1951-03-17-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
b > i > ; , . . . . . . Sestdien, 1951. - <m i l i ni saņemamJm veMw I 1^ tļttdokla attiecīgu d,,, biļ mēnešus„ vai a r t f ^i daAa visu o«A. J.'?' I* tie. kas m.ŗS garba Vai nu tikai nepj^M •Ipti gadu h.,' *»i atilsoļumu. Abos gadliuml*J aJiScJ^i'.palielināsiefi.Sift'i Iflglmu iesnieg, k v « « ļ i p w ļ p a r 1950, g. izdiļ£M kuļMTsrieai alimentiem, dzlrtk? Ipato. parādu procent^^ un Izdevumiem sakarā ar dl*?1 ļfŗ*«lcS«ftu uz un no dirkTl lludlnljumiem, reklāmim«.3 '^MS^ten). Ja piitti, gadā, tad kvišu un 1^ P»:iesblegšaoa Heka, jo ,i, i var aizstāt notelļiH rfttitam» (EidesfitattHche « i ^ ^ S d s apliecinljums MT J | d 2 m 1 ^ pie notiraS 8J«. J$ mgms jau ieenieotu tidljda! par izdevumiem i8?S nati,:^t^s var Iesniegt papildJļ l l ^ r i l d i s gadījumus, lLuŗo8 lō J « e d z f j s ar notariālo apiieS IļOTiegSanu saņēma atpakaļ i j |^āfe)ļ pārmaksātā nodokļa f;Ja darba ņēmējs Vāciju atstiļki iŗiņa, v^ietā uz apliecinātas nM •-"nivvaairļra-s p—am^ata- Itigumu vai I^t^ m ņaiidu atpakaļ saņemt llM lizivojc^šais. Ar! daiidzi tldi gti San ir zināmi. Reizē ar lūgw |Ŗie& 1950. g. algas nodok|8ļ (Ļphusteueŗkarte) un algas apliecinājums (lofinsteuerbettiK flung); jAbi šie dokumenti jisa^a ftirķa |ev^ Be^ tam, ja Šalo liz to, ka lūdzējs nav I nodarbināts, lūpmao ^ fi^no jattieciga darba pārvaltei jctti: apliecība ar pierādIjuiBi«ļ H laUcti, kad lūdzējs ir bi 15 bāl •mm ir M>St. 1 •.'•t-i • PretSji iepriekšējiem gadiem,! i i ioģW jāiesniedz šādēJSdt! *) Jaļ lūguma iesniedzejg ir jlļ |s nepSrtraukti visu gadu, tad \ķ Šieeni^z darba devējam, pie li iidzējg strādāja 1950. g. 31. ,īa d a r k devēji ir bijuši vairiHI i a v nbjjiihes, Jābūt tikai hķh%\ pārtraiiķtā (Jarbā visai 195a tjriājiiijia nolūks ir paātrlnSt m kas caiļr finanču pārvaldām bieiji^ ļfeveikak mēnešiem ilgi. J ^.;Jv;n) Visos pārējos gadījumos KjJ ' fliesnl^dz tai finanču pSrvaldil nanzanjt), kuras iecirknī lūdzēji i| irpjei 1950. g. 24, oktobrī. ^ Instrtlkcija paredz arī vllcjto teikumus, kurai no abām aujiļll S^āpi Vietām lūgumi jSiealet ļba t© ļieminēšu, lai nesareiļjti ļta« būtību, Šaubu gadīJuinSgaii' ; ^ Jcatram darba ņēmējam noik t | V | flnanču' pārvaldē ' ijaiegjajttas vpidu un vielu. ^«devumu atskaite par sp ^ e y u m tm (Sonderausgabe»! ^ M vieniniekao ^ ' t i - ijadā, par sievu un katrt ļM M nāk klāt pa DM » f Iti paķ minētām summām izfl atskattiļi tikai pusapmēra. īluštiiādja« dēļ minēšu kMiip niļ lai I redzētu, kā jūtami p«' Ilgas iiodokla atmaksā ml par iegādātām mantām {Kim Itiptoa iesniedzējs 1950. J' darbā deviņufl mēnešus. Bruto P gaa kot)»ummas DM 4365. Smi ttr ka viņš 3 mēnešus nebm .^iņam ļjienāktos atpakaļ DM ^ i4m i^iedza pierādījumu! mmi izdevumiem PM m ^Viņš saņēma atpakaļ DM 320. g tais aldas nodoklis par visoi!» •pSc nodokļa kartes bija ne; Ja lūgumam pievieno pļer»^ .par papildizdevumiiem, tad w ļ^dljumoft nodokļa atmaksāšana li(>dokli pārvaldei. .^.«i : Nobelgiiiiiā gribu vēl agj visa ttoiiokļa atmaksa ari nfiw^ vispārējo pārvietoto V^^^^^12 stāvokli Vācijā. Ja varētu «^«p pakal visu nodokli, tad . mx labāk situēti neki t Var būt runa par viņu p i lnu vācii iedzīvotājiem, ^ ] arr nesen Bonnā pieņemta» Ar DP pārskaitīšanu vācu^"^ par priekšrocībām domāt Mag. iur. ^ ^1 ^^;m]^f^'r'::^-^''i'-'-i - = Sestdien. g. 17. marti l A T V I J A mm Paiidzigds rokas pāri jūrām Kaijas ianiieŠu paicidba Redakcija saņēmusi Tanžerā stran* ļdijušo lat?i«8u bēgļu grupas pilnva-liotā K. Ertena vēstuli, kurā viņš rak-īsta* — Lūdzu, pieņemiet manu un visu iKaijas tauticiu sirsnīgu pateicību par Austrālijas refleksijas SPECIAIKAKSTS LATVUAI NO VAILA VALLAS I UttteSu Ugln Ulva Kaija Tanžeras ostā bfliu līdzšinēji brauciena apraksta lievletōšami laikrakstā, Latvija, ar ko lesam ieguvuši neatsveramu atbalstu ļinOiU grūtībās. Atsūtītos ziedojumus pzlietojam ar vislielāko taupību, pār-lilkai izdodiami tikai ap pusotra dola- [ra cBanā uip 16 cilvēkiem. Ar to tomēr lvii iztikt nevčtram, kādēļ pārdodam fsavai per^ioolgās mantas, kam vien [kāda vērtībii* Pienācīgam motora re-mtam vien būtu netpieciešami 1000 lolaru, hmi tam. vēl vajadzīga pārtika degvielas tālākajam ceļam. Latvian īRelie! Inc., aaiiiņā ar Amerikas lat< [vielu organizā<:ijām m LCK, iespēju īrobežii solis mums vēl palīdzēt, tā [kl ceram aiprījia sākumā, kad iestā- ^siai pie(mē:roti laika apstāk}i, turpināt [braucienu. Mēs labprāt vēlētos nokļūt ASV, ļbat tā kē mumii nāv ieceļošanas vīzu, ^esam io nodomu atmetuši, jo zinām, kldai giUt):baii mūs tur sagaldīlM. ^Nevekni»! ari atkal apgrūtināt sa-biedrību* lai izkļūtu no Ellisa salas, kldiļ cerisim dabūt uzturēšanās un darba atļatujat kādā no Dienvidamerikas zemēm. Paireiz laika apstākļi ir ļoti nepie-mlrotl tālākam braucienam. 2. martā piedzīvojām lialāko vētru, kāda še bijutt kopii 30 gadiem. Reidā bija noenkurojtiiies B ku^ļi, to vidū divi liiH tvMkoņi, bet tikai viemam izdevās pretoties imgstajlem viļņiem un lielajai vētmij pārējos, septiņus izmeta krastā vai uz moliem. Uz akmeņiem uzmesta, diažās mnūtēs nogrima ar! klda skaistu zviedru jachta lamata, kas bija nolēmusi doties zinātniski ekspedīcijā va Taitī. Tikai laimīga gadījuma diSļ nebija cilvēku upuru. Kaija bija noenkurota Tanžeras jach-tn ostā un vētru pārdzīvoja he^ bojā-jumiean} tik^i Izšūpoties gem visi dabūjām pamatīgi. Mūtu braucienu vada piedzīvojis Jūrnieks kapteinis Augusts Ulberts, kas beidzis Kr. Valdemāra jūrskolu ar tālbraucēja kapteiņa grādu. Bez viņa mums v i l Ir tirī» labi motoru mecha-niķi tm divi piedzīvojuši jūrnieki, tā kl laivas vadīiiana mums nesagādā ne mazScās rūpes. Uz Kaijas esam tikai latvieši, mtijkaStot mslaiķa Motivana kundzi, km Ir ukrainiete. Vēlētos uzsvērt viii5« grupas labo sadzīvi un vienprātību visos galvenajos jautājumos. Par abilm atraitnēm un meitenītēm visi kopā apņēmusies rūpēties, cik vien būs iespējams. Ar sirAnīfriem sveicieniem no visiem Kaijas tatutiešlem pateicībā un cieņā Jūsu K. lirkens, Kaijai bligļu grupas pilnvarotais T a n ž e r ā , 8, martā. Plrskats pur Kaijas tautiešiem nodo< tiem zledolumiem Kaijas bllgļu grupas pilnvarotais K Erkens siniedz pārskatu par tautiešu ztedojumliem, Ikas saņemti līdz 8. martam un nodoti Kaijas kopējā kasē, grupas vārdā izsakot, vissirsnīgāko pateicību visiem ziedotājiem un ziedojumu vācējiem. Visas bēgļu grupas vajadzībām ziedojuši: lolf^nif" nffJ''''' P'«idents H. Lielnors m dol.. PUadtmja» laiv. baptistu draudzes māsu iB,sionw biedr. nāc. A. Svercs 30. Bostonā 150 Indr. Eķis ar ģimeni Linkolnā 10, Arn Zaļais ar ģim. Tulsā 15. Vcrn. Dc-v^" xn. .""r?"*^ ^' " VillistonI 10. KA' V i^olumbusā 6. J. Sakalis Cikagā 1. n' ,T''^'^''^<>vs Kristinenhamnā. Zviedrijā 10. P. UmuTS Stokholmā 2i kopā 355.40 dol.; meneSroksta Mūsu domas izdevējs A. Kalniņš Toronlo 5 Kan. dol.. E. Zariņš Rolf> tonā 5; kopā 10 Kan. dol., Beļģijas latv. nac. komit. priekgs. K. Gulbis 745 B. fr.. «noninu ziedotāji Beļģijā 4000 ua 1000; kopā »»/43 B. fr. Atraitnei Zelmai ĶOderel ziedojuSi: Latvian Rollof Inc. prezidents H. Lielnors 40 ll' Y' „A"j'0Š-An5iņš Bo.stonā 25 dol.. R. Bēriiņš Buļģijā. caur BLNK 100 B. fr., A. un K. Lielais Beļģijā, caur BLNK 100 B. fr.. Lidija Druva ASV 10 starpt. pasta kup. Atraitnei Annai Motivānel ziedojuši: Latvian Relief Inc. prezidents H. Lielnors 40 dol., y. AntiņS-Ansiņg Bostonā 25 dol., R. Bērtiņš Beļģijā, caur BINK 100 B. fr.. A. un K. Lieiais Beļģijā, caur BLNK tOO B. U„ Lidija Druva ASV 10 starpt. pasta kup. LatvieSu centrālā komiteja Vācijā pietel-kviBl 20 angļu mārc, ziedojumu un lūgusi sūtni K. Zariņu Londonā minēto summu pārsūtīt un sniegt Kaijas bēgļiem iespējamo morālo un juridisko palīdzību. itn. DIEVNAMU IBSVfiTB B HTOrsi)urgM invaMu n»»';: montētajās telpSs iesvēti]» V visSm nometnē dzivoJoM» ļi kSrtojuiiia, tā dekorāelj»^' spēj visus latviešu dievn»»* Luterāņu baznīcu iesvetiJ»ļ,| Liventāļs. DievkalpoJuiJi'',^^ aoie, aometnes vīru dubu iltkvarte^' Kanāda dibinās invalidu ieccloffanas fondu Toronto Sv. JSņa draudzes māc. A. lūsis Ievadijisi sarunas ar Kanādas neredzīgo institūtu un, vairākām citām labdarības organizācijām par latviešu invalidu un viņu ģimeņu novietošanu Kanādā. Institūts principā piekritis vēl citu invalidu ģimeņu izsaukšanai, bet vēlas, lai Invalidu apgādes darbā piedalītos ari latviešu organizācijas, Jo IRO Izsniedzamie vienreizējie pabalsti (7,50 dol. par invalidu un 250 par katru ģimenes locekli), atbraucē jiem «e iekārtojot jaunu dzīvi, ātr izsīkst Udzl<rus noteikumus uzstādi an ^ažas dtas pali^lzības organizāci Jas, pieprasot ari latviešu ieceļotāju piedalīšanos savu nelaimīgo tautas-brāļu uzturēšanā. Tādēļ māc. A. Lūsis ierosināji» dibināt fondu latviešu invalidu iefceļošanas veicināšanai Kanādā. Fonda līdzekļus vāks ziedojumu ceļā kā no organizācijām, tā atsevišķiem tauti'Bšiem. Ks. Eiropietis un Melnais kontinents SPECIAIRAKSTS LATVIJAI NO DIENVIDAFRIKAS Pie mums patlaban ir pats vasaras vidus. Ķepa provincē, uz kurieni franču emigranti. Ierodoties šeit pirms pāris simts gadiem, atveduši vīna darīšanas mākslu, patlaban ievāc vīnogas. Atkarībā no dažādajām šķirnēm, daļu nogādā uz vīna darītavām, bet pārējās iesaiņo, un tās kā galda augli aiziet kuģos uz Angliju, — daudzi tūkstošu kastu. Par vīnogām egūstamās cenas patlaban ir labas, un vīna farmeŗiem tādēļ klājas labi. Otra grupa, kam šolaik labi klājas, r vilnas farmeŗi. Sav. valstu uzkrājamās vilnas rezerves un vispārējie kara draudi likuši celties jēlvilnas cenām vismaz par simts procentiem, un vil-nas farmeŗi šobrīd ir visvairāk apskaustā iedzīvotāju grupa Dienvidafrl-kas ūnijā. Arī visai lai zemei kopumā klājas abi, un tādiem, kā es pats, kas. tikai nesen ieradušies šeit ūnijā un vēl jūt saites ar Eiropu, ir skumīgi vērot, ka, loti vispārīgā tvērumā — jo ļaunāks stāvoklis kļūst Eiropā, jo labāks tas ir šeit. Kā tas viss ietekmē šeit nokļuvušos latviešus, un kādas ir izredzes tiem, kas varbūt gribētu no Eiropas doties šurp? Pirmais jautājums ir viegli atbildams. Seit ir tik maz latviešu, ka tos vispār grūti ieskaitīt par atsevišķu laužu grupu; es pats zinu tikai kādu pusduci latviešu visā ūnijā.. Katrs no viņiem cīnās savrūpīgi, un starp viņiem nepastāv kontakts, ko būtu vērts atzīmēt. Sarežģītāka jau ir jautājuma otrā puse. Pašreizējā brīdī darba tirgus viegli varētu uzņemt būvamatniekus, motoru un garāžu me chaniķus, slimnīcu māsas un varbūt vēl citu īpašu arodu darbiniekus. Bet tiem, kas eventuāli domātu doties šurp, vispirms būtu sev jānodrošina pastāvīgs darbs, kā arī jārūpējas, lai alga būtu piemērota darbam. To savu kārt var novērtēt vienīgi šejienes ap stāklu pazinējs. Darbs vai līgums, kas uz papīra Eiropas izceļotājam šķiet pievilcīgs, bieži var izrādīties pavisam citāds, piemēram, ja ir pārāk liels attālums no darba vietas līdz tuvākai apdzīvotai vietai, ja attiecīgajā rajonā ir pārāk liela dzīves dārdzība vai augstas īres maksas, kas var nosūkt pārāk lielu daļu no algas vai peļņas. Tāpat svarīgi var būt dažādi citi ap-stakli. Nedomāju, ka Dlenvidafrikas ūnija vai kāds cits apgabals Āfrikas kontinentā būtu niemērots plašākai latvle^ šu emigrācijai, bet Āfrika gan var so-līt labas Izredzes un dzīves apstākļus to profesiju un arodu piederīgiem, pēc kuriem šeit ir pieprasījums. Āfrika ir pasaules dala ar milzīgu nākotni un iespējām, bet reizē arī kontinents, kur baltās rases cilvēkiem Ir liela atbildība pret melnajiem iedzīvotājiem. Vurgu saimniecības laiki ir pagājuši. Tagadējā laikā katrs baltais, kam ir kristieša apziņa, melno iedzīvotāju apmācīšanā, izglītībā un vispārējā audzināšanā iegulda daudz vairāk nekā viņš iegūst no nodarbinātā melnā cilvēka darba spēka veidā. Vienīgā atlīdzība, uz ko savukārt drīkst cerēt baltie, ir tā, ka brīdī, kad melnajam kontinentam būs pienācis laiks nokratīt baltā vīra virsvadību un pašam uzņemties visu atbildību un pienākumus, kādus balUis mācījis, melnie to izdarīs, nevēršoties pret saviem līdzšinējiem vadītājiem — bal-laiiem. E. Dancigers i b i e n v i d a f r i k ā , febr. beigas. J i tā saucamie ģeogrāfijas filozofi, kas māca. ka galvenais, kas noteic tautu un cilvēku raksturu, ir zemes virsma un dabas īpatnības, kurā tie dzīvo, meklētu savai teorijai kādu papildpierādījumu, tad Austrālija tiem varētu to sniegt gluži izcilā veidā. Ja austrālieši paši pastāvīgi sauc savu zemi par dīvainu (strangt), tad mēs varam papildināt viņu izteicienu un sacīt, ka tas, droši vien, ir atkarībā no pašu atzītās viņu zemes dīvainības. Tā ietekmē tos divējādi: vispirms ar pašu savu ārējo iespaidu, un tad it sevišķi'ar to darbības un dzīves veidu, ko tā prasa no viņiem. Austrālija, būdama ļoti plaša zeme (gandrīz tikpat liela kā Eiropa), saprotams, var uzrādīt ļoti dažādas vietas un arī visai krāšņus dēbas skatus. Bet visumā tā ir erosijai^ t. i . sa-drupšanas procesa visvairāk ietekmētais resp. nolietotais kontinents, un sakarā ar to tad arī vismaz 5 6 no tā ir līdzena vai viegli pauguraina stepe. Vietām, kur pietiekami daudz ūdens, tā ir visai auglīga; bet gandrīz puse no tās ir neauglīga vai pat tuksnesis, jebšu, kā to mācīja kāds angļu skolotājs pārbraucējiem ua; kuģa. kalni tai esot ,.aplamā punē" (wrong side), jo aizturot valgos vējus. Šī sausā stepe ar savu saulē izdegušo brūno zāli arī ir tā, kas vasarli pirmā ietekmē iebraucējus ceļā uz attālajām uzņemšanas nometnēm, t l kā nesagatavoti ļaudis nciīvi sasit rokas un izsaucas: ,,Mans Dievs, kurp mēs esam aizvesti!" Sai stepē bieži izkaisīti vientuli eu-kalipti ar zilpelēkām lapām, mezglaini un ķeburaini, ar dīvainiem, it kā mocībās izliektiem zariem — līdzīgi mūsu vientuļajām priedēm jūras kāpās. Sevišķi spokaini ir daudzie nokaltušie koki, kas dažreiz izskatās kā ārā palikušas delnas vai pirksti no kādiem dziļi zemē apraktiem ķēmī-giem milžiem. Pamalē bieži kalni, dažkārt apauguši kokiem, tikai diezgan lielās atstarpēs ^ it kā zemei būtu pietrūcis spēka izaudzēt biezu mežu, — bet pāri tiem, it sevišķi vakaros, savādi kompakti torņveida mākoņi, un viss ietīts kādā īpatnēja, citur neredzētā violetā gaismā. Bet tad vēl ietekmē tas, ka neredz cilvēkus: tukša m vientulīga zen^. Mūsu nepieradušām acīm ainava šķiet it kā nereāla, fantastiska un ar baiguma piejaukumu: pielāgots miteklis ķēmī-giem iedzimto gariem, bet nespējīgs, tā šķiet, uzņemt sevi, plem., gaišos grieķu dievus. Baigs iestādījums te ir saule; lielāko gada ^eso (auštrilieii Jau pali ofl* ciāli reklamē savu ztmi par vissaulaināko kontinentu) t i tvilina ntiē-līgi. Dīvainā kārtā izrādās, kā to apraksta kāds angļu pionieris, ka So sauli labi nepanes pat zemes iedzim^ tie: tie parasti dzīvo zem kokiem ēnā. bet ja tiem jāstrādā saulē, ti« ,.nolūzr vēl ātrāk neki eiropieli, Saule rada ari īpatnējās Austrālijas briesmas. Ārkārtīgi izlcaltulā sausā zāle pārvērš stepi it kā pulvera mu< cār pietiek vienas neuzm^anloi izkritU' šas dzirksteles, lai tā eksplozīvi ie< degtos un radītu briesmīgus uguns* grēkus, kas reizēm apdraud milzīgus apgabalus un prasa daudz cilvēku upuru. Vispār no dabas pūsts cilvēks tt pakļauts dažādām briesmām. Lielā DV Bostonti ttoSala S. ntrU rlkolt plkv. KtlH-ka picflilņai vakars. To itvidlja «od. pr-ki V. Ai-llņi. b«t ALA vlcaprltkl-tēdls V. lanborgt nmila par Kalpakn u» vU^a ba-taljoaa cīņā» oo opuŗiaB« t norādot, ka tas, ko «pila L Ste pirmie latvijat daltājl. liipil ar! mnmh brlva|lt» latvisiv trluat* •iekian. Utvljaa un ASV Mmsal lekola koa« certt, kur patrtotUkai 4iio«pai dtteSl|a vlm tfukultkT. tēvlļa oa koactrtdiltS. M. lam-barga; iBilmatBlālo mOtlkv atskaņoja E. iOraci (vijoloļ. L. fiptckle-KnKklo (ētilo) u i. Anfbaroi (klaTteres). btt Kalpaka» vtUltvi Sxa|oļut deklanCla J. Farēos. * lo«doiil Kalpakt ttcoras tvinlkai lava* dljt dievkalpolams ar priv. I. ttrsa ra n i c R. Slokanktrga piadalfiaaoi. Svltko akts at* klāja nvf pad. prifkāiēdtt A. Skirka, tm uiTuna teica lOtoU K. Zariņi, uisverot, ka Itiķirlsos britos lauta fēii ilroS tavu llk* leņo vadltilos. Kelerāta par palkv. Kalpaku iiB vina b«talioiia ciņn gattām lasīja ka)< pektetls A. BuUe. Koncerta da|ā lalv|« ikaņ* rtlu dilesjnos •nltdra Loadenas latvleln ko*^ ris A. Jēnimi vadībā. t DV ioitoou nodala noSiMsIJuil lannat. nes teātri. Tā māksUniociikaii vadītāji ro«. K. Veici, administratori J. Mlķetsens. !ak&r« tots arī grāmatn falds, ko vada 6. Auta. * Vašingtonas Wol raidītājs M. Slasan la* iIJU refarātu par Utvlja. NoraldlUi ari Irli alviaiii tautu dilaiaat luī B. Dānloa Min* ona. M. Slesen Ir bij. AtOksnei ģlnsail» ai skolotājs «n tagad ftndi Vallngtonl aa* kam dlaiailo fradlo n« talaviiljnj. lldsttkvt itrftdādaiai par nanttfakiūraa noUktavii kon> troUarl. * Kopankaganit Frlgaa talviŗa aometiei bifknicā nolika ov. Int. trimdai drandiei un DV rikotala Kalpaka plamiņaa diovkalpojnmi, ko vadIJi vlramācltāji i . Ttriņl lo Slok* holmas. * Kopenksgenā Roiklldai illmplcfl mirli Dānijas latvl«ln draudiei loceklli JOllJa ieck* Itoten. VlņS apbadīta Vaitrai kapoi. * Kopanbaganai latvtfio ikola Frāgai ti«l< vāra nometni darklbo torpināi Udi «ācl< bas gada beigām. Amatam ViSTULE LATVIJAI NO TORONTO Jānis Arnolds Ir viens no tiem latviešu vīriem, kas pierādījis vecās parunas patiesību, ka amatam zelta pamats. Viņa rokās vismīkstākā dzelzs pārvēršas ullrachromtēraudā. J. Arnolds Kanādā ieradies ap 1927. g. un pieredzējis šīs zemes trīsdesmito gadu saimniecisko krīzi, kādēļ pie sava uzņēmuma ar vislielākām grūtībām un sarežģījumiem ticis tikai 1935. g. Tērauda rūdīšanas, kausēšanas, apsildīšanas aparātu un armatūru uzņ^umu viņš uzsācis ar 4,80 dolāriem. Pirmajā posmā pats bijis strādnieks, izsūtāmais zēns un administrators, latvieša tieksmes pēc savas fabrikas un patstāvības nav patikušas vietējiem uzņēmējiem, jo, lūk — tur. tas mazais latvietis to pašu darbu strādā labāk, ātrāk un arī lētāk. Sākusies sacensība, lai jauno eensoni Izspiestu no konkurences. Kādu dienu pie viņa darbnīcas Karalienes ielā lepnā limuzīnā piebraucis brangs kungs un, cigāru zobos valstīdams, stādījies priekšā par lielas fabrikfi» galveno vadītāju. Maksa viņam neesot svarīga, bet vajadzīgs laikā padarīts un labs darbs. Iepriecināts par pirmo Heloķērienu", Arnolds strādājis līdz 20 stundu diennaktī. Darbs laikā padarīts un nodots, bet tad arī atklājies, ka lepnajam kungam nav naudas un fabrikas vietā — nolaista darbnīca, iejaukusies tiesa. .Fabrikants" lepni solījies mēneša laikā parādu samaksāt, td<'u solījums palicis nepildīts. Kad Arnolds ieradies rūpnīcā", tur jis demontēts un aizveists. Tā kāds veikls kanādietis bija fiktīvi bankrotējis, pa īstam DOvedot postā iesācēju, kara trūcis pieredzes vietējas tirdzniecības lietās... Samierinājies ar to, ka skola maksi naudu, A. Ziemsvētkus pavadījis pie tukša galda. Jau šķitis, ka izputēšana nenovēršama, taču nelokāmā griba mudinājusi sākt ciņu no gala. Un t l viņš art darījis, Iegaumēdams, ka konkurence nepazīst žēlastības. Sirdī gl strādājot, jau pēc seši mēneSlem A. nācies pieņemt pirmos palīgus. Ar vislielāko piesardzību vadītā rūpnīca sākusi atdzīvoties, un ar laiku taji strādājuši līdz 35 cilvēku. Un t i no 4,80 dolāru pamatkapitāla šodien Ar nolda rūpnīcas kopvērtība sasniedz 100.000 dolāru ar 85.000—10.ooo dol. apgrozību gadā. Uzņēmuma vadītājs vaļsirdīgi pa stāsta, ka pēdējā pasaules kara rezul ttitd amatni^i pārmērīgi izlutināti un pēckara gados Ilgstoša sadarbošanās ar tiem nav iespējama. Agrāk visi strādājuši līdz 80 stundu nedēlā, bet tagad pat 30—40 st. jau liekoties par daudz, kādē) tie dažas dienas nedēji darbā neierodoties. Strādnieku pašdis ciplīnas trūkuma dēļ uzņēmuma vadī tājs bieži pats spiests ķerties pie me tallrūdīšanas krāsnīm. Arī pirmie bēg | i nav bijuši pieticīgi. Daudzi jau sā risat Kūpnleks Jānis Arnolds |vldQ| lepailstina Utviļai ndtilridnlo* ka ar modemam elektriskām kansēSaaas krāsnīm, knfn temp»- rātlSra aatomatiski regulējas lldf 20O0 gr. C. A. Fcm uzņēmumi iss vērtīgais bi- kuraā gribējuši pelnīt pāri par 100 proc, un kad tas nav izdevies, aizgājuši katrs savu ceļu. Tas liecina, ka Vācijas nometņu laiks atstājis savas nevēlamas sekas. Eduards Keifts T o r o n t o , martā. apgabalu dali. Int Bttu» n$f rigu-lirs, kviešu kultūra saistīta ar lielu ri^u: vairāki ttcigi tausuma gadi rai^ zēm galīgi izposta fermerus. Btt tur, kur ražas drošākas* to ienesīgumu atkal noteic ne mazāk svārstīgās pasaules biržas cenas, kas bieil ir spekulantu varā. Austrāliešu lauku cilvēks, kā to atzīst pašu austrilitlu psi-chologi, tāpēc esot pasmags, ļ>adr(h&s, mazrunīgs, maz «abiedrisiLS, bti jovil-litātts un humora. Ektisttndillsma filozofijai, kas mica cilvēka „lemts«- bu" resp. pamestību pasauli, t l nolemtību nejaušībai un nāvei, varētu būt ieit dabīgs pamats, btt t l te pilnīgi nepazīstama. AuitrIUtlu cilvēks, iķiet. aiī paU nemīl savus «laukus", nemīl vismaz ar to jūtisko tuvību, kāda palaikam sastopama pie mums: skarbā, sausā, cieti, maz Individualizēti, ar atmiņām un tradīcijām nepiesātināti itme, šķiet, maz ierosina niansētāku un delikātāku jūtu attīstīšanos, Tl viņam ir galveni kārtā ienākumu avotft ja zeme līdz galam Izmantota vai viņi jau pietiekami ieguvis kāroto naudu, — viņi nekavējas pamest re$p« pārdot savas mājas, — līdzīgi, k l tas hotie-kot arī Amerikā, Liekas, kā instinktīva nepatika pret saviem laukiem ir arī viens no galvenlem iemeMItm tam. ka lielāki daji no Austrālijas iedzīvotājiem Ir koncentrējulies pilsētās. — bieži milzu pllsētāji, kas nesamērīgas ar vispārējo iedzīvotāju skiaitu zemē. T« tad austrāliešu rskstņrs iegūst citu ispausmi, palikdams tolmir atkarībā no lauku dzīves: viņš jau bēdzis no tās pilsētā, lai varētu „baudU'* vieglāku dzīvi, — un to viņš ari dara, bieži pilniem malkiem. Viņi tad spēj kļūt jautrāks, laipnāks, joviālāks, — bet materiālisU tas paliek arī ieit cauri un cauri. Tas arī saprotams: viņam vēl daudz jācīnās ar mattriju, — galvenais objekts, uz ko tbm jāvērš kā domas, tā rokas. Milzīgi ztmt vēl tukša un neiztaisīta, t i prasa radītājus, veidotijus, izkopējus, kas to uzlabotu, varbūt, pārvērstu tuksntlus dirzi un laimīgu cilvēku pilnus, (Zi-nitniekl gan Ir skeptiski uņ saka, ka vairlk par 20 milj. iedzīvotāju Austri-lija nekad nevarēšot uzņemt). Austrālleli vēl jauna nicija. Viņu domas visvairāk pievērstai nākotnei un tās uzbūvei: vispirms ar: cirvi, lāpstu un veseri resp. ar šo lidstrumtntu ^ modernizējumiem jaunlaiku rūpnitci-bā. Tas, ka viņi reizē grib arī baudīt dzīvi, bez šaubām, ir ^^inims kavēklis šinī darbi, bet ntrfioza pamst-situāciju. Paliek fakts, ka plrlk Izsmalcināta viņu kultūra šinī brīdi nevar būt, ka garīgās Intereits tiem neizbēgami paliek otrā un pat trtši vietā: tā jau tas allaž Ir jaunās nācijās, — mēs te dažā labi punkti varētu atrast līdzību ar sevi paiņ. Sl garī-gis dzīves mazi Izkoptlba izpaužas dažādos virzienos. Jaunlebraucijiam t i duraa acis vispirms k i nelzkoptiba cilvēcīgis atHecIbās. Tā it sevišķi manāms tas, ko varētu saukt par austrāliešu neķrlstigumui rada izbrīnu, cik seklas te saknes īsti kristīgai dzīves attiecībai, Arēji jau teliģija ir lielā cieņā, — to, acīm redzot, diktē praktiskā nojaņta un ang-, lu-»akšu tradīcija. Bet gars, kāds te valda, ir līdzīgs tam, kāds varētu valdīt primitīvā dabas tautā: visur izpau žas galvenā kārtā tikai sekošana primitīviem instinktiem un tieksme visu to attaisnot. Par cik Vecā Derība ir primitīvāka par Jauno, var teikt, ka te vairāk valda Šīs Vecās Derības gars un nevis evaņģēlija mīlestības mācība. Tsi tad izpaužas gan runās, gan arī darbos. Augstāks ierēdnis, apsveicot jauniebraucējus un dodot tiem dažādus padomus un zemes raksturojumus, nekautrējas patētiski Izsaukties, ka austrālietis esot gan uzticams draugs, bet ja, plem., ieejot viņa mājā, kāds rūpīgi neaizver vārtus ti, ka lai dārzā nevarētu iekļūt ztmts līsts ^ trusītis, tad tādam cilvēkam tas kļūstot „ienaidnltks līdz kapa malai"! Eiropā, šķitt, lādas frazts kul-tūriki sabiedrībā kautrētos izttikt, bet tt nt, tas tad rida, ka mii te tsam labu gabalu no Kalna sprediķa tuvikmīlestības mācības, ko mēs miedzam uzlūkot par kristietības kvintesenci. Vispār ļaunuma darīšanu, „ie-ritbšanu" cilvēkiem te bieži izdara bez liekas kautrēšanās, par cik tas apmierina kādus elementārus instinktus, piem., atriebību vai varas kāri. Ja jūs, piem., nometnes darba pārvaldē esat vairāk reizes noraidījuši kādu darba piedāvājumu kā jums nepielāgotu.—- tad tālākās Izredzes jums jo sliktākas. Kontraktēti darba dienesta izkārtošanā tad notiek tādi gadījumi, ka pie ierēdņa iet divi cilvēki, dažreiz pat reizē, no kuriem vienam radi ir Melburnā un tas gribētu tikt tur. bet otrs to pasu iemeslu dēļ uz Sidneju, bet ierēdnis piespiež pirmo doties uz Sidneju, bet otru uz Melburnu. Dr. P. Jufiviti V a l l a V ō l l ā , marti.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510317 |
Description
Title | 1951-03-17-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
b > i > ; , . . . . . .
Sestdien, 1951.
- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-17-03