Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1951

              b > i > ; , . . . . . .
Sestdien, 1951.
- <m
i l i ni
saņemamJm veMw I
1^
tļttdokla attiecīgu d,,,
biļ
mēnešus„ vai a r t f ^i
daAa visu o«A. J.'?' I*
tie. kas m.ŗS
garba Vai nu tikai nepj^M
•Ipti gadu h.,' *»i
atilsoļumu. Abos gadliuml*J
aJiScJ^i'.palielināsiefi.Sift'i
Iflglmu iesnieg, k v « «
ļ i p w ļ p a r 1950, g. izdiļ£M
kuļMTsrieai alimentiem, dzlrtk?
Ipato. parādu procent^^
un Izdevumiem sakarā ar dl*?1
ļfŗ*«lcS«ftu uz un no dirkTl
lludlnljumiem, reklāmim«.3
'^MS^ten). Ja piitti,
gadā, tad kvišu un 1^
P»:iesblegšaoa Heka, jo ,i, i var aizstāt notelļiH
rfttitam» (EidesfitattHche
« i ^ ^ S d s apliecinljums MT J
| d 2 m 1 ^ pie notiraS
8J«. J$ mgms jau ieenieotu
tidljda! par izdevumiem i8?S
nati,:^t^s var Iesniegt papildJļ
l l ^ r i l d i s gadījumus, lLuŗo8 lō J
« e d z f j s ar notariālo apiieS
IļOTiegSanu saņēma atpakaļ i j
|^āfe)ļ pārmaksātā nodokļa
f;Ja darba ņēmējs Vāciju atstiļki
iŗiņa, v^ietā uz apliecinātas nM
•-"nivvaairļra-s p—am^ata- Itigumu vai I^t^
m ņaiidu atpakaļ saņemt llM
lizivojc^šais. Ar! daiidzi tldi gti
San ir zināmi. Reizē ar lūgw
|Ŗie& 1950. g. algas nodok|8ļ
(Ļphusteueŗkarte) un algas
apliecinājums (lofinsteuerbettiK
flung); jAbi šie dokumenti jisa^a
ftirķa |ev^ Be^ tam, ja
Šalo liz to, ka lūdzējs nav
I nodarbināts, lūpmao ^
fi^no jattieciga darba pārvaltei
jctti: apliecība ar pierādIjuiBi«ļ
H laUcti, kad lūdzējs ir bi 15 bāl
•mm
ir
M>St.
1
•.'•t-i •
PretSji iepriekšējiem gadiem,!
i i ioģW jāiesniedz šādēJSdt!
*) Jaļ lūguma iesniedzejg ir jlļ
|s nepSrtraukti visu gadu, tad \ķ
Šieeni^z darba devējam, pie li
iidzējg strādāja 1950. g. 31.
,īa d a r k devēji ir bijuši vairiHI
i a v nbjjiihes, Jābūt tikai hķh%\
pārtraiiķtā (Jarbā visai 195a
tjriājiiijia nolūks ir paātrlnSt m
kas caiļr finanču pārvaldām bieiji^
ļfeveikak mēnešiem ilgi. J
^.;Jv;n) Visos pārējos gadījumos KjJ
' fliesnl^dz tai finanču pSrvaldil
nanzanjt), kuras iecirknī lūdzēji i|
irpjei 1950. g. 24, oktobrī.
^ Instrtlkcija paredz arī vllcjto
teikumus, kurai no abām aujiļll
S^āpi Vietām lūgumi jSiealet
ļba t© ļieminēšu, lai nesareiļjti
ļta« būtību, Šaubu gadīJuinSgaii'
; ^ Jcatram darba ņēmējam noik
t | V | flnanču' pārvaldē '
ijaiegjajttas vpidu un vielu.
^«devumu atskaite par sp
^ e y u m tm (Sonderausgabe»! ^
M vieniniekao
^ ' t i - ijadā, par sievu un katrt
ļM M nāk klāt pa DM »
f Iti paķ minētām summām izfl
atskattiļi tikai pusapmēra.
īluštiiādja« dēļ minēšu kMiip
niļ lai I redzētu, kā jūtami p«'
Ilgas iiodokla atmaksā ml
par iegādātām mantām {Kim
Itiptoa iesniedzējs 1950. J'
darbā deviņufl mēnešus. Bruto P
gaa kot)»ummas DM 4365. Smi
ttr ka viņš 3 mēnešus nebm
.^iņam ļjienāktos atpakaļ DM ^
i4m i^iedza pierādījumu!
mmi izdevumiem PM m
^Viņš saņēma atpakaļ DM 320. g
tais aldas nodoklis par visoi!»
•pSc nodokļa kartes bija ne;
Ja lūgumam pievieno pļer»^
.par papildizdevumiiem, tad w
ļ^dljumoft nodokļa atmaksāšana
li(>dokli pārvaldei. .^.«i
: Nobelgiiiiiā gribu vēl agj
visa ttoiiokļa atmaksa ari nfiw^
vispārējo pārvietoto V^^^^^12
stāvokli Vācijā. Ja varētu «^«p
pakal visu nodokli, tad .
mx labāk situēti neki
t Var būt runa par viņu p i
lnu vācii iedzīvotājiem, ^ ]
arr nesen Bonnā pieņemta»
Ar DP pārskaitīšanu vācu^"^
par priekšrocībām domāt
Mag. iur. ^
^1 ^^;m]^f^'r'::^-^''i'-'-i - =
Sestdien. g. 17. marti
l A T V I J A
mm
Paiidzigds rokas
pāri jūrām
Kaijas ianiieŠu paicidba
Redakcija saņēmusi Tanžerā stran*
ļdijušo lat?i«8u bēgļu grupas pilnva-liotā
K. Ertena vēstuli, kurā viņš rak-īsta*
— Lūdzu, pieņemiet manu un visu
iKaijas tauticiu sirsnīgu pateicību par
Austrālijas refleksijas
SPECIAIKAKSTS LATVUAI NO VAILA VALLAS
I
UttteSu Ugln Ulva Kaija Tanžeras ostā
bfliu līdzšinēji brauciena apraksta
lievletōšami laikrakstā, Latvija, ar ko
lesam ieguvuši neatsveramu atbalstu
ļinOiU grūtībās. Atsūtītos ziedojumus
pzlietojam ar vislielāko taupību, pār-lilkai
izdodiami tikai ap pusotra dola-
[ra cBanā uip 16 cilvēkiem. Ar to tomēr
lvii iztikt nevčtram, kādēļ pārdodam
fsavai per^ioolgās mantas, kam vien
[kāda vērtībii* Pienācīgam motora re-mtam
vien būtu netpieciešami 1000
lolaru, hmi tam. vēl vajadzīga pārtika
degvielas tālākajam ceļam. Latvian
īRelie! Inc., aaiiiņā ar Amerikas lat<
[vielu organizā<:ijām m LCK, iespēju
īrobežii solis mums vēl palīdzēt, tā
[kl ceram aiprījia sākumā, kad iestā-
^siai pie(mē:roti laika apstāk}i, turpināt
[braucienu.
Mēs labprāt vēlētos nokļūt ASV,
ļbat tā kē mumii nāv ieceļošanas vīzu,
^esam io nodomu atmetuši, jo zinām,
kldai giUt):baii mūs tur sagaldīlM.
^Nevekni»! ari atkal apgrūtināt sa-biedrību*
lai izkļūtu no Ellisa salas,
kldiļ cerisim dabūt uzturēšanās un
darba atļatujat kādā no Dienvidame­rikas
zemēm.
Paireiz laika apstākļi ir ļoti nepie-mlrotl
tālākam braucienam. 2. martā
piedzīvojām lialāko vētru, kāda še
bijutt kopii 30 gadiem. Reidā bija
noenkurojtiiies B ku^ļi, to vidū divi
liiH tvMkoņi, bet tikai viemam izde­vās
pretoties imgstajlem viļņiem un
lielajai vētmij pārējos, septiņus iz­meta
krastā vai uz moliem. Uz akme­ņiem
uzmesta, diažās mnūtēs nogrima
ar! klda skaistu zviedru jachta lama­ta,
kas bija nolēmusi doties zinātnis­ki
ekspedīcijā va Taitī. Tikai laimīga
gadījuma diSļ nebija cilvēku upuru.
Kaija bija noenkurota Tanžeras jach-tn
ostā un vētru pārdzīvoja he^ bojā-jumiean}
tik^i Izšūpoties gem visi da­būjām
pamatīgi.
Mūtu braucienu vada piedzīvojis
Jūrnieks kapteinis Augusts Ulberts,
kas beidzis Kr. Valdemāra jūrskolu ar
tālbraucēja kapteiņa grādu. Bez viņa
mums v i l Ir tirī» labi motoru mecha-niķi
tm divi piedzīvojuši jūrnieki, tā
kl laivas vadīiiana mums nesagādā ne
mazScās rūpes. Uz Kaijas esam tikai
latvieši, mtijkaStot mslaiķa Motivana
kundzi, km Ir ukrainiete. Vēlētos uz­svērt
viii5« grupas labo sadzīvi un
vienprātību visos galvenajos jautā­jumos.
Par abilm atraitnēm un meite­nītēm
visi kopā apņēmusies rūpēties,
cik vien būs iespējams.
Ar sirAnīfriem sveicieniem no visiem
Kaijas tatutiešlem pateicībā un cieņā
Jūsu
K. lirkens,
Kaijai bligļu grupas pilnvarotais
T a n ž e r ā , 8, martā.
Plrskats pur Kaijas tautiešiem nodo<
tiem zledolumiem
Kaijas bllgļu grupas pilnvarotais K
Erkens siniedz pārskatu par tautiešu
ztedojumliem, Ikas saņemti līdz 8. mar­tam
un nodoti Kaijas kopējā kasē,
grupas vārdā izsakot, vissirsnīgāko
pateicību visiem ziedotājiem un zie­dojumu
vācējiem. Visas bēgļu grupas
vajadzībām ziedojuši:
lolf^nif" nffJ''''' P'«idents H. Lielnors
m dol.. PUadtmja» laiv. baptistu draudzes
māsu iB,sionw biedr. nāc. A. Svercs 30.
Bostonā 150 Indr. Eķis ar ģimeni Linkolnā
10, Arn Zaļais ar ģim. Tulsā 15. Vcrn. Dc-v^"
xn. .""r?"*^ ^' " VillistonI 10.
KA' V i^olumbusā 6. J. Sakalis Cikagā 1.
n' ,T''^'^''^<>vs Kristinenhamnā. Zviedrijā 10.
P. UmuTS Stokholmā 2i kopā 355.40 dol.;
meneSroksta Mūsu domas izdevējs A. Kal­niņš
Toronlo 5 Kan. dol.. E. Zariņš Rolf>
tonā 5; kopā 10 Kan. dol., Beļģijas latv.
nac. komit. priekgs. K. Gulbis 745 B. fr..
«noninu ziedotāji Beļģijā 4000 ua 1000; kopā
»»/43 B. fr.
Atraitnei Zelmai ĶOderel ziedojuSi: Lat­vian
Rollof Inc. prezidents H. Lielnors 40
ll' Y' „A"j'0Š-An5iņš Bo.stonā 25 dol.. R.
Bēriiņš Buļģijā. caur BLNK 100 B. fr., A.
un K. Lielais Beļģijā, caur BLNK 100 B. fr..
Lidija Druva ASV 10 starpt. pasta kup.
Atraitnei Annai Motivānel ziedojuši: Lat­vian
Relief Inc. prezidents H. Lielnors 40
dol., y. AntiņS-Ansiņg Bostonā 25 dol., R.
Bērtiņš Beļģijā, caur BINK 100 B. fr.. A.
un K. Lieiais Beļģijā, caur BLNK tOO B. U„
Lidija Druva ASV 10 starpt. pasta kup.
LatvieSu centrālā komiteja Vācijā pietel-kviBl
20 angļu mārc, ziedojumu un lūgusi sūt­ni
K. Zariņu Londonā minēto summu pārsūtīt
un sniegt Kaijas bēgļiem iespējamo morālo
un juridisko palīdzību.
itn. DIEVNAMU IBSVfiTB B
HTOrsi)urgM invaMu n»»';:
montētajās telpSs iesvēti]» V
visSm nometnē dzivoJoM» ļi
kSrtojuiiia, tā dekorāelj»^'
spēj visus latviešu dievn»»*
Luterāņu baznīcu iesvetiJ»ļ,|
Liventāļs. DievkalpoJuiJi'',^^
aoie, aometnes vīru dubu iltkvarte^'
Kanāda dibinās invalidu
ieccloffanas fondu
Toronto Sv. JSņa draudzes māc. A.
lūsis Ievadijisi sarunas ar Kanādas ne­redzīgo
institūtu un, vairākām citām
labdarības organizācijām par latviešu
invalidu un viņu ģimeņu novietošanu
Kanādā. Institūts principā piekritis
vēl citu invalidu ģimeņu izsaukšanai,
bet vēlas, lai Invalidu apgādes darbā
piedalītos ari latviešu organizācijas,
Jo IRO Izsniedzamie vienreizējie pa­balsti
(7,50 dol. par invalidu un 250
par katru ģimenes locekli), atbraucē
jiem «e iekārtojot jaunu dzīvi, ātr
izsīkst Udzl<rus noteikumus uzstādi
an ^ažas dtas pali^lzības organizāci
Jas, pieprasot ari latviešu ieceļotāju
piedalīšanos savu nelaimīgo tautas-brāļu
uzturēšanā. Tādēļ māc. A. Lū­sis
ierosināji» dibināt fondu latviešu
invalidu iefceļošanas veicināšanai Ka­nādā.
Fonda līdzekļus vāks ziedojumu
ceļā kā no organizācijām, tā atse­višķiem
tauti'Bšiem. Ks.
Eiropietis un
Melnais kontinents
SPECIAIRAKSTS LATVIJAI
NO DIENVIDAFRIKAS
Pie mums patlaban ir pats vasaras
vidus. Ķepa provincē, uz kurieni fran­ču
emigranti. Ierodoties šeit pirms pā­ris
simts gadiem, atveduši vīna darī­šanas
mākslu, patlaban ievāc vīn­ogas.
Atkarībā no dažādajām šķir­nēm,
daļu nogādā uz vīna darītavām,
bet pārējās iesaiņo, un tās kā galda
augli aiziet kuģos uz Angliju, —
daudzi tūkstošu kastu. Par vīnogām
egūstamās cenas patlaban ir labas,
un vīna farmeŗiem tādēļ klājas labi.
Otra grupa, kam šolaik labi klājas,
r vilnas farmeŗi. Sav. valstu uzkrāja­mās
vilnas rezerves un vispārējie kara
draudi likuši celties jēlvilnas cenām
vismaz par simts procentiem, un vil-nas
farmeŗi šobrīd ir visvairāk ap­skaustā
iedzīvotāju grupa Dienvidafrl-kas
ūnijā.
Arī visai lai zemei kopumā klājas
abi, un tādiem, kā es pats, kas. tikai
nesen ieradušies šeit ūnijā un vēl jūt
saites ar Eiropu, ir skumīgi vērot, ka,
loti vispārīgā tvērumā — jo ļaunāks
stāvoklis kļūst Eiropā, jo labāks tas ir
šeit.
Kā tas viss ietekmē šeit nokļuvušos
latviešus, un kādas ir izredzes tiem,
kas varbūt gribētu no Eiropas doties
šurp? Pirmais jautājums ir viegli at­bildams.
Seit ir tik maz latviešu, ka
tos vispār grūti ieskaitīt par atseviš­ķu
laužu grupu; es pats zinu tikai
kādu pusduci latviešu visā ūnijā..
Katrs no viņiem cīnās savrūpīgi, un
starp viņiem nepastāv kontakts, ko
būtu vērts atzīmēt. Sarežģītāka jau ir
jautājuma otrā puse. Pašreizējā brīdī
darba tirgus viegli varētu uzņemt
būvamatniekus, motoru un garāžu me
chaniķus, slimnīcu māsas un varbūt
vēl citu īpašu arodu darbiniekus. Bet
tiem, kas eventuāli domātu doties
šurp, vispirms būtu sev jānodrošina
pastāvīgs darbs, kā arī jārūpējas, lai
alga būtu piemērota darbam. To savu
kārt var novērtēt vienīgi šejienes ap
stāklu pazinējs. Darbs vai līgums, kas
uz papīra Eiropas izceļotājam šķiet
pievilcīgs, bieži var izrādīties pavisam
citāds, piemēram, ja ir pārāk liels at­tālums
no darba vietas līdz tuvākai
apdzīvotai vietai, ja attiecīgajā rajo­nā
ir pārāk liela dzīves dārdzība vai
augstas īres maksas, kas var nosūkt
pārāk lielu daļu no algas vai peļņas.
Tāpat svarīgi var būt dažādi citi ap-stakli.
Nedomāju, ka Dlenvidafrikas ūnija
vai kāds cits apgabals Āfrikas konti­nentā
būtu niemērots plašākai latvle^
šu emigrācijai, bet Āfrika gan var so-līt
labas Izredzes un dzīves apstākļus
to profesiju un arodu piederīgiem, pēc
kuriem šeit ir pieprasījums.
Āfrika ir pasaules dala ar milzīgu
nākotni un iespējām, bet reizē arī
kontinents, kur baltās rases cilvēkiem
Ir liela atbildība pret melnajiem iedzī­votājiem.
Vurgu saimniecības laiki ir
pagājuši. Tagadējā laikā katrs bal­tais,
kam ir kristieša apziņa, melno
iedzīvotāju apmācīšanā, izglītībā un
vispārējā audzināšanā iegulda daudz
vairāk nekā viņš iegūst no nodarbi­nātā
melnā cilvēka darba spēka vei­dā.
Vienīgā atlīdzība, uz ko savukārt
drīkst cerēt baltie, ir tā, ka brīdī, kad
melnajam kontinentam būs pienācis
laiks nokratīt baltā vīra virsvadību
un pašam uzņemties visu atbildību un
pienākumus, kādus balUis mācījis,
melnie to izdarīs, nevēršoties pret sa­viem
līdzšinējiem vadītājiem — bal-laiiem.
E. Dancigers
i b i e n v i d a f r i k ā , febr. beigas.
J i tā saucamie ģeogrāfijas filozofi,
kas māca. ka galvenais, kas noteic
tautu un cilvēku raksturu, ir zemes
virsma un dabas īpatnības, kurā tie
dzīvo, meklētu savai teorijai kādu
papildpierādījumu, tad Austrālija tiem
varētu to sniegt gluži izcilā veidā. Ja
austrālieši paši pastāvīgi sauc savu
zemi par dīvainu (strangt), tad mēs
varam papildināt viņu izteicienu un
sacīt, ka tas, droši vien, ir atkarībā
no pašu atzītās viņu zemes dīvainī­bas.
Tā ietekmē tos divējādi: vis­pirms
ar pašu savu ārējo iespaidu, un
tad it sevišķi'ar to darbības un dzīves
veidu, ko tā prasa no viņiem.
Austrālija, būdama ļoti plaša zeme
(gandrīz tikpat liela kā Eiropa), sa­protams,
var uzrādīt ļoti dažādas vie­tas
un arī visai krāšņus dēbas skatus.
Bet visumā tā ir erosijai^ t. i . sa-drupšanas
procesa visvairāk ietekmē­tais
resp. nolietotais kontinents, un
sakarā ar to tad arī vismaz 5 6 no
tā ir līdzena vai viegli pauguraina
stepe. Vietām, kur pietiekami daudz
ūdens, tā ir visai auglīga; bet gandrīz
puse no tās ir neauglīga vai pat tuks­nesis,
jebšu, kā to mācīja kāds angļu
skolotājs pārbraucējiem ua; kuģa. kal­ni
tai esot ,.aplamā punē" (wrong
side), jo aizturot valgos vējus. Šī sau­sā
stepe ar savu saulē izdegušo brūno
zāli arī ir tā, kas vasarli pirmā ie­tekmē
iebraucējus ceļā uz attālajām
uzņemšanas nometnēm, t l kā nesa­gatavoti
ļaudis nciīvi sasit rokas un
izsaucas: ,,Mans Dievs, kurp mēs esam
aizvesti!"
Sai stepē bieži izkaisīti vientuli eu-kalipti
ar zilpelēkām lapām, mezglai­ni
un ķeburaini, ar dīvainiem, it kā
mocībās izliektiem zariem — līdzīgi
mūsu vientuļajām priedēm jūras kā­pās.
Sevišķi spokaini ir daudzie no­kaltušie
koki, kas dažreiz izskatās kā
ārā palikušas delnas vai pirksti no
kādiem dziļi zemē apraktiem ķēmī-giem
milžiem. Pamalē bieži kalni,
dažkārt apauguši kokiem, tikai diez­gan
lielās atstarpēs ^ it kā zemei
būtu pietrūcis spēka izaudzēt biezu
mežu, — bet pāri tiem, it sevišķi va­karos,
savādi kompakti torņveida
mākoņi, un viss ietīts kādā īpatnēja,
citur neredzētā violetā gaismā. Bet
tad vēl ietekmē tas, ka neredz cilvē­kus:
tukša m vientulīga zen^. Mūsu
nepieradušām acīm ainava šķiet it
kā nereāla, fantastiska un ar baiguma
piejaukumu: pielāgots miteklis ķēmī-giem
iedzimto gariem, bet nespējīgs,
tā šķiet, uzņemt sevi, plem., gaišos
grieķu dievus.
Baigs iestādījums te ir saule; lielā­ko
gada ^eso (auštrilieii Jau pali ofl*
ciāli reklamē savu ztmi par vissau­laināko
kontinentu) t i tvilina ntiē-līgi.
Dīvainā kārtā izrādās, kā to ap­raksta
kāds angļu pionieris, ka So
sauli labi nepanes pat zemes iedzim^
tie: tie parasti dzīvo zem kokiem
ēnā. bet ja tiem jāstrādā saulē, ti«
,.nolūzr vēl ātrāk neki eiropieli,
Saule rada ari īpatnējās Austrālijas
briesmas. Ārkārtīgi izlcaltulā sausā
zāle pārvērš stepi it kā pulvera mu<
cār pietiek vienas neuzm^anloi izkritU'
šas dzirksteles, lai tā eksplozīvi ie<
degtos un radītu briesmīgus uguns*
grēkus, kas reizēm apdraud milzīgus
apgabalus un prasa daudz cilvēku
upuru.
Vispār no dabas pūsts cilvēks tt
pakļauts dažādām briesmām. Lielā
DV Bostonti ttoSala S.
ntrU rlkolt plkv. KtlH-ka
picflilņai vakars. To
itvidlja «od. pr-ki V. Ai-llņi.
b«t ALA vlcaprltkl-tēdls
V. lanborgt nmila
par Kalpakn u» vU^a ba-taljoaa
cīņā» oo opuŗiaB« t
norādot, ka tas, ko «pila L
Ste pirmie latvijat daltājl.
liipil ar! mnmh brlva|lt» latvisiv trluat*
•iekian. Utvljaa un ASV Mmsal lekola koa«
certt, kur patrtotUkai 4iio«pai dtteSl|a vlm
tfukultkT. tēvlļa oa koactrtdiltS. M. lam-barga;
iBilmatBlālo mOtlkv atskaņoja E.
iOraci (vijoloļ. L. fiptckle-KnKklo (ētilo) u
i. Anfbaroi (klaTteres). btt Kalpaka» vtUltvi
Sxa|oļut deklanCla J. Farēos.
* lo«doiil Kalpakt ttcoras tvinlkai lava*
dljt dievkalpolams ar priv. I. ttrsa ra n i c
R. Slokanktrga piadalfiaaoi. Svltko akts at*
klāja nvf pad. prifkāiēdtt A. Skirka, tm
uiTuna teica lOtoU K. Zariņi, uisverot, ka
Itiķirlsos britos lauta fēii ilroS tavu llk*
leņo vadltilos. Kelerāta par palkv. Kalpaku
iiB vina b«talioiia ciņn gattām lasīja ka)<
pektetls A. BuUe. Koncerta da|ā lalv|« ikaņ*
rtlu dilesjnos •nltdra Loadenas latvleln ko*^
ris A. Jēnimi vadībā.
t DV ioitoou nodala noSiMsIJuil lannat.
nes teātri. Tā māksUniociikaii vadītāji ro«.
K. Veici, administratori J. Mlķetsens. !ak&r«
tots arī grāmatn falds, ko vada 6. Auta.
* Vašingtonas Wol raidītājs M. Slasan la*
iIJU refarātu par Utvlja. NoraldlUi ari Irli
alviaiii tautu dilaiaat luī B. Dānloa Min*
ona. M. Slesen Ir bij. AtOksnei ģlnsail»
ai skolotājs «n tagad ftndi Vallngtonl aa*
kam dlaiailo fradlo n« talaviiljnj. lldsttkvt
itrftdādaiai par nanttfakiūraa noUktavii kon>
troUarl.
* Kopankaganit Frlgaa talviŗa aometiei
bifknicā nolika ov. Int. trimdai drandiei un
DV rikotala Kalpaka plamiņaa diovkalpojnmi,
ko vadIJi vlramācltāji i . Ttriņl lo Slok*
holmas.
* Kopenksgenā Roiklldai illmplcfl mirli
Dānijas latvl«ln draudiei loceklli JOllJa ieck*
Itoten. VlņS apbadīta Vaitrai kapoi.
* Kopanbaganai latvtfio ikola Frāgai ti«l<
vāra nometni darklbo torpināi Udi «ācl<
bas gada beigām.
Amatam
ViSTULE LATVIJAI NO TORONTO
Jānis Arnolds Ir viens no tiem lat­viešu
vīriem, kas pierādījis vecās pa­runas
patiesību, ka amatam zelta pa­mats.
Viņa rokās vismīkstākā dzelzs
pārvēršas ullrachromtēraudā. J. Ar­nolds
Kanādā ieradies ap 1927. g. un
pieredzējis šīs zemes trīsdesmito gadu
saimniecisko krīzi, kādēļ pie sava uz­ņēmuma
ar vislielākām grūtībām un
sarežģījumiem ticis tikai 1935. g. Tē­rauda
rūdīšanas, kausēšanas, apsildī­šanas
aparātu un armatūru uzņ^umu
viņš uzsācis ar 4,80 dolāriem. Pirmajā
posmā pats bijis strādnieks, izsūtāmais
zēns un administrators, latvieša tiek­smes
pēc savas fabrikas un patstāvī­bas
nav patikušas vietējiem uzņēmē­jiem,
jo, lūk — tur. tas mazais latvie­tis
to pašu darbu strādā labāk, ātrāk
un arī lētāk. Sākusies sacensība, lai
jauno eensoni Izspiestu no konkuren­ces.
Kādu dienu pie viņa darbnīcas Kara­lienes
ielā lepnā limuzīnā piebraucis
brangs kungs un, cigāru zobos val­stīdams,
stādījies priekšā par lielas
fabrikfi» galveno vadītāju. Maksa vi­ņam
neesot svarīga, bet vajadzīgs lai­kā
padarīts un labs
darbs. Iepriecināts
par pirmo Heloķē­rienu",
Arnolds
strādājis līdz 20
stundu diennaktī.
Darbs laikā pada­rīts
un nodots, bet
tad arī atklājies, ka
lepnajam kungam
nav naudas un fab­rikas
vietā — no­laista
darbnīca, ie­jaukusies
tiesa.
.Fabrikants" lepni
solījies mēneša lai­kā
parādu samak­sāt,
td<'u solījums
palicis nepildīts.
Kad Arnolds iera­dies
rūpnīcā", tur
jis demontēts un aizveists. Tā kāds
veikls kanādietis bija fiktīvi bankro­tējis,
pa īstam DOvedot postā iesācēju,
kara trūcis pieredzes vietējas tirdz­niecības
lietās...
Samierinājies ar to, ka skola maksi
naudu, A. Ziemsvētkus pavadījis pie
tukša galda. Jau šķitis, ka izputēšana
nenovēršama, taču nelokāmā griba
mudinājusi sākt ciņu no gala. Un t l
viņš art darījis, Iegaumēdams, ka
konkurence nepazīst žēlastības. Sirdī
gl strādājot, jau pēc seši mēneSlem
A. nācies pieņemt pirmos palīgus. Ar
vislielāko piesardzību vadītā rūpnīca
sākusi atdzīvoties, un ar laiku taji
strādājuši līdz 35 cilvēku. Un t i no
4,80 dolāru pamatkapitāla šodien Ar
nolda rūpnīcas kopvērtība sasniedz
100.000 dolāru ar 85.000—10.ooo dol.
apgrozību gadā.
Uzņēmuma vadītājs vaļsirdīgi pa
stāsta, ka pēdējā pasaules kara rezul
ttitd amatni^i pārmērīgi izlutināti un
pēckara gados Ilgstoša sadarbošanās
ar tiem nav iespējama. Agrāk visi
strādājuši līdz 80 stundu nedēlā, bet
tagad pat 30—40 st. jau liekoties par
daudz, kādē) tie dažas dienas nedēji
darbā neierodoties. Strādnieku pašdis
ciplīnas trūkuma dēļ uzņēmuma vadī
tājs bieži pats spiests ķerties pie me
tallrūdīšanas krāsnīm. Arī pirmie bēg
| i nav bijuši pieticīgi. Daudzi jau sā
risat
Kūpnleks Jānis Arnolds |vldQ| lepailstina Utviļai ndtilridnlo*
ka ar modemam elektriskām kansēSaaas krāsnīm, knfn temp»-
rātlSra aatomatiski regulējas lldf 20O0 gr. C.
A. Fcm uzņēmumi
iss vērtīgais bi- kuraā gribējuši pelnīt pāri par 100
proc, un kad tas nav izdevies, aizgā­juši
katrs savu ceļu. Tas liecina, ka
Vācijas nometņu laiks atstājis savas
nevēlamas sekas. Eduards Keifts
T o r o n t o , martā.
apgabalu dali. Int Bttu» n$f rigu-lirs,
kviešu kultūra saistīta ar lielu
ri^u: vairāki ttcigi tausuma gadi rai^
zēm galīgi izposta fermerus. Btt tur,
kur ražas drošākas* to ienesīgumu
atkal noteic ne mazāk svārstīgās pa­saules
biržas cenas, kas bieil ir spe­kulantu
varā. Austrāliešu lauku cil­vēks,
kā to atzīst pašu austrilitlu psi-chologi,
tāpēc esot pasmags, ļ>adr(h&s,
mazrunīgs, maz «abiedrisiLS, bti jovil-litātts
un humora. Ektisttndillsma
filozofijai, kas mica cilvēka „lemts«-
bu" resp. pamestību pasauli, t l no­lemtību
nejaušībai un nāvei, varētu
būt ieit dabīgs pamats, btt t l te
pilnīgi nepazīstama.
AuitrIUtlu cilvēks, iķiet. aiī paU
nemīl savus «laukus", nemīl vismaz
ar to jūtisko tuvību, kāda palaikam
sastopama pie mums: skarbā, sausā,
cieti, maz Individualizēti, ar atmiņām
un tradīcijām nepiesātināti itme,
šķiet, maz ierosina niansētāku un de­likātāku
jūtu attīstīšanos, Tl viņam
ir galveni kārtā ienākumu avotft ja
zeme līdz galam Izmantota vai viņi
jau pietiekami ieguvis kāroto naudu,
— viņi nekavējas pamest re$p« pārdot
savas mājas, — līdzīgi, k l tas hotie-kot
arī Amerikā, Liekas, kā instink­tīva
nepatika pret saviem laukiem ir
arī viens no galvenlem iemeMItm
tam. ka lielāki daji no Austrālijas
iedzīvotājiem Ir koncentrējulies pil­sētās.
— bieži milzu pllsētāji, kas ne­samērīgas
ar vispārējo iedzīvotāju
skiaitu zemē.
T« tad austrāliešu rskstņrs iegūst
citu ispausmi, palikdams tolmir atka­rībā
no lauku dzīves: viņš jau bēdzis
no tās pilsētā, lai varētu „baudU'*
vieglāku dzīvi, — un to viņš ari dara,
bieži pilniem malkiem. Viņi tad spēj
kļūt jautrāks, laipnāks, joviālāks, —
bet materiālisU tas paliek arī ieit
cauri un cauri. Tas arī saprotams: vi­ņam
vēl daudz jācīnās ar mattriju, —
galvenais objekts, uz ko tbm jāvērš
kā domas, tā rokas. Milzīgi ztmt vēl
tukša un neiztaisīta, t i prasa radītā­jus,
veidotijus, izkopējus, kas to uz­labotu,
varbūt, pārvērstu tuksntlus
dirzi un laimīgu cilvēku pilnus, (Zi-nitniekl
gan Ir skeptiski uņ saka, ka
vairlk par 20 milj. iedzīvotāju Austri-lija
nekad nevarēšot uzņemt).
Austrālleli vēl jauna nicija. Viņu
domas visvairāk pievērstai nākotnei
un tās uzbūvei: vispirms ar: cirvi, lāp­stu
un veseri resp. ar šo lidstrumtntu ^
modernizējumiem jaunlaiku rūpnitci-bā.
Tas, ka viņi reizē grib arī bau­dīt
dzīvi, bez šaubām, ir ^^inims ka­vēklis
šinī darbi, bet ntrfioza pamst-situāciju.
Paliek fakts, ka plrlk Iz­smalcināta
viņu kultūra šinī brīdi ne­var
būt, ka garīgās Intereits tiem ne­izbēgami
paliek otrā un pat trtši vie­tā:
tā jau tas allaž Ir jaunās nācijās,
— mēs te dažā labi punkti varētu
atrast līdzību ar sevi paiņ. Sl garī-gis
dzīves mazi Izkoptlba izpaužas
dažādos virzienos. Jaunlebraucijiam
t i duraa acis vispirms k i nelzkoptiba
cilvēcīgis atHecIbās.
Tā it sevišķi manāms tas, ko varē­tu
saukt par austrāliešu neķrlstigumui
rada izbrīnu, cik seklas te saknes īsti
kristīgai dzīves attiecībai, Arēji jau
teliģija ir lielā cieņā, — to, acīm re­dzot,
diktē praktiskā nojaņta un ang-,
lu-»akšu tradīcija. Bet gars, kāds te
valda, ir līdzīgs tam, kāds varētu val­dīt
primitīvā dabas tautā: visur izpau
žas galvenā kārtā tikai sekošana pri­mitīviem
instinktiem un tieksme visu
to attaisnot. Par cik Vecā Derība ir
primitīvāka par Jauno, var teikt, ka
te vairāk valda Šīs Vecās Derības
gars un nevis evaņģēlija mīlestības
mācība.
Tsi tad izpaužas gan runās, gan arī
darbos. Augstāks ierēdnis, apsveicot
jauniebraucējus un dodot tiem dažā­dus
padomus un zemes raksturoju­mus,
nekautrējas patētiski Izsaukties,
ka austrālietis esot gan uzticams
draugs, bet ja, plem., ieejot viņa mā­jā,
kāds rūpīgi neaizver vārtus ti, ka
lai dārzā nevarētu iekļūt ztmts līsts
^ trusītis, tad tādam cilvēkam tas
kļūstot „ienaidnltks līdz kapa ma­lai"!
Eiropā, šķitt, lādas frazts kul-tūriki
sabiedrībā kautrētos izttikt,
bet tt nt, tas tad rida, ka mii te
tsam labu gabalu no Kalna sprediķa
tuvikmīlestības mācības, ko mēs mie­dzam
uzlūkot par kristietības kvinte­senci.
Vispār ļaunuma darīšanu, „ie-ritbšanu"
cilvēkiem te bieži izdara
bez liekas kautrēšanās, par cik
tas apmierina kādus elementārus in­stinktus,
piem., atriebību vai varas
kāri. Ja jūs, piem., nometnes darba
pārvaldē esat vairāk reizes noraidī­juši
kādu darba piedāvājumu kā jums
nepielāgotu.—- tad tālākās Izredzes
jums jo sliktākas. Kontraktēti darba
dienesta izkārtošanā tad notiek tādi
gadījumi, ka pie ierēdņa iet divi cil­vēki,
dažreiz pat reizē, no kuriem vie­nam
radi ir Melburnā un tas gribētu
tikt tur. bet otrs to pasu iemeslu dēļ
uz Sidneju, bet ierēdnis piespiež pir­mo
doties uz Sidneju, bet otru uz
Melburnu. Dr. P. Jufiviti
V a l l a V ō l l ā , marti.