1951-06-16-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 16. jūniji
Viņiem ir
sava lūgšanu
Latvijas aprakstu centrāle gaida
manuskriptus
DA2I MIRKĻI HANGELARAS STUDENTU MiTNĒ
Kastaņas vēl nebija nobirdinSju-ša^;
savu ziedu vasku, kad divas sveš-nicices
ienāca Hangelaras tuksnesī.
Nogurums, slāpes un svešums bija
izdedzinājis tās. Acs nepriecājās
pair Reinas piemīlību, auss neuztvēra
garāmgājēju asprātības, un ceriņi
veltīgi kūpināja s»aivu vīraku.
Dažreiz jau uznāk tādas trakas i l gas
pēc mājām, mi air tādām bija apsēstas
viņas, kas jau divi mēnešus
klida no vienas vietas uz otru. Kaut
kur atmiņā bija paglābies vārds par
latviešu studentu mītni kādā lidlaukā
pie Bonnas, un nu bija jauns uzdevums
rokā, jo tas saskanēja ar vis-
Hangelar&tt studento fflitoes IfigSanu sile
dziļāko sirds vēlēšanos: būt reiz atkal
latviešu mājās.
Viņas atrada to: mājiņu uz vistas
kājām milzīga klajuma vidū, starp
akmeņiem, drupām un dzelteni ziedošiem
krūmiem. Tur nebija uzrakstu,
nebija numuru, tik uzlauzts un apsmiets
ceļš veda tās turp.
Un tad viņas stāvēja pie mājas, kur
otrā stāva logos plīvoja aizkari, bet
apakšu veidoja ķieģeļu arkas un ko
lonnas, ii celdamas kā uz postamenta
šo ēku, kas šūpojās starp debesi un
zemi. Pēc brīža tām priekšā bija virs,
gai'š un liels, un savāds bija viņa ska
tiens, kas, 11 kS zinādams visu, nekā
netaujāja un aicināja iekšā.
Tās bija kitviešu mājas. Tā burvī
ba, kas neizteikta glabājās ap pu
ķēm, ko kārtojošas latvietes rokas, ap
istablietām un plauktiem un pavērtu
avīzi, š! burvība ir kādai smaržai rada,
kas ilgi nav Justa un, pēkšņi uz
plOzdama, sajauc tagadni .ar pa
gātni.
Jums vajadzētu būt ēdamistabā tai
sestdienas vakarā ar šo 30 cilvēku
salmi, kas sēdēja ap gaTaJiera gal
diem, kozdami sviestmaizes, kas sa
vadi aizkustināja, jo tās nebija ne
angļu sandviču, ne zviedru smorgosu
veida.
Dzirdēju vācu, dzirdēju igauņu un
leišu valodu, un redzēju sejas, gan
jaunias un bezrūpīgas, gan cietas un
apņēmīgas, un darbs un kopības ap
«iņa dusēja to acu ēnās.
Tā ir viņu māja. Viņi pasi to vei
kusi. Paši drupas -atraduši, paši tās
Invalidu parskolo"
sanas centrs Neistate
Pirms apm. gada, kad Neištates no
raetni Holšteinā pārņēma vācu pār
valde, radās doma iekārtot invalidu
pārskološanas centru Slēzvigas-Hol
šleinas apjoma. Llbekas amatniecības
kamera izremontēja divus nometnes
bloku«, un 1. oktobrī invalidu pārsko
lošanas centrs uzsāka darbību ar 6
nodaļām: galdnieku, smalkmechanlķu.
virpotāju, atslēdznieku, mašīnbūves
un metināšanas. Nodaļu vadītāji ir
vācu speciālisti ar ilggadīgu praksi
bet skolas pārzinis inž. Veltkamers.
Maija sākumā metināšanas nodaļu
beidza 9 kara invalidi, no tiem 5 lat
vieši. Skolas vadības atsauksme par
latviešu invalidu zināšanām laba. Bei
gušajiem vācieši piedāvāja darbu sa
vos uzņēmumos. Trīs latviešu elek
tromechaniķi šinīs dienās jau izbrauca
uz savām jaunajām darba vietām. Iz
peļņa paredzēta no 1.60--1.80 DM
stundā.
Skolā pašlaik mācas 60 kara invali
du, no tiem 12 latviešu, nedaudz poļu
bet pārējie ir vācu invalidi. Pie sko
1as iekārtots arī internāts un atpūta!
telpa. j. Dp
Brīdi nafams miilo
pirceliem
Latvijas ģenerālkonsuls Kanādā R.
N. Braisons norāda, ka māju pirkša
nā jābūt piesardzīgiem, jo daudzi tautieši,
nepazīstot Kanādas likumus un
paražas, nokļuvuši neapskaužamā situācijā,
iepērkot mājas, kas paredzētas
noplēšanai u. t. t. Pirms paraksta
līgumu, jāsazinās ar kādu Kanādas
advokātu, Kanādas likumi nosaka, ka
priekšligumā fiksēto vairs nevar atsaukt
galīgajā līgumā. —s—
sev iekarojuši. Viņi uzsāka no nekā,
un tepat jau 15 telpu ir ļaužu dzīvo-šamai
nodotas. Teorētiskais te apvienots
«ar praktisko, jo viņi, studēdami
Bonnas universitātē, ir reizē arī
mūrnieki, krāsotāji, galdnieki savā
mīlnS un risina arī tautsaimnieciskas
problēmas ikdienas gaitās. Viņiem ir
6«akņu dārzs un kartupeļu lauks, bet
netrūkst arī košuma krūmu un puķu
dobju. Kaut kur rukiķ savs cūcenis,
Un dzirdēju arī par vistām un gaiļa
iegādi.
BBI viņiem ir arī lūgšanu zāle, Vasarsvētkos
iesvētit«a. Jums būtu jāsēž
tur, lai saprastu, kālab tik biezi
latviešiem svešumā pietrūkst gribas
aizstaigāt uz baznīcu. Sī baitā telpa,
ko grezno vienīgi tumšas sienu sijas,
milzīgām dzelzs naglām sakniedētas,
glabā sevī kaut ko no balta lauku
dievnama, kaut ko no Valmieras saiešanas
nama, kaut ko no bēgļu vai
frontes baznīciņas, un k^aut ko no tā,
ko katrs meklē savās metafiziskajās
stundās.
Varbūt tālab šie studenti un stu
dentes jau otro gadu dzīvo šai lid
laukā un nelido nekur tālāk, viarbūt
tālab viņu soļiem ir tāds rāms plūdums
un viņu vārdiem tāda dzidra
skaņa.
Sie ļaudis ir pieticīgi, viņu mītne
neprasa slavināšanas un «atzīšanas,
bet tās vārds kļūst pamazām zināms
arī tālākā pasaulē. Jau 2. reizi te būs
tnternacionālfi s/tudentu darba nometne
aucfustā. Te skanēs svešas runas,
un svešas dziesmas jauksies ar lat
viešu dziesmām, un nacionālās īpatī
bas, kurās apzinīgi, bet bez pārspīlē
juma dzīvo šejienieši, nekļūs par
žogn saskarei ar citām tautām, ar ko
tās vieno kopīgs pārliecības spēks.
V. Grotān®
P i m i Austrālijas latvie§ti skautu
ua gaidu vadītāju koirferencē Melburnā
nolēmusi dibināt latvijas aprakstu
centrāli. Tās nolūks saglabāt
atmiņas par dzimteni jaunatnei, kas
jau sāk piedalīties sabiedriskajā dzī4ē.
Ikviens latvietis un latviete aicināti
iesūtīt kādu aprakstu centrālei. Neviens
apraksts nav par īsu, neviens
nav par garu, katra ziņa par Latviju
noderēs. Sevišķi vecākā paaudze aicināta
piedalīties aprakstu iesūtīšanā,
tāpat jaunatne, kam Ir atmiņas par
Latviju. Aprakstam jābūt konkrētam
un saistītam ar noteiktu vietu, kas
tajā minama. Piem., aprakstāmas
kādas lauku mājas, minams to īpašnieks,
ziņas par viņa ģimeni, māju
atrašanās vieta; ēku, lauku un tuvākās
apkārtnes apraksts, kaimiņu mājas
un tml. Sniedzamas ziņas par
saimniekošanu, minot ienākumu avo
tus, ražojumu cenas kādā noteiktā
laikā un tml.; ja iespējams, aprak
stam pi'evienojams mājas ēku noviet
nes un lauku iekārtojuma plāns, kaut
arī tas būtu zīmēts tikai pēc atmiņas.
Aprakstot pagastus, piem., jāmin
pagasta lielums, atrašanās vieta; pa
gasta nams, skolas, gada tirgus, za
ļumballes apraksts uc. Vēlami ari
zīmējumi vai foto uzņēmumi. Pilsē
tās aprakstāmas atsevišķas ēkas, ie
las, sabiedriskās celtnes, pilsētu
kvartāli vai visa pilsēta. Ari Šeit vē
lami attēli apraksta papildināšanai.
Aprakstāmas arī upes, ezeri, meži,
parki, tāpat sabiedriskā dzīve un tās
J . GOIDMANIS
Neļausim iet zudui
atminam ar vesturisl
nozīmi
Dienai pēc dienas, gadam pēc
darbinieki: «rtcolotāji, mācltljl, biedrību
amatpersonas utt, minot konkrētu
vietu. ^
Sie piemēri doti tikai ierosināju, l-ŗ^^^^^^^^^^
mam, un centrālei noder ikviens, kaut 5^^^^^^^ atpakaļ, izrādītos, ka i
visīsākais apraksts. Veļams, lai ap- j ^ . ^ ^ ^ - • . ^ aizskalojuši līdz arl^
raksti būtu pēc iespējas vienvedigi.l ^^^.^^ vēsturiskiem not'
Tādēļ tie rakstāmi parastas skolasi .^^^ pieredzējumiem, ar ku|
burtnīcas formāta. Aprakstāma tikai ^.^ .^^.^ pēdējie 10-15
papīra viena puse, rakstot pēc le^e- n^oinē nebūtu jāšķirsta
sams, tādēļ ieteicama vietu per-1 ^ ^^^^^ pieredzējusi un pārdzlv(
sonu nosaukumus rakstīt ar. blok- pēdējais brīdis
burtiem. Beigās mmaml apraksta izrakstīt. Viens un otrs ir atn
svoti. ^(jā stāvoklī, ka viņa pieredze, i(
Apraksti pēc sakārtošanas būs pte* atzīmētu, dotu daudz interesanta
ejami visiem trimdas latviešiem. Tos teriāla vēsturei. Vajadzētu kat
varēs izmantot audzināšanas, zināt- ^hm vien tāda ir, to uzrakttlt, j(
niskiem un mākslas nolūkiem. Ap- mjpas laijcu izbāl Soi matat
raksti iesūtāmi: Dr. B. Dunsdorfs, tam varētu nodot kādai iail
University of Melbourne, Carlton j^^s tos sistemātiski sakārtotu.
N. 3, V i c , Australla. Man jāteic piemēra dēļ, ka
kādu mūsu sabiedrisku di
kas jau sāk risināt tavu at&iņuj
molu, sākot ar mūsu tautieitt
stišanu otrajā pasaules karā, Utej
laikam. Tas risinās tā, it k l gar
slīdētu filma, kuras ļoti daudtl
ir ar vēsturisku vērtību^ T l It
Stunda-Osis. Viņa ir bijutl cittgaļ
biniece pie mūeu karavīriem,
DR. MED. K . LEDIŅS IZCEĻOJIS U Z
ANGLIJU
Pēc ilgas slimošanas Libekae Sūd
slimnīcā uz savu izraudzīto darba vietu
Londonā d e v i ^ bij. Libekas latviešu
slimnīcas direktors pulkv.-ltn. K.
Lediņš. Viņa adrese: 73, Ickburgh Rd.,
London E. 5, England.
ās gāju putni
Tmmm patīk sis^ etrciin tas
VARAKĻĀNU DONATS
No ārējā izskata neviens nepateiks,
ka viņš savam tēvam bijis devītais
dēli» un ka mātei kādreiz viņa biksēm
pietrūka nātnā cūku rata audekla.
Vienīgi, ja vērīgi ielāgo tā gaitu uz
cletSs betona ielas, tad var kaut ko
samanīt no tiem piesardzīgajiem soļiem,
ar kādiem reiz mazais Djnāts,
lublSnie^šu saimnieka govis ganīdams,
basUm un sarepējušām kājām Izlodē-ja
krūmu lūžņus, izcirtumos sakaltušos
sakņu un zaru kaulus, vai rudeņos
pārstaigāja as^s rugaines. Arī
acisi vēl nav irbalējis kautrais zilumu,
kas, aplama aizvainojuma
skarts, var izšķilt bīstamu uguni, bet
Vāczemē pirktais svārks tikpat gludi
varcitu piegult kāda vidusšķiras ierēdņa
mugurā, tāpat kā plecā uzkārtā
Leika piederēt kādam bilžu reportierim.
„No kuras nometnes?"
„Ne no kuras. Nometnē neesmu
nekad dzīvojis. Kā 1945. g. pavasarī
pārpeldēju no internēto karavīru joslas
pāri Ķīles kanāJim, tā pie saimnieku,
nepat netālu no Hamburgas.'*
„Un no UNRRAs un IRO nekā nesaņēmāt?"
„Tik kā ieceļošanas tiesības. Ko
gan citu viņi man būtu varējuši iedot.
Kādreiz jau paciemojos ari pie
draugiem nometnē, bet tur dzīvot jau
bija ne^ipetnāk kā Pasienas Maskaļu
sādžiiil"
„Labi pelnījāt?"
Paziņojam saviem godātiem
abonentiem un pārstāvjiem
ASV, ka mūsu laikraksta gal«
venā pārstāvja un gaisa pasta
abonentu kartotēkas vadītāja
ASV
ALEKSANDRA ĀBOLIŅA
Jauni ēdŗese ir:
187—16 Ilion Ave.,
St. Albans, L. I.. N . Y.
LCK apgāds LATVIJA
„K]§ to ņ ^ . Līdz „vērungam" par
maizi un drānu pēc — 70 marku mēnesī
pie visa brīva un nu jau divi
gadi biju priekšstrādnieks."
„L!ibs saimnieks!"
.,Ne labs, ne slikts. Katram savs
maks. Sliktu saimnieku nav vairāk, kā
sliktu kalpu."
„Kādēl braucat uz Ameriku?"
„Negribēja jau laist. Pielika arī algu.
Arī pašam nebija vēlēšanās
braukt, bet, kad tik ilgi uz vietas —
iemācās valodu, satiekas ar meitām...
Bet tā jau mana paša vaina. Sargājos
gan, bet šī bija jauna, glīta un godīga.
Taču dūša neatļauj precēt vācieti,
un tadēl nolēmu, kamēr vēl nav
par vēlu, braukt lālak. Gan rētas sirdi
sadzīs un sāpes pāries."
nBet Amerikā ari nebūsit pasargāts
no līdzīgas klizmas."
„Tomēr drošāk. Nemāku angliski
ne vārda, kamēr ielauzīšos, tikmēr
varbūt pienāks laiks braukt uz Varakļāniem."
„Bet latviešu meitenes?"
„Torei2, kad viņas Vācijā ballējās,
man nebija precinieka bikšu, nu ir
bikses, bet meitenes sen izklīdušas..."
II
JĒKABPILS ANTONS
„Liebling!"
„Stiernchen!"
.,0, la. la, la, l oP
Tā viņiem rītos sākās un vakaros
beidzās. Neko darīt, starp mūsu gultām
atradās tikai vecs vācu armijas
skapis. Dažreiz nobira arī pa neietākam"
vārdam, jo bez tiem laulībai
varētu piemesties tārpi, kā gaļai bez
sāls un pipariem. Viņa ņipra tumšmate
no Braunšveigas (īsts vācu pilsētas
strādnieka sievas ideāltips), viņš
— lauksaimnieka dēls no Jēkabpils
puses. Savā laikā zēns nometnē dzīvojis
pazaļas dienas, īpaši kad vēl
siļķu atsvariem lietoja česterfildu un
kafiju.
„Vai ilgi kopš apsievojāties?"
„Tūliņ pēc vērunga."
„Bet sieva vēl latviski nemaz?"
„Ko velti galvu lauzīt. Ar latviešu
vfilodu jau nevienā stellē neko iesākt
— nenozīmīga. Urzulai labi līp angļu,
un es pats arī spikerēju. kad tikai
otrā, malā šansīte, tad okē.'
Uz mūsu kopējās palodzes jau trešo
dienu stāv latviešu laikraksts, bet
vīrs to neredz. Tikai Urzula, garlaicības
mocīta, reiz to paņem rokās
un, brīdi apcilājusi, nosaka: „Pol-nisch...
• VaienllDs Pelēcis
„Hardcore''beglugra
pa gada laika samazi
najusies par 15.000
Pēc informācijas no Zenēvas, ar ļ jau no paša sākuma Rīgl
IRO palīdzību izceļojošo bēgļu skaits Kas gan viņu nepatlat tm
aprīlī bijis zemākais, kopš 16 mēne- ras! Tūkstoši Ir to ikaltt, ku
šiem - tikai 10.049. Samazinljusies saskarē ar viņas darbību ^an
izceļošana arī uz galveno emigrācijas cās, gan Invalidu aprūpē, gan
zemi ASV, kas aprīli uzņēmušas 5675 ņu nometnēs Dachavā, RagiB^t
personas. Tas bija zemākais skaits Auerbachā un citur V l c l j l . ]
kops pag. gada februāra, bet ari tā Tagad šis darbiniecēs rokto i r i
ASV uzņemto DP skaita ziņā Ir pir- tiem vēstuļu par pārdzīvoto, T i lj
majā vietā. Otrā vietā ar 3000 ieceļo- jau ir vērtīga materiāls, b«t tO ?l
tājiem bija Kanāda. Izceļo^nas atslā- padarīt vēl kuplāku. Lai piidoA]
buras aprīlī izskaidrojams ar martā cienījamā darbiniece, ka aicinu f
izsniegto vīzu skaita samazināšanos, rakstīt tos, kas viņai vēl nav ri
nogaidot ASV iekšējās droSībaii liku- juši. Adrese: Alise Stunda-Oiliļi
ma grozījumus. Jūnijā, pare<tizam», | Rose Place, Kalamaioo, Mlch., T"
izsniegto vīzu skaits atkal sasniegs Cerēsim un vēlēsimies, ka i l
7000 I pi«r6dzējuiā darbiniece atradis
Līdz maija sākumam ASV bija uz.pi?^» ^^^^«»P!^^dences i^vērtēŠM
ņēmiišas pavisam 265.716 DP, A u s t r ā - c i t i ļaudis zmatu uii mācīto
lija 175.313, Izraēla 121.319 un Kana.f«^«« grūtības un nedienas Ir
da 103.321. Pavisam RlO 46 milnešos B^rvarāmas, ja rokas un kājai
palīdzējusi izceļot 926.267. bēgļiem, ^^^^ noguruma un sirds neskO|
bet repatriējusi 72.124. Maija sākumā «'^ wvu siltumu,
tālāka aprūpe vēl bija vajadzīgai S a u t b e n d ā , maijā.
223.860 personām. Grūti izvietojamo
(,^hard core") grupas personu skaits,
kurām vajadzīga ilgstoša aprūpe slim<
nīcās, veco ļaužu mītnēs un tml., gada
laikā samazinājies no 25.300 uz
9939.
Vipīt nebija aizmiriit
sniegto palidzibu
Degendorfas apriņķa sociālās apgā
des pārvaldē nesen saņēma negaidītu
v&tuli no Hegerstaunas, Merilendas
štatā, ASV. Vēstulē atradās arī 17 dolāru.
Sūtītājs bija kāds agrākais ungāru
DP, Emerichs fon Prepeličajs,
kas pirms gada izceļoja uz Sav. vai
stīm. īsi pirms aizbraukšanas viņš bija
lūdzis un arī saņēmis Degendorfā
70 DM aizdevumu izceļošanas izdevu
mu segšanai un apsolīīis naudu [.ie
pirmās izdevības atdot. Šādus solījumus
sociālai apgādei izceļotāji izsaka
diezgan bieži, un tā kā Hegersta^ma
atrodas 4000 jūdzu no Degendorfas,
tad vācu ierēdņi nepavisam necerēja
saņemt aizdevuma atmaksu. Viņi to
mēr patīkami pievīlās. Prepeličajs, atsūtīdams
parādu, pavadvēstulē arī atvainojas,
ka nav varējis to darīt jau
a
iiiitiiiiiiiiiiiiiiiiifiiiiiiiiiriiiīnruiiiiiiimmiintni
¥BS1 Ul
REDAKCIJi
FtlBKSNIBKU SPfiKS UN lOOI
N£SP£KS
Vai diletma mOi tagllbt fvHuilV
Jājautā kora koacartā Boiloil, ko
ALTS, kad 66 ditedatfiju pildīja ikati
Jāņuguņu daditoāSanu, Ugoiaau ua doju.
IRO misija Londona
izbeidz darbibu
AIZVESTO PIEMIŅAS DIEVKALPOJUMS
E S U N G E NA
Atfveilo pleatņal Einngeaai ditavldo %az-, . ..
nicā 17. jOnija, pl. IS, archibUkapi T. Grla- diriģanti J. Auitrumi, tērpiet traUL
bergi vadli dlOTkalpoJuBa; pēc tam baznīcai Hka laikanēUei ar PQt vtjtņl BOtlVM, i
apakšējā tālē EiUngenai latvIaSu biedrībai dami tālāk diiMBu ar diltiAa« atifl
rikotali ivlnfgati akti ar koDcerttt. dienai ar iodtenu, vliu ivaru Uakot i i
Dileimu īvētka laakuBt tavvttl 33. )0- Bcldljāa un tekitiea, kufoi ieklaoioUl
nija vakarā bledrDia rīko Ugo īvētkui ar | liitalgfi ttutai vētture. Koncerti M)^
apneKlēti — ip 461 perionu. k u It r
paraitl daudz iāda veida larlkojualea.
tājt btja rupēJufilH par labu rekUat
rakitoi, kā ari par bulett tu deJi. Ut
cērtu, tlņkārai nudlaāU, atnāca arī vi
vecie latvIeSi, jo daSl viņu pledariflt
dāja kori. Kori komplektējāt no divil
vie^u luterāņu draudzēm «• ALTS, viņa
bija ari vairāki relterlail. Ieradāt i ff
amerikāņu vieil. Sarīkojumi deva laka
Sī mēneša beigās d>arbību Izbeigs k»"»». vlan lOO dolam paļņn.
IRO Londonas misija, kā paziņojis or- . Dzieimai ir vara pulcināt laudli, pat
ganizācijas ģenerāldirektors Kings- ļļl» latvl^i J^4S^^^^ X ' lejS. Tuvojoties IRO darbībai beilgām, lavs nami. Par to jau runā 11«1, k<
pakāpeniski misijas alēdz ari citāa ze- P*» ticība, vai kādreiz te tādi būt. Mt
mē. LieļbntaniiS tur izvietotos 1^^.^^^^^^^^^
un pirms IRO darba beigām vēl le- aso biedriem vēl arvien to ntvir. ^
ceļojošos DP turplnļS atbalstīt pag. dažreiz Sķiet. ka biedrībai tavāi f iļ
9«da jōnļjā nodibināti Britu komiteja «i \'i'A^:JSJ{5r.'1, VMI»^..'
bēgļu palīdzībai. Si komiteja an pa- dara oroanizācljat neipēcigai, bat
līdz meklēt galviniekus jauniem iece- viisanoi, pat novērlanoi. Vai la?
lotāiiem •oīajiem Lueieilobrriiitaānniijjaā ti . «« . „z2u0u0u0 aāikcccii-. g'"f,l„l* l**'*»* .p1i«p i«M«i"āki a ņbua ltii ēra|S a;^
jas ietvaros. Četros gados Lielbritā- dljumi Boitonā? Tia ir lakU, kuŗai t il
nijā izvietoti pavisam 85.000 bēgļu, l««^āi dzieimu ikaņai neinēl izklltdēt
kas atradās IRO mandātā. jaut Slffl rOgtumam augt llelākamt
tic, ka Latvija bOi, ka ptadtlTOtlm i
grieianoi dzimtenē. To apliecināja kādii
lotāji. teikdami: „Ei ne mirkli nevali
domātiei, ka dzimteni valn nareazēli.":
Bet lai to piedzīvotu, mumi Jābfil
diicipirnētāklem nn apdomlgākltm,
matifkā līdz lielākajam. Upurti jāiN
sa nacionālā! Ideoloģijai tārta, ne^
atkāptlet ne toli, na vārdot, na darbot.
Oivaldi Akmentiņš, BoitotA, A ļ
a K TAS MAKSĀM!
Plmi apm. 20 mēnešiem no Iniolii
Angļu josla bus iris
Y/Y vasaras nometnes
Latvie.^u JKS (YMCA/YWCA) Vācijas ang-
|u Joslas valde uzaicina visai līdz Slm ne-reģiitrētās
latvieiu JKS vienības reģistrēties
Joslas valdē un Icīnlegt biedru tarakitun. Pasaulei
Y/Y rajonu vadītāji vairi biedru kartei
neizsniedz un nepagarina, un ar 1. martu I M Berctiteigadcnā izlika latvieist,
ir deriqas tikai nacionālo valŽa litniiagtāi P«* Izremontētu nn Iekārtotu tur vaco
biedru kartes. mītni. Remonti un vienai Jaunu ēk
Angļu jo.U jOllļā un augustā Ir parediē- J"^^^^^^ v -"tn SlU
tai visu tautību 10-16 g. v. bērniem :i Y/Y i^^^^l**'. **** .""^t?-
nometnei. Zlemelrelnā.Vestttlē, Lejaisaksijā f/JA.i"!*^""! Kf*. ^ViSSSli
un Slēzvlgā-Holštelnā. laipējami, ka varēs " ' ' l ! / " ' "«^ ^^^^^jfH
pledaiiUei ari »-lo g. v. bērni. Paredz ka nulāja I
izdosiet lagādāl pieliekami līdzekļu, lai iztu- ?')^; ļ.*"
rēSanāi nometnē un ce|5 uz turieni un atpa- °* ^"'^ ^
īl\ltf«r\^l^^^^ ^.^Ifr līdz gāzei pavardam virtuvē utcil
Bip A fi-H^r^l )o«Ui 1.5 mllj. DM. Simēra. liekai, nav.
rroodieefrww?e«g 88^0^", iB?'I*.' ^I*. '»^"»' Braun»cbwelg. Blen- B.^ejz^ jš^a^u bām, mērksi kād^aig^ ,^n au^d^a^ ^
• losulā Jūtas labi un ērU. Taču vai i
LATVIEŠU STUDENTU CENTRiUS ji* ««Ji ««/r.,r»yr'«S.'dt
SAVIENĪBAS PREZIDIJS PAKCEUES (lc.r DV'
UZ ASV vēl Ir daudz.
Bet kas mums tur — tā taču Ir HOĪ
.i!n ^ .«Mf^A'' S * " L ' ^ V f / ^ ' * " ^ " Pr«- da, un katri rīkojas ar savu naudo,
zldljs ar 10. jamjo darbību Vācijā I z b e L Ar^ n ^ i l f i m
d i l s un pārcēUei uz ASV. Korespon* Arv. B o 111 a 1 n t,
denceLSCS prezidijam un SUpeadiju fonda | Red. piezīme: Korrektūru, liekai, pt
grāk. JO lika: taqad atradis labu dar- M^'^Keliv'sf'k^^^^^^ N Y ' ' U S T ' n : ; i ! : t T ' Tī
. J , - . u j -i - 1 ' ! ." . * ^ ^" U.S.A,, patērētiem 20 mēne§iem. jo mīlni pa l
; Oli amerikāņu cementa sabiedrība, kas b®» Vadjas latviešu studentu un stipendiju apdzīvoja jau pag. qadā,
! viņam dod -es^ēju nolīdzināt veco pa-i 1°"^.^/^'"^*^'^*' sļud. ing. A. ļ bas bija tikai mllnes ofici
rdau.
Martinsonam. (22c)
Studcntenheim.
Aachen, Raiicherstr., j vanjas rv lut
nicds ic5vēt€.
un neienā» l i
ālā nodošana
bdznlcai un nofflttMt
0
1 VAI
jas « tinti vai raksttomašlnu Sva- a^p^j^jtitas lapat U « ^ B . W R 2 I
rigi, lai apraksts butu skaidri ««l^-njēstures grāiriatā par visu to, ko^B>»«»&
sams. lādēl ieteicaiM un l .. „ļ„,<^,si„ e i „ . , , s . . 4 , t , . . ^ M ' , j . i nes»*''
0^
[•'••iv*
lllntli? Tu loBēŗJ
ļiltUKiiHrtU Itr*
V.ClHAIt
iBlijiiai, itplistiaj
ļirtilttia Uetiu "
{iiopMftdef jo l\
iļisii braukt 30 ļadi
ļlii litiit glftdauiiM]
i&^ltm kukaiņi
itttkSjisnakii
ibbitl un iltl, i^d]
Mpirkita. A i
nu neiiniļa,
iftitilpiš ārsta.
Uiffio lotnirl
^peuttiu diAugs
fflivistuui
jau Kviū«y
to^Mu telti atej
I» Wk ar lāpstu,
litt.pfcgi stSvus,
'WUi!ilifli savi i
' dlilfe fflt
"iWa 10 ļMz^
.^ftirki Gauja
'g'eiaiiielno<feiļši
9«ii(ln'z iziittt
*^.«kal«tl, bet ]
W iin ar katri
līgums )i
Kvlōslendalļ
WV!STUi|
•'««.Naudu V
las latvi(
*s ateed
, pulcēties lic
. • Tri
S ?' 'W
T^J Vēl '
W^ Ko
un
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 16, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-06-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510616 |
Description
| Title | 1951-06-16-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 16. jūniji
Viņiem ir
sava lūgšanu
Latvijas aprakstu centrāle gaida
manuskriptus
DA2I MIRKĻI HANGELARAS STUDENTU MiTNĒ
Kastaņas vēl nebija nobirdinSju-ša^;
savu ziedu vasku, kad divas sveš-nicices
ienāca Hangelaras tuksnesī.
Nogurums, slāpes un svešums bija
izdedzinājis tās. Acs nepriecājās
pair Reinas piemīlību, auss neuztvēra
garāmgājēju asprātības, un ceriņi
veltīgi kūpināja s»aivu vīraku.
Dažreiz jau uznāk tādas trakas i l gas
pēc mājām, mi air tādām bija apsēstas
viņas, kas jau divi mēnešus
klida no vienas vietas uz otru. Kaut
kur atmiņā bija paglābies vārds par
latviešu studentu mītni kādā lidlaukā
pie Bonnas, un nu bija jauns uzdevums
rokā, jo tas saskanēja ar vis-
Hangelar&tt studento fflitoes IfigSanu sile
dziļāko sirds vēlēšanos: būt reiz atkal
latviešu mājās.
Viņas atrada to: mājiņu uz vistas
kājām milzīga klajuma vidū, starp
akmeņiem, drupām un dzelteni ziedošiem
krūmiem. Tur nebija uzrakstu,
nebija numuru, tik uzlauzts un apsmiets
ceļš veda tās turp.
Un tad viņas stāvēja pie mājas, kur
otrā stāva logos plīvoja aizkari, bet
apakšu veidoja ķieģeļu arkas un ko
lonnas, ii celdamas kā uz postamenta
šo ēku, kas šūpojās starp debesi un
zemi. Pēc brīža tām priekšā bija virs,
gai'š un liels, un savāds bija viņa ska
tiens, kas, 11 kS zinādams visu, nekā
netaujāja un aicināja iekšā.
Tās bija kitviešu mājas. Tā burvī
ba, kas neizteikta glabājās ap pu
ķēm, ko kārtojošas latvietes rokas, ap
istablietām un plauktiem un pavērtu
avīzi, š! burvība ir kādai smaržai rada,
kas ilgi nav Justa un, pēkšņi uz
plOzdama, sajauc tagadni .ar pa
gātni.
Jums vajadzētu būt ēdamistabā tai
sestdienas vakarā ar šo 30 cilvēku
salmi, kas sēdēja ap gaTaJiera gal
diem, kozdami sviestmaizes, kas sa
vadi aizkustināja, jo tās nebija ne
angļu sandviču, ne zviedru smorgosu
veida.
Dzirdēju vācu, dzirdēju igauņu un
leišu valodu, un redzēju sejas, gan
jaunias un bezrūpīgas, gan cietas un
apņēmīgas, un darbs un kopības ap
«iņa dusēja to acu ēnās.
Tā ir viņu māja. Viņi pasi to vei
kusi. Paši drupas -atraduši, paši tās
Invalidu parskolo"
sanas centrs Neistate
Pirms apm. gada, kad Neištates no
raetni Holšteinā pārņēma vācu pār
valde, radās doma iekārtot invalidu
pārskološanas centru Slēzvigas-Hol
šleinas apjoma. Llbekas amatniecības
kamera izremontēja divus nometnes
bloku«, un 1. oktobrī invalidu pārsko
lošanas centrs uzsāka darbību ar 6
nodaļām: galdnieku, smalkmechanlķu.
virpotāju, atslēdznieku, mašīnbūves
un metināšanas. Nodaļu vadītāji ir
vācu speciālisti ar ilggadīgu praksi
bet skolas pārzinis inž. Veltkamers.
Maija sākumā metināšanas nodaļu
beidza 9 kara invalidi, no tiem 5 lat
vieši. Skolas vadības atsauksme par
latviešu invalidu zināšanām laba. Bei
gušajiem vācieši piedāvāja darbu sa
vos uzņēmumos. Trīs latviešu elek
tromechaniķi šinīs dienās jau izbrauca
uz savām jaunajām darba vietām. Iz
peļņa paredzēta no 1.60--1.80 DM
stundā.
Skolā pašlaik mācas 60 kara invali
du, no tiem 12 latviešu, nedaudz poļu
bet pārējie ir vācu invalidi. Pie sko
1as iekārtots arī internāts un atpūta!
telpa. j. Dp
Brīdi nafams miilo
pirceliem
Latvijas ģenerālkonsuls Kanādā R.
N. Braisons norāda, ka māju pirkša
nā jābūt piesardzīgiem, jo daudzi tautieši,
nepazīstot Kanādas likumus un
paražas, nokļuvuši neapskaužamā situācijā,
iepērkot mājas, kas paredzētas
noplēšanai u. t. t. Pirms paraksta
līgumu, jāsazinās ar kādu Kanādas
advokātu, Kanādas likumi nosaka, ka
priekšligumā fiksēto vairs nevar atsaukt
galīgajā līgumā. —s—
sev iekarojuši. Viņi uzsāka no nekā,
un tepat jau 15 telpu ir ļaužu dzīvo-šamai
nodotas. Teorētiskais te apvienots
«ar praktisko, jo viņi, studēdami
Bonnas universitātē, ir reizē arī
mūrnieki, krāsotāji, galdnieki savā
mīlnS un risina arī tautsaimnieciskas
problēmas ikdienas gaitās. Viņiem ir
6«akņu dārzs un kartupeļu lauks, bet
netrūkst arī košuma krūmu un puķu
dobju. Kaut kur rukiķ savs cūcenis,
Un dzirdēju arī par vistām un gaiļa
iegādi.
BBI viņiem ir arī lūgšanu zāle, Vasarsvētkos
iesvētit«a. Jums būtu jāsēž
tur, lai saprastu, kālab tik biezi
latviešiem svešumā pietrūkst gribas
aizstaigāt uz baznīcu. Sī baitā telpa,
ko grezno vienīgi tumšas sienu sijas,
milzīgām dzelzs naglām sakniedētas,
glabā sevī kaut ko no balta lauku
dievnama, kaut ko no Valmieras saiešanas
nama, kaut ko no bēgļu vai
frontes baznīciņas, un k^aut ko no tā,
ko katrs meklē savās metafiziskajās
stundās.
Varbūt tālab šie studenti un stu
dentes jau otro gadu dzīvo šai lid
laukā un nelido nekur tālāk, viarbūt
tālab viņu soļiem ir tāds rāms plūdums
un viņu vārdiem tāda dzidra
skaņa.
Sie ļaudis ir pieticīgi, viņu mītne
neprasa slavināšanas un «atzīšanas,
bet tās vārds kļūst pamazām zināms
arī tālākā pasaulē. Jau 2. reizi te būs
tnternacionālfi s/tudentu darba nometne
aucfustā. Te skanēs svešas runas,
un svešas dziesmas jauksies ar lat
viešu dziesmām, un nacionālās īpatī
bas, kurās apzinīgi, bet bez pārspīlē
juma dzīvo šejienieši, nekļūs par
žogn saskarei ar citām tautām, ar ko
tās vieno kopīgs pārliecības spēks.
V. Grotān®
P i m i Austrālijas latvie§ti skautu
ua gaidu vadītāju koirferencē Melburnā
nolēmusi dibināt latvijas aprakstu
centrāli. Tās nolūks saglabāt
atmiņas par dzimteni jaunatnei, kas
jau sāk piedalīties sabiedriskajā dzī4ē.
Ikviens latvietis un latviete aicināti
iesūtīt kādu aprakstu centrālei. Neviens
apraksts nav par īsu, neviens
nav par garu, katra ziņa par Latviju
noderēs. Sevišķi vecākā paaudze aicināta
piedalīties aprakstu iesūtīšanā,
tāpat jaunatne, kam Ir atmiņas par
Latviju. Aprakstam jābūt konkrētam
un saistītam ar noteiktu vietu, kas
tajā minama. Piem., aprakstāmas
kādas lauku mājas, minams to īpašnieks,
ziņas par viņa ģimeni, māju
atrašanās vieta; ēku, lauku un tuvākās
apkārtnes apraksts, kaimiņu mājas
un tml. Sniedzamas ziņas par
saimniekošanu, minot ienākumu avo
tus, ražojumu cenas kādā noteiktā
laikā un tml.; ja iespējams, aprak
stam pi'evienojams mājas ēku noviet
nes un lauku iekārtojuma plāns, kaut
arī tas būtu zīmēts tikai pēc atmiņas.
Aprakstot pagastus, piem., jāmin
pagasta lielums, atrašanās vieta; pa
gasta nams, skolas, gada tirgus, za
ļumballes apraksts uc. Vēlami ari
zīmējumi vai foto uzņēmumi. Pilsē
tās aprakstāmas atsevišķas ēkas, ie
las, sabiedriskās celtnes, pilsētu
kvartāli vai visa pilsēta. Ari Šeit vē
lami attēli apraksta papildināšanai.
Aprakstāmas arī upes, ezeri, meži,
parki, tāpat sabiedriskā dzīve un tās
J . GOIDMANIS
Neļausim iet zudui
atminam ar vesturisl
nozīmi
Dienai pēc dienas, gadam pēc
darbinieki: «rtcolotāji, mācltljl, biedrību
amatpersonas utt, minot konkrētu
vietu. ^
Sie piemēri doti tikai ierosināju, l-ŗ^^^^^^^^^^
mam, un centrālei noder ikviens, kaut 5^^^^^^^ atpakaļ, izrādītos, ka i
visīsākais apraksts. Veļams, lai ap- j ^ . ^ ^ ^ - • . ^ aizskalojuši līdz arl^
raksti būtu pēc iespējas vienvedigi.l ^^^.^^ vēsturiskiem not'
Tādēļ tie rakstāmi parastas skolasi .^^^ pieredzējumiem, ar ku|
burtnīcas formāta. Aprakstāma tikai ^.^ .^^.^ pēdējie 10-15
papīra viena puse, rakstot pēc le^e- n^oinē nebūtu jāšķirsta
sams, tādēļ ieteicama vietu per-1 ^ ^^^^^ pieredzējusi un pārdzlv(
sonu nosaukumus rakstīt ar. blok- pēdējais brīdis
burtiem. Beigās mmaml apraksta izrakstīt. Viens un otrs ir atn
svoti. ^(jā stāvoklī, ka viņa pieredze, i(
Apraksti pēc sakārtošanas būs pte* atzīmētu, dotu daudz interesanta
ejami visiem trimdas latviešiem. Tos teriāla vēsturei. Vajadzētu kat
varēs izmantot audzināšanas, zināt- ^hm vien tāda ir, to uzrakttlt, j(
niskiem un mākslas nolūkiem. Ap- mjpas laijcu izbāl Soi matat
raksti iesūtāmi: Dr. B. Dunsdorfs, tam varētu nodot kādai iail
University of Melbourne, Carlton j^^s tos sistemātiski sakārtotu.
N. 3, V i c , Australla. Man jāteic piemēra dēļ, ka
kādu mūsu sabiedrisku di
kas jau sāk risināt tavu at&iņuj
molu, sākot ar mūsu tautieitt
stišanu otrajā pasaules karā, Utej
laikam. Tas risinās tā, it k l gar
slīdētu filma, kuras ļoti daudtl
ir ar vēsturisku vērtību^ T l It
Stunda-Osis. Viņa ir bijutl cittgaļ
biniece pie mūeu karavīriem,
DR. MED. K . LEDIŅS IZCEĻOJIS U Z
ANGLIJU
Pēc ilgas slimošanas Libekae Sūd
slimnīcā uz savu izraudzīto darba vietu
Londonā d e v i ^ bij. Libekas latviešu
slimnīcas direktors pulkv.-ltn. K.
Lediņš. Viņa adrese: 73, Ickburgh Rd.,
London E. 5, England.
ās gāju putni
Tmmm patīk sis^ etrciin tas
VARAKĻĀNU DONATS
No ārējā izskata neviens nepateiks,
ka viņš savam tēvam bijis devītais
dēli» un ka mātei kādreiz viņa biksēm
pietrūka nātnā cūku rata audekla.
Vienīgi, ja vērīgi ielāgo tā gaitu uz
cletSs betona ielas, tad var kaut ko
samanīt no tiem piesardzīgajiem soļiem,
ar kādiem reiz mazais Djnāts,
lublSnie^šu saimnieka govis ganīdams,
basUm un sarepējušām kājām Izlodē-ja
krūmu lūžņus, izcirtumos sakaltušos
sakņu un zaru kaulus, vai rudeņos
pārstaigāja as^s rugaines. Arī
acisi vēl nav irbalējis kautrais zilumu,
kas, aplama aizvainojuma
skarts, var izšķilt bīstamu uguni, bet
Vāczemē pirktais svārks tikpat gludi
varcitu piegult kāda vidusšķiras ierēdņa
mugurā, tāpat kā plecā uzkārtā
Leika piederēt kādam bilžu reportierim.
„No kuras nometnes?"
„Ne no kuras. Nometnē neesmu
nekad dzīvojis. Kā 1945. g. pavasarī
pārpeldēju no internēto karavīru joslas
pāri Ķīles kanāJim, tā pie saimnieku,
nepat netālu no Hamburgas.'*
„Un no UNRRAs un IRO nekā nesaņēmāt?"
„Tik kā ieceļošanas tiesības. Ko
gan citu viņi man būtu varējuši iedot.
Kādreiz jau paciemojos ari pie
draugiem nometnē, bet tur dzīvot jau
bija ne^ipetnāk kā Pasienas Maskaļu
sādžiiil"
„Labi pelnījāt?"
Paziņojam saviem godātiem
abonentiem un pārstāvjiem
ASV, ka mūsu laikraksta gal«
venā pārstāvja un gaisa pasta
abonentu kartotēkas vadītāja
ASV
ALEKSANDRA ĀBOLIŅA
Jauni ēdŗese ir:
187—16 Ilion Ave.,
St. Albans, L. I.. N . Y.
LCK apgāds LATVIJA
„K]§ to ņ ^ . Līdz „vērungam" par
maizi un drānu pēc — 70 marku mēnesī
pie visa brīva un nu jau divi
gadi biju priekšstrādnieks."
„L!ibs saimnieks!"
.,Ne labs, ne slikts. Katram savs
maks. Sliktu saimnieku nav vairāk, kā
sliktu kalpu."
„Kādēl braucat uz Ameriku?"
„Negribēja jau laist. Pielika arī algu.
Arī pašam nebija vēlēšanās
braukt, bet, kad tik ilgi uz vietas —
iemācās valodu, satiekas ar meitām...
Bet tā jau mana paša vaina. Sargājos
gan, bet šī bija jauna, glīta un godīga.
Taču dūša neatļauj precēt vācieti,
un tadēl nolēmu, kamēr vēl nav
par vēlu, braukt lālak. Gan rētas sirdi
sadzīs un sāpes pāries."
nBet Amerikā ari nebūsit pasargāts
no līdzīgas klizmas."
„Tomēr drošāk. Nemāku angliski
ne vārda, kamēr ielauzīšos, tikmēr
varbūt pienāks laiks braukt uz Varakļāniem."
„Bet latviešu meitenes?"
„Torei2, kad viņas Vācijā ballējās,
man nebija precinieka bikšu, nu ir
bikses, bet meitenes sen izklīdušas..."
II
JĒKABPILS ANTONS
„Liebling!"
„Stiernchen!"
.,0, la. la, la, l oP
Tā viņiem rītos sākās un vakaros
beidzās. Neko darīt, starp mūsu gultām
atradās tikai vecs vācu armijas
skapis. Dažreiz nobira arī pa neietākam"
vārdam, jo bez tiem laulībai
varētu piemesties tārpi, kā gaļai bez
sāls un pipariem. Viņa ņipra tumšmate
no Braunšveigas (īsts vācu pilsētas
strādnieka sievas ideāltips), viņš
— lauksaimnieka dēls no Jēkabpils
puses. Savā laikā zēns nometnē dzīvojis
pazaļas dienas, īpaši kad vēl
siļķu atsvariem lietoja česterfildu un
kafiju.
„Vai ilgi kopš apsievojāties?"
„Tūliņ pēc vērunga."
„Bet sieva vēl latviski nemaz?"
„Ko velti galvu lauzīt. Ar latviešu
vfilodu jau nevienā stellē neko iesākt
— nenozīmīga. Urzulai labi līp angļu,
un es pats arī spikerēju. kad tikai
otrā, malā šansīte, tad okē.'
Uz mūsu kopējās palodzes jau trešo
dienu stāv latviešu laikraksts, bet
vīrs to neredz. Tikai Urzula, garlaicības
mocīta, reiz to paņem rokās
un, brīdi apcilājusi, nosaka: „Pol-nisch...
• VaienllDs Pelēcis
„Hardcore''beglugra
pa gada laika samazi
najusies par 15.000
Pēc informācijas no Zenēvas, ar ļ jau no paša sākuma Rīgl
IRO palīdzību izceļojošo bēgļu skaits Kas gan viņu nepatlat tm
aprīlī bijis zemākais, kopš 16 mēne- ras! Tūkstoši Ir to ikaltt, ku
šiem - tikai 10.049. Samazinljusies saskarē ar viņas darbību ^an
izceļošana arī uz galveno emigrācijas cās, gan Invalidu aprūpē, gan
zemi ASV, kas aprīli uzņēmušas 5675 ņu nometnēs Dachavā, RagiB^t
personas. Tas bija zemākais skaits Auerbachā un citur V l c l j l . ]
kops pag. gada februāra, bet ari tā Tagad šis darbiniecēs rokto i r i
ASV uzņemto DP skaita ziņā Ir pir- tiem vēstuļu par pārdzīvoto, T i lj
majā vietā. Otrā vietā ar 3000 ieceļo- jau ir vērtīga materiāls, b«t tO ?l
tājiem bija Kanāda. Izceļo^nas atslā- padarīt vēl kuplāku. Lai piidoA]
buras aprīlī izskaidrojams ar martā cienījamā darbiniece, ka aicinu f
izsniegto vīzu skaita samazināšanos, rakstīt tos, kas viņai vēl nav ri
nogaidot ASV iekšējās droSībaii liku- juši. Adrese: Alise Stunda-Oiliļi
ma grozījumus. Jūnijā, pare |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-16-02
