Bavarijas Latviesu vestnesis, May 2, 1951

              5-28.
r tiki. . i
—»w I It
Minu ASV i
[teica JolidT'"'^
I Mija drtlRiļi i
galu •ittiBlT
•lOBhtabiHi
urnu tin tnŗ iu
I pa Idrfbtt «
[»• īļmum ^
Pftilla Bltoptt ft
ijt' I I I Mji mi.
ļjfti pililtiļ^u U
^ Poflcijtt prulli I
lentTiu lalciiiiit
Edivfli izlekt «I i
viijl piidiBilM
^. «il^as initiUļļ
foilovakljii ķfiģ^
"ti.SIanrtii»
m KtttY|ii
dēja BoD&ti, pTiM
|aikaidroJ9, ki victi
|tt nopietni. BMt
iņl Bolimii iidnt
pētli.bigļo probU*
Idli plrikato PN
ļtaliiUi fi«Ul4ti
laiu ceiemonill'Ii>
ļtātolu mekiIUļs
ko|^ Mikiiku t>
Bgfilizlcljo iigOi
Bo Hropu Mfi'
ko apfflikleJiA fit"
11. Vlipir m. f
!iropfl apoeklijnii
iiit ap 330
)vakilai l iU v i
jia lodīti 30 g. »•
,kai dar1)oili brth
'pēc ftanCfl nlfl'
ta padomjo
Una.
tlrdiBlidbii If'
jult pracM P«
ļviriiaBl. Ztii^riJ»
. mangani ua cbrc
dažai labību Dfii*
Jls dialii. tlTMiv-laifnai
pip&* "
bruņota kaal^i
bdltai tli MbAj
ļtompatinUi ipŗ
l likpatueiot rif
•gadi pieaudiii P*;
ij. Tai ir pl«ļ2
l o p i 1948.
Tkaiti SIT. Tļ ^'
ļ i a i p . p w « ^ *
[legramin;i
kartun iJJ»
štata PU'O»'^
LattnIjufI
faidrojuii. ka tj'
III Tlcle»«
l U l «8 »^
Kaufbeureni».
LATVIA
latvian New8paper
Kr. 34 (478), Mal 2, 1951
Publiiher: Jānis Niedta, Aogust-derf
b. Detmold, Uger., Gennai»y,
phone Augustdorf 02.
Bditorlal and Businesi Office:
Grafeoaachau, Obb., Regienmg»-
lager, Germany.
rfSA Office: 102-15, 85th Driv«,
Rlcbmond Hill 18, N. Y., Phont VI
0.7778 Subicription ratēi USA:
$ 2.— or 1.50 monthly.
Printer: Weilheimer Druckerel,
5 m.b.R, Weilheim/Obb., Germany.
pibl. twice weekly. Circul. 11.000.
^Sļponsor — IRO. lATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 34 (478)
Tr^dien, 1951. g. 2. maija
Iioik trcšdienfts aa sestdienās
lidevējs: Latviešu CenUālā Ko
mitēja. Galvenais redaktors: Mak­sis
CuIItis, galv. red. vietn V
Lestņl Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klans. B. Miesnieks, L. Svarcs
ApgāBa saimniecības vadītājs P
Balodis Apgāda un redakcijas
adrese: fl3b) Grafenascbau, Obb..
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klfiv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Duluth.
Minn., USA. Austrāliļas redakc
vad.: A. Smits, 21. Linden Ave-oue,
Wendouree, Ballarat, Vic.
Australia.
Jauns apstiprinājums
neatkarīgo Baltijas
valstu atzTsanai
Ņajorka (le). — Atbildot Igaunijas
ģenerālkonsulāta pieprasījumam, Sav.
valstu Jrlietu ministrija^ devusi ļau­nu
apetiprinājumu par neatkarīgo
Baltijas valstu atzīšanu. 1951. g.
3 aprīli irlietu ministra Dina Ečeso-u
parakstītie četri dokum-enti ir šā­di:
Nr. 1568 — aplieci-na, ka Sav. val­stu
valdība neatzīst Igaunijas inkor-poridju
Padomju sociālistisiko repub­liku
savienībā; Nr. 1560 — apliecina,
ka režīmu, kSds patlaban valda Igau-niji,
ASV valdība nav atzinusi; Nr.
1570 — apliecina, ka Sav. valstu val­dība
M V atzinusi ne nacionalizācijas
liktHBU, ne ar! kSdu citu aktu legāll-
Uti, ko Igaunijā izdevi* padomju re-p5c
1940i g. vai arī kāds cits
reilmi ial starplaikāi Nr. 1571 — ap­liecina,
ka Johanness Kaivs ir piln­tiesīgi
akreditēts pie ASV valdības
kā Igaunijas ģenerālkonsula v. L Ņu­jorkā,
ar vSstnieka tiesībām.
Irāna
naftas nacio
ATTĪSTĪBU ZEMĒ TURPMĀK NOTEIKS NACIONĀLISTU FRONTES VA­DONIS
MUSADEKS
J , m J * " °, ~ NadonaiUma uzpiadumam I^nS tāUk ejot pla­šumā,
Irānas par amenta abas palātas svētdien vienbalsīgi apstiprināja spe-dālas
komisijas Izstrādāto plānu par nafUs rOpnlecibas tailtgju naclohā-n
a i „ ™ / ° M u "^^^^ pārņemšanu Irānas valdības
v » l . , ^ : ^ ^ ' * * ! * ! ! ? " . ° * •l'žmatlskos apstākļos. Tās priekš-
Z^v^rKnll^- ^^»'?'«»"' ari naftas sabiedrības vadība bija brīdinājusi
no varbatējam sekām. Protestējot pret nepārdomāto nadonāllzācijas lor-parlamenta
puses pēc Irānas ..stiprā vira" All Razmaras
ASV S„'! ffs T.l'*-'"' P'""**"'» '«v««a«» Ilggadīgais vēstnieks
nSrLrSh J^'l.''"*'"^^'^ »° ParlamenU abas palātas par viņa
m-n" »i izraudzīja nacionālistu frontes vadītāju Muha­medu
Musadeku, kaut ari viņš, bedaus parlamenta loceklis, saskaņa ar
satversmi, nevar šo posteni Ieņemt. Persijas iachs tomēr beidzot bija
spiests ari šo Izvēli apstiprinit.
Jaunais Irānas ministru prezidents
priekšgalā izvirzījies ārkārtīgi īsā
laikā. Viņa vadītajai nacionālistu
partijai ir 6 pārstāvji apakšnamā —
majlī, no kuriem divi īstenībā ir pus-komūnifiti.
Pašlaik 73 g. v. N^usa-
Tirāna krīt portreti un
Belgrade (ip). — Neseno nemieru
rezultātā, kas tagad visumā apspie­sti,
visā Albānijā plosās plašs izrēķi-niknās
un terrora vilnis. Dažu dienu
laikā ap 40 personu sodītas ar nāvi,
bet 700—1500 apcietinātas. Albāņu
polltisikieoi trimdiniekiem izdevies uz­zināt,
ka 40 nogalināto skaitā bijusi
kSda 45 g. v. angļu valodas skolotā­ja,
divi augstskolu mācības spēki, no
tiem viena sieviete, kāds ierēdnis un
vairāki tirgotāji. Neviens no viņiem
nav nodarbojies ar politiku.
Tīrīšanas akcijas notiek viceprem-ļāra,
aizsardzības un ārlietu ministra
ģenerāļa Šehu tiešā vadībā, kas cen-trflii
soda ekspedīcijas pavadībā ap-
' CBlr"tMr.''S^^^ ko «uzskata par
Kremļa lielāko uzticības personu un
faktisko noteicēju zemē, pavēlējis
tautas tiesām steigšus sarīkot prāvas
pret visiem aizdomīgajiem un sprie­dumus
tillīt izpildīt.
Sakarā ar nesenajiem notikumiem,
kuŗufi ministru prezidents Hodž«a ne­bija
iepriekš paredzējis un aizkavē­jis,
Kremlis devis rīkojumu no namu
sienām novākt viņa portretus. Karam
beidzoties, Albānijā visur bija re­dzams
ģenerāla Hodžas portrets ar
Staļinu vienā un Tito otrā pusē, vē­lāk
tikai Hodža un Staļins, bet tagad
Tirinās ielās būs redzams Staļins
viens pats. Albāņiem gribot negribot
jSpanes šis pašreizējā ministru prezi­denta
un visa režīma pazemojums,
kam līdz šim nebija līdzīga piemēra
pat vismazākajās Kremļa vasalvalstīs.
Bet varbūt, kādu dienu Hodžas vietā
blakus Staļinam būs redzams ģenerāļa
Sehu attēls.
Jaunās represijas nav spējušas al-b3ņu6
iebaidīt, bet pretestības garu
pat vēl stiprinājušas. Daudzu notie-sSto
vai aizvesto piederīgie pievieno-ij8
partizāniem kalnos un, kā Daily
Telegraph līdzstrādnieks izsakās, „cl-nSs
kā lauvas". Nav domājams, ka
pašreizējā Albānijas valdība spētu
tikt galā pati saviem spēkiem. Bet
Pad. savienība par savu atbalstu no­teikti
prasīs sev pieņemamākas per­sonas
valdības priekšgalā.
SvarMaHab īsuma
* Celrti firlletū minlsUu vietnieku sanāk-
I«8āju8l savā 8. nedēlā. Atbildot nz
^omiko Udi gin, asajiem uzbrukumiem rie-
'^viUiIn, kuros viņš CerCUo apzīmēja
Irnu " °" draudēja, ka Korejā pie-k.
L^***" »,intervenclonlstu kafaspēka"
rtJ?i ASV pārstāvis Džesups no-
U B i pašreizējo saspīlējumu pa-wi
ari noUkumlem Korejā vainojama
riMf» "^^®"^t)i. Svētdien Gromiko no-
Dri w«! rietumvalstu kompromisa
^«ttlUiūons. Rietumvalstis nostiprinājusies
^"leclba, ka Pad. savienība četru ārlietu
•'«Mm konferenci nemaz nevēlas.
«līt ® Rletumvācljas zemju valdības
«"e^šas komunistiskās SED no Austrum-
^"/•'^^to un nnansēto akciju tautas no-
, „ ļ ; ^ * * 'WP. aptaujai Sietumvācljas reml-
' «tiāciļas jautājumā, aizliedzot darbību ari
«»«agajam organizācijām, kas to atbalsta.
drstrf savienībai Iesniegtā notā ASV
BOdoi tt'^^^ savienības parādiem
Hāgas starptautiskajai šķIrējUesal.
^^^^ "8^° sarunām, Pad. savienība
mim%kt ASV samaksāt tikai ceturto daļu
:J PJJf'»*)»em 800 mllj. dolāru, kaut arī sā-
Pad ««vienība p^ie^ ^t^am^ ^g^r^i^b parā^d^u^ ^n"^o^k ārtot
«aan laikā.
Mekklojs deklarē
ASV Vācijas
tiku
Minchene (al). — Plašā radiorunā
Minchenes raidītājā amerikāņu aug­stais
komisārs Vācijā Mekklojs iztir­zāja
Vācijas nākotnes uzdevumui» un
amerikāņu politiku Rietumvācijā,, Iz­teicis
atzinību par vāciešu lielajiem
sasnieigumiem pēc 1945. g., augiitais
komisārs uzsvēra, k« šos panākumus
pienācīgi novērtējusi arī pārējā brī­vā
pasaule. Vācieši veikuši pašaizlie­dzīgu
darbu, neraugoties uz to, ka
tiem bija jāsedz daļa no okupācijas
izdevumiem un ka mierlīguma parak­stīšana
ar Vāciju tuvākā laikā vēl
nebūs iespējama.
Vācijai, pēc Mekkloja ieskatiem,
tuvākā nākotnē visas pūles jāveltī
līdzšinējo sasniegumu saglabāšanai un
nostiprināšanai, sevišķi saimnieciskā
un politiskā laukā, kur jāizveido
stipri un ilgstoši sakari ar pārējo
brīvo paivauli. Sajā plāksnē Sav. val­stis
nāks Vācijai talkā. Amerikāņu
politikas mērķus augstais komisārs
izteica sešos punktos. Pirmkārt, ASV
sekmēs Vācijas sadarbību ar citām
brīvās Eiropas valstīm. Sumana plāns
esot izcils paraugs šādai sadarbībai.
Otrkārt, ASV dara visu, lai atbalstī­tu
un pati piedalītos stipras drošības
sistēmas izveidošanā Rietumvācijā,
kas garantētu mieru un atbaidītu ag­resorus.
Treškārt, Sav. valstis atzīst
Vācijas tiesības piedalīties kā līdz­tiesīgai
partnerei Eiropas aizsardzības
«istēmā. Ceturtkārt, Amerika atbalstīs
demokrātijas un visu demokrātisko
elementu attīstību Rietumvācijā, lai
m zemē padarītu neiespējamu na­cisma
atdzimšanu vai komunisma ie-viešanos.
Piektkārt, amerikāņi darīs
visu, lai vācu jaunatnei pierādītu, ka
tās; nākotni var garantēt vienīgi de^
mokratiska Vācija, kas pastāvēs Ei­ropas
apvienībā un piederēs brīvajai
pai^ulei. Beidzot, sestkārt, Sav. val­stis
apņēmušās sniegt savu palīdzīgo
roku Berlīnei.
Vai radusies
balta cerība
B e r l ī n e (tg). Svētdien Berlīnes Vald-blml
notika starptautiski nozīmīga boksa sa­cīkste
profesionāļu ringa smagā svarā. Vā­cija
vēl nezaudējušais amerikāņu nēgeTu
bokseris Džins Džounss — Tīģeris savā 50.
proleslonāļa cīņā mērojās spēkiem ar Vāci­jas
meistaru Heinu ten Hofu. Pēc vienllclzl-glem
pirmiem gājieniem nēģeris guva pār-ivnru
trešajā un ceturtajā notrieca vācieti uz
dējiera, So punktu Ieguvumu dažus raundus
vēlāk tomēr iinicināja saņemta piezīme par
zemajiem slUeniem. Ten Hofa cīņas beigu
daļā sasparojās un, sākot ar 7. gājienu,
kļuva noteicējs rlncļā. Pēdējā — 10. raunda
Džounss metās niknos uzbrukumos, tomēr
vācii! meistars tos sekmīgi atvairīja un at­bildēja
konterslUenlem, izpelnoties vienbal­sīgai
punktu uzvaru, ko 30.000 skatītāju ap­sveica
vētrainām gavilēm.
Cīņu noskatījās Ievērojamākie pasaules
bokiw sacensību menedžeri un lietpratēji, un
sagaidāms, ka SI uzvara ten Hofam pašķirs
ceļu uz pasaules ringiem. Pašreiz smagā
svara kategorijā valda melnās rases pSr-slāvju
hegemonija, un amerikāņi jau Ups
vairāk nekā 10 gadiem meklē „baUo ce-ribu".
Pēdējā cerība bija Maksis Smēlings,
bet viņu pieveica Džo Lulss. Vai tagad ten
Hoffi radusies fauna „baltā cerība", pierādī­sies
vācu meistara turpmākajās clņāi.
deks, pats ir viens no bagātākajiem
zemes īpašniekiem, bet labi pazīst
savas tautas mentalitāti. Persijas
šachs nesen uzaicināja celt tautas
masu labklājību, pārdodot bezzem­niekiem
uz visai izdevīgiem noteiku­miem
zemes gabalus, un pats rādījis
priekšzīmi. Bet Musadeks meklēja
Un arī atrada citur vainīgo: neap­skaužamos
apstākļus zemē viņš iz-skaidroja
ar faktu, ka par Irānas lie­lākās
dabas bagātības — naftas iz­mantošanu
rūpējas ārzemnieki.
Ar fanātiskās fadaijana sektes, sa­vu
oratora spēju un pat demonstratī­vo
asaru palīdzību Musadeks propa­gandēja
tautas masās prasību britus
un citus ānemniekus no Irānas pa­dzīt,
bet naftas rūpniecību naciona­lizēt.
Ievēlēts par parlamenta naf­tas
komisijas priekšsēdi, Musadeks
panāca attiecīgas rezolūcijas drīzu
pieņemšanu abās palātās. Viņa ie­tekme
vēl strauji pieauga pēc tam,
kad toreizējais ministru prezidents
ģenerālis Razmara, nacionalizācijas
pretinieks, tika nebalināts nacionā­listu
atentāta. .
Pēc parlamenta vienbalsīgā nacio­nalizācijas
lēmuma, komisijai uzdeva
divu mēnešu laikā izstrādāt projektu,
kā nacionalizācija būtu izdarāma, lai
neciestu naftas ražošanas kapacitāte
Un attieksmes ar citām valstīm, īpaši
Angliju. Lielākā daļa Britu-persu
naftas sabiedrības akciju atrodas tie­ši
britu valdības īpašumā un parak­stītais
līgums tiesiski spēkā līdz 1993.
gadam. Londonā tādēļ cerēja, ka
pretbritu noskaņojumam ar laiku
mazinoties, komisija atzītu, ka bez
britu speciālistu palīdzības nespēj iz-
Par spifl nefiim un
dubļiemt
Tokio (ip). — Komunistu ofensīvai
Korejā, neskatoties uz līdz šim vēl
nebijušiem zaudējumiem ~ ap 40.000
kritušo, turpinoties ar nesamazinātu
sparu un sabiedrotiem pēc smagām
cīņām atstājot Cunčonas un Kapjon-gas
pilsētas, komunistu vienības sa­sniegušas
atsevišķus punktus tikai
dažu kilometru attālumā ziemeļos no
Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas.
Komunisti Seulai uzbrūk 32 divīzi­ju
stiprumā. UN spēku atvaires ope­rācijas
lielā mērā ietekmē nelabvē­līgie
laika apstākli. Tie tomēr no­domājuši
Seulu aizstāvēt, un puslokā
ap pilsētu, kas atstāj gluži izmirušu
iespaidu, izveido artilērijas pozicijas.
Austrumu sektorā fronte toties jo­projām
ir ap 38. platuma grādu.
MANDŽUSUA SASTĀDĪTA STARP­TAUTISKA
KOMUNISTU ARMIJA,
PIEDALOTIES LATVIEŠIEM
Londona (dv). — Daily Express zi­ņojumā
no Hongkongas citē padomju
mēnešrakstu Novij Mir (NewWorld),
kurā sniegta informācija par starptau­tiskas
500.000 vīru lielas sarkanarmi-jas
nodibināšanu, kas gatava cīnīties
Korejā. Maskavas žurnālā ziņots, ka
Pad. savienība starptautisko armiju
sastādījusi no vairākām ķīniešu armi­jām,
trim ziemelkorejieiu korpusiem.
70.000 agrākiem japāņu kara gūstek
ņiem, bez tam no krieviem, poliem,
ungāriem, čechiem .lietuviešiem, lat­viešiem
un igauņiem, pavisam 11 tau­tu
piederīgiem, četras padomju divī­zijas
noorganizētas kā rezerves ar
mija.
Par starptautiskās komunistu brigā­des
virspavēlnieku esot iecelts pa
domju maršaU Kurenkovs, kam pa-
(Turpinājums 8. Ipp)
Pēc streikiem un nemieriem, kas ui Ilgāku
laiku paralizēja darbu un, pārsvležollei uz
citurieni, deva Jaunu Impulsa naclonāUiBia
uzplūdumam Irānā, pasaulei Ilelākaji naftas
raUnētavā Abadani tagad valda miers. Bet
streiku Izraisītās sekat, kat lezimfi nopietnu
draudu britu un visas brlvāi paaanles Intere­sēm,
Šodien vēl nav pārredzamas.
tikt, un nacionalizācijas jautājumu uz
neierobežotu laiku atliktu.
Notika tomēr tieši pretējais. Pat
pesimistiem par pārsteigumu, parla­menta
komisija vēl pirms noteiktā
termiņa deva savu atzinumu, ka na­cionalizācija
ne tikai praktiski iespē­jama,
bet irdarāma pat vistuvākajā
iaikā. Abi principā līdzīgie plāni
naftas lauku pārņemšanai valdības
īpašumā paredz jauktas likvidācijas
komisijas nodibināšanu. Pēdējai būtu
jāpārņem un jāvada nafta^ rūpniecī­ba
līdz galīgam nokārtojumam, mē­ģinot
starplaikā no valsts bankā
esošajām summām apmierināt naftas
sabiedrības prasības un apmācot
persiešu speciālistus un strādniekus,
(TurpiniJums 8. ipp.)
Arzemln brīiiirilHios
amerikāņu Hcatbas
fitrlndos'fiNniitfiiilI
Heidelberga (^s). —- Kā jau ziņļOts,
ar 1. maiju visos amerikāņu joslas
garnizonos armijas iestādes pieņems
pieteikumus no brīvprātīgiem ārzem­niekiem,
kas vēlas iestāties amerikā­ņu
armijā, saskaņā ar likumu par 2500
ārzemnieku uzņemšanu. Pēc armijas
laikraksta Stars and Stripes informā­cijas,
pieteikšanās veidlapas būs sa­ņemamas
garnizonu un pallggarnizonu
štābos, kā arī darba vienībās. Ameri­kāņu
armijai pakļautā territorija ie­dalīta
sekojošos apgabalos: Minche-t
ne, ieskaitot Garmišu, Augsburga,
Nirnberga, Vircburga, Stutgarle, Hei­delberga,
ieskaitot Reinas garnizonu,
Frankfurte, ieskaitot Visbadeni, Vec-lara,
Bremerhafena un Berlīne. Lūgu­mu
iesniedzējiem ar rakstu paziņo par
eventuālo ierašanos uz pārbaudēm.
Kandidātus rūpīgi pārbaudīs; pieņem­tos
iedalīs regulārajā armijā kareivja
dienesta pakāpē un tūlīt nosūtīs uz
ASV apmācīšanai un individuālai ie­dalīšanai
kādā gatavā vienībā. Vis­pārējie
pieņemšanas noteikumi jau
izziņoti agrāk.
Caur Užhorodu uz
Sibīriju
UNGĀRIJA IĶKARTOTA TRANSIT-NOMETNE
SATELITVALSTU DEPOR­TĒJAMIEM
Londona (md). — Kā ziņo Observer
diplomātiskais korespondents, pēdējos
mēnešos no Ungārijas uz Pad. savie­nību
deportēti gandrīz visi politiskie
ieslodzītie, kam bija piespriests četru
gadu vai ilgāks cietuma sods. Depor­tēto
vietā Užhorodafi koncentrācijas
nometnē, tuvu Pad. savienības robe­žai,
ievietoti ap 17.000 politisko cie­tumnieku,
kas intemēti bez formālas
apsūdzības •— piesardzības nolūkos.
Užhorodas nometni tagad vispār uz­skatot
par transitnometni politiskiem
cietumniekiem no visas Dienvid-austrumeiropas
viņu ceļā uz piespie­du
darbu nometnēm Pad. savienībā.
Observer korespondents arī pie­šķir
lielu nozīmi iekšlietu ministru
maiņai Ungārijā, atstādinot Dr. San-doru
Celdu un ieceļot viņa vietā Ar-padu
Haci, kas līdz šim ieņēma tikai
neievērojamu amatu un izcēlāe vie­nīgi
ar savu iztapību un padevību
komunistiem. No šīs pārmaiņas, kas
notikusi pēc Maskavas rīkojuma, no­vērotāji
secina, ka Kremlis iekšlietu
ministrijas kontroli grib vēl jo cie­šāk
turēt savās rokās un vispār at­brīvoties
no visām amatpersonām,
kas grūtību gadījumoe varētu izrādīt
kādu pretestību.
Izturēt un pārnākt
Pinnjl pasaules kara vētras aizska­loja^
02 Krievijas iekšieni milzīgu
bēgļu straumi Tie, tāpat kā nesen
mēs, pameta visu iekopto dzīvi, man­tu
un daudz dtu, lielāku vērtību, lai
paglābtu vismaz kailo dzīvību. To­laik
asaru un nopūtu nebija mazfik
kā mums pirms seSl gadiem, atstājot
dzimteni. Bet tikko sagriezās notiku­mu
vēji, šie gāju putni sasita spār­nus
un, kā vien varēdami, devās at­pakaļ
uz savam lizdu vietām, tur
atrazdaml baigu klusumu, postu un
vaigā skatīdami nāves gājiena pē­das.
Izmisumsf Ari tas tiem toreiz
piestājas ka mocošs lietuvēns. Bez-cerlbaf
Ari tS grauza smagos pār­dzīvojumos
samocīto sirdL Un tomēr
īsā laika virsroku guva apziņa un
apņemāanas ~ te ir mana Dieva no­liktā
vieta, tikai te es varu celties
un nārredzēt savas tautas paaudžu
māžus, kas ieauguši dzimtajā zemē ar
tādu neiznīcināmu spēku.
Gadsimta ceturksnis mūs iķlŗ no
Sis pirmās lielās Izkllianas. Tā gan
nebija tik asa, tik nežēlīga, kada ta­gad
mflsu dzīve pēc otra pasaules
kara. Mūsu tauta tagad nes ārkār­tīgi
smagus upurus un Iztur cie|ana3,
kādas pa spēkam vienīgi tautām ar
ziemeļniecisku rakstura sīkstumu*
Taču mēs nedrīkstam pieņemt var­būtību,
ka laika starp pirmo trimdu
un tagadni rnOsu tautas raksturs
būtu tik stipri mainījies par labu
kosmopolītismam, ka mums jau bOtu
zuduias ilgas pēc dzimtenes un mēs
bez bēdu spētu iekārtoties uz jaunu
dzīvi jebkura pasaules mala. Tik īsā
laika nevar mainīties tāda konstanta
pozitīva pamatvērtība, ka kādas tau­tas
tēvzemes mīlestība* Ari mūsu
tautai tā allaž bijusi pirmajā vietā un
palīdzējusi tikt pie savas neatkarīgas
valsts, pie paSu kārtotas un vadītas
dzīves.
Bet reiz jau esam pledzivojuil pie-spiestas
trimdas galu un mums jā­atzīst,
ka tautas tzdzitibas laikos
vienmēr bi)ls lieUks vai mazāks na­cionālais
nobinims>-ka<lada}a pēc
tam pati IzSķlŗas palikt svešajā zemē
nt neatgriešanos, plelāgojaa tas videi,
pilnīgi akllmatlzējas un pat aizmirst
un atmet savu tautību. Bet, lai kādi
būtu Individuālie motīvi, nekad to
nevarēsim saukt par tautas labdko
dalu, kuras piemēram citiem derētu
sekot Vairāk neka jebkas cits šadu
latviešu „atmlršanu" no tautas celma
vētru laikmetos un dzimtenes ilgu ap-rakianu
veicinājusi sveSuma Iegūta
materiāla turība, kas izšķiršanās bri­di
nobīda mala visus citus argumen­tus.
Vēl ļaunāk, ja ērta dzīve
kjūst par pašmērķi, par pielūdzamu
zelta teju. Tad piedzīvojam, ka lat­vieši,
kas sava zemē valsts patstāvī­bas
laikā skali dēvējas par karstiem
patriotiem, lielā pašapmierinātībā
konstatē, ka „8vešuma klājas lieliski"
un ka ntādu dzīvi latviešu strādnieks
Latvijas patstāvības laikā nav bau^
dijis". Tad kādreiz tik redzami rā­dītā
patriotiska dedzība Izplēn kā
nebijusi, un šāds „patriots" pamāca,
ka par atgriešanos dzimtenē domā
vienīgi tie, kam svešumā grūti jā­strādā,
bet pie turības kļuvušie labāk
pie laika iekārtojas palikšanai.
^iem spriedējiem velti atgādināt
trīs fundamentālus motīvus, kādēļ
īsts un krietns latvietis nedrīkst un
ar! nespēs palikt svešumā tad, kad
tēvzemei gltls brīvības stunda.
Pirmkārt, aiz pateicības mātei Lat­vija),
kas mūs Izauklējusi dzīvei un
darbam zem savas dzimtenes debesim
Otrkārt, aiz goddevības pret to zie­došanos
un tiem upufiem, kas ciesti
par Latvijas brfvibu un patstāvību,
sākot ar Tlrejpurvu un beidzot ar
Volchovas dūksnāju bridējiem. Vai
dzimtenes brīvību, kas reiz pirkta par
tik dārgu astnsmaksu, var lēti iz­mainīt
pret svešuma zeltu un materi­ālas
dzīves ērtībām?
Treškārt, aiz bijības pret Dieva no
likumu, ka latviešu vieta ir pie Bal­tijas
Jūras.
Vēl mums nemaz nav pienācis bri­dis,
kas lautu un liktu mums par to
izšķirties, bet ja mēs So brīdi gaidām
un tam ticam, tad mums ir ne vien
tiesība, bet ar! pienākums, ka vis­pirms
katrs pats sev un vieng otram
atgādinām: ko darīšu es un ko darīsi
tu, kad šl stunda reiz būs klāt? Lai
ko tagad runājam un spriežam, šis
bridis rādīs, cik stipras patiesībā ir
mūsu Ugas pēc dzimtenes, ko vismaz
vārdos mēdzam apliecināt vai visL
Tad apņēmīga griešanās uz dzim­teni,
lai tur sāktu jaunu dzīvi
kaut sapostītā, bet s a v ā zemē, būs
patiess un spēcīgs apliecinājums, ka
neesam savas tēvzeme» atdzimšanai
un savas tautas sūtības noliedzēji
Al Sedasdils
i.