Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1950

              k'
i
I
S - -.' r o 19:0 3. 1. iūlillļ
Māc A. l i i g ^
Vai vecāki diicst ats£t
Nr. 49 (383) 195a g. 1. jūlijā
neizlietotos manuskiiptui toglabS un
fOta atpakaļ vienīgi. Ja tiem pievienota
apmaksāta un autoram adresēta aplok-ine.
Bedakcija patur tiedbas manuskrip-tot
vi^adslbas gadījumi ^biinit. Ar autora
parakstu vai iniciāļiem parakstītos rak-
•tot istdktās domas nav katri ziņā ari
redakcijai domas.
Viens cars,
viena ticība
Ti l^a v«urei ironija, ka vjŗ
twau ta» 1917, g. boļševiku CIK sā-ki
lavtt valstsvīra karjeru kfi na-donUo
lietu komisārs un kopā ar
Leoiiiia tadeva dekrētu par ndero-hSMm
painoteikianis tiesibāni
^ l i i i f n c k r im tautām, ddz viei|
bUft ttuzņemas Jāņa Brlesmli^ lo|
mi ar viltu un varu tās pabāzi
wm lidkrievu naģenes. ; J
8lg virs ir kaukāzietis, kas visis
noia runfijii krieviski ar stipru
iksottittt. Viņa Ogās valdīšanas em-
KKmit Staļina konstitūcijā saucas
par sirpi un veseri Bet tā Ir tik­pat
Uēdip izkārtne kā visi i^rē-pi
viidi lai pasaules melīgākā rak-savu
KA IZSKAIDROJAMA IRO IESTA2U PRETRUNĪGA RlClBA?
Jau Vecās derības psalmi liedna:
„Tava sieva ir kā svētīts vīna koks
tavā namā un tavi bērni kā e|ļai
koka zari ap tavu galdu/' Ja atce­ramies
vīna un eļļas koka nozīmi
austrumnieku dzīvē, šis dziesmas
glezna kļūst mums saprotama.
Pravietis Jesaja jautā: „Vai sie­va
var atstāt, savu bērnu?" Tāpat
Kristus savā mācībā aicina {^bāt
ģimenes autoritāti, vienību un ve­selumu.
Ari latviešu tautas gara
mantās un literatūrā ģimene, tās
tikumi, tradīcijas un vienības ^urs
augstt slavēti.
Tomēr otrā pasaules kara vētras
ir dziļi ietrlekušās ari l a t v ju ^ -
meiies kokā un Joprojām sāpīgi liec
tās galotni Ir grūti šodien uzrādīt
latviešu tautā ģlmoii, ko šl laikme­t
i bardzība nebūt» A i r u i l Bet
vlsgrūttk ir d m l l par tiem mati-
Jlem bērniem, ko taniti^ aus
vara š ļ ^ L n o «iviM vecākiem
un kurlam Jāuzaug ivdil vidē un
svešos dlvēkot»
Un t<»nir irfrms Icidi laiki Es-llngenas
Kalna no^vittol biji iera-lena
ir klāt
^ 1 '
ledžu
ml
iormib&bditais mO mOOO. Te Ieskaitīti an 5-6000, ko
ā i DR kam nav iz- lumeto veco ļaužu mītnēs. Daļa no
kas nav ietilpin-ā - viņiem vācu pārvaldē Jau pārņem-nlem
izceļot uz ASV. Kad vecāld
^0 ne no kāda viedokļa neattaisno­jamo
!»Mdaikumu norakOJuš^
ārsts atbildējis, ka tādā gadījumā
visai ģimenei liegta izceļošana uz
ASV. Bailēs, ka fidziga akcija va­rētu
atkirtotiei, vecSM ^ sa-rOgtbiSJumā
irtattiiel pie mllsu
baznīcas vadības, kā ari draudžu
mācītājiem.
Sis notikums liek jautāt, vid IHD
2. apgabala medicīnas ^daļai va^^tt^
jam ir zināma šis komisijas darbī­ba,
kā ari viņas no kristīgā un hu­manitātes
viedokļa nekādā ziņā ne­attaisnojamais
priekšlikums? Mū­suprāt
šāds priekšlikums runā tais­ni
pretī IRO mērķiem. Jo tā ir or­ganizācija,
kuras nolūks ir nalldzēt,
dziedēt brūces un aprūpēt ģimenes,
kas cietušas no otrā pasaules kara
un igauni
un no totalitārām varām. Sīs ko­misijas
darbība krasi runS pretī tās
ntO iestādes darbībai Arolsenā, kas
nemitīgi meklē otrā pasaules karā
pazudušos ģimeņu locekļus, lai at­kal
savestu kopā.
Kā gan izskaidrojama šl tik radl-dusies
IRO ārstu padOBMlDšanas ko- kāH pretrunīgā Izrīcība?
misija, lai runātu ar ^vecākiem,
kuru bērni Ir slimi v i l slimības dēļ
sti. Pitieilbā Padomju savienības savā attīstībā muAk v i l vairāk at-ģfiEboml
nav nevienas ,,8trādnieku' palikuši SjMa āritu imdmndošana
un zemnieku'' valdības heraldlskās nelaimīgiem veeUiķmi bātu ipsvei-cama,
bet, dlmia, t l stoBuil vie­nīgi
satrīukimiu ini mniiem vecā­kos:
kimilsljis v i ^ ^ Oto
ārsts, d«ŗit vairiklftni^i^^
domu, itttfit sivū a ^
cMft, kur pftr viņu rdplslei tlUk
IRO, bet piaSiem ār pārējiem bēr-
^taiiii bet gan Jāņa Briesmli^ no-diblnltāi
p^tiskās policijas amata
rikl: suņa iedva un slota. Ar suņa
degunu M% pēdas visiem reiSma
liUildnleklem, ar deporUiclJas do­tu
tos lanēzt vergu nometņu mēs-llenē.
Kad I pasaules kbŗa beigās gāja
bojā Romanovu dinastija, tad ne­viens
nevarēja paredzēt, ka pēc sa­mērā
Isā Internacionālo sazvērnie­ku
valdīšanas posma Kiremļa 1xonI
atkal nosēdisies pareizticīgo cars — , , .
Tlfllsas garīgā semināra audzēknis. Latviešu nacionālās padomes l i e l -
Būdams ateists, vž?š tomēr II pa- britānijā rīcības komiteja pieņēmu-
Anglijas latvieši
vēlēs
saules karā augstu pacēla to svētās
Krievijas ticības karogu, uz kā sla­vofili
bija rakstījuši savu pasaule»
kundzības formulu: „viens cars,
viena ticība, viena valdīšana.''
Sis virs, kas ar savu kardinālu
koUēģiJu tagad rikojas visā pasau­lē,
nevalkā nevienu majestātisku
varas simbolu, bet bizantiskā viltī­bā
Hek;^vl godināt pa^
tēvu, draugu un skolotāju* Patie«*
si kā Veefis derības ciltstēvs vii)!
jau desmit gadus ar šķērēm un zā-
Pensila paaugstkāinms
ka^a invalidiem
Vien lettidet tnfonnc, ka vis! nettri-ditijl
kara InvaUdi ar darba spSJu laa
dijumu ne māsiku par M proc^ kuri pen­sijas
Jau saņem, var iesniegt pieprasīju­mu
pensiju paaugstināt par M proc. H
paaugstinijnmu piešķir, to var saņemt
Jau akot ar I. g. LJanvirl. Attiecigis
veidlapas dabfljamas un iesniedzamas aiz-gidibas
valdēs (Fuersorgeamt).
Kara InvaUdi, pirejot vicu zaimniecibi,
var griesUes turpat pie nerigulira pa
balsta, Ja vtei ar savu pensiju nevar iz
tikt To plelķlir, vadoties pSe apstikļion.
Bezdarba pabalstu var saņemt tikai tie,
kas nepārtraukti nostrādlluil vismaz 2S
nedēļās algotā darbā. Ja viņi tagad ir bez
dMba., Ja bezdarba pabalsts pārsniedz
zināmu norm% InvaUdu penilja tiek sa-mazināta,
Jo m pabalsta skaitās kā iz­peļņa.
$is nofetkums neattiecas uz bez-
.ui neS%raigrācqas schēmā, iz- te, daļai šis process notiek patlaban
ņemot veco >užu mītnes. IRO un citus vēl pārņms tu^mko nede.
S ^ ā S e W ^ šādu dlvēku ļu laikā. Oficiāli IRO 1. juLj S Bon-skaitu,
kam jāpāriet vācu, austrie- nas valdībai nodod
J u m l t i ļ u ^ uz 63.450 DP, bet Austrija pārņem
105.000. bet pēc tās pārstāvību Vā- 12.200. ^
cijā datiem amerikāņu joslā to ir Pārņemšana, sevišķi^^ gadījumos,
ap 20-80.000 un britu joslā 15- kad darīšana ar strādājošiem, kas
^ * jāizvieto privātos dzīvokļos, Ir gau­sa
un saražota. Tāpat tas Ir gadī­jumos,
kur pārņēmēji sastopas ar
dažādu tautību D P , kas sodīti par
krimināliem nodarījumiem. Ari
pārņentajās nometnēs pagaidām
palika vecā aprūpes kārtība, jo vā­cu
iestādes atrunājas, ka nav pie­ņemts
vācu DP likums, pēc kura
tad būtu jāvadās DP galīgā iekļau-
Sakarā ar Baltijas valstu okupā-1 šanā vācu saimniecībā. DP Ukumu,
cijas desmito gadadienu 17. jūnijā kā ziņo, pieņems šinīs dienās, jo
Dānijas latviešu un igauņu delegā- augstie komisāri tam jau piekri-cijas
godināja ge^pb nomocīto dā- tuši.
ņu brīvības cīnītāju — Latvijas un Cik latviešu īsti šis process skars,
Igaunijas atbrīvošanas dņu daUb- šodien vēl nav nosakāms. Tikai
nieku Lāčplēša kara ordeņa un BrI- tagad sāksies dažādas papildu akd-vības
krusta kavalieri Pēteru de jas pa nometnēm nolūkā palīdzēt
Hemmeru Gudmi, noliekot pie viņa grūti izvietojamiem, no k u ļ ^ lie-piemiņas
plāksnes vainagus ar na- lākā būs ASV luterāņu akcija ar
donālām lentām. individuālām intervijām. Tāpat da-
Dāņu teoloģijas students Peters HS^veco ļaužu vēl evēlas uzņemt
de Hemmers Gudmi 1919. g. pār-P;»^5?Ja- , Domājams, ka galīgais
trauca studijas Kopenhāgenas ūni- P^i^^^P f^^H ^^skaidrosies tikai
versitātē un iestājās dāņu brlvprā-R^®?^ gada beigas,
tlgo korpusā, lai dotos uz Somiju ^ ^ bnāūtns, radikālais
cīnīties pret boļševikiem, vēlāk P**'^^^^» «^^^ē ir klāt Vienā
viņš piedaHJās ari Igaunijas un ^ietā slēgtajās nometnēs
Latvijas atbrivoSanas cīņās, sākot pārņemšanas aprūpe vēl turpi-no
Igaunijas dienvidu robežas cauri ^«^«^ Udzšinējā kārtībā, citur Jau
Vidzemei līdz Daugavpilij. Vācu ^^^^ pabalstu sistēmu, bet ^ u
okupācijas laikā Gudipii bija aktīvs «alā rezultāts būs viens un tas pats
dāņu pretestības kustības dalib- 7: ļ^^^i^ tiks pielīdzināti vācu
nieks, bet 1944. g. novembri krita r^|l^fn^» un viss, ko viņi saņms
gestapo rokās, kas ari izbeidza viņa Pabalstos, Uks atkal atlēsta atpakaļ
dzīvību. jaSi^^ ^
Par latviešu un igauņu godināju- ^
mu dlņu brīvības cīnītājam rakstīja
ar dāijiu prese.
si un izsludinājusi vēlēšanu notei­kumus,
pēc kādiem notiks padomes )^i»a sociālo "pabalstu (Arbeitslosentuer-locekļu
vēlēšanas. Vēlēšanās tiesī­bas
piedalīties Latvijas pavalstnie­kiem,
kas dzīvo Lielbritānijā, pie
kam aktīvās vēlēšanu tiesības bau­da
tautieši, sākot ar 18 g. v., bet pa­sīvās,
sākot aŗ 21 g. v. Kandidā­tus
var uzstādīt pilntiesīgi vēlētāji
ar n^ nuoļk kā SO parakstiem, pjļe
kam parak^, var 4otļ tikai . pai*
Vl^hu kahmdātu. Kandidāta Ifite
Idz ar vajadzīgiem datiem un kan-sorgeunterstuezung).
Pārējiem vācu saimniecībā privāti dsl
voJoUem, kas atrodas bez darba un grū
LATVIEŠU APVIENĪBA DĀNIJĀ
dāņu iestādēs reģistrēta kā oficiāla
organizācija. LAD ari.pēc IRO ap­rūpes
ižlDeigšanās iespēju robežās ap­rūpēs
Dānijā palikušos tautiešus.
VES1ULBS
REDAKCIJAI
NEATZĪST NOMETŅU SKOLAS
ģl Iztīra Baltijas valstu „bēmu dār­zus"
no visiem nederīgiem auģļū
kokiem. Tai pašā laikā miljoni vl^
ņa skolnieku nesekmības vai brīv­domības
dēļ bija spiesti savu skolas
naudu samaksāt ar galvu. Beidzot,
StaUna politiskiem draugiem anglo­sakšiem
sava diplomātiskā naivitāte
bija jāsamaksā ar 12 galvaspilsētu
nodošanu Kremļa žēlastībai, lai
svētā Krievija varētu Izplest savus
spārnus „no jūras līdz Jūrai".
Visās tautās, ko sarkanarmija
Hatbrivoja" no kapitālisma verdzī­bas,
politiski uzticamiem vientie­šiem
pasniedza kā dāvanu īsti krie­visko
sādžu un klaušu fabriku ar
nsapuvušo" Rietumu techniskiem
Jaimin^umiem, bet neuzticamos kā
v„tautas ienaidniekus" nosūtīja ver­gu
darbos uz tik tāliem plašās
dzirntenes kaktiem, kur taigas pu­teņos,
vai tuksneša smiltis izdzisa
visas pēdas un miņas. Tikai ar ver­gu
un dzimtļaužu bada algām
Kremlis spēj savās piecgadēs pa­nākt
„kapitālistisko izsūcēju" orga­nizēto
brīvo pasauli tās saimnie­ciskā
un tedmiskā progresā. Kas
par to, ka šai valsts plānsaimnied-bfi
ik gadus miljoniem ļaužu nelai­kā
alriet bojā. Padomju savienībā
cilvēka vēriība ir daudz mazāka ne­kā
kolhoza vērsim.
^sfis tautās, ko Kremlis atbrīvo­ja
no „fašistu" valdībām, tika iecel­ti
Maskavas izraudzīti nadonāli ķi­pari,
kas savā muižkunga un vaga­ra
godā ir tikpat nenozīmīgas figū­ras
kā senāk krievu kņazi tatāru
chļnu kalpībā. Viņi var būt lai­mīgi,
Ja tos pēc laika padzen ar
galvu uz pledem, un tā nav jāpa­met
uz asiņaina bluķa.
didāta rakstisku piekrišanu jā-esnledz
centrālai vēlēšanu komisijai
Londbnā, kas vismaz 10 dienu pirms
vēlēšanām piesūtīs vēlētājiem va-adzīgos
tnaterlfilui Edz kopēju
vēlēšanu listi, kurā visi kandidāti
būs ierakstīti uzvārdu alfabēta kār­tībā.
Listē vēlētājam ar X zīmi būs
jāatzīmē ne vairāk par 25 kandidā­tu
vārdi, par kuriem viņš balso.
pastu, listi nosūtot tieši centrālai
vēlēšanu komisijai Vēlēšanu kon­trolei
sastādāmi vēlētāju saraksti.
Nereģistrētie vēlētāji nevarēs bau­dīt
vēlētāju tiesības. Vietās, kuļr
dzīvo vismaz 25 balsstiesīgie, Izrau^
gāmas vēlēšanu apakškomisijas no
3—5 locekļiem, kas uz vietas sastā­da
vēlētāju sarakstus, Izdala vēlē­šanu
materiālus tm savāc nodotās
balsis. '
. . . . . . nometnē, kas tagad pārņemta
īpaši-vecos ļaudis un invalidus, ku- v*ca pārvaldē, paskaidrots, ka bērnitm
tos apstākļos, tietfbas saņemt regulāru; ŗiem palīdzība būs visai vaiadzifia izgutibu atzīs vienīgi Latvijā Is^
pabalstu no tās paias lesUdes katru m«- h^^* I ^ A H O apliecības, bet nevarot i £
nesi, pie kam ato^vUķai personai tis Īle- ļ Organizācija uzturēs sakarus ar vi- nometnēs apmeklēUtaskolas u ^ udo!
ļums noteikta 4S DM, ki ari ddvokļa siem Dānijā izkaisītajiem latviešiem, tis apUecnas. Pēc iidiem noridUumiem
Iret maksa. Invalidi io pabalstu var sa- sniedzot informāciju un gādājot par r*2.*fl'^®**«»loikaitot vicu skoli,
ņemt tiķ^ tad un starpības.vejjā. lesnēlu nokļūt tiii» n^t^dUitoL Vf '^ "^^««n»» i«ljiz noridijumm, ka v i -
Bu pensUa i^ mazāka par 4$ PM un Jfes 1 ļ^P^l?* i^*'^^?»*^*^^^^^^^
Sii£uinēn&; : --l^^^^ vrr^ ; S/ļSļ^^
v>. . - . r u : . ; i C T i ^ i U • OvUn,- V , . . V : J , U . - ' ' Itads^vēlosJi^utit, M-iaji.gadljam|.rīlS
Ues mums?
K. A m u r s, Relnē, VMttili
. R ? ^ * ' ' ^ ^ ^ * » p i e z ī m e : LCK iz-glltibas
nozare mums paskaidro, ka skola
lietas Vādji atrodas kirtdtanas stadlji!
Ti ki vienota skolu Ukuma Rietumvidji
federācijai vēl nav, visu nosaka vietējo
zemju likumi un ta. ēūlriti uz vletim.
pie kuriem art Jāgriežas neskaidrfbu un
pārpratumu gadījumos. Savu vfirdu dafis
UetSs grib teUct ari vācu skolu prieki-nleW,
bet ziņas par to, ka trimdas skolu
llecUļas neatzīst, līdz 81m LCK nebija le-nfikuāas,
kaut gan vicu kultūras ministri­ju
rīcībā pārgājušo skolu skaits Jau diez­gan
liels. Reines nometne iekfirtota pali­cējiem
Vācijā, tāpēc nacionālas skolas tur
nav paredzētas.
„Laupīlēju briesmas Minsferē
Kad vācu policijas trauksmes komanda apcietina
latviešu līgotājus
Nakts. Tumšs lielceļš. Pa Uel- apkārt, laikam, apsprid^ tālāko kan­ceļu
iet divas grupiņas cilvēku. Di- jas plānu un sadala uzdevumus.
' f viem somas, pārējiem šaubīga iz-ļ Ceļa stūri tikai uz acumirkli ap-
.!h; ^fJ?f ^\ -P! skata drēbes gabaU, laikam maisi stājas trauksmes Vienības mašīna,
Vienam kā sitamais pār plecu liels
JURISTI AICINĀTI PALĪDZĒT
ļfitājles mflsn trimdas belgn posms
ViGjā. Daļā tanttela gan vēl Izeeļos,
bet pārējiem bfls Jāiekļaujas vācu
saimniecībā; Sis process.pattaban Jau
sācies. Reizē ar to Vācijā palicējiem
turpmāk ik uz soļa bfis Jāntt saskarē
ar vācu dzīvi regulētājām tiesiskām
normām. Likumu nezināianai var bfll
«ņagaa sekas, kāpēc Uetpratēja-Jurista
laikā sniegta padoms ir vairāk kā ne-piecieiams.
Sini sakarā LCE aldiia Latvijas Ju­ristus,
kas paliek Vācijā un vēlētos
palīdzēt saviem tautiešiem ar Juridis-a
?f5. S??o«l«to, paziņot par to LCK
i?^!!*'J**.fI?*^» Bchvrābisdi
Omund, Arttiierie-Raseme.
LatvieSu centrā» komiteja
dēļa gabals.
Salmnlelcs Stifēlhanss, kam mājas
ceļa malā, nevar lāga gulēt Lai­kam
netālā ārzemnieku nometne
būs aplaidusi ar blaktīm, viņš īgni
nod(»nā, pieceldamies un pieiedams
pie loga, lai pārUednātos par trokš­ņa
cēloni uz Ielas. Un ko viņš redz?
Jau aprakstītos šaubīgos tipus, kas,
svešā valodā uztraukti runādami,
steidz uz tuvējā ciema pusi
Kas jādara kārtīgam vācu pilso­nim
S^elhansam? Šaubu nav —
drebošu roku tas tvej^ tālruņa klau­suli
un ziņo Minsteres poUdjal, ka
divas grupas bandītu, noteikti no
tuvējās nometnes, dodas laupīt de-iha
vindenfi. Ko darīt policijai?
Skaidrs, ka te darbs trauksmes vie­nībai
(UeberfaUkommando).
Pēc nedaudz minūtēm kaukdama
un taurēdama pa miegaino Grēve-nes
Ielu drāžas policijas trauksmes
vienības zaļā mašīna. Saruna ar
nakts maiņas strādniekiem dod zi­ņu,
ka viena laupītāju grupa no­griezušies
pa sānceliņu, kamēr otra
devusies pa lielceļu tālāk. Mašīna
atkal joņot tālāk, Udz 6,4 km no
Minsteres Grēvenes virzienā ]^r-steidz
aizdomīgos. No automašīna
zibenīgi Izlec duds kārtībnieku
lai vingrinātie kārilbniekl paspētu
Izlekt Tad, lai nemodinātu aizdo­mas,
mašīna aizkauc pa lauku ceļu
uz priekšu. Policisti izvēršas. Suņi
ošņā „neliešu" pēdas. Pietiktu pa-aist
tos vaļā, lai nevienam vairs
nebūtu tversmes.
Kad Ittieē}!^^^^!^^ ^
kal dažus soļus no aplenktajiem.
JAUNI DARBA PIEDĀVĀJUMI
Visās tautts, kas agrāk savā ķe- zS^Sji'^L'ft&^dSSS^ pistoles satvertas šāvienam un ve-cerlbā
domāja, ka katram Ir tiesi- paj, bet uz icanadu darbiem lauksaimnie-' cakā ierēdņa balss valdoniri sauc-ba
runāt, spriest un just tā, kā to ^ftS^JS^^^a^J*?
prasa viņa sirds balss, nācās baiļu pag«adām ukai ģimeņu a^vferSSrXi MazUet savādi gan Uekas, ka no
sviedros apgūt jauno brivibas baus- Jerlgl^ varēs sekot vēlāk, Emigrācijaruz pledem pārstdgtaiiem JauDītā-imrst
Tāpēc jau no skolas sola darbiem fabrikās, būvniecībā, akmeņu vādos krāsainos un garos svārkos.
K^. u ^-^ugtuvēs m mājsaimnledtbl ^ Bet ko var zināt, dzirdēts taču ari
. . . . , - I — - - — - ^ ' par jauniešu bandītiem. Tāpēc ne-
X ^ ^ galvenais mācību ,,mieru bez aneksijām un kontribū- līdz aizturēto protesti. „Noziedz-prieKmets,
ko pasniedz prese, ra- cijām". 1940,-45. g. ar „aneksijām niekus" sadzen mašīnā, bīstamo
dio, kursi un institūti Tikai pēc šī un kontribūcijām" viņi sagrāba lēt- ierod — divas pēdas garo dēļa galu,
prieksmete sekmīgām studijām pa- tidgo R. Eiropu, un tagad ari Ķi^ protams, konfiscē pollcija. Pēc i l -
domju pilsonis drīkst lūgt, l a i viņu guļ pie cara kājām. Pēc viņu pašu vām minūtēm „noziedzniekl" Jau
uzņem starp ticīgiem kā vienkāršu svētiem rakstiem tālākā attīstība novietoti drošā vietā — aiz atslēgas
fSli^ti^ ^^"^^^ ^'"^^ «^^^^ - 5. Medības iet tālāk. Pirmā grupa
s t ^ amatam. pasaules karam. To zinot, gudrie bijusi pavisam « d S ^ m l M T ā ^
Caij ir pareizticīgs, parehi jātic no Austrumzemes laiž pas^ulē^iiel J^gaSTtedcd d ^ n ^
ari vt(^a jŗvaktn^^em. Vēstures ra bdodi ar djas koka zaru knābi tm i^ezusies m ^ J ^ p ^ ga-noslēdzies.
1918. g. Diemžēl, šim balodim ir maitas balu var vērot, ka tur le^ -ta
boļševiki nāca pie varas ar formulu»kraukļa galva. (LV) juguns. M^mi" sasēdušies tS
viens no bara, laikam pats laupī­tāju"
vadonis, jo kaklā vU?am vai­nags,
pieceļas un nekaunīgi droši
iet pretim saviem gūstītājiem. At­kal
mostas šaubas kāriibnieku sir­dis.
Vai nu nebūs maza kļūdīša­nās...
Nedaudzi skati un daži vārdi pār­liecina,
ka šoreiz, diemžēl, tā noti­kusi
Sagūstīti nevis briesmīgi ban­dīti,
bet latviešu skauti un gaidas,
miermīlīgi līgotāji no Minsteres
nometnes, kas devušies mežā gaidīt
saules rotāšanos. Divi attālāki viesi
bija paņēmuši koferī labās kurpes,
pa c^am uzvelkot kājās dubļu bri­šanai
sliktās. Maisi izrādās tikai
lietus mēteļi Un ierocis — sauss
dēļa gabals, lai slapjo meža malku
ātrāk iekurtu. ^
Nekas dts neatliek kā atbrivot
apdetinātos un pašiem kārtības
sargiem atvest viņus pie ugunsku­ra.
Tos, protams, sagaida vesela
smieklu šalts un dziesma par div­padsmit
asinskārajiem laupītājiem.
Viens no kārtībniekiem nodod ,lau­pītāju
vadonim** akcijas vienīgo lī­ķi
— automašīnas sabrauktu trusi
Kārtibnieki tikai pēc labas pus­stundas
smiešanās un triekšanas
tiek pie miera. Vēl vēlāk mājās
nokļūst tie slepenpolicisti, kas iz­saukti
un novietoti pie visām trim
Minsteres ārzemnieku nometnēm,
lai, gadījumā ja „nelieši" izmuktu
tva atītāju nagiem, tos aizturētu,
nesot nometnēs iekšā salaupīto
mantu.
Saimnieks Stifēlhanss var mierīgi
griezties uz otriem sāniem — viņa
mantu un drošību sargā ļoti mod­rā,
ātrā, drosmīgā un — patiesi
jaukā un simpātiskā vācu polidja
Br«
PATEICĪBA
Edmundstāles sanatorija, kurā ārstējāt
ari so latvieSu, Sinli dienu nodota vācu
pārvaldē. Slimnieki izvietoti pa dUādām
vācu sUmnIcām vai ari paātrināti kirtā
atlaisti mājās. ^
Sanatorijas tatvieiu lu^ pat dsaāsvel-dlgo
un bleii vien neatsvaŗiBO itailita
vissirsnīgāko paldies izsaka DV fondam
AngUJā, latvieSu darba un sartiu vienī­bām,
DV fipakenbergas un Pinebersis no­daļām,
Rolftonas latvieSu kopai, Zviedri­jas
latvieSu TMCAi/YWCAi, laikraksta
Latvija redakcijai, doc. Dr. med. Alks­nim,
DV pUnv. A Vanagam, pnlkv. A
Silgailim, St. Jaundzemam, Ed. Dzinta­ram
un visiem tautieSiem Vācijā, ASV,
AustrāUJfi, Dānijā uc, kuri sniedza mums
savu palīdzīgo roku, neprasot, — kasmaa
par to būs.
A. D z e l z k a l n i,
latVieStt kopas pāntāvls
Nometņu
dzīve
DILLINOENĀ patlaban sapulcina DPi
kas iesaistlU emigrācijas proceU un va­jadzīgās
formalitātes Jau levadlJuSl. Cltui
visus, starp tiem arī tādus, kam Jau pie-sOtlU
galvojumu noraksti, pārvietoja uz
paucēju nometni Memingenā. Te tagad
dažādu tautību DP, kam nav Izredžu iz­ceļot
vai kas vēl tleSl nav iesaistīti emi»
grācijas akcijās. Viņus pārņem v&cu pār*
valde. LatvieSu tautskola gan vēl tuipina
darboties, bet angļu valodas vietā Jau
māca vācu, kas sāpīgi skar tos, kas to­mēr
uēl cer Izceļot.
INGOLSTATS un apriņķī, kur paSrelz
dzīvo 5000 DP, no Uem vairāk nekā divai
treSdalas polu, Sajās dienās nobeigta apm.
2000 Vācijā palicēju nodoSana bēgļu pār­valdes
rīcībā. IRO domā, ka vēl apmē­ram
puse no viņiem varēs izceļot. Par
bēgļu nometnes vadītāju iecelts Mindie-nes
bēgļu pārvaldes ierēdnU H. Rikcrta.
-Latviešus, kuru RigoUtatē palicis ap
200, vācu saimniecībā nodeva tikai dažus
desmitus. Labākajās agrākās latvieSu no­metnes
telpās tagad dzīvo vairākas slāvu
tautn}a8, to vidū ari 1. pasaules kara
«rievu emigranti. Pēdējo vidū stipri iz­platījusies
dažādu alkohola surogātu dzer­šana,
kas prasījusi ari Jau upurus: paSos
Jāņos no salndēSanās ar dedzināmo spir­tu
nomira kāds bij. cara armijas virs­nieks,
bet vairākiem citiem uz laiku bija
zudusi redze. Vecie emigranti, kas trim­dā
Jau dzīvo vairāk nekā 30 gadu, 8os
u'agiskos notikumus uzņem visai vienai*
gu
^ e n .
Vi
• Vi
fļBl «B Hkita
tN8.
ptlettnV^ls.u v\s\a'
un \OVLS\O dsiba
tā bruņoiviSVea,
lēt sev Īsa
pilsētā katrs la*
rotu darbu bf
gū. Parrezul^
mākie epizodi
Kādā jaukā
pa Uelpilāētes
ku vienu no
vēki Jauvalriķ
' bez darbsi,
draugs izskatās
runīgs. Lai
priekšā ie^
Stacijas tuvumā
ejam, un draugs
- Taisnību s
H ka cUvēki,
tt^lot, esnm .
Jafl hdaipni vai
otrādi Pilsētas
^ g i pirmais
«rte«>8, paceltā
htāgad Anglijā
t& bOšot vairāk
angļu. "Gen,
1*1, Jādīdams,,
tautas augstsirdību
^ pUsStā esam
kas šādā
?afbu. Beidzot
^ ^bas atsa
P etelkts. Nftko n
S^rcU, lerWnis
personāliju akti
Mrkaniem burtw
nUtvian EVW**
^ norādīja U2*i^
2 i^rMņiblJa
manām a
^kstija rm
SS^rbnieku. kai«gd
iākotlļ
nedēļāM
ai