Bavarijas Latviesu vestnesis, October 1, 1949

              a
ierosina piecu
[aktu
tafomiSdJii par ^S'*"'
P-I«at «9» agresīvā
iTti jmolficUn, kurt Art^l*****
rapakin". ^""^"«"ill!»,
M «atversmeg notelini».,
ļBttt martoāJM Apvienoto 1,1^
F daļā ViSInskis tad £J2^
,rezoūdjas, kas īSrfja^.^
W« rezolūciju saturs bija UM-maa^
nāciju pilnsapulce r;
bruņftlanos un mlutāro
'ļiug^lnāSanu, kas nov§roZ;
:ā« valstis un it sevišld %
AngUJā; 2. ApvlenotoT £
apulce noraida atomieroču m
.rtasu Iznīcināšanas lidzekin
letoSanu un iestājas par ZT»
iv^otles un bez aplinklem'M.
atomieroču gatavošanu un M!
la itarptautisku kontroles konJ
^8; Apvienoto nāciju piinsapui.
idna visas Valstis kārtot savui
[ud Mlfera ceļā Un bez draudlea
•Bpuļice bez tam izsaka vēlH».
M ASV, Lielbritānija, S
un Padomju savienlbano-savstarpēju
paktu miera idejai
«m^āņu ārlietu ministra
la # Prandjaa ārlietu mi,
SOmaņa lietišķajām runSm
jķa uzstāšanās ļoti pārsteidza
:8ined dalībniekus. Ežesons jau
lEdCļinfijis Padomju savienību
iHtlea Rietumu valstu darM
rtautlsku problēmu kārtoSanl
lēļ.VlSinska ierosinājumi šķita
m nevajadzīgi. Daudzi nov8*
Bl »priež,'ka VlSlnska rezolūcijai
10 sevUļļī Ierosinājums par piecu
sairtu paktu ir tikai propaganda.
'l tomēr» ka Šoreiz tās būs J«-
iež pltifik,' Ja to prasīs padoin<
Weg8clja. Raksturīgi, ka komd-ileol^
jag jiekritēji pat neit-
ApvMsoto nieiju pilnsapulcei
iHairfittebiJa varējusi atturētlei
ļiavieni parastajiem demago^*
paņgflijeniem: kad ViSlnskii
nmg plenJnēJa Staļina vfirdu,
|0t tfi riļnas un slavinot viņa
hIBbu, padomju bloka deputfitl
^ ^ J l par' lifelu izbrīnu sāka aplau-
Delegātu vairākums ViSinska
^•llnājumļus tomēr uzņēma ar lie<
^•ezervir
Hpgļu delegācijas aprindās domS,
^HNafiJot par piecu valstu paktu,
^ H s k l s faktiski domājis tikai par B^HOļOoJu savienības Jaunu un plaSu
urnu ar ASV. Jo visiem taiu
oii; ka Padomju savienība Jau
la vairākiem gadiem noslēgusi
iudzibas līgumus ar Franciju»
llU lUfi Ķīnu. Sādu uzskatu fo*
apsprieda tie, • kam Austrumel-apstākļi
pazīstami labāk. PSc
sērotāju domām Višinskls nav
ierinfits ar^ bilaterāliem līgu*
un ieteic nodibināt Jaunu fo*
kuffi pieaicināma sarkani
kas atbalstītu Padomju sa-
•U.; Sāds plecu valstu līgums
lētu nojaukt visu to, kas rie-
.sadarbībā Jau sasniegts ar
ļaia plānu un Atlantika pakta
!>inaganu. Atzīmējams, ka sa-
|)runas ievadījumā Višinskis no­ta
iepriekšējā sēdē formulētos
nfilās Ķīnas pārstāvja Tsianga
īgumus Maskavai. Viņ§ pate-atgādināja,
ka Padomju savie-jm
pirms 25 gadiem anulējusi
.agrākos nolīgumus, kas iero-luSi
Ķīnas suverenitāti un at-
|8 Sīkāk polemizēt „ar tadi«tn
i, kā Dr. Tsiangs,"/ ^^^^^KZ
ka pēdējā vietā vēlētos redzfit
ideoloģijas pārstāvi. /
Icāts par Višinska ierosinSJu-
, Francijas ārlietu ministrs Su-izteicās:
..Tā ir brīnišķa ideja,
leticui ka tā realizējama
runas. Višinska pret Angli u,
, un Ķīnu vērstie vārdi diemžei
au] cerēt uz lieliem panaK^;
i'\ Norvēģijas ārlietu ministrs
rds Lange atsaucās: «J»
lu pārstāvja runa man ari nen­iezi
agresīva, tad tomēr n^aru
ivot. ka tajā bija daudz im^^
la elementa." Angļu de eg ^
irējā doma ir, ka Višinskaje-
[fijumi pārāk nenoteikti iotr^
bez tam tajos neesot ari n
luna. ASV galvenais delegāts
s Ostins skaidri pateica: .^^^
propaganda kā parasti.. •
la plānu mēs pārbaudīsim.
LATVIA
l^jvian New8paper
uu*heA under mCOM ClvU
^^OlvlslOD Authorlsatlon
^Zt UNDP 196. Publisher
AmxoTt Valdemārs Lam-
^ ^ g e n / N . . Breite Str.
^ P r i n t e r : Ungelaeuer &
tZ^, Ludwlgsbiirg, Kōmer-
^ii Publifihed twlce weekly.
^' circulation U.OOO.
Sestdien, 1949. g. 1, oktobri.
Iznāk treSdtenas un sestdienāa.
Izdevējs: LatvieSu Centr&lft Ko-mitēja.
Galvenais redaktora; V
Lambergs; galv red. vietnieki:
M Culltis un A, Klfivsons Re»
dakteri: A BolSteins. Fr. Igals
j . jēkabsons. B. IJtseUa H.
Mlndenbergs, Ralsters. L.
Svarcs. Redakcijas adrese:
Esslingen/N., Breite Str. 8-5.
telefons 17339.
Mūsu sūtņu i
ASV un Anglijas voldibam IRO padomdo
komisiju darbfbas lieta
Ipieminētas lietas, kas mjs
Uz viņa runas pPaam«^at{a^ «
v6r nekā nevaram
gas īsti notiks ar
Sav. valstu
DP likumu
Cerība, ka jauno DP likumu
kongress apspriedis vē\ šajā sesijā,
torSaS zīda diedziņā," šādiem vār-
Tm Bostonas laikr., The Christian
Cclence Monitor (17. un 23. 9.) rak-
•turo pašreizējo stāvokli ASV aug-ttfSkajā
Mkumdošanas iestādē attie-
M uz So visiem DP tik ārkārtīgi
Lgjfgo Jautājumu. Pēc minētā laik-
Informācijas DP likumpro-apspriešana
kongresā atkari-
^ n o vairākiem apstākļiem. Vis­ta
vēl nav pilnīgi skaidrs, vai
ļļfunjprojektu izdosies izņemt no
j^tora Mekerana vadītās tieslietu
iomi^Jas darba kārtības, pirms
'Jongrefis nav aizgājis brīvdienās,
paredzams,, ka pašreizējā kongresa
gesija beigsies laikā no 20. oktobra
ļfd21. novembrim.
OtrkSrt, DP Hkurtiu kongress ne­bāris
sākt apspriest pirms dažu ci-svarīgu
likumu (starp citu mili-tSrSs
palīdzības likuma un algu l i -
iuma) pieņemšanaiš, kas, protams,
var ieilgt. Demokrātu frakcijas lī­deris
senators LulcSiss nesen iztei­cies
preses pārstāvjiem, ka senāts,
domSlan^» nokļuvis līdz DPll-
Iuniam4au ap 3. oktobri, Pēdējās
pleejamis informācijas tomēr rāda,
to S! procedūra iet lēnāk. Sen. Lū­kass
6«z tam piezīmējis, ka viņšne-
Wii gadījumā vairs nepiekritīs l i -
li^ojekta tālākai atlikšanai, ja
"li Mekerans gribētu to vēl vairāk
novilcināt,
Cercils prasa parla-tnenta
vēlēšanas
Londona (D). — Otrdieiļi britu
apakšnamā sākās del^ates par mār­ciņas
devalvāciju, ko bija ierosinā­jis
opozīcijas vadtīājs Vinstons Cer-
Jils un liberāļi. Kad sēžu zālē Ienā­ca
ministru prezidents Etlijs un
Cerais, deputāti viņus apsveica ap­lausiem.
Sēdes sākumā Cerftils jau-tSja
Etlijam, vai viņš nodomājis
«liegt kādus tuvākus paskaidroju­mus
par atombumbas eksploziju Pa­domju
savienībā. „Nē, sēr," atbil-d
§Ja premjers, „pēc manām domām,
tas kaitētu mtisu drošības intere-fiSra."
Kfids strādnieku partijas de­putāts
Jautāja premjeram, vai Pa­domju
savienība nav aizsteigusies
priekšā rietumiem atompētniecībā.
i»Sis jautājums nav akūts," atbildē­ja
Eltlijs.
Pie šī ievadījuma runātāju triblnā
kapa finanču niinistrs sērs Stefords
Kripss, lai aizstāvētu valdības vie­dokli,
.mārciņas devalvācijā. Viņš
pasvītroja, ka tā bijusi nepiecieša­ma,
lai palielinātu eksportu uz do­lāra
zemēm. „Mēs nevarējām rīko­ties
citādi," teica sērs Kripss, , , 30
iad britu sainmiecību satricinātu
tezdarbs un smaga saimnieciska kri-
Runas beigās finanču ministrs
paskaidroja, ka valdība paredzējusi
jau tuvākajā nākotnē paaugstināt
«nSkumu nodokli no 25 uz 30 proc.
Debašu otrā dienā opozīcijas vār­ds
Vinstons Cerčils iesniedza apakš­nama
priekšlikumu, kas prasīja at-ka
strādnieku valdības 4 gadu
saimnieciskā politika izrādījusies
nesekmīga un nav nekādu cerību,
ja Etlija kabinets varētu novērst
Lielbritānijā krizi. ' „Mēs visi esam
Vienis pratis," teica Cerčils, „ka pie-ļiacis
pēdējais laiks vēlēt jaunu par­lamentu.
Tas varbūt atrisinās mūsu
zemes grūto saimniecisko stāvokli."
Itunas turpinājumā opozīcijas vado­š
s norādīja, ka Lielbritānija pašreiz
nonākusi smagā situācijā, pār icuŗu
«gulstgis ari Padomju savienības
atombumbas ēna." Tālāk Cerčils
noradīja, ka viņš un viņa .partijas
iestājas par brīvu tirdzniecību, kam
vajadzētu regulēt mārciņas kursu. „Ir
Viegli uz ārieni rādīt gudrību," teica
^1^» »,bet praksē maksāt gandrīz
Ojvreiz vairāk par ievestajām pre-
^J^' Tas nozīmē, ka turpmāk mums
smagāk jāstrādā, būs lālej vai-
;,7 sviedri un jāpatērē enerģija, lai
^ e t u savu līdzšinējo dzīves stan-
Uz Vāciju izbraucis
ASV tieslietu ministri»
jas pārstāvis
Sakarā ar IRO padomdošanas ko­misiju
rigorozo rīcību nometnēs, kur
padomdošanas vietā bieži vienpusēji
piespiež cilvēkus braukt uz tādām
imigrācijas zemēm, kas nav piemē­rotas
vai uz kurām nevēlas braukt,
jo gaida apsolītos galvojumus no
ASV, mūsu sūtņi K. Zariņš un J.
Feldmanis iesnieguši Anglijas un
ASV valdībām memorandus, kuros
norādīts uz tiem gadījumiem, kur
IRO padomdošanas komisijas, neņe­mot
vērā iesniegtos pierādījumus
par galvojuma sagādi vai apsolīju­mu
to sagādāt ASV, ar draudiem
atņemt IRO aprūpi un Iekļaut vā­cu
saimniec'ibā, ir piespiedušas dau­dzas
ģimenes izšķirties braukt uz
nevēlamām zemēm. Memorandos
mūsu sūtņi atzīst šādu IRO rīcību
par nepareizu un nehumānu, un
lūdz panākt, lai IRO izbeigtu šādu
piespiedu rakstxu:a bēgļu Izvietoša­nas
akciju. Memorandos norādīts
arī uz valodu skolotāja E. Bištēviņa
pašnāvību, lai dotu iespēju savām
meitām izce ot uz ASV.
ASV vaL«;ts departaments mūsu
sūtņa J. Feldmaņa iesniegumu no­devis
tālāk ASV pārstāvim pie IRO
ar lūgumu pacelt šo jautājumu ipo
ģenerālpadomes oktobra sesijā un
darīt iespējamo netaisnību novēr­šanai.
Sūtnis J. Feldmanis nupat saņē­mis
atbildi no valsts departamenta
karavīru lietā, sakarā ar grūtībām,
kas blj. karavīriem jāpiedzīvo Gro-nas
izceļošimas nometnē. Valsts de­partaments
paskaidro, ka šim Jau-tājunļanii,
bijis ^starpresoru raksturs,
un tādēļ valsts departamentā noti­kušas
vairākas apspriedes dažādo
resoru starpā. Apsvērta nepiecieša-
. mība vienkāršot DP ieceļošanas pro­cedūru
un saskaņot dažādu resoru
rīcību. Nepieciešamie rīkojumi jau
doti uz Vāciju. Bez tam uz Vāciju
izbraucis arī tieslietu ministrijas
pārstāvis, kas nokārtos uz vietas
dažādo resoru darbības saskaņoša­nu.
Valsts departaments izteicis
mūsu sūtnim pateicību par inter­venciju
šajā jautājumā, kas devusi
iespēju šo jautājumu vispusīgi ap­spriest
un izšķirt labvēlīgi laiviešu
karavīriem.
Psichiski slimus DP no
franču joslas grib deportēt
uz krievu joslu
Franču joslā uzsākta akcija pret
psichiski slimiem DP. Kā mums zi­ņo,
tos esot nodomāts sapulcināt
vienkopus Rotminsteras slimnīcā
pie Dotveilas un tad deportēt uz Vā­cijas
austrumu joslu. Akcija norit
lielā slepenībā, un tās vadītājs ir
kāds ārsts ar krievisku uzvārdu.
Viņš itkā IRO uzdevumā apbraukā
franču joslas psichiatriskās slimnī­cas
un reģistrē slimos DP, norādī­dams,
ka slimie paši vēloties repat­riēties.
Tomēr slimie, kad viņiem
paziņo mājās braukšanas Vēsti, krī­tot
izmisumā. Susenrīdas psichiskā
slimnīcā esot norisinājušās satrie-cējas
ainas.
Par notikušo LCK informācijas
nozare ziņojusi latviešu pārstāvim
pie IRO Zenēvā A. Skrēberam, kas
nekavējoties iestāsies pret šadu
ārkārtīgu piespiedu akciju. ,
Zviedru iestādes
aiztur bēgļu kuģi
Chicago Tribune (21. 9.) ziņo, ka
zviedru iestādes neļāvušas izbraukt
kādam kuģim, kas ar 350 baltiešu
bēgļiem gribējis doties pari Atlan­tijas
okeānam. Iestādes aizliegumu
motivējušas ar to, ka kuģis neesot
piemērots okeāna braucienam. Ru­na
ir par agrāko britu kuģi Victorv,
kas būvēts Norvēģijā desanta ope­rācijām.
Zviedri norādījuši, ka paš­reizējā
stāvoklī ar šo kuģu pan
okeānam varētu doties ne vairāk ka
50 personu. Čikāgas laikraksta ko­respondents
piebilst, ka daļa no pa­sažieriem
tādēļ jau prasot atpakaļ
no brauciena organizatoriem savu
iemaksāto ceļa naudu.
Idu novembri Eiropa
saņems ieročus
Vašingtona (E). — Savienoto val­stu
kongress trešdien pieņēma liku­mu,
kas paredz Rietumeiropas un
citu valstu apbruņošanai 1,3 miljar­dus
dolāru. No šīs summas Atlan­tika
pakta singnatārvalstis saņems
1 miljardu dolāru, Grieķija un Tur­cija
211 miljonus dolāru. Koreja,
Filipīnas un Irāna 37,5 miljonus do­lāru,
bet Ķīna 75 miljonus dolāru.
Informētas aprindas Vašingtonā
izsakās, ka Rietumeiropa amerikāņu
ieročus un apbruņojumu sāks sa­ņemt
jau novenibrī. Pirmām kār­tām
uz Veco kontinentu plūdīs pret­tanku
atvaires ieroči un munīcija.
Vēlāk paredzēts saņemt arī zenītar-tilēriju,
mašīnpistoles un ložmetē­jus.
Kāds augsts amerikāņu virs­nieks
paskaidrojis, ka lielākā daļa
ieroču būs vismodernākie, kas Ir
ASV rīcībā.
Četri lielie sastopas privāti
Lai vīnu neparprastu, Kardelijs runa krievisici
Apgalvojot, ka viņu sanāksmei ne­kādā
ziņā nav oficiāls raksturs, Eče-sons,
Bevins, Sūmans un VlŠinskis
otrdienas pēcpusdienā trīs stundas
apspriedās Astorljas viesnīcā aiz
slēgtām durvīm. Vēl pirms Apvie­noto
nāciju sesijas atklāšanas liel­valstu
pārstāvji bija izteikuši šau­bas,
vai arī šāda sanāksme vispār
varēšot notikt. Bet ieilgušās un ne­veiksmīgās
ministru vietnieku dis­kusijas
par dažiem Austrijas miera
līguma noteikumiem piespieda tos
atkāpties no iepriekš paredzētās tak­tikas
un mēģināt tiešās sarunās no­skaidrot
lielās domstarpības. Iero­sinājums
par šo privāto apspriedi
nāca no Rietumvalstīm un' Višinskis
tam pievienojās pēc sazināšanās ar
Maskavu.
VĀCU MARKA PIELĪDZINĀTA
23.8 amerikāņu centiem
Bonna (I). — Trīs rietumvalstu
augstie komisāri trešdien paziņoja
Rietumvācijas valdībai, kā vācu
marka pielīdzināta 23,8 amerikāņu
centiem visos darījumos ar ārze-mēņi.
Adenauera valdība pati bija
ierosinājusi pielīdzināt marku 22,5
centiem līdzšinējo 30 centu vietā.
Samierinoties ar jaunā maiņas kur­sa
noteikšanu, Vācijas valdība to­mēr
nepiekrīt papildu noteikumam,
ka vācu ogļu eksportcenas aprēķinā­mas
pēc citādas mērauklas, resp.
paaugstināmas ogļu cenas iekšzemē
par 25 proc.
Kanclers Adenauers parlamenta
sēdē aizrādīja, ka ogļu cenas .paaug­stinājums
iekšzemes patēriņam ie­nesīšot
lielu sajukumu visā vācu
saimniecībā. Paaugstinoties degvie­lu
cenām, neizbēgami paaugstināšo­ties
arī visu rūpniecības ražojumu
cenas. /ILTI saimniecības ministrs
prof. Erhards uzsvēra garākā mo­tivējumā,
ka sabiedroto komisāru
rīkojums par ogļu cenu noteikšanu
esot daudz nopietnāka lieta, nekā
markas kursa maiņa. Jau tas vien,
ka vācu marka devalvēta mazāk* ne­kā
angļu mārciņa, sagādās lielas
grfetības eksportam,' bet ja paaug­stināsies
arī vēl vācu eksportpreču
pašizmak!?a, tfed labi ievadītā Vāci­jas
eksporttirdzniecība neizbēgami
cietīšot lielus zaudējumus. Bonnas
valdībai šāds atrisinājums tamdēļ
neesot pieņemams un tā nolēmusi
turpināt sarunas ar rietumvalstu
komisāriem, lai mēģinātu šinī jau­tājumā
panākt zināmus mīkstināju­mus.
Līdz šo sarunu galīgam iznā­kumam
valdība oficiāli vēl nepubli­cēšot
jauno kursu, jo tikai pēc Šā­das
publicēšanas tas iegūst likumī­gu
spēku. Šādam valdības viedok­lim
piekritušas visas koalīcijas par­tijas
un arī sociāldemokrātu stiprā
opozīcija.
Augsto komisāru paziņojums vācu
valdībai par jaunā kursa noteikša­nu
gan izdarīts tikai ieteikuma vei­dā,
bet līdz šim vēl nav bijis gadī­juma,
kad vācu iestādes šādus ie­teikumus
nebūtu pildījušas. Sis tā
tad ir pirmais gadījums, kur vācieši
nonākuši krasā diferencē ar okupā­cijas
varas pārstāvjiem. Atsaucoties
uz jaunā okupācijas statūta noteiku­miem,
Dr. Adenauera valdība pa­stāv,
ka viņa nevar Izdot rīkojumus,
kas pretēji valsts interesēm.' Būs
interesanti redzēt, ko darīs federā­lās
Vācijas valdība, ja sarunas ar
sabiedrotajfem paliks bez panāku­miem:
vai viņa piekāpsies, neraugo­ties
uz līdzšinējām deklarācijām,
jeb atkāpsies ar motivējumu, ka šā­dos
apstākļos nevar pildīt savus
pienākumus.
Jugolavijā sācies
partizānu kars
Bergrade (D). — Franču ziņu aģen­tūra
vēstī, ka Jugoslavljā Jau kopš
sešām nedēļām notiek partizānu
karš. Padomju savienībai un Maska­vas
satelltvalstfm pēdējā laikā iz­dēdēs
iefiltrēt Jugoslavljā lielākas
partizānu un sabotieŗu vienības,
kam uzdots uzspridzināt svarīgākos
tiltus, armijas kazarmas'im sa­biedriskās
celtnes. Pret šiem sabo-tieŗ-
iem vispirms iesaistītas cīņā ju-goslavu
politiskās policijas Oznas
vienības. Izrādījies tomēr, ka tās ne­var
tikt galā ar „nevēlamiem ienā­cējiem
no kominforma zemēm". Tad
Tito pavēlējis noorganizēt nelielas
savu agrāko partizānu vienības,, kas
cīņas pieredzi guvušas jau karā pret
vāciešiem. Tajās ietilpst līdz 50 vī­ru,
kas apbruņoti automātiskiem ie­ročiem
m lieliski apgādāti. Sīs
agrāko partizānu vienības stacionē-tas
kalnos vn visās svarīgākajās
pārejās. Pēc AFP informācijas, par­tizānu
vienību komandpunkts atro­das
Brioni. Ka šī ziņa pareiza, lie­cina
kāda kominforma slepena rai­dītāja
uzmudinājums sabotieŗiem
„kaut kur Slovēnijā" izturēt Tito
vienību aplenkuniu, jo papildspēki
tuvojoties.
UP ziņo no Vīnes, ka partizānu
karš plosās arī Karpatos. Nepieeja­mās
aizās un augstienēs tur operē­jot
ap 10.000 ukraiņu un agrāko
vlasoviešu. Padomju savienība pret
partizāniem tagad iesaistījusi regu­lāro
karaspēku, kas apbruņots kal­nu
artilēriju un automātiskiem ie­ročiem.
>EG NO PADOMJU SAVIENĪBAS,
bet atsakās braitkt uz ASV-Ankara
(HT). — Turcijas valdības I ilgi neko nevarot sadzirdēt Padomju
iestādes ir neziņā, ko darīt ar pa­domju
aviācijas leitnantu, kas iz­bēdzis
no Padomju savienības, bet
atsakās braukt uz ASV. Divdesmit
septiņus gadus vecais leitnants Va­lentīns
Kondratjevičs nelielā mācību
lidmašīnā pārlidojis Melno jūru un
lūdzis patvēruma tiesības Turcijā, jo
apstākļi viņa dzimtenē kļuvuši ne­ciešami.
Padomju dezertieris atzinies, ka
slepeni klausījies naktīs Amerikas
3aiss un BBC raidījumus, bet jopro­jām
tic, ka Amerika gatavo jaunu
karu un ka ASV ir „s!ikta zeme, ku­ras
tautu izmanto Volstrits". Bēglis
stāstījis, ka nevarējis paciest ilgāki
terroru, kas pastiprinājās ar katru
dienu, bet kad viņam piedāvāja
braukt uz ASV, viņš noteikti attei­cās
doties uz turieni. Padomju sa­vienībā
daudzi klausoties ārzemju
raidījumus, kaut gan bieži nedēļām
raidītāju traucējumu dēļ.
Turku uzraudzības iestādēm Kon-dratjevičs
stāstījis, ka visās pa­domju
iedzīvotāju šķirās atkal pie­augot
nemiers ar pašreizējo režimu.
Sis nemiers tomēr vēl ncizpauzotics
organizētā pretestības kustībā un ti­kai
pa retam parādoties dažas prok­lamācijas,
jo to izplatīšana saistīta
ar lielu risku. Sevišķi saniknoti
kolhozu zemnieki, kuriem atkal uz­liktas
jaunas nodevas. Zemnieki do­mā,
ka lauksaimniecības ražojumu
trūkums izskaidrojams ar lielu . ^ 0 ,
preču eksportu uz satelītu Valstīm,
jo raža Padomju savienībā ;)ēdējos
gadus viscaur bijusi laba. Bēglis
esot ieradies Turcijā, jo dzirdējis, ka
šī valsts vienmēr devusi patvērumu
politiskiem bēgļiem. „ J a padomju
cilvēki varētu brīvi izbraukt uz ār­zemēm,
tad Krievija ātri vien iz­tukšotos,
zīmīgi izteicies Kondrat-jevičs.
Cik zināms, tad arī šajā sanākem»
nav Izdevies vienoties par vācu Iļpa-šumiem
Austrijā, kas izrādījies par
lielāko šķērsli līguma formulēšanā,
būtu bijis vairāk kā patīkami, ja 80
līgumu varētu noslēgt vistuvākā lai­kā
un vēl pirms Austrijas parla-menta
vēlēšanām, kas paredzētas
oktobra otrā nedēļā. Padomju sa*^ ;
vienības nepiekāpība tomēr arī ŠOM :
reiz šis cerības iznīcinājusi. Apce*»
rot § 0 neparedzēto konferenci, Pa­rīzes
Le Monde pamatoti aizrāda, ka
gandrīz neticami, ka ārlietu ministri
būtu runājuši tikai par So vienu te-*
matu, nepieskaroties jautājumiem^
ko vispārējās debatēs iekustināJuU
Ečesons un Višinskis. Esot visai
iespējams, ka Astorljas apspriedē
lielvalstu ārlietu ministri vienoju­šies
vismaz par jaunu sanfiksi^l
daudz svarīgāku problēmu iztlrrf-*
šanai, nekā lokālais līgums ar Aun
striju.
Pašā Apvienoto nāciju sesijā vl8-<
pārējās debates beigušās un dazta:
kārtībā uzņemtie 68 punkti sadalīti
starp attiecīgām komisijām un DrcH
šības padomi. Pēdējā plenārsādti.
Ukrainas delegāts Manuilskis Iztels
cās, ka viņš ar lielu interesi gaidijii
Bevina atbildi uz Višinska prieki^
likumu par piecu valstu paktu. Vinft
tomēr.juties gaužām vilies, Jo angļu
ārlietu ministrs esot izvairījies no
tiešas atbildes un viņa runa atfftāNi
jusi tādu pat iespaidu, kā mārciņai
devalvēšana pēc oficiālās VašingtcH
nas konferences pazīstamā opttmlH
stiskā komunikē. Kad pirms deba^
šu slēgšanas vēl runāja ari Jugosla**
vijas ārlietu ministrs Kardelijs, pan
dom^u delegāti visai uzmanīgi sen
koja Tito pārstāvja pārmetunaiem
Maskavai par tās agresīvo rīcību, jo
runātājs lietoja krievu valodu. Vi­šinskis,
kas pirms tam bija lasīji»
avīzi, to tūliņ nolika pie malas ua
sāka taisīt atzīmes. Atstājot ruhfi<*
tgju tribīni, Kardelijam vajadilBi
iet gar Vfširiski. viņš no IJāvā'Dfe^
tinieka neizvairījās un to stiii^ 11S14
lūkoja. Višinskis turpretim dēmona
strātīvl novērsās, un sāka sarunā*'
ties ar savu blakus sēdētāju.
Pēdējā plenārsēdē runāja pavisam
seši ārlietu ministri, kas visi anali­zēja
arī Višinska Ierosinājumu par
atomu enerģijas kontroli un miera
paktu. Bevina runas saturs atrefe­rēts
mūsu laikraķkta pagājušā nu-^
murā un viņa domu gājienam pie­slējās
arī Kanādas ārlietu minlatrs
Pīrsons. Višinska Ierosinājumi esot
nenozīmīgi, ja padomju pārstāvju
vārdiem neseko darbi. Ukrainas ār^
lietu ministrs Manuilskis un čeku
pārstāvis Klementlss turpināja pār­mest
Rietumvalstīm, ka tās apzināti
kavē starptautiskās kontroles nodl-blhāšanu
un visiem spēkiem centās
atbalstīt Višinska projektu par ple-<
cu lielvalstu paktu. Kardelijs prin­cipā
pievienojās ViSinsklm, bet
cināja ievērot arī mazo valstu Inte­reses.
Grieķijas ārlietu ministrs
Konstantīns Tsaldariss vērsās pret
padomju provokācijām Grieķijas
pierobežā un apstiprināja, ka fir*
valstu atbalstītie komunistu nemier­nieki
sakauti. Raksturojot stāvokli
Albānijas pierobežā, Tsaldariss uz­svēra:
„Mūsu karaspēks stāv pie
Albānijas robežas, lai garantētu
mieru. Ja Grieķijai atkal uzbruks,
mēs pratīsim aizstāvēties. Mums pa­šiem
tomēr nav nekādu agresīvu
nolūku. /
^Sesijas daŗ-ba kārtības komisija
vienprātīgi nolēmusi uzņemt darba
kārtībā abus Višinska ierosināju­mus.
ASV delegācijas vadītājs Vo-rens
Ostins šinf sakarībā paskaidro­ja:
„Turu par savu pienākumu kon­statēt,
ka Višinska proponētās rezo­lūcijas
ir vienīgi tās propagandas at­kārtojums,
ar kuru mēs esam sasta­pušies
visās iepriekšējās Apvienoto
nāciju sesijās. Jaunajam miera pal­mas
zaram ir indīgi ērkšķi un to
pavada provokatīvi apvainojumi.
Noraugoties uz to, Savienotās val­stis
tomēr neatsakās pilnīgi atklāti
izdebatēt šo jautājumu."
Agrāko Apvienolo nāciju sesiju
laikā sabiedriskā dzīve Ņujorka dta
sevi.^ķi aug.slu vilni. Šoreiz aina ir
pavisam citāda: daudz valstu valūtu
devalvācija piespiedusi arī delegā­cijas
ievērot vislielāko taupību. Līdz
šim tikai amerikāņu delegācija sarī­kojusi
vienu pa.šu picņem.^anu. De­legācijas
un atsevišķie delegāti, ku-ru
komandējumu naudas aprēķinā­tas
pōc jaunā kursa, tagad visai ap­domīgi
apgroza katru dolāru, pirms
to izdod. ļ
4
LV.
•iii ^
t .4
i
ļ - 1 '
'f:m
I
i t
/ " V o . - -