Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1949

              1949. g. 24.
septembri.
tu karogu
atjaunošanas darbu?'^
eja uzteikuma a t U"
«lekus un speciālistu!''''''
0. gada, kad ansii I,
Poleonam, tās J
uSi visas priekSrS
s ar salas stratēS^H
jas kara ostas un T
āla atklāšanas MaUa id '
rietumu pasauU ,m
. T o izbūvēja par ci?
uzlūko a par tikoat n!-
ka GibralW
Jau radīja, ka a f f i
-ļos salas stratēģiskā
la un ar visu savu I d^
Vidusjūrā viņas gS
Rtacionētā fU
aidnieka kustību Viduf
deļ IVIalta zaudēja savu
salas iedzīvotāji ienāku-pie.
kuriem vairākas pa­bija
pieradušas. ^
galvenais ienākums tenat
mts gadus bija darbi, ka
ti ar angļu flotes bāzes
u, Jo klinšainajā salā
ecibas tikpat kā nebija
darbiem ostās, radās sma-ciska
krize, kurai Londo.
;rs var palīdzēt, jo metro-
Ibas ša]ā ziņā ir pat vžl
ad 1947. gadā Maltai pie-tlslm
pašvaldību, vietēji
; vēlēšanās pēc Anglijas
varēja sociāUstl, kuru i ^
Idiba cerēja labi sapra-viem
domu biedriem An-
• saimnieciski apsvērumi
stiprāki par partijas sal.
nglijas kabinetam bija ja-tas
maltiešiem viņu grū*
Id vairs palīdzēt nevar
icis, ka Maltas salmnlecis^
ārvērtusies politiskā: mal-nopietnībā
sākuši apsvērt,
4 Anglijas vietā nebūtu ja-īgāks
protektors,
ntā un presē Jau pilnīgi
nā, ka daudz izdevīgāki
Malta varētu pieslieties
savienotajām valstīm, ku*
ģi Lavaletas ostu jau ta-
?kl apmeklē biežāk, nekā
tes vienības. Debatē par
azākais nevarētu iekārto-amerikāņu
kuģi ostu no-aksā
tieši maltiešiem, ne-
'es caur angļu centrālajām
Plāno Jau noliktavu, ar-citu
ierīču nodošanu ASV
as nozīmētu, ka amerikā-s
Maltā būtu reprezentēts
vietās, nekā angļu. Tuvlnfi-rikSi;
dem, maltieši bez tam
as, ka viņu bezdarbnieki
ēju emigrēt uz ASV, kur-gad
tiem atvērta tikai Au-
Amerikāņu nostiprināšanas
ami grozītu situāciju Vi-par
ko savukārt varbiit
ari Itālija.
gļl atklāti* pateikuši, ka
salas stratēģiS'.^ā nozīme
nājusies, viņi tomēr, kaut
sicholoģisklem motīviem
laist, ka Malta, ar kupi
udz viņu vēstures atmiņu,
ādas citas lielvalsts pār-
Pašlaik Londona vēl nere-būtu
radušies tik spiedoSl
kas piespiestu angļus lab-teikties
no šī Vidusjūras
Maltieši uz šiem apsveru-ildējuši,
ka nesaņemot va-tbalstu,
viņi meklēšot at-
: Apvienotajām nācijām,
ija stāvoklis pirms angļu
devalvācijfis. Maz ticams,
as valsts bankas stāvoklis
tuvākā laikā būs tāds,
lerlnāt sašutušo salinieku
Pamats domāt, ka Maltas
vēl ilgāku laiku dos vielu
m un spekulācijām W
karogs galu galā tiks uz-s
Lavaletas komandania
. Pēdējās ziņas vesta, Ka
ieši arvien, noteiktāki tur
dzēt plīvojam ASV zvaig-bolu
un propagandē tauias
u, kura iznākumā cer K^'
vienot vēl vienu zvaigzni-ofesori
\in studenti
stājas komunistu
partiļa
/Ki — Polu komunistu
ekretārs Marians
owe Drogi Publice)'^ .
oti 'asi vēršas pret P""'^;
šu mācības spēk'Cin
-.. Pēc Ribicka t>pfļ
oļu profesori nei/.rada
smi mācīt jaunatne,
sagatavot viņu m^K- .
ļeņinismam. Tā viela si
dzinot kosmopolītisma Ļ
a garā. Kā p.emeru
artijas sekretārs mm
-ersitāti Krakova N
esoriem tikai 60 "
jā. bet no 800
. T i k p a t niecig^^^'^^jot
komunistu partija
tudentu.
IiATTIA
ļjij^ Newspapei
^^^^j^ onder BūCOM Civfl
^"LJTDIVISIOD Authorlsļitton
UNDP !«. PuW^er
ļ^^Jj^ Valdemārs 1^-
"Si. emtogen^- Brdte Str.
JT'pflntcr: tTngeheueir &
wdwlgBburg, KOmer-
T i i PubUshed twlce we<jkly.
Circulatlon um
gensacio
2. ATOMBUMBAS
EKSPLOZIJA PA­DOMJU
SAVIENĪBA
«fojorfcft (D). — AmerUJtāņu radio
Jiedriba Mutual Broadcasting Sys-
{m, atsaucoties uz sava Zviedrijas
Cgpcmdenta informāciju, ziņo, ka
^ r o j u ' savienībā notikusi otra
ļfcHnbumbas eksplozija. Sabiedri-h||
i^stāvls Stokhbhlmā Birgers
jikobsens no drošiem zviedru avo-ļffti
uzzinājis, ka 14. septembri
ļ^vidkrievijā Krimas pussalas tu-
^ eksplodējusi otra atombumba.
$8l pašā dienā spēcīgu zemestrīci
j g ^ j l g ari Atēnu seisinografs,
Stokholmā valda pārfeība, ka
itombumbas izveidošanā krieviem
lieli mSrā palīdzējuši vācu zlnāt-pleljL
Prot Akselis Lines, kas dar-bolas
Upsalas universitātē, izteicies,
b viņš personīgi pazīstot 3 ievēro-amuivācu
atomfiziķus, kas labprā-
Igl vai piespiesti darbojas Padomju
lavi^lbS. Pirmajā vietā minams
Nobela prēmijas laureāts prof. Hercs
so agr&Ss techniskās augstskolas
Sarlotenbīņ-gā un 2 viņa asistenti —
Peze un Mie.
.Atomfiziku aprindās Kletumeiro-pS
nav nekāds noslēpums, ka ari
paSiem krieviem ir ievērojams zi-sJtnl
«kS, lorda Raterforda labākais
«kolnieks, prof. Pēters Kapica. Savā
Iaik& lords ziņoja toreizējam britu
piemj?ram Baldvinam, ka Kapica ir
vbspSjIgSkais viņa skolnieks. 1920.
g. kft politisks emigrants viņš iera­dis
Lielbritānijā no Padomju savie­nības.
Kapiem» ģeniālākais atradums
bija metode Izlietot vi^as Vidusang-lijas
strāvu atoma skaldīšanai tā, ka
^imkSrSsds patērētājs to nemaz ne-a.
1935. gadā aiz paša neuzma-a$
Kapica ieradās starptautiskajā
taSfS^ kongresā MaskavI un vairs
neatplezas. Lorda Ratertordg lūdza
Mdvinu. personīgi rakstīt Staļinam,
lai ievērojamais zinātnieks varētu
8rl taiļaiekSu darboties Kembridžas
laboratorijā. Stāsta, ka toreiz Sta­ļins
lakoniski atbildējis: «Sūtiet
mums Raterfordu, tad Jūs saņemsit
Kapicu.**
AP ziņo no Vašingtonas, ka val-rtU
ievērojami kongresa locekļi sa-ĻWi
ielūgumus piedalīties atom-pStniecIbas
komisijas sēdēs, kas no­tika
aiz slēgtām durvīm. Tuvākajās
dienās ari Lielbritānijā notiks slepe­nas
amerikāņu, britu un kanādiešu
linitnleku apspriedes par to izej­vielu
sadalīšanu, no kurām iespē­jams
Iegūt atomenerģiju. Zviedru
aizsardzības ministrs svētdien pazi­ņoja,
k^ Zviedrija parakstījusi vie­nošanos
ar Norvēģiju par savu ra­dara
staciju nodošanu ziemeļu kai­miņam,
lai tas varētu izdarīt lido­jumus
jebkādos atmosfairiskos ap-
18 Tēstures vissma^
V s š i n g U n © (D). - Piektdien ASV, Lielbritānija un Kanāda
vienlaicīgi publicēja vienāda satura paskaidrojumus, ka Padomju sa­vienībā
šinis nedējās notikusi pirmā atomu eksplozija. Tas nosimē, ka
ar! krievu riclibā ir atombumba. So sensacionālo dņu pārstāvjiem pazi­ņoja
prezidents Trumens personīgi piektdienas priekšpusdienā pēc
valdības sēde». Drīzi pēc tam lielā steigā sasauca kongresa atomener­ģijas
komisiju uz ārkārtēju sēdi, kas notika aiz slēgtām durvīm. Jau
dažas minūtes; pēc pi^ezidenta paziņojuma ziņu, ka ari Padomju savie­nības
ricibā ir atombumba, pārraidīja visas amerikāņu radio stacijas,
pārtraucot saw kārtējo programmu.
Vēl piektdienas rītā Vašingtonā
nekas neliecināja, ka pasauli pēc
dažām stundām pārsteigs Jauna,
sensacionāla ziņa, kas radīs plkiīgu
apvērsumu līdzšinējos pieņēmumos
un domāšanā. Amerikāņu un pārē­jās
pasaules preses pirmās slejas
pildīja informācija par valūtu de­valvāciju
un Apvienoto nāciju se­siju.
Kā parasti, laikrakstu pār­stāvji
piektdienas priekšpusdienā sa­pulcējās
Baltajā namā, lai piedalī­tos
prezidenta Trumena preses kon­ferencē.
Daži korespondenti zināja,
ka prezidents pašreiz atrodas kabi­neta
sēdē, bet tam neveltīja lielu»
uzmanību. Tad lēni atvērās durvis,
un konferenču telpā ienāca prezi­dents
Trumens sava preses šefa
Sarla Rosa.pavadībā.
„Kungl, klausieties uzmanīgi, šo­dien
man Jums Jāziņo kaut kas se­višķs,"
teica prezidentsā „Es do­māju,
ka amerikāņu tautai tiesības
zināt visu, kas attiecas uz atomu
pētniecību, cik tālu tas nekaltē mū­su
nācijas drošīl)al. Tas ir ari gal­venais
pamats, kāpēc Jums nodošu,
sekojošu paziņojumu: Mums ir no­teikti
pierādījiimi, ka šais nedēļās
Padomju savienībā notikusi atomu
eksplozija. Kopš tā laika, kad atom­enerģiju
pirmoreiz atraisīja, varēja
.sagaidīt,» ka šo jauno spēku iegūs
ari citas nācijas. 1945. gada 15. no­vembri
ASV prezidents, Kanādas
ministru prezidents un Lielbritāni­jas
premjēh kopīgi parakstītajā
deklarācijā paziņoja, ka neviena
tauta nevarēs saglabāt atonUeroču
noslēpumu monopolu. Pēdējie noti­kumi
vēlreiz pierāda, ka pasaulei
(Turpinājums 8. Ipp.).
KOMINFOlEīs VAIRS
PRAKTISKI NEPASTĀVOT
Belgrade (E). Pirmdienas rītā
Jugoslavu komunistu partijas orgāns
Borba publicējis MošesPiJades rak­stu,
kurā apgalvots, ka kominforms
vairs praktiski nepastāvot. Pēdējos
divos gados notikušas tikai divi sē­des.
Kopš 1948. g. jūnija, kad no
komlnforma izslēdza Jugoslaviju,
nav notikusi neviena sanāksme. Rak­sta
beigās Pijade apgalvo, ka kom­informs
nav attaisnojis Maskavas
cerības \m tāpēc politbirojs tā dar­bību
praktiski paralizējis.
e I — Lidzšinēļās neveiksmes
Padomju savieniba, saka Bevins
^ Ņujorka (D). — Debašu turpinā­jumā
pirmdien Apvienoto nāciju
pilnsapulcē plašu runu teica britu
Metu ministrs Bevins. Viņš bija
pirmais valstsvīrs, kas runāja pēc
prezidenta Trūmena paziņojuma par
atomu eksploziju Pafdomju savienī­ba
un pēc Višinska priekšlikuma
parakstīt piecu lielvalst\i „miera
paktu". Runas sākumā britu ārlietu
«^Istrs norādīja, ka UN tris gadus
jotikušas sarunas par atomieroču
«ontroli. Tās visas beidzās nesek-
^ļgl. atduroties uz Padomju savie-stūrgalvīgajiem
argumentiem,
^ kontrole būtu «iejaukšanās val-
^ ^suverenajās tiesībās". Tikmēr,
5^er Maskava neatstās savu glie-liillililH^
TOGĀRIJA IZRAIDA VISUS
JUGOSLAVU DIPLOMĀTUS
Budapešta (E). — Pirmdien Jugo-
Slavijas sūtniecība saņēma ungāru
valdības ultimātu, kurā norādīts, ka
Visiem jugoslavu diplomātiem 24
Stundu laikā jāatstāj Ungārijas ter­itorija.
Sis rikojums skar visu Ju-
Mavijas sūtniecības personālu,
^«aitā 10 cilvēkus. Budapešta at-
^Jts palikt vienīgi sūtnim Jovano-
•J^am. Ultimātā norādīts, ka Jugo-
|wjas sūtniecība bijusi spiegu cen-
J^le- Aiz diplomātu malkas slēpu-
Sļes provokatori, spiegi un politiski
Jiepkavas/ Ilgāk šādu stāvokli Un-
«aerija vairs nevēloties ciest.
mežvāku un nepacels dzelzs aizka­ru,
nav nekādu izredžu, ka mēs vie­nosimies
ari nākotnē," teica Bevins.
Tad britu ārlietu ministrs atgādi­nāja
klausītājiem septiņu nedēļu i l ­gās
sarunas Maskavā par Vācijas
miera līgumu un konstatēja, ka tur
padomju valstsvīru teiktās runas
un argumenti uz mata atgādina tos,
ko pirms dažām dienām deklarēja
Višinskis UN. Runas turpinājumā
Bevins pieminēja Bulgārijas, Ungā­rijas
un Rumānijas pakļaušanu un
atcerējās Masarika traģisko nāvi.
Lai gan viņš tieši nenorādīja, kas
šajos notikumos vainojams, klausī­tājiem
bija skaidrs, ka tā ir Pa­domju
savienība. Ar ironiju britu
āriietu ministrs tālāk jautāja, ka
gan var savienot Maskavas „miera
gribu" ar draudiem^ un karaspēka
kustībām Jugoslavi|as pierobeža.
„Es būšu priecīgs," i*unu beidzot sa­cīja
Bevins. „ja Višinska priekšii-kūmus
akceptēs viņa paša valdība
un Padomju savienība beigs apdrau­dēt
pasaules mieiru."
Tanī pašā dienā runu teica arī
Jugoslavijas āriietu ministrs Karde-lijs,
aicinot Kremli izbeigt provokā­cijas
pret Jugoslaviju. Maskava iz-
Uetojot visus līdzekļus, pat kara­spēka
kustību, lai ietekmētu Bel-gradi.
Gada laikā, teica tālāk Kar-delijs,
notikuši vismaz 200 robez-
. incidenti, ko provocēja Bulgārija,
1 Ungārija im Albānija. *
LATVIJAS VICEKONSULS APSVEIC KANĀDAS
ĢjENERALGUBERNATORU
Septembri Ņufaundleņdā vi^ojās Kanādas ģenerālgubernators feldmar­šals
viskonts Aleksanders, kas bija britu militārās misijas loceklis Rīgā
1918. f. Kopš tā lailca ģenerālgubernatora labi atceras māsu valsts pre­zidentu
K, Ulmani, ģenerāli Balodi un ģen. BerķL Vieso&anās laikā vis­konts
Aleksandera pieņēma Latvijas vicekonsulu A. Bērziņu, kas viņu
apsveica latvieSn ^utas vi^di. Vicekonsula meita Aleksundera kundzei
pasniedza dedi&-Xiaim uzņēmnmi n laiMte puses J^anfida» ģ e n ^^
bernātors feldmaršals visk<mts Al^sanders, vicekonsuls A. Bērsd^ un
vicekonsula meita.
Budapešta (D). — Sestdien Buda-peštas
tautas tiesa pasludināja
spriedumu agrākajam ārlietu mini­stram
Lašlo Rajkam un 7 lidzapsū-dzētajlem.
Rajks notiesāts uz nāvL
Kad liktenīgie vārdi atskanēja tie­sas
zālē, bij. ārlietu ministrs klusā
balsī atbildēja: „Spriedums ir pa­reizs
un es to pieņemu." Ar nāvi
sodīts ari Tibors Sonijs un Andrass
Salajs. Bij. Jugoslavijas sūtniecības
padomniekam Lazaram Brankovam
un Budapeštas raidītāja direktoram
Pālam Justum piespriests ieslodzī­jums
cietumā uz visu mūžu. Milans
Ognienvlcs sodīts ar 9 gadiem cie­tumā.
Abus militāristus — agrāko
aizsardzības ministru ģenerālleit­nantu
Palfiju im policijas pulkvedi
Belu Korondiju tiesās ķaŗa tiesa.
Pēc sprieduma pasludināšanas
Rajks kategoriski atteicās iesniegt
pārsūdzību. Veltīgas izrādījās ari
viņa aizstāvja pūles. Brankovs un
Justus paskaidroja, ka pēc apellā-cijas
noraidīšanas viņi lūgs valsts
prezidentu tos apžēlot. Pārsūdzību
iesniedzis arī Sonijs un Salajs. Da­žas
stundas pēc tam, kad Belgrade
kļuva zināms spriedums, maršals
Tito aicināja pie sevis Ungārijas
sūtni Sandoru un Iesniedza viņam
personīgi protesta notu. Tās ievadā
Budapeštas prāvu Jugoslavija no­sauc
par «juridisku farsu". Visiem
apsūdzētajiem jau iepriekš bija pa­teikts,
kādos noziegumos viņiem
jāatzīstas. Prāva pret Rajku īstenī­bā
'bija apsūdzība pret Jugosla­viju.
Tanī pašā dienā ari jugoslavu ko­munistu
prati jas orgānā Borba ie­spiests
centrālkomitejas locekļa Mo-šes
Pijades raksts, kurā norādīts, ka
Rajka prāva ir jauns Padomju sa­vienības
agresijas akts, lai kaitētu
Jugoslavijai. Līdzīgas prāvas 1936.
un 1937. g. notika arī Maskavā, ku­rās
prominentiem komunistiem bi­ja
jāatbild par spiegošanu Vācijas
labā. 'Bet vēlāk tas tomēr netrau­cēja
Padomju savi^ibu parakstīt
draudzības un neuzbrukšanas līgu­mu
ar Vāciju un uzdzert veselību
Hitleram. Tāpēc nav svarīgi, ka Bu­dapešta
uz apsūdzības sola nosēdi­nāts
Rajks. Viņa vietā tikpat labi
tur varēja sēdēt ari ungāru .komu­nistu
ipartijas ģenerālsekretārs Ra-
DP izceļot uz
Padomdošanas akcijā" visas pārvietotas
personas iedalīs septiņās grupās
Pārpildītajā Eslingenas teātra zālē 23. 9. notika IRO^ 2. apgabala
labklājības daļas vadītājas Lunebergas ierosiiiāta un sasaukta pārrunu
sapulce par tuvākajās dienās ari Eslingenā paredzamajām emigrficijafl
reģistrācijām. Sl sapulce apsveicama kā ļoti vēlams pasākums no IRC
puses, lai iepriekš baumu satrauktajiem un daudzajos rīkojumos un to
papildinājumos apjukušajiem DP noskaidrotu situāciju. Ja līdzīgas in­formācijas
sapulces IRO būtu sasaukusi ari tur, kur Jau pirms mēneša
un agrāk sāka reģistrēt „pēdējām iespējām izceļot", viens otrs pārpra­tums
varbūt būtu aiztaupīts.
Sapulce Eslingenā bija ar plaSāku
nozīmi, Jo tanī noskaidrojās IRO
viedoklis izceļošanas Jautājumā tā­dā
praktiskā formā, kā to turpmāk
lietos visur līdz šīs akcijas beigša­nai.
SapulcējuSamles pašreizējo stā­vokli
Jo plaši izskaidroja ari emig­rācijas
daļas ierēdnis Mr. Madras,
jūtami akcentējot savas simpātijas
Austrālijai kā labākajai emigrāci­jas
zemei pašreizējā situācijā. Miss
Luneberga skaidri un ar praktis­kiem,
piemēriem mēģināja izskaid­rot
klausītājiem, kāda ir pašreizējā
situācija: kam cerība vēl tikt uz
ASV, kam citur.
Rezumējot turpat 2 stundu garo
referātu. Izriet šāda kopaina: IRO
emigrācijas reģistrēšanas akcija ir
pasākums, kas izlemts Jau turpat
pirms gada Zenēvā un ko tagad, kad
IRO darbības izbeigšana 1950. gadā
kļuvis negrozāms fakts, noteikti
steidzinās, lai minimālā laikā iegū­tu
pārskatu par t. s. „grūti izvieto­jamo"
kodola patieso lielumu, kam
ari turpmāk būs vajadzīga sociālā
palīdzība Vācijā un Austrijā.
Pēc Lunebergas izteikumiem, Sl
reģistrēšanas akcija «ekādā gadi-'
Jumā nav apzīmējama par piespie­du
akciju. IRO ir organizācija, kas
dibināta ar UN nficijū līdzekļiem
bēgļu izvietošanai, n^vis to uzturē*-
Sanai n^z^ cik ilgi Vācijā. Reģistrā­cijas
akcijā katram ļ)ūs tūlīt Jāiz-šķiļras,
vai viņš grib pieņemt - IRO
dotās izceļošanas iespējas tā, kā to
padomdošanas komisija uzskata
par labāku, vai ari zaudēt tiesības
uz IRO aprūpi un aizsardzību.
j „Mēs gribam panākt, lai izceļotu
visi, kas vien izceļošanai piemēroti.
Vācijā mūsu gādībā drīkst palikt ti­kai
pavisam vecie un darba nespē­jīgie,
Jo IRO budžetā citiem lidzek-u
nav," teica Mr. Madras. „E8 zinu,
ca latvieši visi grib braukt uz ASV,
bet es ari zinu, ka ļoti maz būs to,
kam šl iespēja vēl radīsies. Vēlā­kais
līdz oktobra vidum būs galīgi
izlietotas visas pašreizējā ASV DP
likumā paredzētās izceļošanas ie­spējas.
Kārtas numuri praktiski Jau
visi Izdalīti. Mēs nevaram pieņemt
nevienu, kam nav neapgāžami ple-rādījun\
i, ka viņš tiešām uz ASV
varēs izceļot. Visiem pārējiem, kas
Izceļošanai piemēroti, jāizšķiras par
braukšanu uz Austrāliju, jo tā paS-reiz
praktiski ir vienīgā emigrāci­jas
zeme. Norvēģija pagājušajā ne­dēļā
pilnīgi pārtraukusi DP uzņem­šanu,
noraidot pat jau individuāli
Izprasītos. Uz Kanādu vairs ņem
tikai mājkalpotājas 18—50 g. v., un
jaunus vīriešus, kam vismaz 70 kg
svara, par kalnračiem." v
Miss Luneberga pirmo r^izl
skaidri pateica, kādās grupās un ka­tegorijās
visus DP sadalīs šinī re­ģistrēšanās
akcijā. A grupā iedalīs
tos, kas vēlas atgriezties dzimtenē.
Bl grupā būs tie, kam jau ir gal­vojums
^un kārtas numurs Izceļo­šanai
uz ASV, vai kas kādā citā iz­ceļošanas
akcijā jau praktiski ar
vienu kāju atrodas uz kuģa. B2 gru-pā
iedalīs tos, kam ir reālas cerības
tuvākajā laikā izceļot. Seit izšķlri-
(Turpjnājums 2. Ipp.).
protestē pret nāves sodu
Rajkai
koši. Jo Padomju savienība daudzas
valstis praktiski pārvērtusi „par sa­viem
policijas iezirkņiem".
Svētdien Rajka prāvai radio uz­runu
Ņujorkā veltīja ari Jugoslavi­jas
ārlietu viceministrs Beblers.
«Budapeštas procesam," teica viņš,
«vajadzēja pierādīt, ka Jugoslavija
gatavo agresiju pret Ungāriju. īste­nībā
iznāca otrādi, jo pierādījās, ka
šo agresiju gatavo Padomju savie­nība
pret Jugoslaviju." Uzrunas
beigās Beblers kategoriski atsauca
Rajka apgalvojumus, ka 1941. gadā
viņi bijuši koncentrācijas nometnē
Francijā un Jau toreiz sprieduši par
sadarbību abu valstu starpā. „Sie
apgalvojumi ir nepatiesi," teica Beb­lers,
„Jo toreiz kā virsnieks es cīnī­jos
partizānu rindās pret vācie­šiem."
f
\
l
i ;
i
I.- i
l !
• 1-
i ; '
i * s
• ' . ' ir >
c ,
i
I
i
f
GRIEĶU NEMIERNIEKI SĀKUSI
NO JAUNA PULCĒTIES
Londona (F). — Daily Telegraph
Vīnes korespondents ziņo, ka sa­kautie
grieķu nemiernieki sākuši at­kal
organizēties un pulcēties Bulgā­rijā.
Laikraksts sakās zinām, ka pret
Grieķiju paredzēta Jauna ofensīva
nākamā gada sākumā. Bulgārija
pašreiz izbūvējot stratēģiski svarī­gus
ceļus, kas beidzoties Grieķijas
pierobežā. Sī rosība nozīmējot, ka
plānota plaša, vēriena ofensīva. Esot
pazīmes, ka no Albānijas kā izejas
bāzes uzbrukumam pret Grieķiju
Maskava atteikusies.
i
V
• i
* • • .i
f
Manevri Anglijā un Juji;oslavijā
Belgrade (NZ). — Šinīs dienās sā­kušies
jau vairākkārt atliktie lielie
Jugoslavijas armijas rudens manev­ri.
Kara spēlēs piedalās vairāk vie­nību
nekā jebkad agrāk pēckara ga­dos
un komunistu oficiālais orgāns
Borba uzsver, ka manevri notikšot
piespējami īstos apstāklos". Belgra-deg
tuvumā novietotas zenitartilēri-jas
baterijas, kas uzņēmušās pilsē­tas
„aizsardzību". Sie manevri se­višķi
aktuāli ar to, ka pasliktinoties
Jugoslavijas attieksmēm ar Padomju
savienību, pēdējā laikā daudz ru­nāts
par padomju armijas vienību
koncentrēšanu Jugoslavu robežu tu­vumā.
Augustā, kad notika pazī­stamo
aso notu apmaiņa, Tito val­dība
pārtrauca gatavošanos manev­riem,-
lai nesasprindzinātu jau tā
nervozo atmosfairu.
Tai pašā laikā sākušie<? plaši angļu
aviācijas manevri, kupos piedalās
arī Lielbritānijas lidlaukos novieto­tās
amerikāņu smago bumbvedēju
eskadriļas. Sim apmācībām beidzo­ties,
plaši piecu valstu karavīru ma­nevri
paredzēti angļu joslā Vācijā,
kuros pirmo reizi piedalīsies beļģu
un luksemburģiešu vienības./ Ma­nevru
novērošanai ieradīsies 'Mont-i^
omerija štāba pārstāvji no l^pnte-neblo;
4.i
(
'-Ir"
':v.;S«;,>!ļr).'!ļd;