Bavarijas Latviesu vestnesis, March 10, 1951

              ļ|||BIWWByi.'l-!J!ff..'.L.-«..
p paredzēts , i e m ļ d i . ' ^ f i
Ufini. ^4
lv twwiā/deklarējis
^kūpētās salas gedeJ
ziemeļos" bS pS^3
iŗ Jaltas mierllgumā atei8ta,Hļļ
ivāclji atrodas \i» n^Af^t^ .
kontrolkomlsijai tuvtTiSS?^
fce skaiUi tālu p ā r s ^ * ^ ,
maksimālos vērtlinmus^^
m nesot tanku; Ī4 mollSM
lēna izpletņu l«c€ju un ?S
Miijas, visas eipbruņ^i. 1
padomju ieročiem. 9 «.ij
kopā esot 860 ļidmaSln»
It^cinātāju unijo^SS^;»
IflffSfS atgriezISoU^a 0 0 M I A ^
klditnām, Hdilgii italu SS^^
Ķm, kas R o m ā S t t ?^
ka ir pēdējais l a i ^^
"llBanu kampaņu.
• It VtslabSk ģgrbliii
iw»t žārijas komisija ASV^I
savieiabjis rIkota|ā konkmo?^
t ierindojot ari'mn^kļSS'
Ortgoriju Peku.. ^
lilļlkr Korejā gādā partm,
aviācias karavīru SiSL*
ilot; ļ?udistus un; m u i i i^
' skaits Sietumiiropā rm
Ijies no, 4 milj, u, 2,7^1
™l pnsi no atkritēju ik«iuL
jtostu partija. Llļdzlgs
ķrmi^ vēstnieks Bombeil
ivai gim^^ei asila itiesib«i •
liin
• l ^ f leņēmii ļivarigo «
i«qngu: Amerikāņu flote»«
*'»*-^.^|ik 38. J^latuos^Jļ
iiirokā pret franSiem i»
svIJdian. Fraiču fiiHitui
indas,atsauc ziņas par cloa»
^ iadziintajiem un iranih) kiŗi
atidiplaaās esot sagaittu m
iļaiaņām» siņo labi infoirnWitil
iMlkās aprindas. KonkretSkajir"
^S esot Herberts iMorisoM.
l i kara Hetpratēlu kooditic,,
'pag» nedēļas b'eigās. Bez f
apspriedē pledalljfii viņi
Iļeitnants A. Grinters, ASV
;viripaVēln(eķs a^mliāli» Sen
Iļui komandieris atļistrumu Ati)
•*''inljs un gaisa spēka vlii
gen, Norstats.
Iņa smaffs'sfdalnis piedzit&ii
ŗifplstU. Pie normālas vtiM
:ķā bērns.
•Madrn ii Rietumvfldju ii!
1 ;':J
gājuši bojā pie Tan2em,Zlii
(ra$tē itiprajfi vētra, kutvi
nedēļā,
kijas valdība niāao
rūpniecības pārvietot tu
iik; Rumāniju. Pirn&s pui
' .tvšrai CZ ieroču, Rm
ittiāsr Skoda fabrikai.
iecieSama, lai šos ivirl^ni
iftāttt no i,agreslviji|i
m
na
ļaktlpits šalstna mļožii pir l i]
itonas zinātnieks Pr. Stroo;}.^
paātrinot sirci(rdjirb!bu no
i ē . Kaislīgs skūpsU W\
Ao mOia.'
igauņu karavīriem Vlcijii
ļ'f^rkļļs igauņu palīdzībai o im
;aŗ neatkarīgās Igauniju W\
ialbruārl.' ļ
msāds krievu slepsniif
_ir Rietumvācijā. i Pagiidto
^domāti padomju okupācijai ktfļi
«jā uh Austrijā, notiek hln*
(.3»—13.()((), krievu un vScu
ijaa ārUata ministra poitiii
M kanclers Aden^ueii, #
i
•V ' ' • « :
is piecdesmit gados po^
fcrēils.' No tām li sSjuBOii
politiķa runas pirmskari
ķttlaļi kara.laikā. ;
Jarālflras un li<«u bdfi
atļāvis ministra pretldenHf'
tt-indijā ieradušies smij
iporti' ar komtlnistUk»»
i
^kMlovaklJas «lU^roi^^
sdomju spēki, reorgani»)*
Ird^bu.
, guntjas ražoUanu n
ļls valdlbar lavērojot it"'
k% canat.
. atsaukts padomlu
^raphic, viņa atg«ie8«n" "
Itl gados Jaunu W *
ies Polijā un uspe»»
Vēl vairāk sagaida ie
•• • •. i .
Ivas diansr kas ?olijl
agad ar seima lēJnuinn
lanu saraksta.
iJaa valdības dāvļfflil
\xk vilcienam, c«**,'l,
upartizāni un to »««
^aiiaa drudzis sācies Q
Eināmi „val8ts f}^^
ziņo Prāgas m^^.
1 ka sīpolu «m»^» i^aroH
ļkaploziju nāvīgos,
•pāņo komflnifW'^;
«varas aizbēga J.'>/S<
4, tagad leraduSie», ^
muižās. ttt
1151. gadā, «Pg^Jtiļl^ ļars Reuters kādā j i j j jļ
rsavienlba
Rietumvācijas
as izraisīt ^P'-^fL
s kļūSot vēl ma«w"
pbruņosies.
ko nedrikstejjffi
Ifbards.
ts
UTVIA
Utviao New«pnmr
Sr. 26 (464), March 10, 1951
Publlshsr* Jānis Niedra, Auguit-iofi
b. Delmold, Uger, W. ^ 7,
Pbone Augustdorf 02.
Prlnttr: Weilheimer Druckerd, ,
am.b.H., Weilbeim, Obb.
Editortal Office:
Gr«fen«schau, Obb., Uger.
Published twice weekly.
Circulation 11.000.
Sponsor " International Refugee
OrgaiuzatioD.
NEWSPAPER
Nr. 20 (404)
Sestdien, 1951. g. 10. martā
Isnāk trešdienās un sestdienās.
Izdevējs: Latviešu (^nUālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak>
sis Culltl». galv, r»d. vieta V
Letiņš. Redaktori: G. Grīnbergt,
P. Klāni, £. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda Saimniecībai vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakciju
adrese: (13b) Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad,: A. Klāv»
5on$, 319 N. 22nd Ave W. Duluth,
Minn., USA, Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits. 21. linden Ave-oue.
Wendouree, Ballarat, Viti
Auttralia.
ilflanflka armija pie Elbas?
Sākusies plaši pārkārtojumi Rietumvācijas
aizsardzības sistēma
Firlze (ig). Sis ned6|as sāku-nā
panākta plaia vienoianas triju
rlatnnvalitv militāro lietpratēju star­pā
par radikāliem pārkārtojumiem
Siatmavācijas okupadjaa teciiniskā
Iskirtojnml un reizē ar to visas Rie-ttuBifropas
aizsardzība. Nākotnē lie­lā
«firi vienu okupācijas valsts kara-ipOis
na tikai stacionēs citas Joslas,
M laip<|a]iil plail Vadja novietos
arlļMbrējo Atlantika pakta valstu ka-laspēku,
rīkojot kopīgus manevrus
01 t| jau «OUt aiz Blbas Izveidojot
api#ioto anIUju.
Ievadot jaunos plrklrtojumus, vis-pliĀs
nolīgumu par okupācijas spēku
Jauktu atacionēšanu Frankfurtē pārak*
itija ASV un Francljaa pārstāvji, lin
jau iajas dienās franču joslas daudzās
ļfllsētās ierodas amerikāņu okupācijas
karaspēks, papildinot vai aizetājot
franču garnizonus, ka« savukārt II-Boima
ar okupaci'-
jai itatuta revīziju
apmierināta^
IIT SPD UN VACU PRESES NO-SiUŅU
IZSAKA MOTTO - PAR
VĒLU UN PAR MAZI
Bonna (al). ^ Sabiedroto augstā
komisija otrdien paziņoja, ka stāju­sies
spēkā jauni grozījumi okupācijas
siatiiti Galvenais grozījuma punkts
atļauj Bonnas valdībai nekavējoties
izveidot ārlietu ministriju un tā sek-mēt
Rietumvācijas iekļaušanos brīvo
nficiju eaimē» kā ar! ievadīt diplomā-tiilcās
attieksmes ar draudzīgam nā­cijām
un apmainīties vēstniekiem.
Otrs BvarlgŠkais grozījums atcel sa­biedroto
augstās komisijas iebildumu
tiesības vScu likumdošanā. Līdz šim
visi likumi, ko sagatavoja Rietum-vicijas
valdība, iepriekš bija jā­nosūta
augstajai komisijai uz Peters-bergu.
Turpmāk augstā komisija ti­kai
zināmos gadījumos varēs celt
iebildumus pret Rietumvācijas valdī­bas
izdotajiem likumiem pēc to stāša­nās
spēkā, — ja šie iebildumi ap­draudēs
sabiedroto drošību vai ru
nās pretī principiāliem starptautis­kiem
līgumiem. Reizē ar minētiem
grozījumiem okupācijas statūta, otr
dien parakstīja arī komunikē par Vā
cijas sabiedriskiem un privātiem ār
zemju parādiem.
Rietumvācijas valdības aprindas ar
pirmo sabiedroto okupācijas statūtu
revīziju apmierināti. Valsts kancele­jas
ārlietu dalās vadītājs Dr. Dit-i?
«ns paskaidroja: ..Galvenie psīcho
loģiskie šķēršļi tagad novērsti, lai vi­si
drīzumā varētu sekot jauna okupā­cijas
statūta revīzija." Jau notiekot
sagatavošanās jaunām sabiedroto un
vicu sarunām šai plāksnē. SPD ap
rindas norāda, ka revīzija esot jū-isml
nokavēta. Tomēr tā jāatzīst un
Svērtē kā pirmais solis pilnīgai oku-
PScijas statūta atcelšanai.
Par Vācijas prieškara un kara laika
parādu atzīšanu loti neapmierināta
Austrumvācijas valdība. Padomju
joslās preses šefs Nordens otrdien
deklarēja, ka šis komunikē esot „no
(Turpinājums 8. Ipp.)
dzigā veidā pārvietojas uz amerikāņu
joslu.
Pēc ASV gaisa spēku vadītāja Ei­ropā
ģenerālleitnanta Norstada da­tiem
oficiālā deklarācijā Frankfurtē,
Eiropai līdz šī gada beigām būs apm.
30 divīziju aizsardzībai pret komuni­stu
iebrukumu. Aizsardzības kodolu
veidos gan tikai 12 divīziju, no ku-l5m
ik pa trīs būs Anglijai un Fran­cijai,
bet 6 ASV. Kā zināms, četru
solīto jaunu amerikāņu divīziju iera­šanās
Eiropā sagaidāma jau vistuvā­kā
laikā.
Bez tam Atlantika pakta valstīm ko­pā
savās zemēs būs daudz vairāk di­vīziju
nekā tikai 18 — Francija un
Itālija vien sola dot kopā 24 divīzijas
resp. katra 12. Vismaz pa vienai divī­zijai
kaujas gatavībā varētu sagaidīt
līdz gada beigām arī no pārējām, ma­zākajām
Atlantika pakta zemēm —
Beļģijas, Holandes, Norvēģijas, Dāni­jas
un Portugāles.
ASV '^aisa spēku šefs ģen. Norsta^ds
īpaši uzsvēra amerikāņu centienus
pavairot savu aviācijas vienību skai­tu
Eiropā, līdz gada beigām to, salī­dzinājumā
ar pagājušo pavasari, div­kāršojot.
Vadoties no pag. gada da­tiem,
tas nozīmētu, ka amerikāņiem
vien Eiropā būtu 96 gaisa spēku vie­nības.
Kā zināms, nesenās ASV militāro
speciālistu deklarācijas senāta ārlietu
un militārajā komisijā visumā bija par
spēcīgu gaisa spēku izveidošanu, sa­vienotu
ar Iespējami plašiem sausze­mes
spēkiem, kuriem, pēc Eizenhauerd
vērtējuma, vajadzētu aptveri ap 60 di­vīziju.
Amerikāņu joslā IRO aprūpē
vēl iikai 3641 latvietis
Miadieaa (md). — Februāra bef|fās
IRO galvenā mītne Vācijas amerikāņu
joslā publicējusi statistikas par tās
aprūpē esošo DP skaitu dažādajos ap­gabalos.
Statistika attiecināta uz 1. fe­bruāri.
Tai laikā DP kopskaits ameri­kāņu
joslā, ieskaitot Bremenl, bijis
39.722, no tiem nepilni 3000 Bremenes
izceļošanas centrā. No šl skaita lat­viešu
bijis 3641, lietuviešu 1647 un
igauņu 1096. Pati lielākā DP grupa
vēl joprojām bija žīdi — 7005, bet di­vas
nākošās lielākās ukraiņi (6881) un
poli (7515). Latvieši tātad ir ceturti
lielākā aprūpēto DP grupa amerikāņu
joslā. Pārstāvēti vēl Cechoslovakljas
pavalstnieki (1148) un jugoslavl
(1050), bez tam vēl sīkākas grupas —
baltkrievi, krievi, ungāri, rumāņi, bul-gēri,
austrieši, viens itālis, kē ar! da­žādas
citas tautības, bezpavalstnieki
un nansenisti.
No visa DP kopskaita 24.540 dzīvo­ja
IRO 7. (Minchenes) apgabalā. Tur­pat
atrodas ar! lielākais skaits latvie­šu
1756| 5. apgabalā (Augsburgfi)
uz 1. februāri vēl dzīvoja 1042 lat­viešu
DP, bet 2. apgabalā (Ludvigs-burgā)
tikai 401. Bez tam pSri par 400
latviešu reģistrēti IRO Sveinfurtes
birojā. Tātad apmēram puse visu ame­rikāņu
joslas latviešu DP tagad mīt
Minchenes apgabalā, kur vispār no­vietojušies
62 proc. visu pārvietoto
personu amerikāņu joslā.
Rietumvacija 900 DP apmetņu vieta
vairs tikai 59
Minchene (md). — IRO galvenā mīt­ne
ziņo, ka kopš 1^47. g. jūlija Rie­tumvacija
nodoti atpakaļ okupācijas
iestādēm pāri par 840 ēku komplek­su,
kurus līdz tam apdzīvoja DP. Te
ieskaitītas agrākās vācu armijas ka­zarmas
un baraku nometnes, dzīvokļu
bloki, viesnīcas un slimnīcas. 1947. g.
vasarā IRO rīcībā Vācijas trīs rietu­mu
joslās bija pavisam 900 visdažādā­kā
veida ēku kompleksu, kuros bija
nometināti 585.000 bēgļu un DP. Tur­pretim
šl gada 1. februāri IRO iz­mantoja
vēl tikai 59 ēku kompleksus,
kur dzīvoja 53.000 bēgļu. Aizvadītajos
43 mēnešos IRO palīdzējusi izceļot no
Rietumvācijafi p$fi pat 6^2.000 pār-
Mēģina noi^Srsi inafoiiu
' streiku draudu
PREZIDfiNTA NEPIEKĀPĪBAS IEMESLS - NEVĒLĒŠANĀS VAIRS
KANDIDĒT
- K l pirmo ofid
^Klementisa sazvēr­niekus*
tiesas teātra
prāva
Minchene (el). — Jaunākās ziņas
no Prāgas vēstī, ka bij. Cechoslovakl­jas
āriietu ministru Klementisu un pā­rējos
pēdējā laikā apcietinātos tiesās
īpašā „teātŗa prāvā". Ar atbaidošiem
sodiem grib mazināt pretestību, ko
izraisījusi Cechoslovakijas tālākā
boļševizēšana. Visā drīzumā sagaida
pilnīgu zemes kollektīvizēšanu.
Klementisa un pārējo „sazvērnieku"
grupas galveno līdzdalībnieku apcieti­nāšana
notikusi pēc Maskavas pavē­les.
Vairāk nekā 200 personu, to vidū
daudzi augstāki partijas un valdības
funkcionāri apcietināti gandrīz vien­laicīgi
visā Cechoslovakijā.
Pret bij. ārlietu ministra dzīves
biedri Ludmillu Klementisu, kas ap­cietināta
24. februārī. Cechoslovakijas
valdība nekādu apsūdzību necel. Tā­dēļ
pieņem, ka teātra prāvas rīkotā­jiem
nepieciešamas Klementisas liecī­bas
pret savu vīru un pārējiem ap­sūdzētiem.
Srsmitto ncpicKāpīlia izUaisina
(cniNis panāKf saprašanos Parlzč
P a r ī z e (el). — Četru valstu ar- mazināšanu un bruņoto spēku ierobe-kfi*^
v^<»»inistru konference Parīzē
Wja nokļuvusi strupceļā Jau četrās
Pinaaļās apspriežu dienās. Rietumu
pmiāvļl Joprojām pastāvēja pie sa-
Jļlem priekšlikumiem, lai galvenais
lielas četru valstu sanāksmes darba
kirtibas punkts katrā ziņā būtu
sUrptautlskais saspīlējums Eiropā un
J>kai pēc tam varētu pārrunāt Austri­ja
» mierllguma Jautājumu, Vācijas
remUitārlzāciJu un mierligumu.
Gromiko ar l i e l u neatlaidību par
Pļveno darbu kārtības punktu ieteica
Sptsdamas nolīguma realizēšanu un
^acijas apbruņošanas noliegumu, bet
Pjr otro mieriīgumu ar Vāciju un
OKnpācijas karaspēka izvākšanu. un
P*^ trešo — Eiropas saspīlējuma
zosanu.
Trešdienas sēdē Gromiko negaidot
pieskārās Triestas jautājumam, norā­dīdams,
ka Pad. savienība ir ar mieru
četru valstu sanāksmē pārrunāt Aus- . _ , r i i_
, t njas mierli-g uma prob, l^ēim" as, ja rHleo f„u - stā u attie^c^ī^b^a. ^u^z Vilsonu, k^u^r^a^m tas
K i J v e s t a (ip). •
aio apmeklētāju sava daļēja atvaļinā­juma
laika prezidents trumans pie­ņēma
aizsardzības mobilizācijas pār­valdes
direktoru Čarlzu Vllsonu, lai
apspriestos par soliem draudoias ame­rikāņu
strādnieku „ma8u revolūcijas"
novēršanai. Sagaida* ka prezidenta
Trumena personīga iejaukianēs stridO
Jau tagi^d panāks abam pusēm pieņe­mamu
atrisinājumu un novērsis vis­maz
15 miljonu strādnieku neapmie
rinatibu, kas varētu Izraisīt streikus
un ņ^abvēllgi ietekmēt ari brūnoša
nas rūpniecības darbu.
Jau vairākus mēnešus Ilgstošais
strīdus guva akūtu formu mēneša sā­kumā,
kad sēdē sanāca apvienotā
arodsavienību komiteja un, protes­tējot
pret Trumena aizsardzības mo­bilizācijas
plāniem, gandrīz vienbal­sīgi
nolēma atsaukt savus pārstāvjus
gan no aizsardzības mobilizācijas, gan
arī cenu un algu stabilizācijas komi­tejas.
Radās nopietnas briesmas, ka
pozīciju stiprināšanai notiks streiki
galvenajās rūpniecības nozarēs.
īstenībā opozīcija nav pret jauna­jiem
kontroliestādījumiem, bet gan
pret personām, kuras prezidents iz­raudzījis
par vadītājiem resp. nacio­nālās
aizsardzības mobilizācijas pār­valdes
direktoru Čārlzu Vllsonu,
kura vietā prasa iecelt arodsavienību
sekretāru Tobinu, un saimnieciskās
stabilizācijas direktoru Ēriku Džon-stonu.
Prezidents Trumens tomēr bija
paskaidrojis, ka boikots neietekmēs
viņu mainīt politiku un noraidījis ap­vainojumus,
ka iecelšanas stabilizā­cijas
orgānos būtu notikušas aiz pre­zidenta
savtīgiem apsvērumiem vai,
pakļaujoties zināmu lielrūpnieku ap­rindu
spiedienam.
Prezidenta Trumena nelokāmo no­vietotām
porsonērnr iai laikā repa<
triējuiies 46.000 D?.
Eku atpakaļnodošana okupācijas ie
stādēm izskaidrojama ar pārvietoto
personu izceļošanu un pakāpenisko
IRO likvidācijas plānu. IRO pārstēvji
uzsver, ka ēku nodošana pēdējos mē
nēšos īpaši pasteidzināta, ievērojot
vajadzību pēc jaunām karavīru mīt
nēm, kāda radusies, palielinot sabied
roto karaspēku Vācijā.
Patlaban vairākās vietās pasāktas
būves, kuras vēlāk paredzēts nodot
Rietumvācijas valdībai vāciešu novie­tošanai.
No šiem projektiem mina
mas 11 faunas barakveida ķieģeļu
ēkas Min^enei Funkkazarmla, kas
imakiās ap 6 mllj. aarku. Tikpat
āmčĶ {maksas jauni Bremenl (Ve-gesack)
ceļamā nometni. Tāpat jaunu
dzīvojamo ēkit būve oailkta Ludviga
burgā. Daudzos gadIJuqios IRO atjau
nojusi vai remontējusi ēkai» ko oku
pācijas spēki vēlik paredz atdot v i
ciešiem. Pie tādām pieder slimnīca
Hegensburoā, veco ļaužu mītne Berch
tesgadenā^štrubā un otra veco ļaužu
mītne Dordštatē. Daudzas no ēkām.
ko savā laikā pārņēma IRO, kārē
bija daļēji izpostītas} arī tās sakārto­tas
lietojamā stāvokli. IRO lietošanē
esošo ēku kompleksu skaits minētajā
43 mēnešu periodā līdz šī gada fe
bruārim atsevišķajās Rietumvācijas
joslās samazinājies šādi: amerikāņu
joslā no 421 uz 42, britu — no 426
uz 6, bet franču joslā no 59 uz 6.
mu valstis gatavas runāt par Triestas
klauzulu Itālijas mieriīguraā. Sai sa­karībā
padomju ārlietu viceministrs
atkārtoja vecos Kremļa apvainoju­mus,
ka ASV un Lielbritānija pārkā­pušas
mierllguma noteikumus ar Itā­liju,
pārvērzdamās Triestu par savu
armiju un flotes atbalsta punktu. Rie­tumu
valstu pārstāvji atspēkoja Gro­miko
apgalvojumus.
fTurpinājuins S. Ipp.)
nākumiem, kā arī citos jautājumos,
kompetentas aprindas Vašingtonā ta­gad
izskaidro ar prezidenta ciešo ap­ņemšanos
nākamajās vēlēšanās 1952.
gadā uz prezidenta amatu vairs ne-kandidēt,
kādēļ viņam vairs nav sva­rīgi,
kā uz viņa rīcību reaģē kon­gress,
arodsavienības vai citas aprin­das.
Vienīgi miljonu streika draudi^
prezidentu spiedis sava nepiekāpībā
pieļaut izņēmumu.
Atentāta nodali*
natš Pērs Ijas miniS'
tru prczidcnis
Teherana (la). — Treidienas rīta
Teheranā trīs fanātiski islamiešu sēk­tos
locekļi uzbruka un ar vairākiem
šāvieniem nogalināja Persijas ministru
prezidentu All R a t m a t u .
Persijas valdības galva atradās ceļā
uz kādām birēm, kad karaliskās mo­šejas
tuvumā no ļaužu drūzmas iz­skrēja
trīs pistolēm apbruņoti vīri un
raidīja uz viņu vairākus šāvienus,
kas trāpīja pakausī un kaklā. Raz-mare
mira pēc nedaudzām minūtēm
slimnīcā. Vainīgos policija apcietinā­ja.
Ministru prezidentam tuvās ap­rindās
stāsta, ka viņš iepriekš brīdi­nāts
par atentātu. Pagaidām Persijas
šachs valdības galvas pienākumus uz­ticējis
Halilam Fahimam, kas līdz šim
bija ministrs bez portfeļa.
Ali Razmara 1946. g. kā Persijas
ģenerālštāba šefs ar stingru roku pa­dzina
no Aserbeidžanas padomju
dumpiniekus, iemantodams savas tau­tas
un ārpasaules simpātijas, bet mi­nistru
prezidenta pienākumus uzņē­mās
pag. g. jūlijā. Tauta viņu dēvē­ja
par «stipro vīru".
M A R O K Ā V A L D A NEBIJIS M I E R S -
A P G A L V O ĢEN. Z U E NS
P a r 11 e (el). — Aribu vatetls fau kopi 11-
gSka talka Botiek organltētat protesta akcijai
pret franču Marokas poUUku. Trtidita Fi-rliē
ieradis FraBd)as ģeBerSlreffSeiU Ma-roki
ģen. SuēBS. Fretet pSrttāvMra ^ņi
pAskaldroja. ..Nrkad nav MarokI valdI}U tāds
mier» kā patlaban." Nara> ««^t es ox io ap­galvojuma,
stlvoklts Marokā k|av|f Hk dran
dīgs. ka ASV irlleto Blnlstrlia ietelkati ttk-lab
Franci iai, k i Marokai būt pieklpIgikāB
savās prasībās*.
Agresora vietas
aizstaieji
dumpojas
Līdztekus miera ofensīvam turpinot
rosīgu auksta kara darbību, PadĻ ta*
vienība visu laiku liek lieta ts. ne«
tieio uzbrukšanas metodi, pati palie­kot
droSa aizsega. Tikpat labi ka Grie­ķija,
ta ari Ķīna, Koreja ua Indoķīna
~- visur Kremļa kara kungiem Izde­vās
uvervēt kara kalpus, kas llttlcl«
bas dē|, vai, lētu propagandu lute-silti,
brivpraugi lēja asinis krievu im­periālisma
laba. Āzija iai verviianai
par droiako Ieganstu varēja izmantot
krasalr^ tautu apvainotas un alztu-riUs
n^donaias JOtu. Eiropa bija jā­rīkojas
ar demagoģiju un vienu nā­ciju
uzķndliēau pret otra.
Tagad, liekas, ils paņēnieas kļuvis
neiedarbīgs. Pēdija laika parldlbas
aiz dzelzs prleUkara, kl ari Koreja
liecina, ka propagandai taniulslBilals
cilvēki kādreiz zpēj ataioiUei n at-raisitiu
no ideol<^ldilem nurglen.
Tumsonību tlrranlju stlprinaianal Iz-radaz,
nevar Iesit maas tik lltt, kl
vieglu dziesmai melodiju vai ipir-notu
Sauku.
Spilgti pleradlJuBi tam Ir Cecho*
Slovākijas komUnlitu partiju alillē-nai,
ka bljuiali ariietu miaiitri Kle-raentlss
amerikāņu uzdevuma orgāni-zejli
pretestību pret Maskavai pa-klausloo
partijai kodolu. Vai UaUn
ideologiilM clnltijs, kaut ari ar va-karelropeiiku
Ievirzi kai viiu uvu
mOžu ziedoju iociailima Idejalf bitu
plkiņl kļuvli par ķeceri un pardevlu
amerikāņu naudīnleklemi To |a« var
viegli apgalvot Mukavai propagaada,
bet vai kadi tai tldi? ApvalaoUli,
lieku, nav ne mazāka mēra atkāptai
no iava pauulei uzikata, tikai viņi
atteiciu kapitulēt Kremļa metodēm,
ku CackIJu no ziedoiai brivai zamoi
padarijttiu par nozaļojamu izmanto-iaņu
un aopUdalianu objektu. Kle-menUia,
nto m Gomulkas gadljiual
Ueeliia, ka ari socIUIstiskals pauulei
uzikati iesplj iznlclpat nadonaiaz
ļltu. So luplju, lieku, staļlalHI
Kremli nebija paredzIJuU lavos 111-
ejoips pUnos. Vai citidi sirkano si­seņu
midzeni bdtu tlds uztraukums!
Tagad atklājas, ka izdaudzinltls ko-milnistiskas
pkraudzinlšanas metodes
nav visspēcīgas. Kremļa izreķlamltais
„Jauna tipa cilviks" vēl arvien eksi­stē
tikai politbiroja deklarlcijto un
masu demonstrāciju „liesmainos" lo­zungos,
īstenība ir tāda, ka komuni­stiska
partija, tāpat ka visas citu par­tijas,
ustadas ar karjeristiem un pār­liecības
cilvēkiem. Ja pirmie arvien
un visur uzgavilēs uvam patronam.
Jo Us ir izdevīgi, tad oUie ir jāizni­cina.
Ja to pārliecība visur neseko
varkaribas apsēstiem politbiroja vasa­ļiem.
Tomēr visus nepaklausīgos iznicināt
nespēj ari Kremļa labi trenētie ben­des.
Atkārtotas tiriianu no vienas
puses gan it ka cieiāk sacementē par­tijas
paklausīgos kadrus, bet do otras
pusu iatra tiriiana iztīra galvenā
kārta godfglkos elementus, kas negrib
slēpt savu īsto pārliecību un iebildu­mus.
Tādēļ var droši teikt, ka katra
tīrīšana partijas rindas palielina kar­jeristu
un samazina idejisko biedra
skaitu.
' Tādā tempā ^saimniekojot", Staļins,
droši vien, ar bažām atskariis, ka
partijas rindās Ir vairāk žurku neka
lauvu. Bet ar žurkām vien neviens
nevar pauull iekarot.
Ja dumpīgas parādību lldz llm do­minēja
Eiropas komunistu pariijās, tad
pēdējās ziņas no Korejis vēsti, ka pa­klausīgie
l^lnieiu uiUJonI ari vairs ne­gribot
gavilēdami doties nāvē, bet
meklējot patvērumu amerikāņu gQ-sta...
Vai ķiniešu sajflsma patiešam
botu pārdeguši?
Tas nozīmē, ka Staļinam tuvākā
laikā Jātaisa konsekvences. Vai nu
Jāmaina taktika un Jāmeklē kompro­misi
ar apspiesto tautu Jūtām, vai ari
Jāliek lieta riteņbraucēja technika,
braucot pret kalnu — Jāmin straujāk
pedāļi, lai atrak likvidētu ^kaplU-listisko
aplenkumu", kas inficē viņa
satelītus. Kā viens, tē otrs apsUklis
izraisīs Jaunas metodes aukstajā kara,
vai ari auksto karu tik tālu sakarsēs,
ka tu kļOi par karsto. Jo ar agresi­ju
vietas aizstājējiem vairs nevarēs
iztikt
Sli apstākļu liek labi apavēri krie­vu
draudus rietumu demokrātijām un
miera kongruu divkosīgās rezolOd-
Jas. VUas iU parādību labi atkiaj
boļševiku spēku un ari nespēku. Ko­munismu/
lieku, Upat ki visas dlvē-cigās
aplamību un kaislības, var pa­zudināt
tie paši spēki, ku to izraUiJa,
r. A.