Bavarijas Latviesu vestnesis, November 26, 1949

              mi
IW9. g. 23.
iias dikta-
Maskavā
la nolūku
noteikti apgalvcj^ļ;
•Odas MaskaV^'^S
kSd^ krievu k e ļ ;
idribas. No vienaTn?
[J MaskavuTlA^^^
līdzību savai zeZf
m sakaušana un
ms. Padomju savienr
•)ām^ l i e l ^ uzmanību.
\ , l^vokla Kasliktlnā-
*a izolācija droši vien
ķru iedzīvotājos, kšdSl
ŗ f par savas armijS
ļoSanu, lai, mazākais, to
ļjTĪdbā. Vajadzīgos ka.
viņš var saņemt vien!,
[as, Jo ar tiem 100 vlr^
>«truktorl€m, kas valsts
reprezentē padomju
Ui albāņu komunisti^,
maz līdzēts.
fēl viena cita versija,
prasība, lai Albānija
[pret Jugoslaviju nai-laudzus
jau pamudina,
uz to, ka Hodža patle-
[ārsviesties Tito pusē.
ļrunā, ka, lai izvairītos
•ējamības, kominlorms
ISu un aizvedis uz Mas-ļattiecīgi
pārskolotu.
ŗbflt pavisam vienkSr-t>
azīmies, ka Maskavš
bk kāda plagāka kom-krence.
„Nezinām5 vlr-ļām
pastāvīgām dzīves
ļkušl franču un itāliešu
feri, bet Maskavā pa*
;iU sarkano barvede Pa­kuru
vēl nesen k§da
ia, ka tā Prāgā apcie-pūtu
nekāds brīnums,
ļtva^ apspriežu galda
i, ķas laikam, ir
/Vlbi^^ kam
I uzticas.
MEĢINSJUMS
iCUA
Istanbulā atklfita
it pastāvošo valsts
dalībnieki gribējuši
lāt prezidentu Isme-id
izmantot situSdju
is nodibināšanai. Sa-ļojuai
turku nacloriš-
1 tās priekšgalā stāvē-merāļi
un parlamenta
Vēmieki gatavojušies
Izamākos turku dertio-lai
nodibinātu diktā-iCakmaka
vadībā. Ap­ei
ģenerāļi un štāba
I sazvērestībā iejauktos
ksināts izslēgt no par-
KLUSEIA...
;enībā tagad skaitās
nācis no ārzemēm.
:apitālistiskajāmiekSr-imnieciskā
dzīve kU-jtās.
Vēl pirms pirmā
oficiāli publicētajā
:ava atzinās, ka masu
Padomju savienība
uzīvotāju prasības. Ja
, to apstākU, ka kr evi
almnieciskoff pasaku-f
vai vienīgi ar pi^-
ļstrādniekiem, Malen-
Lms par sociālisma
lir visai apšaubāms.
atkal ļaus
kuģus
Pēc sešu mēneSu
ša angļu, amerikāņu
hamu atļaut _ W
[elākus un atrakus
\us. nekā tas.note*te
ima okupacuas varu
f šim vācu kuģu bu
lārveidot palļgkreise-lu
bāzes kuģos.^
nē. ka Zi^n^f S
atkal nodarg
ku skaitu un Vacua^
- ārzemju reaer
[)re6u pārvietošana*
LATVI A
Latviao Newspaper
publlsfted uDder E U C O M CtvU
^Irs DIvlslOD Authorlsatlon
ļfumber UNDP iflS. Publltber
Bdltort Valdemāra Lļiim-
0 ^ BfilUigen/N.. Brelte Str.
1^. prlnter; Ungeheuer &
0lmcr. Ludwlg8burc, K5mier-rtf.
16. Publlshed twlce weekly
Circulatlon 11.000.
lATVIAH NEW5PAPER
Nr. 112 (3S6)
Sestdien, 1919. g. 26. nov.
Unak tre&dten&8 un testdlenAs
Udevejs: Latviešu CeotrAlI Ko-mttejft.
Oalveoatt rtdaktont V
Lambergs; galvena redaktora
vietnieks: M CuUtla. Bedak-torl:
K BolStelns, It. IgaU,
J. JSkabsona. B. Ķlsella H
Mlndenbergs B Ralsters L.
Svarcs, Redtthcljas adrese:
toUngen^., Brelte Str. 6-5,
telefons 11339.
Latvija atkal reiz
būs briva^ gaka
.New York Times
Ņujorka (D). — Sakarā ar
mCisu neatkarības 31. gadadie­nu,
lielais amerikāņu laik-rsSffte
New York Times ievie­tojis
garāku rakstu, kas vel­tīts
18. novembrim. „Kad
pirms 31 gada Latvijā uzlēca
brīvības gaišība," saka laik­raksts,
„likās, ka tā turpinā­sies
daudzus gadu simtus. Pa­tiesībā
viss norisinājās citādi:
1039. g. 5. oktobri Latvija bija
spiesta parakstīt savstarpējas
palīdzības līgumu ar Padomju
savienību. Maskava šo līgu­mu
tomēr neievj&roja. Jau
1940. g. jūlijā Latviju okupēja
sarkanarmija un pievienoja
Padomju savienība. To ASV
vēl tagad neatzīst. No 2 mil­joniem
latviešu vismaz viena
trešdaļa tagad deportēta vai
iznīcināta." Raksta beigās
New York Times saka: „To-mSr
pienāks laiks, kad Lat­vija
atkal atgūs savu neatka­rību
un būs brīva."
Vašingtonā Latvijas sūtniiii J. Feld-manis
18. novembri saņēma apsvei­kumus
no ārlietu ministra D. Eče-sona,
ministrijas ģenerālsekretāra
un citiem ārlietu ministrijas vadl-tSjiem
darbiniekiem. Personīgi
sveica Lietuvas sūtnis Povilas 2a-deikls
un ministrs Stasls Lozaraitis,
ka arī citi mūsu valsts un tautas
labvēļi. Valsts proklamēšanas svēt­ki
vakarā* sūtnis J. Feldmanis pie-
Vašingtonas latviešu koloiiiju,
tagad jau ir ap simts personu
liela.
NSkoSā dienā sūtni® izbrauca uz
Ņujorku, kur turienēs organizāciju
larļkojumā teica uzrunu. Svētdien,
20. novembri, Vašingtonas latviešu
biedrība bija organizējusi svētku
dievkalpojumu, kam sekoja pieņem-iana.
Latvijas valsts svētkus divi
rakstiem atzīmēja Nev;^ York Ti­mes.
Ari Washington Times He­rald
bija ievietojis attiecīgu apce­rējumu.
sadarbības trūkumus
nacionālas mes
iesiļa
LCP 16. sesijai Imbshauzenā nekavējoties sekoja LNP 3. sesija uz
Kuŗu bija ieradušies 53 locekļi. Sesija noklausījās prezidija ziņojumus
un nāca ar saviem ierosinājumiem turpmākās darbības veidošanā, pie
kam vislielāko uzmanību Izpelnījās Jautājumi par Informācijas un pro­pagandas
intensīvizēšanu, grupu sadarbību, LNP reorguiizāclju un
līdzekļu komplektēšanu. Sevišķi spraiga domu apmaiņa LNP uzbūves
reorganizācijas lietās notika starp vēlēšanu principa aizstāvjiem, kas
nāca no LCP un Daugavas Vanagu grupas, un līdzšinējās uzbōves aiz­stāvjiem,
politisko un citu organlzācljtt pārstāvjiem, kas atbalstīja de­leģēšanas
principu — parlamentāriešiem un viņu domu biedriem. Radi­kālus
jauninājumus vai krasākus Ierosinājumus realizēt tomēr nepie­laida
LNP statūtos noteiktais divu trešdaļu kvorums, kas šoreli prasīja
36 balsis, tā ka lielākā daļa Iesniegto rezolūciju, ar! reorganizlcljas
Jautājums, palika neiedzivināts. LNP dibināta uz kompromisa, un tādi
veidā tā ari pagaidām darbosies tālāk.
Ievērojot svarīgo LNP reorganizā-cijaa
jautājumu, uz sesiju bija iera­dies
maksimālais pārstāvju skaits
no visām grupām. Iztrūkstošo lo­cekļu
vietā bija deleģēti substitūU,
ur. kā preses pārstāvis izceļojušā L,
Bērziņa vietā nāca Raisters. Veco
strēlnieku biedrība, kas izstājusies
no Cīnītāju apvienības, bija pietei­kusi
savu delegātu J. Goldmani, ko
ari ar 46 balsīm pieņēma, piešķirot
organizācijai vienu mandāta Jau
sesijas sākumā politiska parlamenta
atmosfaiiu radīja pilnsapulces vadī­bas
izraudzīšana. LIdzšinēj. priekš­sēdis
R. Osis no jauna dabūja tikai
24 un viņa pretkandidāts P. Dar-dzāns
— 26 balsis. Frakcijām resp.
grupām pēc 4 stundu apspriedes
beidzot izdevās vienoties par prof.
P. Laurinoviču, ko tad ari ievēlēja
par pilnsapulces vadītāju ar 50 bal­sīm,
bet par viņa vietnieku G. Odi*
ņu ar 37 un par seki'etāru J. Niedru
ar 38 balsīm.
Par prezidija darbību starpsesiju
laikā pirmais ziņojumu sniedza
priekšsēdis J. Celms. Pārvēlētais
prezidijs sanācis pavisam 5 sēdēs, jo
šaurie līdzekļi kavē biežāk satik­ties.
Tāpēc būtu labi, ja visi pre­zidija
locekļi varētu dzīvot vienā
vietā. Ziņojumu beld,zot, J. Celms
atzīmēja, ka nav sekmējies izlemt
sadarbības un LNP reorganizācijas
jautājumus, kurus prezidijs nodod
pilnsapulcei. Reorganizācijas domu
ierosinājušas LCP aprindas, un pre­zidija
komisija izstrādājusi attiecīgu
priekšlikumu, ko nāksies apspriest.
Nogaidīšanas taktika starptautiskajā politikā
Prezidija ārējās daļas vadītājs R.
Lleplņš plašā ārjjolltiskā pārskatā,
kurā viņš pieskārās notikumu attī­stībai
visos svarīgākos politisko vai
militāro notikumu degpunktos, par
Baltijas valstu situāciju atzīmēja,
ka šo valstu liktenis joprojām pa­liek
atkarīgs PO notikumu attīstības
Riet umvacija uzņemta
locekle Rietumeiropas saimē
V Publicēta ASV, Anglijas un Francijas vienošanas ar Rietumva-cijos
fedeiaciju. Ārpolitiskas debates Bonna. SPD vadonis
Dr. Sumachers uz 20 dienam izslēgts no parlamentp
Bonnā (B). — Ceturtdien pēcpusdienā vienlaicīgi Bonnā, Parizē un
Londonā publicēja triju valFtu vienošanās protokolu ar Rletumvācljas
federāciju Si vienošanās, ko i'.strādāja ASV ārlietu ministra Ečesona
apmeklējuma laikā pagājušā nedēļā, paredz Rietumvācljas piedalīšanos
Rūras kontrolpadomē, par ko savukārt trīs rietumu lielvalstis Rletum-vScijā
pārtrauc lielāko tiesu demontāžas, atjauj vācu konsulāras un
tirdzniecības pārstāvniecības ārzemēs, atcel k«žu būves aizliegumu, at-
Mot tirdzniecības kuģus līdz 7200 t neierobežotā vairuma, atvieglo
reparāciju maksājumus un atver Rietumvācijai visas iespējamības pie-dalīties
kā Udztiesigam loceklim Rietumeiropas saimnieciskajās un po­litiskajās
organizācijās.
šaiiās un tā konsultēšanas. Dr.
Adenauera vienošanās ar rietum­niekiem
esot nelikumīga un neat­bilstot
jaunās Rietumvācljas konsti­tūcijas
pamatlikumam.
Dr. Adenauers un citi runātāji no
visām pārējām partijām, atskaitot
komunistus un sociālistus, atspēkoja
Dr. Šumachera pārmetumus. Labā
spārna partijas un arī centrs tāpat
kā radikālās bavārie.^u un vācu
partijas solidarizējās ar federācijas
kanclera ārpolitiku, atzīstot, ka cits
kurss Rietumvācijai nav iespējams
un ka vienošanās ar Franciju, An­gliju
un ASV ir liels solis uz priek­šu
Vācijas patstāvības atgūšanai,
jaunuzbīivei un drošībai.
Debates ieilga līdz piektdienas
agrām rīta stundām Dr. Adenau­era
runas laikā Dr. Sumachers mē­ģināja
kanclera runu pārtraukt ar
starpsaucieniem „nav tiesa, ko 3us
\vic Acnt sabiedroto kan-
Rletumvācijas un sabiedroto vie­nošanos
vācu tautai paziņoja fede-iScijas
kanclers Dr. Adenauers ce­turtdienas
vakarā Bonnas parla-inentā.
Viņš paskaidroja, ka vācieši
sarunās ar augstajiem komisāriem
un ārlietu ministru Ečesonu panā­ci
vienošanos „kas par 90o/o ap-feierinā
mūsu prasības", Dr. Ade­nauers
uzsvēra, ka kopš kapitulāci-ias
šīs sarunas bijušas pirmās, kur
Vāciešus uzvarētāji uzlūkojuši kā
pilntiesīgus partnerus. Tagad vā­ciešiem
esot posmu pa posmam jā­atgūst
pilnīga uzticība, jo to prasot
tiklab pašas Vācijas kā arī visas
pārējās Rietumeiropas intereses.
Jau ASV ārlietu ministra Ečesona
viesošanās laikā vācu sociālistu
frakcijas līderis Dr Šumachers asi
tetizēja Dr. Adenauera rīcību. Iz­teikdams
visai ašas piezīmes presē
^ SPD partijas biļetenā. Kad kan-
<^lera runai ceturtdienas vakarā par­lamentā
sekoja debates, Dr Suma-ehersno
jauna asi vērsis pret
Hietumvācijas kanclera ārpolitiku,
ko viņš esot realizējis bez opozīcijas
^ paša Bonnas parlamenta piedalī-sakāt"
un „jūs esat sabiedroto
clers". Pēc šiem starpsaucieniem
parlamenta sēžu zālē sacēlās lielāks
uztraukums un lielākā dala depu-
(Turpinājums t IPP-)*
lielajā politikā. Atombumbas parā­dīšanās
Padomju savienības rokās
stāvokli lielā mērā groza par labu
pēdējai, un tādēļ no ASV puses vē­rojama
bruņoto spēku izveidošana
un pārkārtošana, kam vajadzīgs
laiks, Baltijas valstu jautājumā tā­pēc
piemēro nogaidīšanas taktiku,
un ofldālās personas ar skaidrākām
deklarācijām vēl klajā nenāk. Lie­tuviešu
kongresā Ņujorkā Stata gu­bernators
Djuljs gan norādīja, ka
Padomju savienībai jāatiet 1939. g.
robežās, un līdz ar to jāatbrīvo Bal­tijas
valstis. Visu šo apsvērumu dēļ
mums kopā ar mūsu kaimiņiem v i ­siem
līdzekļiem jāmēģina kāpināt
ciņu par Latvijas atbrīvošanu un
jāmeklē ceļš uz organizācijām un
Institūtiem, kam tie paši mērķi.
Tagadējā sabiezējušā politiskajā
atmosfalrā mūsu politikas stūrak­mens
ir un paliek — Baltijas tautu
neatkarības atjaunošana, un modri
soļi arī to mēģinājumu virzienā, kas
iziet uz Austrumeiropas kartes pār­kārtošanu,
Sādā garā darbojoties,
LNP ārējā daļa ievadījusi sekojošos
soļus. Nodots paziņojums ASV val­dībai
par mūsu vēlēšanos pievieno­ties
Atlantika paktam. īpašā brošū­rā
plaši apgaismoti apstākļi okupē­tajā
Latvijā. Sī brošūra iznākusi
angļu un franču valodā un guvusi
dzīvu atbalsi. Izdarīti divi iesnie­gumi
UN, un latviešu pārstāvji pie­dalījušies
Common Cause organizā­cijas
sanāksmē Ņujorkā. Mēģināts
nodibināt sakarus ari ar jūnijā ASV
nodibināto Committee for Free Eu-rope,
ko dibinājuši to zemju pār­stāvji,
kas atrodas aiz dzelzs aizkara
un kuru tagadējās valdības ASV at­zīst
— poļi, čechi un jugoslavi. Ap­meklējot
Eiropas savienības pado­mes
sesiju Strasburgā, bijaļ izdevība
nodibināt sakarus; ar daudziem pa­domes
locekļiem un presi, Parīzē
iznāca tikties ar trimdas politiķiem
un tajā laikā notiekošās UNESCO
pilnsapulces delegātiem. Te pārru­nāts
jautājums, vai UNESCO darbā
nevarētu iesaistīt arī mūsu trimdi­niekus
— speciālistus. Ievadītas sa­runas
ar dažādu palīdzības organi­zāciju
pārstāvjiem par atbalstu mū­su
tautiešiem Vācijā. Mēģināts
stiprināt sakarus ar mūsu kaimiņ­zemju
organizācīiām, un reaģēts uz
mums nelabvēlīgiem rakstiem rie­tumu
presē.
Runātājs ierosināja un pilnsapul­ce
pieņēma īpašu deklarāciju, kurā
Starp citu uzsvērts: J.NP konstatē,
ka igauņu, latviešu m lietuvju tau­tu
iznldnUana turpinfis ar pieau­gošu
sp^cu, \m d^darē, ka latvieSu
tauta,ka8 vienmēr organiski piede­rējusi
pie rietumiem, nekad nav at-tdkufii^
un ar! neatteiksies no sa­vas
neatkarības. LNP atkfirto lat­viešu
tautas kategorisko prasību
pēc okupantu ievākšanas \m pilnī­gas
Latvijas suverenitātes atjauno­šanas
1939. g. robežās, un rezervē
sev tiesības prasīt gandarījumu par
okupantu IzdaBltām pārestībām."
Ciņas galvenais ierocis
Ziņojumā par informācijas daļas
darbību V. Lambergs uzsvēra, ka
līdz 1948. g. rietumu demokrātijas
atsacljušās no propagandas cīņas
veida, kas būtu palīdzējis atmaskot
padomju propagandas melus. Tagad
šai ziņā stāvoklis krasi mainījies.
Tas ari noteicis LNP nostāju infor­mācijas
jautājumā jau pašā darbī­bas
sākumā. Tagad mēs vācam un
dodam tālfik patiesu latvisku infor­māciju
līdz ar ziņām no dzimtenes
un par bo]ševiku deportēto likteni
Rietumu prese un iestādes plaši iz-manto
tiklab tās, kā ari mūsu laik­rakstu
Latvija, bet ASV mazie rai-
Ari N. Rozenfiids
apšauba DP likuma
realizēšanu
Viens no trijiem galvenās DP ko­misijas
locekļiem Vašingtonā Harijs
N. Rozenfiids sarunā ar New York
Times pārstāvi paskaidroja, ka līdz
šāgada l novembrim ASV ieradu­šies
100.493 DP, bet 5082 tai br!d!
atradušies ceļā. Pēdējos 8 mēnešos
DP likuma Ietvaros Savienotajās
valstis lebrauķuSi 94^67 PP: martā
6125. aprm 643% maiji iad^^
10.162, jūlijā 13.113, augustā 19.385,
septembri 16.699 un oktobn 15.761.
Rozenfiids tālāk paskaidro, ka šie
skaitļi gan rāda pieaugošu tkidenci,
bet tā, kā kongress vēl iiav pieņē­mis
jauno DP likumu un komisijai
jāķeras pie līdzšinējā likimui prasī­bu
pildīšanas, kās nosaka lece}otfiJu
proporcijas, tad turpmākais DP ko­misijas
darbs ievērojami palielinā­sies.
Vispār apšaubāms, vai likumā
paredzētos 205 000 spēs pārvietot
līdz noteiktajam laikam — 1950. g.
30. Jūnijam.
Harijs N. Rozenfiids salīdzina DP
komisijas darbu ar lentes sistēmu
automobiļu fabrikā. ,Jūs gūsit lie­liskus
panākumus tik ilgi, kamēr
slid produkcijas lente.*' saka viņš,
„bet ja kāds no pircējiem vēlas sa­vam
automobilim cita tipa riteņus,
visai lentei jāapstājas, kamēr izdara
vēlamos pārkārtojumu. Jūs vien­kārši
nevarat pārējos automobiļus
aizvadīt garām apstādinātajam.
Mums komisijā tagad Jāapstādina
visa lente, lai varētu izdarīt Nepie­ciešamās
procentuālās korrektūras."
Kā zināms, DP likums paredz, ka 40
proc. no Ieceļotājiem jānāk no Bal­tijas
valstīm un 30 proc. jābūt lauk­strādnieku.
Pēdējā punkta realizē­šanā
vēl sevišķas grūtības radot no­sacījuma,
ka šai skaitā drīkst uz­ņemt
tikai tos, kas agrāk strādājuši
lauksaimniecībā, nevis tos, kas to
vēlētos darīt jaunajā darba vietā
ASV. (š)
dltaji Izmanto ar! ieceļotāju Ueclbii
par boļševismu un tfi metodēm. TC
trimdinieki noskaņo mūsu mērķa
labā ASV sabiedrisko domu. Bes
tam nodibināti sakari ar ASV unl«
versltātēm, kas ari ļoti Interelējai
par boļševlsma īsto seju un meto­dēm.
Informācija kļuv\isl par māsu
cīņas galveno ieroci, kas mums Jā*
izmanto ar visu enerģiju.
Informācijas daļa piedalījusies 12
propagandas izdevumu sagatavoša*
nfi, un pašlaik vēl top 5—6 jaunas
brošūras rietumu pasaules iepazīsti^
nfišanai ar mūsu likteni un boļše**
visma briesmām. Propagandas dar^
bfi ASV ļoti palīdzīgas varētu būt
tturienes Utviešu organizācijas, un
tādēļ patlaban norit enerģisks darbs
to radīšanā ^n pārkārtošanā. Apvie*
notas trimdas kopības organizācijas
top ari citās zemēs. Attiecībā oz
LNP prezidija novietojumu tfipēo
Jāatzīst, ka piemērotākā vieta būtu
Eiropa vai ASV. Pēdējai priekšro­cība
vēl tfi ka tur sekmīgi varētu
attīstīt ciņu ar mūsu propagandas
Hdzekļlem.
Siem ziņoJunUem pievienojās prot^
P. Starca pārskats par viņa pieda«
llšanos Eiropas lauksaimnieku kon*'
federācijas sanāksmē Insbrukfi, kur
\iņš nolasīja referātu par kolhotu
sistēmu. '
Ziņojumiem sekoja debates, kas
galvenokārt koncentrējās ap infor­mācijas
darba intensīvizēšanu, pre­zidija
lēmumiem un mdarbibu LNP
dažādo nogrupējumu starpā.
P. Greizis uzsvēra, ka ārējās in­formācijas
fonda darbība un lī­dzekļi
vēl jāpaplašina, jo informfi-*
dja resp. patiesais vārds ir mūsu
atombumba. R. Osis ierosināja pašu
fondu pārdēvēt par Latvijas atbrī­vošanas
fondu, pielāgojot šim mēr^
ļ^m ari informācijas daļas darblbu<
SOU PRET KOPĪ­BAS
GRĀVĒJIEM
Prezidija lēmumu nosodīt IaUc«(
raksta Latgola rīcību un B. Zemga­ļa
grāmatu Dienās baltās, nebaltās
iritizēja A. Bļodnieks, atzīmēdams,
ka nosodīšana ir tiesas kompetence,
bet prezidijam tiesas funkcijai nav
jāiejaucas. Sādi nosodljUinl nav teti
demokrātiski, Jo brīvības vārdā kat­ram
tiesība pateikt, ko viņš domā,
Latgolas redakcijas pārstāvis B,
Briška taisnojās, ka prezidija 1^
mums redakcijai nācis kā „zibeni
spēriens no skaidrām debesim", Jo
ital iepriekš nekas nav ziņots, un par
vainīgajiem turētie nav aicināti
sniegt savus paskaidrojumus. Runā­tājs
ierosināja lēmumu atcelt. V^
Janums nolasīja 18. novembra nu­murā
ievietoto rakstu («stiprākajās"
vietās atskanēja starpsaucieni: Kāds
absurds! — Uz sārta šo lapu!) un
piezīmēja, ka neviens nekaunīgus
faktu sagrozījumus un tīšu zaimo-i5anu
nevar saukt par objektivitāti.
Kaut cik pareizu un godīgu kritiku
prezidijs arvien gatavs uzklausīt,
bet atklātu un demago^sku trim­das
kopības graušanu nedrīkst ļaut
kultivēt. So viedokli pasvītroja arf
V. Lambergs. uzsvērdams, ka „no-sodīSana*'
lietots nevis tiesas, bet
vērtējuma nozīmē. Prezidijs laik­raksta
redaktoru jau agrāk brīdinā­jis
uņ uzaicinājis pārtraukt šādu
demagoģisku rakstu iespiešanu, un
tāpat redakcija bijusi informēta par
LNP viedokli. Ja kāds atklāti sāk
(Turpinājums 4. Ipp.).
Francijā
ļ^enerālstreiks
Pārtraukta visa satik­sme
un neiznāk avīzes
Parīzē (A). - Nakti uz piekt­dienu
visā Francijā sākās
arodbiedrību izsludinātais ģe-nerālstreiks.
To šoreiz at-oalsta
visas arodbiedrības.
Kad ceturtdien sarimas ar
valdības pārstāvjiem beidzās
bez panākumiem, nolēma
streiku sākt nekavējoties. Jau
pusnaktī visā Parīzē apstājās
satiksme. Piektdienas rīta
neiznāca neviens laikraksts
un Francijas nacionālā radio-tīkla
raidītāji paziņoja, ka tie
nepārtraukti 24 stundas raidīs
ziņas. Streika iemesls ir ne­samērīgās
attiecības starp al­gām
un dzīves dārdzību.
..Nodevēju
internadonāle'V
AUSTRUMEIROPAS VALSTU EK-SILPOLITIĶU
PRAVA PRET GRA-MĀTAS
„ES IZVĒLĒJOS NODE­VĪBU"
AUTORIEM
Parīzē drīzumā sāks Iztiesāt jau­nu
politisku prāvu, kas'savā aktua­litātē
un apmēros solās pat pārspēt
sensacionālo „Es izvēlējos brivību"
autora V. Kravčenko procesu. Proti,
pieci Austrumeiropas valstu eksīl-polītiķi
iesūdzējusi tie.*;ā Reno de
Zuvenelu un no Kravčenko prāvas
pazīstamo komunistu Andre Vurm-senu.
Reno de Zuvencls publicējis
grāmatu ^Nodevēju internacionāle",
kuras priekšvārdu sarakstījis Vurm-sers,
un blakus galvenajam nosauku­mam
uz tās vāka iespiests ironisks
sauklis „ E 5 i izvēlējos nodevību".
Grāmatā pieci Polijas, Rumānijas,
Bulgārijas un Albānija? politiķi,
diplomāti un karavīri attēloti kā
(Turpinājums 8. ipp.).
ii
ia
iu
iz
u
* m