Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
The pollcr of this New8paper is to provide out LatvUn people in exUe with aU avaUable new8 of importanee cohcerninf the world'8 happeninffs, of political, economic, cultaral or
social significance. And our speciāli aim is to ipresent the humanltarian ideāls and achievements of the great Democracics — the United States of America and the Britlsh
Empire. This aim, we know, will help maint^iin the spirltual and cultural unity of the Latvian people and — of aU things — wUl yield hopes for a safer and happier 1 future.
y Redakcija«Editorial Office: Hot«l Convikt; DiUingen/DonauĻ Bayern (13b> Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week
Nr.52(54) Authorized bj Military Government and UNRRA Dillinfenā, sestdien. 1946. g. 6, jūlijā
Maksis Culitis
Nepieciešama steidzama
rīcība Izravēs tos, kam nav tiesību saņemt atbalstu
Pēc vairāk nekā ^ gada gaidīšanas
vācu okupācijas varas iesauktiem
un vācu bruņotos spēkos i iesaistītiem
latviešu bij. kara vīriem amerikāņu
okupācijas joslā beidzot pienācis i l -
;gotais brīdis — sākusies atlaišana.
Latviešu pārstāvji gan daudzkārt
l)lja mēģinājuši panākt atbrīvošanu,
dažādos iesniegumos un personīgos
apmeklējumos informējot noteicēj as
Iestādes par mūsu karavīru patie­siem
iesaukšanas apstākļiem, bet šīs
pūles līdz pat pēdējam laikam nebi­ja
devušas gaidītos, rezultātus. Mūsu
karavīru jautājums ir grūts taisni ar
savu specifiskumu, ar to, ka vācu
okupācijas laika Latvijas apstākļu
sīkam nepazinējam nav, viegli iz­prast,
ka pēc nacistu pavēlēm mobi­lizētie
latvieši būtiski ir tādi pat
spaidu kārtā no savas zemes atrau­tie
un uz Vāciju pārvietotie kā citi
DP. Stāvokli nemaina tas, vai kāds
ir iesēdināts kuģī, atvests Vācijā un
iesaistīts darbā civilās drē|)ēs tērpts
vai arī viņam vispirms uzģērbtas kā­das
militārās formācijas drēbes.
Fakts ir un paliek ta^, ka abos gadī­jumos
šie cilvēki ir vācu nacistu re­žīma
upuri, ko vācu okupācij as vara
atrāvusi dzimtajai zemei unļ kam rie­tumu
demokrātijas tagad sniedz savu
morāio atbalstu un materiālo aprūpi.
Tāpēc arj latviešu izpratnē viņu bij.
mobilizētie karavīri ir tādi paši ne­laimīgie,
tikai vēl vairāk cietuši kā
tie, kas jau mīt DP nometnēs. Tāpēc
viņiem tādas pašas- tiesības uz ap­rūpi
un tāpēc latviešu DPļ,' pienāku­mu
rūpēties par šiem bijušiem kara­vīriem
sajūt kā savu svētu uzde­vumu.
Savā laikā jau ziņotSj par attiecīgu
autoritāšu paskaidrojumiem atbrī­vot
visus mobilizētos latviešu bij.
karavīrus. Bija arī solīts atlaišanas
komisijās pieaicināt latviešu pārstāv­jus
un pēc individuālas pārbaudes uz
atlaistajiem attiecināt^DP statūtu, tā
dodot viņiem iespēju iekļauties pā­rējo
tautiešu saiņiē. Jau ŗļirms tam
atsevišķām latviešu grupām bija lai­mējies,
ka viņu^ atbrīvo vispārējā
vācu kaļtagūstekņu atbrīvošanas kār­tībā.
Piemēram, janvārī šādā kārtā
no Dachavas nometnes kopā ar vācu
gūstekņiem atlaida arī attiecīgas ka­tegorijas
41 latvieti, bet vēlāk pāri
par 60 tautiešu atbrīvoja no Auer-bachas
nometnes. Vēlāk— jūnija v i ­dū
no Dachavas, pēc apmēram nedē­ļas
pavadīšanas Ingolštates atlaiša­nas
nometnē kopā ar vā'cu gūstek­ņiem
atbrīvoja vēl 138 attiecīgu ka­tegoriju
latviešus, bet, sākot ar 26.
Jūniju, tāda pat atlaišana notika Re-gensburgas
nometnēļ kur atradās
ap 700 latviešu. Sajās atlaišanās lat­viešus
nešķiroja no vācu gūstekņiem
un pie atlaišanas viņi ieguva tikai
vispārējas atlaistu^gūstekņu tiesības
un dokumentus. Sis 'atlaišanas ne­skāra
irī personas, kam augstāka
dienesta pakāpe par kjaprāli. Lielākā
tiesa no Regensburgā atlaistiem pāri
par 500 latviešiem ir mobilizētie bi-,
jušie vācu armijas izpaligļi un aviā-
<JiJas izpalīgi, kas gūstā atradās
Francijā Reimsas apkārtnē.
Tagad Dachavā darbu sākusi arī
pirmā īpašā latviešu gūstekņu at­laišanas
komisija, kura, piedaloties
latviešu pārstāvim, individuāli pār­bauda
un atlaiž visu pakāpju biju­šos
karavīrus, pie kam par nevaino­jamiem
atzītiem atlaižamiem, kas
;nav brīvprātīgie, . komisiļa i ieteic
piešķirt arī DP tiesības. Sim ietei­kumam
pirms galīgas atbrīvošanas
gan vēl būs vajadzīgs augstāku ar--
nnjas-iestāžu apstiprinājums. Iespē­jams,
ka šī komisija, vai varbūt vēl
kādas pai-allēlas šāda veida komisi­jas,
skatīs cauri visas vēl gūstā eso-io
latvieiiu karavīru lietas. 1
(Beigas 3. lappusē) ,
Fraukfurtā» 30. jūnijā (AP). -
UNRRA's šefs Vācijā ģenerālleit­nants
sērs Morgans paziņojis, ka rie­tumu
okupācijas joslās no jauna
veiks 714.187 DP stingru politisko
pārbaudi, lai izravētu tās personas,
kam nav tiesību uz UNRRA's apgādi.
Bet jaunajās instrukcijās, kas iz­skaidro
DP problēmu, Morgans skai­dri
norādījis, ka Polijas žīdi, kas ta­gad
ierodas no austrumiem pa 10.000
mēnesī, var saņemt UNRRA's atbal­stu
neatkarīgi no tā, cik sen tie savu
ceļojumu uzsākuši. Gādību par žīdu
līdzšinējo pieplūdumu bija jāuzņe­mas
DP nometnēm amerikāņu joslā, jo
angļi bija nolieguši jauniem DP ie­rasties
viņu joslā. ^
Morgana jaunās direktīvas, kaš
izdotas pēc organizācijas; vadītāja orr
gana — UNRR A's padomes pieprasī­juma,
nosaka, ka personas, ko ie­naidnieks
vajājis to rases, reliģijas
vai Vienotām Nācijām labvēlīgas
darbošanās dēļ, ,,bauda tiesības uz
UNRRA's apgādi neatkarīgi no tā,
kad tās atstājušas savu zemi vai
līdzšinējo dzīves vietu."
Blakus žīdu tautai tiesības uz UN­RRA's
palīdzību ir šādām kategori­jām:
UN pavalstniekiem, kas pār­vietoti
kara dēļ kopš 1938. g. 1. sep­tembra;
bezpavalstniekiem, kas pār­vietoti
kara dēļ; personām, kam ar
viņu valsts valdības lēmumu atņem­ta
pavalstniecība, bet kurām nav
jaunas pavalstniecības.
No UNRRA's atbalsta izslēgtas
šādas kategorijas: UN pavalstnieki,
bezpavalstnieki un Itālijas pavalst­nieki,
kas normāli dzīvo Vācijā; visi
kara noziedznieki, kollaboranti vai
nodevēj i; ienaidnieka pavalstnieki
un neitrālo valstu pavalstnieki, iz­ņemot
vajātos; valstsvācieši un Bal­tijas
vācieši;
agrākie ,,Wehrmacht" personāla
locekļi neatkarīgi no pavalstniecības,
ja vien nav pierādīts, ka tie mobili­zēti
piespiedu kārtā; Vienoto Nāciju
pavalstnieki, i.izņemot vaātos, kas
atsakās no repatriācijas.
UNRRA's pārstāvis Beŗl'nē ziņoja,
ka 714,187 DP vidū, kas par jaunu
politiski pārbaudāmi, ir 422.000 poļu,
no kuriem tikai 10 proc. izteikuši vē­lēšanos
atgriezties mājās. Vit^S teica,
ka žīdu DP patlaban ir 103.924.
The Stiirs and Stripes
800 dziedātāju pirmajā trimdas dziesmudlenā Fišbachā
Svētdien, 30. jūnijā Fišbachā pie
Nīrnbergas notika Frankonijas no­vada
latviešu dziesmudiena, kurā
piedalījās 13 kori ar 800 dziedātājiem
un kas vispār? bija pirmā latviešu
dziesmudiena trimdā Vācijā. Dzies-mudienas
kopkoru koncertu noklau­sījās
un citus dziesmudienu sarīko­jumus
apmeklēja ap 5000 viesu no
tuvienes un tālienes, to vidū daudz
UNRRA's un amerikāņu armijas
vadītāju darbinieku un ārzemju pre­ses
pārstāvju. Dziesmudiena bija iz­cils
latviešu kultūras parādījums, un
ārzemju pārstāvji par visu redzēto
un dzirdēto izteicās, ka bijuši ie­priecināti
un pārsteigti par krāšņa­jiem
tautas • tērpiem, dziesmu melo­diju
skaistumu un koru lieliskajiem
priekšnesumiemj kas esot vislabākā
liecība par latviešu kultūru, tautas
krietnumu un darba mīlestību.
Dziesmudienas sarīkojumus 29. jū­nijā
ievadīja mākslas skates atklā­šana
tuvējā Mērcfeldas latviešu no­metnē.
Turpat notika arī tautas deju
ansambļa priekšnesumi. 30. jūnijā
Fišbachā bija visu konfesiju svinīgi
dievkalpojumi un pusdienas "^laikā
sporta priekšnesumi. Pēcpusdienā
Fišbachas nometnes teātra telpās
rakstnieku stundā piedalījās Karola
Dāle, prof. A. Kārkliņš, Kn. Lesiņš,
Zinaīda Lazda un J. Miesnieks.
Kopkoru koncertam bija izvēlēta
vieta skaistā, priedēm iežogotā pa­kalnā.
Krāšņs bija tautas tērpos
ģērbto kopkoru dalībnieku gājiens
uz karogoto svētku laukumu. Altnei-hauzenas-
Filsekas latviešu koris bija
sagādājis/tautas tērpus ne vien vi­sām
savām dziedātājām, bet arī dzie­dātājiem.
Dziesmudienu atklāja rīcības ko­mitejas
priekšsēdis — LCP loceklis
Jēkabs P o r u k s,' pasvītrodams; ka
ar šo sarīkojumu latvieši grib aplie­cināt
spītēšanu liktenim, gribu pa­stāvēt
un ticību savas tautas un sa­vas
zemes nākotnei. ,,Mūsu domas
aizlido", teica J. Poruks, „uz mūsu
mīļo dzimteni. Turp tiecas mūsu
prāti, tur brīvā zemē gribam atkal
art savus tīrumus un, kad pienāks
stunda, tur nolikt savas galvas."
Pēc atklāšanas runas kori virsdiri­ģenta
prof. Ā. Ā b e l e s vadībā no­dziedāja
Latvijas valsts himmi; Tad
virsdiriģentu J. Udia, A. Kalnāja un
F. Valdmaņa vadītie kopkofi atska­ņoja
dziesmudienas plašo program­mu,
kas beidzās ar J. Mediņa „Tev
mūžam dzīvot, Latvija!" Daudz
dziesmu tā iejūsmināja skatītājus,
ka tās vajadzēja atkārtot. Suminā-jumi,
ziedu veltes un pateicības ko­riem
un diriģentiem ilgi nerimās.
Arī tad, kad, daļa svētku viesu jau
bija atstājusi laukumu,, kv>ri, ļauda­mies
dziedāšanas priekam, no jauna
skandināja tautasdziesmas.
Pēc koncerta dziesmudienu rīcības
komitejas priekšsēdis J. Poruks mūsu
līdzstrādniekam izteicās: „Bija daudz
grūtības jāpārvar, Udz izdevās veikt
visus priekšdarbus un tikt līdz šai
dienai. Esmu laimīgs, ka- kori dzie­dāja
teicami, un ja šodien koncertu
varēja noklausīties tikai daļa mūsu
trimdā esošo tautiešu, tad viņiem šā­da
iespēja būs arī vēl 7v jūlijā Bai-reitā,
21. Jūlijā Ansbachil un 4. au­gustā
Eichštete, kur d^iiesmudienu
atkārtos ar to pašu koncerta pro­grammu."
Jānis Ruže
LCP 4. sesija 20. jūlijā
Vīrtembergas Bādenas apgabala
latviešu komitejas pēdējā sēdē
priekšsēdis A K a c ē n s ziņoja pat
latviešu delegācijas ndseno apmeklē­jumu
3: amerikāņu armijās štābā.
Tālāk priekšsēdis norādīja, ka Lī-bekā
atrodas ap 40.000 latviešu pasu
un visām latviešu komi^jām jāie­vāc
ziņas par 1;autiešiem, ikuriem^
pases atrodas Libekā un kas vēlaa
tās saņemt. Sādu tautiešu sarakslļ^
Iesūtāmi savai apgabala komitejai,
kas tad pases atgādās viņu īpašnie­kiem.
Nākošā Latviešu (ļlcļntrālās pado­mes
sesija notiks 20. jūlijā Blom-bergā.
»VLP" Eslingenā
Sekmīga darbība
LSK paplašinātā priekšniecības
sēdē Eslingenā, piedaloties vairākiem^^
galvenās valdes locekļiem, pārrun'āti
jautājumi, ko izvirajis šīs rieatkarī^āa :
humanitārās organizācijas darW °
trimdā. Pēc iepazīšanās ar ziņoju-\
miem, sanāksme atzinusi, ka LSK
darbība, par spīti grūtībām, bijusi
pareiza un sekmīga. Pārrunājot jau­tājumu
par eventuālu izceļošanu,
sanāksmes dalībnieki atzina, ka no
nācijas dzīvā s]Di§ka saglabāšanas
viedokļa darāms viss, lai no dzim­tenes
atrautā tautas daļa varētu^pa­likt
kopā, kamēr tjil rastos iespēja
atgriezies atpakaļ brīvā, neatkarīgā
dzimtenē. Sajā ziņā vispieņemamā­kais
būtu UNRRA's projekts par in-ternacionālizētas
territorijas dibinā­šanu.
„VLP| Eslingenā^
11 ¥ i r ii
Mērcfeldas nometnē pie Nīrnber­gas,
kur novietoti 2567 latvieši un
igauņi, 25. jūnijā ieradās un ar
dzīves apstākļiem iepazinās ASV
bruņoto spēku virspavēlnieks Eiro­pā
ģen. M a k n ar n i j s. Augsto
viesi nometnē sagaidīja skautu un
gaidu., goda ierinda, ģen. Vatsons,
plkv. B/Iartini, UNRRA's vietējās
vienības vadība un latviešu un
igauņu tautu ņieitas. Skolotāja N.
Reizniece ģenerālim pasniedza zie­dus
un M.Geistauta darinātu kokā
šķīvi.
Augstais viesis vispirms iepazinās
ar nometnes biroju un virtuvi, in­teresēdamies
par darba apstākļiem
un pārtiku, pēc tam iegriezās no­metnes
skolas telpās un interesējās,
cik un kāda vecuma bērni skolu ap­meklē,
cik skolotāju, ko māca un
kāds darba sadalījums, pie kam
aizrādīja uz skolas solu trūkumu.
Ģenerālis Vatsons apsolīja šo jautā­jumu
nokārtot. Apskatījis vēl teātra
telpas un nometnes sarīkojumu zāli,
ģen. Maknarnijs apmeklēja arī
vairākus nometnes iedzīvotāju mi­tekļus,
interesēdamies par dzīves
apstākļiem, jo tieši nepiemērotie
mitekļi ir tie, kas mērcfeldiešiem
līdz šim sagādājuši visvairāk rūpes.
Apstaigādams nometnes novietoju­mu,
augstais viesis izteica atzinību
par nometnes daudzajiem ģimeņu
dārziņiem, kas labi iekopti un iezē­luši.
Šajā gadījumā ģenerālim no­rādīja,
ka priekš 2 mēnešiem, kad
še ieradās pirmie latvieši un igauņi,
nometne izskatījās ļ)ec kara lauka,
jo pirms tanī te bijusi gūstekņu no^
metne. Tagad nometne pārveidota
līdz nepazīšanai. Ģen. Maknarnijs
iegāja arī nometnes pārtikas nolik­tavā,
kur pašreiz sadalīja pārtiku,
maiznīcā un ambulancē.
Apmeklējumā ģenerālis īpašu vē­rību
veltīja nometnes saimniecībai
un kultūras un sanitāriem iestādī­jumiem.
Mērcfeldieši cer, ka negai­dītajā
apciemojumā, kas liecina^ par
augstā viesa interesi par pārvieto­tām
personām, viņš būs guvis iespai­du,
kas sekmēs pār\ietoto personu
jautājuma, taisnīgu kārtošanu.
Leons Rumaks
Austrijā DP un evakuētiem būs jāstrādā lauksaimniecībā
Vīnē, 28. jūnijā. — ASV galvenais
štābs Austrijā ziņo, ka saskaņā ar
obligātā darba likuma sagatavošanu
Austrijā, izstrādāti sīki plāni par
ASV joslas DP un evakuēto personu
nodarbināšanu lauksaimniecībā, lai
nodrošinātu vasaras un rudens ra­žas
ievākšanu laikā.
Lai šo likumu varētu realizēt, ne­nodarbināto
DP un evakuēto perso­nu
reģistrēšana ASV joslā paveikta
virspavēlniecības izdarītās pārbau-1 Kopš kara beigām Eiropā 1.3 me-des
laikā. Tas pamudinājis nenodar- nesos repatriēti pāri par 5.760.000
Jaunas republikas PSRS
ģerbonī
Londonā. 30. ļūJiijā. (AP). — Mas­kavas
radiofons šodien ziņoja, ka
augstākā padome sāks kārtējo sesiju
10. septembrī. Radiofons ziņoja arī,
k a jaum dekrēts nosaka PSRS valsts
emblēmas pārveidošanu, ietilpinot
tajā Lietuvas, Latvn^s. Igaunijas,
Mold^^tjas un Somu-Karelu padom­ju
republikas, kuras Krievija anek^
tējusi kara laikā. i
The Stars and Stripes
Karavīru skaits amerikāņu
gūstā pamazām samazinās
ASV bruņoto spēku demobilizāci­jas
nodaļa ziņo, ka ASV armijas gū­stā
joprojām atrodas ļ 442.903 kādreiz
varenās vācu armijas karavīri. Sia
skaits ap 1. jūliju samazināsies ua
apm. 150.000, un, ja pašreizējos plā­nus
realizēs, visi vācuļ gūstekņi būs
atlaisti līdz 1947. g. 1. jūUJam.
No visiem vācu gūstekņiem Eiropā
lielākā daļa atrodas Vācijā. Ap
47.000 ir Itālijā un ižlOOO' Austrijā.
Viena daļa atrodas ari Francijā, Ho­landē
un Beļģijā» kur tie tīra rak­tuves
un veic līdzīgus uzdevumus.
Tagadējais gūstekņu!skaits ir pār­palikums
no 8.000.000, kas bija ASV
gūstā kara beigās. Tie sadalās dažā­dās
kategorijās: zināmas „saistība3
ar Sabiedrotām Valstīm", aizturētie
sakarā ar kara noziegumiem, 21 439
slimnīcās, ,iSS" virsnieki un tādi,
kas aizturēti droš^Das dēļ un kurus
pēc stāvokļa noskaidrošanas var ie­tilpināt
iepriekšējās kategorijās.
The Bavarian
binatos sakt meklēt darbu.
The Stars and Stripes
188.000 Baltijas DP?
Arolsenā, 29. Jūnijā. —-UNRRA's
dati rāda, .ka armiias pārraudzībā
tā. tagad . pāiTina , pavisam '778.000
DP. No atsevišķām tautām DP no­metnēs
visvairāk vēl ir ix)ļu, kuru
skaits ir 427.000. kamēr baltiešu ir
188.000. un „pārējo'', ieskaitot bez­pavalstniekus,
bet neskaitot dienvid-slavuSi
krievus, čechus, holandiešus,
frančus un itāliešus, skaits ir 129.000.
The Stars and Stripes
Jānis Stendzenieks met
šķēpu 70,59 m!
Lībekā, 1. jūlijā (Telegramma
^Latviešu Vēstnesim'.'). —iLibckas
latviešu meistar.sac kstē.^' vieglat­lētikā
Latvijas rekordists Jānis
Stendzenieks vakar atzīmēja i^īs
vasaras latviešu trimdas. srx)rla
izcilu sasniegumu un pa.>ayies
klases rezultātu, rnotot .šķēpu
70.59 m. Miirlinš'Kalve