1946-06-15-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEVVSBULLETIN
The policy of this Newspapēr is to provide o u r Latvian people in exile with aUi avaUable new8 of importance conceming the world'8 happenings, of poUtical, economic. cuUural or
social significance. And our special aim is to present the hmnanitarian ideāls and achlevements of the great Democracies — the United States of Ameri<» and the British
Empire. This aim, we lknow, will help maintaln the spiritual and cnltural unity of the Latvian people and — of all thinffs — will yield hopes for a safer and happier future.
Redakdja-Editonal Office: Hotel Ccrīvikt, Dilto Iznāk divi reizes^ nedēļā — PubUshedtwice a week
Nr.46 (48) Authorized by Military Government and UNRRA DUlingenā, sestčlienr 1946. g. 15. jūnijā
Edvīns Mednis
Mūsu līdzcinītāji
Mēs par daudz skumstam un par
maz redzam labo, kas 'Sabiedrojas ar
mums. Ir mums radies daudz labu
panākumu, ir radies deludz jaunu
draugu.
. Vārds mums ir viss — taure, cīņas
karogs, uzbrukuma' lin atvaires ierocis.
Vārdā ir melna na^kts un saules
žilbums, izmisuma tumsa un cerību
gaisma. Mums atņemts daudz
kas, bet palicis vārds. ,
Un vārds var un spēj daudz. Koki
nevar Ietraukties deljesls kā putni,
bet vārds spēj uzlidot vēl augstāk
un kā stars gaišā varenībā un arī
lielā biļībā noslīdēt pie Visuvarenā
kājām. '
Tā vārds ir kļuvis par uzticamu
vēstnieku tam, kas: mūsu dziļajās
bēdās un lielajā cīņā par Taisnību
Ir mūsu lielākais Sargs, Glābējs un
dižāko cerību Svētītājs.
Bieži apgalvojumi dažpiz nav sevišķi
pareizi. Tā tas ir arī sir biežajiem
pārmetumiem par latviešu
trimdinieku dīkdienību. Par to tagac
dzirdam visvairāk. Ja tas tā turpināsies,
tad var gadīties, ka varbūt
noticēsim, ka tādi esam. Ir tiesa •
mūsu vidū daudz tādu, kas slinko
un nolaiž rokas.
Bet j a labi apskatāmies, izrādās,
ka gluži tā vien nav. Neaizmirsīsim,
ka esam iekārtojuši savu dzīvi uz
drupām. Jā gan — uz sveikima un
ari mūsu pagātnes drupām. īsā laikā
arī še paveikts ,grūti pārskatāmais.
Mēs dzīvojam, strādājam —-pildām
nomelnēs pienākumus, ^^pkopjam
mājas soli, izkopjam tālāk gara dzīvi.
Paviršam vērotājam; tas grūtāk saskatāms,
bet toties kļūsim redzīgāki
mēs paši.
Lielā klusībā top jauni darbi, un
lielā klusumā tiek veikti- pienākumi
pret sevi un nākotni. Vai dīkdieņi
būtu tie mūsu tautas br^lļi, kas līdz
vēliem gaiļiem pārliekušies pašniācī-bu
grāmatām? Vai dīkdienes ir tās
latviešu mātes, kas ar saberztām rokām
rūpējas par tīrību savās mītnēs
un saimniecībā. Pat veļas izmazgāšana
pašreizējos apstākļos nereti ir
problēma.
Dikdienība ir un būs latviešu vairākumam
pilnīgi sveša parādība.
Paškritika ir laba lieta, bet tā nedrīkst
pārvērsties par tādu, kas visur
redz tikai negatīvo. Ja tā sāksim
paši rīkoties, tad nebrīnīsimiies, ja to
sāks darīt ari citi.
Ar laiku aizkrāc lielākās vētras un
Izbeidzas aukojumi. Ari laiku apklust
arī smagākie kauju negaisi.
Apklusušās kauju vietas pārklāj
zāles un ziedi kā pēdējais cildinājums
aizdunējušam varoņgaram.
Tomēr blakus ziediem'visātrāk parādās
nezāles, sevišķi tās, ko no tālajām
stepēm atnes austrumu vēji.
Nezāles neiznīkst, 2ēl, ka tās ieviešas
nrī lielo qīņu vietās.
Pēc LCP trešās sesijas Vīrcburgā
latviešu apgabalu skolu vadītāji apsprieda
skolu administratīvo izkārtojumu,,
izstrādāja noteikumus par
apliecību vienveidošanu eksterņu
pārbaudījumiem apgabalos, skolotāju
cenzēšanu, stundplānu un programmu
vienveidošanu, mācības gada
garuma saskaņošanu un" vasaras
brīvlaikiem un apsprieda mācības
grāmatu jautājumu un arodizglītības
tālāku sekmēšanu.
Pēc LCK izglītības un skolu daļas
vadītāja J. Celma atzinuma, līdzšinējo
darbu skolu izveidošanā var
uzskatīt par apmierinošu. Lai sekmīgāk
kārtotu, arodizglītības jautājumus'-,
viņ5 paskaidro, „esam lūguši
UNRRA'i un MiUtārai valdībai
piešķirt vajadzīgās telpas un darba
rīkus. Spējīgu lietpratēju dažādās
arodu nozarēs mums netrūkst, bet
tie nav izvietoti tā, kā. tas būtu nepieciešams.
Tādēļ esam lūguši atļauju
pārvietot speciālistus no vienas
nometnes uz otru, kā tas būtu
vajadzīgs attiecīgās vietās, noorganizējot
arodu kursus. Tā kā gandrīz
visas nometnes jaunpienācējiem jau
slēgtas, tad rodas grūtības -^v kursantu
uz:ņemšanu no citām, sevišķi
mazām nometnēm, kur atsevišķus
kursus rīkot nav lietpratīgi. Tādēļ
esam lūguši atļauju kursu laikā nometnēs,
kur kursi notiek, uzņemt
kursantus no citām nometnēm. Neērtības
bieži radīja nesaskaņotais mācību
gada garums. Pārceļoties no
vienas nometnes uz otru vai vairākas
mazas nometnes apvienojot, bērniem
ir grūtības pieskaņoties mācībām
jaunajā skolā. Tādēļ noteicām pēc
iespējas vienveida mācības gada garumu
un šajā posmā izņemamo
vielu."
Tuvākā nākotnē paredzēts sasaukt
plašāku skolotāju apspriedi. Skolas
grāmatu jautājums sāk kārtoties aizvien
labvēlīgāk. Arī mācības grāmatas
palīdzēs saskaņot skolu darbu,
\ H. M.
§si¥ieiiīlii& uii Arģentiim iinilililiia
diplomātiskai attiecliias
Kas darāms pārvietoto
personu jautāji|[mā?
Frankfurtā, 6. jūnijā. — Amerikā-i;
iu spēku virspavēlniecība Eiropā paziņojusi,
ka sarīkos sacensiļbu visiem
amerikāņu karavīriem un armijas
dienestā nodarbinātiem civilistiem,
lai tie atrastu labas idejas okupācijas
politikai. Sacensības dalībniekiem
jāiesūta priekšlikumi okupācijas
prakses uzlabošanai. īpaši piezīmēts,
ka vēlamas atbildes arī uz
Jautājumiem: „Ko darīt pārvietoto
personu jautājumā?" ^Attiecības ar
mūstiSabiedrotiem';, „Uzlabojumi militārā
pārvaldē". Par labākajām atbildēm
paredzētas godalgas — karavīriem
līdz divi nedēļu, atvaļinājums
Jebku!-ā amerikāņu spēku, okupētā
Eiropas vietā, civilistiem naudas balvas
vai ceļojums pa minētām vietām.
The Stars and Stripes
Buenos-Ailresā, 7. jūnijā (UP). —•
Oficiāli paziņots, ka A r g e n t ī na
un K r i e v i Ja nodibinājušas diplomātiskas
attiecības pirmo reizi kopš
boļševiku revolūcijas 1917. gadā. Ziņa
pavēstīta reizē Buēnos-Airesā un
Maskavā. Vašingtonas ārlietu ministrija
to oficiāli. nekomentrē. NovS-;
rotāji pasvītro, ka šī vienošanās iezīmē
vienu no krasākajiem pagriezieniem
padomju ārpolitikā. Kara
laikā Krievija pastāvīgi apvainoja
Argentīnu par pronacistisku stāju un
sīvi, bet bez panākumiem cīnījās par
to, lai Argentīnai liegtu līdzdalību
Vienotās Nācijās. Vašingtonas diplomātu
aprindās valda uzskats, ka
abas valdības sāk varas politikas
spēli ļoti augstā līnTenī. Diplomāti izteica
domas, ka Padomju Savienība,
draudzējoties ar. Argentīnu, cenšas
rast pretsvaru amerikāņu a'ldivitātei
Eiropā, stipirinot pašas pozicijas- latīņu
Amerikā. — Starptautiskas vienošanās
rezultātā V i e n o t ā s Nāc
i j a s vairs nelietos saīsināto apzīmējumu
TOO (United Nations Or-ganization),,
bet UN (United Nations).
— I t ā l i j a tautas nobalsošanā izšķīrusies
par republikānisku valsts
iekārti;? Karaliene Marija un viņas
četri bērni kuģī devušies uz Portugāli,
bet Romā sākušās spriedelēšanas
par to, kas varētu būt Itālijas
prezidents; par kandidātiem min 86
g. V. Orlando, pēdējo vēl dzīvo no
„četriemVersaļas lielajiem", 78 g. v.
Bonomiju, pirmo ministru prezidentu
pēc Musollni, un diriģentu Toskanī-ni.
Par republiku izteikuilies 54,3
proc. no visiem Itālijas vēlētājiem.
Romā \m Dlenviditalijā monarchisti
tomēr, rīkoijuši demonstrpcijas arī
pēc tautas nobalsošanas.— Ģenerā-lisims
Cangkaišeks pavēlējis saviem
spēkiem, sākot ar 7. jūniju, ievērot
15 dienu ilgu pamieru cīņās pret ķīniešu
komunistiem, lai nacionālās
valdības un komunistu vadītāji šajā
laikā sarunās varētu izbeigt domstarpības.
Pamieru ieteicis prezidenta
Trumena vēstnieks ģen. Maršals.
No komunistu puses pamiers nav
deklarēts, bet nav arī ziņu par kaujas
darbību; Padomju ziņu aģentūra
„TASS" 8. jūnijā ziņoja no Sang-hajās,
ka ķīniešu nacionālās valdības
armijā uzņemtas lielas japāņu vienības,
kas piedaloties cīņās ^ pret komunistiem.
— Vašingtonā publicēts
kongresa komisijas ziņojums par to,
ka Padomju Savienība atbalsta komunistu
kustību Savienotās Valstīs,
kuļ^ās vadītāji „atklāti proklamējuši,
ka aizstāv revolūciju un varas pārņemšanu
Savienotās Valstīs". 73 lappušu
garajā ziņojumā teikts, ka „Sa-
.vienotām Valstīm būtu jābaidās no
komunisma, jo tā ir ārvalsts vadīta
kustība". It sevišķi' strādnieku organizācijām
ieteikts j„iztīrlt komunistiskos
elementus". — D ā n i ja
apņēmusies,nekad vairs neļaut sevi
pārsteigt nesagatavotu jauna pasaules
kara gadījumā. Tāpēc dāņu karavīrus,
kas otra pasaules kara laikā
devās: .īpagndē", lai iipkaŗotu vācu
okupantus-, tagad apmāca Angttjā
kopā ar angļu karavīriem pēc lielā
aizsardzības plāna, kas nodrošinās
Skandināvijas robežu apsardzību. —
Kairas universitātes medicīnas fakultātes
agrākais dekāns prof. A l -
ports pajjkaidrojis, ka 70 proc. visu
ēģiptiešu slimību dēļ nav spējīgi nest
ieročus. ,„Eģiptieši", viņš raksta,,,nav
spējīgi aizstāvēt Suecas kanāli pat
pret visvājāko valsti". — Padomju
militārās valdības šefs Vācijā ģen.
Sokolovskis paaugstināts par P a •-
d 0 m j u S a v i e n ī b a s maršalu. —
Tūkstošiem bezpajumtnieku Francijā
tuvāka laikā varēs novietot vismodernākās
Vācijā ražotās standartizētās
ēkās. Sīs mazēkas, kas izmaksās
ap 400 dolāru katra, Francija saņems
kā daļu -^no vācu reparāciju
maksājumiem. Ēkas būs gandrīz
viscaur veidotas no plastiska mater-^
iāla un ar centrālo apkuri. Katrā
mazēkā 5 telpas: 2 guļamistabas, dzīvojamā
- istaba, virtuve un vannas
istaba. Vienstāva ēka svērs ne vairāk
par 200 kg, transporta grūtības
tādēļ minimālas. Nosūtīšanai ēkas
izjauks vairāk kā 1000 daļās, kuru
sastādīšana' būs paveicama nedaudz
stundās. Pašlaik šāda veida ēkas gatavo
tikai viena vācu fabrika Berlīnē,
bet di'īz darbus sāks ari otra
Ffankfurtas tuvumā. — L i e l h e -
senas padomdevējs parlaments
vienbalsīgi protestē pret to, ka turpinās
vācu māju rekvizēšana amerikāņu
karaspēka vajadzībām. Protestā
izteikta arī neapmierinātība ar
to, ka rekvizētos namus apsargā bruņotas
poļu sardzes. — Imigrācijas
iestādes paziņojušas, ka šogad S a -
v i e n o t o V a ī s t u robežu nelegāli
pārgājuši ap 60.000 ārzemnieku. Ap
80 proc. no tiem bijuši meksikāņi. —
A n g 1 i j a s apakšnama debatēs Ger-Čils
izteicies: ,,No Baltijas līdz Adri-jas
jūrai ne tikai nolaists dzelzs
^priekškars, bet aiz šī priekškara atrodas
arī plašas territorijas josla,
kurā ietelp gandrīz trešā daļa no
Eiropas iedzīvotājiem, ja nepieskaita
pašu Krieviju. Te sēj jaunā pasaules
kara sēklu." Premjers Ellijs, pilnīgi
atbalstīdams • ārlietu ministra
Bevina paskaidrojumus, kuros tas
pārmetis Krievijai obstrukciju pret
mieru, izteicās, ka lielas grūtības sagādā
Krievijas cenšanās stingri un
burtiski iztulkot Potsdamas lēmumus,
nepieļaujot nekādu elastīgumu.
Viņš tomēr domā^ ka nav pamata pilnīgam
pesimismam. Cerčils deklai'ē-
•j a, ka nav ticams, ka „sauj a ļoti spējīgu
vīru", kas valda Kremlī, būtu
tik slikti informēta par rietumude-mokratijām,
un sauca: „Tas nevar
būt Krievijas' interesēs, ka tai jā-turpip.
a kaitināt Savienotās. Valstis.
Nav nevienas tautas pasaulē, kas būtu
gausāka naidīgu jūtu attīstīšanā
pret citu zemi kā amerikāni. Anglija
nevar piekrist nenoteiktai miera līgumu
atlikšanai'\ viņš turpināja. —
Cikas^ā milzu ugunsgrēkā nodegusi
„La Šalle" viesnīca. Ugunsgrēkā,
kuru 300 ugunsdzēsēju apkaroja
Kur palikuši V. Purvlša
darbi? ^
MŪSU' trimdas prese Vācijā nesea?
ziņoja, ka vecmeistara prof. V. Purvlša
darbi gājuši bojā ugunsgrēkā
Jelgavā. Tagad ribskaidrois, ka lielākā
daļa no vecmeistara darbiem
tomēr izvesti uz Vāciju. Prof. V. Pur-vīša
dzīves biedre, kas pašreiz dzīvo^
Bad-Nauheimā, Hesenas apgabalā,
„Latviešu Vēstnesi" ļlnformē: v i
„Jelgavā bojā gāja mi^su dzlvokp
gandrīz 4 stundās,' gājuši bojā 58 cil^
vēki, ap 200 ievainoti. 23 stāvu
viesnīcas degšana bijusi lielākā
uguns nelaime, ko Cikaga piedzīvojusi
pēdējos 35 gados. — U n g ā r i j ā
inflācija sasniegusi augstāko pakāpi.
Pēc jauno 100.000.000 pengo naudaszīmju
- parādīšanās apgrozībā skolotāji,
kas vel nav saņēmuši algas par
maiju, pieteikuši streiku un slēguši
visas pamatskolas. — P.irīzē angļu
admirālis Montbetens paskaidrojis,
ka karš pret Japānu bijis uzvarēts
i au ilgi pirms atombumbas nomešanas,
bet tā devusi Japānas ķeizaram
iemeslu kapitulēt. — Sabiedroto
kontroles saskaņošanas komisija
Berlīnē paziņojusi, ka pirmās
pēckara vēlēšanas Berlīnē sarīkos
oktobrī. — B a v ā r i j a s Militārā
valdība paziņojusi^ ka vācu kinoteātri
amerikāņu joslā drīzumā saņems
krievu filma's. --- „Ford Motor
Gompany" prezidents paziņojis, ka
sabiedrība nolēmusi ziedot 20.000;000:
dolāru pētījumu un izmēģinājumu
centra radīšanai Detroitā. Tā uzcelšanai
un Izveidošanai vajadzēšot 8
gadu laika.— Amerikāņu armijas
eksperti Vašingtonā paskaidrojuši,
ka pētījumi raķešu pielietošanai noteikti
pavēršot ceļu kontrolējamiem
lidojumiem uz mēnesi. Armijas virsnieki
izteikušies: j,ja tas būtu vajadzīgs
un šim nolūkam dotu pietiekami
daudz zinātnieku, materiālu un
naudas, mēs varētu doties uz mēnesi
kaut vai rīt". Viņi pasvītro, ķa
vienīgi zinātniska interese būtu par
iemeslu rīkot lidojumus uz mēnesim
Tāpēc armija šādiem eksperimentiem
nevar nodoties. Raķešu speciālisti
norāda, ka„ar raķetēm būtu vieglāk
sasniegt mēnesi nekā visattālākās
vietas zemes virsū." — Miris S l a -
m a s karalis Ananda Mahindols.
Viņš bija tikai 20 gadu vecs. — 6.
jūnijā Frankfurtā paziņoja, ka no
Kronbergas pils pazudušas Hesenas-
Darmštates kroņa dārglietas 1:500.000
dol. koi?vērtIbā. Kopš pagājušās vasaras
pilī atradās amerikāņu virsnieku
klubs. 8. jūnijā kara ministrija
Vašingtonā paziņoja, ka par dārglietu
zādzību apcietināta WAG (sieviešu,
palīgdienesta) kapteine Katlīna
Durante un viņas vīrs kapteinis Du-rants.
Pēc pratināšanas, kurā izmantots
arī ,,melu atklāšanas" aparāts,
visas dārglietas uzietas. Par līdzdalību
dārglietu piesavināšanā apvainotas
arī dažas citas personas. Liela
daļa no dārglietām ir Anglijas karalienes
Viktorijas dāvana savai meitai,
toreizējai Hesenas princesei.
1944. gadā Hohencollernu ģimenes
locekļi apspriedē nolēmuši izņemt
dārglietas no banku seifiem un. norakt
Kronbergas pils pagrabā. Virs
tās vietas, kur dārgumi norakti,
po^rabā bijušas novietotas 1.600 pudeļu
veca vīna. Kad amerikāņi pārņēma
pili armijas rīcībā, dārglietas
tomēr atrada. Tās nodeva kapteinei
Durantei, bet viņa par to nebija
ziņojusi savai priekšniecībai.
The Stars and Stripes
iekārta, daudzas ļoti vērtīgas vecmeistaru
gleznas un apmēram 800
mana vīra darbu. Paši dzīvojām Rīgā
un mans vīrs tieši pēdējā laikā
ļoti daudz strādāja. Sie pēdējie —
Rīgā tapušie darbi un tāpat gleznas,
kas bija prof. Purvlša izstādē Rīgas
mākslas muzejā, nav gājuši bojā
Latvijā, bet, cik man zināms, pār^
vesti uz Vāciju. Esmu runājusi ar
kādu tautieti, kas pats piedalījies
gleznu iesaiņošanā Rīgā. Tādēļ varu
droši teikt, ka uz Vāciju atvests vairums
prof. V. Purvīša darbu. Pagājušā
gada vasarā mani apmeklēja
igauņu tirgotājs Ivaks* Viņš agrāk
dzīvojis Rīgā un bijis labis latviešu
glezniecības* pazinējs. Igauņu tirgotājs
zināja stāstīt, ka viņš 1944. g,
novembrī Karalaiičos redzējis apm.
16—18 kastu ar uzrakstu ..Vilhelms
Purvitis**. ^pieņemļ ka tās bija no
Rīgas izsūtīuļs kastes ar mana vīra
darbiem. Kastes no Karalaučiem
esot aizsūtītaV^ālāk. Līdzīgas ziņas
saņēmu arī no kāda latviešu karavīra.
Esmu griezusies pie Latviešu
Centrālās padomes r lūgumu nākt
man talkā glez:nuavj.^anā. Cik esmu
informēta, daži horādl^jumi tālākai ;
meklēšanai jau esot saņemti. Laipni l
lūdzu visus tautiešus, kas Vācijā rēr j
dzējuši minētās I kastes, vai zinātu |-;
par prof.. V. Purvīša gleznu atrašanās %
vietām, rakstīt man uz latviešu nometni
Hanavā,, kur drīzumā pārcel-šos,
vai ari ziņot pari to L pK Hide-senā
pie Detmoldas im Bavārijas apgabala
latviešu komitejai Minchenē.**
LCP 3. sesijā Vīrcburgā pieņemti
noteikumi par aizgādnību emigrācijā.
Saziņā ar prof. V. Purvīša dzīves
biedri šāda aizgādnība nekavējoties
jārada ari par prof. V. Purvīša
atstātiem darbiem, kas, spriežot pēc
dažiem liecinājumiem, tiešām atro- {
das kaut kur Vācijā. So darbu atgūšana
profesora dzīves biedrei vienai
bez citu palīdzības diezin vai būs .
iespējama. Pēc redakclļļā esošām zl-^
ņām, prof. Purvlša gleznu meklēšana ^
Ierosināta jau pirtns pāris mēnešiem. "
Ari Bavārijas apgabala latviešu komiteja
savā laikā ziņojusi par ša
jautājumu, bet tad tas noklusa.
Harijs Mindenbergs
Ārzemnieku skaits ASV
joslā pieaug
Berlīnē, 1. jūnijā (t)ANA). ~ Ģea
Maknamija mēneša pārskatā par ap-'
nu, kas publicēts 31. m^ljā, teiktsf;
ka amerikāņu okupētajā VācijiiS
joslā ieplūst vairāk ārzemnieku, nekā
no šīs joslas atkal aizbrauc. Aprīl
i pārvietoto personu skaits ASV
joslā pavairojies par- 63.000, lielākā,.
daļa no tiem ieceļojusi no Austrum-N
eiropas un citām Vācijas joslām.
Līdz ar to pārvietoto personu skaits
amerikāņu joslā i pēdējos mēnešos
pieaudzis uz 53.2;000, tas ir par 26.000
vairāk nekā martā, lai gan.37.000 atgriezušies
sava dzimtenē. ^
Kriminālo pārkāpumu statistikas
pārvietotās personas un tie, kas uzdodas
par.DP, joprojām ieņem pirmo
vietu. Aprīlī publi.skās drošības
apdraudēšanu bez tam raksturoja
pieaugoša vācu civIliGdzIvotāju va^
rasdarbība pret amerikāņu karavīriem
un personām, kas valkā amerikāņu
uniform,as. Vācu eivīlie.dzivo-,.
tāju noziegumi visvairāk izpaužas;
pārtikas zādzībās ^un melnajā tir- i
gū. Die N€iue Žeitung Minchenē
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-06-15 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460615 |
Description
| Title | 1946-06-15-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEVVSBULLETIN The policy of this Newspapēr is to provide o u r Latvian people in exile with aUi avaUable new8 of importance conceming the world'8 happenings, of poUtical, economic. cuUural or social significance. And our special aim is to present the hmnanitarian ideāls and achlevements of the great Democracies — the United States of Ameri<» and the British Empire. This aim, we lknow, will help maintaln the spiritual and cnltural unity of the Latvian people and — of all thinffs — will yield hopes for a safer and happier future. Redakdja-Editonal Office: Hotel Ccrīvikt, Dilto Iznāk divi reizes^ nedēļā — PubUshedtwice a week Nr.46 (48) Authorized by Military Government and UNRRA DUlingenā, sestčlienr 1946. g. 15. jūnijā Edvīns Mednis Mūsu līdzcinītāji Mēs par daudz skumstam un par maz redzam labo, kas 'Sabiedrojas ar mums. Ir mums radies daudz labu panākumu, ir radies deludz jaunu draugu. . Vārds mums ir viss — taure, cīņas karogs, uzbrukuma' lin atvaires ierocis. Vārdā ir melna na^kts un saules žilbums, izmisuma tumsa un cerību gaisma. Mums atņemts daudz kas, bet palicis vārds. , Un vārds var un spēj daudz. Koki nevar Ietraukties deljesls kā putni, bet vārds spēj uzlidot vēl augstāk un kā stars gaišā varenībā un arī lielā biļībā noslīdēt pie Visuvarenā kājām. ' Tā vārds ir kļuvis par uzticamu vēstnieku tam, kas: mūsu dziļajās bēdās un lielajā cīņā par Taisnību Ir mūsu lielākais Sargs, Glābējs un dižāko cerību Svētītājs. Bieži apgalvojumi dažpiz nav sevišķi pareizi. Tā tas ir arī sir biežajiem pārmetumiem par latviešu trimdinieku dīkdienību. Par to tagac dzirdam visvairāk. Ja tas tā turpināsies, tad var gadīties, ka varbūt noticēsim, ka tādi esam. Ir tiesa • mūsu vidū daudz tādu, kas slinko un nolaiž rokas. Bet j a labi apskatāmies, izrādās, ka gluži tā vien nav. Neaizmirsīsim, ka esam iekārtojuši savu dzīvi uz drupām. Jā gan — uz sveikima un ari mūsu pagātnes drupām. īsā laikā arī še paveikts ,grūti pārskatāmais. Mēs dzīvojam, strādājam —-pildām nomelnēs pienākumus, ^^pkopjam mājas soli, izkopjam tālāk gara dzīvi. Paviršam vērotājam; tas grūtāk saskatāms, bet toties kļūsim redzīgāki mēs paši. Lielā klusībā top jauni darbi, un lielā klusumā tiek veikti- pienākumi pret sevi un nākotni. Vai dīkdieņi būtu tie mūsu tautas br^lļi, kas līdz vēliem gaiļiem pārliekušies pašniācī-bu grāmatām? Vai dīkdienes ir tās latviešu mātes, kas ar saberztām rokām rūpējas par tīrību savās mītnēs un saimniecībā. Pat veļas izmazgāšana pašreizējos apstākļos nereti ir problēma. Dikdienība ir un būs latviešu vairākumam pilnīgi sveša parādība. Paškritika ir laba lieta, bet tā nedrīkst pārvērsties par tādu, kas visur redz tikai negatīvo. Ja tā sāksim paši rīkoties, tad nebrīnīsimiies, ja to sāks darīt ari citi. Ar laiku aizkrāc lielākās vētras un Izbeidzas aukojumi. Ari laiku apklust arī smagākie kauju negaisi. Apklusušās kauju vietas pārklāj zāles un ziedi kā pēdējais cildinājums aizdunējušam varoņgaram. Tomēr blakus ziediem'visātrāk parādās nezāles, sevišķi tās, ko no tālajām stepēm atnes austrumu vēji. Nezāles neiznīkst, 2ēl, ka tās ieviešas nrī lielo qīņu vietās. Pēc LCP trešās sesijas Vīrcburgā latviešu apgabalu skolu vadītāji apsprieda skolu administratīvo izkārtojumu,, izstrādāja noteikumus par apliecību vienveidošanu eksterņu pārbaudījumiem apgabalos, skolotāju cenzēšanu, stundplānu un programmu vienveidošanu, mācības gada garuma saskaņošanu un" vasaras brīvlaikiem un apsprieda mācības grāmatu jautājumu un arodizglītības tālāku sekmēšanu. Pēc LCK izglītības un skolu daļas vadītāja J. Celma atzinuma, līdzšinējo darbu skolu izveidošanā var uzskatīt par apmierinošu. Lai sekmīgāk kārtotu, arodizglītības jautājumus'-, viņ5 paskaidro, „esam lūguši UNRRA'i un MiUtārai valdībai piešķirt vajadzīgās telpas un darba rīkus. Spējīgu lietpratēju dažādās arodu nozarēs mums netrūkst, bet tie nav izvietoti tā, kā. tas būtu nepieciešams. Tādēļ esam lūguši atļauju pārvietot speciālistus no vienas nometnes uz otru, kā tas būtu vajadzīgs attiecīgās vietās, noorganizējot arodu kursus. Tā kā gandrīz visas nometnes jaunpienācējiem jau slēgtas, tad rodas grūtības -^v kursantu uz:ņemšanu no citām, sevišķi mazām nometnēm, kur atsevišķus kursus rīkot nav lietpratīgi. Tādēļ esam lūguši atļauju kursu laikā nometnēs, kur kursi notiek, uzņemt kursantus no citām nometnēm. Neērtības bieži radīja nesaskaņotais mācību gada garums. Pārceļoties no vienas nometnes uz otru vai vairākas mazas nometnes apvienojot, bērniem ir grūtības pieskaņoties mācībām jaunajā skolā. Tādēļ noteicām pēc iespējas vienveida mācības gada garumu un šajā posmā izņemamo vielu." Tuvākā nākotnē paredzēts sasaukt plašāku skolotāju apspriedi. Skolas grāmatu jautājums sāk kārtoties aizvien labvēlīgāk. Arī mācības grāmatas palīdzēs saskaņot skolu darbu, \ H. M. §si¥ieiiīlii& uii Arģentiim iinilililiia diplomātiskai attiecliias Kas darāms pārvietoto personu jautāji|[mā? Frankfurtā, 6. jūnijā. — Amerikā-i; iu spēku virspavēlniecība Eiropā paziņojusi, ka sarīkos sacensiļbu visiem amerikāņu karavīriem un armijas dienestā nodarbinātiem civilistiem, lai tie atrastu labas idejas okupācijas politikai. Sacensības dalībniekiem jāiesūta priekšlikumi okupācijas prakses uzlabošanai. īpaši piezīmēts, ka vēlamas atbildes arī uz Jautājumiem: „Ko darīt pārvietoto personu jautājumā?" ^Attiecības ar mūstiSabiedrotiem';, „Uzlabojumi militārā pārvaldē". Par labākajām atbildēm paredzētas godalgas — karavīriem līdz divi nedēļu, atvaļinājums Jebku!-ā amerikāņu spēku, okupētā Eiropas vietā, civilistiem naudas balvas vai ceļojums pa minētām vietām. The Stars and Stripes Buenos-Ailresā, 7. jūnijā (UP). —• Oficiāli paziņots, ka A r g e n t ī na un K r i e v i Ja nodibinājušas diplomātiskas attiecības pirmo reizi kopš boļševiku revolūcijas 1917. gadā. Ziņa pavēstīta reizē Buēnos-Airesā un Maskavā. Vašingtonas ārlietu ministrija to oficiāli. nekomentrē. NovS-; rotāji pasvītro, ka šī vienošanās iezīmē vienu no krasākajiem pagriezieniem padomju ārpolitikā. Kara laikā Krievija pastāvīgi apvainoja Argentīnu par pronacistisku stāju un sīvi, bet bez panākumiem cīnījās par to, lai Argentīnai liegtu līdzdalību Vienotās Nācijās. Vašingtonas diplomātu aprindās valda uzskats, ka abas valdības sāk varas politikas spēli ļoti augstā līnTenī. Diplomāti izteica domas, ka Padomju Savienība, draudzējoties ar. Argentīnu, cenšas rast pretsvaru amerikāņu a'ldivitātei Eiropā, stipirinot pašas pozicijas- latīņu Amerikā. — Starptautiskas vienošanās rezultātā V i e n o t ā s Nāc i j a s vairs nelietos saīsināto apzīmējumu TOO (United Nations Or-ganization),, bet UN (United Nations). — I t ā l i j a tautas nobalsošanā izšķīrusies par republikānisku valsts iekārti;? Karaliene Marija un viņas četri bērni kuģī devušies uz Portugāli, bet Romā sākušās spriedelēšanas par to, kas varētu būt Itālijas prezidents; par kandidātiem min 86 g. V. Orlando, pēdējo vēl dzīvo no „četriemVersaļas lielajiem", 78 g. v. Bonomiju, pirmo ministru prezidentu pēc Musollni, un diriģentu Toskanī-ni. Par republiku izteikuilies 54,3 proc. no visiem Itālijas vēlētājiem. Romā \m Dlenviditalijā monarchisti tomēr, rīkoijuši demonstrpcijas arī pēc tautas nobalsošanas.— Ģenerā-lisims Cangkaišeks pavēlējis saviem spēkiem, sākot ar 7. jūniju, ievērot 15 dienu ilgu pamieru cīņās pret ķīniešu komunistiem, lai nacionālās valdības un komunistu vadītāji šajā laikā sarunās varētu izbeigt domstarpības. Pamieru ieteicis prezidenta Trumena vēstnieks ģen. Maršals. No komunistu puses pamiers nav deklarēts, bet nav arī ziņu par kaujas darbību; Padomju ziņu aģentūra „TASS" 8. jūnijā ziņoja no Sang-hajās, ka ķīniešu nacionālās valdības armijā uzņemtas lielas japāņu vienības, kas piedaloties cīņās ^ pret komunistiem. — Vašingtonā publicēts kongresa komisijas ziņojums par to, ka Padomju Savienība atbalsta komunistu kustību Savienotās Valstīs, kuļ^ās vadītāji „atklāti proklamējuši, ka aizstāv revolūciju un varas pārņemšanu Savienotās Valstīs". 73 lappušu garajā ziņojumā teikts, ka „Sa- .vienotām Valstīm būtu jābaidās no komunisma, jo tā ir ārvalsts vadīta kustība". It sevišķi' strādnieku organizācijām ieteikts j„iztīrlt komunistiskos elementus". — D ā n i ja apņēmusies,nekad vairs neļaut sevi pārsteigt nesagatavotu jauna pasaules kara gadījumā. Tāpēc dāņu karavīrus, kas otra pasaules kara laikā devās: .īpagndē", lai iipkaŗotu vācu okupantus-, tagad apmāca Angttjā kopā ar angļu karavīriem pēc lielā aizsardzības plāna, kas nodrošinās Skandināvijas robežu apsardzību. — Kairas universitātes medicīnas fakultātes agrākais dekāns prof. A l - ports pajjkaidrojis, ka 70 proc. visu ēģiptiešu slimību dēļ nav spējīgi nest ieročus. ,„Eģiptieši", viņš raksta,,,nav spējīgi aizstāvēt Suecas kanāli pat pret visvājāko valsti". — Padomju militārās valdības šefs Vācijā ģen. Sokolovskis paaugstināts par P a •- d 0 m j u S a v i e n ī b a s maršalu. — Tūkstošiem bezpajumtnieku Francijā tuvāka laikā varēs novietot vismodernākās Vācijā ražotās standartizētās ēkās. Sīs mazēkas, kas izmaksās ap 400 dolāru katra, Francija saņems kā daļu -^no vācu reparāciju maksājumiem. Ēkas būs gandrīz viscaur veidotas no plastiska mater-^ iāla un ar centrālo apkuri. Katrā mazēkā 5 telpas: 2 guļamistabas, dzīvojamā - istaba, virtuve un vannas istaba. Vienstāva ēka svērs ne vairāk par 200 kg, transporta grūtības tādēļ minimālas. Nosūtīšanai ēkas izjauks vairāk kā 1000 daļās, kuru sastādīšana' būs paveicama nedaudz stundās. Pašlaik šāda veida ēkas gatavo tikai viena vācu fabrika Berlīnē, bet di'īz darbus sāks ari otra Ffankfurtas tuvumā. — L i e l h e - senas padomdevējs parlaments vienbalsīgi protestē pret to, ka turpinās vācu māju rekvizēšana amerikāņu karaspēka vajadzībām. Protestā izteikta arī neapmierinātība ar to, ka rekvizētos namus apsargā bruņotas poļu sardzes. — Imigrācijas iestādes paziņojušas, ka šogad S a - v i e n o t o V a ī s t u robežu nelegāli pārgājuši ap 60.000 ārzemnieku. Ap 80 proc. no tiem bijuši meksikāņi. — A n g 1 i j a s apakšnama debatēs Ger-Čils izteicies: ,,No Baltijas līdz Adri-jas jūrai ne tikai nolaists dzelzs ^priekškars, bet aiz šī priekškara atrodas arī plašas territorijas josla, kurā ietelp gandrīz trešā daļa no Eiropas iedzīvotājiem, ja nepieskaita pašu Krieviju. Te sēj jaunā pasaules kara sēklu." Premjers Ellijs, pilnīgi atbalstīdams • ārlietu ministra Bevina paskaidrojumus, kuros tas pārmetis Krievijai obstrukciju pret mieru, izteicās, ka lielas grūtības sagādā Krievijas cenšanās stingri un burtiski iztulkot Potsdamas lēmumus, nepieļaujot nekādu elastīgumu. Viņš tomēr domā^ ka nav pamata pilnīgam pesimismam. Cerčils deklai'ē- •j a, ka nav ticams, ka „sauj a ļoti spējīgu vīru", kas valda Kremlī, būtu tik slikti informēta par rietumude-mokratijām, un sauca: „Tas nevar būt Krievijas' interesēs, ka tai jā-turpip. a kaitināt Savienotās. Valstis. Nav nevienas tautas pasaulē, kas būtu gausāka naidīgu jūtu attīstīšanā pret citu zemi kā amerikāni. Anglija nevar piekrist nenoteiktai miera līgumu atlikšanai'\ viņš turpināja. — Cikas^ā milzu ugunsgrēkā nodegusi „La Šalle" viesnīca. Ugunsgrēkā, kuru 300 ugunsdzēsēju apkaroja Kur palikuši V. Purvlša darbi? ^ MŪSU' trimdas prese Vācijā nesea? ziņoja, ka vecmeistara prof. V. Purvlša darbi gājuši bojā ugunsgrēkā Jelgavā. Tagad ribskaidrois, ka lielākā daļa no vecmeistara darbiem tomēr izvesti uz Vāciju. Prof. V. Pur-vīša dzīves biedre, kas pašreiz dzīvo^ Bad-Nauheimā, Hesenas apgabalā, „Latviešu Vēstnesi" ļlnformē: v i „Jelgavā bojā gāja mi^su dzlvokp gandrīz 4 stundās,' gājuši bojā 58 cil^ vēki, ap 200 ievainoti. 23 stāvu viesnīcas degšana bijusi lielākā uguns nelaime, ko Cikaga piedzīvojusi pēdējos 35 gados. — U n g ā r i j ā inflācija sasniegusi augstāko pakāpi. Pēc jauno 100.000.000 pengo naudaszīmju - parādīšanās apgrozībā skolotāji, kas vel nav saņēmuši algas par maiju, pieteikuši streiku un slēguši visas pamatskolas. — P.irīzē angļu admirālis Montbetens paskaidrojis, ka karš pret Japānu bijis uzvarēts i au ilgi pirms atombumbas nomešanas, bet tā devusi Japānas ķeizaram iemeslu kapitulēt. — Sabiedroto kontroles saskaņošanas komisija Berlīnē paziņojusi, ka pirmās pēckara vēlēšanas Berlīnē sarīkos oktobrī. — B a v ā r i j a s Militārā valdība paziņojusi^ ka vācu kinoteātri amerikāņu joslā drīzumā saņems krievu filma's. --- „Ford Motor Gompany" prezidents paziņojis, ka sabiedrība nolēmusi ziedot 20.000;000: dolāru pētījumu un izmēģinājumu centra radīšanai Detroitā. Tā uzcelšanai un Izveidošanai vajadzēšot 8 gadu laika.— Amerikāņu armijas eksperti Vašingtonā paskaidrojuši, ka pētījumi raķešu pielietošanai noteikti pavēršot ceļu kontrolējamiem lidojumiem uz mēnesi. Armijas virsnieki izteikušies: j,ja tas būtu vajadzīgs un šim nolūkam dotu pietiekami daudz zinātnieku, materiālu un naudas, mēs varētu doties uz mēnesi kaut vai rīt". Viņi pasvītro, ķa vienīgi zinātniska interese būtu par iemeslu rīkot lidojumus uz mēnesim Tāpēc armija šādiem eksperimentiem nevar nodoties. Raķešu speciālisti norāda, ka„ar raķetēm būtu vieglāk sasniegt mēnesi nekā visattālākās vietas zemes virsū." — Miris S l a - m a s karalis Ananda Mahindols. Viņš bija tikai 20 gadu vecs. — 6. jūnijā Frankfurtā paziņoja, ka no Kronbergas pils pazudušas Hesenas- Darmštates kroņa dārglietas 1:500.000 dol. koi?vērtIbā. Kopš pagājušās vasaras pilī atradās amerikāņu virsnieku klubs. 8. jūnijā kara ministrija Vašingtonā paziņoja, ka par dārglietu zādzību apcietināta WAG (sieviešu, palīgdienesta) kapteine Katlīna Durante un viņas vīrs kapteinis Du-rants. Pēc pratināšanas, kurā izmantots arī ,,melu atklāšanas" aparāts, visas dārglietas uzietas. Par līdzdalību dārglietu piesavināšanā apvainotas arī dažas citas personas. Liela daļa no dārglietām ir Anglijas karalienes Viktorijas dāvana savai meitai, toreizējai Hesenas princesei. 1944. gadā Hohencollernu ģimenes locekļi apspriedē nolēmuši izņemt dārglietas no banku seifiem un. norakt Kronbergas pils pagrabā. Virs tās vietas, kur dārgumi norakti, po^rabā bijušas novietotas 1.600 pudeļu veca vīna. Kad amerikāņi pārņēma pili armijas rīcībā, dārglietas tomēr atrada. Tās nodeva kapteinei Durantei, bet viņa par to nebija ziņojusi savai priekšniecībai. The Stars and Stripes iekārta, daudzas ļoti vērtīgas vecmeistaru gleznas un apmēram 800 mana vīra darbu. Paši dzīvojām Rīgā un mans vīrs tieši pēdējā laikā ļoti daudz strādāja. Sie pēdējie — Rīgā tapušie darbi un tāpat gleznas, kas bija prof. Purvlša izstādē Rīgas mākslas muzejā, nav gājuši bojā Latvijā, bet, cik man zināms, pār^ vesti uz Vāciju. Esmu runājusi ar kādu tautieti, kas pats piedalījies gleznu iesaiņošanā Rīgā. Tādēļ varu droši teikt, ka uz Vāciju atvests vairums prof. V. Purvīša darbu. Pagājušā gada vasarā mani apmeklēja igauņu tirgotājs Ivaks* Viņš agrāk dzīvojis Rīgā un bijis labis latviešu glezniecības* pazinējs. Igauņu tirgotājs zināja stāstīt, ka viņš 1944. g, novembrī Karalaiičos redzējis apm. 16—18 kastu ar uzrakstu ..Vilhelms Purvitis**. ^pieņemļ ka tās bija no Rīgas izsūtīuļs kastes ar mana vīra darbiem. Kastes no Karalaučiem esot aizsūtītaV^ālāk. Līdzīgas ziņas saņēmu arī no kāda latviešu karavīra. Esmu griezusies pie Latviešu Centrālās padomes r lūgumu nākt man talkā glez:nuavj.^anā. Cik esmu informēta, daži horādl^jumi tālākai ; meklēšanai jau esot saņemti. Laipni l lūdzu visus tautiešus, kas Vācijā rēr j dzējuši minētās I kastes, vai zinātu |-; par prof.. V. Purvīša gleznu atrašanās % vietām, rakstīt man uz latviešu nometni Hanavā,, kur drīzumā pārcel-šos, vai ari ziņot pari to L pK Hide-senā pie Detmoldas im Bavārijas apgabala latviešu komitejai Minchenē.** LCP 3. sesijā Vīrcburgā pieņemti noteikumi par aizgādnību emigrācijā. Saziņā ar prof. V. Purvīša dzīves biedri šāda aizgādnība nekavējoties jārada ari par prof. V. Purvīša atstātiem darbiem, kas, spriežot pēc dažiem liecinājumiem, tiešām atro- { das kaut kur Vācijā. So darbu atgūšana profesora dzīves biedrei vienai bez citu palīdzības diezin vai būs . iespējama. Pēc redakclļļā esošām zl-^ ņām, prof. Purvlša gleznu meklēšana ^ Ierosināta jau pirtns pāris mēnešiem. " Ari Bavārijas apgabala latviešu komiteja savā laikā ziņojusi par ša jautājumu, bet tad tas noklusa. Harijs Mindenbergs Ārzemnieku skaits ASV joslā pieaug Berlīnē, 1. jūnijā (t)ANA). ~ Ģea Maknamija mēneša pārskatā par ap-' nu, kas publicēts 31. m^ljā, teiktsf; ka amerikāņu okupētajā VācijiiS joslā ieplūst vairāk ārzemnieku, nekā no šīs joslas atkal aizbrauc. Aprīl i pārvietoto personu skaits ASV joslā pavairojies par- 63.000, lielākā,. daļa no tiem ieceļojusi no Austrum-N eiropas un citām Vācijas joslām. Līdz ar to pārvietoto personu skaits amerikāņu joslā i pēdējos mēnešos pieaudzis uz 53.2;000, tas ir par 26.000 vairāk nekā martā, lai gan.37.000 atgriezušies sava dzimtenē. ^ Kriminālo pārkāpumu statistikas pārvietotās personas un tie, kas uzdodas par.DP, joprojām ieņem pirmo vietu. Aprīlī publi.skās drošības apdraudēšanu bez tam raksturoja pieaugoša vācu civIliGdzIvotāju va^ rasdarbība pret amerikāņu karavīriem un personām, kas valkā amerikāņu uniform,as. Vācu eivīlie.dzivo-,. tāju noziegumi visvairāk izpaužas; pārtikas zādzībās ^un melnajā tir- i gū. Die N€iue Žeitung Minchenē |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-15-01
