Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1945

              1945. g. 22rdecembri
iALK pirma^ darba aidē
1. dec. Mlnehenē Bavārijas apgabala
Latviešu komitejas jaunievēlētais
Inriefcžsēdis A. Reins pateicās līdzšinē-is
jļ)agaidu komitejas locekļiem par
voikto darbu. Jaunāg apgabala komi­tejas
airiatu pienākumus vēl nesada-
Uja, jo nebija ieradušies visi jaunie­vēlētie
komitejas locekli. ^Bavārijas
Latviešu Vēstne-^*' galv, redaktors V .
Baltkājis un viha vietnieks red. K.
Rabācs ierosināja laikraksta iespieša­nas
pārcelšanu uz citu vietu, jo Min-ehenētechnisku
grūtību dēt traucēta
laikraksta iznak.kna arī līdzšinējos
šauros apmēros. Laikraksta vadība
vēl ierosināja laikraksta paplašināšanu
jaunos ļ)iemērotāk08 apstākļos. BALK
locekli ierosinājumus neatbalstīja, iz­teicot
domas, ka laikraksts katrā zinā
būtu jāmēģina jespiest Minchenē, kur
atrodas BALK sēdeklis, Sajā sakarā
^Bavārijas Latviešu Vēstneša" gal-yenais
redaktors no laikraksta valdī­bas
atteicās. /
VeteriffSrās medicīnas fakultātes
8tudentu8-es, kas vēlas studijas tur­pināt,
kā arī aspīrantus, uzņem
UNRRA's finiversitātes veterinārās
medicīnas fakultātē Minchenē. Aspī-ranticpn
un studentiem steidzami
jāiesniedz lūgums UNRRA's univer-sttātea
kancelejā (Deutsches Mu-seum),
izpildot anketu, kas safiemama
policijas prezīdijā (Ettstr. 4.). Lūgu­mam
jāpievieno gatavības apliecības
apstiprināts noraksts, bet studentiem
- apstiprināts studiju grāmatiņas no-rakata.,
Tas pats ieteicams citu, īpaši
fluksaimniecības fakultātes ' studen­tiem.
Lūgumi un dokumenti rakstāmi
vācu valodā; Vajadzības gadījumā
studentiem inforniāciju sniedz doc.
A. Alnis, Loengrīna nometnē, Min-chend.
— UNRRA's universitāti., Min-ohenil
vairākas brīvas mācības spēku
(lektoru) vakances arcbitcktūras -
bavmācības nodaļā. Personas ar
attiecīgu zinātnisku grādu, kas vēlētos
lasīt lekcijas, var pieteikties pie ar-chitektūras
nodalās dekāna prof. Be-lousova
(Miinchen, Deutsches Mu-seum).
Lekciju vācu valodā sākums
6, janvāri.
12 km austrumos no Nīrnbergas,
gūstekņu nometnē „Stalttg Xni D,
US Army" atrodas 29 latviešu kara­vīri:
I Jānis Andersons. Auseklis
Avens. Bruno Bārzdainis, Kārlis Bēr-im,
Tālivaldis Bērziņš, Bron. Ciblis,
Laim. Cunfiins, Helm. Didrichsons,
Ilm. Didrichsons. Laim. Kj^lltis, Jā­nis
Gurnelis. Ed. Goss, ī-rn. Jan^^evs-kfs,,
luig. Jātnieks, Jānis Jākobsons,
Vilis Kalniņš, Jānis Kravalis, Fricis
Lati^s, Aug. Mierifiš, Kārlis Pacgle,
Ilm. Plucis, Juris Rātfelders, Herm.
Rozenfelds, Nik. Rozenkvists, Alek­sandrs
Siiulitis, Heinr. Sinkevics. Mik.
^ēnbcrgs. Kicb Zālite un Dom. Zel6s.
• VirUis aprūpē LSK Nīrnbergā, ik ne­dēļas
piegādājot pārtikas sainīšus,
laikrakstus un vēstules, rūpējoties arī
par dievkalpojumiem, .«los kai^avīrus
LSK uzdevumā var apmeklēt tikai
Kulturālā dzīve nometnē pulsē agrākā
spraigumā: katru nedēlu vairāki sarī­kojumi,
no kufiera varētu atzīmēt
drāmas kopas ,,Zagļu*; uzvedumu,
jaun dibina tā otra kora koncertu (di-riģ.
A. Upesleja) un solistu koncertu
ar T. Brilta. T.'Ve^tenes. M. Sakses
u. c. piedalīšanos. Viesojās arī Merbe-cas
teāti^a kopa ar „Pazuduk:0 dēlu"
un ,;Kīnas vāzi**. Joprojām darbojas
agrāk nodibinātie kursi, kam tagad
pievienojusies arī foto darbnīca. Tā-ipat
regulāri notiek referāti. Nodibi­nāta
izdevniecība un sporta biedrība,
organizējas kooperatīvs. Pārvēlot no­metnes
padomi, tā s^avukārt ievēlējusi
jaunu valdi. Par" padomes priekšsēdi
iievēlets vēsturnieks P.Dreimanis, bet
par vaidēti priekšsēdi un nometnes
komandantu līdzšinējais valdes locek-is
T. Silkalns. Inž. M. Tamužs
Latviešu vecos strēlniekus,
cas atrodas emigrācijā, lūdz pazifiot
tagadējās adreses J. Goldmanin>,
Central DP Camp 330, Infanterie Ka
«erne, Wiirzburg, Bayern (13a).
Oksfordas
(Dannenbergā pie Elbas) nometnes
latviešu skaitam pavairojoties pāri
par 400, notika jaunas vēlēšanas,
kurās piir latviešu komitejas
priekšsēdi ievēlēja J. Abolinu^.^ par
vina vietnieku un sekretāru M. Ru­beni,
par kultūras lietu pārzini J.
Betcheri, par saimniecības lietu pār­zini
V. Brazdu un par: kasieri K.
Brūnu. Nesen notika ceturtais nomet­nes
koncerts ar solistu un RBerīno
dirigētfi kofa piedalīšanos.
J. Aboliiid
Fraiieijas Josla
Kaizerslauternas Bailitijas tautu no­metnē
(IranCu zonā) dzīvo ap 50 latviešu.
Nometni vada latvietis Dāvids Muiž­nieks.
Sadarbība ar franču admini­strācijas
pārstāvjiem - laba. Piemēram
18. novembra svinībās piedalījās arī
šejienes franču komandants un ap­sveica
nonietnes iemītniekus. Nomet­ne
labi apgādāta. Dzīvojam labās, tī­rās
barakās, kurināmā pietiek. Arī
uzturs labs. Nometnē vēl ir brīvas
vietas. Nometnes adrese: Romerstr.
128, Neustflidt a. d. Haardt (18).
Švarcenbekas latvieSu nometnē 16.
aug. pēkšņi miris Liepājas operas fa-gotistsbrīvmāksL
Leonīds Stivridš.
Būdams kaislīgs makšķernieks, viņš
stipri saaukstējās un dabūja plaušu
karsoni. Apglabāts Švarcenbekas kap­sētā.
—- B. Visockis.
Gautingas* slimnīcā 12. okt. mirusi
1923. g. 20. 4. Jelgavā dzim. Marija
Valdovska, dz. Stērste, no Jelgavas,
Čakstes būlv. 3. Apbedīta Gautingas
Meža kapsētā. — Zelma Mieze, Ho-spital
2002, Bau C IV, Gauting bei
Miinchen, Bayern.
Abonementa pieteikumi un naudas
pārvedumi adresējami „L a t v i e š u
V ē s t n e s i m " (Latvian News Bul-letin)
pēc adreses: H o te 1 C o n -
v i k t , D i l l i n g e n / D o n a u , Bay.
(13b).
. . .» Uii eitiir
Par mums raksta
Stokholmā zviedru valodā iznākusi
grāmata ,vVai tiem tiesības uz dzīvi",
kul^ā ar rakstiem piedalījušies 15
zviedru un baltu autori. Kurts Munte
publicējis ceļojumu iespaidus Baltijas
valstīs grāmatā „lgaunija un Latvija".
•Šiis darbs ilustrēts Latvijas un Igauni­jas
skatiem. Zviedru valodā iznācis
Richarda Valdesa romāns „Jūfas
vilki**.
mācītājs. L. Rumaks
A i i f ŗ l i j a s losla
Rosmīgā dorbā
Lielā Gēstnchtas latvieSu nometne
„Saulc" patlaban rosīgi gatavojas zie­mas
dziŗci: barakās iekārto krāsnis.
k«s pa daļai iegūtas pašiniciatīvas
kārta. labo jumtus, pieved un sagata­vo
n,alku. TS kā netālajā Svarccnbe-kā
atbrīvojušās ziemas dzīvei piemS-roķa
telpas, tad ap 200 tauticSu no
,.»ftulog" nometnes paredzēts pārvie­tot
Mz turieni, tādā kārtā panākot
«emrtniekiem telpīgskus apstākļus, vule.
Pēc ierakstiem Flensburiļas kara
slimnīcas grāmatā, noskaidroju, ka
1945. g. 22. martā no ievainojuma mi­ris
1922. g. 10. 2. dzimušais „St. Ob.
Ju" stud. rer. nat. Jūlijs Bišs no Val­mieras,
kas bijis 15. divīzijā. — Rūta
Valtere, Latvian Committce, Obere
Bachgasse 6, Memmingen, Bavern.
Regensburgas slimnīcā jūlijā mirusi
Anete Momsa no Siguldas,- 6. aug.
miris 1895. g. 7. .jūl. Skrundā dzim.
plkv.-ltn. Juris Taube un 4 aug. tra­ģiskā
nāvē mirusi 1910. g. 22. dec.
Tumes pag. dzim. žēls. māsa Velta
Začesta - Ziemele. — Regensburgas
Latviešu komitejas sekretāre A. Pā-
Mumi^ rakiita
Lasītāju vēstules
Latviešu biškopji, atsaucaties!
Lai izmainītu domas un pieredzi biš­kopībā,
aicinu visus latviešu biškop­jus
Vācijā un Austrijā atsaukties.
Bavārijas Alpu pakājē aizvadītā vasarā
nopietni nodevos biškopībaL 3 saim­niecībās
man bija jāapkopj ap 70 bišu
saimes. Tās jau agrāk bija labi ap­koptas,
un deva pietiekami labu me­dus
ražu. Guvu dažas vērtīgas jau­nas
atziņas un praktiskus paņēmienus.
Trimdā uzkrātās jaunās zināšanas
biškopībā pēc atklāšanas Latvijā
mums būs loti noderīgas, lai ātrāk at­jaunotu
savas izpostītās dravas. Iegā­dājaties
vācu speciālliterātūru, piem.,
„Prof. Dr. Enoch Zander — Zucht
und Pflege der Bienenkonigin",
„Handbuch der Koniginnenzucht von
Alois Alfonsus, Wien, Kaiserstr. 33,
Imkergenossenschaf t", „Baurahmen-imker
von Julius Paschke, Leipziger
Bienenzeitung, Verlag Liedloff, Loth
& Michaelis, Leipzig, Neumarkt 40"
u. c. Ieteicams, kam būtu tuvumā, ap^
meklēt lielo biškopību ..Sebillings-fiirst,
Bayern (Rothenburg-Dombuhl)"
pie „Gebruder Stieber" un arī„Lan-desanstait
fiir Bienenzucht" Erlangenā
(dažus desmitus km uz ziemeļiem no
•Nīrnbergas). Tur janvārī vai iebruārl
rīkojot arī biškopības kursus. — Mana
adrese: bei Hans Pankofer, Bād-Heil-brunn,
Kreis Bad-Tolz, Oberbay«rn
(13b).
Augusts Raimonds,
LSK pensionēts ierēdnis.
Latvijas pagastu sekretāru saimei
Mīļie kollēgas! Ārpus savas mīļās
dzimtenes mēs jūtamies sveši un at­stāti.
Ir mirkli, kad domās paši sev
sākam jautāt: diezin, vai esam vairs
kam derīgi un vai turpmāk mūsu
darbs kam lieti derēs? — Būsim stipri
izturēt lielo pārbaudījumu un nezau­dēsim
ticību tai lielai jiienai, kad va­rēsim
uzsākt jaunas dzfves celšanu
brīvajā tēvijā,mūsu mīļajā latvis­kajā
Latvijā.'
V. Vijums, Latvijas pagastu
sekretāru biedrības centrālās
valdes loceklis un Bērzes paga­sta
sekretārs: Latvian Camp,
Firnhaberstr. 71 — 6, Augsburg,
Bayern.
LCK noteikusi, ka vienīgā latviešu
jaunatnes un sporta organizācija ārze­mēs
būs YMCA. Jaunas YMCA's no­daļas
var organizēt ikvienā mūsu tau­tiešu
nometnē, sazinoties ar latviešu
VMCA's prezidentu prāv. E. Bergu.
Dibinaišanas protokoli, pievienojot no­rakstu
angļu valodā, nav jānosūta
prezidentam tieši, bet YMCA's garī­gās
daļas vad. māc. Mužikam, Gertru-denstr
« 8, Ltibeck. Tur pieejama arī
informācija visos jautājumos par
YMCA*8 darbu. Jaunas YMCA's no­daļas
nodibinātas Ešlingenfi (vad. P,
Rupners un treneris Ŗ. Dekšenieks),
bet anijlu okupācijas joslā - Hambur-gā
(cīkstonis Ed. Markulis) un Icicho-jas
latviešu nometnē (māc* Dr. Šmits).
- Latvijas meistars slalomā Egīls Her-manovskis
(US) dzīvo Kemptenā un
čakli strādā pie vietējā žurnāla
„Sauksme", bet mūsu slaloma meistare
Mirdza Martinsone-Bērzina mīt Vun-zldelē,
Augšpfalcā. Viņas vīrs —
Eiropas meistars ātrslidošanā Alfonss
BērziAS (US), cik pagaidām noskaid­rots,
nav izkļuvis no Kurzemes. Pa­glābtas
vairākas vērtīgaļs Bērziņa bal­vas.
Latvijas liij. boksa meistars
Tautieši Dānijā
Mums laimējās sasniegt Dāniju
31. aprīlī. Gik liela bija vēlēšanās šo
zemi sasniegt, tik liela vilšanās bija
tanī ierodoties. Dānu nostāja pret
jebkuru svešinieku ir ārpus katras kri­tikas.
Tagnd gan esam samērā lab
apgādāti ar uzturu, bet viss pārējais
Dānijā nav salīdzināms ar mūsu dzim­teni,
pat ar Vāciju. Liekas, ka āč-
I^usvidējā svarā Artūrs Kleistbergi /
(VEF) atrodas Norvēģijā, kur Svel-vinas
nometnē organizē sporta nodaN
bes. - Izcilais latviešu daudzcinnieks
Valdis Teteris (Daugavieši), kas guva
teicamas sekmes vieglatlētikā arī šo-
Xasar, kopā ar sievu - basketbolisti
jMaftu Teteri (Daug) uzturas Da-cliavā.
šacha turnīrā Eichštetē I. un
2. V. ar 10,5 p. dalīja Švānfeldslun Bu-kavs,
bet Lauingenā uzvarēja prof. B.
•-• ••• '}.. '. • •• - ^ •• - • •. \ ' ' • • ••
Jirgensons, pārspējot visusll pretinie*
kus. Kleinkēcas latviešu nometnes ša-chisti
pārspēja lauingeniešus 4:2. Abu
nometinu meistaru sacensībā A.Štei-nītis
(K.) uzvarēja prof. B. Jirgensomi
(U). - Lērtē pie Hannoveras mūsu tau- i
tiešiem tagad iespēja cītīgi nodoties^
sporta nodarbēm. Pateicoties vietējā
angliļ garnizona gādībai, iegūti sporta
Sip&^l un piederumi. Iekārto sportistu
klubu. Līdzīgs kluba izveidošana
sākta arī Hochfeldas nometnē Augs-burgā.
- Mūsu bij. maratona meistars
un slēpotājs Kārlis Bukass no Čecho-slovakijas
ieradies Grēvenē (angla^
joslā), kur vada latviešu sportistu no-darbes.
^ Arnolds Šmits
gāmākas zemes nav uz visas zemes,
lodes. — Saņemam kabatas naudu 5
kronas nedēlā. Ja āboli maksā līdz
1.50 kr, par kg, tad daudz tas nav. —
Pašlaik dzīvojam mazā dftAu kūrvietā,
pie jūfas. Telpas mums ierādītaa vies­nīcās.
Man ar b5rnu loti glīta ista­biņa
ar centrālapkuri un tekošu ūdeni.
Strādāt mums nav vajadzīgs, jo,
proti, tam nav nekādas iespējas Dā­nijas
lielā bezdarbnieku skaita dēl
Pie mums, Dānijā, maz tādu, kam
kūtu klāt vina piederīgie. Ir daudz
Centrālo kartotēku
pēc LC padomes atzinuma nolemts
iekārtot Hanavfi. Kartotēkas Iekārto­šanas
darbus līdz 1. februārim uzņē­musies
veikt 3. apgabala komiteja.
Līdz ar to LCK atbrīvojusi prof. E.
Dunsdorfu no agrāk projektētās lat­viešu
centrālās kartotēkas vadītāja
pienākumiem Detmoldā. Līdzšinējā
Detmoldas Latviešu komitejas karto­tēka
turpmāk uzskatāma tikai par tu­rienes
komitejas kartotēku.
latviešu karavīru — invalidu, kam nav
roku un kāju. ViAiem trūkst apģērbs.
Kad beigsies reiz mūsu nedienas? Brī­žiem
zūd ticība dzīvei. Lielākā dala
latviešu no šejienes brauktu kaut vai
uz Vāciju, bet arī šādu iespēju nedod.
— Mums var mēģināt rakstīt caur
LSK Lībekā.
Zenta Sipola, Flygtninglejr,
FaKe ^ Ladeplats, Danemark.
„Trimda" beigusi iznākt
Ar angļu komandanta rīkojumu ap­turēts
Ziemelvācijas Gēstachtas no­metnē
„Saule" iznākušais iespiestais
latviešu Laikraksts Trimda", kas bija
plaši pazīstams arī Vidus — un Dien-vidvācijā.
Pēdējais — 46, numurs iz­nāca
29. novembrī. Aizvadītās vasa­ras
vidū „Trimda" bija pirmais ie­spiestais
laikrakstslātviešu Valoda visā
Ziemelvācijā, varbūt pat visā Vācijā.
Tā izdo:?anas atļauju savā laikā lat­viešu
žumālistu grupai, kas dzīvoja
Buchhorstas nometnē, izdeva tuvējās
Lauenburģas pilsētas koman'dants.
Pirmais numurs iznāca jūnija sākumā.
Kad nometnes iedzīvotājus pārcēla ui
18 km attālo Gēstachtu, kur izvei(.lo-«
jās „Saule", uz turieni pārcēlāSļ^a
Raimunda Caka' vadītā . redakcļO^/
Latvisko burtu trūkuma dēl dala laik^
raksta numuru bija iespiesta loti c ī-
Vainā ortogrāfijā („arih" un tml.). S l -
kumā laikraksts iznāca vienu, vēlāk
divi reizes nedēlā, parasti 4 maza for­māta
lappiišu apmērā. Laikraksta sa­turā
bija kā politiska, tā sabiedriska
rakstura iļsvadraksti un arī diezgan
plaša informācija. Kā vienīgo iespie­sto
latviešu laikrakstu vietējo un kai-miAu^
nometņu iedzīvotāji to labprāt
lasīja. Jūlija beigās laikrakstā parā­dījās
sērija aprunāšanas rakstiņu ar
nosaukumu „Ko kādā nometnē runā",
k^ur, neminot vārdus un vietai, „Aiz­kulišu"
stilā pauda dažādas ziVias peflr
atsevišķām personām un tuvāko no­metņu
rīcību. Faktus bieži attēloja
skgrozītā veidā. Šie rakstiņi, tāpat
daži ievadraksti un personīga rak-sturat
uzbrukumi noveda pie tā, ka
laikrakstam radās nopietnas domstar­pības
ar aizkārtām personām un lasī­tāju
pārstāvjiem. Augusta beigāsr
uz laiku mainoties ari atbildīgajam
redaktoram, „Trimda*' atmeta īpašo
garu un atgriezās agrākajās sliedēs,
kādās palika līdz bQigām. Tās saturs,
informācijai zaudējot agrāko plašumu
un svarīgumu, pēdējos mēnešos tot
mēr )bija kļuvis vienmulīgāks unjaf-laiclgāks,
jo pārsvaru guva vispārīga
satura raksti un ne visai augstas kva­litātes
litei^āri darbi. „Trimdas" iz­došanu
gan bija pārņēmusi īpaša iz­devniecība,
tomēr lasītāju simpātijas
vaiijs neatguva. Vairums lasītāju tās
izbeigšanos nenožēlos.
^ Lasītājs (kas šai vēstules dalai:^
savd vārdu nevēlējies minēt).
„Latviešu Vēstneša" nākamais nu­murs
iznāks 29. decembru
Izdevējs iin atbildīgais redaktors —(
Publisher and Editor-in-Chief: Viktors
B a l t k ā j i s .
ras
Vitoldu Immerfrcju, dz. 1926. g. 24.
4. Platones Drīzulos, kas bija vācu
aviācijas izpalīgos ar adresi Haupt-sammellager.
Baracke 36, Flugplatz,
Eger A. (11a) un kas, laikam, atrodas
franSu joslā; meklē māte Dora Immer-fceja,
Lfltvigi Camp „Saule", Grenz-fitr.
8b. 7. ist„ Geestaoht (24).
Ha«rfdu OzoKiia, kas dzīvoja Su-detljS,
Jāgcrdorf bei Leipa. meklē
brālis mag, iur. Arv. Ozoliņš. Latvian
Gamp, Knollstr. Ic, Osnabrūck (23).
Agr. Žani Rogu, miltu un maizes
centrāles ražošanas daļas vadītāju,
meklē A. Pantaurs, Latvian Relief
Bureau, Sophienstr. 6, Hannover.
Dr. Asju Baško ar mazo dēlu Jā­zepu,
kas pag. ziemā bija Vinkelsdor-fas
atpitas namā, meklē Viktors Balt­kājis,
Hotel Convikt, Dillingen/D.,Bay.
^Rakstāmmašīnu ar latviešu burtiem
pērk vai īrē. Piedāvājumus lūdz ad­resēt
„LĒitviešu Vēstneša" izdevnieci-bai
Dillingenā.
^Latviešu Vēstnesis"
sōt/r" ^ • - ' • j ' " ' " ' ' ""''^^ A*»^-!^'^^ cena 50 feniņu. Divi mēnešu abonementa ar pie
sutKsanu majas va. nometnē maksā 8 markas (par 1945. g. decembrī iznākošiem 2 numuriem vēl vT T
Pusgada abonements - 2 0 marku. Tuvinieku meklēšanas sludinājumi 3 markas par m k1 Z i ^ J "^-l
v.nrei.ēii. un vē, 2 markas par sludinājuma atkārtojumu. Pārējie sludinājumi 2 Ika^ta: r;:dr ' '
aaddreLsēVjaemi.I. m„Li a'' t' vr.r e~ š Vu "Vv ē'" s' t n e s i m" (Latvian New8 BuHetin), H o t eP 1'* *C^ "o' "n" v" i "V t D II-1" i^ „« „^ pār, vedumiem
B « y e r „ (Bb). Lai s O t , „ . i p.nāktu, ātrāk, ieteicams i.lietot ekspressm.umu es jai « i r p " ; : '
~ n u vai abonerneata pārtraukšanu tecbni.k„ iem.eslu J11:^:^^^:::^
Sportažurnālistu J ā n i Z a r i nu»
kas bija leģionārs, meklē Arnolds
Šmits, Latvian Gamp, Lauingen/Donau,
Bayern (lab).
Jaiinatvefamai latviešu pamatskolai
latviešu nometnē Wortfas ciemā, 18
km no Landshutas, pie dzc/stacijas,
steidzami vajadzīgi 3 pamatskolas
skolotāj i-jas. UNRRA's apgāde. Sko­lotājiem
ar ģimenēm būs atsevišķas
istabas. Kandidātus lūdz ierasties per­sonīgi
vai ar rakstu pieteikties Lands-hutas
Latviešu komitejai, Latvian
Camp, Lehbuhlstr. 1, Land»hut, Bay.
(13b).