Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1949

              te-r-4-.
1». Naža dōt
^•^bīdtca; i
Iterftra .iarļja pi
T«rk «ki^ 13.
zm Mm. 2$. Cli
g. 3.^stobri'^
iHHl Aflilili
. V.-
)t)«'|ai, krentatdriļi
' l i n a » : : » P ^'
ii
^4 It
A/C V»*» '
li
tiii
UtvlMi Newipaper
Mīisbcd imdtr EfICOM QvU
Alfaira Divlaioo Aalhorisatios
Nttfflbff UNDP 19». PnMiaher
tfld e<litor: KSrilis ^bā^
pp Cfunp Kleiiakdu oear
Cfimborf/D. Priot«r: ,3etiwib.
VotksbU'* Gfliizbfirg^M Bgm^
|Aii4m.-PI. 7. OrcttlaHoB: 12000
pabHili«4 «brtt tifflts w<«kly.
LATVIAN NEWSPAPER;
Nr. 51 ©75)
Otrdiui, 1949. r 10. maiji
Is&ik tfft rtisM iMdiUU Is«te>
vēit; Utviiitt ptUH duliflk»
ko tadarbtbat Irapt; b»pM Y«»
cikilt It Colliii. Otivm
rtdaktort K. %bifi« (darbi
•Mtrodfti); tilv« rt^Otlori
viatti. M. Ciiinit. RedadlKtori:
B. VMt, A. Uipa, H. Mit*
dfobtrga. RtdakdM adme:
GtaAitri/Do.. Pwtii^ 79»
o
izies no „ēnas
Svarīgs UN lēmums Spānijas jautājumā
SpiniJas Jau^Jiims Jau ilgu laiku priekš Apvienoto Nacliu sesUas Nu-ļ^
itņmt^ ievērojamu vietu ki pasaules presē, & valstsi^ un po-litiķu
MMīpH^Ss un deklarācijās ai klatibai. la var ticēl Maskavas ap­galvojumiem
» tad amerikāņi Sl^niJā Jau izbūvei v^kus lidlaukus
j^onējušl^ inr da}u savas gaisa fioteiB. Tāpēc pēdējā laikā Bļzvien
donms, ka daudzas valstfe atbalstīs Ierosina-ji#
i(i aUaimc^^ len^li Fruiko diplomātiskās atUcksmes. Ta­gad
tas ir notieiļļ fakts. Apvienoto Nāciju politkikā komisija nolē-vabtij
brivas rokas^ SI jautiljuma izšķiršanai
fevSfbjamā balsošana Ņujorkā no-
-^ģ^ļiagājušās ^ le-jļoi^
fi^'u iesniedza Bolīvija, t'ēc
iaiu 8ākās ilgas un ārkārtīgi fisas
4c|bi9ites. Vienu no visneiecietlgār
kajSiiīnmām Apvienoto Nāciju pas-tivē^
Knes vēsturē teica Padomju Sa-fieMbas^^^^^^^^
delegāts Oromi-fej;
Jto viņ^ pirmās Irazes liecinā­ja;;
ķa gaidāms, tizbrukums rietumu
vddtfm, Gromiko atkārtoja jau sen
di^i^ētus apgalvojumus, ka Savleno-tāt
^Valstis, lieltnļtanija un Fran­cija
gatavo, karu pret Padomju Sa-vienilbu.
Atlantika pakts esot la-bŠI
Heclba šim tendencēm. Tad
ŌPomiko pārgāja uz Spāniju. Pēc
vfijī apgalvojtii^ Pranko re-
Sm^ „tumšakā un asiņainākā lap-ptSI**
cilvēces vēsturē. Tam nav
n^āda£^ atšķirības no Hitlera fašis­ma.
;k#adēVšairkanaTm^ izlēja sa­vas
apinis. Tagad ,;kara kūdītāji un
l«^|6kātori^^^^ le*
iBUžēt ģenerāli Franko.
(ātoilko t>riekšlikuma
teffliledzējs, fiolīvijas pārstāvi! Viņš
a t»ž kohcentrādjas nomet-
#lļftārtju;^ Sāvierilbjā; komunistu
' ^istrumeirppā tin paziņoja,
ka^" bitsbš pžir dij>16mātisko attieks?-
mj\| atjaunoš'anti ar Ģpāniju, ^. Bolī-v
i j i l ^ l r i c ^ f l h ^ l^^j^a a? 25
galdiem blakus amerikāņiem un
angjiem kā līdztiesīgi partneri sēž
ari krievi, kas reprezentē vislielāko
diktatūru, kāda jebkad pasaulē pa­zīta,
tad nevar šīs tiesības liegt arī
Franko. Bez tam Spānijas territo-rija
pēdējā laikā ļoti bieži pieminēta
kā pēdējais Eiropas aizsardzības
bastions. Ja komftnismam tomēr iz­dotos
okupēt Veco kontinentu, tā at­brīvošana
varētu sākties vienlaicīgi
kā no Lielbritānijas, tā no Spānijas.
Franko diktatūrai palīdz viens sva­rīgs
faktors ^ augstie un grūti
pārejamie Pireneju kalni. Ja savā
laikā Kenterbērijas archlbīskaps va­rēja
aizlūgt par Staļinu tm pārsegt
altāri ar sarkafto karogu, daudzām
valstīm laikam beigu beigā$ būs jā-piemiedz
acis arī ^ret spāņu fa­šismu.
Paredz palielināt
ASV ielaižamo DP
skaitu par 100.000
KONGRESA JURIDISKA KOm-
SUĀ 1. 1.ASllUMi PIEISfEMTS
JAUNAIS DP IECEĻOŠANAS
LIKUMS
No Vašingtonas ziņo, ka JiSV
kongresa aicni palātu — senāta im
tautas pāristāvju nama — juii-diskajā
komisijā pagājušā nedēlā
pirmajā lasijumā pieņemts DP i<*e5-
Jošanas likuima grozījumu pn>j€ik1;s.
Tas paredz ' palielināt lelaižJimo
skaitu līdz 339.000 un likuma ter­miņu
līd^ 1951, gada 30 jūnijam,
paredzot pi'ežīdentam tiesības pja-lielināt
imigrantu kvoti par
100.000. Bez tam iedalīta kvole
39.000 bāriņiem no Ķīnas un — ār­pus
IRO darbības ietvarietn
15.000 politiskajiem bēgļiem un
18.000 bijušiem poļu Andersa armi­jas
karavīriem Anglijā, kas dienestu
atstājuši ..ar godu**. Tālāk DP iece­ļošanas
likļuima grozījumu projektā,
ko komisija^ cerot pieņemt vēl šo­nedēļ,
svarīgs pants ir tas kas liku­mu
attiecina uz visiem Eiropas DP,
kuri ieradušies amerikāņu okupēta­jos
apgabalos līdz pat 1949. g. Jan­vārim.
Ar to būtu dota ieceļošanas
iespēja arī tiem bēgļem no Austrum­eiropas,
kas amerikāņu joslās Vācijā
un Austrijā ieradušies pēdējā la&ā.
. /
Pāvesta Pija 11 apsveic
kums bīskapam
PEŅEMTA JAUNĀ RIETUg
ATJAUNOTS VEIMARAS REPUBLIKAS KAROGS
Nakti no svētdienas uz pirmdienu
Bpnnas parļasneiļt^ f tjeņenia jaun<lļ
Itppmvādija^- isaiveiii^:^.
to nostās JiavārieSm^^
Iteca^ latīņu ^ Aā#r}kas ļļi^j^^^^i^
^ valdības nodibināšana tagad ir tl-
JSt^Uelbritanija, Savienotas Valstis laika JautSlums Neizdegs ar!
ur Francija. Polītiskās komisijas ^f^^^
l&rilitftivēl jāapstiprina pilnsapulcei. mahevrs ar
^ kā būdams, nule pie- Berlīnes blokādes atcelšanu meginat
ņewAajam lēmumam tomēr ir liela aizkavēt kārtības nodibināšanu rle-
«oiīime. Daudzi valstsvM un pre-ļtumos.
«A0p4v iiJeānrosttaājvājmi ja\Ni āscpinjā mde klvaarjēajda,z ēktua
būt objektīvām. Ja pie apspriežu
Debates, par svarīgo likumpŗp-jektu
ilga gandrīz visu nakti. Sest­dien
komunistu pārstāvis iesniedza
prieksUkumu ' Bonnas apspriedēs
pieaicināt ari padomju joslas ..tautas
padomes" (Volksrat) pārstāvjus, ko
pārējo politisko partiju pārstāvji no­rādīja,
politisko partiju pārstāvji
lioraidīja. SPD delegāts norādīja, ka
. . ^ 1- »• IP^^ ^^^^ priekšlikumu viņš balsotu
kdDltulāCil^ [vienīgi tādā gadījumā, ja padomju
*^ ' ļ'Joslā būtu brīvas vēlēšanas. Kad 4 i^^A^ Ai^^i^ I vēlā nakts stundā Bonnas parlamen-
. gaUa Uienu tam vajadzēja izšķirties par jauno
T^i.'^ X - • . - Vācijas satversmi, tā dabūja 53 bal-
Pf^S Isis: 12 delegātiem baLsojot pret. Pret
« CSU, 2 centra,
Jii!?l-j!v''^^^^ komunistu un. 2 federālistu pār-
Wesmigakajanv katastro^^ ^"Tstāvji. Jaunā Vācijas satversme vēl
^ ^ ' ' ^ f - ^"^^ y^^t^ Jāapstiprina sabiedroto militārajiem
itofimā kareivja kapa Triumfa ark^ satverami nobalsoja arī 7 Bavā-
Mk^je. Pavasara la^^^^ delegāti, kamēr 6 izteicās
Iziet rio mājām miljomem panzle- ;^ x
5u. :Tuk^oši cilvēl^ n^^^^ . .
sardzes tttaiņti pie Nezināmā kareiv- Jau piektdien Bonnā nodibmāja
l i Sapii'ufi v^^^^^ le- izpildu komiteju, kas pagaidām aiz-raSanoSv
Līdiiīgas svinības notika stās Rietumvācijas federatīvo val-
VaSlniftdna to Londonā. ļdību. Tajā piedalās 7 sociāldemo-
' Berlīnes padomju sektorā krievu' kratu, 7 CDU, 2 brīvo demokrat^u,
militārais gubernators, armijas ģe- 1 centra un 1 vācu partijas pārstā-nerālis
Cuikovs atklāja pieminekli vis. Komisijas pirmā sēde notika jau
-7000 kritušajiem sarkanarmiešiem,.pirmdien. Jaunā Vācijas satversme
Vairāk desmit metru augstajā pa- j ^vwwwvvwwvwi>www^
kājē redzams krievu kareivis, kas ar ļ
.labo roku tur bērnu, bet kreisajā rp- MiVJ« M>i«^eci
kā šauteni, kurai uzlikts d\irklis. Dī- l^liriS 1^10115^
vaina kārtā Berlīne sarkanarmietisl ait-/ i« i
nav apzeltīts, kā tas ir ar pieminekli MctCninkS
ijnezināmajam krievu kareivim Vī­nē'*.
Materiāls bcrlīnietim ņemts fto Slavenais beļģu rakstni^s Mo-agrākās
Hitlera valsts kancelejas, riss Mēterlinks, Eiropas literatūras
I>arbi visu laiku noritēja lielā sle- ievērojamais reprezentants,, šinīs
Penibā, un berlīoieši par tiem stās-ļ'dienās miris 87 gadu vecumā Viņa
^īja daudz anekdoši. [drāmās un dabaszinātniskajos sa-
Hamb^rgā milzlgaS/ auditorijas Jcerējumos izpaužas spēcīga mistika,
priekša Ievērojamu politisku runu ^Mēterlinks bija viens no izcilā-teica
vācu sociāldemokrātu vadonis ļ kajiem simbolisma pārstāvjiem.
Sūmachers, pasvītrojot, ka viņš ir Viņš kļuva ^paši pazīstams ar sa*
par jauno vācu satversmi, lai gan tā I viem darbiem „Bi§u dzīve"
vēl nenozvmē vienotu Vāciju. Vācuļ„Skudru dzīve" un Debisi kompo-nadonālisms,
kas tagad sevišķi jū-ļnēto drāmu ..Peleass un Melizan-
^ms Hietumvācijā ietekmēts pa- de", ko savā laikā uzveda arī Rīgā.
^omju joslā, runu beidzot pasvītroja ļ Par lugu" ..Zilaiis putns»» Mēterlinks
Sūmachers. San^me Hamburgāļ 1911. gadā ieguva Nobela prēmiju,
notika arī agrākajiem vācu konceJi-| Mēterlinks bija precējies ar ška-trācijas
nometņu iemītniekiem. Kad tuves mākslinieci Žoržeti Leblāmi.
Pēc vairākām citām runām tribīnē Sakarā ar viņa 75. gadu dzimšanas
izkāpa komunistu pārstāvis Tēl- dienu Bellas karalis iecēla Mēter-mans
un izmantoja izdevību, lai no- linku grāfu kārtā. Par vma mSsslu
<ieklarētu jau sen pazīstamos prd- UJrol Dauge Utvijas universitāte
Pagandas saukļus lielākā d i a klau- nolasīja lekciju dklu, kas aizņēma
mxL atstāja zāli. ./^^ ^ ^ ^ . l veseU» trl6 sēmsatm^
paredz, ka federātīvaiā parlaments
būs. divi ķajtt^eiļag : T - ,-,Bwde§tag«*- im
r,i0u^d^^a1t^^ P^rnoiejv^ēles uz^^ga-i
i l e i i f c ' l i ^ : ^ ! * ^^
h^varfe tdāukt ņevi^hu 'l^et vlņ
pārliecību. Par naudas lietam lems
vienīgi federatīvais parlaments. Jau­nā
satversme piaredz, ka Rletvimvā-cijā
at^ls arī'nāves sodu.
Izšķiršanās Bonnā uzskatāma par
vienu no svarīgākajiem notikumiem
Pret to visiem spēkiem cīnījās Mas­kava
un vācu komunisti. Zināma se-perātisma
pazīmes pēdējā laiks izrā­dīja
arī I Bavārija.. Kroņprincis tlup-redits
un vairāki bavāriešu. iņinistr
skaidri lika saprast, ka Bavārij
labprāt ietu sfivus ceļus. Sī izšķirša­nās
Bonnā jo svarīgāka tāpēc, ka 23
maijā Parīziē notiks 4 lielvalstu ār­lietu
ministru konference. Nakti no
sestdienas uz svētdienu vācu pplītiķ
pieņēma ari Rietumvācijas feSieŗāti-vās
valsts jisļuno karogu. Tās ir ve­cās
V^imāras republikas krasais —
melns, sarkans, zelts. Jaunā Rietum­vācijas
satversme pieņemta' ar tādu
aplēsi, ķa to var attiecināt ar! m
visu Vādju,.
J. RANCĀNA 25 G4DU BĪSKAPA AMIATA JUBILEJAS SVINĪBĀS
PIEDALĀS TRIMDAS DZIVES VADĪTĀJI UN KATOĻU PĀRSTĀVJI
NO VISĀM VĀCIJAS BIBTŪĀPOSLĀM
7000 dievlūdzēju svinīgajā dievkal^^^^
BiskaiMi Jāzepa Rancāna 25 gadu amala Jnbieias avinlbas» ko svētdien
AltStingā rīkoto ievesta nadonilais delegits lalvieSlem l^Mft prof.
Lanrinoviēs kopi ar latvieSn katoļa Un Altēttngaa vācu gMidzniekiem un
ki^nclņn mOkiem, izvēra par iespaidīgiem iv6tUem ne vien iatvieiu
katoļiem, bet ari visai mfisn trimdas saimA Slm nottknmam Ipaiu no-zlmlbn
pid^Ira p&vesta Flja 12. paāroolgi paraks^tiOs M^vdkums hl»-
kapam Ratii^nam, kn^t novēlēta svētība ar! lalviēitt tautai» mOaa
centrālo iestiin nn b^gaidi^a vadības pledalliani9 ar LNP on ĻCiK
priekšsēdi J. Ce^n priekšgalā, kS ari tdkstoH i«oa ticīgo, kas lieca
galvas augstā latviefiu garidzni^ priddS un, daudzUrt dzirdot Latvi­jas
virdn, anva skaidru jēdzienu pu' mtlsu tautas traģ^n. Par So
likteni iiz gadu slmtlan iiēdnSš ari pllkziies, ko l a M e i l ^^
slavenajā Marijas BrlnomdaritSJaa ki^E^ellā.
Uz mazo Augšbavārijas pilsētiņu | rijas Brlņurodarltājas kapeUas, >ur
Altētingu, kurai pašai ir tikai 50001 bīskaps Rancāns. asistēlpt daudza-iedzlvotāju,
catmi gadu plūst svēt-ljiem garīdzniekiem; imētija divi
ceļnieku p i ^ l ne vieri no visas Bā-1 piemiņas plfitenes. Mazākajā plfios-*
vārija$v bet arī no pārējās Vācijas, nē latīniski iegravēts: ^TltalSrals
lai izlūgtos Madjas Brīnumdarītājasi Markopoles bīskapa» Rīgas, pal^--
svētību. Pagājušā svētdienā mātes I bīskaps Jāzepa Ra^āns savi kt»i-dienā
svētceļnieku pieplūdums Altē-i sekriidjas gada dianfi pateicas Visu»
tlnga bija nepieredzēti liels un toļ varenajam Dievam un no Marijas
vērtēja uz 12.000, kas jo iespaidīgā-[ Brinumdaritfijas Altētihgā izlūdzas
kas padarīja Jāzepa Rahcāna 25 ga-l brīvību savai apspl^st^jc^ dziiioitienei
4u bīskapa amata svinības. Tajās | Latvijai." Otrā j^Skanē, kas rotāta
bija ieradušies arī ap 300 latviešiiļ Latvijas krāsān^I^^
gan no tuvējās Mlldiarfes nometnes, v«āod&ūwaqrtM»:r .JEft|^^^ Vā-gan
no tālākām Bavārijas un patļdji a t d i ^ latvieU,: /sapulcējuMes
angļu joslas nometnēm,,kā ari kupļJļl»^ Brlnilirttiaritijas'^^l^ kājim
skaitā mūsu ibi^ļi lietu^^^ ļ AKētiiigā; Žziļ* - p a ? ^ ^
Bīskapa fencfina godināšanu ie-ļ Dievu, atceroties savus? de^
vadīja svinīi?s- dii^alTsojums plašā-ļ ļus un niāsas visā taaMKUlē/ ploortin
kajā Altžtiriga& dievifiamt ^ 'Sv.|«^ l a b d ^ ūnvlūdlai par aavas
Aņp^ baznīcS,^^^^ pulc51ufei| i p P ^ J ^^
7000 dieviūa^ējlj^^^^i^ t i t e ^ ^ ^ ' « ^ J ^ ' - S v f i i ^ 1w«l^fc^^
līdz pēdēlai-vtetŖi. Visu iiclgd adsļ * ^ l a ^ daudzo tūkstoSusvēt-bija
pievērptas dievnama ieejai^kad] ceļnieku vidū, nodz^eai|a latviešu
pa to, svinīgai mūzacai skanot, ie-| katoļu himnu Ved mfls laeDleva»
nāca bīskaps Jāzeps Rancāns 17 lat­viešu
un vairāku vācu uņ lietuviešu
katoļu garīdznieku pavadībā. Prā­vests
R. Mutulis, uz svinībām bija
ieradies, pat no Anglijas. BecMtur-
APSVimUMUI^^
BAGĀTOS
Laicīgo aktu,' klātesot dtu tautu
Bevins iepazīstas ar Berlīnes gaisa
tin runa vāeu poMķiem
BRITU ĀRLiirru MINISTRS TIC» KA PASAULS IESPĒJAMS
IĻOSIOSS MIERS
Politisko notikumu norisē Vācijla
pēdējā laikā sāk ieņemt aizvien ie­vērojamāku
vietu. Blokādes aticel-šima,
jParizcs k(mference un apsprie-des
Londona un VaiHigtonā Uēi^nAi
ka bez 80 miljona vādešu lldzdidil-bas
mv iespējams nodibināt pasaullē
nedz ilgi^tošu mieru» nedz ari Imān^
šināt Eiropa saimniecisko i^šplau-kumn.
Ka "Meijas lomn nākotnē
rietuma r^nokratUas vērtē ļoti aug­stu,
liecina kaot vai siStdnaUskie
bi^tt valsts viru, apmeklējumL
Vispirms Berlīnē ieradās Lielbritā­nijas
ministru prezidents EtUjs. Pēc
neilga laika viņam sekoja lords zī-mogglabātājs
un nule Berlīnē un
Rietumvācijā viesojās britu ārlietu
imnistrs Bevins. Agrākajā Vādjas
galvaspilsētā viņš ieradās sestdien.
Lidlaukā Bevinu sagaidīja britu mi­litārais
guberriātors ģenerālis Ro-
:l)ertsons un dti augsti virsnieki, kā
arī vācu pārstāvji Jau pēc'dažām
stundārn, kad Lielbritānijas ārlietu
ministrs bija iepazinies ar gaisa til­tu
im Gatovas lidlauku,' sākās siva-rigas
apspriedes gan ar sabiedroto,
gan vācu politisko parlCju pārstāv­jiem.
Par šīm apspriedēm nav pub­licēts
nekāds oficiāk paskaidrojums.
Labi informētas aprindas" t<imēr rfna
stāstīt, ka galvenā uzmanība tika
veltīta blokādes atcelšanai un miera
liiuii»»n dx Vāciju.
ģijas un kapucīnu mūka svētrunas ^2 f^^^^ ^f^^'
par sātana negantajiem nodomtolr"^'
kas grib pārvarēt tičigp pasauli, pre- . bazillk^. v^^^^
lāts Ed. Stukelis kankes runā lat-h^iffn,^^^^^^^
viešu un vācu valodā. at)cerēja bis- 7^*? legāts pof. R^I^urtoPV^S^^^
kapa Bancāna svētīgo darbu katoļu 5>av^
baznīcas un savas tautas labā. Pre- «««fanam s u t l t o a^
lāls uzsvēra, kā būtu labi, ja svl- >,CleniJamļs^b^ un
nības varētu notikt Latvijā. b e t W ^ ^ ^ ^ ^ : ^
mums jāpriecājas arī par to. ka tās
vispār var notikt, par ko ari sevišķa Patīkamo todi natema^ mēneša
pateicība pienākas Pasavas bīska-M2*^Jl"?»»
pam, lietuviešu garīdzniecībai un t-l?®^^,^ ^^S?^J^T^'
kapucīnu nlūkiein. Dievkalpojuma ^^^«^^^^^^^
nobeigumā bīskaps Rancāns nodeva L^^KSvē^
dievlūdzējiem apustulisko svētību. ^^^a^^^^^LS^
Pēc tam latvieši pulcējās pie Ma-1 ^^fg^ļj^ ^"^^^ vislabākos
Sajā garajā laika posmā, kurā Tu
esi bijis Augstais gamš, pastāvot t^
daudzām si^iedriskāsd^ves grūtī­bām
tm jo sevišķi kāra skaztejto
preteSķībām, daudzus gadus Tu ar
savu darbu un pūlēm esi palīdzējis
Rīgas archlblskapani vadīt viņa ga­nāmpulku.
Tādēļ Tevi, cienījamais
brāli, no sirds sveicam par veikto
pastorālo darbu un novēlam visu la­bāko,
kā ari izlūdritoles no Dieva
Svētdien Bevins runāja Berlīnes I Tev leprlednājumu.
pilsētas domniekiem. Viņš izteica Sīm dievišķām dāvanām par ķīlu
savu apbrinošanu un pateicību ber- un Mūsu sevišķam mīlestības aplie-līniešiem
par izturēšanos grūtajās clnājumam dodam tev, cienījamais
blokādes dienās, un apsolīja, ka Pa- brāli, un Rīgas archibīskapām, visai
rizē Lielbritānija iestāsies par de-ļ garidzniecībai un tņutaī Mūsu apus-mokratlju
Vācijā. «Daudzi diktatori tiilisko svētību;
mēģināja sev paļaut Eiropu," teica Romā pie Sv. Pētera, 1949. g. IL
tālāk Bevins, „bet viņu mēģinājumi ļ s^rlll.
izrādījās nesekmīgi Ari tagad rie- Mūsu pontifikāta 11. gadā
tumu demokrātijas nepiekāpīgi cinī- ļ Pāvests Pijs 12.
sies par brivibu un cilvēku tiesībām ļ Nolasījis pāvesta apsvdkumu, prof.
Vecajā konttoentā." Uzrunas bei- P. Laurinovlčs sveica J. Rancānu
gās britu ārlietu ministrs pasvītroja, visās trimdā esošās latviešu katoļu
ka viņš noteikti tic labu attieksmju garīdzniecības vārdā uri pasniedza
nodibināšanai starp Vādju, Frandju viņam garīdzniecības spēka zīmi -
un Lielbritāniju. bīskapa zizli un adresi, novēlēdams
Pēc runas Berlīnes pilsētas domē k<^ā ar tautu atgriezties brīvajā
Bevins pieņēma ārzemju \m vācu j Latvijā,
preses pārstāvjus. „Parizeš konfe-j Sapratējus atzinības pilnus vāix3us
rence būs sākums." teica Bevins teica Pasavas bīskapa pārstāvis ģe-žumālisti^
n. .^s neticu, ka Pari- no-ālvikars Rīmers: ,.Pasavas bīs-zes
apspriedes varēs uzskatīt par ļķl^s mani ir pagodinājis izteikt vi-rniera
konferenci, bet katrā idņā turļņa ciešo saistību ar bī3kapu Rancā-tiks
sagatavota zeme turprnākām [ nu im viņa tautas brāļierh. M& 1ū-konferencēm,
kas nodibiriās pasaulē dzam Dievu, lai viņš bagātīgi at-
Ogstošu mieru.** Tad britu valsts-ļ niaksātu par to, ko bīskaps 25 gadu
virs deklarēja; ka Vadāja jānodro-ŗģ^ā strādājis baznīcas un savas
šina brivas vēlēšanas, lai katrarn ļmīļās tēvzemes labā. Par šiem
pilsonim būtu tiesības'paīist savuļ^ētkiem gan klājas sēras, un sma-pārliecību.
Pēc Beviņa\uzskatiem,-gurns, bet mēs zinām, ka Diev.s to
notikumi Āzijā un pilsoņu kars Ķī- visu pratis pārvērst ^stā priekā: dos
nā nav svarīgāks par politisko at- atbrīvošanu un liks atgrieztie* tēv-tīstību
Eiropā. Atbildot uz kāda zemē."
(Beigas 3. l a » . ) ' (Beigas 3. Ipp.) /
>«1