Bavarijas Latviesu vestnesis, May 9, 1951

              6 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 9, mtijl
Latvieši pret latviešiem
MARSLĀ ..SKAISTS" IR TIKAI TAS, KAS IR PATIESS
Blakus apokaliptiskiem parediēlomiem vai
f ^ D p i n i im I» $. ipp.) natnl, kas s&k vtldoi wvu pasaules
nStejSm un nkirnglem , kautgaiim^^ nihilistiskajā atmosfairi.
SQ trtodat «abledrfl>a ir tā noUTO- p^iiesibas noekakirošana šeit ir labi­nātā,
ka nekādām šķfm pr^elHIbāmHaij pretlīdzeklis, kam labi noder mu-nav
vietas. Atliek pieņemt, ka ar vār- ^ p^ese. Bet ari mūsu intelicience va- noiarēs. 20. gadsimti m
du . M n r Ir domStas mūsu orgāni-Utu daudz ko darīt, ja tā mazāk di- ;t?,U^rC*Ur5?ilfi«%'l^^^^ JST-zaa>
as un to vadītāji. štancētos no tautas. Kaut kas ir jā- kārt. radot ginži jammi «ksiitetcef pMiatni
Ja ari šīm organizācijim varētu koļ anturētu Ielikušos sairšanas saturas, jaunu, Dūsiaikitm ttbiutoSu dii-oārmtft
tomir lādat principiālai no- mnrkcH r®* i*»»' ^^'^ - l»""^ divēku:
; . i ^ « . t 1^ procesu. ^^MH: «tetot pegitnē «n «trokol eUsērē-raldlitnai
nav pamata, jo tas nav uz- T^ČU ar to nav teikts, ka negatīvas juSos gudrības avotus, «tgrieioties nevis ptr-iq>
iestaif bet pašu trimdinieku vēlē- īpašības mūsu taull ir pārsvarā par ®«inS|ā chaosā, bet stundā, kad no chaosa
— etridi un ēavstarpēja apkarošanās, dala mūsu tautiešu kritusi par upuri h o i un radīt jaunu cilvēku. Mēt rediam u
Diemžēl, tas ir pareizi. Bet, no otras demorēlizācijai. Lielajam vairumam ««i^ao» vaibstus. Pānadīt ciivētai titad tr SnJjria"lfbiV'SS i t b f"g«.*P6k«. l a i turpini f^.ļ*™'-«'"ll^i-rr^^^^^
var prasīt, lai visi bfitu vienBi do- ^ cj^a. niōsu tautas morāles ciivēi. ir UMk7.4iēli, Ueu» mi .«vi, m u
mif — ktds ceļš ejuns. lai «asnlegtu I stiprumu un spSjam liecina kaut vai «p*)* >' |i*t|»iBo. Ma>o Bikamc
kopējo mērķi. Tlda nu refe ir demo- lag, ka līņigricijas zemēs latviešiem !L/'l;f''|'/»,"'
kratīja. Taču lai cik daudz bOtu ko uba slava. Mūsu sasniegumi savas n!«"«i»"»?1?^u. ««v.jtddg. P M . T.
piraett miisu organizIcijSm, nevar valsts izveidošana dod labāko lieci- ..i»»" <>iv.ŗi, loku. b«t kar« varctn ari
noliegt poiitlvo darbu, kas ir veikts U u par mūsu tautu. Tāpat nesenajos '''ijl.'i»'"'*'» ^ t°.TJSl
piecos gados Vādjā. Lii pieminam Kara gado. un pēc tam'varam atr«t ^'.^1d.•"p&'?.f^^^^
kant vai tikai latviešu skolu izveido- (jaud* piemēru, kur atsevišķi latvie- i>«« ptumbai divjki »c»ar diivoi, kmt
iana- Ir grūti ledoaSUes. kSda būtu h j p^jdijuši loti augstu morāli, aiz- ^ ^ ^ f iL'*^?i.Siu'^d^^^^^
mflsu drive VSdjS. Ja mums^vteplr^^ «ias tautas intereses, riskējot | ni*5i,vf.*S'..uk1Vu
Romānā atjaunotne
Mūsu grāmatas
dapu bibliotēkas
dibinātais mēnešraksts «otJIni, ^Jfri M M *
kira un Sēlijas Bertēnas vadībā. Pēc šo rakst­nieku
domām modemā romāna un vispār
mākslas galvenā nelatno ir koncentrētibas
trūkumi. U l pēdfjo ptniktii. «āksIlBieki»
ir Jāprot dlstancētlef »o mittittU. ko U i
pārrada mākslas darbā. Bet SI distancēšanai
nav Jāsaprot kā atraušanās no aktuālās dsl-ves
kņadas. , ^ ē i neoribam UdlēUtf Bo
laUtmeta, no tkwi«»trtdtei |ttki«, «• «J?
par dlvēka morlUske v lodtlo brivlb*.
Uetu un parādību aprakstā mēs gribam at-brIvoUes
no Jebkāda Ieraduma, no katra
veida konvencijas, no abaUaktlem Jēdite-
Biju dzirdēji», ka Utvijae MaCU*
ribas laikā Valsts bibliotēka dalu no
tai piesūtītajiem brīveksemplāriem
nofūtijufii ari ārzemju bibliotēkām.
Ar! Latvijas universitāte apmainīju,
sies zinātniskiem publicējumiem K
ārzemju augstskolām.
Meklēdams latviešu grāmatas, ie­griezos
Kopenhāgenas lielākajās bib­liotēkās.
Karaliskās bibliotēkas ār«
zemju nodala atradu krietnu pulku
nebūtu eavu organizāciju. Po'/.ltiva neprasot, „kas man par to būs", NO tā tirtet. ka mSksias celi mums nevar
kritika Ir vēlama, tomēr nav attāls- Ar gandarījumu pieminēsim tos mū- r ° l . . P«iiāvigt it-nojama
ta viscaur naidīgā nostāja L trutiešul kas, nonākuši Amerā.ri f^JJ^^^^^ .ar.
pret masu <jganizād to^^^^ par savu personīgo lab: JSSlfirki
muti viena dala irimamitJ^u. Noaevu i klājlbu, ar lielu sirdsdedzi metās dar- n>sw« dxives sastāvdaļu visās mūsdienu sa-nemaksātājl
ir un paliks traips mūsu U ā , savas tauta« labā informējot ^r^ieA^ļļļ^ŗ Jf^'^^^^^
Uimdat ©īvē. , , rikāOUS par mOSu tēvijas likteni un blldigs, tlkat flkUvl piedaloties rakstnieka
Pemprāuzēto latviešu girupai Ir ne-ļ ojej^iijot galviniekus citiem taut^e-hnp«'ovu«iajot likteņos. Matvērtigu darbu
11 nopelni pie tā, ka mGsu organteā- jiem. Un kāds latvietis «avā laikā sQ.
cya« nav varējušas iz^^^^^^^^^ esot jau gadu nodzīvojis v^^lSk^^kii:^.^^^^^^
bibu tik ražīgu, kadu inēe vēlētos. ^SV un gribētu ar dalu savas algas t^"is modernā cilvēka prāts labprāt tic vi-
Dūrieni cīnītāju mugurās ir vlssāpl- piedalīties latviešu konēiā c i n i bet !""• P»»**»** •••ādāks nekā iidi-
«flVU 1A «imMV nn i«nāldn1«ka I L! • ~i *amebu Kopeja ciņa, oei gj^^j^,,, rŗ^^^^ savādāki, Jo nav svarīgi ^
gākie. Jo tie nenāk "^/«'^/^^^^^^^ vel arvien nebijis orgamzaci- Uai ari labāks, patiesāki. Monotonais darbi
puses, bet no savējiem. Mums jatmas 1 j^g^ varētu to nodot. ^^oia un fabrikā aicināt aicina smeit iieiā-
^^Z*^*.^*^ P^^^l^^^^^ *Sdēl nenolaižam rokai bet Jļjf'^ P^^^^^^^^
kolonnai. Sādi ^P^tofJ"^?»^^^^^^^ cfoti tm neievērojam uzbru- ;?JriJ,u^l%e'r.u^^^^^^^^^
nemaz aplams, ja atceremmieB ko- j^ļjm^^ tautiešu puses, kas ie- ves vienmujo ritmu,
mūnlttu slepenās instrukcijas, kurās nes dezorganizāclju mūsu rindās. Ir L ? " J ^ ' « * ļ**"!!' .S'.
norādīti, kā .pārvērst vl^ud^^^^^ to.\a katrs clnltāj J l^dēl;^^^^^^
mums — cīņā pasu starpa. Ja āie-IJc^s izvirzījies priekšējās rindās, sa- P«c obligātās darba dienas ņem rokl grā-penle
aģenti ir attIstIjuM šādu dar- ņems nenelnltus E»ārmetumu« no 4TS fvarbat lielāko tiesu neapiināti)
Mbu tai dftmorāUzētaii^ latviešos tie n . , ^ . D «s^iv^ puses. Be»t verdzinātā latviešu ?t au^^t^a^ Uaitgraasati ēt ajIār lsieagvtua . TNsteov ldi illvikl,a ldkiatsl esv, iņba«mt filail.
«ffaausi aiugiigu zemi. prasa no mums, brīvībā esošiem, cl- ««i Un M d i patieii, intensīvi dilvot. Te
Bet vai i i i negatīvās parādības iz-ļnas tUJOināšanu. un tādēļ mēs ne- «aivēniga grāmata ir ta, kas iiklaldē.
dcmOrāllZāCljU? AtcerēsiliaieS, ka ari Ņ u j o r k ā , ASV- Ufl apalerlna vulgāro vUsslānl. kai Ir katrā
Latvijas neatkarības laiki nāca» sa*! Sciivēkā. Maivērtigs darbs So vulgaritātei
teņi atitājUŠi savas pMH tautas rak- °^9*ļ Plnno retrf j l c kara pilnos apraē- neierobežotai apetftam. k|Qit arvien trulāks,
sturā. U^am no šejienes ari nāk
n S r V « t i > t n i « e tfl»t««ml « « i ^ - t M T V . 1 . !? «• I"»*!»» plliētas k* zā|u pordja. Sādā situācijā beigas vlegl
pārkairināts jūtīgums, 1ieieClWlba, protektorātā. No parediētajlem sešiem kon- paredsamas. Romāns draud pārvērsUei tīri
nelīdzsvarotība, autoritātes necitJŠana "rt*«» Pi««oi propmmā bOi vienīgi MO- harmacejlskā ražojumā un taudēt savu patle-un
naide pret ..kunalem". kas tik bie-n!?!?... ' festlvUa lodl- laa māksUs jēgā noenkuroto būtību.
•1 aAttAnAme liLlXe ir MfltljM», CUtbera», parediot programmā Francijā, Senpol Devaniai aemā kopi vat
Zl sastopams latviešos- Kaut mēs mā- art vlņe konpoitcljai. Notiks ari divi brīv. rākiem gadiem pulcējas rakstnieki, lai kal
citos no citām tautām, ka dometar- ļ koncerti, piedalīsies, starp citu, Bavā- ļ potu llierātflras un speciāli romāna atjau
plbas var iztirzāt un nokārtot ail bez I:'" ".T*?'* kamerorķestrti, VIrcburgas fll. notnel, lai atdotu tam pirmatnēji svaigo no
U š a n a . niknumi. "i^^^ZZ^^" I t
SAIRŠANAS PROCESS JĀAPTUR f ^ ^ „ , "
Ja ari varētu atrast dažādus Sisf
demorālizacijas izskaidrojumus, t o m ē r ļ ^ .... ^
attaisnot to nevaram īm Ir jaunums %'uti. "^u ^ d i ^
ko jācenšas novērst. Papētot tuvāk Act aSaņ Serdilgu nekur to nesastop,
demoralizētos latviešus, redzam, kaM* v i m koki aug — aug niiie. miiio koki.
viena da|a no tiem ir atbirumi, ku- T« * .5^ . , 4. » j 1*8 priedei salums tumšs pret ballu mūtā
ŗiem patriotisms nekad nav stjlvējis ^ sienu,
tuvu pie Sird6 un kuri meklē dažā-1 vlkiiai menas k@s gadiem skaitu
dus pamatojumus savai aiziešanai no a.,^ ^ , . . ^J?^*'
latvietības. Tie vienmēr iir bijuši pret r**' '''''' ^17'
„kungiem", ja šie kumfl Ir latvieši, M inm^ iveicine šos skaistos ®s Ik dienu,
bet loti pazemīgi un bez iebildumiem v« -.ti«« « « V ^ M . » ^. ,4 .
klanās svešu kungu priekšā. Dievs ar If^^i^S^^^^^^
viņieml Bet liela daļa Ir tādu, kaslfat mati bunbīeii pie salas vītnei @ug.
nebūt negrib earaut salif.es ar dzim- vīnstīgai kvii m
teni, taču, nonākuši saindētā vidē, sa-elimtlši
ar visu noliedzēju ideoloģiju Wo ^ l l ņ a a kad reltretiēm lauki ©Ju,
un paši no tā stipri cieš. Lieki minēt, !ļl*V«l'l«^**!fl Htei: dtiBteni nu es;
/c»i1k1r tļaa«urni«u ti4ekt«eikkVm,»4i tas «^MIsiit āj uz jau- I PIOCv ls«ir«gat tMat.ā lulo, dlašures i,g astel| s. bamraā ujā bgeolvesii, teju.
niem. Mēs gribam rīkoties tā, iti mOiu u- latviešu grāmatu. Starp tām dati J.
terārte žesti īstenotos it kā pirmo reiti kopš ^^j^ujaiera darbi latviski un Novellen ir..Sr^"-vitfiCU^^ tulkojums, Ŗ Blauma,a darti
līmē neko dtu kā pakāpeniski un ilkitt vel- (Indrāni un Novellen vācu valodf),
dot ievu garīgo penonibu. Jau Cekovi. kura ^. Gŗļna, A. Brlgaderes, P. GrutniS,
Lr^-i^iJiāSr Tā^^^^^^ f^J'^''^^ Egllša, Mint Eg-nav
Sķirtms no dlvēka. Un Anri MtUii. ku- Hša, Aldas Niedras. J. Poruka, J.
ra līmējums grerao iomāna vāku, itkt: ļ^aina (Jāzeps un viņa brāU vācu va-
..Mākslas darbi ir vērti tU, cik vērU ir dl- . CValhA* (7iRmac nasaViit «I
vēki." So aiuņu Ir vēru meditēt gidiem loda, VSkdii)e6j^iemas pasakai vi-
Ilgi, Jo tā vistiešāk uiaka to. kā iodien vii- cu valodā) Un Eov. vlrzas darbi, Lat-vairāk
trOkit: mākiUnledikai fidUanai. kai ^^-^j,^ j^i^se. kā ari La IHteraturt
Ir i e v i l tUal smaditņn vai ..sirdi", bet fiB J ... rakstnieku
veielā. nedaUtā on pUmvērtIgā cUvēka darbi, letton un vei aazi ciiu raKimietU
MākiUnieka ikaistākaii tikums ir vienkār- darbi. Vairums uzskaitīto grāmatu Ir
Siba. Pat vairāki tā ir radīšanai ndiekiii: trimdai» izdevumi, un tikai dažas Lat-rour.
n vijas
vlenrelilbā. Tāpat mākslas darbam nebūt nav dzimtene izdotāS, JautājU blbllOt^klS
nepledeSaml ekstravaganti slžett. IkdlenlSĶā ^^gŗ^iniecei, val neglabājas ari k'at^
difve un parastais cilvēks īsta talanta rokās . ^ noinralrOTta^i latvielu RrKm«iat
atiegiles savā palesibā. Un SI paUesIba var Ogā P^^^i.f^r.tvsri^^^^^
- " - ' JO neizprotami likās, ka nav grāmatu
no Latvijas neatkarības pēdējiem ga­diem.
Darb^iece to nezināja»
Universitātes bibliotēkā atrada tt*
^. .^..kai dažas pag. gadu simrteni latviešu i'a';l".iur«s^i?W:^^^^ «- r^'-^i '^,<'tit\ ^rt"
da {ēgu no cilvēka. Bes viņa v i i i iHgtu ab- kam kartotēkā tās bija iedalītas ils«
lolūtā nesikaribā un chaosā. oivēki « p - vu nodalījumā. Bibliotēkas darbinieki
.?'"«ll"!.v« V..!"* «l.«t?. neko vairāk nezināja paskaidrot
Iniplrāclja nav neku citi, kā SI pasaules I *,ais k.wi{*4ius
aīdnājume. lo Uga tibtUi divēki. MākiU- Pilsētas centrālā bibliotēkā grāmi-
Aleki «lābj puauii no paiikSai%t n e k u i a b l ļ t a s latviešu valodā neatradu, bet tur
UB lejēdilbā. Un te mākila tuvojai īvēti- ļ v»i « j ^ Vlrza* Straumēni vāCU Un
man. Sv. Pāvils laka. ka vlia radība galda „ * v " ? * * ' it; . IIJI
gUbiņu no dlvēka. Tāpēc mākiiai funldja R. Valdesa Jūras V i l k i zvledru valo-
Ir vairāk Jāsaprot kā atpeiUSana, nevli kā dā. Tāpat zviedru valodā bija diti
""SS:;««|.X't'*u/ obilS;"!::" 0 "lojumu aprakšu par Latviju
Traunsfeinā
Jfi, blj mums Vidsemē šis labās siena pjavas
Un pilaēlal kaut kas no Cēsīm. Valmierai.
Bi skatu ainavu ~ Šķiet, tā no Siguldai:
Stāv rindās topkoki gan pakalnos, gan gravās
Te salus Ūdeņus v@| skaidrā upe Trauna.
Kā vārds, sen dzirdēti Jau. man sirdi Ieskanu
Un ainas atbur tas on dārgas atmiņas.
MI|§ dsejnleks Zvārgulis, kas blJ, kur Gauja
Bauna.
Skate tālāk atimaldās man Alpu piramīdās;
Pie apvārSņa lās stingst ar vlenaldilbu illu
Bet, logā vērdamies, es rediu egju silu;
BlJ dcimtā pusē tāds: val kādreiz mflS vē
vidēs!
Starp krustlom klejoju kad viens pa kapu
sētu.
Skumji skaistums ari tur, kur mēmi drūm
tuvs mels.
Bet pieminekļos kas tik akraeņeint svešs.
Nē, Šinī kapsētā ©s labprāt nedusētu.
būt tik svarīga, fik īpatnēja, tik grandtoia
ka veieU žūksnis seniādju blakui tai Uk
īlei kā tīrā banāUtāte.
Ir lāsma, ka vlīnlecIgākS lieta galda lavu
atbrīvošanu no lastlagnmt un neBosImlbu
Viikantākā pasaulei, vēlēšanai Ir Utelktlfi
Meiāki*''ir"prt»kr to" apSaUifto?'pactu iV- ļ Devos vēl UZ Kopenhāgenas blakiis
vien Uelākā itarojunā. ..Katru reisi, kad pilsētas Frederiksbergas plašo blbUo
mākillnleki apraksta lietas ar mlleiUbn unj sgu^ :^ v::.. dzirdēiis ka ari tur it^t
paUeilbu, debesu dsllēi eņtelli ustauc l l t - T. ' i ^-Jl»I^ D J K i i M s v l . j.^^^^
tām. priecājieties, Jo pestītāji Jumi Ir dsi. latviešu grāmatas. Bibliotēkai darbi-m
l i l " (koie CelU.) Un klauslsialei. u Ct- niece to nezināja pateikt, jo esot dl^«
bova aprakiu itepi: ..Cauri «f»/ J » « « j » - bā neilgi, bet pats komplicētajā k l
Sam ikalslumam. cauri laimei pārpilnībai var . , . - ^ . c« .a
juit laspriegtibu un ballei, II kā stepe la- taloga sistema nevarēju tādas atrail
praitu, ka tā Ir vienu|a. ka tāi bagātības... | Redzēju gan vairākus darbus zviedm
Ir nevienam nevajadslgas un neviena Beap-1 vAirviĀ n^r LAtviiu to vidū art Ha.
dsledātas. Cauri priecīgai lanēianalvar dslr- T*'^? o.! , iL t.!.!. kfu^^^^^
dēt bescerigu lūgumu; dse|nlekul dseJnie-Uas pec otra pasauleS kara publlcStlI
kul" , grāmatas-
Lietai mūs otrunā vliautentlikāk caur I l^nnAnhACTPnS ir ATT vairSSrAt nllal.
mākilas darbu. Tikai mākilai darbā atklājai , ^^^P®"?^^^^^ ^,^1] vailēkas pillā,
lietu patiesā leja un vieta pasaulē un Uds tas bibliotēkas flliales UU prlvāttt
ar to pasaule pati. Uetea gaida uz cilvēku, I bibliotēkas ar vairāk tūkstoŠlem l i *
«•J'^t!a'i'.\T''*V'*'?**'V^^*w"*'^^^^^ Tās neizdevās apmeklēt
ma stāvokli, kamēr dlvēks tfii atsvabina, | , . . . . / , , .
aplaimo un atdod Betsnldnāmai putāvēša- J^utu interesanti azirdēt kāda trim
nal. Skatīt pasauli ar mākslinieka acīm no-| dā eSOŠa mūsu blj. centrālo bibliOtI
Ž l S L C * p l , 'M !S!SC.™«rb'S: k"- darbinieka paskaidrojuma, p.,
ttiks mākslas darbam. īstenībā skaists trļ^Tf^ni^tu varbūtējo, nosūtisanu Ul āT-visi.
ko mākslinieki Ir liiauds no brutālā | zemēm, kad Uli kUT Istl. Z. 1*
chaosa, no nejēdzības un Bolldi paUesIbā.
Jēgā. īrā. ..SkalsU" ir tikai Us. kas Ir pa
tleii. Plem., ttkal labu. pilnīgu mākslai dar
bu mēi laukilm Mr aaiitu, nevli otrādi —
skaistu mākslai darbu — par labu. pilnīgu.
Ko tas Bosiml? Tas nosimē, ka labi, pil­nīgi
«• beldsot ari ikaiiU var būt tikai
tāds mākilai darbi, kura vērUbu garantē
tā patleitgumi. Patleilba. būdama vlia esoŠā
augstākais mērķis. Ir ari mākslai kā atie-vlšķa
esošā reģiona vienīgais kritSrt|i. Bet
panesības ce|S ir bezgalīgi, abiolfltā patle-ilbā
cilvēks nekad nevar būt. Tāpēc aŗll Zumālist» Vilvaldis KroderS, kU
mākilas vērtētāju galvās virmo tik daudz U ^ ^ i i»,!.. «.{«tiilAfi darhi P l -
lavā starpā nesaskanīgu prindpu, tāpēc ari fP^ * * «aistljies uaroa ri«
nav viena viedokļa, no kura varētu luve- kistanas informācijas minlltrljā, l i *
1"*.*?^Kn.- !®"*^' nenMin«. ka vienīgā cIs darboties ari filmu nozarē. Nsien
„lzeja būtu itigt arvien dzl āk relfillvlsmā. ļ 0«kVJe»«k«ft. « . M T K . ^ nMtttvnml
Kas divēkam Ir Iespējams, to dlvēks p , » , ! Viņš ^ Pakistānas valdības uzdevumi
laikam, vismazāk zina. Māksla briedina ce-1 pabeidzis dokumentārfilmU par pinni*
ribu. ka divēkam Ir Iespējams pagaidām neJ jām vēlēšanām Pandžabā. V. KrO-
.!XX"tigār^^^^^^^^ -Bet d^^^ dokumentārfilmas i c f
le sākas Jauna dziesma Jaunās skaņās . . . I nāriju Un vadljiS režiju.
Latviešu žurnālists
vada filmas uzpem*
sanu Pakistānā
ms&ī
tkuiits iMdik jžnĀ
ROMĀNS
(11. turpinājums)
Bija apstājies laiks un doma<i, un sejas visapkārt ieguva
asas un neredzēti skaidras kontūras. „Vai es tā esmu, kas
nebūs šeit vairs pēc stundas? Varbūt pat pēc pusstundas?"
Dapija aizkāra «avu pieri un šķita pati sev tēla un sveša.
Vai tas bija sapnis, vai īstenība? Un dīvaini — viņa nejuta
vairs nekādu ballu, tikai neganti sūrstošu ziņkāri — uzzināt,
vai patiesi šl nakts un visa dzīve, kas tik bieži līdzinājās ne­izprotamam
murgam, nav tikai grūta sapņošana, no kuras
atmošanās ir nāves bridis. Tikāt ātrāk, ātrāk! Kaut šis pelē­kais
apžēlolos un darītu visu ātri!
Bet pelēkais vēsām acīm raudzījās savos gūstekņos, kā tie
bez mērķa rušina izārdītos salmus, un tad ar! viņam šl rotaļa
apnika.
..Nu būs diezgan. Ārā!" Feģa pacēla pistoli un bēgli mēmi
saskatījās. Izslietām roklim tie virzījās atpakaļ uz virtuvi,
garām daudzām glūnIgSm acīm, kur vēl vienmēr kaktā sadzīti
stāvēja bērni ar saimnieci
„Ja tu runāsi, vecene, tu rltnakt pazudīsi ar visu savu būdu
un knēveļiem. Un pasveicini saimnieku,'* noteica Feģa, satai­sījies
uz aiziešanu. Visapkārt kustējās pārējie bandīti, apkrā­vušies
maisiem un paunām.
Kundze stāvēja savā rožainajā vakara tērpā, drebēdama kS
drudzi, un vienā kājā tai bija uzmaukts zābaks. Ari visi pā­rējie
bija bez virsdrēbēm, un paceltās rokas tiem ļodzījās kā
aizlauztas,
Gājiens sāka virzīties x\t durvļu pusi, kad tās pēkšņi atvē­rās,
un tanīs parādījās saimnieka plecīgais stāvs. Viņam aiz
mugurttt paceltām pistolēm nāca divi krievi un stūma to vir­tuvē.
Saimniece klusu iekliedzās un sakņupa uz priekšu: ..Un
tev tomēr bija jāpārbraucF"
Feģa iesvilpās caur zobiem uņ nostājās saimnieka priekšā.
„Tā, Sagaidījām gan. Labi — tu nāksi mums līdz, parunāsim
par mūsu uzrādīto bunkuru un pieciem kritušajiem. Sarkanā
bulta neko neaizmirst."
Saimniece noliecās pār gulošo puieēnu, un viss viņas augums
klusi raustījās, bet kad saimnieks gribēja spert soli uz bijŗnu
pusi, kas raudādami sauca tēvu, spēcīgs šautenes laidnes si­tiens
izgrūda viņu pa durvīm.
Bandīti vairs nekavējās. Feģa pagriezās pret bēgļiem un
uzsauca:
..Pazūdiet istabā un līdz ritam ne Sjoli āra. Šoreiz man priekš
jums nav laika. Bet ja viena vārds nāks vāciešu ausis, jūs to
pieminēsit."
Tad viņi pazuda aiz durvīm. ^
Lēnām bēgļu pulciņi atkrita salmos un Ilgi nerunāja ne
vārda. Tikai no virtuves kakta atskanēja klusas elsas.
,.Viņam jāpārnāk, viņam jāpārnāk..." čukstēja saimniece,
un ap viņu spiedās piecas baltas bērnu galvas. Zīdainis, it kā
nojauzdams ļaunu, skali kliedza, bet lielais dēls stāvēja, ap­kampis
matēs plecus.
Vējlukturis bija projām, un īsie sveču gail apdzisuši. Tikai
pavardā vēl blāvi kvēloja ogles, bet pēc brīža apdzisa ari tās.
Kad pirmajā rīta svīdumā Dagnija pavēra virtuves durvis,
viņa palika stāvot uz sliekšņa un nolieca galvu. Tai pašā
vietā, kur vakar, pie loga ētāvēja saimniece un sastingušu
skatu raudzījās ārā pagalmā. Mazais viņas rokās bija aiz­midzis.
Tas bija pirmo Ziemsvētku rīts. •
xxin
Dārza koki meta jau zilganas ēnas piri pagalmam, kad bei­dzot
piebrauca gaidītais pajūgs, un bēgli sameta ratos savas
atlikušās paunas un salauzītos čemodānus. Visi Mežirbju logi
bija tumši, un pat pavards visu dienu bija stāvējis auksts un
nekurts, nemezdaras ne sprīdi gaismas klusajā virtuve. Soļi
uz cietā klona tur klaudzēja dobji un smagi, durvju aizviras
vārstījās ar ņirdzīgu čīkstienu, un pat no bērnu trokšņainajām
mutēm nedzirdēja ne skaņas.
Saimniece klīda pa māju kā pelēka ēna, mazo tā visu dienu
nēsāja uz rokas, it kā meklēdama patvērumu pie siltās, vārīgās
dzīvības, bet viņas acis slēpa dziļi uz pieres uzbīdīts lakats.
,.Mēs esam kā gļēvi zagļi, kā nodevēji," rūgti teica Dagnija
Elgai, ieceldama ratos savu mantu maišeli, un juta sevi dziļu
kaunu, domājot, ka driz būs jāiet atvadīties no saimnieces.
„Mes esam te sildījušies un mielojušies un bijām kā pielipuši
Mežirbēm. kamēr tās mums deva drošu patvērumu. Bet nu,
tikko šai sētai ir uzbrukusi nelaime, mēs pametam to neziņā
un postā, laimīgi, ka tikuši prom! Kā gan jutīsies saimniece
ar bērniem šai un vēl daudzās citās naktīs, kad te nebūs
vairs neviona?"
..Es negribu par to nemaz domāt. Tam vajaga būt br'esmīgi."
,Be! mōs aizbraucami Tīri vienkārši — aizmukām, jo mums
tā ir ē r t i . . .'
„Tā ir. Bet ko īsti mēs varētu līdzēt palikdami?"
„Aizdzīt vientulību un baigumu — varbūt. Un tas ari v i ii
Bet t o m ē r . . ."
,.Pret bandītu pistoļu stobriem mēs nespējam it neko," no­pūtās
Elga Pļava.
„Tlesa, to saka prāts. Un tomēr man ir kauns no šis droi-migās,
mēmās sievas, kas pārāk skaidri zina saimnieka cslu,
bet es neesmu dzirdējusi no viņas nevienu vaimanu, nevienu
šņukstu. Un b ē r n i , . ."
Viņas atgriezās atkal pagalmā, kur Taivēns ar Kapteini no*
sēja vezumu, bet negribot visu acis laiku pa laikam pagrlezāf
pret mežu, kas satumsa aizvien vairāk un vairāk.
M N U varam braukt," teica Kapteinis un pārlaida skatuT»^*
ditājiem. Virtuves durvīs gausa un klusa stāvēja saimniece»
un viņas acis dusēja nekustīgi zem puspievērtajiem plakitU
ņiem. Mazais viņas rokās bija aizmidzis, bet pārējie birnl,
pieplakuši svārku krokām, neatlaidās ne soli no mātes. Viņi
stāvēja tur visi kā astoņas sastingušas elpas, kā astoņu dzl*
vību ķekars, saplūdis ar durvju spraugas tumsu, mājas bei-cerīgo
klusumu, meža tuvo baigumu.
— Mēs paliksim, lai sagaidītu savu lēno, briesmīgo iīnlk'»
šanu. Jūs steidzaties prom, lai satvertu jaunu cerību, — klie­dza
šīs bailēs atplestās acis. bērnu, pavērtās lūpas, vill šie
iekšķīgi drebošie ķermeņi. Bet tiem nebija neviena vārdi,
nebija neviena mājiena, ne lūguma aizbraucējiem. Viņi itāvijs
un skatījās.
Ardievas bija reiz jau pateiktas. No savas atlikušās man­tības
aizbraucēji bija atstājuši visu. kas vien varētu noderit
vientuļajai sievai ar bērnu baru, neveiklie pateicības vārdi
bija izteikti, un saimniece bija mēmi palocījusi galvu. Nii
pajūgs sāka kustēties.
Pārgājusi aiz gāzelīgā vezuma pagalmu, Dagnija vēlreiz at*
skatījās un redzēja saimnieci ar bērniem vēl vienmēr itāvotļ
uz mājas sliekšņa. Saimnieces saliektajos plecos bija kādi
nežēlīgs miers, un tas bija briesmīgs. Pēkšņas izjūtas dzīti.
Dagnija pasviedās atpakaļ un aizskrēja-līdz Mežirbju lieve­nim.
Pašķīrusi bērnu baru. viņa apkampa saimnieces plecui
un noskūpstīja tās nobālušo vaigu. Dagnija Juta, kā laim-meces
augums nodrebēja zem viņas ātrā pieskāriena, un lie-ļ
lā^ā meitene sāka skaļi elsot. '
r.Lai Dievs jums palīdz," nočukstēja Mežirbju saimniece u»
uzlūkoja Dagniju tumšām, izmocītām acīm, „mūs nu Viņš ir
pametis..."
Noliektu galvu Dagnija pagriezās pret aizbraucējiem ofli
vairs neatskatīdamās, steidzās tiem pakaļ. Ceļa līkumā viņs
panāca pajūgu un sāka soļot līdzi pārējiem pa aizputināta­jām
grambām.
^Turpinājums sekos)
ne v i f
' i I»'"??, ievainoto
t '«dala
Sfttol. ta a vēl šo š
%im dabū kaut
Zļ^ asins plazmai' f«
• ti t«, ka mikiB
riiii dlvēka organisms p i -
piiliešanas galvena
rT- piegSdāt Bsinsvado
u ittiadgto osaotiskāni
irfA īpailblB, vielu, k
^jas kl nesējs VL
P bi». Titid māksli^āa
n ilji aeleitigain, un tāds ir
Dalu nedēļu laikā or-
7m IT* PVP pamazām iz^
j i M n laukā, vai arī ķl*
1 ^ pt to laiku uzbūvē-iJlSh
i l u vielai. PVP tā-ļlUtldi
«pagaidu izpali^".
tkļķilda,kaar PVP māki*
iiģ^ ]l!bU daudzi simttūk*
Ifļl ļiniiioto. Tikai paviiam
iplļoot PVP radījis kaitīgas
' B «i tad nav v§l pilnīgi
i FVP bijis io nevēlamo
i|MbQ ionesls. PVP lieto
1 It fiTiiķi Vicijā - kur
nio Badilche A A I U R - und
' UMjfriiaf^ pie Reinai
4 >Mijā Itikl ari ASV
M\u par PVP māksilgam
Jliiii lielfinnai to importā
""viena toiScusl tagad
M vietas, Pat vairāk,
. , j M f i ] a u pagatavojuši
i W ^ k u s atvasinājumus,
JiWitTl8J0juinuar jocm, kam
Miicilaeiniinieclbfis Ipašl-
N'^ltas, ka PVP māfcill*
plMofcūa ndida nozīme
tiaiaignipSoL
'j?vi«alg| viela, ko var lie*
gatavošanai. Li-m
m
nttiijhfli
UziMiem
iiiiļZ'tt' W vientuļJir.
•«ikitl V
«iTi <^ara
1?% M . t i