Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1950

              ļg. 2SJ iOniļļ
atomku,
flotes vadi.
' zem.
}us 2,2 ,5
l^ptUlB, kas
niJF^ deva
«>« itlprlnl-to
lUnSici.
6s lu^Bttnentam ' pie<Sairttei
iPm. M.000
iglu komū-eltipemA-kāda
koma-lakata
sadaiea
;aukta Dally
!• Bertinai
i t komUnii-anu
nojauk*
E<m» kas lavti
itai satik-iiļtm
hott-psbtei.
«Ķlitaa nacid-notiesfijuiai
\6vL ģeherlla
JPiirfzaa pil-
Ikaa rnlnif-idlajfii
dld« )lSfl uguni-l
i i paguva
Ueunu ap-efipnfim.
ar kabatai
jotki. Ener-legahe
tlesfi
gulējis ap"
ttl un nav
lam gultu
apdraudē­ti,
kas pie-ilu.
Nodarf-miljardlem
tikai 50Vi
tlō^ !»lc tJP
niti tava p^adlbl
-piliēti,
Imi iiin«»-
i i i ē**-
ķamti ppo
.up nepārim
tTieKkilrlidļNinaifUttti
prtgrimmi
lerttt ne htt*
ia«!vo lUe-gadi
' im.ioo le-gplajsukSaaidaro^-
rķre<t>tstptonrdi«Wptal
par vlpa
ļ var iegat
pr^denta
iIrstaiviiaein' otaJM
• lemto ASV
aokfirt Spi*
iģiskais
ōndents «I-ofā
nositu-vfirda
b«a
tolja. StWi-meita
pledi"
rafaitā;
piemlneldl;
itožlno a«2
at kfidu Ito-
LATVUA
Latvian New8paper
Publlsbed under EUCOM Clvll
i^Hu P}:?8ion AuthorlsaUon
Number UNDP 196. Publisher
and Edltor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwabl8ch Gmūnd» DP
Camp Artllierie-Kaseme, Phonc
Scbw. Gmtind 2159. Printer:
Bemsdruckerel Sigg, Hārtel &
Co, Schwābisch Gmūnd, Pa-radiesstr.
12. Publlsbed twlce
weekly. Circulatlon 11.000,
MTVIAN NEVVSPAPER
Nr. 49 (S9S)
TreSdien, 1950. g. 1. jūlijā
nsiik treSdlenis un sestdienās
bdevējs: UtvleSu Centrfili Ko­miteja,
Galvenais redaktors: V.
Uunbergs; galveni redaktora
vietnieki ML CuUtls. Redaktori:
A. BolStelns, J . Jēkabaons. B.
Ķīselis, Ē. Raisters, L. Svarcs.
AustriUias redakcijas vad. A .
Smits (lAwley House, Canber-r
a . A . C . T . , AustraUa). Redak­cijas
adrese: a4a) Schw&blsch
GmOnd, DP Camp Artillerle-
Kaseme, tilr. Scbw. Gmilnd aiSi
ASV supeicietokģļ^ jau bombardē
komunistu Hdlaukus
Drošībai padome pirmo reizi
izsludina militāras sankcijas
pret uzbrucēju
PADOMJU SAVIENĪBAS DELEGĀTS TAI LAIKĀ
RĪKO PUSDIENAS - MASKAVA REAĢĒ PEC 48
STUNDĀMATBALSS PASAULE
Lēksaksesa (D). — TreSdienas ritS Droiibai padome ar aepttņām
par, vienu pret un divām balaim atturoties pieņēma Savienoto valstu
iesniegto rezolūciju, kas izsludina militāras sankeUas pret Zieme|korejas
komunistiem. Par reasolGciJu bs^soja ASV> Lielbritānija, nacionālā ĶI
na, Norvēģija, Kuba, Ekvadora un Francija. Atturējis Indija un Eģip
te, jo viņu delegātiem nebija savu valdību rīkojumu, Vienift Jugo-slavija
nodeva balsi pret rezolūciju, ieprieki iesniediot prtekillkumu,
lai Drošības padome piedāvā starpniecību konflikta fasiķirianaL īsi
pirms sēdes sākuma Savienoto valstu valdība liosfltija uz Bfaskavu
speciālu notu, liidzot Padomju savienību izmantot visu savu ietdcmi,
lai KoiiciJā atkal iestiitos miers. Uz io notu Kremlis līdz Um vēl nav
atbUdējis. Tikai ceturtdienas Htā Maskavas radio nolasīja TASSa pa­skaidrojumu,
ka Drošības padomes lēmums par sankciffm neesot tie­sīgs.
^Ina
Otrdienas Drošības padomes sēde,
kas sākās nepilnas desmit stundas
pēc tam, kad pasauli jau bija apli­dojis
prezidenta Trūmena paziņo­jums,
uzskatāma par vienu no sva­rīgākajām
Apvienoto nāciju vēstu­rē.
Milzīgā zāle, kur sanāca desmit
valstu delegāti ar saviem padomde­vējiem,
bija pārpildīta līdz pēdējai
vietai. Simti amerikāņu un ārzem­ju
žurnālistu, lielo radio sabiedrību
pārstāvji tin speciālkorespondenti ar
sasprindzinātu uzmanību gaidīja sē­des
sākup^iU. Aijļvtenotp mtdjtjĻ
p a o i ^ i i ^ i ^ ^
nekā 6000 ņujorkieSu, veldamies z i ­nāt
» ko pasaulei pavēstīs Drošības
padome.
Pirmais zālē ienāca Savienoto
valstu delegācijas vadītājs Vorens
Ostins. Viņu pavadīja vesels štābs
lldzsti'ādnieku un padomdevēju. Da­žus
mirkļus pēc amerikāņiem ieso­ļoja
britu delegācija. Tās vadītājs
sērs Džebs nebija redzams, jo viņš
atrodas atvaļinājumā līdz 1. jūli­jam.
Bet jau.trešdienas priekšpus­dienā
lidmašīnā Džebs devās uz Ņu­jorku,
lai pārstfivftu savu. valsti tai
brīdī, kad varbūt izšķirsies visas
pasaules liktenis. Trigve LI izska­tījās
bāls un noguris, it kā smagā
atbildības nasta būtu par daudz
grūta. Varbūt, ka tikai šai brīdī
viņš īsti saprata, cik nenozīmīgs hl
jiš „svētceļojun;is" pa Eiropu un sa­runas
Kremlī ar Staļinu, lai pie
lūgtos Padomju savienību atkal sa<
darboties Apvienotajās nācijās.
Jugoslavija mēģina
lēmumu novilcināt •..
Vēsturisko sidi atklāja Drošības
padomes pi^iekšsēdis, Indijas dele­gāts
sērs Behegals Bauis, īsos vār-pmm
m p t a * : i * r ^ v»t
stii pārstāvjus, pieņemot lērņtimiiļ,
vadīties „pēc labākas sirdsapziļļias'*
Tad vārdu ņēma ASV delegācijas
(Turpinājums 8. ipp.)
8000 KLUSĒTĀJU DEMONSTRĒ
BhISELEŠ IELAS
Brisele (J), ~ Sis nedēļas jSkumfi B r i ­selē
notika neparasta ..klusētāju demon­strācija",
kuŗfi pledalljfts 8000 beļģu blj
karavīru, agrflko- pretestllsas kustības da­lībnieku
un kaŗji gOstekņu. Demonstrā­cijas
dalībniekiem bija dots stingrs rīko­jums
— soļojot klusēt un nesmēķēt. Ne-
{)arastals gfijlens, kas vairflkas stundas
Igl apturēja visu beļģu galvaspilsētas
centra satiksmi, bija domfits protestam
pret noUesato kolloborfitoru amnestijas
projektiem, lai gan Beļģijas valdHMis pār­stāvji
noliegusi, ka Sfida amnestija vlspfir
būtu paredzēta. Demonstrācijas gājiens
notika bez starpgadījumiem.
Amerikāņus atbalsta Liel­britānijas,
Austrālijas,
Jaunzēlandes un
Kanādas flote
Londona (F). — Nepīku stundu
pēc Trūmena vēstījuma ģenerālis
Mekartūrs jau deva rīkojumu ame­rikāņu
lidmašīnām piedalīties cīņās
Korejā. Nepārtrauktās lietus gāzes
baznīcu
organizaciiam
Klosteri pinrinas par koncentradjas
UNGĀRIJA APCIETINĀTI SIMTIEM GARĪDZNIEKU
Komi^ (je). — Vatikāna raidītājs
tikko sniedz informāciju, ka Ungā­rijā
jau naktī uz 10. jūniju apcieti­nāti
gandrīz 1000 garīdznieku un
mūķeņu. Apcietinātie ievietoti da­žādos
klosteros, pārvēršot tos par
koncentrācijas nometnēm. Ikviens
no apcietinātajiem ceļā uz pulcēša­nās
vietām drīkstējis ņemt līdzi t i ­kai
5 kg mantu, un sagatavošanās
laikam dotas tikai dažas desmit mi­nūtes.
Sevišķi plašā joslā apcieti­nāšanu
vilnis skāris jugoslavu pie­robežas
apgabalu, kur pašlaik neva­rot
vairs atrast gandrīz nevienu kar
tolu priesteri, mūku vai mūķeni.
Vatikāna raidītājs apzīmē šo akciju
par asāko ungāru valdības soli pret
baznīcu kopš kardināla Mindcentlja
procesa.
Jau kopš vairākām nedēļām Un-
LATVITAS ABONEMENTS
VACIJS,
sākot ar 1950. g. 1. JālUn:
pasūtinot IndividuāU Oldz 8 eks. uz
vienu adresi) — DM 4 , - par eks. mē­nesi;
pasūtinot kollektivl (vairāk par
3 eks.) - DM 3,50 mēn,; pasūtinot uz
ārzemēm un maksājot Vācijā
DM 4,80 mēn.; uz ASV ar gaisa pastu
DM 8,30 mēn. AtseviSķa eksemplāra
cena DM 0,50.
Abonementus, kas abonēSanas mak­sas
par nākošiem mēnešiem Jau sa­maksājusi,
lūdzam nokārtot maksas
starpību DM 0,50 apmērā par eksem­plāru
mēned.
LCK apgādSi^LATVIJA
gārljā stipri saasinātā veidā notiek
sistemātisks, propagandas karagā­jiens
pret baznīcu. Daudzos ciemos
un pilsētās uzved antireliģiskas ko­mēdijas,
mēģinot dlricreditēt garīdz­niekus
tautas acis. Vairākās Buda-peštas
skolās reliģijas skolotājiem
aizliegts vispār ieiet skolas telpās.
Pretstatā šai oficiālo aprindu akti­vitātei
un spaidiem pret baznīcu to­mēr
atzīmējams, ka plašās tautas
masās baznīca vēl arvien bauda
lielu cieņu. Vēl brīvībā esošie ga­rīdznieki
izrāda Uelu drosmi, atklā­ti
uzstādamies pret komunistu var­darbībām.
Daudzi aktīvi katoļi
iestājušies ari komunistiskajās ma­su
organizācijās, lai no iekšpuses
traucētu to darbību. Izrādījies, ka
baznīca Ungārijā stipri aizkavējusi
ari padomju , ^ e r a manifesta" pa­rakstīšanas
akciju. Ungārijā vēl ar­vien
pastāv 63 katoļu ordeņi ar
11.500 locekļiem, kā ari 630 klosteļri.
Sagaidāms, ka ļpēdējai garidznieku
apcietināšanas akcijai sekos vēl c i ­tas,
un pēc daudzu novērotāju do­mām
ir pat iespējams, ka tuvāko
mēnešu laikā visus ungāru kloste­rus
pilnīgi IJkvidēs, līdzīgi kā tas
bija Slovākijā.
BBC ceturtdien sniedza informā­ciju,
ka pēc katoļu baznīcas aug­stākās
vadības lūguma tikko uzsāk­tas
«miera sarunas** starp u n ^
bīskapiem un komunistiskās vaļī­bas
pārstāvjiem, lai galīgā veidā
noteiktu turpmākās baznīcas un
valsts attieksmes Ungārijā.
līdz šim tomēr kavēja sekmīgas ope­rācijas,
šo apstākli labi pratuši ie­mantot
komunisti. Pēc pirmajām
pretrunīgajām ziņām viņi jau treš­dienas
ritā ieņēma Dienvidkorejas
galvaspilsētu Seulu. Vakarā pilsētas
krišanu apstiprināja ari ASV ārlietu
ministrija. Dienvidnieki steigā mel­najā
nocietināties 30 km uz dienvi­diem
no Seulas gar Hānas upi, bet
jau ceturtdien ari šo dabisko šķērsli
nemiernieki forsējuši vairākās Vietās.
— ziņo BBC. Pašreiz Ziemeļkorejas
karaspēks ielauzies vairāk nekā 100
km.
Lai pārliecinātos par militāro stā­vokli,
ceturtdienas ritā Dienvidkore­jā
no Tokio ieradās ģenerālis Mekar­tūrs,
kam uzdota visu stacionēto ASV
fipēķu komandēšana Klusā okeāna
telpā. Mekartūrs atlidoja neapbru­ņotā
lidmašīnā ēetru ģenerāļu un
četru amerikāņu žurnālistu pavadī­bā
un Jau pēc 12 stundām atkal at­griezās
Tokio.
Vakarā Mekartūra galvenā mītne
publicēja oficiālu paskaidrojumu, ka
stāvoklis Dienvidkorejā sāk nostabi­lizēties.
Pretēji BBC ziņojumam 29
Jūn. pl. 14.» ka komunisti būtu pār-l
i ^ ^ Tokio komt^ii^
. >l(^ku,fimte tti^
stabila. Mekartūrs devis vienīgi riko-jumu
supercietokSņiem sagraut visus
tiltus. Ceturtdien ASV kara flote
sāka^ apšaudīt ziemeļķorejiešu izceltā
desanta tilta gala pozīcijas. Ziņojumā
tālāk'teikts, ka dienvidnieki atkal
atguvuši stratēģiski svarīgo Kimbas
lidlauku, kas atrodas 35 km uz dien­vidiem
no Seulas. Ģen. Mekartūrs
ceturtdien lūdza Austrālijas valdību
dot rikojumu cīņās piedalīties arī
austrāliešu Japānā stacionētiem iz­nicinātājiem.
Kanbēra savukārt pa­vēlējusi
Japānā palikt austrāliešu
okupācijas vienībām, ko bija pare­dzēts
atsaukt
SupercietokSņus cīņās iesaistīja jau
ceturtdienas ritā. Tie uzbruka kādai
ziemeļnieku tanku kolonnai un se­šas
bruņu mašīnas sašāva. Līdz šim
ASV jau zaudējušas ēetras lidmašī­nas.
Par iznicinātām ziemeļķorejie­šu
lidmašīnām noteiktas informāci­jas
trūkst — amerikāņu prese to
skaitu novērtē uz 17.
Lielbritānija, Austrālija un Jaun­zēlande
^šdien paziņoja, ka nodod
savu Klusā oķeana floti amerikāņu
ricibā. Angļiem Tālo austrumu es­kadrā
ir 1 lidmašīnu bāzes kuģis,
3 kreiseri, 7 iznīcinātāji un 8 frega­tes.
Amerikāņu 7. flotē, kurai uzdots
sargāt ari Formozu, ir viens lidmašī­nu
bāzes kuģis, viens smagais krei­seris,
9 iznīcinātāji un 3 zemūdenes,
bet Japānas ūdeņos — viens vieglais
kreiseris un 4 iznīcinātāji. Klusā
okeāna telpā bez tam stacionētas 507
ASV lidmašīnas.
Ceturtdienas vakarā ari Kanāda
paziņoja, ka tā aktīvi atbalstīs Savie­notās
valstis viņās Dienvidkorejā.
Beļģu valdība apsolīja UN pilnsapul­cē
iestāties par Drošības padomes re­zolūciju.
Holande pašreiz vēl apsver,
vai nevarētu nodot Dienvidkorejas
aizsardzībai daļu savas flotes, kas
staclonēta citur. Vienīgi zviedru val­dība
atsacījās aktīvi iesaistīties sank­ciju
realizēšanā.
* LATVIEŠU DELEGACUA PIE NATIONAL CATHOUC
RESETTLEMENT COUNCIL VADiBAS
MOsa «sņīnmi rediam ASVUtvleia plrsavjas vttsM pie vienas no trim Ue«
lajfim amernci^a basaleu organiacUSm — NCRG. No kreisās sSSt Latvian Rellet
izvletoBanas da|is vad. A. Preljs, Vojorku latv. biedrības pirsUve A. Tnice,
0. Ķivole na A* Radslte. sav: H. Tauriņi» I. Zalcmanis» P. Sakss» Dr. C. Roos
(FiladellUa), O. Uriteins, J. Lēnavs, Cb. Karola (ŅodSersUa), mons. Bd. Stukells,
l^ajorkas ev, lat draadses prieklaleks Ch. Stankevies, Dr. H. Vītols, H.Rud«Itls,
mons. Edvards B. Svanstroms, baptista mlc. Bflltls, ardilblskapa plrsUvis P. Bf*
Utis, Latvian Rellef prezidents H. Lielnors, R. gUlers an baptislo draadses
pārst. R. Pētenom.
Ņujorkas un dtu lielāko ASV
centru latviešu organizāciju pārstāvji
un sabiedriskie darbinieki Latvian
Relief prezidenta Harija Uelnora va­dībā
pagājušajā nedēļā apmeklēja
tris lielās amerikāņu baznīcas oŗga-
Intdķ^ija»^- NpiiO!ilal LiN|M«a& Ckyun*
dl^ Churdi V9[(^ Natio-nat
Cath'olic BesetUement Council,
DP pakļaus vācu tiesu
jurisdikcijai
B o n n a (ii). ~ Pēdējo nedēla laikā
sabiedroto aagstie komisāri pieņēmail
virkni ilmomu an rīkojama, kas pakā­peniski
paplašina Rietamvāeljas federa­tīvās
repabUkas Iestātu pUnviras. Bon-
DU valdība aesen btja lOgosI augstos ko­misārus
pUnIgl paklāt ānemnlekus on
DP vāca tiesu jarisdikciJaL Miedroto
augstā komisija tagad paiiņojasi, ka lai
laatīlamā pcoltlvs lēmoms gaidāms tu­vākajā
laikā. Rietamvāeljas valdība Jao
saņēmusi plaias pilnvaras kontrabandas
OB melnā tirgus apkaŗoSanai federatīvās
republikas territorijā.
ļUvVHlSfIRTClr WiwWPlRi IWSv*V
hmiiiiiiiMpaMli
Latviešu nacionālās pado­mes
prezidijs un Latviešu
centrālā komiteja Latvijas
okupācijas 10. gadadi^ā ai­cina
visus latviešus brivajā
pasaulē ar sirdsdedzi iesaistī­ties
cīņā par zaudētās Latvi­jas
neatkarības atgūšanu, lai
deportētie un trimdinieki āt­rāk
varētu atgriesties atbri-votajā
tēvu zemē.
Tādēļ LNP u(n LCK aicina
latviešus visās vdstls un to
organizācijas pasteidzināt cen­trālu
(»rganizācl|u nodibinā­šanu
katrā valsti un darbības
uzsākšanu, Jo, dk paredzams,
atsevišķo valstu latviešu cen­trālo
organizāciju kongresu
sasauks 1951. g. sākumā,
līdz kuram laikam visu Idt-viešu
organizēšanās būtu no­beidzama.
LNP prezidijs on L CK
lai pateiktos tām par līdzšinējo palī­dzību,
kas sniegta latviešu DP pār­vešanā
uz ASV, un lūgtu šīs organi­zācijas
turpināt pasākto atbalstu.
Latviešu delegācijas pieņēma Natio«
nal Lutheran Council prezidents Dr.
fiuls Bo^ijl (Smpie)» Dr. C. Krumb-
Tmsa (ltiM)h6bs) un ditektrise C
Kbiba <CoxX Churdi Weirld Service
viceprezidents F. W. Ramsejs (Raiņ-sey)
un direktors J ^ . S; Stubers (Stu-ber)
uh Ndti^hal CathoVc Reaļ^tUe-»
meht Coundl prezidents 'mbīis. £. lL
Svanstroms, kā ari visu triju brgani-zāpiju
pārējie atbildīgie darbinieki.
Konst)Bitēdams, ka ar baznīcu orga-nizādju
galvojumiem izsniegtas vīzas
ieceļošanai ASV jau apm; 22.000 lat­viešiem,
prezidents H. Lielnors norā­dīja,
ķa līdz ar to kopīgā darba un
pūļu pirmais posms atzīstams par
(Miveiktu, un tagad, pēc Jaunā DP U-kuma
parakstīšanas, sāksies otrs
posms. Vādjfi polikušo DP vidū lie­lais
vairums ir vecāki ļaudis, mazāk
darba spējīgas ģimenes im personas
ar iebojāttt veselību. Katram ieceļo­šanas
gadījumam tādēļ turpmāk būs
Jāveltī daudz vairāk pūļu un laika,
nekā tas bija līdz šim. Sai darbā
Latvian Relief cer saņemt ASV baz­nīcu
organizādju atsaucību un at­balstu.
Visās organizfidjās latviešu pār­stāvjus
saņēma ļoti sirsnīgi, apsolot
mūsu delegādjām vislielāko atbalstu
un palīdzību nākotnē. Bija prieks
dzirdēt labās atsauksmes par latviešu
DP centību un godīgumu, ko pierā­dījuši
mūsu jauniebraucēji ASV, sa­mērā
īsā laikā vēršot uz sevi ameri­kāņu
uzmanību vislabākajā nozīmē.
/,Patiesibas
karagājienu"
paplašinās
Vašingtona (J). — Aizjūras infor-mādjas
programmas vadītājs Sa­vienoto
valstu ārlietu ministrijā Ed­vards
Barets paziņoju, ka Amerikas
Balss tuvākajā laikā ievērojami pa­plašinās
savus raidījumus padomju
satelītu valstīm, reizē mēģinot likvi­dēt
padomju raidāmstadju radītos
traucējumus. Ņujorkas rai^tāja
programmu Bulgārijai, Cechoslova-kijai,
Ungārijai, Polijai un Rumāni­jai
nākotnē pārņemšot amerikāņu
armijas raidītājs AFN Minchenē un
atkārtošot tos katru dienu 6—10 rei­zes.
Barets tālāk deklarēja presei
4 galvenos mērķus prezidenta Trū­mena
pieteiktajam „patie8ības ka­ragājienam".
Galvenie no šiem mēr­ķiem
ir sniegt pasaulei patiesu ainu
par apstfflcļiem ASV, kā arī aizka­vēt
Padomju savienības varas aplo­ka
paplašināšanos.
SOMI GATAVOJAS
KARAM —RAKSTA
PRAVDA
Maskava Ov). — Somu gatavošanās
nākošajai pasaules olimpiādei nozī­mē
maskētu gatavošanos kainam, —
apgalvo padomju ofidozs Pravda.
Somija esot nabad:dga valsts, un tā
nevarot nekādā ziņā atļauties izdot
nepiedeSamās milzīgās sununas olim­piādes
rikoSanai. Tātad esot skaidrs,
ka te ,3lēpJotle8 dti nolūki". Somija
esot u:a)ūvējusi vairākus lidlaukus,
kas it kā domāti olimpiādes vajadzī­bām,
bet īstenībā esot viegli izman­tojami
militāriem nolūkiem. Tāpat
esot padziļinātas un modernizētas
vairākas somu ostas, ko vēlāk viegli
varēšot izmantot par kara ostām.
LCK APGĀDA LATVUA,
LATVUAS REDAKCIJAS
un LCK INFORMAC. NOZARES
J A U N A I S T Ā L R U N IS
8ciiwiftbisch GmUnd 21SS.
i
.i '