Bavarijas Latviesu vestnesis, March 13, 1946

              • / •
LatvieSa Vēstnesis
sabiedrisko domu?
ielt'iBBsu sabiedriskā domāšana, }a
slienāto vienoti vada pretim lieliem
mērķiem, pie tam pārvarot daudzas
gaidītās un negaidītās grūtības.
Mūsu presei šo mērķu sekmēšanā
jāpārvar arī savas iekšējas grūtības —
}j»»lfādaiu^Qa sabiedriskās domas pau^^
dēj»^ trīikums- Trimdas preses līdz­strādnieku
vairuips agrāk, n^v bijuši
profesionāli žurnālisti. Pašreizējos ap­stākļos
pie preses darba nereti ķēru­sies
tie. kam bijusi droša, orgatiizā-ftoriska
roka un tikpat drošs, vērīgs
skats. Tomēr vidiem dažreiz vēl nav
piešķirta lielā māksl^ pārvērst vārdu
Vār^ā, asā kā liktei^a šķēps un tik
kvēlā kā tautas gara liesraojums. Kā­lab
mum« atlicis tik maz lielās Vārda
: m^kflas tulku un saradies tik dtiudz
jaupu burtnieku?
Mfisu avīžniecību < stipri sagrāva
baigais gads, iecērtot dziļus robuii afī
gara darbinieku dzīvajā miesā. Mūsu
avīžniecība, protams, nevarēja at­plaukt
vicu okupācijas laikā, kad
tikpat vieniddi un nolīdzinātai, kS
v'lcu kungu diktētai domai, vajadzēja
but ar! presei* Tomēr mūsu iurnāli-sti
ari nebrivail presē iedrošinājās
un reisfim ari spija pateikt dažu brīvu
virdu, gan ierakstot to starp rindām,
gan ietveM domu simbolos, gan arī
iflķiiot pdfdrpša aicinājuma vai us-mundrinājuma
dzirkstis. Tā ari H-do<
ļ tautas apspiestības un nabrivib^s
laikmetos, par spīti daudzajām grūtī­bām,
mūsu vecā avīžnieku gvarde to-ieguva
vairākus jaunus lid^fpfnl-tājus,
kas pat6ikqši dažu noteiktu
vfirdu arī pašreizējos trimdas ap­stākļos.
To piašu varētu teikt arī par mū^u
rakstniecību, kurai ari pēdējā ; laikā
nāk klSt i^uni spēki. Mūsu rakstnie­cība
trimdas apstākļos varētu justies
vēl stiprāka un vienotāka, ja vien to
dairelz neVāJlnātu agrākais j.klikisms",
slimīga nenovīdība, skaudība, bet daS-i*
eiz ar! dī^^ln^ savstarpējas glaimi-iiāsanās
kāre. Latvijas laikos jauns
mākslas vai rakstniecības žurnāls ne-i
reti nozīmēja tiļcai jaunas šauras
mākslas draudzes izveidošanos un tas
tāp^t d^žŗ^iz ir ari tagad. Tāpat kā
agrāk, mākslas vai rakstniecības ap­skati
bieži ir autoru tuvāko draugu
pārskati, pie kam šie draudzības ka-talojļi
sasteigti tik ātri, ka nav pa­spēts
izsvītrot arī ..brīvajā" d?im,fene
palikušos pazjAas, ĶĶ mēs si^vā ļ^tikā
nonācām pie tāda bicQPtisqii^ un kri­tikas
demprālizācijas? Tāla$, ka, iz­ņemot
loti nedaudzos, mums gandrīz
nemaz nebija īstu literatūras kritiķu,
un tā viduvĢJi kompetenti spriedēji
varēja Takstlt visu, kas vivuem ienāca
prāta, pēc kam šos spriedelējumus
pārējie, vēl lieUkie diletanti pakal-i'plgi
iznēsāja tžilāk.
g. 13. martf
Austrālijai bOs jāgaida gadu des­miti
pirms t| varēs uzņemt 13 mil­jonu
cilvlļtu^ kas vajadaīgi tās mil­zīgo
tukšo pktību aizpildīšanai. Au­strālijas
valdības pārstāvji atklāti
atzīstas, ka tas, droši vien, sagādās
viBianos daudziem sfmttūkstošiem
angtu un eiropiešu, kas vēlas doties
m šo zemL
Pamazām izgaist visas cerības uz
pietiekami liela cilvēku skaita absor-b^$^^
lu un smagās rūpniecības izvei-došiinu
tādā apmērā, lai varētu atbal­stīt
miljonu armiju. Tai vietā valdī­bas
pārstāvji un austrāliešu sabiedrī­ba
lolo jaunu cerību sakarā ar ato*
miskā laikmeta sākšanos, kas Austrā^
lijai varētu dot izdevību aizstāvēt
sevi ari bez milzīgas armijas.
Aplēsumi par to, cik laužu vēlas
mainīt kara saplosīto Eiropu pret
Austrāliju, ir loti dažādi, bet „Conso-lidated
Press" direktors D. F. H. Pa­ķers,
kā sabiedrība izdod Sidnejas
laikrakstu ,,Daily Telegraph", pēc at-griei^
ļ^nās no ceļojuma uz Angliju ap­galvoja,
ka vismaz 3 miljoni angļu
sagatavojušies doties uz Austrāliju.
n m gadā
Austrālijas pašfai^ijais ipiigifācijas
plSos. ko pgsludinājs Unigr|cijļ|8 mi-nistrs
Arturs Kalvells, turpretim vis­lielāko
ieceļotāju skaitu gadā nosaka
uz 70.000, pie tam tikai tādā gadī­jumā,
ja Austrālijas saimniecību būs
iespējams pietiekami paplašināt šo
Ieceļotāju uzņemšanai.
Austrālija uzskata, ka vislabākie
ieceļotāji būtu ļ)ērni, kas uzaugtu par
austrāliešiem. Saimniecības «dzīvas
pārveidošanas starplaiki noderigi bil-tu,
ari kvalificēti strādnieki mazāk
svarīgām rūpniecības nozaŗēiļ) un
laukstrādnieki, kas palīdzētu apkopt
Austrālijas 125 miljonus aitu un 13
miljonu liellopu un izaudzētu Au­strālijas
kviešu un citas labibsis bu-šelu
miljonus.
Anglijas un Austrālijas valdifaia drlv
zumā galīgi vienosies par divi prin­cipā
jau akceptētiem Austrālijas
priekšlikumiem, kas nosaka^ ka angļu
atvaļinātiem karavīriem un karadie­nestā
bijušām sievietēm līdz ar viAu
ģimenes locekļiem un Austrālijā de­mobilizēto
angļu kafaviru ģimenes lo­cekļiem
ceļš uz Austrāliju būB par
brīvu, bet pārējiem angļu civilistiem,
kam nepienāktos ķiīvbr^uciens, pa-b<|
aite s^gl viam^ ll^U no ceļa iz­devumiem.
Austrālijas valdībai prin­cipā
piekritusi ari plānam, pēc kufa
pirmajos trīs pēckara gados uz Au-sti^
BJu pārvietos SO.flw bārelip no
Anglijas un no citām kafā nopostī­tām
zemēm. Pārrunā ar! iespēju pā^
vietot uz Austrāliju vācu okupā((i)as
armijas ķafavīru nelegālos bērnus no
Norvēģijas. " ^
Ripniecibi» pfirvietoāaaa
Vēl cits plāns Austrālijas iedzīvo­tāju
skaita palielināšanai un britu im­pērijas
potepciālā kara stipruma spē^
cināšanai paredz pārvietot no Angli­jas
uz Austrāliju lielu dalu no kara
laikam nepieciešamām rūpniecības
nozarēm, piemSram, lidmašīnu ražo­šanu
un kuģu būvētavas. Līdz ar
fabrikām pārvietotos ari to strād­nieki
Austrālijas Iedzīvotāju skaits paš­reiz
ir 7,4 milj. vai ap 2,5 personas
uz katru kvadrātjūdzi. Pirms kafa
Eiropā kvadrātjūdzi apdzīvoja 121
cilvēks. Anglijā 506,4 un Savienotās
Valstīs 43. The Stars and Stripcs
T^i arī mūsu ..kritikā" ir tik daudz
vienveidīgu, .^nodibinātu" atzinumu
un tik ma^ drošu, patiesi noteiktu
vērtējumu. Pret to būtu pienācis pē­dējais
laiks pacelt balsis ari'pašiem
rakstniekiem, jo, ja kritikas līmeni
nepacelsim svešumā, tas pats nepacel-sies
arī mājās, mums atgriežoties.
Jtiskās skaidrības zīM stāvoklis la­bāks
žurnālistikas nozarē, jo še dar­ba
pieprasījums lielāks un savstarpē­jā
ķīvēšanās mazāka. Se objektīvāk
var nokārtot arī jaunās mainas saga­tavošanu.
Nepieciešamie žurnālisti
būtu jāaudzina vispirms pašiem laik­rakstiem,
veltījot vē) lielāku vērību
spējīgākiem līdzstrādniekiem, tuvinot
viAus redakcijām uņ veidojot vīnus
preses darbam piedzīvojušu redakto­ru
atbalstā.
Par jaunajiem censoņiemj kas iz-slfpcsies
pašreizējā mazajā presē, reiz
būs pateicīga Latvijas lielā prese.
Līdz ar sabiedriskās domas paudējiem
augs un celsies pati sabiedriskā do­māšana.
TJ^S vienos un stiprinās mūs
nevien priekšdienās, bet jau tagad,
kad tas ne niii/ūk vajadzīgs.
gdvļns Mednis
Chronlka
Par baltu tautu nometnes ārstu Do-nauvērtā,
Bavārijā, pārnācis Rīgas tie­su
ārsts un L U medicīnas fakultātes
doc. Dr. med. Jānis Kocers. kas līdz
šim dzīvoja privāti Viesnīcā ..Krebs"
iekārtotā nometnē pašreiz nedaudz
pāri par 100 latviešu, igauņu un lie­tuviešu
(Arv. B.). — Ambergas lat­viešu
saziedotie dāvanu sainīši 27.
febr. nodoti latviešu karavīriem
Auerbaohas kafagūstekl^iu nometnē.
Augspfalcā, kur mūsu tautieši novie­toti
12. korpusā. Viņiem tagad at­ļauts
piesūtīt uz vārda adresētas vē­stules.
Jaunus dāvanu sainīšus tuvi^
nieki līdz marta beigām var nodot
LSK pārstāvim Ambergā A. Strazdi^
tsLin. Loti vēlami latviešu žurnāli un
laikraksti (A.). — Latviešiem Augi-pfalcā,
kas mita Ambergas „Pest^-
lozzisehule" nometnē, pēkšņi uzdots
pārvietoties uz Ambergas nometni
„Kaiser-Wilhelm-Kaserne" (J, Bezde­līga),
— Angļu iestādes līdz furpmā-kam
apturējušas Latvijas Sa;rlcanā
krusta darbību a n g 1 u o k u p ā c i -
j a s j o s l ā Vācijā. So zinu oficiāli
apstiprināja LSK pārstāvniecības va­dība
Lībckā. Iespējams, ka baltu
tautu locekļu aprūpes darbu pārkār­tos,
izveidojot Baltijas tautu l^irkanā
krasta kopēju pārstāvniecību ^Au­seklis*'
Braunšveigā). — Latvijas žīdu
līderis Marks Nutoks, kas bija Lat­vijas
Saeimas loceklis un Ir viens no
žīdu cionistu partijas vadītājiem —
„Jew!sh Agency" izpildu komitejas
loceklis, Stokholmas zviedru laikrak­stam
„Dagens Nyheter'V sniegtajā in­tervijā
stāsta, ka viņš Latvijā bijis
apcietināts, aizvests uz Krieviju,
nokļuvis Polijā un patlaban uzturas
Stokholmā, kur gaida vīzu uz ASV.
Vi6a sieva, bērni un tuvi radi. kop­skaitā
40 personu, dabūjuši galu Rī­gas
žīdu iznīcināšanā. Vii^š ir par
ildu izceļošanu no Eiropas uz Pale-stīnu.
ko Vidusciropā tagad organizē­jot
cionisti GJ^atvJu Zinas" Stokhol­mā).
— Vai mūsu nometnēs ir kafa
noziedznieki? Tādu nav. Un ja mēs
kādus atklātu, tos mēs izraidītu paši.
Vai mūsu vidū ir nacionālsociālisti? Bū­tu
īsts nonsenss iedomāties, ka la|tvie- ļ
iii tādi varētu būt. Pret vācu nacio­nālsociālismu
mēs esam cīnījušies 700
gadu, vienalga, kādā izskatā tas pie
mums nācis, kā zobenbrālis, teutonis,
prūsis vai nacists. Mēs drīkstam kat­ram
droši teikt, ka latvieši ir pret--
vāciski noskaņota tauta. Un šis ap­stāklis
noteic mūsu stāvokli arī nā­kamajā
jautājumā. Kollaborantu^,
kas apdraudējuši tautas dzīvības iii-tereses
vai godu, mēs varam saskaitīt
pie roku. pirkstiem. Un tie paŠi ne­maz
nedzīvo mūsu nometnes. Mums
gan daudz krietnu kultūras un valsts
darbinieku, kas darbojās ari vācu lai^
kā. Varbūt kādi reālpolītiski vai tak­tiski
apsvērumi spiež mūs pieprasīt,
lai viAl tagad noietu pie malas? Un
kaut ari viAi visi būtu strādājuši pret
vāciešiem, sabotējuši, kaitējuši, kavē­juši
vācu nodomu realizēšanu? Un
visu to prasīt tikai ar mērķi, lai mūs
neviens nevarētu apvainot draudzībā
ar vāciešiem? Paturēsim vēsu galvu
un skaidru skatu, pirms ko prasām.
Mums nav jāaizmirst viens. Tās puse^
acīs, kufa pat Svēto Tēvu apvaino
ni^cistuai?8tāvēšanā, mēs paliksim ne-
Andre* Iglitis ^
ZiewWhHiUta i
Sirds, manu zf^eiet, tumsi un U\Ķ
Apkārt tev ledus dus, saule raud nialā.
Visu tu pacieti, paciet šo ziemu vēl
Izdzēra asinis, \ \
Atplēsa miesu, y
Pacieti.
Ugunis deldēja.
Putekļos izsēja,
Pacieti.
Nāvē un tumsā
Paglābās kodols
Ziemcietis!
Celies nu stipra, ziemciešu tauta.
Pērkonu kulta, zibei^u pļauta,
Miljonu cerībās jaužams tavs spēks, •
No z i ^ i s m vasaru,
. No ledus uz sauli,
Latvijai
Ziemciešu cauta,
Pacieti!
f « «
Ilze Kalnāre
Mātes gredzens
Smags sudraba gredzens pirkstā man
mirdz,
Kā mātes asara žkiroties, —
Man Vidzemē palika māja un sirds, —
Reiz ceļš uz dzimteni atpakaļ ies.
Tik māte * vai māt^ vēl pagalmā mās,
Vai bērnus vel mājās sagaidīs, \
Un ābele ziedus va|i birdinās,
Un vītoli jaunas atlases dzīs?
Vai rudzi zāļos un tiiļimus klās,
Un pajumte būs, kur patverties,
Vai avoti saldu ūdeni krās,
Kur bēgļiem pārnākot nodzerties?—-
Kā asara mātes gredzens man mirdz,
Kad svešā ceļmalā apstājos. —
Fur Vidzemes pusē man māja un sirds,
Kad Dievs man dzimteni atpakaļ dos?
Mums zudis ( j
Augsburgi 13. febr. traģiski nāvē
miris būvinženieris Fēlikss A r o n s,
kas dzimis 1898. g. 29. nov. Ķlgā. Ne­laiķim
Rīgā bija plašs būvuziiēmuma.
Latvijas lielajā atdzimšanas laikmetā
viW piedalījās Krustpils un Liepājas
cukurfabrikas izbūve» Būvinž.F. Aro-na
atraitne dziedātāja Elvīra
Arone no Augsburgas pāirgāģUsI dzī­vot
uz Lauingenu pie Dpnavas,
liesi līdz mūsu pēdējam elpas vilcie­nam.
Tāpēc -katrs, kas pielaiž, ka
muAis Ir kas slēpjams vai ka mums
Jānorobežojas no mūsu pašaizliedzī­gajiem
dattinlekiem tikai tāpēc, ka
tādi viAi bijuši ari okupācijas laikā,
lej ūdeAus uz tikko minētās puses
dzirnavu ratiem. Tāds cilvēks tikai
atklātu paša politiska brieduma trū­kumu.
Tāpēc nepūlēsimies paši no­lasīt
no mūsu nelabvēļu ^clm, ko
vini varētu par m\im8 domāt! (J. Ccr-maks
Hanavas „Tēvzeme").
Kārlis Dziļleja
Vācu okupāciji^. Dr. Pauls KalniAS
atkal ir poliklīnikas ārsts kādā no^
malā strādnieku rajonā. Bet viņš pats
if tik slims, k^ nespēj ^izkāpulāt
daudzstāvu kāpnes, apmeklējot pa^
clcntus mājān. Un viņš ir priecīgs,
ki^d y \ ^ m iekārto darbu antbulaiieē,
Itbŗlvojot vihu no mājas vizītēm.
Bruno Kalniņš alkai apcietināts. Tas
vji'm sevišķi sagrauž. Pienāk 194L g.
2i?m^včrkl Svētku vakarā vēlu no
c^ntŗālcietu^ņ^ pārnāk mīļotais dēls.
Nb mājās valda īpta svētku prieks.
Zi^ft par Bruno atgriešanos jau otrā
ritā aplido draugus, un pirmā svētku
pēcpusdienā citkārt kluso māju pilda
labu draugu pulciņš. Politiskā^ ijcn
redzes drūmas. Bet svētku eglītē
mirdz svecītes, un mazbērnu prieka
atstaro arī vectētiņa sejā. Galdā pa­rādās
pat pudele vīna, mājastivs
grib pacienāt viesus,
' ..Miera svētkos uzdzersim micr
ŗain", kāds ieminas.
nMiCfam — jā: bet tik drīz to
sa|gaidlsim'\ piebilst; ^irm^is valsts­vīrs.
Un skumju ēna ir atkal iegulu­sies
y\i\fi sejā.
• •
1942. g. 3. marts. Dr. Pauls Kalniņš
svin savu 7a dzimšanas dienu. Citos
apstākļos tā būtu spoža jubileja Bet
arī šoreiz vina fiams ir viesu pilns.
Gan aicināti, gan neaicināti draugi
nT.kuši viAu apsveikt. Jo Dr. Pauls
Kalniņa šajās baigajās dienās ir vi
siēm kā dzīvs simbols — brīvās, de­mokrātiskās
Latvijas simbols. Ap^
sveicēji pasniedz pat adresi ar prāvu
parakstu skaitu. Teiktajās runās
cerība un ticība Latvijas nākotnei...
Arii man kabatā savs sveiciens ju­bilāram.
Arvienu apstaigādams Rī­gas
antikvariātus, kāda veikala plauk­tā
ieraudzīju reiz koka veserīti, kādu
mēdz lietot sapulftu vadītāji.
„Tas ir Saeimas priekšsēdētāja VCT
spris, goda vārds!" man apgalvoja
veikalnieks.
„Kā tad tas pie Jums nokļuvis?"
es vēl šaubījos.
„Np vāciešiem, protaips!" tas man
pask^Mdrpja,
Jā, tas bij^ ticams. Saeimas namā
bija novietojies „SS''iitābs. Tur kāds
vācietis to pievācis un pārdevis an­tikvariātā,
,,Tas būtu jauks pārsteigums Pau­lam-"
nodomāju sevi un samaksāju
p^ŗ tP pr$isitāsļ markas.
Šo veseri t«d nu ievilku no kaba­tas
up pasniedzu jubilāram, nov^ļē^
dams, lai jo diīz|k pienāktu tā diena,
kad vii^š Qtkal varētu Cilāt to ..suve­renās,
tautas vārdā-"
Vēl šaubījoJi, vai Saeimas priekšt
sēdētājs atzīs tto par savu amata rīku.
„Jā:j tas ir gan mans veseris!" viņš
noteica, tp rūpīgi apskatījis un pirk­stiem
mīh noglāstījis.
Tanī vakarā, uz mirkli aizmirsuši
īstenību, mēs dzīvojām atkal cerībās.
19^14. g. vasara. Bruno KalniAš at­kal
apcietināts^ līdz ar vii^u prōf.
Konstantīns Čakste un citi redzami
sabiedriski darbinieki. Klusā māja
Jachtkhiba ielā atkal bēdu pilna, Dr.
Pauliun Kalniņam vairs nerūp krāāni
saziedējušās puķes dārzā, nevar vii^^u
iepriecināt arī mazbērnu ^alae. Drūms
un sagrauzts vi^š ieplacis verandas
kludziifiu atzveltni.
Mēs labi zinām, par ko Bruno ap­cietināts.
Šoreiz nav ko cerēt uz drīzu
atbrīvošanu. Salaspils nometne...
Arī to mcs labi zinām, kā tur var
klāties. Un tālāk?...
„Nujā, es jau paredzēju, ka \m var
notikt", sagrauztais vīrs ierunājfiis bez
skanas. Bet vai viņš nosoda dēla
darbību nelegālajā centrā? Nē! Vi6Š
tikai piebilst: „Laikus^būtu vajadzējis
laisties pāri jūrai, ar! tur varēta strā^
d ā t . . . Bet viņš bija pārdrošs..."
Tā pienāk augusta dienas, krievu
aviācijas smagie uzlidojumi Rīgai.
Mūsu Mežpatka draugi nolēmuši at^
stāt Rīgu. Pauls ar Klāru aizbrauc uz
Kurjjemi. Ceļa mērķis viņiem - Zvie­drija.
Bet v^d^kla Maiga ar bērniem
paliek vēl Rīgā. D^ls pa tam kopā
ar citiem Salaspils nometnes iemīt'
niekiem aizsūtīts uz Vāciju. Vedekla
nu ir nez\]&ā: vai nu mē|ināt tikt uz
Zviedriju, v^i braukt uz Vāciju un
lūkot ņoklūt k^Ut kur vīra nom^tne^
tuvumā?
Liktenis ce)u papīra tā, ka es ai
savējiem oktobra sākumā nokļuvu
Vācijā. Pa ceSam Liepājā man jau
stāstīja, ka motorlaivu, kurā. D^
P^uis Kalniņš aŗ kundzi gribējulSdOr
tic;š pāri jūrai uz Zviedriju,. vāci(«$i
e^ot noķēruši un aizvedu^ U7 Vāciju.^^
Es šim stāstam vēl neticēju, lai gan
stāstītājs diezgan ticami zināja
stāstīt, kā tas norisinājies. Bet kad
apmetāmies uz ..pastāvīgu" dziviļ
Gīstrovā, t^d drla pec im kācis at
braucējis pastāstīja, ka viAš patiešām ļ ba atgriezās, kad vajadzēja aizšļūkt
saticis abus Kalniņus Dancīgā. No np nometnes. Un jau visu es jutu
turienes tie esot gribējuši doties tā- pārcietis un biju gatavs uzsākt cliStt
lāk uz dienvidiem. ar priekšā stāvošām grūtībām tai brl-
Bet pagāja labs laiks, kamēr no ci- dl, kad varēju Copotā izstiepties gul­tiem
draugiem sadabūju viAu adresi, tā. Tur pa dalal gulšņādams, pa da-un
pirmā vēstule, kuru saņēmu no vi- ^ Pa ielām un jūrmalu strelpulo-niem
Vācijā, bija rakstīta 1945. g, 5. dams, es pavadīju gandrīz 4 nedētas,
janv. no Bad Wei88er Hirsch, pie Un taču, pateicoties Klāras un mana
Drezdenes, kur vini bija apmetušies] drauga Dr. Paula Neiberga -
āftjā vēstulē Dr, Pauls KalnjAš tad Sarkanā krusta ^birurga dēļa - ^ā-arī
pastāstīja par savām klumlgajāmļ dibai, es ari šņrelz izķepurojos, lai
gaitām: loti nožēlojam to brīdi,N^» "^^^ iztrūkst/vēl no Rīgas svara
kad mums ar vēl kādiem 50 bēgļiem ^g- Tagad ja\i>i8i saka^ ka es Iz-vajadzēja
atstāt ?vejnieku motorlaivu P^^^oties kaut cik pēc^lvēka un es pats
un rāpties pa virvju kāpnēm augi^ā ari to sajūtu, lai gan nespēks ir/liels
uz vācu ke^fa kuģa, kurp sekoja kā arvien. Es esmu pārliecināts, ka
rotalbumbinas mūsu mantiņu saini! atgrieztos ari vecais spēks, ja l būtu
lieluma un smaguma zifiā pavisam ne- vairāk pieejamas taukvielas, ja ^poll-piemēroti
milzeņa vēderam. Tāpēc ^^s^^» izredzes būtu labākas un ļne-arī
virsniekiem atbildējām, ka bē- Pārāk Ilgi jāgaida uz izšķirīgiem
gam no boļševikiem už mierīgu zenii "0*^^""^^'^™- Jaunais gads pienāca ar
un nesaprotam, kāpēc vajadzēja ap- U^^nu kaucieniem, kā vecais^ atvadi-^
turēt lielo milzeni, lai uzņemtu mazo ^ / . ' ^- I mm MkitUigo b-žfilu 4r vinu man- .y» ^ ? ļ ° * f. "«fP*"' .^"J^'^^f
tiftāH). Kungiem nebija m to ko at- H't stradSt. !a, var«tu saņemt pSr-
WWēt. Klusu ciežot m piekrita kartītes. Kamera Ierīkoja tepat
moniem vārdiem, daži mierināja, ka pf^z^ene pie otra ārsta puslaika da>
arī Vācijā ņebūžot ļauni. V i s p ā r , t i e P \ ^ ^ \ E>rgzdene un vispST
ir uz kuģa, ir piebraucot Got^nha- SaJcs.ja pārplūdināta. bSgHeiHAsevižķj
feņā. «turējās laipni un ne kā pret latviešiem, tad kāds ..lan^r^ts" tz-gūstekniem.
kādi īstenībā mēs taču «^«^a rīkojumu, ka neviens nedrīkst
bijām. Tikai m n pe«onīgHi8 brau-l S'^"""'*^"'^ ^^^'71^" ^
ciew bija nevien smgs moilUsUļ'"^f/.!, Tagad dzen no Istabām Sr8
bet arī fizisks pārdzīvojums, Ea j i u P*'» f"
agāku laiku slimoju Rīgā un Ventspi- ^^}'^^ P" '"f
li un biju tik noguris, ka ielīdu ierā-P^'^, f"*»." ^lāru ķēra tāds birger. m m i un cietu lielas dvēseles unh.^"'*^ " ^'^^ !'?
fiziskas iāpes. Es p<;wtraucoi „ J vel nepiemēroja, bet galīgi n>ō^^
mērā. k*d bdSeviki sāka h?"» J?"**^"™» «^^^^^^^^
^ I:J.«„S;„S™ « i i . »««.st3t K..».k; Vilma Jflsu krasts, bet tur sa-aidāmi
OP Udmasinam iņua •l^etat bumbt- „rf,„kiimi, no kādiem mē» lldi
dažus ievainotu, k«favīru». 'ML r'"" P'^'^'^at....
tabti4 bijft v.iĶwJg^ XM aoiet jtih» ' (Beigas sekos)
dibenā, vai Huniegt krattu. U«^iDī-1 „Latvju Zinas" StokholmK