Bavarijas Latviesu vestnesis, June 26, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
newsof importance concerning the woFld's happening^s, of political, economie, coltnral
social significance. Anā our special aim is to present the humanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States of America and the British
Empire. This aim, we bnow, wiU help maintain the spiriiual and cultural unity of the Latvian people and — of aU thinjrs — will yield hopes for a safer andļhappier future.
Redakclja-Editorial Office: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā — PubUshed twice a week
Nr. 49 (51) Authorized by Military Government and tJNRRA Dillhigenā, trešdien. 1946. g. 26. jūnijā
Frensiss Kejs (Frances K:aye)
Gandrīz vai katrs vēlas
atstāt Eiropu«..
Pastaigājieties pa ielām jebkurā
\
"Eiropas kontinenta pilsētā. Apturiet
jebkuru vīru spēka gados un pajau­tājiet
viņam skaidri un, gaiši, ko viņš
•darītu, ja varētu piepildīt. savu de­dzīgāko
vēlēšanos. Ir lielas izredzēs,
ka viņš bez apdomāšanās' atbildēs:
„Eg gribētu tikt projām." Pajautājiet
viņam: uz kurieni? Viņš atbildēs:
'^Vienalga kur, tikai prom no visa."
Jo Eiropa, gaidīdama pasaules nacio­nālās
struktūras nākotnes problēmu
attīstību, inficējusies ar i:svairlšanās
virusiem un lūkojas pāri okeānam.
Si slimība jau sasniegusi drudža
stāvokli Viduseiropā, kur bads
prasa savus meslus uin kur desmi«
tiem miljoniem ļaužu iesaistīti vis­lielākajās
masu pārvietošanās ku­stībās,
kādas vecā pasaule jebkac
pieredzējusi.
Iemesls nāv tas, kaļ Eiropa būti
par mazu vai ka tās apdzīvotība, v i -
fiimiā ņemot, būtu pārāk bie:?:a. Tais*
ni otrādi, dzimstība visumā sama­zinās
un kļuvusi svarīgākā Rietum-un
Ziemeļeiropas problēma. Bet v i ­dusmēra
karavīrs vai karā cietušais
civiliedzīvotājs, politiskais bēglis vai
dzīvotkārais pusaudzis, visi jūtas ka­vēti
un saistīti saimnieciskās un po-
' lītiskās nedrošības dēļ kara sapostī­tās
pilsētās, kur trūkst darba spēks,
ķieģeļi un pārtika. Tiem visiem
Eiropa kļuvusi,neciešami maza.
Austrālija, Jaunzēlande, Dienvid-afrika,
Kanāda, Dienvidamerika...
Nogurušie tverams pie šim vīzijām par
saulainām debesīm, viļņojošiem līdze­numiem,
mežu un neskartu minerālu
bagātībām apgabalos, kas gaida vai­rāk
darbaviru, zemēs, kur sajukušas
ideoloģijas varētu aizmest prom kā
netīrus apģērba gabalus.
Anglijā, kas vienmēr (labvēlīgi uz­ņēmusi
emigrāciju uz dominijām,
tūkstoši apstājuši dominiju pārstāv­niecības
ar lūgumiem. Zviedrijā un
Dānijā, kas ar pieaugpšām bažām
vērojušas tautas un spēku pieaugu­mu
to kaimiņzemē — Padomi jā, arī
Jau manāmas pazīmes, ķa ļaudis sāk
lūkoties uz aizjūru. Skandināvija ir
vienā no pirmajām vietām tp emi­grantu
valstu vidū, kam Austrālija
„dod priekšroku". Itālija cenšas rast
novietojumu vairākiem simttūksto-šiem
strādnieku, neskaitot tos, kaš
^ i b pārvietoties uz Franciju.
Pašā Francijā, Eiropas noskaņoju­ma
jūtīgajā pulsā, nesen izdarītā
aptauja rādīja, ka 40 proc. vīriešu
:20^38 gadu vecumā izteikuši vēlē­šanos
atstāt savu zemi,. kaut gan
franči tradicionāli nīdušļ savas dzim­tenes
atstāšanu un tai pašai ne{)ie-
-ciešami apmēram 3 niilj. ārzemju
.-Strādnieku, lai atjaunotu savu rūp­niecību.
Prese jau nodēvējusi tos,
kas vēlas izceļot, par nodevējiem un
dezertieriem. Kāds radlokomentā-tors
izsaucās: „Ja labākie, stiprākie,
visvairāk izglītotie Francijas bērni
^grib to atstāt, kādas atjaunošanās
iespējas tad Francijai paliek?^'
Rieksta čaumalā koncentrēta pro­blēma
skan: jaunajai pasaulei vajag
vairāk vīru tās saimnieciskai eks­pansijai
vai pašaizsardzībai/Eiropai
Jāpatur savi vīri, ja tā grib palikt
'dzīva. '
Kopš vīri devušies pāri jūrām
meklēt piedzīvojumus 'vai labāku
•dzīvi, vai politiskas un reliģiskas va­jāšanas
dēļ, Anglijā bijusi celmlauze.
-Starp 1846. un 1932. gadu no Angli­jas
un Īrijas izceļojuši i 18 miljonu,
t. i . vairāk par trešo dalu no visiem
•52 miljoniem, kas atstājuši Eiropu.
Tie devušies, U2 vis^m' zemēm zem
ŠIS saules, visvairāk'uz saulainajām
,remem.
. Pieņci-aot, ka paies vēl daži gadi,
.'kamēr šis zemes varēs atgriezties
(Beigas 3. lappusē)
Latviešu nometnei Ambergā jau
pirms pāris nedēļām bija dots rīko­jums
sagatavoties pārcelšanai uz ci­tu
vietu. Tagad kļuvis zināms, ka
pārcelšanās jāveic līdz 23. jūnijam,
pie kam 1500 latviešu novietos Hers-brukā
pie NIrnbergas, ap 200 Roten-burgā
(20 km no Ansbaclīas) un vie­nu
daļu 8irī Marktredvicas nometnē.
Tautiešus jaunajās nometnēs pārvie­tos
ar vilcieniem. Norādītā nomet­nes
vieta :Herbrukā ir bijušā kon­centrācijas
nometne — ar dzeloņ­stiepļu
žogu iežogotas barakas, ku­rās
līdz ipēdējam laikam atradušies
vācu nacisti. Pēc latviešu pārstāvju
norādījuma, ka šīs telpas nometnei
nav piemērotas, UNRRA's vadība
apsolījusi gādāt materiālus telpu
pārbūvei. Tautiešu pārvietošanās no
Ambergas uz Hersbruku jau sāku­sies.
Ar Augšpfalcas novada lie­lākās
latviešu nometnes likvidēšanu
Ambergā un pārvietošanu uz Fran--
konijas novadu, pārmaiņas sagaidā­mas
arī novada komitejā. Bez tam
novads zaudē labu ģimnāziju, kura
no Ambergas pārvietojas uz Hers­bruku.
Augšpfalcā vēl paliek latviešu
nometnes Filsekā, Veidenā, Neinbur-gā
un Tiršenreitā. ^ ^, ^
O. Akmentiņš
Studiju iespējas UNRRA's
universitātē
ASV joslas UNRRA's universitātē
Minchenē (Deutsches Museum) iero­bežotā
skaitā vēl uzņem jaunus stu­dentus
šādās fakultātēs: mechanikas
fakultātē (ar elektrotechnisko noda­ļu)
2, 4., 6. un 8. semestrī, būvinže­nieru
fak. (ar architektūras nodaļu)
2., 4., 6. un 8. semestrī, dabas zinātņu
fak. (dabas zinātņu, matemātikas, f i ­zikas
un farmācijas nod.) 2. semestrī,
ķīmijas nodaļā 1. un 2. semestrī,
tautsaimniecības fak. 2., 4., 6. un 8.
semestrī, juridiskā fak. 2., 4., 6. un 8.
semestrī, medicīnas fak. 2. semestrī,
veterinārās medicīnas fak. 2. se­mestrī
un lauksmmniecības un mež­kopības
fak. 1. un 2. semestrī. Se­mestra
sākums 1. jūlijā. Ķīmijas,
lauksaimniecības un mežkopības no­daļās
Izņēmuma kārtā jaunus stu­dentus
uzņems ari 1. semestrī. Uz­ņemšanas
lūgumi, uzrādot fakultāti
un nozari, adresējami UNRRA's uni­versitātes
rektoram Minchenē un
personīgi iesniedzami a':;eclgas fa­kultātes
dekānam, sākot ar 25. jū­niju.
Lūgumiem jāpievieno gatavī­bas
apliecības noraksts rcsp. tulko­jums
vācu vai angļu valcdā, dzīves
apraksts un Militārās valcVbas anke­ta
(Fragebogen). Visi raksti rakstāmi
angļu vai vācu valodā.
Prof. P: ICrūmiņS
rāmatas trimdas sKoiam
Par mācību grāmatu sagādāšanu
līdz šim rūpējušies daudzi. Tomēr
reālie ieguvumi šajā novadā vēl ne­līdzsvaro
jas ar patiesām vajadzībām.
Visvairāk mācību grāmatu līdz šim
veicies sagādāt detmoldie^iieip un es-lingeniešiem.
„Latvju Apgāds" Det-moklā
Iespiedis šādas mācību grā­matas:
Ābeci, Valodiņu, kuras atkār­tots
iespiedums parādīsies jūnija
beigās un 'Visvairāk domāts ameri­kāņu
joslas skol;ām, Bērziņas-Balti-ņas
Latviešu valodas graimatiku ģim­nāzijām,
K. Dziļlejas sastādīto dzeju
antoloģiju Dzimtene liesmās u.c. Ie­spiešanā
atrodas J. Curika angļu va­lodas
mācība tautskolu vecākām im
ģimnāziju sākuma klasēm un I. Bēr-ziņas
- Felsbergas angļu - latviešu
vārdnīca. H, RudzīSa apgāds Eslin-genā
iespiedis K. Kaufmju^a mate­mātiku
1.—8. klasei un matemātiku
4. klasei un pašreiz iespiež J. Raiņa
dzejoļu izlsisi un A. Dravnieka lat­viešu
literatūras vēsturi. Abas šīs
grāmatas gaidāmas ap jūlija vidu.
Vēl paredzēts iespiest Fr. Zāllša Lat­vijas
vēsturi ģimnāzijām, K. Kauf-maņa
matemātiku 5. klasei un Fr.
Zālīša vispārējo vēsturi, feet nav pē­dējās
eksemplāra. Ja kāds to varētu
uz laiku aizdot, lai sagādātu jaunu,
lūgums to sūtīt A. D r a v n i e k a m
(Latvian DP Camp, „Frische Quelle**,
Hiddesen bei Detmold, Lippe). —
UNRRA's pārvalde Minchenē foto­kopēšanas
ceļi solījusi apgādāt „Tē-viļ^
valodu" I., 2., 3., 4., 5. un 6. klasei
un ģeogrāfiju 4. un 7. klasei. Jau ie­spiestas
rhatēmatika 3. un 5. klasei
un dabas mācība 5. klasei. Sīs grā­matas
paredzētas tikai amerikāņu
okupācijas joslas skolām.—- Dabas
mācību 4., 6. un 7. klasei paredz iz­dot
Fišbachas latviešu nometne, bet
Bavārijas apgabala latviešu komite­ja
Minchenē iespiež M. Sostes ģeo­metriju
visam ģimnāzijas kursam.
Bez tam Bavārijas apgabala skolu
direktoram inž. 1. Zubānam uzdots
gādāt par šādu mācības grāmatu ie­spiešanu
Augsburgā: Johansona A l ­gebru,
Mālkalna Ķīmiju arodskolām,
Trauberga Cilvēku, Šiliņa Psīcholo-ģiju
un: loģiku un Tēvu valodu 6.
klasei. Prof. L. Bērziņš un prof. P,
Jurevičs uzņēmušies gādāt par mā­cību
grāmatu iespiešanu im viņiem
nosūtīta Gulbja Latīņu gramatika un
Bumbēra Fizikas 2. daļa.
Angļu valodā jau iznākušas vairā­kas
mācības grāmatas. T. Dārziņš
Hallē izdevis „Valdis and Velta in
England" un angļu-latviešu vārd­nīcu.
Abas šīs ijrāmatas gan stipri
dārgas, ko īpaši jūt salīdzinājumā:
piemēram, K. Dziļlejas antoloģija
Dzimtene liesmās ir 163 lappuses
bieza un maksā 2,50 m irkas, bet
„Valdis and Velta in Enrj'and" ir 90
lappušu, bet maksā 5 \r. vkas. Nav
zināmi motīvi, kādēļ ab"^ i mazajām
angļu grāmatiņām tik augsta cena,
bet par normālu to atzīt nevar, jo
grāmatu izdošana tagad vismazāk
drīkstētu būt labas p(ilņas avots. Ne­var
nepieminēt arī vēl citu bēdīgu
parādību, proti, ka šur un tur iz­dotās
grāmatas pārdod pret naturā­lijām.
Būtu iespiežamas, bet nav vaja­dzīgo
eksemplāru: M. Bērziņa Ar-eiropas
ģeogrāfija, Fiziskā ģeogrāfija
vai Fr. Dravnieka Fiziskā ģeografiJ a
un J. Vitoliņa Dzirdes mācība 8. un
4. tautskolas klasei. Kam šīs grāma­tas
būtu, lūgti atsaukties un ziņot
man, lai varētu nokārtot to iespieša­nas
iespējas. A. Dravnieks.
ASV armija ziņo^ ka karaspēks pārvietojas
demobilizācijas dēļ
Frankfurtāi, 17. jūnijā (AP). — Ar­mijas
vadīnas publisko lietu daļas
pulkvežleitnants Normens Sprauls
(Norman Sprowl) šovakar paskaidro­ja,
ka amerikāņu karaspēka pārvie­tošanās
Vācijā „patlaban notiek vie­nīgi
demobilizācijas vai pārkārtoju­mu
dēļ, kas nepieciešami, lai varētu
izdarīt demobilizāciju." Uz jautāju­miem
par Eili'opā izplatītām ziņām
par amerikāņu vienību, visvairāk iz­pletņu
lēcēju vienību, stratēģisku
pārvietošanu, sakarā ar baumām par
sarkanās armijas koncentrācijām, ar­mijas
informators paskaidroja, ka
„kustības notiek vienīgi noteiktā kār­tībā
un izpletņu lēcējiem še pašlaik
nav kārta."
Parīzes sarunu delegāts atsauc bau­mas
par trauksmi
Parīzē, 17. jūnijā (AP). Kāds
amerikāņu delegācijas oficiāls pār­stāvis
ārlietu ministru konferencē
šodien paskaidroja, ka laikrakstu zi­ņojums,
kā amerikāņu spēki Vācijā
„varētu būt'- trauksmes stāvoklī, sa­karā
ar ,,ziņām' par padomju spēku
konGentrāciju dienvidaustrumu Vā­cijā,
^pamatojas uz baumām.." Viņš
teica: „Te dzirdamas visdažādākās
baumas, un tieši šī pieder pie tām,
kuras neveļos komentēt.". Pārstāvis
paskaidroja, ka, cik viņam zināms,
nav pamata arī ziņām, ka itāļu ne­miernieki
labāk gatavojas nogremdēt
savu floti, nekā atdot to reparāciju
maksājumos.
Atsauc ziņas par Sabiedroto
karaspēka kustībām pie Triesias
Tricštā, 17. jūnijā (AP). - Kāds
amerikāņu pārstāvis Koričijā šodien
oficiāli atsauca ziņas, it kā notiktu
kādas Sabiedroto karaspēka kustības
pāri Morgana līnijai. Romas laik­rakstos
iepriekš bija ziņots, ka Sa­biedrotie
„izlabojot" līniju Koričijas
rajonā. Pārstāvis piebilda, ka ASV
militārās autoritātes uzskata Mor­gana
līni ju par starptau^ iskivrob:^7.u.
kas nav aizkarama.'
Maskava apgalvo, ka Sabiedroto
siiēki neaizkavē gatavošanos karam
Londonā, 17. jūnijā (AP). — Rak­sturojot
. demokrātisko spēku cīņu
pret fašisma atliekām par joprojām;
„visdegošāko jautājumu pašreizējā
politiskajā situācijā Eiropā",. Maska­vas
radio sniedz „TASS" ziņu no Pa­rīzes,
ka .angļu un amerikāņu spēki
Itālijā neaizkavē turienes reakcio-nāro
spēku mēģinājumu ,,izraisīt pil­soņu
karu".
Baumas par amerikāņu desantu
Bagdadas apkārtnē
Bagdadā, 17. jūnijā (AP). — Bau­mas
par tūliņ sagaidāmu daudzu
amerikāņu divīziju izcelšanos kra­stā
Basrā šodien pārplūdināja Bag­dadas
apkārtni. Citās ziņās, kas tā­pat
nebija pārbaudītas, apgalvots,
ka angļu kara minīistrija atjaunojusi
savu kontroli pār dažām militārām
nometnēm Sīrijā, kas bija evakuētas
kara beigās, un ka angļu spēki at­griezīsies
šai zemē.
Angļu armija« Vidējo austrumu
galvenais štābs; Kairā 18. jūnijā of i -
ciāli atsauca baumas, kas izplatītas
Trakā, ka tur būtu ieradušies tūksto­šiem
poļu karavīru un ka angļu kara
ministrija atjaunojusi savu kontroli
pār agrāk evakuētām karaspēka no­metnēm
Sīrijā. Angļu armijas pār­stāvis
paskaidroja, ka Irakā: nav ne­viena
poļu karavīra un nav arī do­māts
par poļu karaspēka sūtīšanu uz
turieni.
The Stars and Stripes
Kas turpmāk apgādās?
LCK vicepriekšsēdis A. Kacens par ;
nesen notikušo amerikāņu okupāci­jas
joslas latviešuUpgabalu komiteju
priekšsēžu apspriedi, kurā piedalīlās
arī LCP priekšsēdis P. Stērste un
LSK direktors R. Liepiņš, izteicās:
Apspriedē panākt^ vienošanās par
Centrālās kartotēkas Hanavā un
LSK kartotēkas E^lingenā darbības
saskaņošanu. Turpmāk abas kartotē­kas
apmainīsies ziņām, uri ja vienā
kartotēkā pieprasītā adrese neatra^
disies, tad kartotēka to paziņos ziņu
pieprasītājam, bet adreses pieprasī­jumu
nosūtīs arī otrai kartotēkai, kas
arī atbildēs meklētājam. — Daudzi
tautieši, kas līdz šim dzīvoja privāti
ārpus nometnēm, ļ tagad vēlas iegūt
DP tiesības, bet gandrīz neviena UN­RRA's
vienība jaunus iemītniekus
nometnēs vairs neuzņem un neiz­sniedz
ari DP indeka kartītes. LCK
apņēmusies panākt augstākās iestā­dēs
rīkojumu par vkņu uzņemšanu,
un tāpēc Ieinteresētām personām ne­kavējoties
jāsniedz par sevi vajadzī­gās
ziņas komitejām^ Par pārvietoto
personu turpmāko apgādi vēl nav
skaidrības, bet liekas, ka UNRRA's
apgāde turpināsies līdz gada beigām,
un pēc tam būs vēl zināms pārejas
laiks, līdz aŗ^gādi pārņeiņs kāda cita
organizācija. So jautājumu, šķiet, iz­lems
UN kopsanāksmē septembrī.
Apspriedē pārruriāts arī emigrāci­jas
jautājums. Dažās nometnēs tau­tieši
uzaicināti pierakstīties izceļo<^
šanai uz Angliju tuSi Dienvidameriku.
Augstākās iestādēs noskaidrots, /ka
šādiem uzaicinājumiem nav pamata;
Anglijā par^^zēts ielaist vienīgi pir­mās
pakāpes" piederīgos tiem ārzem^
niekiem, kas Anglijā jau dzīva un ir
Šo piederīgo tievie apgādnieki. Ne­kāda
plašāka izceļošana uz Angliju
nav paredzēta. Brazīlijas pārstāvji
Stutgartā nesen izteikušies; ka pastā­vot
uzskats emigrācijas jautājumu
Brazilijā pirms 1947. g. -neierosināt
ASV konsulāts Stutgartā paziņoji^
ka līdz lurpmāk^m pārtraukt^ Ļat^
vijas, Lietiivasr Igaunijas un Polijas
pilsoņu reģistrēšana ^braukšanai ns
ASV. — Apspriedē atzīts, ka LCK
nostāja emigrācijas, jautājumā paS-reiz
ir vienīgi pareizā un ka lielā­kos
apjomos izceļošana nav iespē4
jama, bet pētījumi un sarunas šai\
virzienā jāturpina.'
,,Latviešii žiņas" Eslingenā
Krievi zaudē UN cīņā
Ņujorkā. 19. jūnijā (AP). — Pa­domju
Savienība vakar zaudēja cīņu
pret Eiropas DP nometnēs^zplatā-mās
informācijas kontroles pastipri­nāšanu,
ko veiktu ļpaiŗedzētā starp­tautiskā
bēgļu organizācija.
Krievija piedāvā plānu
Padomju pārstāvis ģenerālmajors
Pēteris Ratovs neatlaidīgi noraidīja
priekšlikumu, ka Vienoto Nāciju lo­cekļi
varētu piegādāt informāciju sa­viem
pilsoņiem vienīgi ar bēgļu or­ganizācijas
vidutājību.
Viņš proponēja pāi^labojumu, kas
paredzētu, ka katrai valstij būtu at­ļauts
izplatīt informāciju par tās pa­šas
lietām saviem pilsoņiem, kaš at­rodas
nometnēs.
Priek.šlikumu noraidījk ar 11 pret
5 balsīm pēc tam, kad angļu pār­stāvis
sērz Džordžs Rendels bija no­stājies
pret to. "
The Stars and Stripes
Bēgļu un pān/ietoto per.sonu spe-ciālkomisijas
priekšsēcļiis — Anglijas
ārlietu viceministrs Hcktors Maknīls
(Hector MeNeil) !ziņojumā. Vienoto
Nāciju Sociālai un Ekonomiskai pa­domei,
kas 1947. g. 1. janvāri pār­ņems
UNRRA\š funkcijas, piepi-asī-jis
realizēt bēgļu problēmas atrisinā­šanas
plānus, kas kļūst arvien neat­liekamāki.
„Die Neue Zeitun: