1951-08-18-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
te 1.7 • Ir-'- t i It" i i i i i ' 61 L A T V I J A Sestdien. 195t, g. 18. ļ^gJisti^ fva/a virpuli Mocarts }»il$ētiņa Zalcbitrga, eiropi-ikāf B^zikas Meka m vScu klasiskās operas šūpulis, pašlaik dzīvo festivāla reibonĻ. Šogad festivālu svin agrāko miera laHcii spožumā, jo paiet 25 gadi, i o p j spēlēm iekārtoja atsevišķu namu. . Zalcburgaš mūzdkas un teātŗ^ spēiu eSķums mieklējams s^rmā sei^^tnē, tās mēdz saistīt ar grieķu dionisijām, bet īstās ^ēles sākās tikaa 17, gadsimta sākuma, Toreiz Zalcburga bija politiski paķļaiuta Bavārijas hercogistei, bet to kā gandrīz neatkarīgu valsti pārvaķifja pāvesta vietnieki — archi* bl$kapi,. Ceļot galmam vasaras leri* donci Zalcburgas priekšpilsētā Hel* 1)r^nā, materiālus pils būvei lauza no klints, izveidojot izlauzto vietu par brīvdabas teātri air vairākām uzejam im noejlm. Kad vasaras rezidence, §1 maz| Versala ar brīnišķīgu parku, dl* ķi€m>, grotēm un vienīgām pasaulē ddei^ spēlēm (ū^ens te l a k ne tikai sto strūklakām, bet ari no grieķisko mitu tēliem, ved skatītājus Orfeja zemz^mē, liek spēlēt lielam orķestrim, rotaļājas, at valdnieka kroni), bija uzbūvēta, tad. 1617. g. atklā)a arī šo, klinšu teļtid ar itāļu operu un baleta inscenējumiem. No tejienes opera uz-ilā'Ha savu uzvajras gājienu pa vācu zm^Sm, im Zalcburga kļuiva pair vācu oper^ šupuili* Par spēļu patrpnu, l ai spēles Wh jautras, ligsm^, izvēlējās adediem vainagoto spēļu un svēt« ku dievu*Pinu. Pēc 100 gadiem teātri sdēdza. Betlik* tanis bija lēmis Zalcbutgā dzimt Mo« cartam, kas pacēla Pana pamesto flaiu-tu un lika tai ieskanēties nemirstīgā hateionija» Pirms UO gaidiem Zalc* burga savam li^elajam dēkm atklāja pieminekli ar lielidcām svinībām. No^ lēma Mocarta piemiņas svinības mēģināt iedzlvināft par starptautiskiem svētkiiem*. Tais izdevās tikai laiki no i870M910, ģ., kad to īstenot palīdzē*^ }a JaiunidibiAfitais Mocarta starp-tauti^ ais lestEdljuimš tar pašu ķeizaru priekšgali. Taču akm<eņaino ceļu līdz pašatiles slav4a Zalcburgad izdevis iegOt tikiad tad| bad 1920. g. Maksis k^ii^at)^ m simtiem gadu vecā Z a l c b u i ^ doma portāla Mnscenēja brīvdabas uzvednmi HolmaihMSla ndstēriju Jedemmn. „Nun habet all sai|it adīt, Ihr Leut', Jedermann vird ^trfgmrt heuf, KofoM h^im, kommt h e i ^ , kommit li^ran, J^ermann geht '** aauca heroļtda taure,» un ne t o i ^ meivdrējia iedomāties, ka sciosi tiltŗa vē^urē tai^ r^o^ lCtclonli9i m to labprlt uzklausās vi sl« pasiulēi tagad nav vairs zemiem, kur nomēģinātu ieidzivināt brīvdabai^ tosGenēļjumsus katedrāļu priekša T i pakāpeniski,.iekļaujot Mocarta mūziku pilsētas skaistajā dabā un sa vienojot to ar vēsturi, Zalcburga ir ^vērtušies par gtesnaināko piln/vērtl-gāķāģ mākalas a^bmu. Kontinenti ta gad sniedz Zalcbu^gad rokas. Viņu ut sktata paŗ kādas sevišķas sūtības pie< pildUlju. Ua tāpēc viss, kas repra 8@ntē māibhii garu un bagātību, visi kaip ir sUvens. vārds vai tādu grib iegūt, i r uzticīgi festivāla fidsdarbi nieki vaii viesi. Cik plašs ir šīgada festivāls, var spriest no t i , k a tas eākās Jau trīs ned^as pihns oficiāli 27. jūlija ar trim Moocurta mūzilkas koncertiem sveēti g a l m i Mocarta Burvju flautas namiņa priekšā un ar Helbrunas klin šiu teālra 4t(telvināšaņu no 200 gadu Ugā §iikšķrožī<tes miega, tur uzveda klai^skb Sapho. Piecu nedēļu laiki 200 l a w j u žuniilistu sniegs saviem l a i k t a k s t e i siņas, bet 60 raidstaciju B i ^ p l taviem klausītājiem daudzo simfomljtt, kamiērmūzikas, Moearteu mia, seresiažu, Zalcburgasi domikoŗa Strasburga^ domkoŗa, Norvē^|as zēnu kora koncertu pirmatskaņojumtus un operu Jauninsoenējumus. Spēles i v i nlgi iaitkllja ar Mocarta Idomeneo bet t i s beigs 30. augusta ar Bētbove na 8* simfoniju Furtvenglera vadība i, Stlgličs Z i l a b u i f ā , augusti SPECIALRAKSTS U T V I J A f NO STOKHOLMAS Stokholmas ziemeļu galā, kur pilsētu pamazām nomaina lauki, atrodas veterinārā augstskola. Tās laboratorija jau kopš 1945. g. darbojas hormonu pēimeksdoc. Pēteris M e ža k s. Viņa tiešais priekšnieks ir ievēroja-n ^ s zviedru bioķīmiķis prof. NIISJS Lagerlēfs, bet laboratorijā viņš strādā lielāko tiesu patstāvīgi. Ši darba rezultāts pagaidām ir ,5 plašākas pub- 10—18.000 kronu, Reize tās, protams, prasa lielu atbildību u-n saudzību šī „materiāla*' izmantošanā. Arī citādā ziņā eksperimenti ir visai dārgi — piem., testosteroDS, ko lopiem iešlir-cina izmēģinājuma nolūkos, inaksā 60 kronu grama. Visos šais sarežģītajos eksperimentos un analizēs Mežakam tagad tomēr izdevies panākt to, ko viņš pats aftzīst par savu izcilāko zi-ikicijas (4 zviedru, 1 angļu valodā) )air steroiddem hormomiem un to le-larblbu dzīvnieku organismos. Me-žakasm bijusi laimīgā izdevība jau pirmajos emigrācijas mēnešos •atsākt Latviijl ievadllosVpētIļumfuš, turpinot JOS priekšzīmīgos apstākļos un teicamas zinātniskas iestādes atbalstā. Ve- :eTinārā augstskola nekad nav liegusi va4 ierobežojusi viņa pētljumiiem ne-yieci'e( teos līdzekļus, bez tam darbu ZviedrijI ļoti atvieglina u n veicina literatūras bagātība, jo šejienes blb-iotēkās pieejamas visas bioķlmiķim noziinigās publikācijas, kas parādiju-šās pēdējo 100 gaidu la'ikā. Bet ko tad īsti daia doc. Mežiaks? •„Pie mana darba varētu likt vecas mūķenes vai cietumniekus," saka docents, „jo tas prasa ieslēg&anos laboratorijas sienās, pacietīgi atkārtojot raksturā līdzīgus eksperimentus. Zviedrijā līdz šim^smu izdarījis jau pāris tūkstošu analižu, no kurām da-ias i r īslaicīgas, bet citas ilgst pat līdz 3 dien-ām. Visvairāk pēdējos ga^ dos <esmu pievērsies lieUlopu sterilitātes jautājumam. Lūdzu — paskatl-un r«kstiii@kisiii Kalniņa ļ opena^ Baņuta un Jāļia Kailnoņa opērae Hamlets, kā ar L a t v i j a himnas ofidUa izdevuma tulkotāja Marta i Dehn-Grubbe meklē sakarus ar latvju komīponistiem un dssejni^em' jauno skaņdarbu uc. tul-košōiuai v i c u yailoda. Tulkotāja pil-nļlgl: pārvalda latviešu valodu un se yišķi iestradljusi^ dzeju, daiļprozas filozofijas, kā a i ! viļaglo skaņdarbu tekstu tfuikošani, izņemot politiskos un^techniskos lakstusi Tulkotājas adrese: (24b) Kiel, Knooper Weg 22 Brit; Zone, Geimany, Ooc. P. Mežaki savā laboratorijā StokboļmļBĪs veteŗiiilrajā ansttsķolā Mēs atstājam laboratoriju ar tās neskaitāmiem, nespeciālistam grūti vāirdā sa-ucamiem piederiimiem un kāpjam, betonētājā pagrabā, no kuja jaiu notālēm pretim plūst pazīstamā kūts smaka. Apstājamies pie kāda adzgiailda, kur pustumsā vīd divas brūnas, masīvas muguras. ,iTie ir dvīņu brāļi buļli, visilabākie savas sugas pāirstāvj*i.," norada docents. „Nav ieteicams tiem pārāk tuvoties." Un buļļi, it kā šos vārdais apsti<prinā-daml, staipa kaiklus, kārpās un. bauro tik mežonīgi, ka pirmais impulss ir ieraut galvu plecos un mukt projām, cik kājas nes. Otrā telpā aina ir gluži dtāda. Tur, kluss un rāms, salmos zvi'ln kāds abu baismīgo ekeem.plām radinieks. Par spīti nāsīs ievērta fam gr^zenam un niknajam skatienam, tas nepakustina ne auss, kad docents iekāpj aizgaidā, pakasa tam pieri, apspaida aois. Savu ciltsbrāļu negantajā bauroSanā viņš klausās skeptiski, it k l izbrīnījies. „Kāda starpība ir starp šiem buļļ i ^ ? " vaicā Mežaks, kad atgriežamies laboratorijā. „Lūk, gluži vien-kāTšai nikndio dvīņi ir vaislas, miieri gais — sterila buļļa paraugs. Pēdē jais tips sagādā nopietnas problēmas Zviedrijas lopkopībai, jo noskaidrojies, ka vadirāk vai mazāk sterili ir 35 proc. šejienes buļļu. Sai parādībā vainojama negatīvā izlase, Retbjot v a i sM rāmus buļļus un pārāk pienīgas govis. Iedoma, ka šāda kombinē clja varētu dot maskuilni spēcīgus pēonSeējus, ķ pilnīgi aplama. Neveselīgā izlase, vadoties pēc mātes pienlguma un tēva labdabīguma, re ziiltē apstāklī, ka dzimst pēcnācēji ār vāji attīstītiem nervu sistēmas ģe nltālaji^ centriem. Hormoni šādam eksemplāram rodas pārmērīgā kvantumā, taču nespēj minētas centrus attiiecīgd stimulēt, sāk bojāt spermu, un bullis top sleriils. Nekā še vairs nevar līdzēt ail hormonu piedevas Tādēļ likums ir gluži vienkāršs: lai jaunaudze būtu spēcjfga, ņemams īsti ndkns bullis un normāla govs." Mežaka rīcībā ap 20 buļļu, un tās viņam ļauj air zināmu lepnumu raudzīties uz zinātniekiem, kas eksperimentē ar pelēm un trušiem, jo jddl-ceras, ka labs budlis Zviedrijā miksā iiltnīisko s a s o i ^ m u r U e l k^ tāti vai derigumn vaislai var nemal diģi notetkt laboratorija ceļā, izmek lejot dzīvnieka urīnu. Jāpiezīmē, ka ŠIS metodes tēvs ir Mežaka tagadējais priekšriieks prof.>Lāgerlēfsi kas pir mos savu pētījumu rezultātus publicēja 1934. gadā, kad tie^ radīja lielu ievērību visā žtņatnifekijā^^^ Mežaka atklā}umil bija saistīji^i Kenibridžas univļarsitā^ Džona Hamonda uzmanību, un, vieso damies Zviedri'jā, viņš uzaicinajia mū su zinātnieku pied#Ities starptautiskajā hormonu pētnieku kongresa, ko šaivpavasarī Londonā rīkoja „Ciba Foundation**. Tajā bija d a i l b n i ^ ņo Anglijas, ASV, Kanādas, Šveices, Francijas, un Zviedrijas, kas referēja par saviem jaunāka]iein bioķīmiskajiem pētījumiem. Attiecīgu referātu nolasīja arī Mežaks, un tas kopā a i pārējiem priekšlasījumiem būš iespiests kongresa maļteriālos, kas tuvā-ķaij ā laika iznāks atsevišķā grāmatā. Mežaka; eksperimenti izraisa dabisku jautājmnu — vai metodi,, ko viņš tik s€toilgi lietojis dzīvnieku sterilitātes noteikšanai, nevar piemērot arī cilvēkam? Viņa «aitbildia var sagādāt zināmu pārsteigumiu. ,,Hormonu ziņā oiilvēkam starp dzīvniekiem nav radu," saka docents, „cilvēks šeit ir unikš, ja nevaram atr>ast labāka latviešu vārda. Dzīvnieku hormoni ir savstarpēji! raļ^niecīgi, tādēļ manus eksperimieiitus var gan pārnest no viena dzīvniieka uz otru, bet nevar pārnest W cilvēku. Un vēl kas: pērtiķa'hormoni nav cilvēkam radnieci* gāki par vērša, hormoniem," „Bet vai tad šis lakts nenozīmē nāves dūrienu darvdniMņaņil" ,,Pret darvinismu ir ist^kušās lielākas zinātniskas autoritātes pair manL Es vaŗētd piemetināt, ka Darvins sa* vā teorijā ir atcerējies daiudz ko, tikai aizmiirsisr ierādu vietu cilvēkam. Kas būs iedziļinājies hormonu problēmās, tas pratīs savas attiecības pret darvinismu noteikt pats." To teicis, docents iededzina spuldzi un sāk šķirstīt lapas, kur savirknēju« šās garas vārdu, tabulu un formulu rindas. Tas^ir viņa jaunais, līdz šim visUelākais pētījums par steroidiem hormoniem, kas—- labas veiksmes gadījumā — būs pabeigts nākošos Ziemsvētkos un iznāks angļu valodā. „Bet kas vel saista jūsu interesi bez hormoniem?" jautāju šķiroties. ,.Iliā# da, Lope de Vegas lugas un Irānas nafta," atbild Meiaikō lin noliecas pār galdu. —ns—. i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i l i i i i H i i i l U i i i i i l i H t i l t i l i i i i i i i ii ATMIŅAS PAR TIRZMALIETI tepat jau pusgadusimtenis pagājis j ^ ^ ^ ^ iio tās gaišās pavasara di«has,^ kādā grāmatu veikaiā ^ ū j u trīs kartītes ar triju mūsu rakstni^u ģīmetnēm. Viens bija Apsīšu Jēkabs, otrs Jūlijs Dievkociņš, bet no trešās kar-tites pretim lūkojās Tirzmalaetes vaigs ar sirsnīgo soļljuimt: Esdiltdāšu pir fivi, tēvu leao, Par tavāia dniVāBi vetS USumSr Un k|a j w pi0ur8u seo a^ Tad ttdttiēgos tavā atmatā..> dāmās, cenšas kāpt izglītības ķ( Viens ^ o pirmajiem šāda satina staeiļŗir Bez saulītes, kur Anndļ]| parei — lielai lauku» m^tai jau pļ čību gados — sirdī iedegusies šanās iet skolā, lai spētu atšķir patiesība un kur meli. tlīāk s< Janka, kas alkst kļūt par skolot un, dienā sausu maizi un siļ^ Kopš tā laika daudz kas mainījies, zudis un gaisis, bet šie Tirzmalietes vārdi palnkušii Tas ir viens no vispazīstamākajiem dzejdarbiem, viena no vispopulārākajām dziesmām, ko m i n dzledājtiši,^^s^^ vodami, un ko latviešu bēglis labprāt dzied ari tagaid, svešus ceļus fclizdams. Sis dzejolis daudz deklamēts skolu sarīkojumos, un^^^C nes vidmsķolēni to uzlūkoja par ^ • vas skolas himnu. Arī Vācijas trimdā iziiākušos krājum<^ M» Kārkliņas Bākā (tautskolām) un; Svešus (vidusskolām) šis dzejolie uzņemts kā zīmīgākais un labākais Tirzmalietes džejdarl^u paraugs. Tirzmaliete (ī^ja vārdā Minna Dzelzkalne) nav tiktai š^ tore vien; Viņa uzrakstījusi vēl daudz cto, kas iznāfc^^^^ darbu # Vairāki no tiem dzie-d a n i l r i i i ^ ^ sevišķi ģ i m ^ s dienu s ^ K j u m i em un uzņemti mācītāja A. Skrodeļa sastādītajā plašajā rakstu krājumi Kiana mīļā māinuliņa. Otrs vairāk pazīstams TirOTalietēs^^^^^^^^ ļ i s , Klaidonis (Tur, pa ceļu naba^ klai4ons staigā, ļanzu nicināti) kādreiz iespiests^ Austrumā, Šovasar paiet 75 g^no^^^T^^ dziiinunidienae^ Re^i;stni^^ p^eud^- ņi|ņb vien jau norāda, kur meklējama viņas dzimšanas un dzīves vieta. Tas ir Tirzas pagasts ar l^rzas^^^^^i^ ztoē. Ti^zmaiiete dzim«^^^^ W 28, jūnijā Tirzas pagasta skolav kur viņas tēvs V^idri^ivs Dzeiakatos^^^^^^^ skolotājs; Esmu redzējis šl sirmā tautas dasbinidka ģīmetni, kā ari l a sījis par grūtajiem dzīves un darba apstākļiem tanīs laikos, kad darbojās Vidzemes pirmās tautdkoHas, Par lielo mīlestību un rūpību, ko Sis godīgais skolas darbinieks ieguldīja latvju bērnu un jaunatnes audzināšanās darbS, visvairāk rakstījusi pati Tirzmaliete siavā grāmati Meitenes stāsts. Dzīves aipstākļi Dzelzkainlem bijusi tik šauri, ka TirzmaHetes vecāki nav spējuši sūtīt savu meitu augstākās ^olās. Jan draudzes skolā ejot, bijušas dienas, kad m trūcis maizes, ko līdzi doti maizes vietā viņa tad iedeyu6i kāli, ko mdtene grauzusi sleipiis, l a i 'citi bērni neredzētu. Savu izglītību Tirzmallete papildinājusi pašmācības ceļā, kādu staigājusi daudz latviešu jaunekļu un jaunavu, kam trūkums stāvēja kūmās. Tādēļ arī Tirzmadietes darbos re-dams, pāri pusnaktīni mācās ii jumtistabiņā, kamēr plaušas pa Līdzīgi ir stāsti Pa šauro t ^ u , jauneklis. Kaspars, ar triļkumu damdes, kļūst par ārstui Ar d a r i i sparu; kur kāds cits IzgBtoļ architektu .urr ceļ drimtēnes dievnamus, utt ' v TirzmaHetes' ^teinējU un viņas stu izdevēju vidū piimafii^^^^n^ bibliogrāfs Jānis Misiņš aiļ malietis, kas pats uzsāka savaa matnieka gaitas Tirzā un Izdeva malietes kaš tur^^^^^^ ari vēl dtus īsus ilrzfflwi^ sliņus. Rīgas ktviie^u b i i K l r l !^ gu grāmatu nodaļas apgāM stāstu krājums, kiur piiītft*^ darbu u n sļito, X. B r ^ ^ Tirzmalietes kopotos rakstus; nemalļdosfj. Rozēs izdevua^ jās Meitenes stāsts. No ŽurīiSļiem, kur vk^iMrlk! malietes rakstu ievietots^ jāmin trmns, sevišķi Andrieva Niedļ^ kā. Šai sakarā A n i ^ s U p ^ reiz melsa, ka Austrumu galveno Mesu Andrievs Niedr viņa sieva, ar tp domādams^ lietie Bet tā nu bija'tīša v^ aplamiība, jo Tirzmaliiete dzīvo visam citiar^^^^m^^ visu savu mūiii. Jiatzīti^ k? drejs Upītis iMet ni nelabvēlīgs. Kādā no savi stiem viņš a p z t i j i j i i to p^^ dullgu. J e z : stāstfe Tirzmallete. uzrakstījusi i i ii lugu^ Bez tim^^s ievietota dažas; viņās e p^ rtjaheie mian p a l ^ ^ kā lildzstrādh^^ Kad j ŗ ē k i n pensijas Mkums ^ s k b l o l ^ j i i ^ 1 lietes tiVs M k ^ vērojo nokāpotps rti|S*pte^i|a ioiemu, Ipir n o p i i^ dztvdļa^^arļ TpjnialIīBtSi k Belbjl^ateM^i^^ ^iema';^bērņi^':pd^^ |audamia rūsēt pn irī v i ] ^ W s ^ par tēvu zežūd līdumā, par zaļo eglaiiņjt taliņu, par tēvu um māt^ s tekam-, aizvēra savas skumjā» jS nu jau vairākus^ aWuWi zemes priēduillja. pakrēslā. mena F. KARINTIJA FEĻETONS OIĢERTSRDSIS Es esmu nācis, nezinādams ļauna. Man dzīve kaist k i neizstāstīts stāsts; Ar alkām gaidu: diena dos ko Jauau,;- Lai ir tā svētība, lāi ir tas lāstsl Jo mana sirds vēl strauja i r un jauna, Mans prāts un domas --zobens^V^^ Mans ceļš vēl sāpju nepazīst un kauna, Un nejautāju: sitiens būs vai glāsts? Es — cīnītājs? Vai mierīgs sējējs? Kad rāmākas kļūs karstās asinis, \ Tad redzēs — laiks ko ņēmis— dzīves lējējs, Ko būšu atzinis, kas palicis. Kas dienu neveido ar spraigu garu, Tas nebauda ar' miera novakaru. Tu gribētu zinlt» kas i r l a k s t d ^ ^ Kā lai es tev to pasaku, Karlīn? Tas ir cilvēks, kas vienmēr raksta. Viņam priekšā ir guba papīra, un no viņa nāk lauki tieva zila līnija. Sī līnija pieķeras papīraaL, un uz tā tad rp-das dīvains i ž a i i ^ Zint, ghiži kā tavi zīmējumi, tikai ž b i^ kārtībā, viens zem otra. To sauc rindui ..V-v.:;,. Kā visu to tev lai ^skaidroju.». Tas ir gluži kā ar zīda tārpiņiem^ ko tu audzē. Tu zini, kad tie kazeņu lapu ir sagrauzušies gana, viņi pārstāj šo graušanu un sāk laist no galvām laukā garu, garu zīdia pavedienu. Un to viņi tīsta ap sevi. Viņi tin un tin un vij un mezglo un būvē sev apkārt zīda namu un iekūņpjas tajā. Daudzās kazeņu lapas viņu galvās ir pārvērtušās par zīda šķīdina-junui, un no šī šķidruma iznāk zīda pavidiens. • Gluži tāpat ar rakstnieku kāpu^ riein. Rakstnieks j<aunībā grauž lapas, visvisādas lapas, ko citi aprakstījuš i . . . grāmatu lapas, Sīs neskaitāmās lasītas lapafi rakstnieka galvā pārvēršas tintē. Un kādu dienu, kad rakstnieka galva ir pilna tintes, viņš aprimstas grauzt un sāk laist ārā tintes pavedienu, lai varētu iekūņo ties^un kļūt par taureni. Tu jautā, kā viņš 10 dara? Nu tā — no rakstnieka galvas iet vads, teiksim — caurule, caur roku uz pirkstiem un nobeidzas ar smailu lietu, ko mēs šai lieti, Karlln, ir tas, k^^^ alga; kādas lapas ēdis, vienmēr tās Viņš laiž: tad tmtes galvas uz paipīra, pavediena g^^^ mam^ la^bo, ko teuc piĻ^^ Sākumapa^^ cīgs, un papīrs tiek pārausts nišķl vienmiērīģie;m tintes iiietn. Katrs priecājas,^^^^(^ liskL Ari raksfaniekiam pašam kaut arī viņš zina, ka tintes paliek mazāk un mazāk. T a^ dzēdams daudzos pavedienus, izlaisti, viņš priecājas, ka d r l^ iekūņoties un netraucēts gudēi| tapt par kosu taureni. Bet nekad tae tā nenotidf, bāk tu pati zini, ka zīda t audzē, lai dabūtu taureņus, lai iegūtu zīdu, Tādēļ tu gata konus met verdošā ūdenī; kāpi beidzas un žīds tiek notīts.] auž lieliskas zeķes, kamēr pašu izmet atkritumos. 1 Gluži tāpat, Karlīn, rīkoja^ tinteskokoņu. Tikko tinte r galvā izsīkusi, to met karstā virā. Rakstnieks izveļas no tintes čaulas, no daudzumdau pavedieniem. Un no rindām, I rakstniekkopis jeb izdevējs tafl zeķes savai sievai. Ir zināmi rakstnieki, kas pl izbrīnējušies un jautā, kā g a j spējams. Par tiem tad jaunļ^M saucam par spalvu, un no šīs spalvas 6aka:„Jā, jā, tas vecais tui^'*' p: ūs t l-a u k ā tinte. Bet tas dīva i na k a is rakstījies, nabags." Tulkoju M^&^'liM:,^^^'^' ••••• '--^ ļfaij» . ... Bili 8i: m '^•l^rta! iļii» pw , liidii vwi8 «arŗļmājot tSŠt? ' 1? PiltO», ffik: 6. B. No vieSu l i W« dri mmm. ar r •
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 18, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-08-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510818 |
Description
Title | 1951-08-18-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
te
1.7 •
Ir-'-
t i
It"
i
i i
i
i '
61 L A T V I J A Sestdien. 195t, g. 18. ļ^gJisti^
fva/a
virpuli
Mocarts }»il$ētiņa Zalcbitrga, eiropi-ikāf
B^zikas Meka m vScu klasiskās
operas šūpulis, pašlaik dzīvo festivāla
reibonĻ. Šogad festivālu svin agrāko
miera laHcii spožumā, jo paiet 25 gadi,
i o p j spēlēm iekārtoja atsevišķu namu.
. Zalcburgaš mūzdkas un teātŗ^ spēiu
eSķums mieklējams s^rmā sei^^tnē, tās
mēdz saistīt ar grieķu dionisijām, bet
īstās ^ēles sākās tikaa 17, gadsimta
sākuma, Toreiz Zalcburga bija politiski
paķļaiuta Bavārijas hercogistei,
bet to kā gandrīz neatkarīgu valsti
pārvaķifja pāvesta vietnieki — archi*
bl$kapi,. Ceļot galmam vasaras leri*
donci Zalcburgas priekšpilsētā Hel*
1)r^nā, materiālus pils būvei lauza no
klints, izveidojot izlauzto vietu par
brīvdabas teātri air vairākām uzejam
im noejlm. Kad vasaras rezidence, §1
maz| Versala ar brīnišķīgu parku, dl*
ķi€m>, grotēm un vienīgām pasaulē
ddei^ spēlēm (ū^ens te l a k ne tikai
sto strūklakām, bet ari no grieķisko
mitu tēliem, ved skatītājus Orfeja
zemz^mē, liek spēlēt lielam orķestrim,
rotaļājas, at valdnieka kroni), bija uzbūvēta,
tad. 1617. g. atklā)a arī šo,
klinšu teļtid ar itāļu operu un baleta
inscenējumiem. No tejienes opera uz-ilā'Ha
savu uzvajras gājienu pa vācu
zm^Sm, im Zalcburga kļuiva pair vācu
oper^ šupuili* Par spēļu patrpnu, l ai
spēles Wh jautras, ligsm^, izvēlējās
adediem vainagoto spēļu un svēt«
ku dievu*Pinu.
Pēc 100 gadiem teātri sdēdza. Betlik*
tanis bija lēmis Zalcbutgā dzimt Mo«
cartam, kas pacēla Pana pamesto flaiu-tu
un lika tai ieskanēties nemirstīgā
hateionija» Pirms UO gaidiem Zalc*
burga savam li^elajam dēkm atklāja
pieminekli ar lielidcām svinībām. No^
lēma Mocarta piemiņas svinības mēģināt
iedzlvināft par starptautiskiem
svētkiiem*. Tais izdevās tikai laiki no
i870M910, ģ., kad to īstenot palīdzē*^
}a JaiunidibiAfitais Mocarta starp-tauti^
ais lestEdljuimš tar pašu ķeizaru
priekšgali. Taču akm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-08-18-06