1946-09-28-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN N EWS TO« polI«r of tills Mewsp&per is to provlde our Latviao people In ezile witli aU availabte nmn nff i . ^ ^ ^ ^ , aocial sltnlllcinco. And on, speclal ai» la to present ih^nil^^ I T l^ ^C^LT"^ T ^T'^'^ ^"^"^ " impiro. Thii alm, wo lmow. wUl help maintaln tho ^rJZ^ĪZ^n^ ^ Otmocracles - Uie Dnlt«l States of America and ^ Britiali ^ ^ ^® I^Pie and ~ of all tiiings ^ wlU ^eld hopes for a aafer and happler fntni«. Izdevējs un galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-C^^ ^ ' IiedakclJa.Edltorial Office: Hotel Convikt. billingen/Donau, Bayem (135) i^jk divi reizei nedēli Published twice a week , ^ M?.'76(78) Antborised b7 MlUtary Govenim<ent and UNR^ frof. P. Krūmiņš Latvijas Sarkanā krusta piln- TOTOtals studiju un zinātniskās nodarbības lietās ' , Akadēmiskās saimes pēckara gads Latvijas universitātes 27 gadus atceroties Pirms kiaŗa Latvijas universitātes mācības spēki un arī studenti mēdza apmeklēt ārzemju augstskolas un dnātniskus kongresus, lai domu apmaiņā ar ārzemju koUēgām gūtu Jaunus ierosinājumus un lai zinātniskos institūtos^ veiktu atsevi^s pētījumu darbus; tādējādi padziļinot un paplašinot s£^vaszinkšanas. Latvijas valdība, universitāte, Kultūras fonds, Morberga fonds u. c. tālejoši atbalstīja zināttīiskos komandējumus. Ari vairāki ārzemju stipendiju institūti, plem., «International Rockfeller Pellowshlp, U,S.A.," Zviedrijas valdība, ,„Aleksander von Humbold- Stiftimg" u. c. institūti piešķīra, kaut ari ierobežotā skaitā, stipendijas Latvijas mācības spēkiem im studentiem studijām ārzemēs. Līdz ar kara sākšanos šīs iespējas pa daļai vai pilnīgi zuda. Drīz sākās mūsu tautas un dzimtenes smagākā traģēdija. Karam beidzoties, 1945. g. pavasarī izrādījās, ka prāva daļa Latvijas akadēmiskās saimes ir izkaisīta pa Vācijas pilsētām un ciemiem. Uz Sabiedroto armiju' pārstāvju, vēlāk UNRRA's aicinājumu,visi ārzemnieki im to vidū arī latvieši sāka pulcēties DP nometnes. Nometnēs vēlēja nacionālās komitejas, kas lielā mērā komplektajās no mūsu akadēmiskās saimes locekļiem. Sākumā nometņu dzīvē bija novērojams liels spraigums, sastapšanās ar tautiešiem un domu apmaiņa par pārdzīvotiem un gaidāmiem notikumiem, piederīgo meklēšana, karto^ teku Iekārtošana uit. Bet drīz vien pēc galveno organizācijas darbu veikšanas nometnēs iestājās pelēkā Ikdiena: lielam nometņu iemītnieku vairumam uzdevumu aplcļks ierobežojās ar produktu saņeņišanu un pa-r tērēšanu. No kopēja iedzīvotāju skaita Latvijā, kā zināms, procentuāli visaugstākais bija strādājošo skaits. Latvieši, kas arvien bija raduši stingri turēties pie uzskata — „mēs dzīvojam nevis lai ēstu, bet gan ēdam tādēļ, lai dzīvotu," nevarēja samierināties ar radušos stāvokli. It sevišķi inteliģence un arvien pēc zināšanām allcstošā latviešu jaunatne āādā nometņu dzīvē nevarēja rast sev apmierinājumu, nedz arī saskatīt tajā dzīves jēgu un saturu. Izeju no ši stāvokļa meklēja vispirms uz vietas. Nometnēs sākās kulturālu pasākumu organizēšana. Tā izpaudās māksliniecisku priekšnesumu, atsevišķu lekciju vai lekciju ciklu sarīkošanā, pamatskolu, vidusskolu, tautas augstskolu, dažādu arodu kursu utt. dibināšanā. Visos šajos pasākumos jo dzīvi piedalījās aliadēmiskāš saimes locekļi. Pamatskolas pārzinis bieži bija cienījams LTUT mācības spēks. Atsevišķās horņethēs pēc pa- Su iniciatīvas uzsākto kulturālo darbu Latviešu Centrālā komiteja vēlāk sāka saskaņot un ievadīt vienveidīgi organizētā gultnē. Visiem šiem pasākumiem bija ārkārtēji liela nozīme. Tie mūsu jaunatnei deva iespēju iegūt un nobeigt skolas izglītību vai arī arodu kursos apgūt speciālas arodu zināšanas. Sie pasākumi arī dažam labam skolotājam, inženierim vai citādam speciālistam deva iespēju likt'lietā savas zināšanas. Daudz grūtāk par skolu jautājuma nokārtošanu bija sagādāt studiju iespējamības latviešu jaunatnei. Jau p^. gada rudenī Vācijas augstskolas gatavojās uzsākt datbību un iesāka studentu iepriekšēju reģistrāciju. īsā fcdkā reģistrēto studētgribētāju skaits (Beigas 3. lappusē) Dillinģeni, sestdien, i m g. 21 septembri 9 bet eeram uz Latviebu Centralās padomes 5; sesija Uanavā „Mēs esam kā tālu jūrā aizdzīti zvejnieki, kas neredz krastu, bet cer sastapt kuģi, kas tos izglābtu," — apsveikšanas vārdos Latviešu Centrālās padomes locekļiem Hanavā, to 5. darba sesijai Hanavā sākoties, 2L septembri norādīja Hanavai nometnes pārstāvis prof. E. Blese. „Tā mūsu tautieši taga-l'Jas politiskās bangās raugās arī uz LCi^ cerībā, ka tās locekļu vienprātīgais darbs mūs aizvedīs līdz dzimtenes krastam." No 34 LCP locekļiem sesijā bija ieradušies 28. Par Austrijā dzīvojošo latviešu pārstāvi mandātu komisija apstiprināja ieradušos rcd. Ēvaldu Freivaldu. ix:p vicepriekS-sēdis V. K o r s t s ziņoja, ka LCP prezidijs sesiju starplaikā veicis savus tiešos pienākumus, par kuriem atklātībai nekas īpaši neesot minams. LCK priekšsēdis prof. Dr. K. K u n d z i ņ S pārskatā par Latviešu Centrālās komitejas darbību no 1946. g. 20. jfllija līdz 20. septembrim aprādīja, ka šajā laika posmā latviešu trimdinieku likteņgaitās Helāku pārmaiņu nav bijis. Angļu joslā manāmi pasliktinājusies tautiešu apgāde, jo, piemēram, nestrādājošiem pārtikas devas samazinātas lidz 1550 kaloriju dienā. Sī samazinājuma sekas ir tās, ka\pat daudzi LCK darbinieki iesaistās Vēl tādos darbos, kas garantē papildu devas. Taukvielu devu samazinā.^c\^a negatīvi at.;:tucas uz priekšskolas un skolas vecuma bētnu veselības stāvokli, par ko mušu Hamburgas DP universitātes medicīnas, fakultātes dekānam prof. Dr. med. N. Vētrām piesūtīti dati un lūgti fakultātes un ārstu kongresa atzinumi. Nelielu pārejošu uzlabojumu Slēzvigas-Holšteinas apgabalā deva augusta sākumā Libekā saņemtais Latviešu palīdzības komitejas Zviedrijā cukura, sviesta un taukii sūtījums. % no tā izlietots 1.300 bērnu uztura uzlabošanai, bet atlikums sadalīts ar tbc slimojošiem mūsu bij. karavīriem. Ar Latvijas Sarkanā krusta Beļģijā yidutājlbu augusta beigās rio ASV saņemts 5,5 to drēbju un apavu. Nedaudzie vīriešu apģērbu priekšmeti nodoti bij. kāŗa^ vīriem Hallendorfas nometnē, daļa bērnu' drēbju un apavu -^latviešu bērnunamam Hānenklējā, bet pārējais sadalīts tautiešiem visās rietumu okupācijas joslās. Starptautiskā Sarkanā krusta delegācija angļu joslā ziņo, ka drīzumā sagaidāms SK Zenevas komitejas iepirkto mantu sūtījums, ko vispirms saņems igauņi, tad latvieši. Mantu sadales komisijā pieaicinās katras šīs tautības pārstāvi Latvijas sūtnis V. Feld-manis savā 30. aug. vēstulē to apstiprina, ziņodams, ka iepirkumi par AS Valstīs debloķētiemdolairiem tuvojas nobeigumam. Daļu iepirkto preču sūtīs uz franču un anjerikāņu joslu. Nenoskaidrots vēl, kaii noticis ar Beļģijā bijušo mūsu karainvalidu protēzēm ziedot'cm dolāriem. Beidzot devujas panākumus LCK pūles atbrīvot LIbekā 19. martā bloķētos latviešu organizāciju fonda līdzekļus — 1,4 miij. vācu^ marku. Angļu iestādes paziņojušas, ka atļauj šos līdzekļus pārskaitot Baltijas Centrālās padomes kontā Baltijas labklājības organizāciju vajā-dzībām'. Par šo naudu pairedzēts iegādāties 600 protēžu invalidiem, sniegt sociālu palīdzību darbam no^ spējīgiem, bērniem un atraitnēm un arī iegādāties mācības līdzekļus. Kārtojot mūsu bij. karavīru iekļaušanu civilā dzīvē, noskaidrots, ka ASV bruņoto spēku vadība Hei-delbergā devusi pavēli, īvēc kuras v i siem atbrīvotiem latviešu kaŗagūs-tekņiem dokumentos jāieraksta, ka tie bijuši ,,Latvian Legion of the Wehrmacht" vai arī vienkārši „Wehr-macht" locekļi, ar ko tad viņiem nav liegtas DP tiesības un UNHRA's ap^ rūpe. Angļu joslā t^rbaudes' komi-asija, piedaloties arī latviešu pārstāvim, augusta sSkumā rīkoja pārbaudi mūsu bij. karavīru nometnē Grosen-brodē, kur bija izsaukti ari pārējās UNRRA's nometnēs Slēzvigā-Hol-šteinā novietotie mūsu bij. karavīri. Lielākai daļai izsniegti dokumenti, ka tiem ir tiesības uz UNRRA's aprūpi. Ar Latvijas sūtņa Londonā K. Zariņa vidutājību LCK paziņots, ka Kanādas labdaris māc. Stīls (Steel) grib uzņemt kādā 1.000 kara upuriem iekārtotā audzināš^as iestādē Kanādā ap 200 latviešu bārabērnu, bet ar UNRRA's vidutājību — ka Kutera brāļu draudze savā kolonijā Pa-ragvajā, Dienvidamerikā, vēlas uzņemt un uzturēt līdz pilngadībai ap 60 Baltijas tautu bāreņu. „Kaut gan abi šie piedāvājumi bija labi domāti," sacīja profesors, „tomēr tos noraidījām^ atbildot,'ka savus bāreņus vēlamies paturēt savas tautas kopībā.'* Pēc daudziem atkārtotiem iesniegumiem piekritigās iestādēs Sis un tas pēc ilgāka laika atrisinājies pozitīvi. Tā pēc ļoti ilgas procedūras — pēc apm. 10 mēn. ilga apcietina^ juma atbrīvoti vairāki mūsu bij. virsnieki un civili intemētie. Angļu iestādes devušas atļauju centrālā lailvraksta izdošanai angļu . joslā, ļaujot turpmāk visām Baltijas tautībām izdot 4 lappušu nedēļas laikrakstu pa 1 eksemplāram uz katriem 7 tautiešiem. Latviešu laikraksts sauksies „Nedēļas Apskats" un iznāks jau šonedēļ. Izdevies panākt DP īpašuma tiesību noskaidrošanu, bet atsevišķos gadījumos arī apturēt latviešiem piederošo automašīnu konfiskāciju. Nometnēs un apgabalu pārstāvju pārrunās atzīts, ka oktobri un novembrī paredzētajām apgabalu komiteju, LCP un LCK vēlēšanām paturama divpakāpeniska vēlēšanu kārtība. Turpinās sazināšanās ar mūsu pārstāvjiem ārzemēs. Saņemts norādījums, ka Latvijas valsts varas augstākais pikivamieks ir mūsu sūtnis K. Zariņš Londonā. Sūtnis Zariņš ar lielu interesi seko latviešu trimdinieku pārstāvības orgānu darbībai. Viņš uzskata, ka demokrātiskās vēlēšanās radāmā pārstāvība ir labākais veids mūsu visu vicotas un saskaņotas darbības panākšanai. 13. aug. viņš LCK rakstīja: ,,Jūs esat lielākā un reprezentatīvākā latviešu organizācija. Cenšieties, lai tā aptvertu visus. Tad patiesi būs orgāns, kas varēs runāt brīvībā esošās latviešu tautas vārdā." LCK priekšsēdis tāpēc aicināja LCP locekļus darīt visu, lai mūsu mērķim tuvinātu oktobra un novembra vēlēšana.?. Tad varēsim cerēt, ka mēs iegūsim vispār atzītu, darbam spējīgu un augstvērtīgu Latviešu Centrālās padomes im Latviešu Centrālās komitejas sastāvu. LCK priekšsēža ziņojumam sekoja pārrunas. 21. sept. pēcpusdienas sēdē bez balsstiesībām atļāva piedalīties arī pretestības kustību dalībnieku pārstāvim Džemsam Raudziņam. Pārrunās aizkārto tematu vidū bija nevienādība latviešu skolotāju atalgojumos vienā un tai pašā vai dažādās joslās, darba un arodizglītības jautājumi, LCK delegācijas darbība ASV joslā un Austrijas latvieši. LCK prezidija darbības ziņojumu LCP beidzot ar pateicību pieņēma zināšanai. Sekoja prezidija izziņota slēgtā sēde. Sesijas pirmās dienas darbs beidzās ar jauku koncertu Hanavas nometnes koncertzālē, piedaloties L. Blūmentālei, Ks. Brantei, T. Briltam un O. Ilziņam. Iztrūka gan Ilziņa meistarīgais pavadītājs Jānis Kal^ niņš, ko aizstāja mūsu vijoļvirtuoza māte H. Ilziņa. 5. sesijas tālākas gaitas aprakstu sniegsim „Latviešu Vēstneša" nākamā numurā. Nikolajs Aboms ProL F. Gulbis par universitāti llamburgā „Mūsu presē un tautiešos izplatījušas ziņas, ka Baltijas universitāte Hamburgā nolikvidēta." 21. sept Hanavā i»cīja šis universitātes prezi-denis — Latvieiu Centrālās komitejas prezidija loceklis prof. F. G u 1 - b i 8. „Man jfipas^ŗjtro, ka šīs universitātes dzīve un stāvoklis ir nostabi-lizējušies un stipa-i. Tagad llkU pa-mati, uz kuriem universitāte varēs darboties t^lāk. darbs nav plānots uz ilgiem gadiem, bet tikai tik ilgi, kamēr DP būs trimdā. Universitātes mērķi ir ^^Ināšanas \in darbs. Tās izdotās apliecības gan nebūs starptautiski atzīti universitātes diplomi, bet pēc šīm apliecībām mūsu un vācu profesoru jaukta komisija tomēir varēs lemt un ^ izdot ari vācu diplomus. Paredzams, ka universitāte aizies no pakļautības UNRRA'i, bet būs padota tieši Militārai valdībai. Ka ši univeniitāte ari ārvalstīs izpelnās ievērību, nar to liecina ne-senējais Anglijas bij. kara ministra Hora-Belišas apmeklējums, Anglijas karaflotes augstāko virsnieku, Londonas žurnālistu u. c. apciemojumi. Sl universitāte nodibinājusi sakarus ar pasaules 200 universitātēm. Sa^ ņemtt zinātniski raksti un grāmatan no Dānijas, Šveices, l,Intemational Students* Service" un citurienes. Universitātē pašreiz Ir 1300 studentu, kandidātos 2(M)0.' Ievadītas sarunas par pārcelšanos uz Tinebergu, 30 km no Hamb\irgas, kur ir lieliskas un piemērotas telpas, ^anīs tad varētu uzņemt arī visus kandidātus. No jau studējošiem latviešu ir ļ 54 proc., lietuviešu 31 un igauņu 113 proc. No 150 mācības spēkiem piise ir latvieši. Ar ziedojumiem universitātes darbu atbalstījuši Augsburgas tautieši, par to ziedotājiem universitātes vārdā sirsnīga pateicība. t*ar ziedojumiem universitāte spēj sagatavot iespiešanai 5)4. grāmatu. Līdzekļi ļoti nepiecieiliaŗni, jo tagad iespējams nopirkt fotokppējamo aparātu un sākt zinātniska datbu pavairošanu. Latvijas universitātes 27. gadadienu Hamburgas DP universitāte vai, kā to tagad nodēvējuši, DP universitātes studiju centK^s svinīgi atzīmēs 28. septembrī. Uz šo atceri ielūdzu visus Latvijas universitāte'^ absolventus." N.A. pirmie Pārsteigumi mi notikumi Baltijas tauta 2. sporta svētkos Augsburgā Jau dažas dienas pirms 20. sept. no daudz vietām ASV okupācijas jpslā Vācijā un, cik tas pašreizējos apstākļos iespējams, arī no pārējām joslām vilcieni uz Augsburgu, Ba-\ vārijā; veda latviešu, igauņu un lietuviešu sportistus un sporta draugus. Uzņēmīgākie ieradās pat smagajās automašīnās. Baltijas tautu 2. sporta svētki tāpēc katrā no to 3 dienām pulcināja pie 3.000 skatītāju (futbola sacensībā pat ap 7.000). Amerikas Savienoto Valstu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts karogiem plīvojot, Augsburgas baltiešu kolonijas Hocthfeldas nometnes stadionā 20. sept. gar goda viesiem un skatītāju tūkstošiem lepnā parādes gājienā soļoja svētku aktīvie dalībnieki — tiesneši un katras Baltijas tautas izlases sportisti. Nacionālos karogus nesa mūsu futbola valstsvienības bij. vārtsargs H. LiizdiņS, lietuviešu basketbolists lihizinausks un igauņu lodes grūdējs Mālšteins. Pēc UNRRA's 111 vienības dlr. M. ViSi-k a u n Puzinauskā atklāšanas vārdiem atskanēja ASV, Latvijas, ILietu-vas un Igaunijas valsts himnas. Svētku norisē skatītāju interese pievērsās te spraigajām sacensībām vieglatlētikā, te arī basketbola turnīram vai latviešu ti'imdinleku futbola izlases vienības sacīkstei ar Augsburgas vācu „Schwaben" virslīgas vienību. Latviešus iepriecināja rekordista Stendzenieka kārtējie panākumi šķēpa mešanā un Priednieka ātrā gaita sprintā. Basketbola turnīrā lietuvieši pelnīti uzvarēja latviešus ar 27:20 (7:8) un igauņus ar 47:11 (14:4). Ar šīm uzvarām lietuvieši basketbolā atkal pierādīja savas tiesības būt Eiropas vislabāko basketbola vienību vidū. Futbolā latviešu izlases vienība pret vāciešiem zaudēja ar 2:8 rezultātu. Jevē-rojot koptreniņu trūkiunū, ceļa nogurumu un vispār dzīves nenormālos apstākļus, to īstenībā varam uzskatīt par zināmu pozitīvu sasniegumu, — vācieši bija labi pretinieki, no kuriem daudz ko varam mācīties. Latviešu sporta draugiem īsto gandarījumu deva mūsu vieglatlēti. Kopvērtējumā tie uzvarēja ar 146 punktiem. Otrā vietā palika igauņi ar 118 un trešā — lietuvieši ar 111 punktiem. Stendzenieks arī Augsburgā aizli-dināja šķēpu īsti starptautiskā tālumā — 67,28 m, ar to izpelnīdamies LIbeķas„RIgas" nometnes komandanta Grinupa labākajam vieglatlētam dāvāto balvu — kokā grieztu kausu. Skatītāji uzgavilēja ?r' Latvijas karogs Gotorpas pili Slēzvigas vēsturiskajā Gotorpas pilī 16. septembrī uzvijās Latvijas valsts karogs. Te iesvētīja jauno latviešu nometni Dievkalpojumu vadīja māc. Āboliņš, bet koncertā pils jaunos iemītniekus uznmāja nometnes komandants V. Vītiņš un programmā piedalījās Z. Dumpis un Slēzvīgas vīru korifi un skolas jaukts koris diriģ. V. Rundāna vadībā V.Frelmanls su Kāpostiņal, Jaunzemal, Sprudže-niecei un Tīrumal, kas ar uzvaru 4X60 m stafetes Skrējienā Izpelnījās Augsburgā iznākošā literatūras nedēļas laikraksta „Latvju Domas" īpašo balvu. Sportistus patīkami iepriecināja arī tas;, ka svētku otrā dienā viņu vidū ieradās mūsu trimdas sporta dzīves augstākais vadītājs Alfrēds BērziņS. Par sava veida sporta uzņēmības uti veiksmes panākumu Jāuzskata airt mūsu trimdas sporta oflcioza „L2itvju Sports" redakcijas sniegums. Alfrēda Spa-rinska vadībā tā i^ākclja gandrīz pilnā sastāvā ieradiis svētkos un Jau nobeiguma dienā — 2^ sept. latviešu sporta draugiem pagādSāja sava laikraksta Augsburgā iespiesto speciālnumuru ar svētku pirmo dienu rezultātiem. v-uHm?'^ B?hTdņl \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-09-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460928 |
Description
Title | 1946-09-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN N EWS
TO« polI«r of tills Mewsp&per is to provlde our Latviao people In ezile witli aU availabte nmn nff i . ^ ^ ^ ^ ,
aocial sltnlllcinco. And on, speclal ai» la to present ih^nil^^ I T l^ ^C^LT"^ T ^T'^'^ ^"^"^ "
impiro. Thii alm, wo lmow. wUl help maintaln tho ^rJZ^ĪZ^n^ ^ Otmocracles - Uie Dnlt«l States of America and ^ Britiali
^ ^ ^® I^Pie and ~ of all tiiings ^ wlU ^eld hopes for a aafer and happler fntni«.
Izdevējs un galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-C^^ ^ '
IiedakclJa.Edltorial Office: Hotel Convikt. billingen/Donau, Bayem (135) i^jk divi reizei nedēli Published twice a week , ^
M?.'76(78) Antborised b7 MlUtary Govenim |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-09-28-01