Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1945

              ĻahleSu Vēstnesis 1945. g. 22. dece
B$v&xiia& apgabala latviešu dele­gātu
sanāksme notika 2. m 3. decemr
bri Augsburgā. Sanāksmē piedali jāsi
57 delegāti, kas pārstāvēja 25.639 tau­tiešus.
Apgabala pagaidu komitejas
pr-dis A. Reinis ziņoja par komitejas
līdzšinējo darbību, kas visvairāk iz­paudusies
mūsu kafaviru — kara gū­stekņu
atbrivošanas jautājumu kārto­šanā/
musu vispārēji tiesiskā stāvokļa
noskaidrošanā, kultūras pauākumu un
skolu Organizēšanā. Minchenē ierīko
pa.^apgādes veikalu (kantīni), kas ap­gādās
visas Bavārijas nometnes vis­pirms
ar bezpunktu precēm, bet, ja
radīsies iespējas, tad arī ar normē­tām
prceām. - ZiAojumu no LatvieAu
Centrālās komitejas tās uzdevumā
līdz ar- pārskatu par LCK organizē­šanu,
līdzšinējo darbību un LG pa­domes
pirmo sesiju sniedza A; Reinis,
iepazīstinot sanāksmes dalībniekus
arī ar jaunajiem apgabalu komiteju
statūtiem. Apgabala komitejas uzde­vums
ir ari pārraudzīt novada komi­teju
darbību, vienot apgabalus ar
centru un novadu, vietējās un nomet­ņu
komitejas ar apgabala komiteju.
Apgabala komitejai ir tiesības uz
mazu dalu no novada komiteju līd^
zekliem, bet apgabala komiitejām sa­vukārt
jādod līdzekli ari LCK. Ap­gabalu
komitejas un revīzijas komisi­jas
ievēlamas saskaņā ar LCĶ izslu­dināto
vēlēšanu instrukciju, pie kam
komitejas priekšsēdis ievēlams atse­višķi.
Iebildumi par vēlēšanām ie­sniedzami
Centrālai vēlēšanu komisi­jai.
Pie apgabalu komitejām savu­kārt
pastāv apgabala vēlēšanu komi­sijas,
kas ievēlamas apvienotā apga­bala
komitejas un revīzijas komisijas
kopsēdē. Apgabalu vēlēšanu komisijas
pārbauda apgabalā notiekošās vēlē­šanas.
Vienprātīgi sanāksme piciiOma Ba­vārijas
Latviešu padomes darbības
noteikumus. Tic paredz, kn Bavāri­jas
apgabala Latvieisu padomi ar vien­kāršu
balsu vairākumu ievēl Bavāri­jas
api^abala delegātu sapulce uz vie­nu
gadu, l'ar kandidātiem vēlēšanās
var uzstādīt tikai tās personas, kas
kandidēšanai devušas savu piekrišanu.
Padomes locekļu skaits nav noteikts,
bet ne ma^iks par 21. Bez Bavārijas
dclct^ātu sapulcē ievelc tiem padomes
locekļiem' katrs novads, kasi pārstā­vēts
ar ma/ok kā divi padomes lo­cekļiem,
var ievēlēt novada delegātu
sapulcē iztrūkumu līdz divi padomes
locekļiem. Līdz divi iztrūkstošos pa­domes
locekļus var kooptēt no attie­cīgā
novadā dzīvojošām personām.
Bavārijas apgabala komitejas loceklis
nevar bvīt padomes loceklis. Padomes
loceklis, kas pārceļas uz dzīvi citā
apgabalā, uzskatāms par izstājušos, un
vii^a vietā uzaicināms nākošais kandi­dāts.
17. sept. ievēlētā padome dar­bojas
līdz 1946. g. 1. decembrim. Pa­dome
no sava vidus izvēl padomes
prezidiju ar priekšsēdi, priekšsēža
biedru un sekretāru. Padomes prezi­dijs
sasiiiuc un vada padomes sēdes.
Padome pārstāv Bavārijas apgabala
delegātu sapulci. Tās tiesībās un pie­nākumos
ietilps: uzklausīt un pie­ņemt
Bavārijas apgabala Latviešu ko­mitejas
ziņojumus, uzklausīt un pie­ņemt
revīzijas komisijas ziņojumus,
dot savus padomus, norādījumus un
atzinumus, apstiprināt Bavārijas ap­gabala
Latviešu komitejas lēmumus,
ko komiteja iesniedz apstiprināšanai,
saņemt no Bavārijas apgabala Lat­viešu
komitejas atbildes un paskai­drojumus
uz padomes uzstādītajiem
jautājumiem, pieprasīt sasaukt apga­bala
delegātu sapulci. Padomes sēdes
notiek pēe vajadzības, bet ne retāk
kā vienu reizi divi mēnešos.
Bavārijas apgabala Latviešu komi­tejā
locekļu skaitu nolēma palielināt,
t ā kā komitejā darbosies priekšsēdis
un astoņi locekli. Par komitejas pr-di
ar 51 balsi, 2 balsojot pret un 2
atturoties^ ievēlēja Alfonsu Reini, par
locekļiem agr. A. Šteinhardu, adv. J.
Kalniņu; prāvestu Kullīti, tiesn.
Gravu, jur. A. Rudzi, proLP. Starcu,
mag. oec. J. Kalniņu un doc. Amt-mani.
Revīzijas komisijā ievēlēja inž.
E. Paldi, mag. oec. J. Lauvu un mag-oec.
A. Stabii^u.
Rezumējot delegātu zirtojumus, jā­teic,
ka tautiešu vajadzībās un mūsu
vispārējā, stāvokļa apgaismošanā aug-jttāKās
inslanccs lielākā dala komiteju
darbojušās labi un bijušas pietiekami
fiktīvas.
Sabiedriskajā tiesā ievēlēja juristus
Dāvi, Žagaru, Albatu, Janieku un
Kricvii^u. ; .
Par ģimnāzijām referēja A. Rūdzis.
Debatēs prof. Starcs runāja par ār­pusskolas
izglītību, aizrādot uz nepie­ciešamību
dibināt tautas universitātes
un stiprināt tautiešu morālo stāju.
Pārrunas izraisi j arī jaunatnes or^
ganizāciju lietus. Paredzēts aktivizēt
skautu un YMCA'8 organizācijas ditr-blbu.
Abu sanākfimju dienu vakaros
Haunštetenas kino telpās viesiem no­tika
teātra izrāde un koncertē. J. P.
Novada darba veiksme
Augsburgā Haunštetenas nometnes
sarīlfejumu zāle 1. decembri pulcējas
Svābijas novada latviešu komiteju
delegāti. Novada komitejas pr-dis
TilmanisziAoja par novada komitejas
līdzšinējo darbu. Sadarbība ar mili­tāro
valdību visiimā laba. Visā Švā-bijā
nometnēs atrodas 6000 latviešu,
bet ārpus nometnēm ap 1000. Komi­teja
sniegusi daudz izzinās un aplie­cības
tautiešiem, aizstāvējusi latviešu
intereses pie UNRRA's un amerikāņu
iestādēm: mēģināts apzināt mūsu ka­ravīrus
- gūstekņus, iesniegti pieprasī­jumi
militārai vadībai atbrīvot tos
vai mazākais novietot atsevišķi lat­viešu
nometnēs. Plašākas pārŗunaiJ
izcēlās par piederīgo meklēšanu, kā
to techniski labāk atrisināt. Savas
priekšrocības ir meklējamo sarak­stiem,
citas - kartotēkām. Daži
ieteica izgatavot pilnīgus sarakstus,
lai tos katra nometne izsūtītu
pārējām. Komitejas loceklis Nātins
informēja par palīdzības fOnda dar­bību;
Saziedots 4970 marku, no kurām
3597,89 izdots pabalstos, visvairāk
trūcīgām ģimenēm un karavīriem.
Nolēma dibināt atsevišķu švābijas
apgabala palīdzības fondu.
Vēlēšanās par Švābijas novada ko:
mitējas priekšsēdi ievēlēja līdzši­nējo
- Tīīmani (Augsburgā), bet par
locekļiem kapt. Kadili (Haunšte-tena),
kapt. NātiAu (Hochfelda), M.
Ringmani (Hochfelda), Ed. Raudupu
(Haunštetena), Medni (Memmingena),
Poririu (Lauingena), Pirvicu (Hoch­felda)
un Lejasmeieru (Kemptena).
Revīzijas komisijā: Lauvu (Klcin-kēca),
Roni (Hochfelda) un Alpu
(Haunštetena).
Vairāki delegāti Izteica domu, lai
katrā nometne nodibinātu kooperatī­vu.
Tā tautieši'iegūtu preces par pie­ejamākām
ccnam Jāmeklē ari iespē­jas
patstīlvlgai eksistencei. Darba at­rašanā
vislabākās izredzes amatnie­kiem
- pašražotajiem.
Sanāksme risinājās lietišķās sadar­bības
garā. J. P.
Mana ī^alTlJa
Cik tālu sniedzas rakstītās vēstu­res
zi6ās, Latvijas valsts tagadējo ter-ritoriju
apdzīvojušas latvicSu cilti».
Pēc „Latvija skaitļos", 1935. g. tai^tas
skaitīšanā no visiem 1.950.502 Latvi­jas
iedzīvotājiem saskaitīti 1. 472.612
(75,5 proc.) latviešu, tā tad trīs ceturļt-dalas
no valsts apdzīvotājiem. Gitu
tautu piederīgie Ir agrāk vai 1 vēlāk
ieceļojošie svešnieki vai vinu pēcnā­cēji.
Visvairāk tie nāk no tām tau­tām,
kad kādreiz bija uzkundzējušās
pār mūsu zemi. Te minami krievi
(lielkrievi - 10,6 proc, baltkrievi -
1,4 proc), vācieši (3,2 proc) un poli
(2,5 proc^. Reizē ar poliem ieceļo­juši
ar! žīdi (4.8 proc).
Laikā no 1920.-1935. g. iedzīvotāju
kopskaits valsti palielinājās par
354.371. bet tieši latviešu skaits - Ipar
311.208, pieaugot no 72,8 proc
uz 75,5 proc. Mūsu lauki latviskāki
par pilsētām: no lauku iedzīvotājiem
81,5 proc. latviešu, pilsētnieku ļvidū
tikai 65,1 proc. Tā galvaspilsētā
Rfgfi, kā satiksmes un tirdzniecībai
centrā, blakus latviešiem jo ievēro^
jams skaits dzīvoja • cittautlbnie^^
Vidzeme ir vislatviskākais Latvijas
apgabals; latviešu te 93,8 proc no/
iedzīvotāju skaita^. Slivukārt vislat­viskākie
Latvijas apriiiki ir Valmierai
(96,4 proc) un Cēsu (96,2 proc) ap­riņķi.-
Seko Kurzeme ar 86,5 proc un
Zemgale ar 82l8 proc Latgalē vislie­lākais
cittautiešu skaits, kas izskaidro­jams
ar to. ka to vidū loti daiīļdz ag­rākos
gados pārtautoto latviW{i. Ņo
visu latviešu kopskaita vairāk kā ce­turtā
dala dzīvo Vidzemē - 25,9 proc
ceturtā dala arī Latgalē - 23,6 proc,
Kurzemē - 17,2 proc, Zemgalē -
16,8 proc, Rīga - 16,5 proc
Kā redzams, neesam skaitā liela
tauta. Ja iedomājamies, ka atkal it
sevišķi lielus iedzīvotāju zaudējumui
esam cietuši pēdējā karā, tad tOp
skaidrs, ka jādara viss iespējamāk
mūsu dzīvā spēka turpmākā sagla­bāšanā.
—big»—
Latviešu Centrālas padomes pirmā
sesija
(Turpinājums no 1. Ip.,)
dibas mantas, mīizeju vērtību u. t. t.
pieteikšanu. Ierosināta palīd'/Jbas or­ganizēšana
tautiešiem, kas v<il jopro­jām
dzīvo-Austrijā un citur loti grū­tos
apstākļos, lai vini varētu nokļūt
pie pārējiem tautiešiem, kur dzīves
apstākli kaut cik nokārtoti. Ievadīti
arī priekšdarbi, lai apzinātu dzīves
apstākļus un apgādi nometnēs. Apga­balu
komitejām būtu pienākums palī­dzēt
šos datus savākl un viraāt tālāk
uz LCK. Tāpat tām jārūplijas, lai
ievadītu skolu un skolotāju reģistrā­cija
izdotos iespējami pilnīga.
Neskatoties uz to, ka mūsu karavīru
stāvoklis pēc pārvešanas uz Beļģiju
un sevišķi Vesterburā ir uzlabojies,
karavīru jautājuma kārtošanā vēl
daudz kas vēlams. Beļģijā internōto
kiiravīru apstākļus nevar uzskatīt par
apmierinošiem, un tāpat ari ameri­kāņu
un franču joslā .vēl veicams
duudz darba'šo mūsu tautiešu labā.
Pieņemot priekšlikumu par pateicī­bas
izteikšanu pagaidu LCK par līdz
šim paveikto darbu, LCP pirmās sesi-jcis
pirmā darba sēde noslēdzās.
Pirmās sesijas otra un turpmākās
sčdes turpinājās 19.^ 20. un 21. no-vembrL
Tanī ievēlēja LCP prezidiju
un Latviešui - Centrālo komiteju. Lat­viešu
Ceni:rālās padomes prezidijā
ievēlēja par priekšsēdi Alfrēdu Vald-miani,
bet par prezidija locekļiem ģe­nerāli
Jāni Lavenieku un agronomu
Andreju Punku. Sadalot amatus, ien.
Lavcniekam piekrīt priekšsēža vietnie­ka,
b e t Pu nka m sekre tā ra postenis.
Pēc attiecīgo darbības noteikumu
pieņemšanas, LCP ievēlēja Latviešu
Centrālo komiteju, kas turpinās līdz­šinējās
pagaidu LCK uzsākto darbu
emigrācijā esošo latviešu vienošanā
un vii^u dzīves kārtošanā un vadīša­nā.
20. novembra sēdē padome ar vi­sām
balsīm LCK prezidijā par priekš­sēdi
ievēlēja prof. Dr. K. Kundzinu.
Tāpat ar visām balsīm LCK prezidijā
ievēlēja prof. A. Svābi un prof. Fr.
Gulbi. Sadalot amatus, prof. A . Švā-be
uzi'īēmās priekšsēža vietnieka un
prof. Fr. Gulbis sekretāra amatu. Bez
tam, tāpat kā līdz l^im, prof. A. Svābe
vadīs LCK juridiski-administrātīvo,
bet prof. Fr. Gulbis kultūras un izglī­tības
nozari. Tālāk LCP ievēlēja L CK
locekļus - nozaru vadītājus. Par revī­zijas
lietu nozares vadītāju ievēlēja
architektu Eduardu Grosbergu, par
finanču un saimniecības lietu vadītāju
mag. oec. Jāni Bogenu, bet par jaun­radītas
darba un sociālo lietu nozares
vadītāju vd^kānu J. Velkmi, Tļālāk
LCP saVās darba sēdēs izstrādāja un
apsprieda noteikumus par apgabalu
komitejām un to darbību, nometņu
komiteju vēlēšanu instrukciju un citus
svarīgus jautājumus, kas saistās ar
latviešu dzīves kārtošanu emigrācijā.
,.LCK IB"
LCP pirmajā sesijā
ievēlēta Centrālā vēlē.^anu komisija,
kas sekos vēlēšanām visos apgabalos.
Komisijā ievēlēti prof. Svābe, sena­tors
J. Kalacis un tiesu palātas vice-prokurors
A. Būmanis. T
Augstākā siibiedriskā tiesā ievēlēti
senators J. Kalacis, tiesu palātas lo­ceklis
G. Apīnis, tiesu palātas vicepro-kurors
A. Būmanis, senators A. Rum-pētcris
un Rī.^as api<abaltiesns \ vicc-priekšsēdis
K. Ozoliņš. Par substitū-tiem
ievēlēti tiesu palātas krimināl-dep-
ta pr-dis V. Alksnis un Rigaļj ap­gabaltiesas
viceprickšēdis V. Zemin-skis.
- LC padome uzdevusi LC komi­tejai
starpscsiju laikā izdot dažādus
darbības noteikumus, starp citu' arī
noteikumus par autoru un izpildītāju
mākslinieku honorāriem. , i '
i *
LCK rīcībā
LC padomes loceklis Alfrēds Bēr­ziņš,
kas kārto darbību izbeigušais
Latvijas Nacionālās komitejas (Libekā)
jautājumus, paziņojis, ka visus šīs ko­mitejas
aktīvus, kas sastādās no blo­ķētiem
naudas līdzekļiem, nodod Lat­viešu
Centrālai komitejai, i 1. apgabala
Latviešu komitejas pr-dis J. Miezis sa­vukārt
paziņojis, ka čeku parakstīša­nas
tiesības uz Šiem līdzekļiem nodold
LCP financu un saimniecības lietu va­dītājam
J. Bogenam.
LCK iecēlusi senatoru Pēteri Stērsti
par pilnvaroto latviešu bij. karavīru
aprūpes lietu kārtotāju Francijā un
Itālijā. Senators Stērste jau saņēmis
atļauju minētās valstis ieceļot.
Par jauniem dokumentieli
ĻĢ padomes pirmajā sesijā apspriesti
un pieAemti principi par latviešu plt-ļ^
ietoto personu dokumentu veidie^
un izsniegšanas kirtibu. Pagaidu p#
ses turpmāk LCKlvārdā izsniegs vie­nīgi
apgabalu komitejas, bet pagaidu
apliecības tiem, kam nav pietiekamu
personības un pavalstniecības pierā­dīšanas
dokumentu, pēc ne mazāk kā
divi ticamu liecinieku apliecinājumd,
varēs izsniegt kā apgabalu, tā ari no­vadu
komitejas. -J939. Un vēlāko gadu
repatriantiem, kam ir vācu ..Kenn-kalrte"
un kas lūdz uziīemt vii\us lat­viešu
pārvietoto personu vidū, pie­līdzinot
tos šajā žiAā Latvijas pa­valstniekiem,
pagaidu apliecības vai
izsniegt vienīgi LCK-pēe okupācijas
iestāžu norādījumieni. 1941. gada re­patriantus,
kam ir „Riickkehrer
jjUmsiedler" vai „Nachumsiedler"
apliecības, tiesībās latviešu pārvieto«
tām personām arī var pielīdzināt vie­nīgi
LCK sazināJar okupācijas iestā­dēm
un pārbardciot šo personu no­stāju
vncu okupācijas laikā Latvijā
un nacionālsociālistiska fā Vācijā.
Darbu angļu joslas ^
1 un 2 gateru zāģētavās LSK var Isa-gādāt
latviešiem ^ z^ētavu^dafbu
vadītājiem, gateru Wllefiem uii pa^
Ilgiem, zeimefu stellefiem, zāģu asinā­tājiem,
lokomobiļu un dīzelu vadītā-jiem;
strādniekiem-cēm ar praksi' zā­ģētavu
darbā, meža darbu strādnie­kiem
(vēlams arteļos) balku cirša'nai,
šoferiem un transporta strādniekiem
balku un zāģmateriālu transportam un
saimniecēm —- virējām. Darbs anglu^
dienestā. Līgums jāslēd:^ vismaz uz
6, Vēnesiem. Gādās darbaV smagumam^
atbilstošu pārtiku, darba drēbes un
ģimenei arī dzīvokli. Atalgojums nau­dā
pēc vācu. algu kategorijām. No­metnēm
jāsakārto /zlAas par darba
gribētājiem, uzrādot par katru vārdu;,
uzvārdu, gimeries lielumu und.adresiļ
aroda izglītību un sīku agrākā darbV '
jļ)rakses aprakstu — kur, ' k^v un cik
ilgi strādājis, un jāiesūta tās pēc ad­reses
: Latvian Red Cross, Uhlandstr.
7, Esslingen Neckar, Wiirttemberg (14)
Austrijas s i r
Vlncs ..Ringā" atkal deg ugunis.
Tas ir labākais simbols šīs nacisma
nožņaugtās zemes atdzimšanai. Lai
aŗi ielu apgaismošana pagaidām apro­bežojas
ar Šo bulvāru loku vien, ugu­nis
māj no Vīnes teātru, koncertzāļu
un operas namiem. Vīniešu siirdīs at-plaukusi
cerība, ka viiiu pilsiita drīz
atkal būs pirmā visā Eiropā drāmas,
mūzikas un mākslu laukā.
Zīmīgi, ka pēc krievu ienākšanas
pag, pavasarī Vīnē operu un teātri
atjaunoja včl pirms ūdensvadu, gāzes
un elektriskā tikla salabošaniis. Sar­kanā
armija pēdējos vāciešus no pil­sētas
padzina l \ aprīlī. Divi nedēļas
vēlāk krievu atbalstītais Vincii filhar-moniskais
orķestris jau rīkoja publis­kus
koncertus, un ar krievu atbalstu
darbību atjaunoja arī valsts opera.
Krievi deva Siivas smagās mašīnas, lai
salabotu piemcrotāku teātra namu, no­drošināja
elektrisk.īs strāvas piegādi
izrādēm un operas dziedoņiem sagā­dāja
papildu pārtikas devas. Tanī pat
nedēlā savas durvis atvēra arr vispa­zīstamākie
Vīnes teātri — Bur gteātris
ond Jozefteātris (Makša Reinharda
teātris). Kopš tā laika tie aizvien ix-pārdoti.
V UKS
Šodien Vīnei ir trīs operas nami,
balets, savs ducis īstu teātru un kā­das
sešas koncertzāles, kas darbojas
pilnā sparā. %et ari Šajā zi'riā pilsētas
d:nve tālu no normāliem apstāk­ļiem.
Vairāki Vīnes labākie teātri
pārvērsti gruvešos. Daži nO tās liclā-ki,
cm māksliniekiem ierakstīti „mel-najā
listē". Amerikāņu pārstāvji, kas
noteikti nostājušies pret nacisma ap­traipītiem
māksliniekiem, lieguši' at­griešanās
atļauju Vilhelmam Furt-vcnglcram,
Vīnes filharmoniskā un
Berlīnes simfoniskā- orkcsti'a at^rāka-jam
diriģentam. Pārējo okupācijas
varu pārstāvji — kultūras dzīves no­teicēji,
kā zino, labprāt apsveiktu
Furtvcngleru, kas, pēc vispārējā atzi­numa,
ir labākais diriģents Eiropā. Tn
tā šodien Vīnes filharmonija ir pir­mās
šķiras orķestris bez pirmās skiras
diriģenta. Rez šaubām tas tā arī pa­liks,
līdz uzpeldēs kāds izcils un no
nacisma saisitlbām brīvs orķestra va­dītājs,
bet — tāds nekur nav saska­tāms.
••• •
Tirūkst visn^ipieciešamākfi
Bet Vīnes teātru un koncertu dzfve
mazāk cieš no mākeliniekv tesUt^aa
nekā no daudzu pirmo nepieciešamību
pilnīgā iztrūkuma. Skatuves dekorāci­jām
ir izmisīgs kokmateriālu trūkums,
bet apkurināšanai nav ogļu. Teātru
apmeklētāji steidzas uz izrādēm pulk­sten
piecos un sešos, lai vēl varētu
noķert pēdējos vilcienus un tramvajus
pusdeviņos un deviņos.
Vīniešu nakts dzīvē ir zināmas kom­pensācijas,
Cenas, pēc Ņujorkas,
Londonas vai Parīzes mērauklas, ir
zemas. Tādām tām arī jābūt zemē,
kur caurmēra kvalificēts strādnieks
nopelna nedēlā 40 marku vai 4 dolā­rus
pēc pašreizējā oficiālā mainas
kursa. - Laba vieta operā maksā vienu
dolāru, laba teātra biļete pat vēl
mazāk. '
Programmām Vīnē ir spēcīgi krie­viska
piegarša kā koncertzālēs, kur
krievu mūzika dzirdama visbiežāk, tā
arī politiskajās kabarejās, kur tēlo­tāji
dažreiz atļaujas pateikt satīris­kus
jokus par. krieviem un amerikā­ņiem,
par cik to, protams, atļauj cen­zors.
Vīnes radiofonu, visspēcīgāko
Viduseiropā, pārvalda krievi. Lai arī
māksliniekiem, kas uzstājas radio-fooā,
nav vajadzīga konifiiīistu piekri­šana,
tad tomēr vēstule no vietējās
komunistu partijas ierēdņiem var lielā
mērā palīdzēt tikt pie vārda uz radiot
vili^iem. Rezultātā radioprogrammas
līmenis nav nekāds iespaidīgi augstais.
Viegli dabūjamas Vācijā iespiestas
grāmatas — krievu romāni un lugas.
Vinieši izsalkuši pēc citu zemju ga­rīgas
barības, un krievi ātrāk par ci­tiem
to izpratuši. Vīnē iespiež krievu
grāmatas, notis un dramatiskus dar­bus,
un liek šos darbus to rakstnieku,
mūziku un režisoru rokās, kas (tos
vēlas.
Propagandai nav piekrišanas
Novcrabi^a sākumā krievi atzīmēja
padomju revolūcijas 28. gadadienu aŗ
muzikālu retumu — Vīnes filharmo^^
niskā un simfoniskā orkestfa kopēju
koncertu. Programmā l e m t i e darb.
bija tikai krievu, un tos vēl pasvītroja
Austrijas valsts kanclera Dr. Kārla;
Rennera un Krievijas augstākā' pāŗ-sitāvja
Austrijā — maršala Ivana Ko-tieva
runas. Pēc tām abām atskanēja
spēcīgi aplausi. Bet nākamā dienā,
kad, pēc krievu piepriasljuma, visos
Vīnes teātros un koncertzālēs nolasīja
proklamāciju ar Padomju Savienības
sasniegumu slavinājumiem, notika
ka»t kaa oHs, Pie apgalvofurna^ ,ka
Austrija un visa pasaule^ar atbrīvo-^
sanu no fašisma ir pateicību parādā ;
vienīgi sarkanai armijai, gandrīz/vi-sos
teātros sākās klcpošanas lēkme un
murmināšana. Runu beigās runātājus
vairs nevarēja sadzirdēt tīši saceltā
trokš/ia dēl.
VUn tomēr vīniešl novērtē kTievu .
iniciatīvu pilsētas kulturālās dzīves^
atjaunošanā. Valsts operas namu^
sāgi'āvušas bumbas — krievi palīdzēja •
operu iekārtot citos teātru ļnamos.
Viiu dāvināja 2 milj. šilifiu (200.000
dolāru) no tiem 30 milj.iilinu; kas ne­pieciešami
operas nama atjaunošanai^
u n d p i e d e V ā rii s a g ā d ā j a n e d a u d z k i 6-
gelu un būvtērauda. »^o devības iz­pausmi
samaitāja vienīgi Vīnes ope­ras
vadības pārstāvja paziņojums, ka
celtni nevarēs atjaunot vismaz trīs
gadosi jo deviņas tērauda griežamās'
mašīnas, kas nepieciešamas jaunuz-būvcj,
no operas nama pazudušas tūlīt
pēc sarkanās armijas ienākšanas.
Savienotās Valstis un citas okupā­cijas
varas savas kultuiļ^ pārstāvē^^
šanā Vīnē paliek tālu iepakaļ Kaut
arī' vīnieši loti interesējas pat ameri­kāņu
rakstniecību, nevjena amerikāņu;
grāmata Vīnē nav dabūj^ina. Neat­skaņo
arī moderno amerikāņu mūzikiu
jo notis tai pēc 1939. gada nav