair|g,
i i Londonas Daugavas Vanagu nama 3. un 4. novembri eava3.ae.
rija «rnaca latviešu nadonaia padome Lielbritānija, lal apspriestu
Vab9&us .svarīgus Jautājumus un lemtu par turpmāko darbL Sa"
Biismē Ieradās ari slltnls K. Zariņi un plaiaka runa aualteēja
fisipUitttltko stāvokli un latviešu trimdas organizāciju uzdevumus un
[ M«M loiBlMi Lui,;
britu S t l i s u i ^ ^
ii
bnālajā padome ĀUi
pslāT wif tikli 5.1 -
N fitvalsojiei ^
[kādā ni^ senlil biji^
rijas aisbēgttH 8<
-wJa«dep«tldj«'«Sl
ōt twrinajte. ka Žfieifij»'
ļdod politiskas adttļdlif
'iem iganņie» vSliittMtt ...
haddmja ptlsdsis. )ļif |!r«
robeJļo pio Kir^Ml
.1
[t?dsttt, piļK^iefi^ is ASVl
ia^ l lepobikiņļi
omprojekts. IkgailiiiA^;
Hdr 2 mēo^ea |^ Hl:
Idibai izmaksātu ^
, i kSrtl ASV
iesoUes Pad. sariiani, ttl
fifoos stai^'aaerikSiļiti^
toutām'V I
eksplozijas ^ CittMti^ I
ijas padomļa joitl loi i
' - pad. iestfid^ W^
KohOnistaliM
Iju pieraksta MAS\1 * i
hi aarboju Ristos^vldji» |
|diji«m naudu ar dalldte
krustvārdu un cltf» ^ ^
'slor-palielinfijuiau pi«<^*>1
'Ida banda ar oelīt» «; -
iēddvo;ijieia iP|;
Jar LNPL steijas priekšsēdi ievēlēja
Dr.'.A* Silarāju. Mandātu komisijas
piekšsēdis AL Bulle ziņoja, ka mii-ušā
HJPL locekļa A. Podnieka vietā uz
•san^^mi aicināts tuvākais kandidēts
Jtokenbutgs, Atteikšanās rakstu n6
Vācijas piesōtijis ar! V, Janums, uii
vj^a vietā padomē nāk Ampermanis*
SStnis K, Zariņš savā runā vispinn^i
iztirzāja pēdējos politiskos notikumus
un pašreizējo atāvokli pasaulē.
Rietumu tautas pēdējos gados vairāk
BOstabilizējušls. Rietumu spēks ir
f^ļnmieciaka, 'militāra' i^n politiska
kopdarbība. A.rl mēs esam rietumnieki^
tādēļ mūsu centieni un darbi
jSsaskaņo ar rietumiem. Lai neidarā
iieko, kas mūs no šis saskaņas varēt
attālināt vai :o traucēt, un lai sav
ņēpi^etlbā dažkārt neaizsteidzamiei»
/notikumiem priekšā. Vieni, bez rie-tļi^
u atbalsta, mēs nenonāksim pio
Jailtķa,' Medz tedkt, ka mōsu likteni:j
V i l s i e s Amerikā. Mēs varam pri^ā-t!^,
ka t l iisei^ēmusies vadību un no>
,lltta Rietumeiropu stipri un droši uz
kijām. Bet, sastādot nākamo Eiropas
kaiti, savukStt pirmais vārds būs sakāma
Anglijai.
ao pad... ;u Joilal.,-^
stumvācija. iiiaicll m >
"'taodalasVadltžjlK^ ;
aizņemot darba imķ
, kur bijis pared^
. Ujasiaksiļas ott 81%
rceļamo» vāca bējUm-ļ
lu
eizsarddbas .j
S 'icpl8nojtt« ^
iepriekšējā, gatli/
s Zviedrijas priB^ļiff
,,tava brālis, kas^^^
Idu kļat par Norvif^,
[tojai starp Zviedriija
'rēģijas karaU « ««
iais Hākons. , . '
Wrka«. 1^7!
liēriena P f » ^ ^ ^^
ins iestājas fil|«»^;
K»Q dabaji^a» J
I redzi un vēl ap
nometUalkoJ^Jal^S
%rfbā ..riteņk««i«^»^^u
Efija darbu, bat HJ» g
visus »«itas pri^^
^ ibaudot katru
tā aizkavējot
bamas stata, »"
lega «^as *kas
fu vienības izclrfl*
Biikt dabOja »«
l" kopi V'^^'^^^ti
lajā Rietumvād^^>
otie Mtaota»««^^^^:
jtumvficija mene»
jai rQ.m^ ^ i
Runājot tieši par mums, par mūsu
valsts un tautas nākotni, — tālāk
izteicās sūtnis, — jāatzīmē, ka esam
nodibinājuši Latvijas atbrīvošanas
komitejas Eiropas centru. Muins v i siem
ir skaidrs, ķa. latviešien^ trimdā
esot un trimdai ieilgstot, ir nepieciešams
centrs, kas saskaņo mdsu sabiedriski
nacionālo darbu. Sl centra
galvenais uzdevums ir panākt, jai latvietis
latvietim, svešās zemēs dzīvojot,
nekļūtu svešs. Padomāsim, vai
varbūt neesam aizsteigsies mazliet
par tālu, formulēdami š! centra nosaukumu.
Ka mēs gribam redzēt atbrīvoto
Latviju, tas mums visiem
skaidrs, ir jācīnās, bet īstā brīdī un
vietā. Ir gluži skaidrs, ka katrs latvietis.
par to cīnīsies līdz pēdējam elpas
vilcienam, bet ^zinān^ ari tas, ka
ar smm spēkiem vitn šo cīņu nepaveiksim.
Tāpēc mums jārespektē
to zemju likumd un parašas, kuru
viesmīlību baudām; 1^ tikai v i ^ -
mlllbu vien, b^t ari draudzību, uz
kuru mēs liekam savas cerības.
Mans padoms būtu, — teica siitnis
K. Zanņš, — veidojot latviešu centru,
dosim tam nosaukumu, kas atbilst
tagadne uzdevumiem, un necentīsimies
pēc spožas izkārtnes* Tagadnes
uzdevumi ir vienot latviiešus, a^mēt
viņu kultūras darbu, panākt to, ka
latvietim, sv^os vējps staigājot, nepietrūktu
latviskas pasaules izjūtas.
V. SL
Līdz redakcijas slēgšanai ziņojums
par LNPL apspriestajiem ja|itājum:em
un pieņemtajiem lēmumiem vēl nebija
saņemts, tldēl tālāko sesijas
atreferējumu sniegsim mūsu laikraksta
nākamajā numurā.
Kā Londonas Avīze ziņo, pie sūtņa
K. Zariņa Londonas sūtniecībā pulcējušie!
Austrumu un Centrāleiropas
diplomāti un valstsvīri, piedaloties
Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas,
Slovākijas, Rumānijas, Ungārijas,
Jugoslavijas un Grieķijas pārstāvjiem.
Sajās ikgadējās sanāksmēs
apmain!ļs ar informāciju un pārrunā
aktuālus politiskus jautājimius»
Sūtnis K, Zariņš aimieklējis Vlci«
jas charge d*affaires Londonā Dr. H .
Slangi-'^ēningenu, pārrunājot ar viņu
mūs interesējolus jautājumus. Tāpat
sūtnis apmeklējis Brazīlijas vēstnieku
J. J. Monizu de Aragao,
Varoņi neaug pdlls vai siiltura-nlcās,
— tie nāk no tautas, kur
viņu šūptlis kārts skaudros vējos;
un jo gnitāks kādas tautas mūžs
un sm'agaki tās uzveiktie pārbau-'
dfjumi, jc vairāk šai tautai ir varoņu.
Tas nav lepns mierinājums,
nedz ari pazemīga samierināšanās,
— ta ir patiesība, kas parasti
mēdz but skarba.
Cik tālu vien varam ieskatīties
savas tautas pagātnē, tur redzam
grūta darba posmus mijamies ar
slv^m savas zemes un tiesību aiz«
stāvēšanai cīņam.^ Daudzo gad-si-
mtu gājumā pār Latviju brāzu-šies
neskaitāmi posta vi]ņi, vairāk
vai
materiālo
C VIUS LESIŅS )
vājinādani tās dzīvo spēku» bet,
kaut ari
dzīta un
dažādu svešu varu slo-mākta,
tauta allaž atkal
kā savas
iespējas.
apmesties
mazāk graudami tautas
un garīgo labklājību un
atkopusiei un cēlu«ies, saglabājot
dzīvības un eksistences
tā arī tēvu valodu un
garu, seniru tikumus un trauci jas.
Bet kā gan tagad būtu, ja Daugavas
un Dzintarjūras krastu vietā
Dievs bū:u licis mūsu sentēviem
kādā citā — bagātākā
un drošāicā zemes inalā, kur paaudžu
pkaudzes nav pazinušas
kara, ne posta, nedz arī svešu
uzkundzēi ājos jūga, un kur zeme
un daba tik vēlīga, ka dod divi
ražas gadā, augļiem krītot klēpī
bez līdumķiieku darba un pūliņiem?
Vai š o ^ n kāds daudzinātu Latvijas
vārdu? Vai varētu - vēl atrast
cilvēkus, kas runā latviešu
valodu?
Gan nebijušo grūti pierādīt un
apliecināl taču dažas labas mierā,
laiskumā un baudas iznīkušas cilts
Kktenis 1 ek domāt, ka arī še at-bildes
varētu būt tikai noliedzošas.
Bet viens šķiet neapšaubāms:
kā bezūdeņu zemē mūžu nodzīvojis
cilvēks nemāk peldēt un II-mm
dzenumu ļaudis ir vāji kalnos kāpēji,
tā grūtumus, postu un kara
briesmas nepieredzējusi tauta nav
rūdīta cīņām. Un tādai tautai nav
varoņu un nav arī drošas nākotnes?
tā ir kā koks seklām, vārgam
saknēm, kam jānokalst nelaikā,
lai n6gāztos pat bez vēja.
Vai tā nav arī atbilde uz visu
iepriekšējo jautājumu kompleksu?
Un ja jau latvieši ir viena no vecākajam
Eiropas tautām, tad gan
laikam tikai tādēļ, ka Dievs izraudzījis
mūsu tautas mājvietu
nevis pasaules dārza jaukākajā
piesaulē, bet gan visām vētrām
pakļautajā Baltijā, kas kopš tālas
senatnes, un jo sevišķi mūsu gadsimtā,
ir cīņu dunoņas tricināta
un ' liesmu ārdēta varoņu kalve.
Mūsu vecākajā un pat vidējā paaudzē
ir daudz vīru, kas savā mūžā
izcīnījuši trīs karus? un kaut
ari maz to vairs dzīvajo vidū,
taču viņu slava un nopelni dzīvo
joprojām.
Mēs bijām un esam lepni ar saviem
strēlnieku pulkiem, kuru leģendārā
varonība iegājiJsi pimiā
pasaules kara vēsturē, likdama pamatus
mūsu nacionālajam karaspēkam;
mēs bijām un esam
lepni ar Latvijas atbrīvošanas cli^u
varoņiem, kas savai tautai atgu i^a
seno brīvību un pasaules kartē i e-rakstīja
neatkarīgās Utvijas vārdu.
Un ja savā laikā tūkstoškJirt
esam pateikušies Dievam par div-desmit
laimīgajiem gadiem, ko r * -
sušas mūsu karavīru cīņas, tad
nekurnēsim uz Viņu arī šai sma^o
pārbaudījumu un ciešanu posmā,
kad visa mūsu tauta atkal menta
varoņkalves ugunīs. Tās rūdīju ns
Bo jaun^ spoži parādījās otrijā
pasaules karā, kur Utviešu leģiona
pulki godam nesa savas
valsts krāsas un nostiprināja mūsu
lāčplēšu slavu, apliecinādami, ka
arī brīvās Latvijas laiks devis
savu varoņu audzi.
Bet kā būs tad, kad sāksies pēdējā
un izšķirošā cīņa pret Dieva
un cilvēces zaimotāju sātan.sko
varu? Ja pirmajā sarkano okupācijas
gadā no mūsu tautas vidus
izrauti pāri trīsdesmit tūkatošjem
latviešu, un otrā pasaules kara
laikā zaudējumi nebūs mazāki, tad
sekojošās atkārtotās okupācijas
un terrora gadi jau prasījuši simtiem
tūkstošu. Vai mums vairs
pietiks cīnītāju, kas spēs atvērt
Latvijas brīvības vārtus un nosargāt
tos? Vai gana būs varoņu,
lai atpestītu savu tautu no verdzības,
detumaem un koncentrācijas
nometnēm, kas izkaisītas visā plašajā
padomijā? Vai diezgan būs
roku un apēka, kas atkal atjaunos
un uzcels visu tēvzemē izpostīto?
Jā gan, — būs! Un šai cīņā
brīvā pMaule mūs vairs nepametīs
vienus! .
So att)ildi mēs dzirdam ne vten
sevh bet arī tūkstošiem citās tikai
sirdī saklausāmās balsis. Tās nāk
no Komi ledus un sniega, no Sibi-rijas
tundrām, Uralu pazemes, Ka-ragandas
tuksn€ršiem un Turkmē-nijaa
stepēm; ;ās skan no Latvijas
pilsētām, laukiem un mežiem,
tās dzirdam brīvajā Eiropa, Amerikā
un Citur, kur vien latviešu
trimdinieks jūt, ka viņa īstās un
mīļākās mājas ir tikai tēvzemē.
Un tad mēs vairs nešaubāmies, ka
varoņu kalvē rūdītai latviešu tautai
netrūks cīnītāju arī rīt, un nākošās
paaudzes gadskārtējos Lāčplēšu
svētkc» godinās savus varonīgos
tēvus tāpat, kā mēs to darījām
Latvijas brīvības gados un
dirām to arī šodien, kaut īstenība
i r ^ k neganti skarba.
l
!];
•II f
i '
Nr. 72 m)
Iznāk reiz! ned6(i teatdients
Udevēfs: UlvieJu Cenuaia Ko
mittja Vācija^
Calv. redaktora: Mak«it CuitUa
.,i^W*Ja oa redakciiat e d i^
nHb) Gralenascbau, Obb, & |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-10-01
