Bavarijas Latviesu vestnesis, December 1, 1951

              l:r;;•:Sfi;'^^'•f^i-\'-V•^^^;•.^7•^
SOS
Ko dzirdām LaMjā
KRIEVI TIESĀ LATVIEŠUS
!S(>vetskaja Latvij-a ;raiksla, k a ļau­tais
tiesaešu- un piesēdētāju vēlēš^ām
Latvijā iekārtoti 100 vēlēšanu iecirkņu;
kas ņcraimē, k a jāievēl tikpait daiidz
taujtas tiesnešu. Rīgā iekartati 30,
Liepājā un Daugavpilī pa 3, Jelgavā
2, Ventspili 1, bet pārējie — lauku
apgaibalos. Katrā vēlēšanu apgabalā
jāievēl 66—75 tautas tiesu piesēdētāji.
Sakarā ar vēlēšanām augstākās tie-
.sas priekšsēdis Ridzins Rīgas radio­fonā
saka: Sociālistiskā likumība ir
strādnieku •diktātiiras sekas (pie tam
— ļoti baigas!). Padomj^i likuma pār­veido
cilvēka^ psichi un dabu fdiem-i
ē l ! ) . Buržuju likumi ir viens no lī-
^dzekldem, lai nožņaugtu' visprogresil-
'vākos spSkuJs. (Piez kā gan varēja
rasties brīvās, pa^auJes progress, ka­mēr
Padomju savienUbā to redzam t i ­kai
izkoptās verdKimāsanas, spīdzinā­šanas
un "slepkavošana^ tecbnikā!).
Kapitālistu valstis iesūta pie mums
diversantus, spiegus, kaltētājus un
Sflepkav^s. ' (Tas gan tiiliņ atgādina
Maskavas 5; 'kolonnu rietmmivalstisl):
Ir vēl pie mums kapitālisma atMekas,
kas jzpauižas noziegumu veid»^ (!). Pa-doimju
varas ļ)ieaugums pastiprina
mŗlratošo šķiru.pretestību. (Labprātīgi
un Mfir sajūsmu" mirt gan negribēs
neviens!).
Kas ted nu ir t i ^ , k am uzticēs ^kapi-tālistisko
noziedznieku" tiesāšanu? Ra­dio
reportāžās no sapulcēm, kur „ i z -
virza" kandidātus tautas tiesām/ mēs-doardasti
» aitlbildi.. Tā ., Odrišu, ciema
Ckalova kolhozā brigadieris Ivanovs
ieteica izvirzīt par tautas tiesneša
kandidātu ^ k o m j a u n i e t i Ļubovu Ŗu-d
i k o v a Viņas kandidatūra vienprā­tīgi
,,izvirzīta** arī rūpniecības kom­binātā,
pirmās vidusskolas kolhoza
Krasnaja Zarja uiii arteja Krāslavas
amatnieks kopsapu/lcēs... Limibažu.
tūku l-abrikā,par kandidāti izraudzīta
ibiedrene Drozdova... Slokas cellulo-z
a s u i i papīra kombinātā ieteikta Ma^
rija Anaņina, kas j au strādājusi par
tVuta? tiesnesi. Rīgas jūrmtalas rājoņā.
Jaš'pats dzirdainis arī citur.
KOLHOZU "APVIENOŠANA „yiSU-
, M A NOBEIGTA"
- ! . ' , 1> V • . . • . ' . . ••
• • • • ; • • • ! , • . • • . • •.; • I . •• > . • • .. . . • • • > .'
No' agr. Zariņa, raksta lauksaimnie­cības-
darbiniekiem dzirdam, ka kol­hozu
apvienošana Latvijā visumā nor^
beigta, lauksaimniecīibas ministrijas
jibpagandas pārvaides vec. agr^^^ De?.
gūta ieteic plašāk izvērst kdhozos
mičūrinisnia paņēmienus mājlopu ēdi­nāšanā:
Mūsu republikā i r 147 sald­ūdens
"kaļķu atradnes i,;. Lopiem labi
ir «ai:! k o ku pelni, kas satur līdz 1/4
minerālvielu. . Cūku barībai jāpiejauc
7 proc. skuju. Aptiekās drīz varēs da­būt
kobalda tabletes, kas dpfdamas
govīm ik pārdienas. (Ne jau nu ar
peilniein, skujām un tabletēm aiz­lāpīs
lopbarības trūkumu!).
CERT U N V ED
.Aiz)putes rajona im Kirova rajona
kolhoznieki 14 dienās beidza izcir­šanu,
sagataivojot vairāk kā 2100 kb.
mlieiaskokuu Virsplāna ciršana tur-piņāSj.
Ogres, kolhozā Liesma jau
izcirsti 350 kbi m virs plāna. Daugav­pils
rxijona kolhozi strācjā Ugāles mež­niecībā,
gatavojot kokmateriālus Don-.
basa,- Kusbasa un Piemaskavas rak­tuvju
šadhtām. No kolhoziem iz­brauc
jaunas brigādes, un līdz 16.
decemībrim solās, s-agatavpt viirāk
tūkstošu kub. m virs, plāna. Rīgas
superfosfāta fabrika ikdienas nosūta,
superfosfātu: uz Ukrainu un Baltkrie­viju,
^ .
NEVAR VAIRS TAZIT
Rīgas radio stāsta, ka Valmieras pil­sētas
seja pārvērtusies: smilšainajā
Gaujas krastā paceļas jaunā rūpniecī­bas
kombināta celtne un. jauni dzī­vokli
strādniekiem. Veidojas jauns
centrs, būs plašs lauikiļms, ar Ļeņina:
^pieminekli. Rīgas ī^ugu'rūpnīcas
meistars Edgars Raņķis savukārt d i -
žoj aš, ka arī Mīlgrāvi tagad vairs ne­varot
pazīt: Emmas ielā uzcelts liels
korpuss. Jaunatne dzīvo kopmītnēs,
pa' divi un trīs vienā istabā... (Jā, —
'brīvajos laikos tā tiesām nebija: jau­natne
varēja dzīvot kopā ar saviem
vecākiem!)
RAKSTURĪGA A I NA
Latvijas arodbi«dr^ rīBpublikānisķā
padome par visu sociālistiskās sacen­sības
noteikumoi izpildīšanu piešķīru­s
i :tebākā LPSR strādnieka nosaukimiu
1951. g. trešajā ceturksnī šādām per­sonām-:
virpotājiem A. Rjakinam,\ S.
Stoļņikovam, K. Silajevam, V. Stuka-nam,
E. Lužko, R. Lepikam, A. Rusi-novam
un A . Kudem; frēzētājiem A.
Kuzņecovam, K. Krūmiņam, Cdiņā-jam,
O. Griķim un V. Zeichmaiiim;
automāta apkalpotājām V. Anderso-nam;
atslēdznidtiem A. Kaņepam, F.
Bērziņam, A. Pivarunam, A^ K a l n i ­ņam,
V. Ivanovam un I. Zelobovam;
formētajiem F. Ivanovam, V. Krest-ņikovam
un M . Luksam} štancētājiem
O. Sanjakovam: un E. Daibergam; vēr­pējām
G. Toljakovai un V . Popovai;
auidējiim M.^^ ^^R
un M . Kaļinovai, mūrniekiem L Afa-nasjevam,
Z. Stropam un G. Fedoro-vāmi
namdariem R. Saleniekam un
G. Zālītēmjapmetējam A. Zagarskim,
krāsotājai A. Maraiiskai, kurinātājam
J . Tribukām; .komībainieŗiem A. Balo­dim,
V, Kapitonovam,- A. Sveiceram,
A. Matulim, A . Briģimv E. Caunem, J .
Šadurskim, E. Ruņģim, Ķ. Kalniņam,
E. Kociņam un E. Lielmanim, kā arī
šoferiem S. Jermplajevam, P. Miron-jukam,
B. Hapuginam, G. Sakutam un
N; Demeševam.
Kā no šī saraksta redzams, rūpnie­cībā
resp. .pilsētās latvieši noturēju­šies
tikai kvalificētākos amatos, ķa^
mēr pārējos aizpilda krievi. Tāpat
laukos tie dominē kā komibainieŗi un
Vm^TA SKATĀS STAĻINA LOGĀ
Aktrise Velta Līņe Rīgas radio­fonā
stāsta: Nesen biju Maskavā, kur
piedalījos miera kongresā. Ieguvu
otro prēmiju. Maskava negatavojas
karam, bet miermiīlīgai jaunrades dzī­vei
(Dievs lai pasarga no vēl kaut
kā „jauna"l). Es iilgi skatījos uz to
logu, kas.vMu, vēlu apgaismots, un
aiz kiira strādā; tas," k am mēs v i s i esam
pateicīgi par mūsu laimīgo dzīvi. Viņš
vada miis cīņā par komūnismai. Kauns
Anglijai un^ A ^ par Korejā,
Vietnamā un Malajā pastrādātiem
briesmu darbiem. (Arī tos Velta, dro-ži
vieri, redzējusi.. Staļina logā!)
Uz to pašu logu bažīgi raugās arī
VEFa komunistiskie vadītāji. Uri lai
n-odrošinājtu, sey.:j.i.lg.āku pn laimīgā­k
u dzīvi" savos siltajos amatos, tie
gaMvo „ķukuli'' >avam garīgajam tē-v^
in. Rīgas radio jau pasteidzies vē­stīt,
ķa VEFa 4atba ļaudis.pagatavo­juši
nacionālā stiilā veidotu kabineta
iekārtu ar rakstāmgaldu,, masīvu klub­krēslu
un galdiņiem aib;ās pusēs. Rak-'
stāmgalda virsā mākslinieciski iegra­vēts
Rīgas siluets, kā arī Ļeņina un
Staļina attēli ozoIHapu un vārpu vai­nagu
ielokā. Rakstāmgaldā iebūvēti
radio un telefona aparāti... Jādomā,
ka arī VEFa Mas-kavas „dēli" par šo
centību saņems prēmiju tāpat kā V e l ­tai
Līne. • ••v''^
PARĪZE UŅ PRĀGA
Sarunājas divi" čechi. Par
Eizenhaušrū. ,,tas zellis apbruņo E i ­ropu,"
saka viens. „Jā, un tas trakā­kais,
ka savu galveno mītni viņš ie­rīkojis
Parīzē," atbild otrs. ,rVai tev
tas nepatīk?" brīnās" sarunas sācējs.
„ H m . . . nepatīk gan. Kāpēc viijrš ne­varēja
to ierīkot Prāgā?" skan kluss
jautājums.
L A T V I J A
Sestdien, 1951. g. 1. decembrī
Kad pirms dažiem gadiem Rietumeiropas laikrakstos parādījās pirmās
ziņas par mongoļu karaspēka un ķiniešu k u l i ju nometināšanu Baltijas val­stīs
un Augšsilēzijas rūpniecības apgabalos, rietumu politiķi tam neveltīja
vērības, neizprazdami šā noUkuma sakarību un sekas. Tikai boļševiku me­tožu
pazinēji saprata, k a šie mpngolu priekšpulki nozīmē sākumu Tālo aus­trumu
pakāpeniskai invāzijai Eiropā. Austrumeiropas tautu nepārtrauktas
deportācijas un austrumu rašu piederīgo iepludināšana»tajās nav nekas cits,
kā Austrumeiropas sistemātiska mongollzācija.
vesti mongoļi. Ukraiņu sievietes bija
piespiestas apprecēt šos> mongoļu ko­lonistus,
kas nu bija aizbēguši kopā
,ar sarkanarmijas a>tliekām. Bet tās
pašas ukrainietes, kas apsveica vācie­šus
1939. g. un darīja to arī tagiad, nu
jau turēja rokās starplaikā dzimušos
šķībacainos zīdaiņus. Līdzīgu traģē­diju
kopš 1945. g. pārdzīvo arī Bal­tijas
tiautu sievietes. Arī tās jo bieži
spaidu kārtā saprecina ar krieviem un
mongoļiem, pie kam vīri pārņem sie­vas
vārdu. Arī padzīto baltiešu zem­n
i e k i mājās novietotie svešie i^ācēji
pārņem agrāko īpašnieku vārdus, l a i
baltiešu iedzīvotāju pārtautošlanu no­slēptu
pasaules priekšā.
Tāpat kā krievu revolūcijas cīņāis
un krievu-poļu kara laikā 1920. gadā,
arī kirievu-somu un otrajā pasaules
feaŗā civiliedzīvotāji senrišķi baidījās
no sarkanaimijas mongoļu vienībām
to mežonības un nežēlības dēļ. šīs
No visām zemēm Austrum- un Dien-vidaustrumeiropā,
kuras pēc otrā pa-s-
aules kara okupējusi Pad. savienība,
arvien biežāk pienāk ziņas, k a tajās
nepārtraukti un arvien lielākā skaitā
ieplūst mongoļu un ķīniešu kolonisti
— gan karavīri, gan rūpmec®)as un
lauiksiāimniecības strādnieki. Samērā
mazajiem priekšpuikiem pirmajos ga­dos
vēlāk sekoja ģimieņu masu trans-porli
no Ķīnas, Mongolijas, Kirgizi-jas,
Vidusāzijas —- ķīnieši, mongoļi,
kirgizi, turkmēņi, uzbeki, tatāri u, tml.
Un šī mongoļu invāzijia notiek 20.
gadsimtā visu kulturālo tautu un U N
acu priekšā • • •[••'•.
Naiva un aplama ir doma, ka šī
tauitu pārvietošana būtu * tikai otrā
pasaules kara sekas. Jau ilgi pirms
tam Pad. savienības ārisko iedzīvotāju
vidū (piem. Ukrainā, Ķauikazā, Maska­vas
apgabalā un citur) apzināti ieplii-dināja
moi^oļus un ķīniešus. Nav
arī nejaušība, k a jau pirmajos pēc-revolūcijias
gados mongoļu rases par­tijas
dižvīri apprecēja krievietes, pie
kam visbiežāk — cara laiku aristokrā­tijas
piedierīgās. _ Veselu Vidusāzijas
tautu izklīdināšana iederas boļševiku
velnišķīgajos nodomos tāpat, kā Balti­jas
tautu deportācijas kopš 1941. g.,
Pievolgas vāciešu iznīcināšana pēc
ķaŗa pieteikumia un daudz citu tādu
tautu pārvietošana, kas nīda boļševi­kus
un alka brīvības un patstāvības.
So padomju vanas sfairā esošo
mazo tautu sajaukšanu un iekļauša­nu
ķollektiva vergu masā daži rietu­mu
valstu politiķi ciniski nosankuši
pa»r „ķonffetu sistēmu". Trīs gadu
desmitos boļševikiem tiešām izdevies
Krievijas iedzīvotājus pārvērst līdz
nepazīšanai. Pirmā pasaules kara
vācu cīnītāji austŗurnifrantē bija visai
pāirsteigti otrajā pasaules ķa-ŗā, sasto­pot
vienveidīgu, pelēku karavīru ma­su,
kas pa lielākai daļai sastāvēja no
drukniem, bezbārdainiem sarkanaf-mieši'em
», stingušu sejas izteiksmi un
visām mongoļu rases pazīmēm. Kuir
gan bija palicis lielĶ auguma, zilacai­nais,
bārdainais, k'bsirdīgais cara ar­mijas
krievu „mužiks"? Sarkanarmie­šu
vidu tādu vairs tikpat kā nebija,
j o Staļins bija paguvis tos „nolikvi-dēt"
trīsdesmitajos gados, ar ma-JU
slepkavībām un deportācijām dibinot
kolhozus Krievijā.
Kad Polijas karagājienā 1939. gadā
vācu karavīri sasniedza toreizējo Po­li
jas-Krievijas robežu, tie Bugas upes
apkaimē nokļuva arī Rietumukrainas
sādžās, kur iedzīvotāju vairums bija
liela auguma, gaišiem matiem un zi­lām
acīm. Tie toreiz sveica- vācu kara­vīrus
kā atbrīvotājus no ienīstā jūga.
DažJas nedēļas vēlāk demarkācijas lī­niju
ar P a d savienību pāircēla rietu­mos
no minētām uikraiņu sādžām. Drīz
pēc tam vācu karavīri no ukraiņu
bēgļiem uzzināja par cilvēku medī-bām,
slepkavībām, izvarošanām un
deportācijām dzelzs priekškara viņā
pusē. Bet īstu skaidrību par notikušo
tie guva divi gadus vēlāk, atkail no­nākot
tais pašās uikraiņu sādžās. Visi
vīrieši jau 1939. gada beigās bija de­portēti
uz Sibīriju un viņu vietā at-
Kāda vāciete, kas 1949. g. atgriezu­sies
no Latvijas, kur dažus gadus dzī­vojusi
Rīgā, stāsta par redzēto:
Rīga ir karavīru pilna, un vakaros
c i v i l i e uz ieilām labprāt nerādās. P ie
Brīvības pieminekļa reiz bija nolikti
ziedi. Brāļu kapi ir nekopti, bet
Meža kapos pie Raiņa atdusas vietas
apglabāts daudz krievu.
Koka tilts Valdemāra ielas galā esot
kādas latviešu sievietes konstruēts;
pēdēja laikā to vispārējai satiksmei
vairs nelietoja, jo konstrukcija izrādī­jusies
par vāju. To atļāva vairs tikai
kājniekiem un Viegliem satiksmes
līdzekļiem, pārējos novirzot pār pon­tonu
ti'ltu.
Kādā operas izrādē dzirdēju M.
Brēchmani-Stengeli un Elfrīdu Pakūli.
Redzēju arī Rīgas dziesmu svētkus.
Dziedātāji gan bija tautiskos tērpos,
bet gāja nospiesti un bez sajūsmas.
ATĪ dziesmas skanēja apspiestas un
drūmas. Vispār — gājienos ļaudis pie­dalījās
ne labprāt, pie kam gājienu
beigās rindas bija pavisam retas, jo
reti izpeļņa ārkārtīgi zema. Pie
tam vēl fabrikās un iestādēs bieži ne­izmaksā
algas, aizbildinoties, k a Mas­kava
vēl neesot atsūtījusi, kādēļ ne­esot
ko izm'aksāt. Dzīve vispār ār­kārtīgi
grūta. Labāk klājas tikai par­tijas
un armijas vadošajiem vīriem.
Rīgas jūrmalā dzīvo galvenokārt
un žīdi.
No ārzemēm saņemtās vēstules ne­vienu
neiepriecina, jo to saņēmējus
izsauc uz nopratināšanu; kas saņēmis
vairākas, tam jau draud deportācija.
Plašāka deportācija notikusi 1948. g.
martā. Daudzos gadījumos uz Sibiriju
aizvestas bijušo karavīru sievas ar
bērniem. Laimīgi nav arī repatrianti,
jo tikai retiem izdodas palikt Latvijā,
bet arī tad — ilgstošā čekas uzrau­dzībā.
Pases tiem izsniedz tikai pēc
5 gadu ilgas novērošanas.
Visi latvieši lūdz Dievu, lai sāktos
karš, kurā tie redz vienīgo glābiņu.
Latviju atstājot, Mviešu draugi mani
lūdza paziņot tautiešiem rietumos, l a i
kas v i en varēja — pamanījās pazust, dara visu iespējamo dzimtene paliku-
- Veikalu skatlogi tukši vai dekorēti: šo l'abā, jo, paejot vēl vairākiem ga-ar
papes butaforijām. Viss ļoti dārgs, dieni, latviešu tur vairs nebūšot.
bailes no mongoļiem pārvērtās pa­nikā,
kad tie otJā paisaules kara bei­gās
okupētajās zemēs, i t īpaši Bialtijā
un Vācijā, pastrādāja tādas necilvēcī­bas,
kam līdzīgas varam atrast tikai
viduslaikos, fcad airī aziātiskie jāt^
nieku pulki ielauzās Eiropā. Tagad
iegūti dokumentāriski pierādījumi, ka,
pārejot Krievijas robežas, padomju
STACHANOVIEŠA PIOKERA RŪPES
Ar Košuta godalgu apbalvotais Bu
dapeštas apvienoto spuldžu fabrikas
stadianovietis Ignacs Piokers pēc
1952. g. 4. aprīļia var p alikt bez darba
un maizes, ja Ungārijas komunistiskie
plānsaimnieki viņa glābšanai yēl lai­kus
neizsludinās speciālu piecgades
plānu, j o priekišzīmīigais Piokers paš-leiz
jau strādā uz 1954. g. kgjņta.
Kā ziņo Budaipeštas, Szabad Ne]
Piokers par godu .1. maijam bija ap­ņemies
1953. g. plānu veikt līdz š. g.
15. septembrim, bet k a d par godu sa­tversme^
dienai ---20. augustam visas
sociālistisko sacensību normas pār­baudīja
vēlreiz, to darīja, arī stacha-novietie
Piokers un nolēma. 1953. g.
plānu veikt j au līdz 30. jūlijam. To
viņš arī -veica un tad apsolījās līdz
nākošam 1. maijam paveikt visi
piecgades plānu; tātad par 1 gadu un
8 mēn. ātrāk. Bet arī tas vēl nav
viss. Kad komunisti notiesāja Kalo-čas
archibīskapu Grošu, Piokers arī
šinī faktā saskatīj'a cēlu mudinājumu
uz jauniem varonīgiem sasniegumiem,
ļin, šo cēlo motīvu" mudināts, ap­ņēmās
piecgades plānu nostrādāt jau
līdz nākamā gada 4. aprīlim.
KURPES CEĻOJUMS
armijas vadība ar pavēli nodevusi
sarkanarmiešiem baltiešu un vācu i^ie*
vietes kā personīgu kaja .laupīj-amū,
ko rīkoties pēc patikas". No sar­kano
briesmoņu varasdarbiem dēta
pat bērni un sirmgalves.
Mongolu.-ķīni|šu kolonistu nometi­nāšanu
Austrumeiropā boļševiki ofi­ciāli
pamatojia ar darba spēka trūku­mu
uc. saimnieciskām vajadzībām. Tā
tas notika Baltijas valstīs, kur tūdaļ
pēc kara beigām sākās jaunas, plašas
vietējo iedzīvotāju deportācijas. Vļņu
vietā nometināja, tūkstošiem ievesto
^mongoļu un taliTU kolonistu^^B^^
jaundibin^tos kolhozos, betfar! Ra­stos
un pilsētas. Tā Jau 1946. ^adā
daudzas mongoļu ģimenes BpmetSs^^u^
dzīvi Rīgā deportēto un bēgļu iitsti-tajos-
dzīvokļos, it,īpaši Pārdaiigavā
un Mežapairkiļ. Politbirojs šos „iii-ticamos
tautas demokrāļijas i p t e
labprāt ieiceļ m vadošajos partijas
amatos. Rumānijā, Ungārijā un Bul­gārijā
ievesto mongoļu strādnieku, dēļ
vairākkārt izcēlušies nemieri. Arī
Cechoslovakijā lielākā skaitā no meli-ņlti
ķīnieši, kas sākumā paradījis
raktuvēs un fabrikās. Pēdējos' divi
<enes apmeitušāļist
li-
Kāda lasītājia Berlīnes Tāgiiche
Rundschau žēlbjas, ka, sekojot- šis
pašas avīzes iniormacijai, iepirkušies
HO veikalā tikko saņemtos konservē­jamos
traukus. Nopirkusi 32 stiklia
„vekojamos" traukus, .bet maz prieka
bijis: no 10 traukiem caurmērā 9 nav
i noslēdzami. — Cita lasītāja
u liecību pair slavenajām HO
precēm nodod laikrakstā ^ Sāchsische
Zeitung. Tā ķērusies pie HO veikalā
tikko pirktajām „Kosmo.s ziedu zie­pēm",
kurām pēc priekšraksta ne vien
jauki jāputo, bet arī skaisti jāsmaržo.
...Bet kas tad tas?" raksta nabaga vī­lusies
Pīka republikas pilsone. ^At­skaitot
ziedu: smaržu, no ziepēm
pēkšņi vispār vairs nekā nevarēja
manīt. Tās ne tikai neputoja, bet aiī
mistiskā kārtā sadalījās, un pāri pa­l
i k a kaut kas līdzīgs sviesta mīklas
laupsnām." — Vēl trešā vēstule no
Berlīnes BZ am Abend: rakstītājas
meitā H O apavu veikalā iegādājusies
pāri kurpju, bet tām pēc ceturtdaļ­stundas
pārplīsusi virsāda. Kad pir­cēja
tūlīt devusies atpakaļ uz veikalu,
Lai brāķa kurpes apmainītu, veikalā
sākusies lielāka izrunāšanās, un pir­cējai
pā-rmests, ka viņa pati pret ak­meni
kurpi pārsitusi. "Šā v a i tā, —
kurpe esot jāsūta uz Tīringiju. „Pēc
8 dienām muims ziņoja, ka kurpe ir
atpakaļ,, bet tagad aizsūtīta uz Zār-briken'ās
ielu," tālāk raksta pircējas
māte. ,,Vēl pēc 14 dienām noskaitt-rojās,
k a kurpe atrodas pārbaudīšanā
Leipcigā, kur tā guļ vēl šodien." Bei­dzot
rakstītāja vēi piezīmē,--veika­lā
viņa; brīdināta, ka ar rakstīšanu
avīzēm neko vis nepanākšot.
džrvi arī pamestajā^
nieku mājās. Kā redzamis,' dzeltenās
rases kolonizā-djas vilnis pārvii^^
arvien vairāk uz rietumiem.';
Cik ļoti boļševiku varasvīri uzticas
mongoļu rases piederīgajiem«, 1 ēdna
arī tas, k a Baltijas valstīs, īpaši Rīgā,
Tallinā,, Kaunā uc. visas militārās ie­rīces
un čekistu mītnes apsargi tikiai
mongoļu izlases vienības. Tapai Pad.
savienības svarīgiajā nocietinājuiņa
joslā Ziemeļauistrumprūsijā novietotas
speciālas mongoļu karaspēka vien^
bas kopā ar mongoļu kolonistiem,
šogad tiem Kanaļaucos un aj^aimē
vēl pievienoja apm. 10.000 tatāru.
Karaļauči tagad vairāk līdzinās; kādai
Tālo austrumu pilsētai, nekā tcl vie­tai,
kurā kādreiz darbojušies Kants
un Hefders. Klaipēdas līdzeniuirņ'ā no­vietoti
turkmēņi, KūfTšu kāpās — Mel-ļ:
nās jūras zvejnieki. Arī poļu pkupē-tajā
Dienvidaūstrumprūsijā.kolhozos!,
jau sastopami daudz mongoļu. Aus
tiumpolijā (Rietumuknaiņā) tie .au sa"
stāda- iedzīvotāju vairākumu. ^ Gdiņi
āziātiskā invāzija sākās ar ,,l:īniēsiļi
niatrožu nancia" ierīkošanu, bet Dān
cigā ostas strādnidci pa lieiālkali (
jauaŗ tikai ķīnieši. Pomerānija^ bsļa
pilsētu ielās,. Kolbergā, Svinemiidē \«|
tāpat Štetīnē ,,dzeltenie" nav. vatrš
retumis. Štetīnes ostas rajoilāļ dzīVo
veselias ķīniešu ģimenes. ļ . . i
Kad pirms gada Augšsilēzijas rūp;
niecības apgabalā radās ] pirmās ķī4
niešu kolonijas, komunisti satrauktos
poļus mierinā|ā', k a tas esot tikai' pa­gaidu
sitāvofclis,, kas radies dairba spe-f
ķa trūkuma dēļ. Sākumā ķīniešus ar
ģimenēm novietoja slēgtās noirņetņēsi.
Šobrīd tas tā vairs nav. Pieticīgiais uii
lētais Āzijas darba,spēks arvien vai­rāk
nospiež darba algias, paaugstina
darba normas un izspiež poļus no vi­ņu'
dzīvokļiem. Augšsilēzijas raktuves
darbus šodien izpilda vienīgi ķīniešu
k u l i j i un deportētie vācieši. Poļii :
strādnieku protesti kolonizāciju nav
spējuši apturēt. :f
Šā giada pavasarī Sudētijā vien no
jauna ieradušās vairāk/ neikā lOŪO
ķīniešu ģimeņu. Ķīnieši ļparādījuši^s
arī Bres'lavas, Brīgas un Ļignicas pil­sētās.
Auigš'siiēzijā vien Vometināto
ķīniešu skaitu vērtē uz vismaz 100.000.
Ir pat tā, k a tiem poļiem, kas pēc kara
beigām ieradušies Silēzijā, tagad at­kal
jāatgriežas agrākajās dzīves vip-tās
Polijā, lai atbrīvotu vietas jaun­atnācējiem
ķīniešiem. Kāds poļu pār­nācējs
raksta: „Ķīniešos valda Jbrie*-
mīģs naids : pret visiem eiropiešiem,
īpaši pret vāciešiem, poļiem un ang­ļiem.
Šie dzeltenie iebrucēji padara
dzīvi nepanes'anu pat vispacietīgā-kam
cilvēkam. Ķinieši ir mežonīgi,
bīstami un nesaticīgi." ļ
' Lai noapaļotu šo ainu par dzelteno
briesmu: draudiem Eiropai, jāpiemin, •
ka šovasar 20.000 mongoļu jātnieku
no Ziemeļaustrumprūsijas pārvietoti
uz Melkļenburgu. Tos vada sarkanais
jātnieku ģenerālis Boldaiiis «— „Maot-setunga
labākais cīņas biedrs". Sīm
jātnieku vienībām Mekleniburgā ap­ķīlāja
daudz privātu māju un atbrī­voja
divi sādžas. Arī Tīringā novie­tots
prāvs mongoļu okupācijas kara­spēks.
Visur, kur vien šīs mongoļu
vienības' parādās, - vairojas slepkavī­bas,
laupīšanas, zādzības un varai,^
darbi, pie k am padomju iestādes ap- \
zināti piemiedz acis pret visām trConr
goļu pastrādātām noziedzībām;V
Tā boļševistiskais imperiālisms ar
savu velnišķīgi izdomāto un pasākto
āriskp tautu iznīcināšanu okupētajās
zemēs vitāli apdraud; kara vājināto ^
Eiropas bioloģisiko substanci. Z* V . ;
•"'••i
- nei
^ . . ^ . ^ ^ a r e s f l i »^
auklu. Tad
* ^ 5 i l S . W ?fl^
jto8 galos Jaui
" ^ viens
liilotejau
10m- '
SJI par loka dan^
izdrāzt pa
Arāzejani, bi
an
ja visaiiaz pi
iiiibea zaiiiOTi..s
resnuma
tad varēsim
-ka iesmu, tā
no
: iesnu
U lUMirāZĪ6!liQ-lesmiaņā,
j f
m Bultas
ūļrdnņti auklai,
Pīž-^ri piaScāilļ
pTaštivi^īk sati
Siw'Wta ;labd jiaokc
^ ' £ a y ^ : M t p i ;
lai izšaut
pareizi
1<
• •• -.S i
as is, k i
Dzīvo(d<
drc
padomju
'110 istis p<
r «
as,19.
se
51 ilglan
pret
5 m it
lll ViSli
cent
ļ , . 1.