Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1951

              8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 27, jūnijH
VIENS GADS
komunistu airesiļai Koreja
Grafeaišava (gg). — Nuie, 25. jū-nijji,
pagāja gads kopš viņas liktenī­gās
svētdienas, ,kdd miermīlīgā un
labi paēduša cilvēka snaudā iegrimu­šos
ļaudis brīvajā pasaulē kā bumbas
jūnijā tām no „aug-šas"
tika dots mā­jiens
sākt soļot.
Kara laime pēč
Nekarfica
akcilaskrUas
TRIJMENS PRASA IZMEKLĒŠANU
,.ĶINAS FUAJE" LIETA
Vaiingtona (ip). — ASV senāta bru­ņoto
spēku un ārlietu komisijas darbs, _, . ,
noskaidrojot ģen. Mekartura atlaiša- fP^ā^iens_pārsteidza kāda ziņa. Kaut
nas iemeslus un vispār ASV Tālo rlļ^ ^^^^J^ ^^^^^^^ ^^^^^^^
austrumu politiku, aizvien vairāk ieJ «^^^^is un pamestākais zemes stūrītis
virzSs demokrātu partijai labvēlīgā P^^^.^^^;. ^ ^ l
stadijā, un, varbūt, izrādīsies taisnība ^^^^ pārgājusi 38 platuma gra-optlmistiem,
kas to jau pašā sākumā ^^^^ f zemes dienvidiem, lai pēc
uzskatīja par īstu svētību demokrātu valdības spē-partijai.
Visvairāk ASV valdības un^^^..^^^^.^^^^'^^^
demokrātu partijas pozicijas stiprina- r'^^^^^^f?.^^ komunistisku Koreju,
jusi noUkumu attīstība Korejā, k u r , j a d i e m , pec padomju
komunistu pavasara ofensīva UgadP^^/'^P^^^ izvaksanas no zemes zie-gali0
atvairīta, nebombardējot komū.r,^)^^°^ amerikāņi savukārt bija atvi -
nistii aviācijas atbalsta punktus ManJ ^«^^l^ ^}\'%'^^ Jl' J.^V^^^^Ji;
džurijā un iztiekot arī bez d t i e m ^ ^ " " , ^ ^^^^^^^^
Mekartura aizstāvētiem drastiskiem P'^^^^^^^^ '^^'^ vienotu demokratis-g
o l i pm Koreju miera ceļa. Taču Pad. sa-
* vienība un vēlāk
Kā norāda pazīstamais amerikāņu Ziemelkorejas „tau-komentStors
Valters Lipmans, ģen. tas īrepublikas" vai-
Mekartura uzskatiem bija visai daudz ^jba kategoriski at-piektitēju
aprija vidū, kad viņu at- teicils ielaist zemē
brīvoja no ieņemtā amata. Toreiz h j N pārstāvjus sa-komunisti
bija savilkuši ap 600.000 Uu^nām un brīvu vē-vīru
pie 38. platuma grāda un lielā iešanu sagatavoša-mērā
pastiprinājuši savus gaisa spē- k a i . Kā pirms da-kus
pāri Jalu upei, lai sāktu uzbruku- i^^^ nedēļām dekla-mu
pret 350.000 vīru lielajiem UN ŗgja jaunais UN
spēkiem. Mekartura lielās runas lai- Lpēkū komandieris
kā kongresā, komunisti Korejā bija Korejā ģen. Van-jau
devušies uzbrukumā un vairākās fļjts, visu šo laiku,
vietāfi ielauzušies UN pozīcijās. Dažas kamēr Dienvidko-dienas
vēlāk, 26. aprīlī, kad komū- rejā ļaudis nodevās
nisti savu iebrukumu bija vēl pa- ^^JĶ izpostītās
dziļinājuši, par spīti sīvajai Vanfllta dzimtenes jaunuz-vienību
pretestībai, ģenerāHs svinēja būvei, Zieraeļkore-jaunu
triumfu ar savu Čikāgas runu, jg bjja notikusi sis-kur
«evišķi izcēla amerikāņu milzīgos tematiska bruņoša-zaudējumus,
kuros esot vainojama ^n drudžainas
vienīgi aplamā valdības politika. In-ļ apmācības, līdz 25.
tereses par Mekartura lietu un ap
vienoto senāta komisiju darbu vēl ne
trukfli.
Taču jau 3. maijā, kad komiteja ai
cināja izteikties pašu Mekarturu, UNļ tam bijusi visai
spēki Korejā bija savas pozicijas no- mainīga, jo attie-stiprinājuši,
un ģenerāļa stingrā polī- cīgi mainījusies arī
tika pret komunistisko Ķīnu jau daudz situācija starptau-zaudējusi
no sava pievilkšanas spēka, tiskajā politika un
Ģenerāļu liecības lika Mekartura ak- militārajā laukā,
cijām. vēl tālāk krist, — tie visumā Mūsu karikatūrā
bija vienis pratis, ka Mekartura at- tā visai plastiski at­celšana
un izvairīšanās sekot viņa po- tēlota kā liela vir-lītikal
absolūti nepieciešama. Intere- ves vilkšanās vai-se
par izmeklēšanas gaitu mazinājās, rākos ..raundos",
un pēc briljantās ASV Ķīnas politikas Bet viena tagad ir
vispusīgas noskaidrošanas, ārlietu mi- skaidrs — Ziemeļ-nistrs
Ečesons pat pārgāja taktiskā korejas un Maot-pretuzbrukumā
republikāņiem un Mek- setunga komūnis-arturam.
Viijš apgalvoja, ka plašās tiski© iebrucēji cie-araerikāņu
aprindas, kas sastāv no tuši vēl nepiere-republikāņu
militāristiem, baņķieriem (kēlus asiņainus
un citiem, kas tirdznieciski vai polī- zaudējumus un atsviesti tālu pāri iz-tiski
ieinteresēti Cangkaišeka režīma ejas punktam. UN spēki ir gatavi at-atbalstlšanā,
izlietojušas lielu dalu ko- vairīt ikvienu tālāku uzbrukumu.
Biūnisma apkarošanai doto lldteklu Agresija — tas bija vienkāršais
amerikāņu sabiedriskās domas ietek- vārds, ar Ko LJN apzīmēja 25. jūnija
mešanai par labu Cangkaišekam ar notikumus un ko tālāk attiecināja aiī
preses palīdzību un citādā veidā, uz komunistiskās Ķīnas iejaukšanos
Prezidents Trumens nekavējoties lika novembri. Bet tas pārliecināja arī
ievadīt šai lietā izmeklēšanu. Cang- daudzas vēl ilūzijās dzīvojošas nāci-kaišeka
draugu loks, tautā pazīstams jas par briesmām, kādas ik dienas
kā „Ķ.īnas fuajē" ir visai plašs, un draud ar! tām pašām, ja tās nesaslēg-konkrētu
faktu atklāšana vēl vairāk sies ieroču un ideju brālībā ar citām
Stiprinātu valdības pozicijas. brīvām nācijām savu ideālu aizstāvē-
- -1 . j 1 L šanai. Bez spaidiem un pavēles „no
Tālredzīgāka demokrātu pohtiki n o -L^g^ radās m cīņās ?ūdījās Ap-rada,
ka sapiga operācija atceļot L^^^^^,^^ ^^^^^^ ^^^^ gj,\ j^^^^
^ H o v n l ' ' " ^ ^ ' ' ^ ^ ietvaros šodi^en Korejā aktīvi cīnās
./J t 16 nāciju piederīgie, bet tuvākajā lai-
LiL' - J«^^ kā tiem pievleni^ies varbūt arī vai-tagad,
vēl tik ilgu laiku pirms 1952. L ^ ļ , ^ ^-^^ .^^-^^ piederīgie, kas
g d a prezidenta veleanām. saceltie ^^^^ atbalstījusi morāli un mate-putekļi
paspējusi nostāties. Bez tamLj^ii^ Tūkstošiem kritušo upuri pali- ItnlZ^ lieta nobīdījusi pie malas ā z ē j u š i iedzīvināt kollektīvās droši-demokrātu
partijai daudz nepatīkamā-k^, domu, kas miera alkstošo cilvēci
kas izmeklēšanas par noziedznieku Nodarbina jau kopš paaudzēm, un
etekmi uz Trumena valdības politiku. L 0 9 nākotnē jaunas cerības daudzām
tāpat nepatīkamo cenu un algu sta-Lg^^iā^, ^- j^^^ ^^jg^-
bihzactjas jautājumu. ^^-^^^^ ^ ^ f y
Paviisam Mekartura akcijas kristos Bet komunistu agresijas atvairīšanai
un demokrātu partijas popularitāte Korejā bijusi arī vēl citāda jēga, ko
pieaugtu, ja pašreizējas sakāves re-Uavās runās cīņu gadadienā izcēla arī
zultātā izdotos atrast Ķīnas komū- ASV aizsardzības ministrs Maršals un
nistiera, pieņemamu veidu kara darbi- ASV apvienotā ģenerālštāba priekš-bas
izbeigšanai. Nopietnie diplomā- nieks ģen. Bredlijs. Kā norādīja pēdē-tiskie
vērotāji Londonā par visai zī-ļj^^s, UN karaspēka varonīgā preto-migu
uzskata nesen Pekingas valdī­bas
oficiālajā laikrakstā pilnos ap­mēros
iespiestu garāku Maoteetunga
deklarāciju, ko viņš izdeva 1937. g.,
pēc desmit gadu ilgas asinain^as cīņas,
izbeidzot karošanu pret Cangkaišeku,
lai kopējiem spēkiem pretotos japāņu
iebrukunMm. Kā šai rakstā norādīts,
ikviena patiesa revolucionāru va­doņa
pienākums esot konstatēt vien­mēr
jaunākās pārmaiņas starptautis­kajā
stāvoklī un tām atbilstoši rīko­ties.
Komentējot toreizējo Ķīnas
diktatora deklarāciju, laikraksts no­rada,
ka viņš noteikti mācēšot virzīt
Ķīnas revolūciju pretī galīgai uzva­rai,
kaut arī ceļš uz to vestu pa vis­līkumainākajām
takām.
Stāvokli Mekarturam par labu nav
grozījušas arī pēdējās — ģen. Vide-meijera,
bijušā aizsardzības ministra
Džonsona uc. liecības, kuras apvieno­tā
komisija uzklausīja steidzamības
kārtībā, lai sabiedrībai apnikušo pro­cesu
varētu šajās dienās noslēgt. Arī
Mekarturs atteicās no komisijas pie­dāvājuma,
tajā izteikties vēl v.enu
reizi un kategoriski deklarējis, ka
šanās agresijas spēkiem Korejā pasar­gājusi
no komunistu agresijas citur.
Parādot Staļinam, ka agresija neat­maksājas.
Korejas karš tai pašā laikā
atgādinājis tiklab viņam, kā brīvajai
pasaulei bēdīgo pieredzi ar Hitleru.
Maršals savukārt uzsvēra, ka brīvām
nācijām pagājušais gads bijis neat­sverams
laika ieguvums, lai sagata­votos
varbūtējas agresijas atvairei pa­saules
mērogā.
Daily Mail norāda, ka pozīciju tu­rēšanai
Korejā bijusi līdzīga nozīme
kā savā laikā „gaisa tiltam" uz Ber­līni.
Kā tas palīdzēja beidzot lauzt
blokādi un noturēt ticību taisnības
spēku un demokrātijas uzvarai Eiropā,
bez kā visa Eiropa jau būtu komuni­stiska,
tā Maskavas priekšā tagad
liektos visa Āzija, ja Korejā nebūtu
iejaukusies UN spēki. Christian Sclen-
Pretizlūkošanas
a ģ e n t a . . .
• (Turpinājums no 1. Ipp)
kuri pretizlūkošanas dienesta kaptei­nis
Hake denuncēts kā pārliecināts
Pad. savienības ienaidnieks."
KS ,.pārliecināts Pad. savienības ie-naidnieks"
un ar apliecību ,.par izci­liem
nopelniem rietumu drošības la­bā"
Dr. Kemrics 1947. g. pārcēlās no
Berlīnes uz Rietumvāciju. Šoreiz kā
politiskais bēglis no austrumiem un
dīvainā kārtā ne bez līdzekļiem. Ja
DAŽOS VĀRDOS
ASV pretgaisa aitsardilbai ••Brrtot,
svētdien notika viis visiem Sav. valstu ltt.
tiem, nogāzās divi iznīcinātāji. Viens no pjlo.
tiem dabūja galu, otrs smagi ievainots.
Par ogļu eksportu no Cechoslovakijas, tiidz.
niecības sarunas ar Prāgu ievadījusi Bavārija.
Pozitīvā gadījumā, jau sākot ar jūliju. Bavai
rija saņems čechu ogles, kas novērsis paS*
reizējo ogļu krizi š a j ā Rietumvācijas pavalsti.
AmerikāDu ģenerālštābs nolemts sūtīt pa.
stāvigu militāru misiju uz Belgradi. Tās ui.
devums būs pārraudzīt amerikāņu ierotu sūti*
jumus uz Jugoslaviju. Misijas utdeNnimos bOi
arr saskaņot maršala Tito militāros pilnus ar
Atlantika pakta valstīm.
Lielās amerikāņa naftas sabitdrfbas p|r.^
citi bēgļi varēja pārnākt uz rietumiem bauda iespējas apgādāt Eiropu ar naftu ga(u!
tikai ar to mantības atlikumu, kas jumā. ja Iranas rafinētavās apstātos darbs.
tiem bija mugurā, tad Kemrica lepņB
vasarnīca Bad Homburgā, tiĶa lelcar- vg^^ būs spiesta pievērsues pieupi^
tota ļoti eleganti. a^kai politikai.
1 M - trtnrwit'J^r'* *8 upoŗus prasījusi lidmašīnas katattrot
Starplaika no padomju^ koncent.ac. 1 ^.^^ j^^» ^^^^ ^^^^^^ ^^^^.^^^ ^ ^ ^ ^^
jas nometnēm 1950. g. atbrīvotie Kem- lidmašīnas sadragātais vraks atrasts dlun.
rica UDUri kas izolābušies dzīvi, kā gļos, 8O km liemcļrietumos no Monroviss.
arī mimšo piederīgie Berlīnes rietu- G^iu^.^i-būiis 3i pasaiiens on 9 apk
mu sektora tiesā ievadīja apsūdzību ^^^^^^ uzaicinājis 39 nācijas sūtīt k#ŗ,
pret viņu. Vēlāk šī apsūdzība par P^e- ,pgļ.y Korejas fronti. Uzaicināto Yidū i
dalīšanos cilvēku laupīšanā nonāca ari Cangkaišeka nacionālā Ķīna. ASV oficl"
" , , • ,1 ^^/^VMT5Vnr3 iin tas aprindas norāda, ka ameiikiņi dai
Frankfurtes valsts prokuratūra^ un ^ . ^ ^ P^^. ^.^^^^^^^ ģenerāīisma kaŗani
Dr. Kemricu 1950. g. 4. novembri ap- jej^^j^g^^nog Korejas frontē,
cietināja. Pēc sešām nedēļām^ viņu j^^g^^jj^,, ^^^^ p „ ^ „ ^^^^^^^
pret 5000 DM drošības naudu atbrīvo- Apcietināti 5 virsnieki, bet to vidū nat
ja. 1950. g. 15. decembrī Frankfurtes Ueno vainīgo.
valsts prokurors ziņoja uz Berlīni: Spānijas ministru padome plevitiohli
Amerikāņu komisārs Hesenē pārņē- aizliegumam par stratēģiski svarīgo izajviali
mis Dr. Kemrica lietu savā ziņa un ur. ma^^^^^^^^^ eksportu uz sarkano Ķīnu
nodevis to piekritīgai amerikāņu ap- , . , ^
u \ Ufi^o^oe mini^ t n i nrp- ASV tautas vietnieku nami pieņems
gabala tiesai. Hesenes ministru pre ^^^^ ienākuma nodokļa paaugstinās
zidents un tieslietu ministrs Augusts j^^^ j^jj^^ļ, 72 miljardus doUru. Udi
Cins anulēja Kemrica notāra tiesības to ASV ienākuma nodokļu likme luni
Bad Homburgā. ^ rekorda līmeni.
^ . . . . ... Konferenci mieram un neatkarībai nolla
Kemrica prāva* pēdējais cēliens un ^saukt Jugosiavijas nacionālā komitijaAg
iznākums pagaidām vēl visai ne- mā. Tajā aicināti politiķi, zinātnieki, t«il
^ U a i ^ r c K« f t a c « n c + ā l f l i c vipn k« RT niecības speciālisti, rakstnieki, baznīcas pl
skaidrs, bet tas apstaic is vien, Ka si ^ļ^j;^g^j^^ arodbiedrību pāritih
lieta izraisījusi ļoti plašas un asas ^^^g^ jj^j^j, pasaules valstīm,
parlamenta debates, norāda, ka tā tik ^^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^^ ^^^^^^^^^
ā t r i un vienkārši neapklusis. vel ja- jļj^ŗ^igj-gi oenverā. ASV. Operācija ilgt
piezīmē, ka Berlīnes rietumu sektoru stundas. Domājams, ka slimniece paliks
vācu tiesu senators Dr. Valentīns KI- ļ*)i ^^^,^^1^:^
lingers pag. trešdien atteicas izsniegt . . „ . .
amerikāņu augstā komisāra tieslietu ^^^l^l^V^ "pS"U^M\ri
nodaļas vadītajam civilprocesa aKllS ļ j^^pg atgriešanās ministru prezidenU am
par Kemricu. Senators paskaidroja, ka pēc triju gadu opozīcijas. Devalerai n
viņš atteicies izsniegt aktis, neraugo- P ' P ļ f n^\°i,b,uņo^^^^^^ p . «^
ties uz to, ka amerikāņu iereoinis vi- pr^t^^jg, invāzijai un nosargāt MTI
ņam piedraudējis ar apcietinājumu trāutāti.
par sabiedroto rīkojumu nepildīšanu. AmeHkāņu r a i d ī t ā j i SUlnmbirllBl RIAS
Dr. Kīlingers preses pārstāvjiem pa- lijā pirmo reiz sāks ari īsviļņu raidijui
skaidroja ka viņš turpinās Kemrica ļ^i ^ēi ievērojami palielinātu klausM^^^
. ' ; , - v ^ , ^ V. - . - t u aiz dzelzs priekškara. Vācijas padoi
lietas izmeklēšanu, kuras līdzšinēja ^ ^ ^ ^ ^ t „ ^^^^ vismaz lo miij. No pai
gaitā jau noskaidrojusies apsūdzētā ju joslas un Austrumberllnes raidītājs II
vairākkārtīga piepalīdzība cilvēku no-h? loooo vēstuļu mēnesi, bet no citām ^
, ^ ^. ^ , ^. ., - stim aiz dzelzs priekškara ap 2000. Raidi
laupīšana. Izsniegt aktis amerikāņu Uo^arbina 6 amerikāņus un 700 vādtlu.
iestādēm viņš atteicies tādēļ, ka ne- Hkumdoš.nu pret tirdmieclb. « rMi
esot varējis saskatīt amerikāņu rīci- pieprasīja ASV narkotisko vielu k
bā nekādu tiesisku pamatojumu. Rie- sārs Anslingers. Sevišķi apkarojama ne'
tumberlīnes padomes sanāksmē senā- digo ievilināšana reibekļu t i r g o t ā j u j lļ
T / - 1 . - -1. Narkotisku vielu lletoSana jauniešu vidū
ta un senatora Kilmgera rīcibu atzina višķi izplatīta Ņujorkā, Filadelfijā, Detrol
par pareizu un pieņēma lēmumu, ka Cikagā, Senluisā, Ņuorllnsā, Sanfrandr
Kemrica lietas izmeklēšana jāturpina. VaSingtonā un Baitimorā. Ļoti daudi t*
• esot jāpieraksta vecākiem.
Tikai nepilnas 24 stumdas pēc Kem- osio ziemai i p ē i ēm IMI. f. itlOgtai
rica gadījuma iztirzāšanas Bonnas par- starptautiskās olimpiskās komitejai diir
lamentā lielā vienprātībā - pirmā, «^..^^'^^is. l e i a g u m u i a ņ ē m u i i ari Ri^^
- r V vacija. Sporta speciālistu aprindu rlf
otrā un treša lasījuma — pieņēma l i - ^r 32 nāciju piedalīšanos. īsa. g. m
kurnu par personīgas drošības aizsar- spēlēs st Moricā piedalījās 29 vaiitii
dzību Rietumvācijā. Jaunais likums jg^nu Eiropas rekordu lodei grlUanl
papildina soda likuma pantu par cii- 16,95 m sasniedza igauņu vieglatlēti
vēku nolaupīšanu un brīvības apdrau- ^1^^^^^^'^'^"'^" Igaunijai sporta ipēlēi
dēšanu tādā veidā, ka arī politiskas | ^
denunciācijas, kas var novest pie brī-1 ^19"^^" v^^l'^^^ Rieiumvāciii ļ l aada
j - • L \ tnaja pusē ievērojami pieaudzii. Aprīli j
vibas laupīšanas, sodāmas ar cietu- rgtas bandroles 2,3 miljardiem clgarelu.
mu. Reizē ar šo likumu parlaments no- ir par vienu piektdaļu vairāk nekā iep
lēma prasīt augstajam komisāram vā-M^Jf ^ ' ^ n ? - ^ ' . \ T '^'la J??
. ^ . •* j V . , v cigāru. Pipju tabakas patēriņā pleaudzii
cu tiesu patstāvības nodrošināšanu un 15 pŗoc.
novērst turpmāk okupācijas iestāžu pn„igi aiceiu buru lidošanai aliUegii«i
iejaukšanos vācu tiesu kompetencē, tumvācijā, pag. nedēļas nogalē paziņoja
Kemrica gadījumā jāatjauno vācu biedroto augstā komisija.
prokuratūras tiesības, kā arī Jāapmie- smagas laUksmei nelaimei Bavārijā un
rina Kemrica nodarījumu upuru pra- ^^^^ paq. nedēļā prasīja 24 cilvēku dilvl
« r i - a . Uz Minchenes HerSingas dzelzceļa llaiJM
' kādas neapsargātas pārbrauktuvei paiaf
_ w . I vilciens sabrauca autobusu, kufā atr Staļinā prēmijas laureāte dejo It ^fZ:i:t1^j:n'^Z
I ^ 0j^f* j* ā »» it ļ tīksmes nelaimē Bādenē, vilcieni pilnīgi „kapnaiistiem un impenmistiem ' ob"»"' ^ " « ' " "
1950. g. 25. ffinijā stipras komunistu karaspēka vienības pāri
38. pl. grādam Iebruka Dienvidkore)ā UN, ar amerikāņiem
priekšgalā, steidzās dienvidkorejlešiem palīgā, bet ienaidnieks
tomēr līdz septembrim padzina sabiedrotos lldi šaurajai Puzanai
tilta gala pozicilal. 15. septembri UN karaspēks iesāka pretofen-slvu
un savukārt pārgā)a 38. pl. grādam. Novembra beigās
komunisti bija aizdzīti līdz Mandžurijas robežai. Pēc tam lejan-cās
sarkanā Ķīna un ziemas mēneSos atsvieda sabiedrotos ui
dienvidiem aiz Seulas. KopS tā laika ap Seulu nn ap 38. pl.
grādu notikuSas niknākās un asiņainākās cīņas, kai sagādālu*
ias komOnisUem milzīgus upufui. Patlaban katru dieau gaida jau*
Das komunistu oleBsIvas sākumu.
ce Monitor pasvītro, ka gads kara Ko­rejā
Maskavai bijis neparedzēti ilgs
eksperiments izredžu noskaidrošanai
vispārējā globālā konfliktā ar rietum­valstīm.
Līdzīgā veidā kā kādreiz
Hitlers izmantoja Spāniju un pats
Staļins Somiju, Kremļa valdnieks
tagad, nežēlīgā un brutālā kārtā upu
rejot ziemeļkorejiešu un ķīniešu ma
sas un nedodot tām solītos ieročus
Korejā visdažādākās plāksnēs māks­līgi
mēģinājis radīt apstākļus, kādi
varētu rasties nākamajā karā, sadu­roties
rietumvalstu tediniskajara pā
rakumam ar komunistu lielāko bagā­tību
— neierobežotām dzīvā spēka
rezervēm. Kaut arī karš Korejā paš­laik
vēl nav beidzies, iegūtās atziņas
varētu būt visai pamācīgas — ar
Staļinam.
0 • «
161.000. šai ska.tā pāri par 15.000 ķī­niešu.
Pārējif^ cilvēku zsud^iumi zie-
1952. g. prezidenta vēlēšanās nekan-ļ melkore;ieš;em un ķin;eš:em puslīdz
didēs. j vienādi.
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Ģen. Mekartura lietas izmeklēšanas
komisijas loceklis senators Džordžs
Vašingtonā paskaidroja, ka, pēc viņa
pārliecības, Korejas karš draud izvēr­sties
par trešo pasaules karu, ja to
drīz neizbeigs ar pieņemamiem notei­kumiem.
Sāda izkārtojuma noteikumus
viņš tuvāk neminēja, tikai norādīja,
ka neatbalsta nevienu nokārtojumu,
kas atstātu Koreju sadalītu ar 38. pa-rallēli.
Pēc ģenerāla Vanfllta ziņām, viņa
vadītā 8. armija Ziemeļkorejas un Ķī­nas
komunistiem no viņu pavasara
ofensīvas sākuma 22. aprīlī līdz 14.
jūnijam, sagādājusi 215.898 vīru zau­dējumu.
Nesenā septiņu dienu perioda
vien komunisti zaudējuši 12.800 vīru.
Amerikāņu armija^ vispārējā statisti­ka
rād(3, ka komunisti Korejā pavi­sam
līdz 7. jūnijam zaudējuši 1.143 361
viru, no Šl skaita 827.000 tiešās cīņās. | kāvā valkā p^raslu audumu ziernas' rnēlelus.
Kara gūstekņu skaits pārsniedz | ^^'^^^ fiir^ zābakus, bet uianovai pie-
Florence (bv). — Pagājušā nedēļā Florencē
pirmo reizi šaipus dzeizs priekškara publiski
uzstājās Staļina iecienītākā balerīna Galina
Ulanova, gūstot izcilu piekrišanu izmeklētās
publikas priekšā. Četrkārtējās Staļina prēmi-j
«is laureātos uzstāšanās bija viens no vis­vairāk
qaidītiem notikumiem Eiropas šlsva-saras
mākslas sezonā. Uianovas uzstāšanos
noskatījās ap 3000 personu, to vidū ļoti daudz
baqātnieKu no ASV, Anglijas un citv :TI ze­mēm,
kas par ložu vietām maksāja līdz 40
dolāru. Sākoties ovācijām pēc izrādes, bale­rīnas
partners Jiirijs Kondratovs parādiiās uz
skatuves un publikas priekšā galanti noskūp­stīja
dejotāja*» roku, pavisam aizmirsdams
neson Budapeštā atkārtoto atgādinājumu vi-
5iem krielniem komunistiem, ka roku skūp­stīšana
ir ,.kapitālistisks un pretstaļinistisks
paradums ".
Kad Ulanova ar savu baiettrupu ieradās
Florencē, viņa vienīgā nebija pāisteigta par,
..riptunni kapitālistu" grezno d z ī v e s veidu un
preōu pārpilnību veikalos, salīdzinot ar Pad.
savienību un ,.lautas demokrātijām". Izcilā
k r i e v u balerīna Maskavā dzīvo kā princese
— virjai netrūkst gandrīz nekā, un pat slave­n
ā s britu Kovcntgārdena baleta zvaigznes
Margoja Fontcina un Moīra Sīrere, salīdzinot
ar viņu. dzīvo mūķeņu pieticībā.
Kamēr citādi padomju režīmā tikai augstā­kajiem
birokrātijas pārstāvjiem, politbiroja
locekļiem, slepenās policijas vadītājiem vai
izcilākajiem ģenerāliem ir auto, Ulanoval ir
savs grezns limuzīns, un mirstīgajiem atļauto
kvadrātmetru dzi-vojamās telpas vietā skaista
un cit;eni noslēgta laulcuraa malā savi klusi
apartamenti ar " telefonu, sekretāru un ista­beni.
Kad balerīnai brīvs laiks, tās rīcībā
kairā biīdī ir nodalījums vilcienā, kas ved
uz dienvidiem. Lai māksliniece varētu netrau­cēti
izbaudīt Krimas sauli, tai rezervēts pri­vāts
nodalīiums pludmalē, bet par citu ēr­tību
sagādi rūpējas piekomandēUe apkalpo­tām
Štali.
Zemā gandrīz visas p ā r ē j ā s sievietes Mas-nāvēja,
bet 22 ievainoja, no tiem 14 Jlpl
. . . - 1 slimnīcā,
iet vietā, kas turienes sievietēm ir vlsno- . - , , . , i - w-slēpumainākā.
aizliegtākā un ilgotākā ~- „ ā r - L " ^,^9^" i*»»" jr^^lnl
zemju veikalā", kur brīvi var dabūt Eiropā ^^9"*^
ražotas kurpes, zeķes, apakšveļu un kosmē-M'^^^ ministrijai azīla tiesības.
tiskos piederumus. Pēc Francijai parlamenta rēlēitll gt,
Tā ka Pad. savienībā citādi nav iespējams klasifikācijas degolisti Ieguvuši U8 Tlettlŗļ
dabūt pat kārtīgu lūpu zīmuli - tur ražoto ciālisti 104, komūnisU 104, tautai repubUl
drizak var apzīmēt par krāsainiem taukiem 86, kreisie republikāņi 93, nēatkartgit:
- Ulanoval par ^m privilēģijām attiecīgi jā- remnioku partija 99 un sīkās grupas 21
revanšējas, ierodoties pēc aicinājuma Kremļa Pagaidām no paredzētām 627 vietām
varasvīru intīmajos banketos un iepriecinot mentā aizpildītas tikai 625, jo divui man<
tos ar dejām, visbiežāk no Gulbja ez<»ra vai dos Francijas aizjūras apgabali Pacifikl.
arī kaut ko spānisku ~ tur loti iecienītas dām partijām pievienosies aizjūras bail
kastaņetes. Bet padomju ierēdņi visi ir nak».s- • naaaidām vēl nav zināms.
eiami augstākām aprindām rezervētie kažok­ādu
veikali, kur tā var iegādāties ne tikai no
Pers.jas jērādas gatavotus kažokus un ka­zaku
s t l a cepures, bet arī Maskavas luksa
augstāko simbolu — sudrablapsas apraeini vai
putni, un tikai retais nākamajā dienā ie'odas
darbā pirms trim pēcpusdienā. Tādēļ š ī s in-timfis
viesības reti beidzas pirms četriem rītā.
Nabaga balerīnai, kam jau deviņos rītā pre­cīzi
jābūt uz mēģinājumu, tomēr bez kur­nēšanas
jātur līdz.
Tāpat Ulanovai pilnos apmēros jāpiedalās
sabiedriskajā dzīv)ē. Var drn^i apgalvot, ka
viņa ir teikusi sa^ā mūžā vairāk runu, slavi­not
padomiu režīmu, nekā uzstāļusies uz ska­tuves
kā balerīna. Kā apzinīgai padomju ba­lerīnai
— un kura gan uzdrošinātos tāda ne­būt
— viņai jābūt vadītājai un parauga de­vējai
padomju jaunatnei, tādēļ attiecīgos sa­rīkojumos
tā ierodas formā un apkārusies me
dalām, zīmotnēm un uzšuvēra.
Kaut arī Pad. savienībā, tāpat kā savā
laikā cara Krievijā, ir vispār pieņemts, ka
izcilākās mākslinieces ,.okupē" kāds no va-došanem
vīriem režīmā, Ulanova šai ziņā ir
izņēmums — viņa ir pārāk aizņemta nemitī­gās
baleta turnejās pa visu K r i p v i j u . un bez
tam viņai naftai pieietama lielāka greznība
un privilēģijas nekā kāds cits to spētu
sniegt.
Britu un citu rietumvalstu mākslas aprindas
par Uianovas sniegumu FloTen<ē izsakās f/isai
atzinīgi. Tās neapmierinātas vienīgi par kāda.
propagandas un divu citu robusti akrobatisku
d e j u uzņemšanu renertuārā. Florencē Uiano­vas
sniegumus noskatīļas arī vairāki britu
baletdejotāji, kas tur bija ieradušies speciāli
Šim nolūkam. To skaitā bija ari Sadlera Velsa
baleta soliste Violeta Elvina-Prohorova, kas
līdz 1945. g. uzstāiās kopā ar Ulanovu Mas­kavas
Lielajā teātri un savā laikā baletskolā
bija vienā klasē ar tagadējo Uianovas part­neru
Juriju Kondrafovu. Londonā cer, ka ru­denī
vai ziemā izcilā krievu dejotāja vieso-i
apkakli. Tāpat ..Maskavas princese" drīkst le-1 sies ari tur; ielūgums jau esot nodots.
pagaidām vēl nav zināms.
UNESCO — Apvienoto nāci|tt orgai
izglītībai, zinātnei un kultūrai — Parl«
s i j ā pag. ceturtdien nolēmusi uiņemt
saimē Rīcfumvāciju, Japānu, VietnaBU,
bodžu un Lao.
Prāgas protestu par Brlvāi Eiropai Mii
nes rdidītāja p;et Cechoslovakijas vēritch
bību ASV noraidījušas. Amerikāņu not'
skaidrots, ka Brīvās Eiropas raidītāji lf|
nīgi privāts pasākums, un Sav. valitu
dlba nav ieinteresēta šī raidītāja darbibf
25 vai vairāk bērnu pēdējā tautai li
šanā konstatēts 821 brazīliešu mātei.
Pa telefonu nobei»
universitāti
Medisona (bv). — 23 g. vecais Prankf]
ners ir pirmais students, kas pabeidzil'
k o n s ī n a s universitāti un ieguvis jurista
Vienīgi pa telefonu, ne reizes neiespept
u n i v e r s i t ā t e s ē k ā . Hitners nemaz to ni
jo kopš 8 gadiem, kad cieta k ā d ā auto
mē, ir paralizēts visā ķermeņa lej<
V i ņ š mācībām sekojis sēdēdams pie
savas m ā j a s stikla verandā un izmant
telefonu, kas bija savienots ar mikrofC
u n i v e r s i t ā t e s k l a u s ī t a v ā s . Pēc viņa pi
teicieniem, īlitners ik nedēlu raāclbāfla|
d o j i s caurmērā 90 stundu. Tas nozīmi
v i ņ š ik dienas, ieskaitot ari svētdienaf,ļ
d i j ām v e l t ī j i s gandrīz H stundu. Hitnerf;
su np,dzis ar uzslavu, kā īreŠau U5
g r u p ā .
\0
Iju
gODOllI'
tikko
liiļitiiitiiki
iiiiiTieim
daodii
liipakiļ m\
plijitiļi'
tfi n
darbiem
dtlii laika
piiiiiiniem.
Abeodzeii
Sj», ka lie:
sim*
\^ atrod
apgidiļot
Not labi «1
^i*W,pie8pj
baal
1 Gresaia '
nnvBi 4 \
v^nigieml
"nudien
L ? ļ Pratinjja
' > W g i izte
f ^««bas aj
^ •» Un