Bavarijas Latviesu vestnesis, January 4, 1950

              Nr i (315) 1050. g. 4. JiovārL
Ar tutura ptrtkiui tai UUdiļtem pt*
rtkitluiioi rakitot tnMtu nomāt nar
Katri ilņi ladakeijaa tfornat
l l ' i i i n i l l ' i " i i ' I I . II II I
TĒVU zemei grūti
laiki
Gadu miji ļaudis apitājal darba
ieeijumi, atskatās uz paveikto un
iuimnē aizejošā gadā gūtās sekmes.
tā tad iecer nākamā gada dar»
buit iprai^ mērķus un iezīmē ceļu,
pi kuru tos vislabāk varētu samiegt
Vērtējot mūsu trimdas saimes
iasļiiegumus pagājušā gadā, redzam,
kā tai pagājis izceļošanas zimē, un
,gada baitfhi divai trešdaļai latvju
t r i m d i n i ^ no sociāli aprūpēja*
vaim un nebilviem cilvēkiem klu-vuit
patitāvigi un neatkarīgi Mōsu
ItcelcianM norisē ir savas kļūdas,
bel visumā varam būt apmltrināti,
it aavttķl par ASV akcijas attīstību,
l a i ^ no tā, varam apraust mērķi
un dot uzdevumu nākamam gadam.
Uktoi, ka šinī jautājumā domstar*
jfiba nav, bet, vērojot tautiešus ik*
dienai dzīvē m darbā, tomēr jāat*
^ ka to paitāv lielai domstar-
MOiu galvaaii uzdevums un svē-tikaii
pienākumi ir ciņa par savas
S i t ! ^ atbilvoianu. Mūsu trimdai
aatina par iavtt patvērumu brīvībā
laipui datu» priekškara pateicību
partdi Dievam un mūsu .-lardvlru
varonīgai dņat un upuriem. Tādēļ
neviena trimdinieks nepieder sev,
bet iivai tautai un tēv^^mei, par ko
^]a āji tm%urē}āļi latvju kaŗa-vkĶ
M&iu augstākais pienākitms un
ivētākā pavēle ir tēvzemes , pavēle.
Mūsu tēvzeme atrodas briesmās un
īldita īavui dēlui uz cīņu* Ciņa
notlft idejiikā plāksnē, gara iero«>
fiem, tldēļ Nft aicināti visi.
Ka visi šo uzdevumu neesam tā
iapratuH un saklausījuši lielo pa­vīli,
par to liecina latvju trimdi-ni^
u rlc&a, izvēloties emigrācijas
»emi un vēlāk taļfi iekārtojoties.
Oaud»eiz nedoma fter to. kurā zemē
var sekmīgāk ciņu par dzim-tenir
^t gan kfflku» un lēš, kur tn
k l vairāk nopelnīt, kā drīzāk tikt
pie turības uti Par laikmetīgo
aai&U Mfist tautas atmodas laikme­ta
diž& darbinieka Kr. Valdemāra
alfimttuiUi - ^ l ^ t i r l i , brauciet im-
Nē, Irimdiniek; tu ej nepareizu ce­ļu!
Toreli bija citādi apstākļi un
citā nozīmē nāca šis aicinājums. Ko
dalīsim ar sakrāto zeltu \m sudrabu,
Ja mumk nebūs tēvzemes un Ja izni-dnlta
būs latvju tauta? Vai būsim
plldlJuH tad savu pienākumu? Vai
1940. gada Jūnijā mūsu zemē nebija
diezgan latviešu, kas bija krājuši
zrttu pūriņos, bet vai sakrātais zelts
pasargāja no iarkanā posta? Šo­dien
visa mūsu tauta vienādi na­baga.
2elU barikādes mūs nepasar­gās
ho sarkanā mēra, vienalga, kur ari mēi neatraitos, un kurp ari ne*
S|tu. Visa pasaule tagad pakļauta
ilm briesmām, un tās var novērst
tikai cīņā, iznicinot ļaunuma sakni
— komunismu. Tādēļ Jārod citi
aaukļi un cits vadmotīvs.
— T ē v u zemei g r ū t i l a i ­k
i i r bēdīgs, bet patiess faktu
konstatējums. Atbildi, kas šādā
bridi Jādara, dod Sli pašas tautas
dziesmai turpinājums — D ē l i em
J l i e t p a l ī g ā . — Tas ir mōsu
pienākums un šo dienu uzdevums.
Ne^i krāt pūriņā sūrā darbā nopel­nītos
zelta gabalus, nevis namos un
uaajimumos tos ieguldīt, bet ik vie­nu
taupīgā dzīvē atlicināto grasi no­liksim
uz tēV3^mes altāra un zi^do-iim
cīņai par savas važās kaltās
tautas atbrīvošanu. Visu zie­dosim—
savu naudu, savu darbu,
iavas labākās domas un spēkus —
T ē v u zemes m ī l e s t ī b u mēs
ar darbiem rādīsim.
Mūsu zeme deg sarkanās iznicibas
liesmās. Izmisīgā cīņā starp dzīvī­bu
un nāvi musu tautieši dzimtenē
vēršas uz mums un gaida palīdzību.
Viņi zina, ka esam brīvībā, varam
brīvi runāt un kaut ko darīt viņu
labā. Vai tad mēs drīkstam mierīgi
nolīst malā un krāt zeltu pūriņā sa­vas
personīgās dzīves nodrošināša­nai?
Nē, to tēvzeme nekad neoie-dos.
Tad mēs vairs nedrīkstētu do­māt
par atgriešanos, jo mums ne­būtu
ko atbildēt Mātei Latvijai uz
Jautājumu — ko tu darijl manā la­bā
tad, kad bezdievji mani nesa uz
iirtu?
^ Mēs nedrīkstam klusēt. Mums jā­iet
plašā pasaulē pie visām brivām
tautām, kas mii un cieni brivibu;
Jāstāsta tām par postu un nelaimi,
kas nāk no austrumiem. Jāstāsta,
ko šie bezdievji izdarīja ar mūsu un
citām tautām aiz dzelzs priekškara.
Jāstāsta un jābrīdina, ka $f nelaime
draud ari tām: sarkanās liesmas šo­dien
aprij Ķinu, draud Indijai un
Ja tās neapturēs — iznicinās visu
paaatili. Ņāveg un iznīcības ugunii
pcetim jādedz dzīvības un brīvības
liesma; netaisnība un melu viļņi jā-iaSķel
ar palien vārdu; sātaniskā
Partizānu ciņos spars...
Atbilde nodevējai
(Tursdnājumi no t Ipp.).
Jams Lūcijai G. ievii^jķii modrības
dēļ. Tagad apstiprinās dņa, ka L. G.
d^vok^ mazi koka mājā Alūksnē,
im logu iemesta rokas granāta no-galinājuii
G. viru un kādu tā drau»
gu. Pati L. G. imaid iakroplota un
ievietota Madonai ilimnld
Vispār, pēdējā laikā atkal stipri
vairojusies gadījumi, kur partizāni.
HkodanUes seviāķi pārdroši un ne­baidoties
riska, k^ilda lavu tiesu
lēmumus. Ne reti komunistiskos va-rasvirus
un viņu lldzskrējējus at­rod
uz ceļa nošautus vai smagi sa­kropļotus,
tā ka pēc izveseļošanās
tio spiesti mūža atlikušo daļu pava­dīt
ar kruķiem. Ikvienā gadījumā,
kur partizāni izpilda savu tiesu lē­mumus,
tie nosodītajiem atstāj ari
uzraksUtu spnedumu . Sevi^jl bargi
rlkojai Lietuvai pertiani. Icai ikai*
tāi vislabāk organizētā un apbru­ņoja
cīnītāju ^ formācija Baltijā,
Baltkrievijā un Ukrainā Uetuvie-lu
partizāni parasti atbild katrai
deportācijai savā zemē ar pēkšņu,
negaidītu iebrukumu izpildkomitejā
vai apgabala MVD mītnē. Ar sa­gūstītiem
MVD vīriem bargi izrē­ķinās.
Agrāk tīrīšanas akcijās Lietuvas
tertitorijā piedalījušies ari poļu mi-
I
Organizē palīdzību pie
IRO neregiiitrētiem
Pasaules yMCA/YWCA. baj^nlcu
un citai brīvprātīgās organia^bijas
ir nodibinājušas 2enēvā 8evišķij| ko­miteju,
kas aprūpei toi bēgļus, kuŗl
daiādu iemeslu dēļ nav varējuii re­ģistrēties
IRO aizsardzībai Lal^ no­organizētu
turpmākās palīdzības
tnielšanai technisko pusi. aprūpes
galvena! komitejai Zenēvā nepiecie­šami
dati par attiecīgo personu
skaitu un viņu lld^lnējo aprūpi.
Šai secībā pasaules YMCAi/ywCAs
amerikāņu Joslas galvenās valdes
uzdevunOĻ latviešu YMCAS/YWCAi
amerikāņu joslas sekretariāts lūdz
latviešu nometņu komitejas saziņā
ar vietējām organizācijām steidzami
iesniegt datus, aptverot pēc iespējas
plaši visus privāti dzīvojošos tau­tiešus.
Par personām, lum amerikāņu
joslā ir jau bijušas līdz 1949. g. 31.
augustam, jāuzdod to tautiešu skaits,
kas līdz minētam datumam "nav va­rējuši
reģistrēties IRO aizsardzībai,
atsevišķi grupējot pēc nereģistrēša­nās
iemesliem: laikā nesaņemtās in­formācijas
dēļ; slimības dēļ; sakarā
ar īslaicīgu prombūtni no amerikā­ņu
joslas vai citu apstākļu dēļ,
konkrēti šos apstākļus minot. Tālāk
jāmin kādu pabalstu šl^ personas
patlaban saņem no vācu valdības,
brīvprātīgām organizācijām vai ci­tiem
avotiem. Ziņas jāsniedz sīkas
un pilnīgas. Jāuzdod ari cik ilgi
pašreiz saņemamā palīdzība var
turpināties.
Atsevišķi ziņas Jāimledz par per­sonām,
kas amerikāņu Joslā ieradu­šās
pēc 1949. g. 31. augusta, bet ci­tādi
ir tiesiski piemērotas IRO aiz­sardzībai
Jāuzdod šo personu
skaits, kādu palīdzību tās saņem un
cik ilgi Sl palīdzība var turpināties.
Par abām grupām un atsevišķām
personām ieteicams iesūtīt ari at­sevišķus
paskaidrojumus.
Sekretariātam saņemtie materiāli
steidzami jāsakopo un Jau 7. janvāri
Jānosūta tālāk, tādēļ ziņas jāsūta
ar .,Eilboten" uz adresi: Essllng(^
a. N.. Zollbergstr. 1 yMCA/YWCA,
J. 0.
Arī DP studenti pokļouti
padomdosanas komisiju lēmumiem
IRO ģenerālpadome Zenēvā no­rādījusi
attiecīgajiem organizācijas
darbiniekiem, ka pārvietotās perso­nas,
kas studē universitātēs vai lī­dzīgās
augstākās izglītības iestādēs,
pakļaujamas emigrācijas padomdo-
Sanas akcijai un komisiju lēmu­miem
gluži tādā pašā kārta kā visi
pārējie DP. Ja kāds DP students
doma palikt zemē, kufā tas pašlaik
atrodrfl, tad IRO var sniegt viņam
materiālu atbalstu lidz nāk. g. 30.
jūnijam, bet ne vairs pēc ši datu­ma.
Ja turpretim DP studehis grib
ar IRO palīdzību emigrēt uz kādu
citu zemi, tad tam pilnīgi jāpa­kļaujas
padomdosanas komisiju no­rādījumiem.
komunisma mācība jāiznīdē ar kris­tīgo
taisnību.
Lūk ceļš. pa kuru ejot. mēs sa­sniegsim
savu mērķi un savu uzde­vumu
būsim pildījuši, ko latvju
trimdas saimei uzliek Dievs un tēv­zeme.
Neļausim naidīgajai varai
mus novirzīt m pareizā ceļa un sa­šķelt
mūs. Tikai vienoti nonāksim
pie mērķa. Solīsimies Latvijai: ja
vajadzēs — T ē v u z e m e s b r i -
v e s t i b u p i r k s i m mēs ar
a s i n ī m . F. Greiza
liēi k i atsevišķai, aligtas vienības
krievu virsnieka vadībā. Poļu pie­dalīšanai
MVD akcijai praktiski
partizāniem devusi vienīgi jaunus
ieroēui un municijas krijumui. Ml-lidjas
virsni^cui krievui partizāni
pmnti iagūstot un iznidnot pinnoi.
Poļu milicijas vienības atbruņojot
un no tām sirsnīgi atvadoties «līdz
nākošajai reizei". Komunisms ari
pašā Polijā ļoti nepopulārs, un bieži
notiekot lokāla rakstura sacelšanās
mēģinājumi. Pēdējā pusgadā poļu
vienības akcijās vairs nepiedaloties.
Ikvienam repatriantam, kas at­griežas
savā dzimtenē no Vācijai
vai citām Vakareiropas zemēm, ob­ligāti
katru dienu jāreģistrējas nUli-cljas
iecirkni, l>et laukos dzīvojo­šiem
— pēc pabeigta dienas darba
pie kolhoza priekšnieka. Praktiski
ar šo rOcojumu ikvienam repatrian-tam
ir uzlikts mājas arests. Repat­riantus
pēc laika atkal afccletlna un
Izsūta uz citām PSRS republikām.
Atbraucēji, baidīdamies krist vietējo
varasvīru nežēlastībā, kļūst ver­dziski
padevīgi okupācijas varai,
uzticīgi kalpo propagandai un stāsta
tautiešiem dzimtenē gudrāk par pa­liem
polltruldem melu ziņas par
dzM Francijā, Vādjā, Beļģijā ua
Patiesībā polltrukl sen Jau zina, ka
viņu pasaciņām tauta netic. Toties
repatriantiem noteikti tic vientiesī­gākie
un n(r Krievijas sasūtītie kol«
hoznlekl. Vairāki repatrianti ieņem
diezgan atbildīgus amatus. Tā, pie­mēram,
jūras kapteinis Frelmanls
(bij. Kimelnesas nometnes koman-dants)
ir kļuvis MVP speciālu uz­devumu
ierēdnis. Jūrnieki Jānis
Dāvis un RozenbHums (abi no
Zviedrijas) darbojas Siguldā. Briedis
(no Beļģijas) ar saviem 20 gadiem
jau paspēlls kļūt par partijas cilvē­ku
un darboias par Vlrsgrfimatvedi
fabrikā ,,17. jūnMs".
Savu kādreizējo popularitāti Bal­tijas
valstis zaudējusi ari angļi, tur­pretī
baltieši ar lielu paļāvību pie­vēršas
amerikāņiem.
Anglijas kara­lienes
velte veco
laužu nometnei
Spakenbergas veco ļaužu nomet­nei
iedzīvotāju vidū uzturaa ari
kādai zviedru senās N. grālu dzim­tas
piederīgā. Viņa septembri bija
nosūtījusi kādu savu akvareļa
gleznojumu (nometaes kopskatu)
Anglijas karalienei Elizabetei ar
pateicības vēstuli, visas nometnes
vārdā.
Tagad uz Ziemsvētkiem grāfiene
saņēma karalienēs atbildi ar sv.
Madonnas un Kristus bērna gleznu,
kā svētku miera un iepriecinājuma
velti visai trimdas grūtību ui bēdu
cietējai nometnei. Atbildi karalie­nes
vārdā ar viņas vēlējumiem bija
rakstījusi no Bekini^emas pils, gal­ma
dāma grāliene Katerina Sei-mura.
Glezniņa ir itāļu vecmeistara
F. PeselUno gleznas kopija no sira
Georga Holdorfa kollekcijas Dor-ēesterā.
Atsūtīto svētku velti pasniedza
apmēram 400 cilvēku lielajai veco
ļaužu kolonijai pie svētku eglītes,
piemērotas svētku maltītes norisē.
To bija sarīkojis IRO 122. DPACS
komandieris l i . L. Brigs ar palīgu
Mr. Kosteru lin visu savu IRO dar­binieku
personālu, kas ari personī­gi
pie 24 klātiem galdiem apkalpoja
mielasta dalībniekus, lai radītu
svētku prieku veco ļaužu nometnei
iedzlvotājim
Sis sarīkojums, pateicoties kara­lienes
veltei, galda pilnībai un ap­kalpes
laipnībai, norisinājās paci­lātā
un Jūsmīgā svētku noskaņoju­mā.
Karalienei vēstuli tulkoja Ju­rists
A. Korps, uzsaukdami sumi-nājmnu
karalienei, kam sekoja An­glijas
hinma un mūsu starptautiskās
kolcmljas pārstāvja Jūrskol Er.
Breikāa angliski teiktā pat^clbas
runa. Svētku dalībnieki vēl kopēji
nodziedāja dažas mūsu tautasdzies­mas
klavieru pavadījumā.
P. Gruzna.
IRO augstākie ierēdņi atzīst
trūkumus Itālijas nometnēs
LatvieSu pārstāvim ļEO 2enēvas
centrā A. Skreberam šajās dienās
bija saruna ar divām augstākām
organizācijas pārtikas un medicī­niskās
daļas darbiniecēm, kas tikko
atgriezušās no inspekcijas braucie­na
pa Itālijas DP transitnometnēm.
Abas ierēdnes apstiprināja, ka dau­dzas
sūdzības par apstākļiem šajās
nometnēs atbilstot faktiem. Novē-iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiifiiiiiiiiiiiiiiii
Da!i vērojumi
Minchenes emigrācijas
centrā
Sakarā ar DP pārcelšanu no vai-rālAem
Ukvidējamlem IRO apgaba*
1iem uz Minchenes rajonu, šejienes
emigrācijas centrā vērojams Jūtami
Uelāks latviešu pieplūdums nekā ag­rāk.
Vairums tautiešu vēl Joprojām
izceļo uz ASV. Austrālijas komisija
šeit pagaidlbm vēl nedarbojas.
Gandrīz katrai caurbraucēju na­cionalitātei
emigrācijas centrā dar­bojas
kādas labdarības organizācijas,
dažām pat divas vai trīs. To galve­nais
mērķis — padomdošana saviem
tautiešiem. Latviešiem te nekādas
oficiālas pārstāvības nav, bet daudz
mūsu labā dara ev. lut. mācītājs A.
Meiranovs (19. bl. 6. ist.). Līdztekus
tautieSu garīgajai aprūpei viņš vien­mēr,
neatkarīgi no tautības un ticī­bas,
izlīdz izceļotājiem gan pado­miem,
gan iespēju robežās ari mate­riāli.
Latviešu ev. lut ^raudze te
nodibinājusi ari kādu mazu, bet de­rīgu
pasākumu, kas ar tautiešu at­saucību
varētu Ievērojami paplašinā­ties.
Izceļotājiem nereti paliek pāri
dažādas mantas, ko nevar paņemt Il­dzi
tālākā ceļā, piem., kāda sega, ko­feris,
grāmatas, kaste utt. Tajā pašā
laikā nometnē ierodas ļaudis, kam
šis mantas ļoti noderētu, bet kas ne­spēj
tās nopirkt. Draudze te uzņē­musies
starpniecību un tādēļ šādas
liekas mantas ieteicams atsūtīt tai,
bet nepārdot spekulantiem.
Lfdz ar Blkaunieku ģimenes aiz­ceļošanu
emigrācijas centrs zaudējis
labi iekārtoto latvie.^u grāmatu un
laikrakstu galdu. Vēl nav atradies
neviens uzņēmīgs tautietis, kas gri­bētu
to atkal noorganl^t Varbūt
talkā varētu nākt organizācijas —
Daugavas Vanagi, skauti vai citas.
Latviešu darbinieku Minchenes
emigrācijas centrā nav daudz, un tie
paši gatavojas izceļot Tā ka pēc ne­oficiālām
ziņām centrs darbosies vēl
ilgi pēc 1950. g. 30. jūnija, tautie­šiem
ieteicams stāties sakaros ar še­jienes
administrāciju un mēģināt
saistīties pastāvīgā darbāJai emig­rācijas
centrs nepaliktu pavisam bez
j latviešu darbiniekiem,
i Elm. Grotlņš.
rots negaidīti liels bērnu saplūdums
aUmnlcās, tā ka pietrūcis medicī­niskā
personāla. Sanitārie apstākļi
> visā nometņu apvidū esot necieša­mi,
un milzīgā mušu daudzuma
dēļ esot gandrīz neiespējami izolēt
kādu nelielu territoriju. Abas
ierēdnes esot centušās darīt iespē­jamo,
lai stāvokli uzlabotu, un drī­zumā
atkal došoties uz Itāliju.
Līdzīgas ziņas bija Jau IRO sep­tembra
biļetenā. Ari pats organi­zācijas
ģenerāldirektors bijis Itāli­jā
un sniedzis nepieciešamos norā­dījumus.
Tomēr šķiet, ka apstākļi
nometnēs daudz nav mainījušies.
Vēl pirms apm. mēneša no Šveices
uz Neapoli aizbrauca vairāki simti
emigrantu, un drīz pēc tam Šveices
laikrakstos parādījās^ ļoti negatīvi
vērtējumi par turienes dzīvi. Šajā
sakarā IRO galvenajā mītnē inter-venējuši
ari Šveices policijas šefs
un bēgļu nodaļas vadītājs. Tiem
paskaidrots, ka IRO ģenerāldirek­cija
Jau saņēmusi līdzīgas sūdzības
un uzdevusi izdarīt izziņu, kuras
rezultāti drīz būšot zināmi. Tāpat
no IRO puses esot sagaidāma ne­pieciešama
tālākā rīcība. IRO ari
piekritusi Šveices prasībai atļaut
iestāžu vai organizāciju pārstāv­jiem
pavadīt nākošo transportu, kas
gaidāms janvāri.
Nometņu
dzīve
NAC. LATVIJAS ATVAĻINĀTO
KARAVĪRU BIEDRĪBAS prezidijs
gadu maiņā apsveic visus bij. brīvī­bas
cīnītājus — atbrīvotājus un no­vēl
izturību sagaidīt dzimtās zemes
atbrīvošanu.
AUGSBURGAS DP SLIMNĪCAS
latviešus Ziemsvētkos apmeklēja
Hochfeldas latv. mācītāji prāv. Rul­lītis
un Dumiņi lldz ar luterticīgās
draudzes pārstāvjiem, atnesot tau­tiešu
svētku veltes. Notika dievkal
pojums. piedaloties jaunatnes korim
un operdziedonim H. Ploriņam. Pēc
tam slimnīcas latviešus apciemoja
Neistates nometnes dāmu komitejas
un Haunštetenes nom draudzes pār^
stāvji, apdāvinot bij. karavīrus un
pārējos slimniekus. Svētku veltes
bija piesūtījusi ari Dr. med. vet E.
Ozoliņa no Heidelbergas., Slimnīcas
latvieši izsaka visiem ciemiņiem un
labvēļiem sirsnīgāko pateicību.
BAD AIBLINGAS YMCAs rīko­tie
2 mēn. ilgie traktoru vadītāju
kursi beidzās Ziemsvētku priekšva­karā.
Kursus vadīja A. Birznieks,
un tos pabeidza 9 pieaugušie un 6
vecākie nometnes mazpulka dalib-
1 nieki un dalībnieces.
visiUlBS
REDAKCIJAI
ļ MES UN PATRIOTI
AtUdot V. Ozoliņam uz rakstu
„Taui$ kopība un mēs" (Latvijas
114. fim.) gribu norādīt, ka avitēi
parā^ raksti par izšķērdību, grea-nu
tti^anoi un lielu skopumu grūtf
dieņ7 atbalstīšanā Vācijā, rakstītāji
neaifalrst pielikt pirkstu ari W
vissērīgākās stigas mūsu Wmdas
dzivļ —mūsu dzimtenes atgūSanaa.
Pu^dt citus, kā tikoties, nebūtu
sliM darīts, bet tad ari paāam ilu-dlniājam
jābūt īstam. priekSzIml-gani
patriotam. Labi jau būtu. Ja
šo patriotu" dzīvi neredzētu citi,
betielaime tāda, ka «patriotu" prie-cfiš|
os, ko tie noliedz citiem, redz
un izlrd vai visa viņu tuvākā ap-kār|
e. Kam tad nu šādi raksti do-māt
un ko rakstītāji ar tiem grib
paifct? Vai tie domāti, lai ctltu
nai i atsevišķu cilvēku m orgāni-zāc
1 starpā?
Iidfordā ar sevišķām sekmēm
damjas trīs trimdas organizācijas:
Daiavas Vanagu un LatvieSu bled'.
rībi Lielbritānijā noda]a un
sp<istu organizācija Trimda. Ir
rac Hes tautieši, kas cenšas panākt,
lails organizācijas savstarpēji ļdl-doi
Ton^ ar prieku konstatē-jari^
ka āls pūles palikuāu v<dtl-gafo
kfi mūsu valstssvētku atcarei
svlfbas, tā ari citus izcilākos sart«
kojbus tās organizējušas koplgii
imŗ pamats cerēt, ka ari turpmāk
tftsiadarbosles. JPatrloti" ir lani-uH
roku kfi vienfi, t i otri or«
djā, bet to nodomi savlalclļit
ēti, un tie no līdzdarbības iz-
Iti.
avas Vanagi miedz paUddbu
gajtrairfik Vādjā pallkuiajiem, btt
arlBL Bradfordas noda}a nav Ua»
*guļffavu palīdzību lūdzējiem ua
Šojl izdevusi pabalstiem 66 mfir-cii(
» gan vairāk tepat Anglijā
sU sm un citādi grūtot apatUjoi
no culiem tautidliem. Nevietā Ir
pā etuml par sainīšiem, Jo to no-sū
na nav bijusi vienkārša lieta,
uzfbie nodomi bijuāi Jtetliek'' k l
ne Uzejami
!mt izbrīnu rada LBL Bradfor­da
iodaļai izteiktais pārmetumi
pa grezno" sarīkojumu, Sl sarlkd-
Jui ierosinātāji bija paši tautieāl
- i dalal tieši tie, kas parastos
de; vakarus neapmeklē, bet kai,
ka vai rdzi gadā, bija vēlējušies
sm kopā un pieklājīgās telpās
papt patīkamu vakaru. Drūmas
d ^ par nezināmu ilākotni mazina
iztļbu, kuras muma vajaga vii*
vak Ne Jau mums vajadaētu
dicenā staigāt noskumušām aa-jāiļUn
tie tautieši un tautietes,
kafcūs dziļi sirdi slēgta mfleitlba
uzivu dzimteni, tie paši zinfii,
kffidaļa no grūti pelnītā pienākas
ml grūtdieņiem un kādu paturēt
seiTie nestāstīs daudz un gari par
sdlabumu un citu sliktumu, bet
d i Vērtēsim sevi ikviens pēc
pfltā, nevis pēc tā, ko dara vai
a citi
A. Dlmitrls, Angliji
EL VIENA TELEGRAMZHDi
tvljas 10. dec. numurā raksti
„ lina telegramma no Baltijas uz
2 iriju" bija piezīmēts» ka tele-j
mia ir pirmā, ko kāds baltietis
s nis no dzimtenes plecu gadu
1L Gribu pastāstīt, ka pag. g. pa-y
rl kāds mūsu tautietis saņēma
tTammu no saviem vecākiem
Jājā. Telegrammu bija pieņē-ii
Birminghamas pasta iestāde,
Jadresāts to saņēma parastā kār-ļVēl
jāpiezīmē, ka Anglijas pasU
Ides pieņem telegrammas arī uz
Viju. Lasītājs Angliji
t NEVARĒTU NOORGANIZĒT
fGU LATVIESU ROKDARBIEM?
^le raksta „Kukažiņa Ņujorkā"
tvijas 117. nunt) gribu piezīmēt
bjošo. Ļoti bieži lasu laikrakstā
? Irich Incjependent, ka Iru adl-
(iiem un mājas audumiem esot
Pķa piekrišana Sav. valstis. Ap-ļstits
ari, kā Šie mājamatniirfcl
pējot tirgu un pazīšanos veikal-ķu
aprindās Gluži to pašu lasu
f skotu tautiskajiem adījumiem
'audumiem. Varbūt varētu atrast
lu un ceļu, kā plašāk noorganizēt
latviešu rokdarbu ražošanu un
lietošanu tirgū.
ļ A. Kalniņa, Londonā
I
VECO ĻAU2U PATEICĪBA
;aku Prinas veco ļaužu mītnes
Ješu kopas vārdā sirsnīgu patei-u
LCK Bavārijas apg. pārstāvim
Steinhardam un visu Bavārijas
netņu komandantiem par savākto
mums nodoto ziedojumu DM
ļ—. Tāpat izsakām pateicību
unšteinas YWCA un YMCA no-il
un pārējai TraunSteinas Jau-lei,
mūsu mītnes vadībai — dir.
manam, labklājības virsnieoel
jrdijai un apgādes virsniekam M.
•riņam par skaisto eglītes vakaru
bagātīgajām veltēm,
Reliili. Lazdiņi.
inas veco ļaužu mītnes latvieiu
kopas pārstāvis.