1945-12-22-02 |
Previous | 2 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Kurz:emes pēdējais cīnu posms Latviešu tautas postu v^cu okupācijas pēdējā posmā mi tautiešu centienus un cīnu par brīvās neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu iztirzā raksts ar augšējo virsrakstu, kas iespiests Argentinas latviešu žurnālā ^Latvija". Tā kā šo ciriu posms mums, Vācijā esošiem latviešiem, mazāk pārzināms, tad sniedzam rakstu arī mūsu lasītājiem. „Apgalvojums, — tā teikts rakstā — ka vāciešiem piemītot apbrīnojamas organizatoriskas spējas, visspilgtāki izrādījās nepareizs, kad krievu armija tuvojās Latvijas robežai un kad sākās Latgales evakuācija. Jau pali Latvijas pierobežas pilsētu ieņemšana bija traģikomiska: sacelsi niilzu nocietinājumus, šo nocietinājumu darbos izsūtot tūkstošiem cilvBku, bet kad krievi tuvojās, tad vācu armija jau bez tieša spiediena bija labā gabalā. Vēl lielāka dezorganizācija bija citos evakuācijas jautājumos. Rīgā 5. un 10. oktobrī pēkšņi parādījās lielā skaitā vācu žandarmi, kas ar varu sagūstīja ielas gājējus un iestāžu apmeklētājus. 5. oktobrī sagūstītos nosūtīja uz Kafalaučiem novietošanai darba nometnēs, ; kurās bija pieļauti pat miesas sodi. Bet 10. oktobrī satvertos vairs nepaguva " aizvest uz Vāciju, tos novietoja nometnēs Kurzemē. Sos cilvēkus izmantoja smagiem darbiem pie nocietinājumiem un turēja galīgi antiliigiēniskos apstākļos, pie vāja uztura, nedodot ne drēbes, ne siltu veļu, visu garo ziemu, kauču vairums bija sagūstīti tādi, kā bijuši uz ielās un no mājām kaut ko paņemt vairs nebija iespējams. Šī pati varmācīgā iedzīvotāju ķeršana atkārtojās arī Kurzemē līdz pašām pēdējām dienām. Bija*riebīgi gadījumi ap Kandavu, Kuldīgā, vairākas reizes Liepājā un citur. Iedzīvotāji bija pastāvīgā satraukumā, viņi jutās no šiem vācu paņēmieniem terorizēti. Vēlāk evakuāciju attiecināja arī uz Kprzemi, jo nebija taču ne mazākās skaidrības, vai Kurzeme tiks militāri turēta, resp/vai viria varētu noturēties, jo piedzīvojumi Latgalē, Vidzemē un Bauskas-Rīgas virzienā bija nožēlojami, tie nevarēja dot pamata paļāvībai par Kurzemes noturēšanu. Un kad sākās evakuācijā, vācieši atlcal acīs paturēja: pievākt arī Kurzemē vēl atlikušo latviešu mantu. Kad Kurzemes fronte tomēr sāka stabilizēties, vācu iestādes tūliņ iesāka savu „civilpārvaldes*' darbību, kas iz-audās visvairāk lopu uņ labības atņemšanā un bieži neskaidros, vai nevajadzīgos rīkojumos, kājds piemēram bija norādījums par ruļdza zelmeņu nobarašanu lopiem. Uz laukiem kā ci-vīlās varas ^ pārstāvji „slaveni'' ktuva ^lauksaimniecības vadītāji'', katrā pagastā pa vienam... Tie bija neaizmirstami baigi skati, kad braucot ^o Rīgas uz Kurzemi varēja redzēt reichs-komisāriāta ierēdņus, „gpldfazānus" vai „brūnos'' ar pātagām rokās un šautenēm plecos dzenam lopus pa Latvijas ceļiem; no vienas vietas bija redzami aploki ar sadzītiem lopu bariem, kur gavis māva neslauktas un nebarotas, sīkie lopi vienkārši aizgāja bojā. Tos bieži pievāca klīstošie karavīri, vai apgādes iestāžu cilvēki savām vajadzībām, Ikkatra Zemgales, Vidzemes un vēlāk arī Kurzemes māja var stāstīt par vāciešu dzīvi šajās mājas, kas ne mazākā mērā nesaskanēja ar noteikumiem par pārtikas racionēšanu un devām. Cepa un vārīja^ vārīja un cepa: bija cepeši, putni, baltmaize, tortes, kafija; vistreknākās vistas, par ko latviešu civiliedzīvotājs, šīs pārtikas ražotājs ne sapņot nevarēja. Ar 26. septembri Lolises vielā par reichskomisāra vietas izpildītāju nāca Kochs, ar kura atnākšanu likvidēja ^ģenerāldirekciju'' pārvaldi. Apmēram decembra beigās lin 1945. g. sākumā no vācu puses tika privātā kārtā izplatīta versija par „brīvības došanu latviešiem", un janvāra sākumā vācu lidmašīnas mela zemē kādu latviešu valodā sacerētu proklamāciju, kurā — starp citu — bija lasāms šāds teikums: „Un kad Vāci}a drīzumā sāks lietot jaunus ieročus un raidīs tos cīnā rie-trumos un austrumos —- kas tad noliks? Tad nāks uzvara! Tāds ir militārais stāvoklis objektīvā skatījumā, un mēs latvieši no tā varam secināt, ka Latvija tomēr Idūs brīva un patstāvīga valsts!" Šķiet, tā bija pretspēle iuigliem un amerikājiiem mazo tautu tiesību jautājumā . .. Tāds bija stāvoklis līdz 2. maijam, kad latviešu patrioti — proti, visi Kurzemē palikušie varēja sākt attīstīt lielāku aktivitāti. Liepājā sapulcējušies Latvijas brīvvalsts tapšanas un brīvības cīnu dalībnieki nalēma nodibināt iieatk'arlgu izpildu varu, kuru nolēma nosaukt par Latvijas Pagaidu Valdību un kurai būtu jādarbojas līdz tam laikam, kad radīsies iespēja dibināt legālu valdību. Šo patriotu viedoklis bija, ka tādai valdībai jārodas nevis emigrācijā, bet pašu dzimtā zemē, lai zemes elpa pareizi ierosinātu valdjbas solus. Sanāksmē valdīja noskaņojums, ko nevar citādi nosaukt, \sM par apgarotu ideālismu, brīvu no jebkādām intrigām un varas tīkošanas. Katrs sirdsapzinīgi meklēja iespējami labāko , atrisinājumu kā personālā zinā, tā attiecībā uz iestāžu veidošanu. Vienojās par valdības atjaunošanu ar tām pašām ministrijām, kādas bija Latvijas brīvvalstī līdz 1940. gadam, kas būtii ērtāki likumu piemērošanas zinā.. Nākošā dienā, 3. maijā, notika jauna apspriede, kurā bficiiili piedalījās arī Nacionālās Komitejas pārstāvji. Šajā sēdē panāca godprātīgu, | nekādu varas kombināciju neietekmētu vienošanos, ka Nacionālai Komitejai jālikvidējas, un nodibināja galīgā veidā Pagaidu Valdības kodolu ^ar pulkvedi Robertu Osi priekšgalā.. . Ijagaidu Valdīlrās tālākais lēmums' bija bēz kavēšanas sasaukt Tautas Padomi, kas lai dotu legālu pamatiu valdībai. Bet tā kā Latvijas situācija kiuva augstākā mērā kritiska, tad bija nepieciešama tūlītēja rīcība, nenogaidot Tautas Padomes sanākšanu. Taču vissteidzamākā lieta šķita sakaru uzņemšana ar Anglijas un Ziemel-Amerikas Savienoto Valst(i valdībām^ griežoties pie tām pēc aizsardzības un palīdzības. Notika jauna ļiagaidu Valdības sēde, kurā valdībā konstruējās galīgā veidā. Tūlifi pēc 2. maija iesākās\aJrī^aLU-las Padomes organizēšana, kura iegāja pārstāvji no karavīriem^ zemniekiem, strādniekiem, ipteligences, ' kooperatīviem, pilsētām,'apriņķiem un t. t, S^- pŗoļtams, ka viļSS darbs bija loti jāsteidz un visam bija jāgūst provizorisks raksturs. Izdevās noorganizēt no Kurzemē dzīvojošiem latviešiem 70 locekļu Padomi no visiem apriiikiem. Padome pie tam ieguva tādu^/ locekļus, kas reprezentēja ne vien li^irzemi^ bet visu Latviju, jo Latgales, \Vidze-mes, Zemgales un Rīgas bēgtu Kuri^e^- mē bija daudz. 7. maijā izdevās Kuldīgā arī sasaukt pirmo Padomes locekļu sanāksmi, kas vienbalsīgi vienojās atzīt Pagaidu Valdības pirmos sp- 1us, atzīt Osi par ministru prezidentu un atzīt pārtrauktās Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Tāda pati;(sēde nolika vēl Liepājā. ^ Jāatzīmē, ka dzimtenes latvieši savā domāšanā bijaļiloti vienprātīgi un šo domu aizstāvēja drošsirdīgi mv"vienoii. Kurzemē paliksi savās sāpēs stipri sakausēta tauta, kas ar gudru izturību nesa savas mokas un godīgi gribēja atbalstīt savu Pagaidu Valdību." Latvija''. TT (Sakumu sk. i . lappusē) vairs neruna. Tā bija mūsu Izeme, kad trīssimti gadus ijriekš Kristus griekļV Stefans un simti piecdesmit gadus pēc Kristus romietis Tacīts minēja vārdu „aistipši". Tā bija mūSu zeme, kad grieķis un romietis brauca uz Dziņtar-jūfas krastiem pēc dzintara. Tā \^ija mūsu zeme, kad Bizantijas grieķis spānietis brauca ^z Kursu, lai tās zīlnieks pateiktu viņiem nākotni. Tā bija mūsu zeme, kad 1107. gadā zemgalieši uz kaujas lauka noguldīja 9000 iebrucēju un 13. g.i s. Veko viens cīnījās pret astoņiem ienalidniekiem. V. Bilkins Latvijas eksports Latvijas ārējā tirdzniecība kļuva sevišķi labvēlīga no 1936. ga'da, kad mūsu naudas vienību atraisīja no zelta bāzes, un piesaistīja angļu mārciņai. Labvēlīgo attīstību veicināja arī valdības aktīvā saimnieciskā politika, izdodot noteikumus par koku materialu-kvalitātes pārbaudi, noorganizējot oh|V savākšanu un izvērtēšanu eksportam,*'"' garantētās noteiktās cenas visiem svarīgākiem lauksaimniecības ražojumiem papildinot to sarakstu vēl ar jēlādām un vilnu, un noslēgtie tirdzniecības līgumi. Šīs darbības rezultātā 1937. gadā apgrozīto preču daudzums (eksports imports) ipieauga līdz tam vēl nesasniegtiem apmēriem: 3.214,9 milj. kg. vērtībā par 491,9 milj. Is.! Sevišķi strauji palielinājās eksports: no^h078,7 milj. kg. 138,3 mļlj. Is vērtībā!, 1936. g. līdz 1.993,4 milj. kg. 260,7 milj. Is vērtība, t. i. daudzumā' par 84,8*>/o, vērtībā par 88,50/0. Šai 1937. gadā ārējās tirdzniecības bilance noslēdzās ar 29,5 milj. Is lielu atlikumu. Apskatot vi&pirms dzīvnieku-mājlo-pu eksportu jāiegaumē, ka. pēc pirmā pasaules kara izpostītās lopkopības at^ jaunošana- atJāva tikai 1931. L^dā izvest pirmās mājlopu partija^ — 2^2 milj. Is vērtībā. 1935. gadā l a ^ ^ a - sniedza jau 3,5 milj. Is, 1936. g. — 6,7 milj. Is bet 1937. g. pat 9,9 milj. Is, sastādot jau 3,60/0 ņo kopeksporta vērti-
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1945 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1945-12-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari451222 |
Description
Title | 1945-12-22-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Kurz:emes pēdējais cīnu posms Latviešu tautas postu v^cu okupācijas pēdējā posmā mi tautiešu centienus un cīnu par brīvās neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu iztirzā raksts ar augšējo virsrakstu, kas iespiests Argentinas latviešu žurnālā ^Latvija". Tā kā šo ciriu posms mums, Vācijā esošiem latviešiem, mazāk pārzināms, tad sniedzam rakstu arī mūsu lasītājiem. „Apgalvojums, — tā teikts rakstā — ka vāciešiem piemītot apbrīnojamas organizatoriskas spējas, visspilgtāki izrādījās nepareizs, kad krievu armija tuvojās Latvijas robežai un kad sākās Latgales evakuācija. Jau pali Latvijas pierobežas pilsētu ieņemšana bija traģikomiska: sacelsi niilzu nocietinājumus, šo nocietinājumu darbos izsūtot tūkstošiem cilvBku, bet kad krievi tuvojās, tad vācu armija jau bez tieša spiediena bija labā gabalā. Vēl lielāka dezorganizācija bija citos evakuācijas jautājumos. Rīgā 5. un 10. oktobrī pēkšņi parādījās lielā skaitā vācu žandarmi, kas ar varu sagūstīja ielas gājējus un iestāžu apmeklētājus. 5. oktobrī sagūstītos nosūtīja uz Kafalaučiem novietošanai darba nometnēs, ; kurās bija pieļauti pat miesas sodi. Bet 10. oktobrī satvertos vairs nepaguva " aizvest uz Vāciju, tos novietoja nometnēs Kurzemē. Sos cilvēkus izmantoja smagiem darbiem pie nocietinājumiem un turēja galīgi antiliigiēniskos apstākļos, pie vāja uztura, nedodot ne drēbes, ne siltu veļu, visu garo ziemu, kauču vairums bija sagūstīti tādi, kā bijuši uz ielās un no mājām kaut ko paņemt vairs nebija iespējams. Šī pati varmācīgā iedzīvotāju ķeršana atkārtojās arī Kurzemē līdz pašām pēdējām dienām. Bija*riebīgi gadījumi ap Kandavu, Kuldīgā, vairākas reizes Liepājā un citur. Iedzīvotāji bija pastāvīgā satraukumā, viņi jutās no šiem vācu paņēmieniem terorizēti. Vēlāk evakuāciju attiecināja arī uz Kprzemi, jo nebija taču ne mazākās skaidrības, vai Kurzeme tiks militāri turēta, resp/vai viria varētu noturēties, jo piedzīvojumi Latgalē, Vidzemē un Bauskas-Rīgas virzienā bija nožēlojami, tie nevarēja dot pamata paļāvībai par Kurzemes noturēšanu. Un kad sākās evakuācijā, vācieši atlcal acīs paturēja: pievākt arī Kurzemē vēl atlikušo latviešu mantu. Kad Kurzemes fronte tomēr sāka stabilizēties, vācu iestādes tūliņ iesāka savu „civilpārvaldes*' darbību, kas iz-audās visvairāk lopu uņ labības atņemšanā un bieži neskaidros, vai nevajadzīgos rīkojumos, kājds piemēram bija norādījums par ruļdza zelmeņu nobarašanu lopiem. Uz laukiem kā ci-vīlās varas ^ pārstāvji „slaveni'' ktuva ^lauksaimniecības vadītāji'', katrā pagastā pa vienam... Tie bija neaizmirstami baigi skati, kad braucot ^o Rīgas uz Kurzemi varēja redzēt reichs-komisāriāta ierēdņus, „gpldfazānus" vai „brūnos'' ar pātagām rokās un šautenēm plecos dzenam lopus pa Latvijas ceļiem; no vienas vietas bija redzami aploki ar sadzītiem lopu bariem, kur gavis māva neslauktas un nebarotas, sīkie lopi vienkārši aizgāja bojā. Tos bieži pievāca klīstošie karavīri, vai apgādes iestāžu cilvēki savām vajadzībām, Ikkatra Zemgales, Vidzemes un vēlāk arī Kurzemes māja var stāstīt par vāciešu dzīvi šajās mājas, kas ne mazākā mērā nesaskanēja ar noteikumiem par pārtikas racionēšanu un devām. Cepa un vārīja^ vārīja un cepa: bija cepeši, putni, baltmaize, tortes, kafija; vistreknākās vistas, par ko latviešu civiliedzīvotājs, šīs pārtikas ražotājs ne sapņot nevarēja. Ar 26. septembri Lolises vielā par reichskomisāra vietas izpildītāju nāca Kochs, ar kura atnākšanu likvidēja ^ģenerāldirekciju'' pārvaldi. Apmēram decembra beigās lin 1945. g. sākumā no vācu puses tika privātā kārtā izplatīta versija par „brīvības došanu latviešiem", un janvāra sākumā vācu lidmašīnas mela zemē kādu latviešu valodā sacerētu proklamāciju, kurā — starp citu — bija lasāms šāds teikums: „Un kad Vāci}a drīzumā sāks lietot jaunus ieročus un raidīs tos cīnā rie-trumos un austrumos —- kas tad noliks? Tad nāks uzvara! Tāds ir militārais stāvoklis objektīvā skatījumā, un mēs latvieši no tā varam secināt, ka Latvija tomēr Idūs brīva un patstāvīga valsts!" Šķiet, tā bija pretspēle iuigliem un amerikājiiem mazo tautu tiesību jautājumā . .. Tāds bija stāvoklis līdz 2. maijam, kad latviešu patrioti — proti, visi Kurzemē palikušie varēja sākt attīstīt lielāku aktivitāti. Liepājā sapulcējušies Latvijas brīvvalsts tapšanas un brīvības cīnu dalībnieki nalēma nodibināt iieatk'arlgu izpildu varu, kuru nolēma nosaukt par Latvijas Pagaidu Valdību un kurai būtu jādarbojas līdz tam laikam, kad radīsies iespēja dibināt legālu valdību. Šo patriotu viedoklis bija, ka tādai valdībai jārodas nevis emigrācijā, bet pašu dzimtā zemē, lai zemes elpa pareizi ierosinātu valdjbas solus. Sanāksmē valdīja noskaņojums, ko nevar citādi nosaukt, \sM par apgarotu ideālismu, brīvu no jebkādām intrigām un varas tīkošanas. Katrs sirdsapzinīgi meklēja iespējami labāko , atrisinājumu kā personālā zinā, tā attiecībā uz iestāžu veidošanu. Vienojās par valdības atjaunošanu ar tām pašām ministrijām, kādas bija Latvijas brīvvalstī līdz 1940. gadam, kas būtii ērtāki likumu piemērošanas zinā.. Nākošā dienā, 3. maijā, notika jauna apspriede, kurā bficiiili piedalījās arī Nacionālās Komitejas pārstāvji. Šajā sēdē panāca godprātīgu, | nekādu varas kombināciju neietekmētu vienošanos, ka Nacionālai Komitejai jālikvidējas, un nodibināja galīgā veidā Pagaidu Valdības kodolu ^ar pulkvedi Robertu Osi priekšgalā.. . Ijagaidu Valdīlrās tālākais lēmums' bija bēz kavēšanas sasaukt Tautas Padomi, kas lai dotu legālu pamatiu valdībai. Bet tā kā Latvijas situācija kiuva augstākā mērā kritiska, tad bija nepieciešama tūlītēja rīcība, nenogaidot Tautas Padomes sanākšanu. Taču vissteidzamākā lieta šķita sakaru uzņemšana ar Anglijas un Ziemel-Amerikas Savienoto Valst(i valdībām^ griežoties pie tām pēc aizsardzības un palīdzības. Notika jauna ļiagaidu Valdības sēde, kurā valdībā konstruējās galīgā veidā. Tūlifi pēc 2. maija iesākās\aJrī^aLU-las Padomes organizēšana, kura iegāja pārstāvji no karavīriem^ zemniekiem, strādniekiem, ipteligences, ' kooperatīviem, pilsētām,'apriņķiem un t. t, S^- pŗoļtams, ka viļSS darbs bija loti jāsteidz un visam bija jāgūst provizorisks raksturs. Izdevās noorganizēt no Kurzemē dzīvojošiem latviešiem 70 locekļu Padomi no visiem apriiikiem. Padome pie tam ieguva tādu^/ locekļus, kas reprezentēja ne vien li^irzemi^ bet visu Latviju, jo Latgales, \Vidze-mes, Zemgales un Rīgas bēgtu Kuri^e^- mē bija daudz. 7. maijā izdevās Kuldīgā arī sasaukt pirmo Padomes locekļu sanāksmi, kas vienbalsīgi vienojās atzīt Pagaidu Valdības pirmos sp- 1us, atzīt Osi par ministru prezidentu un atzīt pārtrauktās Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Tāda pati;(sēde nolika vēl Liepājā. ^ Jāatzīmē, ka dzimtenes latvieši savā domāšanā bijaļiloti vienprātīgi un šo domu aizstāvēja drošsirdīgi mv"vienoii. Kurzemē paliksi savās sāpēs stipri sakausēta tauta, kas ar gudru izturību nesa savas mokas un godīgi gribēja atbalstīt savu Pagaidu Valdību." Latvija''. TT (Sakumu sk. i . lappusē) vairs neruna. Tā bija mūsu Izeme, kad trīssimti gadus ijriekš Kristus griekļV Stefans un simti piecdesmit gadus pēc Kristus romietis Tacīts minēja vārdu „aistipši". Tā bija mūSu zeme, kad grieķis un romietis brauca uz Dziņtar-jūfas krastiem pēc dzintara. Tā \^ija mūsu zeme, kad Bizantijas grieķis spānietis brauca ^z Kursu, lai tās zīlnieks pateiktu viņiem nākotni. Tā bija mūsu zeme, kad 1107. gadā zemgalieši uz kaujas lauka noguldīja 9000 iebrucēju un 13. g.i s. Veko viens cīnījās pret astoņiem ienalidniekiem. V. Bilkins Latvijas eksports Latvijas ārējā tirdzniecība kļuva sevišķi labvēlīga no 1936. ga'da, kad mūsu naudas vienību atraisīja no zelta bāzes, un piesaistīja angļu mārciņai. Labvēlīgo attīstību veicināja arī valdības aktīvā saimnieciskā politika, izdodot noteikumus par koku materialu-kvalitātes pārbaudi, noorganizējot oh|V savākšanu un izvērtēšanu eksportam,*'"' garantētās noteiktās cenas visiem svarīgākiem lauksaimniecības ražojumiem papildinot to sarakstu vēl ar jēlādām un vilnu, un noslēgtie tirdzniecības līgumi. Šīs darbības rezultātā 1937. gadā apgrozīto preču daudzums (eksports imports) ipieauga līdz tam vēl nesasniegtiem apmēriem: 3.214,9 milj. kg. vērtībā par 491,9 milj. Is.! Sevišķi strauji palielinājās eksports: no^h078,7 milj. kg. 138,3 mļlj. Is vērtībā!, 1936. g. līdz 1.993,4 milj. kg. 260,7 milj. Is vērtība, t. i. daudzumā' par 84,8*>/o, vērtībā par 88,50/0. Šai 1937. gadā ārējās tirdzniecības bilance noslēdzās ar 29,5 milj. Is lielu atlikumu. Apskatot vi&pirms dzīvnieku-mājlo-pu eksportu jāiegaumē, ka. pēc pirmā pasaules kara izpostītās lopkopības at^ jaunošana- atJāva tikai 1931. L^dā izvest pirmās mājlopu partija^ — 2^2 milj. Is vērtībā. 1935. gadā l a ^ ^ a - sniedza jau 3,5 milj. Is, 1936. g. — 6,7 milj. Is bet 1937. g. pat 9,9 milj. Is, sastādot jau 3,60/0 ņo kopeksporta vērti- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-12-22-02