Bavarijas Latviesu vestnesis, May 26, 1949

              LATVIJA lM9.,.jj^
i, kas iazi
d=s: kuipes B00»i8fln wt.
^500. ŽJ&etes 200-800 T?>»
1*8metu8. lai tie bita
ūdami. pārdot ļo« grūti v"*»
toafeātibas bija tteTS;
rmonlkām. bet cita n « i yn
Par iegūtfim lirām nomeu-, w
am kilograma (ārnus
ias daudz lētāks) cteLi
SOO 1 kg. olas 30 L^Jr,9^
Uķes 40 l gabalā. "Vļ^rJ'^ta
ML litrā, birt itmZ^'^ *
nometaes žogs nav
J& šadu ,^ugstiēc^*X
«policija, tad v^^^
lodriJīBtts t a vienu tadTti^
«toes vadība par tSdian R
%jam i r lejams nokļūt fiR
ijam vulkānam Sollataro, km^k
daudz interesantāks oar vJl
Jo pSd^afa kopš 1941 JSat
.paSreb rada..dzīvu" i z v i f i
aiaturi. EkskursUa kāJam ļS
desmit liras 7.
Nomehie i r ari plaša baiS.
un lasītava. Bēdzēju art h.
numurus latviešu laikr^stu. M
Mja t ^ nedēļas ved -auS
trauga vSlešanāa bija, kaul art
-'.eSu laikraksti, tāpat ^ dtu 1a»
ideaiSktu rSgulāii
Mi
II
m
i, omi.
L. PMIi
[Katastrofa cietis
ācītājs Purgailis
tM\deStt mSdtSjs ASV Kiift
tgļdlis kSdā ceiloJTmiā, kj^ļol
\sa tautiešu aiailpi, detis luto
astralK. Viņa tnaS!!aai uzdr&dei
ia tSna IMā ātrumā vaditab «th
MSdtSjs Purgailis kontuzē,»
^ i e v a i n o t a kāja. GetoM
^ dSds atves^oties. PScizf»*
[(iaABs IPuigaills plānb ^
pcāfdzlbas tmiegšanai tin
tautteStem, Īsas nebūs m
p
P
LCKMii
I'. O o l d m a n l e , ViidnirgS
OĪSANV
da mlisu aiabraucējns w dtSj
ka cerības iB S
anu v a i r dzīvas. Visas jM»
ena uvaigzne pie mflMjJJ
debesSm. iiklausSs M
pie Latvijas kapa-
Bet p(dltl*ajā « ī ^ a ^ , . *^
18 gaisums. Baltijas r^j^
«Meijas. fc^S^f I S T» iedomāties. Mdu ««"i?
i»
LATTUA1949. g. 26. maS^
Zinātnieki mēģina noskaidrot, kuri dzīvnieks
intelliģentākais
« i ^ " J S f UK-w I ^°^du dzīvnieku totelHžencē sa-na
« gaita pavada ,labākie draugi" snl^uši Jēlas universitāte Sta^
_ suns. ziigs. kaķis un vēl vesela pa^es. Dr^Džc^V^e t^m
rtoda māj<«>u^ .bet līdz iai ^enal ffi^paš^-^StS^^Ti^^
vēl turpinās strīds par to. kurš no tM nau/^n" ,^.,^4^^ ' ,
i i ^ ^ v o l e k i^n i n t e m i ^ ^ t ^ ^ J^U^^^Sks^okSlai^Sll^
gudrākais. Lai to izpētītu zināt- „Nauda'» bUa dažādu l^ās^ r^ul
niski. ASV zodožijas institūti dcs- loida ripiņS S p ē c^
perimentē jau kopš trim gadiem. parādīšos kā a u t S ^ ^ S S
Dr. B. Riss no Hetera koledžas pērtiķi nemaldīgi atrada pareizās
nesen publicējis materiālus par sa- krāsas .naudiņu** un izmeklējās
viem eksperimentiem ar dažādiem katrs pa savai garšai vai nu vīn-dzlvniekiem
Ņujoiteas lielajā BrcMik- 'o«as vai kūku. Kad Dr. Volfe duci
sas zvēru dārzā, kā arī ap 100 citu Uinipanzu bija iemācījis iedarbināt
zoodoļgu novērojumus. Pētījumi at- automātus, viijš p^tiķierii arī iemā-
Idāj visai negaidītu ainu — izrādās, ciļja. ka vērtīgās ripiņas var ņopd-ka
tie dzīvnieki, kurus parasti uz- nīt, ja padara dažādus darbus, piem.,
tota par visgudrākajiem. Inteli- sūknē ūdeni un spaiņc» nes uz ba-ģefices
pāifcaudē dabūjuši gandrīz seinu. Pērtiķi gandrīz pērstrādā-vismazākās
atzīmes. Nepārprotami jās, lai tikai varētu iegūt vairāk
vissaprātīgākie dzīvnieki ir Sim- „naudas". Šimpanze Mozus vienā
panze un zilonis; zirgs un suns, tur- ļ <iienā no|)elnya 185 zilās ripiņas,
pretī, ir daudz neinteUtģentākl par bet tad trīs dienas nestrādāja ne­kuru
katru meža zvēru. Pret šādu | maz, kamēr visa nauda bija izdota,
apgalvojiimu daudzi protestēs. Bet
Iziždās. ka ar intedli^ci im gudrī­bu
parasti apzīmē pavisam citas
Ig>ašiS>as. kam ar apzinīgu saprātu
m spēju domāt nav nekāda sakara.
^0:
ir
tvēruSBa ads. Unvaiat)»^^
)a n
.ganos? Bija v w » » * - i i
lai }«aa_^^\^
laam un ABan&a P^ļSs!
^ ^ ^ ^
tavējo, lai rediettt.
Ir gW)rotains. ka Se®"'?
i&8 mūs padarīji» n ^ v S l
Ijoniem citu .«^^'S^V^aini. ,J 1.^
Suns ir cil/vēkam vispadevīgākais
Isīvnieks un visu, ko dara, dara, lai
pfitiktu savam kungam. Dr. Hīss I . EERLĪNIESi SKATA EBISVU
pAr suga j ^ t l p a š ī b u atzīst «stui- GRAFIĶU IZSTĀDI UN PADOMJU
k i pieķeršanos cilvēkam". Ikvienu v * v»x^
sapratīgi audzinātu suni var iemācīt UZVARAS FILMU
vl^f i ^ ^ l ^ ^ ^ ^ ^ Ar padomju militārās valdības & l1?TfS ir^^^^^^ beriīniešiem dota iespēja
v^^^^ krievu māk-
S^^^««nr^L^^ pašreizējos sasniegumus: kino
«m izrādās ka vdņš ir loti stulbs Lg^^ ^ ^^A^l^ek^s an^d ra lau^k uma
T?!? kurā attēlota Krimas
pūlas c U v t o i ^ a tM un uzdevu-L vāciešiem
mu atnsjnāt. lai par to saņemtu pa- 1944^ ^ BXsem'^ izstādē re-viršu
glāstu vai gardāku kumosu. Uama padomju grafika. listādi
Ar kārumiem Ikvienu dzīvnidcu apmeldē gandrīz vienīgi skolnieki
var iemācīt visdažādākās lietās, bet organizētā veidā,
ir tikai viens dzīvi^eks. kas strādā ^^^^ ^ raksturīgi padomju ma-daifl>
oSanas prieka del un tad^, ka ^ kaujas lldmašīrias pa-f^
am plašam patBc kombinēt un L ^ j ^ ^^^^^ Čaikovska
'^'''''^ ^-^i"^^^ pērtiķis, L i ^ ^ n y ^ g ^ Q j ^ g ^ g ^ O^^g.
vismaz pērtiķu Helākas pasug^ - Lori darīj^uši visu, lai g^s šķistu
šimpanze, gorilla, orangutāns. Sim- L ^ ^ ^ ^ ^^^^
panzē un goi^a saskatāma nepar- U ) ^ g ierakumos attīstās varenas
f""^^^ kaujas, kurās sarkanarmieši ir tēv-litāti.
^em piemīt humora izjūta, ^emes varoņi, un tanki uzbrūk ne­patika
otru izjokot; tie saprot, ka atvairāmā triecienā. Kamēr 1 vācu
jriņus gdb noyerot,^ļm^ pārskaities kliedz lauku
piejdcotu pašu^ 7® tālrunī pēdējās pavēles, un rumāņi
Rīss kada istaba sakravā visda- L^^ turki strīdas, pa kuru ceļu bēgt,
ēādākas mechaniskās spēļu lietas un skatītājs ierauga maršalu Staļinu,
Idaida tur jaunli šimpanzi. Zināt- norūpējies viens pats „tēvišķīgi"
Aieks pa atelegas caurumu gribēja pgj.ii^i^g pg^ ^^^^^^^ Staļina
redzēt ko īsti pērtiķis dans ar U ā v ozola koka grāmatu, plaukts,
daudzajām viņam nepazīstamajām ^^g g^umu zdtītās muguras,
lietām.^ Kad zoologs pielika savu Uj^ p^j^a, kad ads skatījušas
ad atslēgas caurumam, viņam pretī h^^j^ mutuļus, filma atgriežas klu-raudzījās
liela, melna acs — šim- g^jg istabā un rāda gādnieku Sta-panze
pats gribēja redzēt, ko dara hjnu. kaļot jaunus plānus. Pie loga
viņa pētnieks. karHas skaisti iMdta zīda aizkari.
Cits zinātnieks piekāra pie gries- ^ gļ^^ tādiem pašiem aizka-tlem
Imnānus un istabā ienesa da- ^tkal atrodas midcslas alcējs
žāda lieluma kastes, kuras, dtu uz h ^ ^ ^^^^^ padomju kultūrai
citas sakraujot, šimpanze varētu tikt ^amā vērot krievu grafiķu darbus
pie pakārtajiem augļiem. Kad zoo- .Aizkari logiem ir kā filmā Kreml:
1<^ pie rokas ieveda pērtiķi un redzētie. Vienīgi artilērijas dtmo-tam
parādīja banānus un kastes, ^jg^ā nācēju apņem ausis mul-dzlvnieks
papurināja galvu, ierēcās, sinātājs klusums, kāds izstrāvo arī
pastūma savu kungu tieši zem ba- izstādītajiem darbiem, kas, ar
nāniēm un vienā mirklī, uzlēcis vi- izņēmumiem, i r vidēji vai pat
pam uz pleciem, norāva kārotx>s Lj^a2vērtīgi Bet tā kā velti būtu
gardumus. strīdēties par kvalitāti, jo tā šai
Parastais paņēmiens, kā pārbauda gadījumā ir lēta un skatītāju pār-dzīvnieku
inteliģenci, ir barības ie- liecināt cenšas sociālistiskais re-vietoSana
sarežģītos traukos, ko var ālisms, tad šais darbos jāmeklē t i -
atvērt vai kam var piekļūt pēc zi- kal īstenība. Soc^tiskals j^e-nāmu
darbību atkārtošanas. Lūk — āUsms taču ir īstenības glezmecība.
novērojumi. Mājas cūka prot'ne pgc grafikām tad mi arī skaidrs,
vien attaisīt kastes, bet ari atvilkt k-^ padomju Savienība tastāv' no
bultu, pagriezt rokturi vai vilkt aiz vair^iem lieliem laukumiem, kas
saites. Baltās žurkas atver krātiņa ļ ļ^ļ^ži apsniguši un gar kuriem uz-durvis,
ja tām tris reizes pēc kār- Leltas kl^iskā stilā veidotas celt-tas
jāpaspiež podziņa. Kaķis prot Ues, fabrikas vai kolchozi vai arī
atvērt atslēgu ar 7 dažādām darbi- vietām aug krūmi Vlsneaizmirsta-bām,
kas jāizpilda noteiktā kārtībā. L^^gļ^ padomju māksliniekiem i ir
Pērtiķi ļoti viegli iemācās 22 sa- Makstma G ^ ^ a dart)istabaj Kla-režģītas
darbības, lai tiktu Māt Lisko celtņu priekšā parasti stāv
riekstiem. Suns, turpretī, neprot at- ^g^ Opela auto, im statujii \m tor-taisTt
kasti, kurā atix>das kauls, ja gai^g mirgo sarkanā zvaigzne,
kasti pagriež uz citiem sāniem. Viņš ļj^t debesīs it bieži atmirdz lielga-arvien
skrāpējas vienā un tai pašā k a l u salutšāvienu mākonīši. Kad
vietā, kur tam reiz izdevies kasti at- padomju mākslinieks atstāj pilsētu,
^Isīt. kauit gan ai:^eznis skaidri viņa j^ats kavējas pie ceļa akmen-flaskatāms
pretējā pusē. Ari zirgs tia;dem vai sādžas zemniece^, lomēr
todās ievērojami stulbāks patstā- labprātāk pie Jūras zaļs^jiem pde-t
v%ā domāšanā, nekā to parasti pie- piem, kuros mierīgi viz kaujas
Pem. Vispār, mājas dzīvnieki ir kredseŗa Pc^omkina siluets,
d a ^ nesaprātīgāki par savvaļas grafikām vadoties, jPadonvju
«verim.^ Dzīve cilvēka pafpamē, g^^^^^^ ^p^j^^j^ ^ ^agad apdzī-
0 ^ rūpēm par barības sagādi u n ^ Ļeņina un Staļina vēl Mak-
Ott Ikdienas cīņas ar dažādiem ka- Gorkijs un dažādi varolnīgi un
^ e m jmienaidnidd^ p a d a r i - 1 ^ ^^^gg^ velti toties
^ t o s stuīajus. Rekords šai 2aņa ^^^^ plakanos pakaušus
Piwer govij. lx)ļševiku kailo dūri. No ido-
Viens no visgudrākajiem, ari glem raugās mierīgas, bārdām no-gOstā
vai cilvēka kalpībā, ir zilonis. atiguSas sejas, kas vislabāk piederē-
^dijā ziloņi strādā smagu un bīs- tos archaioloģijas profesoriem. Māk-tamu
darbu pilnī^ patstāvīgi — tie ļ slinieciski labākās ir Prorokova Ķī-
Pa divi vai trim kopā nes baļķus no nas skices, kurās — ak, atkal tas
meža un gāž tos upē. Zilonis rūpīgi pats — kāds kulijs no liela noguru-izmeklē
nocirstā koka smaguma ma iemidzis savas rikšas priekšā,
^ t r u , lai to vieglāk varētu kusM- bet divi amerikāņi ar nedabīgi ga-
^ un uzmanīgi, lai neievainotu se- riem kakliem dc^as pastaigāties.
^ vai biedru, iepriekš dtus brīdi- Aiz visas ^ „īstenlbas" attēl^Ju-nādams.
er kāju iestumj anagos ma, līdz sīkumam reģistrētā Ļeņina
°%U8 ūaenī. Ziloņi apmāca cits mauzoleja un Dņepras spdcst^ajas
citu strādāt; savvaļas zUoņus pēc attēla paslēpts padomju mākslinieks
sagūstīšanas sasaista ar apmācīta- Viņu aizsedz Kremļa aizkari. Tadeļ
Jiem, kas gail ar labu, gan sitieniem viņam arī nav savas sejas. Kremļa
iemāca meža brāli strādāt raSgu reālismu viņš ir sējis, un tukšu vien-daibii,
I ic^ibu viņš tagad pļaiii.
nevar
nopirki zobu suku
SKĀBU KĀPOSTU SĒDE
HRAD2INAS PILI
Cechu saimniecība ir deši saistīta
dažādos plānos. Vi^irms bija div-gade.
tagad piecgadu plāns. Visiem
plāniem padon^u zemēs savukārt ir
mazāki plāniņi un grafikas, kas no­teikti
jāpārsniedz. Tāpat notiek ari
Prāgā; par to liecina ziņas, ka če-chus
pārņēmis skābu kāpostu n^als.
Visi veikali ir pārpilni^ namamātes
vāra ik pārdienas kāpostu viru, bet
krājumi kā neplok, tā neplok. «Vai-līgas
pie šīs nelaimes ir konservu
fabrikas. Pagājušā rudei^ tām no-rādŅa,
dk tonmi kāpostu jāieskābē.
Fabriku vadītāiji un strādnidd bijuši
varen centīgi un daudzkārt pārsnie­guši
plāna. Tagad skābus kāapostus
nav kur likt. Gotvalds sasaucis mi­nistru
sēdi, jo strādniekos manāms
spēcīgs nemiers un neapmierinātU)a,
pie kā vainīgs vienmuļais ēdiens.
Cechu varasvīri sprieduši par kā­postu
plūdu novēršanu. Ks^ineta
lēmumi pagaidām vēl nav zināmi
Droši toties var pareģot, ka Got-valdam
ar Zapotodd būs drīz vien
jāsasauc atkal īpaša kabineta sēde,
jo čechi reizē ar skābo kāpostu postu
atklājuši, ka visā zemē nav iespē­jams
nopirkt zobu sukas. Prāgā par
tām sola jau pieckārtīgu cenu. Sal
nelaimē savkārt vainīgs kominforms.
Kad Tito atteicās dejot pēc Staļina
pīpes, Maskava ar kominforma vir
dutājlbu pavēlēja saviem satelītiem
saimnieciski bloķēt Dienvidslāviju.
Kremļa pavēli izpilda arī Cechoslo-vakija.
Par nelaimi sarus dažādu
suku izgatavošanai čechi ieved no
Dienvidslāvijas. Tito, spītēdams
Maskavas rīcībai nedod čediiem
vairs ne sara. Visprleciigāki prā-gleši
tādēļ ir, ja no paziņām rietu­mos
saņem sainīti zobu suku. Pa­gaidām
nav arī izdoti īpaši rīkojumi,
kas kavētu suku pārsūtīšanu.
Cechi zina stāstīt, ka visu šo ne­laimju
rezultātā Gotvalds vienu rītu
no rūpestiem vairs nav varējis atrast
savu pīpi Viņš izčamdījis visus uz­valkus
im uniformas, beidizot lids
pārmeklēt Hradžinas pilf no pagraba
līdz bēniņiem — viss veltīgi Bei­dzot
viņš zinājis vairs tikai vienu
glābiņu: viņš atsauds iekšlietu mi­nistru
Vaclavu Nos^u un pavēlējis
izdarīt stingru izmeklēšanu.
Ķ^d GiJtvalds vakarā atgriezies
mājās; viņam pretī smaidīdama stei­gusies
tā dzīvesbiedrene. Viņa bija
atradusi pīpi Gotvalda ritasvārkos
Gotvalds apmierināts lids alkal pa­saukt
Noseku tm teicis, lai izmeklē­šanu
pārtrauc.
Noseks par to nebijis nemaz sa­jūsmināts.
„Ko, pīpe atradusies?"
jautājis viņš šaubīdamies. „Neiespē
jami! Mēs starplaikā apcietinājām
piecus zagļus, un viņi visi pilnā mē­rā
atzinās."
Ae.
5AZNICA-AMERIKĀŅU
DZĪVES CENTRS
VESTtAiB JLATVUAT* NO PENSILVĀNUAS
Bakstot šo korespondend ,Jiat-|labprāti>avada Sajās glīti iekārto-vljai",
gribu vispirms dot dažus I tajās rnltnēs. kur visus izdevmnus
)raktidcus norfidijumus tiem tautle-1 sedz bērni, vai ari tos samaksā
šiem, kam ceļš uz jauno pasauli vēl I draudze,
itāv nrlekšā. i
Vispirms Brēmenes emlgrācUas L ' ' ' '^ anjerikāņu dzivM c«tts Ir
Kcernutsrtās , dkarubro jkaast rAs mizecreiļkoatās jss Svaarl ssa5- Sft' f„^,T« "l^2,;»^fvsTk a^i't'™a . °*^Dile*v'k,aSlp:p^-
ņemt drēbes un apav^. & iespēju *^f^ ^ "^^""J^^
mūsu t a u t l ^ PietlekaJ te- SJ*'J«,|^^^^^ ^^t?f**^.:S^
mantojuši un ari luterāņu baznīcas ^ ^ . ^ t ^ l ^ . ^ i ^ ' S^
pārstāvji nav par to Senācigi In- ^ ' ^ « " t l ^ S p r ^
formējuši IzceloShia " das korisi Baznīcēni talāros tērp-ceļotājiem
vēl Vācijā Jāsaved kSr- ^J^ļ
tībā zobi: dentistu pakalpojumi ^ ^ ^ ^ ^ P J * ^
Amerikā ir tik dārgi, ka Pimajā P f ^ ^ ^ ^ ^ J ^^
laikā nevienam nebūs pa splcam to ^ f ^ ^ ^ J ^
Izdarīt Tas pats attiecas^ a c e - J ^ ^ liturSUM laikā a^^
nēm; kam « s nepiecJcSamM, J ^ h ^ ^ ^ ^ l ^ ^ T ^ ^^1^^ ^
iegādājas Vādjl ^ l ^ t i dāW S^^^^^^
šeit ari ādas Izstrādājumi, kSdēļ H^^. ^^^^^^ "^l^Z
Vādjā Jānodrošinās ar ādas dm^ ^J^^^ "^.^
dlem. rokas somiņām un Portfeļiem,
Sis mantas ir ne tikai dārgas, bet ""Z 1^ ^2
bieži vien ari neizskatīgasT^*
Ar iekāpšanu kuģī aizbraucējs no-kļūst
apstākļos, kuros Jāaizmirst DP CUvēki ļoti sirsnīgi un tebpril
vārds un sajūta, kāda pavada, ar šo grib vierīg otram pakalpot, vienalgiĻ
vārdu staigājot Ikviens tad jau irlvai tas pazīstams vai svešs.^ ^et*
pasažieris, kam ceļa maksa segta, I ka tas ietekmējis pat dzīvniekus:
viņš var baudīt visas pienācīgās ēr-1 neesmu šeit vēl lā^ redzējis svešu
tības. Ieteicams visiem rokas ba-ļsuni kas naidīgi rietu, bet katrs no
gāžā turēt pieklājīgu uzvalku. Jo tas ti«n, Iznāds svešinl^m pcttim,
uz kuģa izrādās nepiedeSams, un I metas guiļus pie kājām, itin kā a!>-
stāvoklls ir diezgan neērts, Ja Šis ļ llecinādartis savu draudzS)u. Katrs
apstāklis nav iepriekš paredzēts, ļ atbraucējs šeit ir viesis un liela rek-
Lldz iekāpšanai kuģi turpretim ie- lāma; preses ļaudis to steidaia tQ«
teicams ģērbt vissliktākās drēbes, ko llņ intervlt Amerikāņiem nav m -
pat vēlāk nav žēl iemest Jūrā. ļ ša ari Baltijas problēma un dažfidāf
Gribas vēl pieminēt pēdējo P^^^ijas cki^djas. Pēdējā taikfi
ningu". ka3 notiek īsi pirms ieraša- radio jairfikos polltirfcos apeka^
nās gala ostā. Katram individuāli kavējSs pie Baltijas tautu likte-jāstājas
emigrācijas ierēdņu priek^^ ^a, apzīmējot to par kauna traipu
šā, kas ieradušies uz kuģa un jā-M«^ikmeta notikumos. Pēdējie notl-lesnledz
tiem visi dokumenti, ko ik- kurni, Sķielt, arvien vairāk atsedz ko-viens
saņēma izbraukšanas ostā. P*^^i8"^a un šis mācības
Nokāpjot'no kuģa, tad nu cilvēks ir Piekritējus te piemin ar naidu m
tikai ar savu goda vārdu. Tā te «Sutumu.
Amerikā ļaudis ari dzīvo. Jo nepa-| Zelienopolē, rnaijā.
AUSTRĀLOĀ
TRAKI SALST
VĒSTULE «LATVUAT
NO BBIHERSTAS
V
arigd augsna
^LaM/ās'' irdzstradniekō vēstule no Kanādas
stāv nekāda pierakstīšanās policijā
vai kur dtur. Grūti pasacīt, kā Se
notiek izziņas im dtas administra­tīvā
aparāta funkcijas, taču viss lie­cina
par īsti respektējamu kārtību
kā pilsētās, tā laukos.
Darba vietā mani gaidīja ameri­kāņu
gaumē Jau pUnlgi iekārtots
dzīvoklis. Tas i r ērts, gaumīgs, bet
pats galvenais — praktisks. Šejie­niešos
lielu izbrinu radjja fakts, ka
lāgā nepazinu viesistabā esošo tele-1 Maijs ar* sniegu, krusu un lietu,
vīzijas aparātu. Mani savukārt iz- Vai Latvijā? Nē — Austrālija, kur
brīnu sacēla tas, ka mana priekšnie- muitis solīja pamatīgu karstumu,
ka — turfga mācītāja māte, tāpat Patiešām traki salst! Ir tāda sajūta,
arī citu bagātu ļaužu vecāki, dzīvo it kā tu. dlvēks, būtu pārāk agrt
īpašās vecu cilvēku patversmēs. Iz-1 pavasari laizbraucis dzīvot RIgaa
rādās, ka tās Se visai atzīta parā- Jūrmalā un nu Jāsalst nost. Aiz loga
dība. Vecāki savas vecumdienas | pašreiz krit krusa. Vējš dcarbs un
auksts kā ILiStvlJā tajos miricļos, kad
ābeļu zloilu laikā kādreiz uznāk ^
pēkšņs sals. Pavisam nepatīkami td
J(ftas ļa\adis, kas, karstumam saga^
tavodamies, šurp braucot, kādam
itālim, aral)am vai indietim par ba­nāniem
un kokosriekstiem atdevuši
savas ziemas drēbītes. Naktīs 4 se-
Es vēroļju no tālās dārzniecības
atvestos kodņu dēstus. Tie ir ma­zi,
varbūt gadu ved, luī paši sver
tikai dažas mārdņas. Bet apkārt
to saknēm sevišķā maisā iesdņota
tā zeme, kurā tie lidz šim auguši.
Protams, tā ir desmitkārt smagāka
par pašu kodņu, bet ir nepiecieša­ma,
lai arī še, jaunā vidē, dēsts va­rētu
iesakņoties, plaukt m ziedēt.
Arī mēs esam šādi pārstādīti koki,
kas Ugu lailni auguši citā, savas
dzimtenes zemē. Bet kur ir tā līdz­paņemtā
augsna, kas mums var pa­līdzēt
še iesakņoties un augt? Kur
ir tās desās saites, kas mūs arvien
ari še varētu saistīt ar mūsu dzimto
zemi?
Ar vecāko paaudzi, kas augusi
Ildzi mūsu jaimaoai valstij, lieta r\av
tik bēdīga. Tai ir zināmas tradid-jas.
Bet mūsu jaimatne, kurai svešs
mūsu valsts pavasara romantisms
un kas savu dzīves slieksni pārkā­pusi
jau bērnības laikos? , Kur v i ­ņa
lai ņem tās priekSturamās bru­ņas,
kas to pasargātu no bīstamās
asimilācijas?
Se, Kanādā, zinu pāris latviešu
vējagrābsles pabiras, kas atklāti pa-»
teikušas; „Latvieši mūs vairs nein­teresē!
Mēs esam kanādietes." Sīs
jaunavas kuļas tikai kanādiešu ap­rindās,
lai ātrāk atrastu kādu pre­cinieku.
Proitams, gadiem ejot,. Sīip
nedaudzajām makšķerētājām var
rasties arī dtas sekotajās, bet bū­sim
optimisti un domāsim to la­bāko.
Latvijā lieta te vēl rod siltu at­balsi.
Jaunekļi brauc simtiem jū­džu
tālu, lai kādā sarīkojumā kaut
tikai dažas stundas pabūtu tautiešu
vidū. Bet c& ilgi tas tā tuii>inā-sles?
Pašreiz šie jauni^i vēl ne­prot
angļu mēli tik lokani, lai ie­kļautos
kanādiešu sabiedrībā, tādēļ
baidās ari tuvoties kanādietēm. Bet
paies gadi četri vai pieci ^ aina
var krasi mainīties.
Un tieši šie jaunieši, kam vareno
Svešo iespaidu jūklī atmiņas par
mūsu kādreiz brīvo dzimteni tik
ātri plok. ir padoti visliel^ām sa-
, , . . a r-, ^ Algas nav nčanaz par daudZu bet gan
^T^^ J^^r'^^i^T^'L,..^^ vēl par kama dzUāko latvisko tradicUu. triikst no Austrālija!- - hopūSaV atbraucēji
dzte^enes lids^ņ^tās garīgās Nupat vienu nakti vīri gultās vaii«
augsnas. Jau viņu iMioiasvalcļda nebija varējuši izturēt un gāJuSl
vairs neskan īsti un tīri l a l ^ . Ta laukā iedegt ugunskuru. Lai nebūtu
Ir kāds iai«ans daudzu vācu un jagarlaikc^as. cepuSl dienā samedī*
angļu vārdu mistrojums. Un tad tp^^ » ^
svešā, nd>rīvības, kara un trimdas il4™,a 1- 4^, «,^,«4-
gados aizgūtā idekoģija latviešu Ue- M^^J^^^
tai nesala nekā laba. Un dk lat-hS^^JJ^J^^I^^
viešu varam vairs skaitīt Savlenc^ i^Jjfj^^
Valstu un Brazīlijas ieceļotajos? lateJos Zilajos kaln^^^^^
Nedrikstam n^enu laUSu kc|« P ^ ^ ^ ^ i n J J l ^ ^ . o ^ ' ^ v ^ : ^ ^ ^^
trimdā atstāt neapriipētu. Mūk JSIOB^I'^^ centrālajām organMām jāvdc S L ' S L T ^ I ^ ^ J^^^^l^ Hels visas nasaulermēroca fetherstas Imigrācijas centrā pagal-darbs.
Skolu jaunatne paāZiV^A^'^^^J^^^l^.J^'^J.*^
li^^ām p ā m i ^ ā s % T ^ I^T^^'SteSr
^ ā t o Ieradums Sal viŗzla|āLi^3i,P^^° t l E f a m S W
radies Kanādas latvieSu nacionālā
apvienībā, kas projektē skolas - .L, «,f?r* ~ ^ , ^ ^ i , ^ J „ at ik,/oolo«n«4ijiaos« a«.t.v.aer-Jg.aVn,u. tetvleSu »K>aē«r--I mu_z u^ — no Jēra līdz aitaji ^vai.
nlem vecumā no 6 - 6 gadiem, ve- debess V t o » p ? t S ^^
sdigoa lat&u a ^ o s . ^ t a u t l s - ^ ā k u s S ^ S I ^ B r t^
kam rotaļām, dejām un «wrta 8pē-Kr'.%ŗr:r^^
t ō ^ ^ 4t.^^J^^™Ma8- Tie atbraucēji, kas jau ea-
K ^«il^rTSTB^I^LK'apsllditādus. jo tUcal ze(ā
julUā un augusta. Bet Sal skolai ja- mj^g ^ togsnlna vai kamtaj.
rod ari turpinājums. Ziemas mēne- . _^ -,!7. 7 ^ , "•«u».
šos. jāatrod iespēja bērniem mād- Austrālijā tagad Ir n«ia>fl, u a ^
Ues l a t v i s valodu, vēsturi un ģeo- SevlMŗl aukstas naktis,
grafiju vakara vai brīvdienu dco- N^tBcami HcļōBt jau tūlīt pēc sau­lēs.
Tāpat ievērību pelna ierosina- [«..r^eta. Par aiAstākajlem apga-ivns
par jaunleSu periodiskām «a- bāliem uzskate KaiAēru. Meilbur-nāksmēm.
Tās Ievadāmas ar kādu S ' ^ , . _ i a « " f " K j»
īsu referātu par Latviju \m nobei-P^®»*^ mazStai
dzamas ar tautas dejām, rotaļām un PasalfiMiu jār&lnās no maija līdz
tautasdziesmām. septembrim, Sunp braucot, ziejņaa^
Protams, svarīgs jautājums Ir arī "^„il?H?*l'»,*'* ««^rScst ato-mācibas
līdzekļi - Latvijas kartes vādjā. Lffli, tagad pat: var»tt
un grāmatas. VislMn. kas dodas J«^J«r^"vakadu rindiņu, taču
pāri okeānam, jāņem līdzi latvleSu ™ ^ vien pirksti, bet ari
grāmatas, īpaši mācības grāmatas, H^Eif- ^f^^t «pautl vede slēpju zā-
Latvijas Skatu albumi, kartes un bakl Daudz neko nitāk nepaUdt
viss, kas mums var dot kādu pa- ^ J* l^raugM pie sienas A.
liekamu prl^statu par mOai tālo p'^P™*»» ^^^^^^ J°fP ''^5;
un vēl n*rīvo dzimteni. Rūpējle- f " f ^.^^eļu zle^^,-- maijs
ties visi par mūsu garīgo augsnu, Jo ļ**^^»; M ^ *^ ^
trimdas gadi var Ieilgt. šam jābūt tur.
Vainlendē, maijā. I Betherstā, maija vidū.
A l b , K a l n i o S ' Arnolds S m i tt
tm
m
mv